Jaunākais izdevums

Uzstādot modernas iekārtas, ieviešot jaunu pakalpojumu, SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala iesoļo nākamajā līmenī; tos apgūst arī Rīgas Valsts tehnikuma audzēkņi

Uzņēmums Vācijas Tautsaimniecības balvai Latvijā startē apakškategorijā Darba vidē balstītas mācības, kas kopumā Poligrāfijas grupai Mūkusala (PGM) nebūt nav jaunums. Uzņēmums jau vairākus gadus rūpējies kā par esošo, tā jauno darbinieku prasmju paaugstināšanu, un bija viens no pirmajiem poligrāfijas nozarē, kas atsaucās idejai par darba vidē balstītu mācību īstenošanu. PGM valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša stāsta, ka auglīga sadarbība ar tā saukto poligrāfijas skolu izveidojusies jau sen, līdz ar to mācību un prakses programmas pēc abpusējas vienošanās jau stabili salāgotas, lai studentiem netrūktu nedz vajadzīgās teorijas, nedz «dzīvas» ievirzes dabā. «Iekārtas mums vienmēr bijušas vienas no modernākajām, kādas nozarē vien ir, tādējādi visu, kas attiecas uz speciālo profesionālo apmācību, audzēkņi var iemācīties šeit,» bilst V. Trokša. Viesojoties Vācijā, viņš saskatījis līdzības un guvis pārliecību, ka viss tiek darīts pareizi.

Rīgas Valsts tehnikuma 2.kursa studenti kā mācekļi tikai skatās, savukārt trešajā un ceturtajā studiju gadā daži jaunieši jau sākuši strādāt. «Dodam iespēju pelnīt,» bilst V.Trokša.

Visu rakstu Popularizē nozari jauniešu vidū lasiet 18. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TheMonetizr, kas palīdz spēļu izstrādātājiem pelnīt naudu ar produktiem, kas apdrukāti ar spēles tematiku, uzņemts labi zināmajā jaunuzņēmumu akseleratorā Techstars

«Šim akseleratoram ir pasaulē lielākais kontaktu tīkls, kas mums paver iespējas satikties ar praktiski jebkuru uzņēmumu pasaulē, ar ko gribam sastrādāties. Šis bija galvenais iemesls izvēlēties tieši šo akseleratoru,» saka Mārtiņš Bratuškins, TheMonetizr (Monetization Solutions Inc.) līdzīpašnieks. Papildus iemesls ir iespēja vēl trīs mēnešus atrasties tur, kur ir uzņēmuma potenciālie klienti – ASV. Viņš uzsver, ka atrašanās tur palielina iespējas, ka viņi integrēs šo risinājumu savās spēlēs, tāpēc šī iespēja jāizmanto.

TheMonetizr mērķis akseleratorā ir integrēt savu produktu vismaz desmit spēlēs ar vismaz desmit tūkstošiem aktīvo lietotāju. «Šo mērķi plānojam sasniegt līdz šī gada novembrim. Ņemot vērā, ka šis akselerators atrodas citā vietā ASV, kur esam bijuši iepriekš, tur būs cita spēļu izstrādātāju kopiena, ar ko iepazīsimies, un šis mērķis tiešām varētu būt reāli sasniedzams,» spriež M. Bratuškins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zirgu stallis "Dabas zirgi" meklē veidus, kā pelnīt ar zirgiem, neliekot tiem tiešā veidā strādāt, vizinot cilvēkus uz savas muguras.

Marta veiksmes stāsts bija "pabaro zirgu" – klients pārskaita septiņus eiro, bet "Dabas zirgi" no vietējiem bioloģiskajiem zemniekiem nopērk burkānus, pabaro zirgu un uzfilmē video, ko nosūta cilvēkam personīgi vai publicē "Instagram" un "Facebook" ar sveicienu klientam.

SIA "Dabas zirgi" saimniece Līga Broduža stāsta, ka, iestājoties ārkārtas situācijai, komanda piedzīvoja plašu emociju gammu – sākumā bija "viss ir slikti" stadija, jo īpaši ņemot vērā apstākli, ka tik tikko uzņēmums aizņēmās naudu zemes iegādei un ir sācies investēšanas process, ko nevar apturēt, bet ienākumi no tūrisma jomas šobrīd samazinājušies par 95%. Taču visai drīz sāka rasties dažādas idejas, tostarp tādas, kas jau labu laiku bija virmojušas gaisā, bet netika īstenotas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot biznesa idejai: Maina stratēģiju un izvēlas ārpakalpojumus

Anda Asere, 13.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji veselīgās ēdināšanas uzņēmuma SIA Food Factory īpašnieks Mārtiņš Iskrovs visu – pasūtīt izejvielas, gatavot un piegādāt klientiem – vēlējās darīt pats, taču secinājis, ka reizēm saprātīgāk ir pirkt ārpakalpjumu

LASI ARĪ:

Biznesa ideja: Rada cepures ar koka nagu

Latvieša «krokainie» šķīvji iziet pasaulē

Biznesa ideja: Friziersalons ar robotu

Kā cilvēki Latvijā grib pelnīt naudu: vairāk nekā 20 jaunas biznesa idejas

Sākam biznesu: Palīdz pelnīt naudu mobilo spēļu izstrādātājiem

Pērnajā pavasarī uzņēmējs kopā ar komandu izveidoja restorānu un paralēli nodarbojās ar klientu apkalpošanu, kam ik dienas piegādāja individuāli pielāgotas maltītes atbilstoši katra vēlmēm un mērķiem. Šobrīd Food Factory koncentrējas uz veselīgu maltīšu ražošanu un piegādi, attīsta tieši šo biznesa novirzienu, saskatot potenciālu arī tirdzniecības automātu nišā, piedāvājot alternatīvu ierastajām neveselīgajām ātrajām uzkodām, ko tajos lielākoties var iegūt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikas attīstība - vai varējām labāk un citādāk?

Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Grantu programmas (ie)dvesma sešas perspektīvākās biznesa idejas

Lelde Petrāne, 16.11.2017

SEB bankas grantu 10 000 EUR apmērā no bankas vadītājas Ievas Teteres saņem uzņēmums Genecie - Krista Krūmiņa un Ieva Rozentāle no Mārupes. Biznesa ideja: elegants sieviešu naudas maks ar īpašu nodalījumu, kurā iestrādāta ietilpīga auduma iepirkumu soma. Bez naudas maka mēs neizejam no mājas, bet auduma iepirkumu somu aizmirstam paņemt. Genecie to atrisina – līdz ar naudas maku, iepirkumu soma vienmēr būs līdzi. Tādējādi bez īpašas paradumu maiņas palīdzēsim cilvēkiem kļūt videi draudzīgākiem, atsakoties no vienreiz lietojamiem plastmasas maisiņiem. Maka dizains ir veidots tā, lai no ārpuses nekas neliecinātu, ka tajā slēpjas iepirkumu maisiņš.


Par pārējām labākajām idejām lasi raksta galerijā!

Organizatoru foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties SEB bankas, Jūrmalas pilsētas, Mārupes un Olaines novadu kopīgi rīkotās grantu programmas jauno uzņēmēju atbalstam (ie)dvesma pirmajai sezonai, izvēlētas sešas perspektīvākās biznesa idejas, kuru autori saņems finansējumu to īstenošanai.

Par biznesa idejām lasāms raksta galerijā!

Grantu programmas (ie)dvesma pirmajā sezonā tika saņemts 31 biznesa projekts, no kuriem otrajā un trešajā vērtēšanas kārtā iekļuva 25 biznesa idejas. Tās vērtēja žūrijas komisija, kurā darbojās gan uzņēmējdarbības profesionāļi, gan pašvaldību pārstāvji.

Saņemtie pieteikumi tika atlasīti trīs kārtās, izvērtējot gan to atbilstību programmas kritērijiem, gan biznesa plānu un idejas potenciālu, kā arī dalībnieku prezentācijas un atbildes uz žūrijas jautājumiem.

Granta maksimālais apmērs noteikts 10 tūkstošu eiro apjomā, un kopējais gada laikā programmā pieejamo līdzekļu apmērs ir 40 tūkstoši eiro. Šo finansējumu vienādās daļās nodrošina visi četri grantu programmas partneri. Granta līdzekļus programmas uzvarētāji varēs izmantot saimnieciskiem mērķiem sava esošā biznesa attīstīšanai vai jauna uzņēmuma izveidei savas biznesa idejas īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aptauja: Normālai dzīvošanai nepieciešamie ikmēneša ienākumi sarukuši par 130 eiro

LETA, 24.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Normālai dzīvošanai nepieciešamo ikmēneša ienākumu apmērs gada laikā sarucis vidēji par teju 130 eiro, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Šogad jūlijā veiktajā aptaujā iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, cik viņiem vajadzētu pelnīt mēnesī, lai varētu normāli dzīvot. Aptaujā noskaidrots, ka normālai dzīvošanai iedzīvotāji mēnesī vidēji vēlētos pelnīt 1338 eiro.

