Politika

Dombrovskis izraudzīts par EK izpildviceprezidentu finanšu pakalpojumu un ekonomikas jomā

LETA, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Līdzšinējais Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis (JV) jaunajā EK sastāvā izraudzīts par izpildviceprezidentu finanšu pakalpojumu un ekonomikas jomā.

Dombrovskis koordinēs darbu pie «ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā», kā arī ieņems finanšu pakalpojumu komisāra posteni.

EK prezidente Urzula fon der Leiena savā uzrunā norādīja, ka «mums ir unikāla sociālā tirgus ekonomika, kas ir mūsu labklājības un sociālā taisnīguma avots». Viņa uzsvēra, ka tas ir vēl jo svarīgāk, saskaroties ar divkāršu pāreju - klimata un digitālo.

«Valdis Dombrovskis vadīs mūsu darbu, lai mūsu ekonomikā apvienotu sociālos jautājumus un tirgu,» teica Leiena.

Dombrovskis norādīja, ka viņš ir gandarīts par Leienas piedāvājumu viņas komandā uzņemties priekšsēdētājas izpildvietnieka pienākumus, lai koordinētu darbu pie ekonomikas un atbildētu par finanšu pakalpojumiem.

«Tas nozīmē, ka man būs iespēja pabeigt iesāktos darbus pie Eiropas ekonomikas stiprināšanas pret iespējamiem satricinājumiem, kas īpaši būtiski, ņemot vērā starptautiskos tirdzniecības konfliktus un ekonomiskās izaugsmes bremzēšanos,» skaidroja politiķis, piebilstot, ka šis darbs ietvertu arī ES dalībvalstu fiskālās un makroekonomiskās politikas uzraudzību, nodrošinot ciešu sasaisti starp ekonomikas un sociālajiem jautājumiem, turpinot darbu pie sociālā dialoga stiprināšanas Eiropā.

Dombrovskis tāpat turpinās darbu finanšu tirgus jomā, strādājot pie banku savienības un kapitāla tirgus savienības tālākas attīstības. Finanšu stabilitātes nodrošināšana ir būtiska, arī ņemot vērā plānoto Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un to, ka Londona patlaban ir ES nozīmīgākais finanšu centrs.

Viena no jaunās EK svarīgākajām prioritātēm būs klimata krīzes risināšana un virzība uz klimata neitrālu ekonomiku. Šajā kontekstā nozīmīgs būs darbs pie ilgtspējīgām jeb zaļām finansēm, nodrošinot privātā kapitāla piesaisti ilgtspējīgai ekonomikas transformācijai, uzsvēra Dombrovskis.

«Savukārt atbildība par ilgtspējīgu investīciju politiku man ļaus piedalīties lēmumu pieņemšanā attiecībā uz nepieciešamajām investīcijām Eiropā, lai veicinātu inovācijas un jaunu darba vietu radīšanu,» piebilda Dombrovskis.

EK viceprezidents uzsvēra, ka šie jautājumi ir būtiski kā Eiropai, tā Latvijai, jo arī Latvijai ir svarīgi nodrošināt stabilu ekonomisko izaugsmi, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un straujāku labklājības pieaugumu.

Leienas komandas sastāvam vēl jāgūst apstiprinājums ES Padomē. Tāpat paredzēta visu komisāru kandidātu noklausīšanās Eiropas Parlamentā, kas plānota septembra beigās un oktobra sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropai vajadzīga vienota pieeja kriptovalūtai, tāpēc Eiropas Komisijas (EK) izpildviceprezidenta amata kandidāts Valdis Dombrovskis (JV) plāno ierosināt jaunus tiesību aktus šajā jomā.

To šodien uzrunā Eiropas Parlamenta (EP) atbildīgo komiteju deputātiem pirms iztaujāšanas pauda politiķis.

Dombrovskis skaidroja, ka ierosinās jaunu Eiropas stratēģiju, kas ļaus izmantot finanšu tehnoloģiju potenciālu un konkurēt pasaules mērogā.

Runājot par citu tēmu - sociālā taisnīguma panākšanu, politiķis norādīja, ka sociālais taisnīgums nevar pastāvēt bez taisnīguma nodokļu jomā. «Eiropas Komisija pēdējo piecu gadu laikā ir ieviesusi vairāk saistošu reformu taisnīgas nodokļu politikas jomā nekā 20 gados pirms tam,» atgādināja Dombrovskis.

EK izpildviceprezidenta amata kandidāts norādīja, ka saistībā ar izvirzītajām prioritātēm turpinās cīņu pret nodokļu apiešanu, kā jau to esot darījis līdzšinējo pilnvaru laikā, piemēram, iesniedzot priekšlikumus par publisku pārskatu sniegšanu par katru valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par digitālā nodokļa ieviešanu, ar kuru apliktu starptautiskās interneta kompānijas, vislabāk būtu panākt starptautiska līmeņa vienošanos, taču, ja tā nenotiks, Eiropas Savienība (ES) nāks klajā ar iniciatīvu par šāda nodokļa ieviešanu visas savienības līmenī, intervijā sacīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka patlaban notiek ekonomikas digitālā transformācija, un digitālās ekonomikas īpatsvars kopējā tautsaimniecībā pieaug.

"Taču efektīvā nodokļu likme, kuru maksā digitālie uzņēmumi, veido tikai aptuveni vienu trešo daļu no tā nodokļu apmēra, kuru maksā tradicionālie uzņēmumi. Jo digitālās ekonomikas īpatsvars kļūst lielāks, jo lielāka šī problēma kļūst gan no nodokļu ieņēmumu, gan godīgas konkurences viedokļa," uzsvēra Dombrovskis.

EK viceprezidents norādīja, ka visbiežāk digitālie uzņēmumi strādā pārrobežu līmenī, tādēļ ideālā gadījumā būtu jāpanāk starptautiska vienošanās.

"Pie šiem iespējamajiem risinājumiem notiek darbs Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). No ES puses mēs skaidri esam pateikuši, ka šo starptautisko darbu pilnīgi atbalstām. Taču, ja šāda starptautiskā vienošanās netiks panākta, mēs virzīsimies uz priekšu ES līmenī, un tādēļ ir EK priekšlikums par digitālo nodokli," stāstīja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Dombrovskis: Latvijai pieejamais Eiropas fondu finansējuma apjoms tiks saglabāts esošajā līmenī

Natālija Poriete, 22.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Absolūtos skaitļos Latvijai pieejamais Eiropas fondu finansējuma apjoms tiks saglabāts esošajā līmenī – 4,8 miljardi eiro, bet attiecībā uz lauksaimniecību – Latvijai un Baltijas valstīm kopumā finansējums pat palielināsies, atbildot uz DB jautājumu pirms semināra par ilgtspējas finansējumu («A global approach to sustainable finance»), teica Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.

Viņš atzīmēja, ka EK jau pagājušā gada maijā iesniedza priekšlikumu par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam, kur bija priekšlikumi arī par Kohēzijas politiku.

«Protams, jāsaprot arī Breksita konteksts, kas nozīmē, ka kopējais pieejamais līdzekļu apjoms Eiropas Savienības budžetā samazinās, jo viena no lielākajām neto maksātāju valstīm, kas ir Lielbritānija, aiziet no Eiropas Savienības. Līdz ar to faktiski Eiropas Komisijas priekšlikums bija to risināt divos veidos: viens – palielināt dalībvalstu iemaksas, palielināt Eiropas Savienības budžeta apjomu pret Eiropas Savienības kopējo nacionālo ienākumu – no 1,03% pašreizēja periodā uz 1,11% no dalībvalstis KNI nākošajā periodā un daļēji samazināt esošās budžeta programmas, kas sevī ietver arī Kohēziju un lauksaimniecību,» uzsvēra V.Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments Strasbūrā ar pārliecinošu balsu vairākumu 27.novembrī apstiprināja jauno Eiropas Komisiju (EK), kuru vadīs Urzula fon der Leiena.

Par Urzulas fon der Leienas komandas apstiprināšanu balsoja 461 deputāti, pret - 157, bet atturējās 89 Eiropas Parlamenta deputāti.

Jaunais EK sastāvs ir šāds:

Budžets un administrācija - Johanness Hāns (Austrija);

Tieslietas - Didjē Reinderss (Beļģija);

Inovācijas un jaunatne - Marija Gabriela (Bulgārija);

Demokrātija un demogrāfija - Dubravka Šuica (Horvātija);

Veselība - Stella Kirjakidu (Kipra);

Vērtības un caurredzamība - Vera Jourova (Čehija);

Konkurence - Margrēte Vestagere (Dānija);

Enerģētika - Kadri Simsone (Igaunija);

Starptautiskās partnerattiecības - Juta Urpilainena (Somija);

Iekšējais tirgus - Terijs Bretoni Gulāra (Francija);

Eiropas dzīvesveida veicināšana - Margaritis Shins (Grieķija);

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piektdien pieņēma kapitāla tirgus atveseļošanas paketi, kas ir daļa no komisijas vispārējās stratēģijas atlabšanai pēc Covid-19 krīzes, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paketē ir ierosinātas mērķtiecīgas izmaiņas kapitāla tirgus noteikumos, kas veicinās lielākus ieguldījumus ekonomikā, ļaus ātri rekapitalizēt uzņēmumus un palielinās banku spēju finansēt atveseļošanos, norādīja Komisija.

EK 28.aprīlī jau bija ierosinājusi Banku nozares paketi, lai atvieglotu banku aizdevumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā (ES), savukārt, piektdien pieņemto pasākumu mērķis ir palīdzēt kapitāla tirgiem sniegt atbalstu Eiropas uzņēmumiem, lai tie atgūtos no krīzes.

Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis (JV) norādīja, ka EK turpina centienus palīdzēt ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem jaunā koronavīrusa krīzes un tai sekojošās atveseļošanās laikā. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir palīdzēt uzņēmumiem piesaistīt kapitālu publiskajos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strasbūrā darbu sācis Eiropas Parlamenta 9. sasaukums, kurā strādās arī astoņi no Latvijas ievēlētie deputāti.

Jaunajā sasaukumā ievēlēts rekordskaits jaunu deputātu (61%), un tajā ir augstāks sieviešu īpatsvars (40%) nekā iepriekšējā sasaukumā (37%).

Jaunākā deputāte ir Kira Marija Pētera - Hansena (21) no Dānijas, bet vecākais - Silvio Berluskoni (82) no Itālijas.

Jaunajā EP sasaukumā no Latvijas darbu sāk «Jaunās Vienotības» deputāti Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, «Saskaņas» deputāti Nils Ušakovs un Andris Ameriks, nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-Tēvzemei un brīvībai/LNNK deputāti Roberts Zīle un Dace Melbārde, kā arī apvienības «Attīstībai/Par!» deputāts Ivars Ijabs un «Latvijas Krievu savienības» deputāte Tatjana Ždanoka.

Tā kā V. Dombrovskis nolēma atteikties no EP deputāta mandāta, lai turpinātu darbu Eiropas Komisijā, viņa vietu EP ieņēmusi pirmā partiju apvienības Jaunā Vienotība sarakstā «aiz svītras» palikusī eiroparlamentāriete Inese Vaidere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis jaunajā EK sastāvā izraudzīts par izpildviceprezidentu finanšu pakalpojumu un ekonomikas jomā. Dombrovskis koordinēs darbu pie «ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā», kā arī ieņems finanšu pakalpojumu komisāra posteni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Tam ir vajadzīgi ievērojami gan ES, gan valstu publiskā sektora, kā arī privātā sektora ieguldījumi.

14.janvārī pieteiktais Eiropas zaļā kursa investīciju plāns - Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns - aktivizēs publiskās investīcijas un dos piekļuvi privātajiem līdzekļiem ar ES finanšu instrumentu, jo īpaši "InvestEU", starpniecību, kā rezultātā investīcijās tiks piesaistīts vismaz triljons eiro, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā.

Eiropas zaļā kursa investīciju plāns aktivizēs ES finansējumu un radīs izdevīgu regulējumu, kas atvieglos un stimulēs publiskās un privātās investīcijas, kuras vajadzīgas, lai varētu pārkārtoties uz klimatneitrālu, zaļu, konkurētspējīgu un iekļaujošu ekonomiku. Plāns papildina citas iniciatīvas, kas izziņotas zaļajā kursā, un tam ir trīs dimensijas:

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Bez viesstrādniekiem raža sapūs

Anita Kantāne, Jānis Goldbergs, 05.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimnieki lūdz atļauju ievest viesstrādniekus, pretējā gadījumā ogu, augļu un dārzeņu raža var sapūt uz lauka.

“Dienas Bizness” galvenā redaktore Anita Kantāne un žurnālists Jānis Goldbergs apspriež problēmas lauksaimniecībā, kuras veidojušās daudzu gadu garumā, kā arī radušās pandēmijas dēļ.

Video fragmenti:

00:00:44 Bez viesstrādniekiem nevar novākt ražu

00:03:08 Jāņa Goldberga viesstrādnieka pieredze

00:05:49 Reemigranti aizbrauks, kad atvērs robežas

00:08:43 Vecajām ES dalībvalstīm Latvijas konkurētspēja neinteresē

00:10:01 Vai iepriekšējā krīzē Valdis Dombrovskis neiztirgoja Latvijas cilvēkus

00:15:07 “Mums ir ļoti daudz naudas” - kā ar šo naudu atbalstīt lauksaimniecību

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

DB Uzņēmēju klubs: Sankciju politika kļūst aizvien stingrāka

Daiga Laukšteina, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar to arvien lielāka atbildība gulstas gan uz bankām, gan tiek prasīta no klientiem, tā savu uzrunu iesāk ilgi gaidītais DB Uzņēmēju kluba īpašais viesis - Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Starptautiskajā un arī Latvijas epicentrā atrodas naudas atmazgāšanas novēršanas problēma, kuras paralēlā josla ir daudzo sankciju un prasību jūgs. Šaubu ēnā notiek atteikšanās no nerezidentu noguldījumiem.

Bez ekskluzīvas sasaistes

«Atrodamies lielu pārmaiņu priekšā. Tās skars gan bankas, gan uzņēmējus un iedzīvotājus. Daudzās jaunās prasības, kas saistītas ar mūsu sabiedroto valstu sankciju politiku, pat ir nozīmīgākas nekā iepriekš veiktā attīrīšanās no potenciāli augsta riska klientiem. Starp kontroli, riska izvērtēšanu un biznesa vajadzībām ir līdzsvara zudums. Latvijas apstākļos, pieļauju, tas nav veiksmīgākais modelis,» domā P.Putniņš. Viņš informē, ka starptautiski uzdotais tonis diktē absolūtu caurspīdīgumu, kas liedz bankas un klienta ekskluzīvu sasaisti. Turklāt banku sistēma zināmā mērā nu kļūst par kontroles un izmeklējošā mehānisma sastāvdaļu. Šķiet, tām «piespēlē» daļu it kā valstisku uzdevumu. Piemēram, jāziņo par klientu ķēdi, lai teorētiski viss būtu pārskatāmi. ES, ANO, ASV Finanšu ministrijas u.c. noteikto sankciju viļņu (kas automātiski pārskalo arī Latviju) ir tik daudz, ka rada apjukumu. Kopējais lauks kļūst nepārskatāms. Banku un arī valsts pusē visu savilkt kopā ir problemātiski. Bet sankcionēšanas vilkme jeb inerce turpināsies, un tas ir jāpieņem kā jauni apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

TIEŠRAIDE: Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū

DB, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness kopā ar AS Bigbank rīko finanšu sektora stratēģiskās attīstības forumu: Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū.

Tiešraides laiks: 9.35 - 15.45

AICINĀM UZDOT JAUTĀJUMUS!

Sli.do #fin2019

Šogad finanšu nozares forumā uzsvaru liksim uz sadarbību, caurspīdīgumu un paredzamību. Foruma ietvaros, Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos, runās par aktualitātēm globālajā finanšu sektorā un to ietekmi uz Latvijas attīstību, savukārt Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs vērtēs Latvijas finanšu sektora situāciju un iezīmēs stratēģiskās attīstības plānu turpmākajiem gadiem. Programmas turpinājumā nozares eksperti, viedokļu līderi un valsts institūciju pārstāvji diskutēs par attīstības iespējām finanšu sektorā no dažādiem aspektiem, raugoties uz finanšu investīciju vidi kopumā, nekustamā īpašuma attīstību kā virzienu un finanšu pakalpojumu eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas finanšu sektora konkurētspēja iedragāta

Žanete Hāka, 23.05.2019

Vērtējot konkrēti Latvijas finanšu tirgu, pēdējo pāris gadu laikā ir notikušas dramatiskas izmaiņas, un tas ir iegriezies tādā kā pārmaiņu virpulī, kas šobrīd negrasās apstāties, esošo situāciju raksturo Bigbank Latvija vadītājs Ģirts Kurmis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu sektors patlaban atrodas pārmaiņu virpulī, turklāt aizvien stingrākas prasības tirgū izjūt ne tikai bankas, bet arī nebanku aizdevēji un finanšu tehnoloģiju uzņēmumi.

Turklāt gan vietējie likumdošanas grozījumi, gan reputācijas pasliktināšanās starptautisko partneru acīs ir pasliktinājuši arī Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, sadārdzinot pieejamos finanšu resursus un bremzējot straujāku attīstību, Dienas Biznesa un AS Bigbank rīkotajā finanšu sektora forumā Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū atzina eksperti.

Citāds sektors

Finanšu nozare šobrīd vairs nav tāda kā pirms desmit gadiem - to mainījusi gan krīze, kas rosinājusi izmaiņas arī regulējumā, gan digitalizācijas vilnis, turklāt vērojamas arī citas tendences, kas būtiski mainīs nozari nākotnē, ilgākā laika periodā – finanšu tehnoloģiju izplatīšanās, lielo tehnoloģiju kompāniju ienākšana nozarē, kā arī nozares loma pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku, sacīja Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos, kurš atbild arī par finanšu tirgu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgus savienību, – Valdis Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc lielākās daļas vēlētāju balsu saskaitīšanas pa diviem Eiropas Parlamenta (EP) deputātu mandātiem varētu iegūt «Jaunā Vienotība» (JV), «Saskaņa» un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Savukārt pa vienai deputāta vietai, saskaņā ar neoficiālo informāciju, varētu iegūt apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) un partija «Latvijas Krievu savienība» (LKS).

Pašlaik nav apkopoti dati vien no dažiem iecirkņiem.

Līdz ar to EP varētu tikt ievēlēti Valdis Dombrovskis (JV), Sandra Kalniete (JV), Nils Ušakovs (S), Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ijabs (AP) un Tatjana Ždanoka (LKS).

Pašlaik joprojām lielāka skaidrība ir par septiņiem mandātiem. Savukārt uz atlikušo vienu mandātu teorētiski vēl ir iespēja pretendēt gan VL-TB/LNNK, tādējādi kopumā iegūstot divus mandātus, gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), tomēr saņemot vienu deputāta mandātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi «Jaunā Vienotība», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas «Saskaņa», par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.

Apvienību «Attīstībai/Par!» (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, «Saskaņa» un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija - 4,35%, bet «Progresīvie» - 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma «KPV LV» - 0,92%, «Latviešu Nacionālisti» - 0,67%, «Centra partija» - 0,49%, «Atmoda» - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, «Jaunā Saskaņa» - 0,18%, bet Rīcības partija - 0,17%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku nozare ir mirusi; lai dzīvo banku nozare!*

Krišjānis Bušs - zvērinātu advokātu biroja Cobalt zvērināta advokāta palīgs, 12.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējo Baltijas finanšu regulējuma konferenci FinReg 2019 caurvija Ģirta Rungaiņa alegorija par monarhu kontinuitāti – Banking is dead; long live banking!* Proti, neskatoties uz to, ka finanšu tirgu un tās ietekmīgākos pārstāvjus kredītiestāžu personās šobrīd skar būtisku pārmaiņu plūdi, nozares pamati, kaut arī vizuāli un funkcionāli citādi, paliks nemainīgi.

Tallinā notikušajā forumā šogad piedalījās vairāk nekā 100 vadošo finanšu ekspertu, akadēmiķu, tirgus dalībnieku un atbildīgo amatpersonu.Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis skaidroja, ka viens no EK mērķiem ir attīstīt kapitāla tirgu savienības projektu. Šobrīd ir pieņemti 11 no 13 EK priekšlikumiem jaunu iespēju radīšanai uzņēmumiem un ieguldītājiem Eiropas Savienības vienotajā tirgū. Pieņemot arvien jaunus normatīvos aktus, neizbēgams ir jautājums par šādas rīcības efektivitāti un ietekmi uz tirgus dinamiku kopumā: vai inovāciju veicināšanai ir nepieciešama arvien jaunu tirgus dalībnieku iesaiste, vai arī, ņemot vērā pastāvošos personas datu aizsardzības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, ir nepieciešams ierobežot dalībnieku ienākšanu tirgū?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka Eiropas ekonomika 2019. gadā augs septīto gadu pēc kārtas, un tam vajadzētu attiekties uz visu dalībvalstu ekonomiku, prognozē Eiropas Komisija.

Gada pirmajā ceturksnī izaugsme eirozonā bija lielāka nekā tika sagaidīts, jo bija vērojami tādi pagaidu faktori kā, piemēram, maigi ziemas apstākļi un vieglo automobiļu pārdošanas apjomu pieaugums. To veicināja arī fiskālās politikas pasākumi, kas palielināja mājsaimniecību izmantojamos ienākumus vairākās dalībvalstīs. Tomēr Eiropas ekonomikas īstermiņa perspektīvu aptumšo ārējie faktori, tostarp spriedze globālās tirdzniecības attiecībās un ievērojama politikas nenoteiktība. Šī situācija tāpat kā līdz šim nelabvēlīgi ietekmē uzticēšanos apstrādes rūpniecībai, ko visvairāk ietekmē starptautiskā tirdzniecība, un tā varētu vājināt izaugsmes perspektīvas līdz gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru