Finanses

Latvija saņem pirmo ES Atveseļošanas fonda maksājumu 201 miljona eiro apmērā

LETA, 07.10.2022

Jaunākais izdevums

Latvija piektdien no Eiropas Komisijas (EK) saņēma Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda (AF) pirmo maksājumu 201 miljona eiro apmērā.

Kopējais pieprasījums bija par 231 miljonu eiro, bet no tā atskaitīti 13% jeb 30 miljoni eiro no pērn septembrī saņemtā 237 miljonu eiro AF priekšfinansējuma.

EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (JV) maksājuma saņemšanas pasākumā uzsvēra, ka maksājums ir piešķirts, jo Latvija ir izpildījusi pirmos deviņus šim posmam noteiktos mērķus, un veikusi vairākas reformas, piemēram, pieejamu īres mājokļu būvniecībā, minimālā garantētā pabalsta ikgadējā indeksācijā, platjoslas interneta infrastruktūras ieviešanā reģionos un attālinātajai izglītībai, un citas.

Dombrovskis sacīja, ka EK vērtējums par paveiktajām reformām bijis pozitīvs un Latvija var saņemt pirmo maksājumu.

Vienlaikus Dombrovskis norādīja, lai saņemtu nākamo maksājumu 438 miljonu eiro apmērā (503 miljoni eiro, ieskaitot atskaitījumu par saņemto priekšfinansējumu), Latvijai jau ir jāsasniedz 49 mērķu izpilde. No tiem patlaban sasniegti deviņi mērķi.

"Nākamajā posmā uzsvars tiks likts uz reformām un investīcijām enerģijas jomā, nodrošinot enerģētisko neatkarību un emisiju samazināšanu," teica Dombrovskis.

No EK saņemtais pirmais maksājums nodrošinās tālāko naudas plūsmu AF plānā paredzētām investīcijām, piemēram, energoefektivitātes paaugstināšanas aktivitātēm, uzņēmumu un valsts pārvaldes digitalizācijai, valsts un reģionālas nozīmes autoceļiem, dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumiem, Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanai, tāpat arī veselības jomai, stiprinot slimnīcu gatavību epidemioloģiskajām krīzēm un veicinot kvalitatīvu veselības pakalpojumu pieejamību.

Tāpat Dombrovskis atgādināja, ka šonedēļ Luksemburgā ES finanšu ministri vienojās par 20 miljardu eiro "REPowerEU" finanšu instrumentu, no kura Latvija grantu veidā saņems 123,98 miljonus eiro energoneatkarības veicināšanai.

Latvijai bez kopumā apstiprinātā AF finansējuma 1,82 miljardu eiro apmērā joprojām ir pieejama arī AF aizdevumu daļa, piebilda Dombrovskis.

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pasākumā uzsvēra, ka AF līdzekļi tiek izmaksāti par konkrētiem sasniegtiem rezultātiem, nevis par veiktajām investīcijām, kā tas ir gadījumā ar Kohēzijas fonda līdzekļiem.

Finanšu ministrs atzīmēja, ka AF plāna īstenošana ir ļoti būtiska, lai stiprinātu tautsaimniecību šajos pasaules un Latvijas ekonomikai sarežģītajos apstākļos, turklāt AF līdzekļi sniegs būtisku pienesumu arī tāda šobrīd aktuāla izaicinājuma risināšanā kā Eiropas enerģētiskās neatkarības nodrošināšana.

Reirs norādīja, ka bez AF līdzekļiem atveseļošanās no Covid-19 pandēmijas sekām būtu lēnāka.

Tāpat ministrs uzsvēra, ka Latvija ir viena no pirmajām ES dalībvalstīm, kura saņem AF pirmo maksājumu.

ES prasības paredz, ka pieprasītais maksājums katras valsts budžetā tiek ieskaitīts tikai ar nosacījumu, ja izpildīti konkrēti AF plānā noteikti mērķi un rādītāji. Lai saņemtu visu AF finansējumu 1,82 miljardu eiro apmērā, Latvijai līdz 2026.gada augusta beigām ir nepieciešams sasniegt kopumā 214 mērķus un rādītājus, kas ir sadalīti sešos maksājumos reizi gadā no EK.

Lielāko maksājuma pieprasījumu 503 miljonu eiro apmērā Latvija EK plāno iesniegt 2023.gadā par 49 rādītājiem, no kuriem deviņi šobrīd ir izpildīti, piemēram, pieņemti Ekonomikas ministrijas virzītie noteikumi, veicinot mūsdienu dzīves prasībām atbilstošu mājokļu pieejamību reģionos. Tā ir viena no šī brīža valsts prioritātēm, ņemot vērā privāto investīciju trūkumu daudzdzīvokļu īres māju celtniecībā un vienlaikus pieprasījumu pēc cenu ziņā pieejamiem īres mājokļiem, kā rezultātā mājsaimniecībām trūkst izmaksu ziņā pieejamu mājokļu alternatīvu.