Gada laikā šis rādītājs samazinājies par teju 130 eiro. Augstākais rādītājs līdz šim fiksēts pagājušajā gadā, kad normālai dzīvei cilvēki vēlētos ik mēnesi pelnīt vidēji 1466 eiro.

Pieticīgākās vēlmes fiksētas 2000.gadā, kad vidēji mēnesī iedzīvotāji vēlējušies pelnīt 494 eiro. Pēc tam vēlamais ikmēneša ienākumu līmenis audzis, 2008.gadā sasniedzot 1146 eiro.

Tomēr ekonomiskās krīzes laikā un pēc tās normālai dzīvei nepieciešamās naudas apmērs rucis četrus gadus pēc kārtas. Kopš 2014.gada, kad normālai dzīvošanai nepieciešamā ikmēneša ienākuma apmērs sasniedza 1055 eiro, šis rādītājs vairs nav noslīdējis zem 1000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Altum kopā ar biznesa eņģeļiem finansēs biznesa uzsācējus un strauji augošus uzņēmumus

Žanete Hāka, 18.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum un biedrība Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) īstenos pilotprojektu, kurā Altum ar biznesa eņģeļiem kopīgi finansēs biznesa uzsācējus un strauji augošus uzņēmumus, veicinot privāto investoru piesaisti dzīvotspējīgiem projektiem, informē Altum.

17.martā Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un LatBAN valdes loceklis Juris Birznieks parakstīja līgumu par sadarbību pilotprojekta īstenošanā.

Pilotprojekta finansējuma kopējais apjoms ir 1 miljons eiro. Altum savu īstenoto valsts atbalsta programmu ietvaros varēs izsniegt aizdevumus biznesa eņģeļu līdzfinansētiem projektiem. Altum aizdevuma apjoms būs ne lielāks par biznesa eņģeļa ieguldījumu. Biznesa uzsācējiem vai strauji augošiem uzņēmumiem, kuri būs piesaistījuši biznesa eņģeļu finansējumu, Altum aizdevuma saņemšanai nebūs nepieciešama papildu ķīla vai personīgais galvojums.

Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: « Altum un biznesa eņģeļu atbalsta kombinēšana ļaus biznesa uzsācēju un strauji augošu uzņēmumu dzīvotspējīgajām idejām saņemt finansējumu vai saņemt to lielākā apmērā situācijās, kad ir nepietiekams līdzfinansējums vai nodrošinājums aizdevuma saņemšanai privātajā tirgū. Turklāt, pateicoties biznesa eņģeļu pieredzei uzņēmējdarbībā, biznesa uzsācējiem būs iespējams efektīvāk un ātrāk sasniegt plānotos rezultātus. Šis jaunais projekts dzimis mūsu līdzšinējā veiksmīgajā sadarbībā ar Latvijas Biznesa Eņģeļa Tīklu, un esam priecīgi, ka tas ne tikai palīdzēs arvien vairāk uzņēmumiem piesaistīt finansējumu no biznesa eņģeļiem, bet arī ļaus mums izpētīt, uz kādiem nosacījumiem nākotnē veidot valsts atbalsta programmu tieši biznesa eņģeļu finansētu biznesa uzsācēju vai strauji augošu uzņēmumu projektiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gandrīz puse iedzīvotāju par labāko naudas ieguldīšanas veidu uzskata nekustamo īpašumu

Žanete Hāka, 20.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā rāda Swedbank veiktais pētījums par iedzīvotāju ieguldījumu plāniem, kā labāko naudas ieguldīšanas veidu nemainīgi jau otro gadu pēc kārtas iedzīvotāji norāda nekustamā īpašuma iegādi (47%).

Tam seko brīvo finanšu līdzekļu ieguldīšana zeltā (24%).

Taču realitātē iedzīvotāji biežāk izvēlas ieguldījumus dažādos finanšu instrumentos, no kuriem par labāko izvēli atzīts pensijas 3.līmenis (atbildi norādījuši 18% aptaujāto), kā arī uzkrājošās apdrošināšanas risinājumi (17%). Kopumā uzkrājumus šobrīd veido 38% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju un šim īpatsvaram arvien ir stabila tendence augt.

Zīmīgi, ka arī praksē atšķirība starp ieguldījumiem, kas tiek veikti nekustamajā īpašumā un finanšu ieguldījumiem, īpaši neatšķiras. Ja raugās, kurus no ieguldījumu veidiem Latvijas iedzīvotāji ir izmantojuši visbiežāk, tad pirmajā vietā ierindojas uzkrājumu veidošana privātajai pensijai jeb pensiju 3.līmenī (24%). Tam seko investīcijas nekustamajā īpašumā (21%) un termiņnoguldījumi bankā (20%). Starp biežāk izmantotajiem ieguldījumu veidiem vēl ierindojas arī uzkrājošās apdrošināšanas risinājumi (14%) un ieguldījumu kustamajā īpašumā (13%). Interesanti, ka finanšu līdzekļu ieguldīšana zeltā, ko iedzīvotāji vērtē kā vienu no labākajiem ieguldījumu veidiem, realitātē nemaz nav tik populāra – to izvēlas vien 8% ieguldītāju. Taču aizvien pietiekami liela daļa iedzīvotāju (37%) ir finansiāli neaizsargāti un joprojām neveic nekāda veida ieguldījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" varētu padarīt regulējumu elastīgāku un konkurētspējīgāku.

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā atbalstīti Komerclikuma grozījumi, kas paredz, ka arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. Tas ļautu uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantot plašākā apjomā. Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī uz SIA kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Lai grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Diskusija par privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju lomu

Rūta Kesnere, 30.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīga ir nevis īpašuma forma, bet pakalpojuma kvalitāte un efektivitāte

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā par privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju vietu un lomu veselības aprūpē uzsvēra diskusijas dalībnieki: veselības ministre Anda Čakša, RSU profesors Ģirts Briģis, Latvijas veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, SIA ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons un SIA Deloite Latvija partneris Igors Rodins.

Es gribētu sākt diskusiju ar lūgumu profesoram Briģim raksturot veselības aprūpes pakalpojumu tirgu, ar ko tas atšķiras no citiem pakalpojumiem un vai arī šajā tirgū darbojas princips – jo lielāka konkurence, jo labāk pacientiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā likt savam pensiju 2.līmeņa kapitālam pelnīt gan krītošos, gan augošos finanšu tirgos?

Luminor Pensions Latvia valdes priekšsēdētājs Iļja Arefjevs, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No finanšu tirgus svārstībām nav iespējams izvairīties, un no tām nav arī jābaidās, ja mērķis ir vairot savu kapitālu.

Galvenais ir izvēlēties optimālo ieguldījuma stratēģiju atbilstoši savam ieguldījumu periodam un attieksmei pret risku. Kļūstot negatīvam pensiju plānu ienesīgumam, pirmā reakcija ir sašutums un pat pensiju sistēmas lietderīguma apšaubīšana. Bet ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstības nevar uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem, gluži pretēji – tās var ļaut pelnīt ilgtermiņā.

Finanšu tirgus mīnusi nenozīmē zaudējumus klientiem

Izvērtējot finanšu tirgus rezultātus, svarīgi ņemt vērā, ka finanšu ieguldījumi parasti ir ilgtermiņa, tādēļ nevar izdarīt viennozīmīgus secinājumus pēc dažu mēnešu svārstībām. Arī pensiju fondu atdeve jāvērtē ilgtermiņā, līdzīgi kā iegādājoties mājokli vismaz uz 20 gadiem, par tā izdevīgumu nespriedīs, izvērtējot ikmēneša vērtību. Attīstoties ekonomikai kopumā un katram saimniekam kopjot savu nekustamo īpašumu, ir pamats uzskatīt, ka ilgtermiņā tā vērtība pieaugs. Taču šajā posmā sagaidāmi gan kāpuma, gan krituma periodi. Līdzīgi notiek arī finanšu tirgos. Situāciju ar ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstībām nevar īsti uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem. Finansiāli zaudējumi gan mājokļa piemērā, gan finanšu ieguldījumos var rasties vien tad, ja ieguldījums tiek pārdots par zemāku vērtību, nekā tika iegādāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko kompāniju spēkos ir rādīt piemēru un iedvesmot citus uzņēmējus pievērsties savai ietekmei plašākā kontekstā par primāro biznesu.

"Esam lielākais igauņu vienradzis, kas joprojām ir 100% Igaunijas uzņēmums. Gribam parādīt Baltijai, ka tas ir iespējams, un iedvesmot citus sekot mūsu piemēram," savā runā tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferencē "TechChill" norādīja Martins Villigs (Martin Villig), Igaunijā dibinātās transporta pakalpojumu platformas "Bolt" līdzdibinātājs.

Viņš runāja par vienradžu – tehnoloģiju jaunuzņēmumu, kuru novērtējums investīciju piesaistes rezultātā pārsniedzis miljardu dolāru – ietekmi un uzskata, ka to spēkos ir radīt pozitīvas pārmaiņas. M. Villigs regulāri tiekas ar jauniem uzņēmējiem, mentorē viņus, palīdz, iepazīstinot ar citiem vērtīgiem kontaktiem, kā arī privāti investē jaunuzņēmumos, tostarp arī Latvijas "Printify" un igauņu "MySpotit". Arī citiem jaunuzņēmumu dibinātājiem viņš iesaka ieguldīt savas zināšanas vietējā ekosistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji nemainīgi jau vairāku gadu garumā par vislabāko ieguldījumu veidu uzskata nekustamo īpašumu, liecina Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja.

Teju puse iedzīvotāju primāri investētu (46%) nekustamā īpašuma iegādē (salīdzinājumam 2015.gadā – 49%). Tam seko ieguldījums zeltā, ko par optimālāko uzskata 26% iedzīvotāju, un uzkrājošās dzīvības apdrošināšanā (18%). Taču realitātē iedzīvotāji pēdējā gada laikā visbiežāk izvēlējušies naudu noguldīt krājkontā (31%), kam seko uzkrājumi pensiju 3.līmenī (28%) un uzkrājošās apdrošināšanas risinājums (15%). Nekustamajā īpašumā pēdējā gada laikā investējuši vien 9% respondentu. Zīmīgi, ka Latvijas iedzīvotāji tiešos ieguldījumus – akcijās (8%), ieguldījumu fondos (8%) vai obligācijās (4%) – izvēlas retāk. Tā vietā priekšroka tiek dota jau gataviem risinājumiem, kur ieguldījumu pārvaldnieks veic atbilstošu risku sadali un investē iedzīvotāju vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais jaunuzņēmums animalslife.net ļauj vērot, kā dzīvo dzīvnieki patversmēs visā pasaulē, kā arī dod iespēju nopirkt tiem barību, pieteikties par brīvprātīgo vai adoptēt kādu mīluli

«Cenšamies izveidot lielu portālu, kur cilvēki no visas pasaules var skatīties, kā klājas dzīvniekiem patversmēs, un palīdzēt tiem. Viņi var nopirkt dzīvniekiem barību, kļūt par brīvprātīgajiem vai paņemt sev suni vai kaķi,» stāsta Marks Barkāns, animalslife.net idejas autors. Nereti ziedojot cilvēkiem rodas jautājums, kā šī nauda ir iztērēta. Tāpēc viņš uzsver, ka šī nav ziedošana, bet gan barības pirkšana. Katrs pircējs ar fotogrāfiju palīdzību var pārliecināties, ka par viņa pārskaitīto naudu tiešām iegādāta barība. Tāpat animalslife.net vietnē var pieteikties par brīvprātīgo vai dzīvnieka adopcijai. Marks gan piebilst, ka cilvēkiem jāsaprot, ka pēc tam tik un tā būs jātiekas ar patversmes pārstāvjiem klātienē, lai izrunātu visus jautājumus par dzīvnieka pieņemšanu savās mājās. «Katrā patversmē dažādās valstīs ir atšķirīgi noteikumi par to, kā dzīvnieku var paņemt uz mājām,» saka Sofja Pašina, animalslife.net projektu vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Imigrējošs darbaspēks: ko tas varētu nozīmēt Latvijas dzīves līmenim?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Putniņš: Ir bankas, kuras vērtē iespēju atstāt Latvijas tirgu un iegūt licenci citur

LETA, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp ārvalstu klientus līdz šim apkalpojošajām bankām ir bankas, kuras vērtē iespēju atstāt Latvijas tirgu un iegūt licenci kādā citā valstī, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš, nekonkretizējot banku skaitu, kas apsver šādu iespēju.

Jautāts, vai ārvalstu klientus līdz šim apkalpojošo banku iesniegtie biznesa modeļi bija radoši, Putniņš atbildēja noliedzoši. «Es gribētu teikt, ka nē, to arī negaidījām, jo gribējām redzēt piesardzīgu un precīzi izkalkulētu biznesa pamatu tagad ar potenciālu skatu nākotnē. Tie drīzāk ir grūtu laiku radīti biznesa modeļi jaunai sektora gultnei, ņemot vērā aktuālo situāciju, kāda tā ir mūsu reģiona tirgos un arī globālā mērogā,» viņš sacīja.

FKTK priekšsēdētājs atzīmēja, ka tagadējos apstākļos bankām atspēriena punkts var būt vietējais tirgus, taču Latvija ir maza valsts, iedzīvotāju nav daudz, viņi nav arī pārāk turīgi, kā arī ekonomika ir salīdzinoši maza un tai nav milzīgas jaudas, tāpēc bankām ar Latviju vien nepietiks un būs jāizmanto pārrobežu darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pieprasīti kredītriska izvērtēšanas uzņēmumi

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas labprāt meklē sadarbības iespējas ar finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar scoringu jeb kredītriska vērtēšanu, savukārt par konkurentiem uzskata nebanku kreditētājus, Dienas Biznesa rīkotā finanšu foruma «Finanšu tehnoloģiju globalizācija un pakalpojumu digitālā transformācija» diskusijā par banku un finanšu tehnoloģiju kompāniju sadarbības iespējām atzina tās dalībnieki.

Vērtējot tradicionālā banku sektora darbības efektivitāti pretstatā finanšu tehnoloģiju kompānijām, eksperti uzsver, ka bankas, atšķirībā no finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, ir mazāk orientētas uz globalizāciju, tā vietā par prioritāti izvirzot esošo klientu noturēšanu. Turklāt bankas ir apgrūtinātas ar daudzām regulācijām, kuru realizēšana ir samērā dārga, bet ieviešana - laikietilpīga. Bankas ir daudz mazāk elastīgas pret klientu vajadzībām un priekšroku dod tam, kas ir drošs un ar labu reputāciju.

«Bankas noteikti nav fintech, bankām galvenais ir finanses un vēsturiski tām bijusi gara un citādāka attīstība, savukārt finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem galvenais ir tehnoloģijas,» atšķirības starp šīm divām jomām min ieguldījumu brokeru sabiedrības «Prudentia» investīciju baņķieris Ģirts Rungainis. Pēc viņa domām, finanšu tehnoloģiju kompāniju veidošana ir mēģinājums izmantot to attīstību, kas notikusi tehnoloģiju jomā, valodu attīstību, un iespējami dažādus tehnoloģiskos risinājumus, ko cilvēki mēģina izmantojot pelnīt. Tomēr tas ir novedis pie situācijas, ka bankām ir aizvien grūtāk pelnīt, jo šis bizness tiek arvien vairāk apgrūtināts ar dažādām regulācijām, kas kļūst smagākas un dārgākas, arī investoriem kļūst grūtāk nopelnīt. Rezultātā investori iet tur, kur rodas kas jauns un potenciāli peļņu nesošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs - nenoliedzami tas ir cilvēks, kurš ir finansiāli stabils, spēj orientēties finanšu nozarē un adaptēties jaunām situācijām. Spēj būt elastīgs pielāgojoties gan klientu, gan tirgus prasībām. Tāds, kurš nebaidās uzņemties riskus spēj būt atbildīgs izmantojot kredītus savā labā, kā arī spēj darboties ar investīcijām un aizdevumiem. Kāpēc mēs apskatam uzņēmēja īpašības? Izprotot uzņēmēja prasmes un rakstura īpašības, mēs spējam pietuvoties atziņām, kas ļauj saprast, kas tad ir finansiāli veiksmīgs cilvēks un izmantot to savā labā.Līdz ar to šajā rakstā piedāvājam piecus padomus, kas ļaus pietuvoties īpašībām, kas nepieciešamas, lai kļūtu par šo finansiāli veiksmīgo cilvēku ekonomisko pārmaiņu laikā.

5 galvenie ieteikumi, kā veiksmīgi piesaistīt naudu

Iespējams, jūs domājat, ka finansiāli veiksmīgs cilvēks ir tāds, kurš saņem, konkrētu naudas summu mēnesī. Katram tas ir atšķirīgi, kāda būtu veiksmīga cilvēka peļņa, ar kuru jūs uzskatāt, ka būsiet sasniedzis finanšu kalnus. Tomēr algai, ko saņemat katru mēnesi nav saistība ar finansiāli veiksmīga cilvēka īpašībām. Ar ko sākt? Jums vajadzētu sākt ar saviem ikdienas tērēšanas paradumiem un saprast, kā no esošajiem ienākumiem gūt vēl lielāku peļņu. Protams, tas ir svarīgi ikvienam indivīdam, bet uzņēmējiem it īpaši, jo viņiem ir jārūpējas par saviem algotajiem darbiniekiem. Izmaksājot viņiem algas, atvaļinājumus, maksājot nodokļus, jāspēj nomaksāt īre par telpām vai jāatgūst peļņā par iegādātu īpašumu utt. Paralēli tam jāgūst peļņa un jāuztur stabila finansiālā situācija savā uzņēmumā. Tālāk rakstā, dosim iespēju ielūkoties 5 galvenajos padomos, kā to panākt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā radītais finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums Mintos ir piesaistījis 5 miljonu eiro investīcijas, lai nodrošinātu vēl straujāku starptautisku izaugsmi un ieviestu jaunus finanšu pakalpojumus - turpmāk uzņēmuma klientiem būs iespēja atvērt savus personīgos IBAN kontus un saņemt debetkartes.

Uzņēmums jau ir iesniedzis pieteikumu, lai saņemtu e-naudas licenci. Kā elektroniskās naudas institūcija, Mintos aizsargās investoru kontos esošo naudu saskaņā ar Eiropas PSD2 direktīvu.

IBAN konts ar personīgo kontu numuriem dos iespēju Mintos platformas lietotājiem veikt un saņemt maksājumus no visas pasaules, tostarp saņemt algu tieši Mintos kontā, savukārt, Mintos debetkarte ļaus investoriem norēķināties par maksājumiem visā pasaulē, on-line vidē, kā arī izņemt skaidru naudu bankomātos.

Mārtiņš Šulte, «Mintos» valdes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs: «Klientu nodrošināšana ar personīgo IBAN kontu un debetkarti nozīmīgi paplašinās mūsu finanšu pakalpojumu klāstu un būtiski uzlabos platformas lietotāju pieredzi un ērtības. Jau drīzumā klienti varēs Mintos kontu un karti izmantot tāpat kā jebkuru citu bankas kontu un karti, saņemot uz to algu, maksājumus no klientiem vai pārskaitījumus no ģimenes un draugiem un lietojot kontu un karti personīgajiem vai biznesa norēķiniem. Vienlaikus, izmantojot šo kontu, ērti varēs turpināt investēt kredītos caur mūsu platformu, kā arī saņemt procentu maksājumus no saviem ieguldījumiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LTRK padomes un tās priekšsēdētāja vēlēšanas solās būt īpaši karstas

Rīt, 20. martā, notiekošās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes un padomes priekšsēdētāja vēlēšanas un debates tādas solās būt vispirms jau tādēļ, ka uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu ir konkurence – kandidē pašreizējais padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kā arī uzņēmējs un bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Par vēlēšanu «karstumu» liecina priekšvēlēšanu laika batālijas organizācijā. LTRK padome 11. martā – divas nedēļas pirms vēlēšanām – apturēja jaunu biedru uzņemšanu līdz vēlēšanām. G. Belēvičs nekavējoties paziņoja, ka tas tiek darīts ar mērķi ierobežot konkurenci. Savukārt padome izsaka bažas par iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Ja bezdarbniekam nebūs iespēja sēdēt uz pabalstiem, tad viņš ies un meklēs iespēju pelnīt

Dienas Bizness, 09.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pareizi tiks stimulēti bezdarbnieki un no Latvijas aizbraukušie tautieši, tad tuvākajos gados būs iespējams sakārtot darba tirgu tā, lai uzņēmēji spētu attīstīties, pauda diskusijas dalībnieki Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā Rīgas biznesa foruma diskusijā, kas notiks sadarbībā ar banka Citadele, biznesa augstskolu Turība un finanšu attīstības instrumentu Altum.

Atklājot biznesa forumu, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pauda, ka darbaspēka pieejamība kļūs par arvien aktuālāku problēmu, ko nepieciešams risināt vairākos veidos, savukārt LTRK prezidents Aigars Rostovskis sacīja, ka tieši pareizie stimuli būs tie, kas cilvēkiem liks meklēt iespējas strādāt, pelnīt un būt aktīviem: «Ja cilvēkam ir auksti, viņš meklē iespēju, lai siltāk apģērbtos, tātad, ja bezdarbniekam nebūs iespēja »sēdēt« uz pabalstiem, tad viņš normālā situācijā ies un meklēs iespēju strādāt un pelnīt.»

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš savā prezentācijā skaidroja, ka vissliktākajā situācijā pašreiz atrodas mazie uzņēmēji, jo tradicionāli viņi ir spējīgi maksāt mazākas algas, tādēļ grūtāk atrast darbiniekus, jo tos piesaista lielie komersanti. Savukārt kā viens no risinājumiem varētu kalpot valsts pārvaldes reforma, kur tuvākajos gados paredzēts atbrīvota no darba pietiekami daudz cilvēku, kas būs pieejami privātajam sektoram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notikušajās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja vēlēšanās par padomes priekšsēdētāju atkārtoti ar 637 balsīm tika ievēlēts līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.

Par otru kandidātu Gunti Belēviču nobalsoja 213 LTRK biedri.

Aigars Rostovskis ir dzimis 1971. gadā un ir biznesa augstskolas Turība līdzīpašnieks un augstskolas Attīstības padomes priekšsēdētājs. Tāpat A. Rostovskis ir kapitāla pārvaldīšanas nozares uzņēmumu SIA «AZR» un SIA «BBRC» valdes loceklis, nekustamo īpašumu un veselības biznesa SIA «Nature Cure Baltics» īpašnieks. A Rostovskis ir ieguvis doktora grādu socioloģijā.

LASI:

Uzņēmēju vēlēšanu kaujas

Belēvičs: LTRK ir jāmainās

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas augšupeju, uzlabojusies arī Latvijas iedzīvotāju finanšu rezerve, liecina Swedbank apkopotie dati.

Teju piektdaļai (17%) ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā (par 2% punktiem vairāk nekā pērn), savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

Pārējā iedzīvotāju daļa, aptuveni divas trešdaļas sabiedrības jeb 67% atzīst, ka viņu uzkrājums vērtējams apmēram vienas vidējās mēnešalgas apmērā. To, ka kopumā uzkrājumu veidošanas disciplīna pamazām uzlabojas, apstiprina arī paši iedzīvotāji. 53% aptaujāto norāda, ka veido uzkrājumus dažādiem mērķiem, turklāt pēdējo divu gadu laikā piektdaļa (19%) ir spējusi uzkrājumiem novirzīt vairāk naudas, nekā līdz šim, savukārt trešdaļa (34%) līdzšinējā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pašmāju mēbeļu ražotāji varēs ietekmēt nozares politiku Eiropā

Māris Ķirsons, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mēbeļu ražotāji piedalīsies Eiropas mēbeļu politikas un stratēģijas izstrādē un varēs ātrāk iegūt informāciju par tirgū notiekošo.

Tāds ir galvenais ieguvums no Latvijas Mēbeļu ražotāju asociācijas kļūšanas par Eiropas Mēbeļu nozares konfederācijas biedru.

«Līdzdalība Eiropas Mēbeļu nozares konfederācijā dod iespēju darboties dažādos projektos un darba grupās, kuru ietvaros valstis strādā ar nacionālo regulējumu, standartu un sertifikācijas shēmu harmonizāciju un dažādu citu atbilstības novērtēšanu harmonizāciju,» skaidro Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore Ieva Erele.

Viņa norāda, ka šāda līdzdalība dod iespēju strādāt ar prasībām godīgam un brīvam tirgum ne tikai Eiropas līmenī, bet arīdzan attiecībā uz trešo pasaules valstu importētājiem nosakot vides, sociālās atbildības un citas prasības. «Svarīgākais ir mērķis būt klāt kopīgas mēbeļu nozares politikas un attīstības stratēģijas veidošanā, līdzdalība šāda mēroga organizācijā dod iespēju nozares asociācijas biedriem saņemt informāciju par izmaiņām tirgū un tirgus tendencēm ātrāk nekā no medijiem vai citiem avotiem,» uzsver I. Erele. Viņa arī steidz piemetināt, ka līdzdalība Eiropas Mēbeļu nozares konfederācijā Latvijas uzņēmumiem dod lielākas iespējas ietekmēt tos jautājumus, kas attiecas uz aprites ekonomiku, darba spēka kvalifikāciju un uzņēmumu attīstību. «Vislielākais ieguvums un vērtība ir informācija, pie kuras Latvijas ražotāji tagad varētu piekļūt,» uzsver SIA Marks M valdes priekšsēdētājs Juris Griķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru