Jaunākais izdevums

Jūrmalā vēlas veidot speciālo ekonomisko zonu (SEZ), kurā sniegtu pakalpojumus ārzemniekiem kurortoloģijas, ārstniecības un rehabilitācijas jomās, tādējādi dodot iespēju piesaistīt tūristus arī ziemas sezonā , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šādu ideju atbalsta ne tikai medicīnisko pakalpojumu sniedzēji un nekustamo īpašumu apsaimniekotāji, bet arī veselības ministrs un Jūrmalas pašvaldība. Lai arī pašlaik vēl ir pāragri spriest, vai šī ideja materializēsies, tomēr situācijā, kad Jūrmalā vairs nebūs vairāku Krievijas televīzijas rīkotu konkursu, kā arī lielās ģeopolitikas dēļ komplektā ar Krievijas rubļa vājumu, tūristu būs mazāk, kas spiež aktīvi rīkoties, nevis ieņemt nogaidīšanas pozu. To, ka medicīnas tūrisms attīstās, apliecina arī medicīnas tūrisma centra Baltic Care dati – pērn ir apkalpoti nepilni 8000 ārvalstu klientu par kopējo summu nedaudz vairāk kā 1,26 milj. eiro. Šādu pakalpojumu eksports varētu perspektīvā pieaugt, kas nodrošinātu ne tikai darba vietas apkalpojošajā sfērā, bet arī dotu iespēju Latvijā atgriezties aizbraukušajiem mediķiem. Jārēķinās gan, ka konkurences cīņa par medicīnas tūristiem ir specifiska, kurā veiksme atkarīga ne tikai no medicīnas darbiniekiem un servisa, bet arī no valsts politikas.

«Tā būtu laba iespēja reanimēt Jūrmalu kā kūrortu, vēl jo vairāk – nezaudēt tos investorus, kuri tur jau investējuši naudu,» tā uz jautājumu, kāpēc Jūrmalas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidē aktīvi iesaistījusies LTRK, atbild tās viceprezidente Lienīte Caune. Viņa norāda, ka Eiropas Komisija pieļauj SEZ darbību līdz 2035. gadam, turklāt nekur neesot liegts dalībvalstīm tādas izveidot no jauna.

Latvijā pašlaik sekmīgi darbojas Liepājas SEZ (ražošana, tranzīts, loģistika), Rēzeknes SEZ (ražošana), Rīgas (ražošana, tranzīts, loģistika) un Ventspils (ražošana, tranzīts, loģistika) brīvostas. «Lietuvā pērn ir izveidotas piecas jaunas SEZ, kas pierāda, ka tas ir iespējams. Latvijā ir bijuši vairāki mēģinājumi izveidot jaunas SEZ, taču tie cietuši neveiksmi,» uzsver L. Caune. Viņa atzīst, ka viena lieta ir izveidot SEZ, bet otra – šajā statusā strādājošajiem dot tiesības piemērot nodokļu atlaides. «Nodokļu atlaides, piemēram, peļņas un nekustamā īpašuma nodoklī ES tiek uzskatīts kā valsts atbalsts, tāpēc tas ir jāsaskaņo ar EK,» pirmo uzdevumu iezīmē L. Caune. Viņa pauž pārsteigumu par vairāku ministriju atbildēm uz jautājumu, kura par šo saskaņošanu ES ir tā atbildīgākā. «Dīvaina sajūta pārņem, redzot vienas, otras ministrijas atbildes uz šo jautājumu, jo galu galā atbildīgā par to, šķiet, varētu būt ministrija, kurai ne ar ārstniecību, ne arī tūristiem nav nekāda sakara,» savu pārsteigumu izsaka L. Caune. Viņai ir radies iespaids, ka ierēdņi «laipni spēlē futbolu». «Pašlaik šķiet, ka Jūrmalas kūrorta, dziedniecības un sanatoriju reanimācija un piepildīšana ar ārvalstu tūristiem ir atsevišķu uzņēmēju un vietējās pašvaldības vajadzība, nevis nepieciešamība valstij darba vietu un nodokļu ieņēmumu kontekstā,» tā L. Caune. Viņa norāda, ka ļoti gaida valdības atbalstu kaut vai tādēļ, lai atbildētu uz jautājumu par SEZ izveides iespēju.

Plašāk lasiet rakstā Jūrmalas SEZ – magnēts ārvalstu pacientiem otrdienas, 24. februāra, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Turcijas investora rīcībā paliks KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas krāsns

LETA, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SEZ vilkmi var kāpināt

Māris Ķirsons, 29.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) Latvijā bijušas veiksmīgs apstrādes rūpniecības dzinējspēks reģionos, īpaši labi rādītāji sasniegti Liepājā, tomēr reģionā Latvijas SEZ piedāvājumam trūkst konkurētspējas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādi secinājumi skanējuši domnīcas Certus pētījumā par speciālajām ekonomiskajām zonām Latvijā, kas tika prezentēts pirmajā reģionālajā forumā «Liepāja. Nākotne. Tagadne.».

Salīdzinājumā ar nacionālās un reģionālās attīstības tendencēm, SEZ Latvijas reģionos ir bijušas savdabīgas ražošanas izaugsmes salas. «Nenoliedzami, ka SEZ ir efektīvs instruments, lai veicinātu ražošanas izaugsmi un radītu darba vietas reģionos,» secināja domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš savu sacīto pamatoja ar datiem, kas liecina, ka nodarbinātība apstrādes rūpniecībā Liepājas SEZ laikā no 2008. līdz 2015. gadam pieaugusi par 59%, Ventspils SEZ – pat par 78%, tajā pašā laikā Kurzemē tā sarukusi par 29%, bet Latvijā kopumā – par 26%. Līdzīgu ainu rāda arī neto apgrozījums SEZ statusā strādājošajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kas Liepājas SEZ strādājošajiem analogā laikā pieaudzis par 157%, Ventspils SEZ – par 120%, Rēzeknes SEZ – par 48%, kamēr Kurzemē neto apgrozījums kopumā bija sarucis par 10%, Latvijā kopumā gan pieaudzis par 8%. V. Dombrovskis atgādina, ka reģionālo SEZ sniegumu var mēģināt salīdzināt ar Jelgavas industriālajā parkā bāzētajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kuriem bija un ir piekļuve ievērojami lielākiem cilvēkkapitāla un darbaspēka resursiem. Pētījumā secināts, ka Liepājas un Ventspils ekonomisko zonu rezultāti pēc nodarbinātības un apgrozījuma pieauguma ir tuvu Jelgavas sasniegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu

Db.lv, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Jūrmalas atkritumu apsaimniekotāja maiņu atsevišķās vietās pilsētā vērojama atkritumu uzkrāšanās un pašvaldībā tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par nesakārtotu pilsētu, informēja Jūrmalas domē.

Pašlaik atsevišķās vietās Kauguros pie daudzdzīvokļu mājām vērojama atkritumu uzkrāšanās. Pēc pašvaldības pārstāvju teiktā, tas saistīts ar to, ka iepriekšējais atkritumu apsaimniekotājs SIA Eco Baltia vide nav pildījis līguma saistības un daudzviet nav izvedis atkritumus arī līdz pašu noteiktajam datumam - 16.janvārim.

Jūrmalas pilsētas dome saņēmusi daudzas sūdzības no iedzīvotājiem un iestādēm, tostarp izglītības iestādēm, daudzdzīvokļu namiem, par to, ka Eco Baltia vide noteiktajos datumos nav izvedusi atkritumus, uzsvēra pašvaldībā.

Eco Baltia vide pārstāve Jana Kralliša savukārt stāstīja, ka uzņēmums kā pilsētas bijušais apsaimniekotājs pēdējās dienās saņēmis daudz jautājumu un sūdzību no Jūrmalas iedzīvotājiem par neskaidro situāciju pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Karostas kanāla attīrīšanai izlietos 27% no Liepājas SEZ pārvaldes budžeta

LETA, 12.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karostas kanāla attīrīšanas projektam šogad plānots izlietot 9,44 miljonus eiro jeb 27% no visa Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes 2015.gada budžeta, aģentūru LETA informēja Liepājas SEZ sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Liepājas SEZ valde apstiprinājusi Liepājas SEZ pārvaldes 2015.gada budžetu, kas ieņēmumu un izdevumu sadaļā veido 35,18 miljonus eiro. Pagājušajā gadā budžeta izpilde bija 31 miljons eiro. Kā norādīja Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš, budžets šogad ir veidots ar nelielu pieaugumu, lai turpinātu īstenot Liepājas SEZ prioritātes, no kurām nozīmīgākās ir atbalsts uzņēmējiem, infrastruktūras attīstība, kā arī vides kvalitāte un drošība.

Sagatavojot budžeta projektu, tika ņemtas vērā noteiktās prioritātes SEZ un Liepājas ostas attīstībā, Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansētie projekti, Liepājas ostas padziļināšanas projekts, kā arī stividoru kompāniju kravu apgrozījumu plāni un SEZ pārvaldes noslēgtie nomas un pakalpojumu sniegšanas līgumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) 25. augusta valdes sēdē izskatīti un pieņemti 16 lēmumi gan par ilgtermiņa nomas slēgšanu, kas saistīti ar bijušās Tosmares kuģu remonta rūpnīcas maksātnespējas procesa noslēgšanos, gan par ieguldījuma slēgšanu, gan par grozījumu izdarīšanu rezervācijas un apbūves tiesību līgumos.

Liepājas SEZ valde nolēma slēgt arī pārjaunojuma līgumu ar SIA “Liepāja Steel”.

Kurzemes rajona tiesas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā 2021. gada 4. augustā reģistrētas Liepājas SEZ pārvaldei piederošās tiesības uz nekustamo īpašumu Brīvības ielā 94, Liepājā.

Liepājas SEZ valde 2021. gada 5. jūlijā lēma par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz nekustamo bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā. Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo “Liepājas metalurga” teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Saeima atbalsta Latgales SEZ izveidošanu

Dienas Bizness, 19.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā ceturtdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, ar kuru ir paredzēts izveidot jaunu speciālo ekonomisko zonu (SEZ) Latgales reģionā. Par Latgales SEZ izveidošanu šodien nobalsoja 89 deputāti.

Latgales SEZ izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai.

«Ar Latgales SEZ izveidi tiek radīts papildu instruments, lai Latgale attīstītos līdzvērtīgi citiem Latvijas reģioniem, jo ikviena reģiona attīstība ir cieši saistīta ar uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā,» uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Likumprojekts nosaka, ka SEZ darbība ilgs līdz 2035. gada 31. decembrim un tās kopējā teritorija nepārsniegs 5% no Latgales reģiona platības.

Likumprojektā nav noteikta katras Latgales plānošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības maksimālā teritorijas platība, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss. Lai teritoriju platību noteikšanas process būtu elastīgs un spētu pielāgoties uzņēmējdarbības vides pieprasījumam, priekšlikumus par katrai Latgales plānošanas reģionā ietilpstošajai pašvaldībai nosakāmo teritorijas platību, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss, sniegs Latgales plānošanas reģiona attīstības padome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prokuratūra par korupciju apsūdz Krūmiņu un viņa meitu

LETA, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgales speciālās ekonomiskās zonas statusā pašlaik strādā tikai viens uzņēmums SIA Varpa, tuvākajā laikā varētu pievienoties vēl trīs uzņēmumi, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš 2017. gada savu darbību uzsākusi Latgales speciālā ekonomiskā zona. Attiecīgais likums Saeimā tika pieņems jau pērn maijā. DB jau vēstīja, ka investoru piesaistei Latgalē izmantos speciālo ekonomisko zonu un tās labumus, bet pagaidām par ieguldītāju «rindām» runāt nevar, kaut arī ir pirmie pionieri, kuru darbība varētu kalpot kā savdabīga reklama – pozitīvais piemērs – citiem. Latvijā pašlaik darbojas speciālā ekonomiskā zona Rēzeknē (tajā darbojas 18 uzņēmumi) un Liepājā (41 uzņēmums). Latgales SEZ ir jaunākais šāds veidojums. Atšķirībā no citiem SEZ, Latgales reģiona pašvaldībām nav noteikta katras maksimālā teritorija un platība, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss, Kopumā Latgales SEZ teritorija var būt līdz 72 735 ha jeb 5% no reģiona kopējās platības. Latgales SEZ darbības termiņš paredzēts līdz 2035. gada 31. decembrim. Uzņēmumiem, kas vēlas pretendēt uz tiešo nodokļu atvieglojumiem, proti, uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm (līdz 80%) ir jāslēdz attiecīgs līgums ar Latgales SEZ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eco Baltia Vide vērsies tiesā, lai piedzītu zaudējumus no Jūrmalas domes; dome pārmetumus noraida

Žanete Hāka, 06.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas atkritumu apsaimniekotājs – personu apvienības SIA Jūrmalas ATU un SIA Eko Rīga saistību pārņēmējs SIA Eco Baltia Vide – lauzis līgumu ar Jūrmalas domi tā nesamērīguma dēļ un iesniedzis prasību Administratīvajā rajona tiesā, lai piedzītu no Jūrmalas domes zaudējumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Zaudējumi uzņēmumam radušies pašvaldības neizdarības dēļ, poligonā noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanā, uzsver kompānijas pārstāvji. Par attiecīgo situāciju informācija nosūtīta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

«Atkritumu apsaimniekošanas līguma izpilde Jūrmalas pilsētā, par tarifiem, kādi tie ir uz šo brīdi, kļuvusi par nesamērīgi lielu slogu apsaimniekotājam, līdz ar ko faktiski neiespējama. Kopš līguma slēgšanas 2011.gadā mainījušies ne vien faktiskie apstākļi – piemēram, pieaugošais cenu kāpumus par atkritumu tonnas noglabāšanu poligonā, – bet arī tiesiskie apstākļi. Jūrmalas dome nav pildījusi ne valsts, ne Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānos minētos pasākumus, lai samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu. Līdz ar ko auga gan atkritumu apjoms, gan apsaimniekošanas izmaksas, sasniedzot līgumā noteikto summu ātrāk nekā tas bija paredzēts – 2016.gadā,» uzsver Eco Baltia Vide.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Krūmiņš uz tiesas sēdi ierodas cietumnieka kostīmā ar nogrimētu seju un galvu

LETA, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā atvērta ķirurģijas klīnika Aiwa Clinic, kur ar Baltijā modernākajām tehnoloģijām mājīgā atmosfērā Latvijas labākie speciālisti pacientiem piedāvā diagnostiku, visplašākā spektra ķirurģiju, kā arī pēcoperācijas rehabilitāciju. Par inovācijām ķirurģijā un priekšrocībām pacientiem stāsta klīnikas vadītājs Dr. Valērijs Ratobiļskis.

Ar ko atšķiraties no citām ķirurģijas klīnikām?

Klīnika veidota pēc Eiropas labāko medicīnas iestāžu koncepta, pacientiem mājīgās telpās un viesnīcas tipa palātās, piedāvājot augstvērtīgu medicīnisko aprūpi. Aiwa Clinic praktizējošo speciālistu komandā ir vairāk nekā 50 Latvijas labākie profesionāļi, ik gadu plānots veikt aptuveni četrus tūkstošus operāciju. Šī ir Latvijā pirmā privātklīnika, kas paralēli vispārējai ķirurģijai piedavā otolaringoloģiju, traumatoloģiju, ortopēdiju, ginekoloģiju, proktoloģiju, uroloģiju, acu ķirurģiju, pacientiem veicot gan kataraktas, gan acu plakstiņu plastiskās operācijas. Klīnikā notiek arī sarežģītas un maz invazīvas operācijas, izmantojot inovācijas endoskopijā un lāzerķirurģijā. Tā kā veicam arī traumatoloģiskās ortopēdiskās operācijas, to skaitā gūžu un plecu locītavu operācijas, piedāvājam arī ļoti nozīmīgo pēcoperācijas rehabilitāciju. Savukārt dienas stacionārā ikvienam būs iespējams veikt vispārējo veselības pārbaudi jeb check – up programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Grib nodokļu atlaides Latgalei

Dienas Bizness, 21.10.2015

To, ka arī Latgalē var veiksmīgi attīstīt uzņēmējdarbību, apliecina uzņēmums Preiļu siers (attēlā), kas kļuvis par vērienīgu siera ražotāju un eksportētāju.

Foto: Raitis Puriņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu Latgales izaugsmi un piesaistītu investīcijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) likumprojektu, kuru līdz 2015. gada beigām plānots iesniegt izskatīšanai valdībā. Likumprojekta būtība – uzņēmēji, kuri darbojas teritorijās, kam piešķirts SEZ statuss, var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, trešdien raksta laikraksts Diena.

Uzreiz jāteic, ka SEZ statuss netiks piešķirts visai Latgalei, bet gan tikai atsevišķām tās teritorijām, kuru kopējā platība nevar pārsniegt 5% no visas Latgales plānošanas reģiona teritorijas.

Kā skaidro VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits, teritorijām, kurām paredzēts noteikt SEZ statusu, nav administratīvā iedalījuma robežas, respektīvi, tās nav sadalītas novados. «Minētais statuss tiks piešķirts tukšām industriālajām teritorijām, kuras ir piemērotas ražotņu izvietošanai. No industriālās zonas teritorijas tikai 30% drīkstēs piederēt privātīpašniekiem, pārējai teritorijai jāatrodas pašvaldības īpašumā. Nodokļu atlaides tiks piešķirtas tikai tiem uzņēmumiem, kuriem šajās teritorijās ir faktiskās darbības adrese, ar juridisko adresi vien nepietiks,» skaidro R. Bremšmits. Taujāts, vai citi plānošanas reģioni nav greizsirdīgi uz šo iniciatīvu, R. Bremšmits atzīst, ka diskusijas bijušas. Taču jaunais likumprojekts attieksies tikai uz Latgali tāpēc, ka tās atpalicība no citiem reģioniem ir ievērojama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Turcijas investori veikuši maksājumus par bijušā Liepājas metalurga mantu

LETA, 03.06.2021

"Aslanli Metalurji" īpašnieks Hamdi Alaedins Ejuboglu (no kreisās) un SIA "FeLM" valdes loceklis Jānis Rībens.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas investori "Aslanli Metalurji" veikuši līgumā atrunātos maksājumus par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā, pavēstīja "Aslanli Metalurji" pārstāvji.

Šogad 30.aprīlī SIA "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

Tāpat investors detalizēti ir informējis Liepājas pilsētas administrāciju par pasākumiem, kuru pamatā ir pilsētas iedzīvotāju paustās bažas, lai novērstu negatīvu ietekmi uz vides un dzīves apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Atsperas kopstrādes telpu biznesā

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli DB, 23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopstrādes telpas Double 9 un Magnēts ir tikai sākums plašāka tīkla izveidei Rīgā.

Nedaudz vairāk nekā gada laikā Ruslans Straķis, Romans Bagdons (Romanas Bagdonas) un Jānis Viņķis izveidojuši divus kopstrādes birojus – Double 9 pērnvasar durvis vēra Rīgas centrā, Alojas kvartālā, bet pirms divām nedēļām rezidentus savās telpās sāka uzņemt Magnēts Āgenskalnā. Ar šiem projektiem viņu ieceres šajā biznesā nebūt neapraujas. Attīstītāji lēš, ka šobrīd Latvijā pieprasījums pēc kopdarba telpām krietni vien pārsniedz piedāvājumu.

«Līdz ar Rīgas IT parku kopumā nodrošināsim aptuveni 2000 darba vietas, bet tas ir tuvāko triju līdz piecu gadu plāns, jo investīciju apjoms šim projektam ir milzīgs – ap 10 milj. eiro. Piemērotu vietu jau esam izraudzījušies, un šo projektu vēlamies attīstīt Klijānu ielā, paplašinot tā saucamās Rīgas Silīciju ielejas teritoriju. Meklējam investorus, daži jau ir gatavi ieguldīt mazākas summas – ap vienu milj. eiro. Izstrādājam detalizētas tāmes projekta pakāpeniskai realizācijai, bet pārliecināt investorus nav viegli. Redzam, ka projektu realizēt izdosies pakāpeniski. Investori atzīst, ka projekts ir interesants un Rīgai šādu parku pavisam noteikti vajag, bet būtu gatavi tajā iesaistīties, kad projekts iegūs taustāmākas aprises. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ar mums sazinājusies un atbalstījusi ideju, ir gatava palīdzēt ar investoru piesaisti no ārvalstīm. Šobrīd jau ar esošajiem birojiem (Double 9 un Magnēts), kā arī tām kopstrādes telpām, kas tuvākajā laikā tiks attīstītas, piemēram, pie Spices, Vecrīgā un VEF teritorijā, piedāvāsim 1000 darba vietas,» stāsta Double 9 un Magnēts līdzīpašnieks Ruslans Straķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Misija – labāka vide gan ārvalstu investoriem, gan pašmāju uzņēmējiem

Arnis Sauka - Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) asociētais profesors, Ilgtspējīga biznesa centra direktors, 09.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori Latvijai ir svarīgi un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai nepieciešami. Aktuālie firmas.lv dati parāda, ka 2016. gadā Latvijā strādāja 4423 uzņēmumi ar apgrozījumu vairāk nekā 145000 EUR un ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu. Šie uzņēmumi, kas ir 1/5 daļa no visiem Latvijas uzņēmumiem, valsts budžetā iemaksāja gandrīz pusi no kopējiem Latvijas nodokļu ieņēmumiem. Šo uzņēmumu apgrozījums bija 48% no kopējā uzņēmumu apgrozījuma Latvijā. Uzņēmumi, kur lielākā daļa ir ārvalstu kapitāls, 2017. gadā nodarbināja 27% no kopējā darbaspēka, iemaksāja 36% no sociālā nodokļa un gandrīz pusi jeb 47% no deklarētās peļņas.

Neaizmirstot par pašmāju uzņēmēju interesēm, kā to dara visas sevi cienošas valstis, ir būtiski, lai Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, būtu pievilcīga ārvalstu investoriem. Kaut vai tāpēc, ka līdz ar ārvalstu investīcijām ieplūst zināšanas un prasmes – ar cilvēkiem, kuri pārceļas te uz dzīvi, un ieviesto pārvaldes principu rezultātā, kas ļauj efektīvāk strādāt pašmāju darbiniekiem. Tas, savukārt, ir ļoti vajadzīgs bieži piesauktajam ekonomikas izrāvienam un produktivitātes celšanai.

Pozitīva tendence – ārvalstu investīciju apjoms Latvijā pieaug. To ilustrē jau trešais Ārvalstu investīciju vides indekss, kuru izstrādā Ārvalstu investoru padome Latvijā, sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu. Ekonomikas ministrijas apkopotā statistika liecina, ka ārvalstu tiešās investīcijas 2017. gada deviņos mēnešos bija 710 miljoni EUR, un to veicināja ES investoru ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā Latvijā. Salīdzinot ar 2016. gadu, rādītājs ir pieaudzis gandrīz par piecām reizēm. Latvija 2017. gadā ārvalstu investīciju piesaistes jomā izskatās labi arī uz kaimiņvalstu fona, piesaistot 35,3% no visām ārvalstu tiešajām investīcijām, Igaunija – 28% un Lietuva – 36,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Jūrmala plāno attīstīt velosatiksmi

Lelde Petrāne, 04.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsēta izstrādājusi tematisko plānojumu Jūrmalas velosatiksmes attīstības koncepcija; no 4. augusta tematiskais plānojums nodots publiskai apspriešanai, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Tematiskā plānojuma Jūrmalas velosatiksmes attīstības koncepcija izstrādes mērķis ir apzināt esošās un nodrošināt turpmākās velosatiksmes infrastruktūras attīstību, lai radītu velotransporta kā alternatīva, videi draudzīga pārvietošanās veida līdzsvarotu attīstību Jūrmalas pilsētā.

Uzsākot plānojuma izstrādi, tika veikta aptauja, lai noskaidrotu Jūrmalas iedzīvotāju un viesu viedokli par Jūrmalas veloinfrastruktūras pašreizējo stāvokli un iespējām to uzlabot. Aptaujā tika norādīts, ka ir nepietiekams ar zīmēm un informāciju aprīkotu veloceliņu skaits, tāpat trūkst drošu velonovietņu pie sociāli nozīmīgiem objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Jūrmala noslēdz līgumu par atkritumu apsaimniekošanu

Dienas Bizness, 15.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas dome noslēgusi līgumu par atkritumu apsaimniekošanu Jūrmalas pilsētā ar personu apvienību SIA Jūrmalas namsaimnieks un UAB VSA Vilnius, informē Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Zane Leite.

Personu apvienība nodrošinās pakalpojumus no šī gada 16. janvāra līdz gada beigām. Tā piedāvājusi zemāko cenu sarunu procedūrā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ārkārtas situācijā Jūrmalas pilsētā.

Pagaidu atkritumu apsaimniekošanas tarifs pilsētā līdz gada beigām ir 6,75 eiro apmērā par kubikmetru (neieskaitot PVN). Vienlaikus domē jau ir uzsākts darbs arī pie jauna iepirkuma gatavošanas, lai nodrošinātu saimnieciski izdevīgāko atkritumu apsaimniekotāju ilgtermiņā Jūrmalas pilsētā, sākot no 2016.gada.

Pašvaldībā skaidro, ka ārkārtas situācijā pašvaldība arī pieņēmusi stratēģisku lēmumu mainīt atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Jūrmalā – pāreju uz pakalpojuma ņēmēja vai pašvaldības īpašumā esošiem konteineriem. Jūrmalas pilsētā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešami aptuveni 10 tūkstoši atkritumu konteineri, un šādu daudzumu ārkārtas situācijā īsā laika periodā uzņēmējiem ir grūti nodrošināt, un tas arī sadārdzina pakalpojuma izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Noslēgts Jūrmalas namsaimnieka kapitāla daļu pirkuma līgums

Žanete Hāka, 22.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien noslēgts privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks kapitāla daļu iegādes darījums, informē Jūrmalas dome.

Privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks pirkuma līgumu parakstīja Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis un Lietuvā reģistrētā uzņēmuma Būsto valda direktors Gaudents Jons Žilis (Gaudentas Jonas Žilys).

Darījuma kopējā summa ir 2,959 miljoni eiro, no kuriem saskaņā ar izsoles nosacījumiem 300 tūkstoši eiro tika samaksāti izsoles dienā 30. septembrī, atlikušais maksājums Jūrmalas pilsētas pašvaldības norēķinu kontā tika saņemts19. decembrī.

SIA Jūrmalas namsaimnieks patlaban apsaimnieko 385 pašvaldības valdījumā esošās dzīvojamās mājas.

G. Truksnis norāda, ka jaunais īpašnieks turpinās nodrošināt dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu atbilstīgi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam un Ministru kabineta noteikumiem. Arī kapitāla daļu pirkuma līgumā ietverts nosacījums, ka kapitālsabiedrība atbilstīgi Latvijā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem pārvalda un apsaimnieko Jūrmalas pilsētas pašvaldības valdījumā esošās dzīvojamās mājas līdz to pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā jaunu zāļu pieejamība ir vissliktākā Eiropā

Zane Atlāce-Bistere, 24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija jaunu un efektīvu zāļu pieejamības un valsts kompensācijas ziņā Eiropā ieņem stabilu pēdējo vietu, apliecina Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas (EFPIA) aprīļa beigās publiskotā analīze par zāļu pieejamību un kompensāciju Patients W.A.I.T. Indicator.

Pētījums atklāj, ka pacientu piekļuve un valsts kompensācija jaunajām zālēm Eiropas valstīs ir ļoti atšķirīga - visaugstākā tā ir Rietumeiropas valstīs, bet zemākā - Centrālās un Austrumeiropas valstīs.

EFPIA pētījums liecina, ka no Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) 2013., 2014.un 2015.gadā apstiprinātajiem 112 jaunajiem medikamentiem Latvijas pacientiem valsts kompensē tikai deviņus, bet pārējie medikamenti Latvijas pacientiem pieejami tikai par pilnu maksu.

Šie dati Latviju no 26 apkopojumā iekļautajām Eiropas valstīm jaunu zāļu pieejamības ziņā stabili ierindo pēdējā vietā. Vairumā Eiropas valstu EMA lēmums ir atskaites punkts, lai jaunās zāles tiktu iekļautas arī valsts kompensējamo zāļu sistēmā, taču Latvijā tā tas nav. Šī situācija apliecina, ka Latvijā ir nepietiekams kompensējamo zāļu budžets un, ka ļoti reti, izvērtējot zāļu iekļaušanu kompensācijas sistēmā, tiek ņemti vērā zāļu ārstnieciskās efektivitātes kritēriji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maija beigās Veselības ministrija (VM) plāno iesniegt valdībā informatīvo ziņojumu un divu miljonu eiro līdzekļu pieprasījumu, lai nodrošinātu Covid-19 pārslimojušajiem rehabilitāciju, trešdienas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atklāja VM Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.

Viņa skaidroja, ka VM šobrīd gatavo divus informatīvos ziņojumus ar papildu finanšu līdzekļu pieprasījumu no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Viens no šiem informatīvajiem ziņojumiem būs par Covid-19 pārslimojušo pacientu ārstēšanu un dinamisko novērošanu, un tas taps sadarbībā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģijas galveno speciālisti Ludmilu Vīksnu.

Savukārt otrs ziņojums saskaņā ar VM plānu valdībā tiks iesniegts maija beigās, un tas būs par Covid-19 pārslimojušo pacientu rehabilitāciju. Kā atzīmēja Janka, ņemot vērā VM ierobežotos finanšu līdzekļus, papildu finansējums divu miljonu apmērā tiks lūgts tieši pārslimojušo pacientu rehabilitācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

FOTO: Akcijas dalībnieki Jūrmalas domes sēdē ierodas ar aizlīmētām mutēm un baloniem

LETA, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas domes sēdē aptuveni 10 cilvēki ar aizlīmētām mutēm un melniem baloniem piedalās partijas Progresīvie akcijā ar mērķi aktualizēt pašvaldības lomu Slokā notikušajā ugunsgrēkā nelegālās atkritumu izgāztuves lietā.

Kā ziņots partija Progresīvie bija pieteikusi Jūrmalas domē piketu ar mērķi aktualizēt jautājumu par Slokas ugunsgrēku un prasīt Jūrmalas domi izvērtēt savu atbildību nelegālā atkritumu glabātavas lietā. Pikets netika saskaņots, tāpēc partija aicināja iedzīvotājus piketa vietā apmeklēt šodienas domes sēdi, lai klausītos, vai un ko domnieki spriedīs par šo katastrofu un Jūrmalas domes atbildību šajā lietā.

Aģentūra LETA novēroja, ka domes sēdē ieradās aptuveni 10 cilvēki, kuri bija aizlīmējuši mutes ar baltu līmlenti un kuriem rokās bija melni baloni. Uz atsevišķu pārstāvju krekliem bija redzams uzraksts Progresīvie.

Cilvēkiem rokās bija plastmasas maisi ar atkritumiem un viņi pēc sēdes izdalīja informāciju par iepriekš pieteikto piketu ar jautājumu «Kā pikets saistībā ar Slokas ugunsgrēku traucē Jūrmalas domei?»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas dome ceturtdien, 7.maijā apstiprināja saistošos noteikumus Par Jūrmalas pilsētas simboliku un Jūrmalas pilsētas zīmola stratēģiju. Kūrortpilsētai izstrādāta zīmola attīstības un ieviešanas stratēģija 2015.-2018.gadam, kā arī jauna vizuālā identitāte, informē pilsētas domē.

Jaunās Jūrmalas vizuālās identitātes mērķis ir atšķirt un izcelt Jūrmalas pilsētu no citām Baltijas jūras krasta pilsētām. Kūrortpilsēta atteikusies no tradicionālajām piejūras pilsētu krāsām, zilās un dzeltenās, saglabājot tās tikai karogā un ģerbonī. Logotipā atspoguļots smilšu reljefs, kas simbolizē pilsētas dabīgo, harmonizējošo ritmu. Tas pamatā lietojams baltā, melnā un Jūrmalas smilšu zeltainajā krāsā, atsevišķos gadījumos lietojama arī sarkanā krāsa.

Pilsētas zīmola stratēģiju izstrādājusi SIA DDB Worldwide Latvia, vizuālās identitātes autors ir SIA Asketic.

«Jūrmalas pilsētas izaugsmes pamatā ir pakalpojumu nozares uzņēmējdarbības attīstība, ko lielākoties nodrošina tūrisma izaugsme. Jūrmala nav rūpniecības un ražošanas pilsēta, bet gan kūrortpilsēta – tūrisma pilsēta. Tādēļ Jūrmalai ar mērķtiecīgu mārketinga komunikāciju jāpiesaista vairāk viesu no Ziemeļvalstīm un Rietumiem un jāmazina pilsētas apmeklēšanas sezonalitāte,» uzskata Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Komentāri

Pievienot komentāru