Dienas Biznesa klubs: Eiroskeptiķi piešaus piparus ES politikai

2014. gada 30. maijs plkst. 7:49
Autors: Sanita Igaune
Sadaļa: Foto
Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā šobrīd lielas galvassāpes rada bezdarbs, salīdzinoši lielais nabadzīgo iedzīvotāju skaits, kā arī nevienlīdzība starp dažādiem sabiedrības slāņiem.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir viena no aktualitātēm Eiropā, un diskusijas par šo tēmu turpinās, taču kopumā tās bijušas bez īpašiem pārsteigumiem, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Eiropas Komisijas attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs.

Protams, atšķirības ir novērojamas starp Austrumeiropu un Rietumeiropu, bet tā nav jauna tendence, jo eiroskeptiķi bijuši vienmēr – arī EP, piemēram, Nacionālā fronte Francijā un Neatkarības partija Lielbritānijā. Turklāt abas valstis Eiropas Savienībā (ES) ir tik nozīmīgas, ka to nevar ignorēt, tāpēc sagaidāma šo rezultātu ietekme uz ES politiku. Arī Dānijā EP vēlēšanās ir uzvarējuši labējie eiroskeptiķi – Tautas partija. Tāpat pirmo reizi Eiropā tiek pielietots mehānisms, kad Eiropas Komisijas (EK) prezidentu iesaka ES dalībvalstu vadītāji, balstoties uz EP vēlēšanu rezultātiem, lai to vēlāk apstiprinātu EP. Šobrīd vēl pāragri teikt, vai institucionālā cīņa par EK prezidenta amatu, kas notiks šogad, būs saspringta vai relatīvi mierīga, stāstīja A. Piebalgs. Jāatgādina, ka šobrīd kā EK prezidenta potenciālie kandidāti tiek minēts Žans Klods Junkers – ilggadējais Luksemburgas premjers, un Vācijas sociāldemokrāts un nesenais Parlamenta prezidents Martins Šulcs.

Ekonomiskā izaugsme

EP vēlēšanas nav uzrādījušas neko tādu, par ko Latvijai vajadzētu uztraukties, taču skaidrs ir tas, ka Eiropai vairāk ir jāfokusējas uz ekonomiskās izaugsmes jautājumiem, nodarbinātību un Eiropas sociālā modeļa attīstību, skaidroja A. Piebalgs. Šobrīd Eiropas ekonomika kopumā atveseļojas ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā. To apliecina vairāki rādītāji, tostarp IKP izaugsme. Šogad IKP pieaugums ir paredzēts 1,6%, bet nākamgad – 2% apmērā. Tāpat būtiska ir izlīdzināšanās starp kredītu pieprasījumu un piedāvājumu. Proti, iepriekš pieprasījums pēc kredītiem stipri pārsniedza piedāvājumu, taču šobrīd ir redzams izlīdzināšanās process. Būtiska tēma, kas iepriekš radīja pro- blēmas, bija likmes valsts parādu apkalpošanai, tomēr arī šajā jomā situācija ir uzlabojusies un neviena valsts lielas galvassāpes EK nesagādā.
Kā aktuālās problēmas A. Piebalgs minēja salīdzinoši augsto bezdarba līmeni, it īpaši jauniešu vidū, kā arī iedzīvotāju īpatsvaru, kuri dzīvo tuvu nabadzības slieksnim. Latvijā attiecīgā proporcija ir vēl augstāka, turklāt ES mērogā būtiska ir nevienlīdzības mazināšana starp nabadzīgajiem un bagātajiem iedzīvotājiem. Eiropai šobrīd ir arī citāds skatījums uz Kohēzijas fonda finansējuma piešķiršanu (2014–2020. gada plānošanas periodā). Dalībvalstīm ir skaidri jāpamato līdzekļu nepieciešamība, un naudas izlietojumam ir jābūt saistītam ar konkurētspējas uzlabošanu, zinātni, mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, energoefektivitāti. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure vēlējās noskaidrot, vai pēc EP vēlēšanām varam cerēt uz lielāku nacionālo brīvību. Tas ir mīts, ka valstīm nav brīvības un Eiropa valda pār dalībvalstīm, jo valstis pašas izvirzīja vienotus spēles noteikumus, piemēram, tirdzniecības jomā, atbildēja A. Piebalgs.

Diskusijas ir vajadzīgas

Jautāts, kā Eiropā varētu veicināt ekonomisko izaugsmi, A. Piebalgs uzsvēra valdību uzdevumu nodrošināt stabilitāti, kas ir pirmais nosacījums ekonomikas izaugsmei. Otrais, ir pārdomāta investīciju ieguldīšana, lai radītu potenciālu attīstībai, kur talkā var nākt ES struktūrfondu līdzekļi un valdību investīciju programmas. Nepieciešama arī spēcīga mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programma visā Eiropā.

Attiecībā uz medijos izskanējušo informāciju par nodokļu celšanas iespējām Latvijā A. Piebalgs atgādināja, ka nodokļu politika ir viens no galvenajiem valdību instrumentiem. Nodokļi ir un būs nepopulārs temats, taču tie ir priekšnosacījums, lai valsts varētu eksistēt. «Vai Latvijā ir vajadzīga šāda diskusija? Protams, ir vajadzīga, jo nevienas valsts nodokļu politika nestāv uz vietas, un, jo vairāk tiek diskutēts, jo pareizāks lēmums tiek pieņemts, tāpēc uzskatu, ka finanšu ministrs pareizi darīja, uzsākot šo diskusiju,» norādīja A. Piebalgs.

Lūgts komentēt DB (29.05.2014.) apskatīto tēmu par to, ka 22 no 28 ES dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku PVN un tikai piecas valstis, tostarp Latvija, to nedarot, A. Piebalgs vērsa uzmanību uz dažādām pieejām. Proti, ja sabiedrībā ir dažādi ienākumu līmeņi, viens variants paredz cenas ietekmēšanu, bet otrs – sociālās palīdzības sniegšanu no iekasētajiem nodokļiem. Neviens mehānisms neizslēdz viens otru, turklāt zemāka nodokļu likme nenozīmētu to, ka vairs nebūtu jāsniedz sociālā palīdzība, atbildēja A. Piebalgs. Voldemārs valdes priekšsēdētājs Valdemārs Vaļkūns vēlējās noskaidrot, kāpēc Eiropa sociālo budžetu vairāku miljardu eiro apmērā novirza Āfrikas valstīm nevis iegulda ES. Summas, kas tiek virzītas Āfrikas valstīm, ir krietni mazākas nekā ieguldāmie līdzekļi ES valstīs, un ir nepieciešams uz šo jautājumiem raudzīties no globāla skatījuma, sacīja A. Piebalgs. Uz jautājumu par V. Dombrovska izredzēm Eiropā un to, vai izmaiņas varētu raisīt pašmāju presē aprakstītie skandāli, A. Piebalgs atbildēja, ka V. Dombrovskim ir labas iespējas Eiropā. Tā tas ir, ka politiķiem vienmēr ir izvirzītas augstas prasības un par iešanu politikā ir jāmaksā noteikta cena, taču šobrīd nav pamata apšaubīt V. Dombrovska kompetences līmeni, atzina A. Piebalgs.

Dalies ar šo rakstu