Panāktā vienlīdzība starp privātajiem un publiskajiem nekustamo īpašumu saimniekiem ir plika formalitāte, jo nauda tāpat tiks meklēta nodokļu maksātāju makos
Ienākas priekšvēlēšanu laikam atbilstoši politiķu darbības augļi, piemēram, panākot, ka valsts «pati» maksās nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) par sev piederošajām būvēm, tām, no kurām garāmgājējiem uz galvas krīt ķieģeļi. No 2020. gada valstij vai pašvaldībām piederošie nekustamie īpašumi, kas, citējot likuma izmaiņas, «degradē vidi, ir sagruvuši vai apdraud cilvēku drošību», tiks aplikti ar NĪN. Priekšlikumu par šādām izmaiņām Saeimas kolēģu izvērtēšanai bija iesniedzis Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Pēc deputāta domām neesot taisnīgi, ka «iedzīvotājiem ir noteikts maksāt NĪN par vidi degradējošu objektu, bet valstij šāda pienākuma nav». Interesants domu gājiens, tomēr, tam sekojot, netop skaidrs, no kādas sevišķas naudas lādes tiks ņemti līdzekļi graustu nodokļa nomaksai. Īpašā naudas aka nebūs nekas cits kā nodokļu maksātāju kabatas, tāpēc tālejošas loģikas šajā lēmumā nav un panāktā vienlīdzība starp privātajiem un publiskajiem nekustamo īpašumu saimniekiem ir vien plika formalitāte, jo nauda tāpat tiks meklēta nodokļu maksātāju makos.
Šīs un cita pieņemtās izmaiņas gan nekādā veidā nerisina tos NĪN jomas jautājumus, kas nodarbina sabiedrību, proti, par nevienlīdzīgo situāciju, tostarp ģeogrāfiskā griezumā, jo īpašumu kadastrālās vērtības Latvijā ir ārkārtīgi atšķirīgas. Tas virknei īpašumu rada, maigi izsakoties, nesamērīgus NĪN maksājumus. Kamēr tiek spriests par to iesaldēšanu, sabiedrība prasa nošķirt būdiņas no pilīm, «pēc šķiras» vieniem piešķirot dāsnas NĪN atlaides, citiem – ne, turpmāk vairs nesodot ekskluzīvu īpašumu kaimiņus par atrašanos «zelta bedres» malā. Turklāt, arvien vairāk izņemot no iedzīvotāju makiem nodevu nomaksai par īpašumu, paliek mazāk naudas, ko maksāt par precēm un pakalpojumiem, faktiski arī bremzējot patēriņu un valsts ekonomikas rata griešanos. Citējot finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, pašvaldībām jābūt atbildīgākām NĪN politikā pret iedzīvotājiem un atlaides jāpiemēro dāsnāk. Rīga un tai pietuvinātie novadi līdz šim izcēlušies ar radošu pieeju budžeta papildināšanā, tajā iepludinot arvien lielāku un lielāku NĪN artavu. Diemžēl neņemot vērā, ka iedzīvotājiem, kuri vienā vai otrā pašvaldībā apmetušies, patiecoties bankas kredītam, NĪN maksājuma pieauguma rīkstes sāpīgi sit pa maku. Tā kā Saeima šonedēļ ir akceptējusi nodokļa atvieglojumu daudzbērnu ģimeņu vecvecākiem, jāsecina, ka valsts politika ir nevis sekmēt jauno ģimeņu tikšanu pie jauniem mājokļiem, bet veicināt sēdēšanu «uz kakla» vecvecākiem… Šie atvieglojumi, atsevišķi ņemot, ir apsveicami, tomēr šķiet, ka nodokļu politikas uzsvariem, lieliem vai maziem, vajadzētu būt indivīda izaugsmi un valsts nākotni veicinošiem.
#1/2