Tāpat veikti nepieciešamie soļi, attīstot minimālā ienākuma atbalsta sistēmu, pieņemts likums par īrnieku un izīrētāju tiesību līdzsvarošanu, ieviesti noteikumi konkurences vides uzlabošanai un korupcijas risku mazināšanai publiskajā iepirkumā, kā arī pieņemti likuma grozījumi, lai apkarotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Sperti soļi, lai sakārtotu vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklu un mazinātu digitālo plaisu sociāli neaizsargātajiem skolēniem attālinātajās mācībās.

Latvijai no katra maksājuma pieprasījuma atskaita 13%, tā dzēšot EK 2021.gada septembrī Latvijai izmaksāto AF priekšfinansējumu 237,4 miljonu eiro apmērā. Attiecīgi, lai arī pirmais maksājuma pieprasījums ir par 231 miljonu eiro, budžeta ieņēmumos Latvijai tiek iemaksāts 201 miljons eiro.

Jau ziņots, ka Latvija tuvāko piecu gadu laikā varētu saņemt AF investīcijas 1,82 miljardu eiro apmērā un īstenot fonda plānā paredzētos pasākumus.

Tostarp 20% no fonda līdzekļiem, pēc EK ieteikumiem, plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% - klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai novirzīti 370 miljoni eiro jeb 20% no fonda līdzekļiem, veselības nozares projektiem - 181,5 miljoni eiro jeb 10%, ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām - 196 miljoni eiro jeb 11%, bet likuma varas stiprināšanai - 37 miljoni eiro jeb 2%.

Atveseļošanas fonds ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildu 2021.-2027.gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Tā mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt pandēmijas izraisītās krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ANM līdzekļu izlietošana neatbilstoši reformu plāniem var radīt būtiskas finanšu sekas

LETA, 12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Eiropas Atveseļošanas fonda (ANM) līdzekļu izlietošana neatbilstoši reformu plāniem var radīt būtiskas finanšu sekas, norāda Valsts kontrolē (VK).

Gadījumā, ja Latvijas ANM plānā paredzētie reformu un investīciju rādītāji nebūs sasniegti 100% apmērā, tas radīs būtiskas sekas - līdzekļi, kas izlietoti šo reformu un investīciju realizācijai, būs jāsedz no valsts vai pašvaldību budžetiem, jo tie netiks finansēti no ANM līdzekļiem.

Iestāde publiskojusi situācijas izpētes ziņojumu "Ar kādiem izaicinājumiem saskaramies, sagatavojot un īstenojot Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu?", kur apkopoti fakti par Latvijas ANM plāna sagatavošanu, saturu, finansējumu plānā iekļauto pasākumu īstenošanai.

Tostarp ziņojumā ietverta iespējamā ietekme uz valsts budžetu, kā arī plāna ieviešanas riski un kontroles pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), noslēdzot misiju Latvijā, palielinājis valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma un inflācijas prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF šobrīd prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2,5%, bet nākamgad - par 2,7%.

Aprīlī publiskotajās prognozēs fonds prognozēja, ka Latvijas IKP šogad un nākamgad palielināsies attiecīgi par 1% un 2,4%.

Vienlaikus SVF lēš, ka gada vidējā inflācija Latvijā šogad būs 14,5% apmērā, bet nākamgad tā būs 7,5%, nevis attiecīgi 10% un 3,9%, kā tika prognozēts iepriekš.

SVF norāda, ka cīņa pret kara Ukrainā negatīvajām sekām šobrīd ir galvenais izaicinājums, kas sagaida Latvijas valdību. Īstermiņā fiskālajai politikai vajadzētu palīdzēt mazināt kara radīto spiedienu, tostarp mazināt augsto enerģijas cenu ietekmi uz neaizsargātākajiem iedzīvotājiem, bet vienlaikus valstij būtu jāuzlabo investīcijas, lai garantētu energodrošību un atbalstītu ekonomikas atlabšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu jāveido mājokļu attīstības fonds, kas finansiāli palīdzētu risināt mājokļu pieejamības jautājumus, trešdien Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Ekonomikas ministrijas (EM) konferencē par cenas ziņā pieejamiem un pienācīgiem mājokļiem Eiropas Savienībā (ES) sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Ministre uzsvēra, ka Latvijā 44% iedzīvotāju ir nepieciešams atbalsts mājokļu jautājuma risināšanai. Tāpat ir jāveido ērti pieejami un energoefektīvi sociālie mājokļi.

Indriksone sacīja, ka 30 neatkarības gados mājokļu jautājuma risināšanai Latvijā ir izdarīts ļoti maz - tikai 4% no daudzdzīvokļu mājām ir uzbūvētas neatkarības gados un pārsvarā iedzīvotāji dzīvo vecajās padomju laika ēkās.

Vienlaikus privāto investīciju iespējas jaunu mājokļu būvniecībai ir nepietiekamas, finanšu resursi nav pietiekami, arī bankas norāda, ka reģionos mājokļi nav tik vērtīgi, lai tos finansētu, teica Indriksone.

Ministre norādīja, ka ES Atveseļošanas fondā ir iezīmēts finansējums, lai varētu uzbūvēt 700 zemas īres maksas dzīvokļus reģionos, taču ar to nepietiks, tāpēc jāveido mājokļu attīstības fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ventspilī attīsta dzīvojamo fondu

Sadarbības materiāls, 28.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils valstspilsētas pašvaldība, domājot par ventspilnieku labklājību rīkojas un ir pirmā pašvaldība Latvijā, kura rīko īres dzīvojamo māju būvniecības un atjaunošanas līdzfinansēšanas konkursus. To mērķis ir paplašināt īrējamo dzīvokļu piedāvājumu Ventspilī. Konkursu ietvaros nekustamā īpašuma attīstītājs var saņemt grantu līdz 200 000 EUR projekta īstenošanai.

Latvijā lielākā daļa dzīvojamo mājokļu ir būvēti padomju laikā, tikai neliela daļa pēc neatkarības atjaunošanas. Jaunie mājokļi īpaši tiek koncentrēti Rīgā un Rīgas reģionā, līdz ar to ir izteikts dzīvojamā fonda trūkums reģionos, tai skaitā Ventspilī. “Iemesls, kādēļ mēs kā pašvaldība vēlamies atbalstīt mājokļu būvniecības projektu īstenošanu un ēku atjaunošanas projektus, ir tas, ka Ventspilī ir pieprasījums pēc īres dzīvokļiem, bet pieejamu, tostarp jaunu dzīvokļu tirgū faktiski nav. Tāda tendence gan nav raksturīga tikai Ventspilij, ar šo problēmu saskaras diezgan daudz pilsētas,” norāda Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

2023. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara projektu Saeimā plānots iesniegt ceturtdien, 9. februārī.

Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45,6% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc dažām nedēļām būs pieejams 42,9 miljonu eiro atbalsts zemas īres maksas mājokļu būvniecībai reģionos, ceturtdien vebinārā sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Atbalsta programma ir izstrādāta, lai risinātu tirgus nepilnības un nodrošinātu kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus reģionos mājsaimniecībām, kuras nepietiekamu ienākumu dēļ nevar atļauties mājokli par tirgus cenu, skaidroja Indriksone.

Ekonomikas ministre uzsvēra, ka lielai daļai Latvijas mājsaimniecību nepietiekamu ienākumu dēļ nav iespējas īrēt kvalitatīvu mājokli par tirgus cenu. Tāpat Indriksone norādīja, ka atbalstam varēs pieteikties visos reģionos, izņemot Rīgu un Pierīgu.

“Dzīvokļu trūkums ir būtiska problēma reģionos, uzņēmējiem sāk trūkt darbaroku, un tas traucē attīstībai. Mēs, Valmieras novads, startēsim šajā programmā un būvēsim daudzstāvu koka namus, kas būs vēl viens jaunums. Esmu pārliecināts, ka cilvēki novērtēs šo programmu,” daloties Valmieras novada pieredzē, pauda novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No otrdienas nekustamo īpašumu attīstītāji "Attīstības finanšu institūcijā "Altum"" ("Altum") var sākt pieteikties jaunai valsts atbalsta programmai zemu izmaksu īres namu būvniecībai Latvijas reģionos, informē "Altum" pārstāvji.

Ar Ekonomikas ministrijas izstrādātās programmas atbalstu līdz 2026.gadam plānots sekmēt aptuveni 700 jaunu īres dzīvokļu būvniecību, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības aktivitāti un zemu īres izmaksu mājokļu pieejamību reģionos.

Cenas ziņā pieejami mūsdienīgi mājokļi tiks izīrēti mājsaimniecībām, kas nespēj iegādāties dzīvokļus uz tirgus nosacījumiem, vienlaikus tiks veicināta darbaspēka pieejamība un ekonomiskā aktivitāte reģionos, min "Altum" pārstāvji.

Līdz šim par programmas nosacījumiem un atbalsta saņemšanas kārtību "Altum" interesi izrādījuši aptuveni 15 nekustamo īpašumu attīstītāji par projektu īstenošanu Valmierā, Alūksnē, Liepājā, Ventspilī un Ogrē.

Komentāri

Pievienot komentāru