Jaunākais izdevums

Igaunijā elektrība izmaksā lētāk, jo mūsu ziemeļu kaimiņiem ir labs savienojums ar Somiju. Tomēr drīzumā mums būs iespēja piekļūt Zviedrijas un Norvēģijas elektrībai, kas ir lētāka kā vidēji Eiropas Savienībā (ES), intervijā laikrakstam Diena atklāj Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Rolands Irklis.

Kas nosaka to, ka Igaunijā ir mazāka maksa par elektrību nekā Latvijā?

Igaunijā ir zemāka vairumtirdzniecības cena, jo tā ir ļoti labi savienota ar Skandināviju un Somiju. Igaunijā ir uzbūvēti divi jaudīgi kabeļi kopumā par 1000 megavatiem, kas zem jūras veido savienojumu ar Somiju. Tā ka igauņiem elektrības cena ir ļoti līdzīga ar cenu, kāda tā ir Somijā. Starp Latviju un Igauniju gan ir pārvades līnijas, bet to kapacitāte ir nepietiekama pastāvīgi pieaugošo plūsmu dēļ.

Mēs netiekam klāt lētākajai Somijas elektrībai?

Tiekam, bet nepietiekamā apjomā. Īpaši jaudas mums pietrūkst vasarās un rudeņos, kad cenu starpība starp Latviju un Igauniju jūtami pieaug. Drīzumā mēs tiksim klāt Zviedrijas un Norvēģijas elektrībai, jo ir labs starpsavienojums starp Latviju un Lietuvu un Lietuva 2015.gada nogalē pabeigs savienojuma izveidi ar Zviedriju. Skandināvijā elektrība ir lētāka nekā citviet ES, jo tur ir lieli hidroresursi. Ja vien ūdens līmenis ir pietiekami augsts, elektrības cena ir zema. Dānijā ir lielākie vēja parki Eiropā un, ja ir spēcīgs vējš, atsevišķās stundās elektrības cena ievērojami mazinās. Taču kopumā cena ir svārstīga, jo bezvēja apstākļos cena kāpj.

Kurās Eiropas valstīs iedzīvotāji par elektrību maksā visvairāk, kurās – vismazāk?

Visvairāk iedzīvotāji par elektrību maksā Vācijā un Dānijā. Tas gan saistīts nevis ar elektrības ražošanas izmaksām, bet lielo atbalstu AER, kas šajās valstīs ir augsts. Savukārt viszemākā cena ir Bulgārijā un Rumānijā, kur elektrības tirgus vēl nav atvērts, kā arī Ungārijā, kur elektrības cena tiek mākslīgi turēta zema. Tas gan nav ilgtspējīgi. Līdz tirgus atvēršanai Latvijā bija trešā lētākā elektroenerģija ES, tagad mēs pietuvosimies Eiropas vidējam līmenim.

Ja elektrību visi tirgotāji pērk biržā, kādēļ tās cena dažādu tirgotāju piedāvājumā ir atšķirīga?

Tāpēc, ka lielākā daļa tirgotāju piedāvā fiksētas cenas uz noteiktu laika periodu, piemēram, gadu vai diviem, neraugoties uz svārstībām biržā. Tas nozīmē, ka tirgotāji faktiski nodarbojas ar prognozēšanu, un šīs prognozes katram tirgotājam ir atšķirīgas. Tāpat arī cena tiek diferencēta atkarībā no citiem apstākļiem, piemēram, ir piedāvājumi, kur zemāku cenu piedāvā tiem klientiem, kas patērē vairāk. Protams, atšķiras arī klientu apkalpošanas izmaksas, kas arī tiek ierēķinātas elektrības cenā.

Visu interviju 60% no cenas tiek regulēti lasiet otrdienas, 3. februāra, laikrakstā Diena (10. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

"Sniega krabju" lieta noslēgusies ar Latvijas uzņēmumam nelabvēlīgu rezultātu

LETA, 08.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Investīciju strīdu izšķiršanas centrs (ICSID) pēc trīs gadu ilga tiesas procesa nolēmis noraidīt SIA "North Star LTD" un īpašnieka Pētera Pildegoviča prasību atzīt Norvēģijas nodarītos zaudējumus uzņēmumam sniega krabju zvejā, liecina ICSID publicētā informācija.

Pildegovičs un "North Star LTD" prasību ICSID iesniedza 2020.gada martā pēc tam, kad Norvēģijas varas iestādes arestēja "North Star LTD" zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras ūdeņos.

Prasītājs norādīja, ka Norvēģija ar savu rīcību pārkāpusi Latvijas un Norvēģijas līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un zaudējumos no Norvēģijas pieprasīja 388 miljonus eiro.

Strīdu izšķiršanas centrs lēmis Pildegoviča un "North Star LTD" prasības noraidīt pilnībā.

Tāpat ICSID lēmis, ka prasītājam pilnībā jāsedz atbildētāja jeb Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas. Kopumā "North Star LTD" jāsedz Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas 597 307,04 dolāru apmērā, kā arī jākompensē Norvēģijai izmaksas, kas saistītas ar pārstāvniecību, 809 724,07 dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Norvēģijas tiesa liedz Latvijas sniega krabju zvejas kuģim zvejot Svalbāras ūdeņos

LETA, 14.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums Latvijas sniega krabju zvejas kuģim «Senator» ir nelabvēlīgs un liedz zvejot Svalbāras ūdeņos, aģentūrai LETA pastāstīja kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Pēc viņa teiktā, Norvēģijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka sniega krabis ir sēdoša suga, un to var uzskatīt par šelfa resursu. Tādējādi sniega krabis, pēc Pildegoviča teiktā, tiek pielīdzināts tādiem resursiem kā nafta un gāze, un jebkāds cits risinājums tiesvedībā skars arī jautājumus saistībā ar šiem resursiem. Ja Norvēģijas Augstākā tiesa būtu lēmusi, ka sniega krabis ir migrējoša suga, arestētais zvejas kuģis «Senator» būtu varējis atsākt zvejot.

Pēc viņa sacītā arī otrajā tiesas skatītajā jautājumā, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju, Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums bija negatīvs. «Tiesa neuzskata, ka valsts rīkojas diskriminējoši, neizsniedzot licenci sniega krabju zvejai un neļaujot tos zvejot, lai gan bijām vērsušies pie Norvēģijas iestādēm, pieprasot šādu licenci,» rezumēja Pildegovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformā paredzētie pasākumi veicinās mazo iemaksu veicēju līdzvērtīgu dalību pensiju izmaksā šodienas pensionāriem, kā arī uzlabos viņu aktivitāti sava sociālā nodrošinājuma veidošanā, uzskata Labklājības ministrija (LM).

Kā aģentūrai LETA pavēstīja LM sociālās apdrošināšanas departamenta direktora vietniece Airīna Dreimane, Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam paredz, ka saimnieciskās darbības veicēji, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, no ienākumiem veiks 5% maksājumu privātajā pensiju fondā, turklāt no autoratlīdzības izmaksātāja līdzekļiem par autoratlīdzības saņēmēju tiks veiktas 5% iemaksas pensiju apdrošināšanai.

Abi nodokļu politikas pamatnostādnes paredzētie pasākumi uzlabošot mazo iemaksu veicēju sociālo nodrošinājumu pensiju apdrošināšanai.Tāpat sociālā nodrošinājuma uzlabošanos veicinās nodokļu politikas pamatnostādnēs paredzētā minimālās algas palielināšana no 380 uz 430 eiro, skaidro Dreimane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas darba inspekcija apturējusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma "Kreiss" darbību šajā valstī, jo uzņēmums autovadītājiem maksājis daudz mazāk nekā paredz Norvēģijā spēkā esošie noteikumi, informē Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācija.

Līdz ar to "Kreiss" no 20.janvāra vairs nedrīkst veikt kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, teikts NFL interneta vietnē.

Pēc Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas sniegtajām ziņām, Norvēģijas darba inspekcijai ir nesaskaņas ar "Kreiss" par to, ka uzņēmums autovadītājiem, kas veic kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, maksā daudz mazāku atalgojumu nekā prasa noteikumi.

Atbilstoši asociācijas sniegtajai informācijai, "Kreiss" šoferiem maksājis tikai 24 norvēģu kronas (2,43 eiro) stundā, lai gan minimālā darba samaksa kravas automobiļu vadītājiem Norvēģijā ir 175,95 kronas (17,81 eiro) stundā.

Tā kā "Kreiss" nav sniedzis Norvēģijas darba inspekcijai pieprasītās ziņas, inspekcija nolēmusi apturēt uzņēmuma pārvadājumus valsts teritorijā, sacīts Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu

Db.lv, 10.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas Darba inspekcija 24.janvārī ir pilnībā atcēlusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmumam SIA "Kreiss" īslaicīgi noteikto aizliegumu veikt kabotāžas pārvadājumus šajā valstī, informēja "Kreiss" pārstāvji.

Līdz ar šo Norvēģijas Darba inspekcijas lēmumu "Kreiss" turpina īstenot savu komercdarbību šajā valstī plānotajos apjomos un sekmīgi pildīt savus noslēgtos līgumus ar saviem partneriem un klientiem.

Uzņēmumā skaidroja, ka izveidojusies situācija nebija uzskatāma par konfliktu starp "Kreiss" un Norvēģijas Darba inspekciju. "Ņemot vērā atšķirīgo atsevišķu tiesību normu interpretāciju Latvijā un Norvēģijā, starp pusēm pastāvēja atšķirīgi viedokļi par informācijas sniegšanas formu, saturu un termiņiem, kas noveda pie tā, ka no Norvēģijas Darba inspekcijas puses formāli tika uzskatīts, ka "Kreiss" ir nokavējusi pieprasītās informācijas iesniegšanu, kaut gan pēc būtības visa pieprasītā informācija bija sniegta laikus," norādīja uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Problēmu novēršana VID izbrāķētajiem kases aparātiem izmaksās pusmiljonu, taču maksāt neviens negrib

Dienas Bizness, 16.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Praksē pierādījās, ka, pazūdot elektrībai, visa informācija no kases aparātiem pazuda.

Veicot vērienīgo kases aparātu reformu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izbrāķējis 18 000 kases aparātus, kuru iegādei vai programmatūras nomaiņai uzņēmumi iztērējuši ap 5 miljoniem eiro. Lai VID konstatētās problēmas novērstu, nepieciešams pusmiljons eiro, taču šobrīd nav skaidrs, kurš par to maksās, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē uzņēmēju pārbaudēs atklājās, ka vairāki sertificētie un VID reģistrētie kases aparātu modeļi neatbilst noteikumiem un tajos joprojām iespējama iejaukšanās. Tagad pēc vairāku mēnešu skaidrošanās dienests no attiecīgā reģistra izslēdzis sešus Latvijas lielākā kases aparātu ražotāja CHD kases aparātu modeļus. Tie izrādījušies paši populārākie modeļi, līdz ar to par neatbilstošiem atzīti 18 000 kases aparātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmumi var pieteikties Zviedrijas Biznesa gada balvai

Žanete Hāka, 18.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau septīto gadu norisinās Zviedrijas Biznesa gada balva, kuras galvenais mērķis ir izcelt veiksmīgus starptautiskas sadarbības un ilgtspējīga biznesa piemērus, kā arī aktualizēt korporatīvās atbildības pret sabiedrību un vidi nozīmīgumu, informē balvas pārstāvji.

Pasākums tiek veidots kā ikgadēja diskusiju platforma, korporatīvo līderu tikšanās vieta un iedvesmas, ideju avots ilgtspējīgas uzņēmējdarbības veicināšanai.

Zviedrijas Biznesa gada balvai var pieteikties vai tikt pieteikts ikviens uzņēmums vai organizācija, kas darbojas Latvijā. Pieteikumu šogad iespējams iesniegt kādā no trīs kategorijām: Ilgtspējīgas attīstības balva, Gada korporatīvās sociālās atbildības iniciatīva un Gada jaunais uzņēmējs.

Pasākumu rīko Zviedrijas vēstniecība un Zviedrijas Tirdzniecības un Investīciju padome.

«Ik gadu augošais pieteikumu skaits mūs priecē, ļaujot domāt, ka uzņēmēji arvien vairāk domā par ilgtspējīgu attīstību. Mēs ceram, ka šī pozitīvā tendence turpināsies arī šogad un īpaši iedrošināt vēlamies jaunās uzņēmējas. Pagājušā gada nogalē publiskotais Globālais uzņēmējdarbības monitorings parādīja, ka Latvijas sievietes ir aktīvākās starp jauno uzņēmumu dibinātājām Eiropā un veido 10% no pieaugušo sieviešu skaita. Uzmanības vērts ir arī otrs fakts no pētījuma – no tiem 35% iedzīvotāju, kas spēj saskatīt uzņēmējdarbības iespējas, tikai mazliet vairāk nekā puse jeb 60% uzskata, ka viņiem piemīt nepieciešamās biznesa vadības prasmes. Tas skaidri norāda uz neizmantotā uzņēmējdarbības potenciāla esamību. Mēs ticam, ka Zviedrijas Biznesa gada balva uzņēmējdarbībā un mūsu dalībnieku pieredze var palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem likt lietā savas biznesa vadības prasmes, lai valsts tautsaimniecība kopumā varētu attīstīties vēl straujāk,» saka Zviedrijas Tirdzniecības un Investīciju padomes Latvijā vadītājs Ansis Mūrnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Patlaban no EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu finansējuma izlietoti 22%

Žanete Hāka, 11.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Finanšu ministrijā (FM) notika ikgadējā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu gada sanāksme. Tās laikā ministrijas pārstāvji ar Norvēģijas Ārlietu ministrijas, Finanšu instrumentu biroja un Norvēģijas vēstniecības Latvijā pārstāvjiem pārrunāja EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu īstenošanas gaitu un programmu ieviešanas progresu 2014.-2015.gadā, informē FM.

Šobrīd notiek aktīvs projektu ieviešanas periods. EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu ieviešanai Latvijā paredzētais neto finansējums ir 67,1 miljons eiro. Ieguldījumu mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību EEZ, kā arī stiprināt divpusējās attiecības starp donorvalstīm un saņēmējvalsti. Patlaban no kopējā finansējuma izlietoti 22% jeb 14,7 miljoni eiro. Paredzēts, ka visas programmas noslēgsies 2017. gadā.

Norvēģu finansējuma investīcijas Latvijā veicina mūsu iedzīvotāju labklājību un sniedz sabiedrībai reālus ieguvumus. Šo atbalstu izjūt ne tikai galvaspilsētā, bet arī tuvākos un tālākos Latvijas reģionos, kur ikdienā ar projektu starpniecību tiek veidotas jaunas darbavietas, daudzveidīgāki pakalpojumi, saglabāts un attīstīts kultūras mantojums. Iedzīvotāji novērtē Norvēģijas finansējuma sniegto atbalstu, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

2020. gadā plānots jauns atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

Lelde Petrāne, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi sekmēt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, 27. augusta sēdē Ministru kabinets atbalstījis Norvēģijas finanšu instrumenta programmas «Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi» (MVU programma) koncepciju, kurā iekļauti sasniedzamie programmas mērķi un rezultatīvie rādītāji, finansējuma sadalījums un programmas aktivitāšu apraksts.

MVU programmas koncepcija paredz atbalsta sniegšanu komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā trīs prioritārajās jomās – zaļā inovācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā arī dzīves kvalitāti uzlabojošas tehnoloģijas (welfare technology). MVU programmas kopējais finansējums ir 14 705 532 EUR, t.sk. Norvēģijas finanšu instrumenta piešķīrums 12 500 000 EUR un programmas nacionālais līdzfinansējums 2 205 532 EUR.

Paredzēts, ka komersantiem atbalsts šīs programmas ietvaros būs pieejams 2020.gada otrā pusē. Programmas ieviešanu nodrošinās LIAA un tā tiks īstenota līdz 2024.gada 30.aprīlim.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro komentē: «Mūsdienās ražošana un izaugsme nav iedomājama bez zaļajām tehnoloģijām un IKT, jo tās palielina uzņēmuma konkurētspēju. Ar Norvēģijas finanšu instrumentu sniegto atbalstu mēs varēsim ne tikai stiprināt un padziļināt sadarbības saites ar Norvēģiju, bet arī rast jaunas sadarbības iespējas Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, attīstīt inovatīvus, videi draudzīgus, zaļus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus. Turklāt šīs programmas ietvaros tiks uzlabota zinātnes un privātā sektora sadarbība, sniedzot kopīgu ieguldījumu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības attīstībai starp Latviju un Norvēģiju ir potenciāls, pirmdien Norvēģijas-Latvijas biznesa forumā Gūtās mācības un nākotnes scenāriji teica Norvēģijas Tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības ministrijas valsts sekretārs Rojs Angelviks.

Angelviks sacīja, ka abas valstis ir partneri, kas dala kopīgu vēsturi un intereses.

Pēc viņa sacītā, Latvija un Norvēģija ir biznesam draudzīgas valstis, ka dala arī vienas un tās pašas vērtības - smagu darbu, dotā vārda turēšanu un citas vērtības, kuras ir labs pamats biznesa attīstībai.

Viņš arī atzīmēja, ka Norvēģijas kompānijām ir interese investēt Latvijā. Tāpat pastāv potenciāls plašākai tirdzniecībai starp abām valstīm.

Norvēģijas Tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības ministrijas valsts sekretārs teica, ka spēja kooperēties ar citām valstīm Ziemeļu un Baltijas valstīm ir svarīga. Viens no svarīgākajiem abu valstu uzdevumiem ir atbalsts Eiropas Digitālā vienotā tirgus stratēģijai, kam nepieciešami stabili investīciju priekšnoteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar egles iedegšanu Liepājas ostas 64. piestātnē par savas darbības uzsākšanu Liepājā paziņojis uzņēmums ar Norvēģijas kapitālu “Norplast Piemare” LSEZ AS.

Pašlaik uzņēmums piedāvā kravu uzglabāšanu pakalpojumus atklātā tipa kravu laukumos ostas piestātnēs Nr. 64., 65., 73., 74., 75. un 76. un slēgtās noliktavās gandrīz 3000 m2 platībā, bet 2022. gadā plāno uzsākt liela izmēra kompozītmateriālu izstrādājumu ražošanu zivjaudzētavām un naftas ieguves nozarei, lai tos eksportētu uz Norvēģiju.

Norvēģijas uzņēmums “Norpartners” specializējies stikla šķiedras elementu ražošanā un montāžā, kuram līdz šim bija piecas ražotnes Saldū. Norvēģijas kapitāla uzņēmuma NORPARTNERS meitas uzņēmums SIA “Norplast” 2021.gada vasarā iegādājās LSEZ AS "Piemare" kapitāldaļas un nomainīja nosaukumu uz “Norplast Piemare” LSEZ AS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Izteikts budžeta klases auto - to neslēpj arī pats ražotājs

Aldis Zelmenis, 22.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Urbanizācijas laikmetā arvien lielāku nozīmi spēlē kompakti, izveicīgi, tajā pašā laikā saimnieciski auto. Tāds būs arī jaunais Volkswagen pseidokrosovers T-Cross, kas ir dzimis, lai dzīvotu pilsētas džungļos

Kā jau to var noprast, VW T-Cross ir vistiešākā saistība ar mazauto VW Polo. Tehniskās sastāvdaļas, ieskaitot šasiju, motorus, transmisijas un daudz ko citu, abiem auto ir kopīgas. Galu galā gan Polo, gan jauno T-Cross ražos vienā rūpnīcā Spānijā. Tajā pašā laikā jaunajam T-Cross salīdzinājumā ar klasisko hečbeku Polo ir vairākas būtiskas priekšrocības, proti, palielināti apkārtmēri, jo īpaši augstumā un garumā, tostarp arī iespaidīga 2551 mm gara riteņu bāze, dos plašākas iespējas ikdienas lietošanā. Vēl viens būtisks skaitlis, ka VW T-Cross klīrenss jeb virsbūves attālums līdz ceļa virsmai sasniegs 18,4 cm, kas ir par 3,6 cm vairāk nekā VW Polo. Kā pastāstīja Volkswagen tehniskie eksperti, tas panākts gan ar lielāka izmēra riteņu palīdzību, gan arī uz garāku atsperu un amortizatoru rēķina un to stiprinājuma leņķa atšķirībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rosina ieviest likuma grozījumus, lai aptiekā pacientam tiktu izsniegts lētākais medikaments

Žanete Hāka, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija uzsākusi darbu pie vērienīgas zāļu pieejamības uzlabošanas, tostarp samazinot pacientu līdzmaksājumus par tiem nepieciešamajiem medikamentiem, liecina šodien, 13.jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču apmaksas kārtību.

«Šis ir tikai pirmais solis, lai medikamentu tirgū tiktu ieviesta godīgāka konkurence. Mūsu mērķis ir palielināt ražotāju konkurenci un nodrošināt medikamentu pieejamību pacientiem. Konkrētie grozījumi attiecas uz ražotājiem, tikmēr paralēli strādājam pie citiem priekšlikumiem piecenojumu politikas pārskatīšanai arī aptiekām un lieltirgotavām. Ar tiem nāksim klajā jau drīzumā,» sacīja veselības ministre Ilze Viņķele. Grozījumi paredz, ka no 2020.gada 1.aprīļa ārsts, izrakstot pacientam medikamentus no kompensējamo zāļu saraksta, receptē norādīs zāļu starptautisko nepatentēto nosaukumu jeb INN un aptiekā pacientam tiks izsniegts references jeb lētākais līdzvērtīgas efektivitātes medikaments. Tāpat ārstam, ierakstot pamatojumu pacienta medicīniskajā kartē, būs tiesības norādīt arī konkrētā medikamenta nosaukumu, tomēr šādu recepšu skaitam gada ietvaros nevajadzētu pārsniegt 30% no ārsta izrakstītajām kompensējamo zāļu receptēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklējot labāku vietu, kur iestrādāt viedtelefona priekšējo kameru, Honor View 20 veidotāji to atrada nevis virs vai zem displeja, bet tajā iekšā

Gada pirmais ievērības cienīgais viedtelefons – tik cildinošu tehnoloģiju apskatnieku novērtējumu saņēmis Honor View 20. Un, lai arī lielākā daļa lauru Huawei apakšzīmola stratēģijas plānotājiem pienākas par izveicību, izrādot savu veikumu, kamēr sāncenši vēl tikai gatavojas pavasara nozīmīgākajiem prezentēšanas pasākumiem, nevar noliegt View 20 inovāciju pienesumu. Var puslīdz droši prognozēt, ka šajā ierīcē iepazīto priekšējās kameras risinājumu drīzumā ieraudzīsim arī kādā flagmanī.

Kopš zīmola izveidošanas Honor tālruņi bijuši vērsti uz jauniešu auditoriju un īsti nav izcēlušies ar glamūrīgu dizainu. View 20 šajā ziņā ir atšķirīgs. Tas apveltīts ar neredzētu, ļoti savdabīgu jumta formas krāsojumu korpusa aizmugurē. Atspīdošā gaisma tajā rotaļājas, radot skrienošu bultu ilūziju. Krāsojumā organiski iederas apaļais pirkstu nospiedumu lasītājs, kas no dažiem leņķiem tikpat kā nav saskatāms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Veicinās kopprojektu attīstību starp Latvijas un Norvēģijas uzņēmējiem

Db.lv, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā apstiprināti Norvēģijas grantu programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas, mazie un vidējie uzņēmumi" divpusējās sadarbības fonda iniciatīvu īstenošanas noteikumi.

Šīs programmas īstenošanu nodrošina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Divpusējās sadarbības fonda iniciatīvu mērķis ir pilnveidot sadarbību un uzlabot savstarpējās zināšanas un izpratni starp Latviju un Norvēģiju zaļo inovāciju, dzīves kvalitāti atbalstošu tehnoloģiju un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstības jomās.

LIAA Norvēģijas finanšu instrumenta departamenta direktors Jānis Ločmelis uzsver, ka divpusējās sadarbības fonds ir laba iespēja, kā uzrunāt potenciālos sadarbības partnerus Norvēģijā. "Ar fonda atbalstu plānojam organizēt Latvijas uzņēmēju vizītes uz Norvēģiju, lai veicinātu dažādu kopprojektu attīstību starp Latvijas un Norvēģijas uzņēmējiem, kas ir viens no Norvēģijas grantu programmas mērķiem. Uzņēmējiem, kuri izrādīs interesi par šāda veida sadarbību, būs iespēja no fonda segt vizīšu izmaksas," tā J.Ločmelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas finanšu instrumenta programmā "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā" atklāta konkursa rezultātā atbalstu saņēmuši 19 projekti, piesaistot no 223 līdz pat 599 tūkstošiem eiro, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

LIAA administrētajā programmā atbalstu saņēmušie uzņēmumi ieviesīs ražošanā jaunus produktus, automatizēs ražošanas procesus kā arī veiks pētnieciskos darbus sadarbībā ar Norvēgijas un Latvijas zinātniekiem.

"Šī ir viena no retajām programmām, kurā bija iespējams piesaistīt līdzfinansējumu arī ražošanas iekārtām, tādēļ konkurence par finansējumu bija augsta. Kopumā atklātā konkursā pieteicās vairāk 63 uzņēmumi. 18 no 19, atbalstu saņēmušajiem, uzņēmumiem izdevies piesaistīt arī partnerus no Norvēģijas, kas ļaus attīstīt jaunas kompetences un īstenot sadarbības projektus arī nākotnē. Latvijas eksporta struktūrā augsto tehnoloģiju produkcija sasniegusi jau 20% un uzņēmumu lielā interese par jauno tehnoloģiju ieviešanu liecina, ka šī sadaļa turpinās kāpt," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

NATO ģenerālsekretārs izraudzīts Norvēģijas centrālās bankas prezidenta amatam

LETA--AFP, 04.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs izraudzīts Norvēģijas centrālās bankas prezidenta amatam, piektdien paziņoja Norvēģijas Finanšu ministrija.

Tā norādīja, ka Stoltenbergs Norvēģijas Bankas prezidenta amatā stāsies laikā "ap 1.decembri" pēc tam, kad būs beidzies viņa amata termiņš Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretāra postenī.

Pašreizējais Norvēģijas Bankas prezidents Eisteins Ulsens, kurš ir 70 gadus vecs, nolēmis doties pensijā. Viņš valsts centrālo banku vada kopš 2011.gada 1.janvāra un ir amatā jau otro pilnvaru termiņu. Norvēģijas Bankas prezidenta amata termiņš ir seši gadi.

Stoltenbergs ir NATO ģenerālsekretārs kopš 2014.gada, un viņa amata termiņš beigsies 1.oktobrī.

Decembrī viņš pavēstīja, ka novembrī ar viņu sazinājās Norvēģijas Finanšu ministrijas pārstāvji un lūdza apsvērt kandidēšanu uz centrālās bankas vadītāja amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

No nākamā gada aprīļa kompensējamo medikamentu receptēs rakstīs tikai zāļu ķīmisko nosaukumu

Žanete Hāka, 16.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu racionālu zāļu lietošanu un mazinātu zāļu cenas, kā arī pacientu līdzmaksājumu apjomu, no 2020.gada 1.aprīļa kompensējamajiem medikamentiem receptē izrakstīs aktīvo vielu, informē Veselības ministrija.

Konkrētu zāļu nosaukumu varēs norādīt, ja tam būs ārstniecisks pamatojums pacienta veselībai. Savukārt aptiekām būs pienākums izsniegt zāles ar iespējami zemāko pacienta līdzmaksājumu. Rezultātā pacients nepārmaksās, pērkot dārgākus medikamentus, bet zāļu ražotāji būs vairāk ieinteresēti samazināt medikamenta cenu.

Šodien, 15.jūlijā, valdība apstiprināja Veselības ministrijas rosinātās izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču apmaksas kārtību.

Grozījumu mērķis ir mazināt zāļu cenas un pacientu līdzmaksājumu apjomu un uzlabot zāļu pieejamību, jo katru gadu pacienti pārmaksā par zālēm neiegādājoties tikpat efektīvus, bet zemākas cenas līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles. Šobrīd zemākas cenas medikamentus lieto aptuveni 35 procenti pacientu. Statistikas dati liecina, ka 2017.gadā pacienti, iegādājoties nereferences medikamentus pārmaksājuši gandrīz 25 miljonus eiro. Lielu daļu no šīs summas viņi būtu varējuši ietaupīt, iegādājoties zemākas cenas līdzvērtīgas efektivitātes medikamentus. Līdz ar to izmaiņas sekmēs arī racionālu zāļu lietošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Samsung" pašā gada sākumā prezentētais "Note 10 Lite" sniedz iespēju lielākam patērētāju lokam izmantot "S Pen" irbuļa priekšrocības

Pašā gada sākumā, kad viedtelefonu pasaulē valda relatīvs klusuma periods, "Samsung" pārsteidza daudzus. Bez ierastās patērētāju «iesildīšanas» un kacināšanas ar informācijas drumslām par gaidāmajiem jaunumiem, pārdošanā tika laistas pērnā gada flagmaņu "Galaxy S10" un "Galaxy Note 10" "vieglās" versijas "Lite".

Ja "S" sērija jau iepriekš pieredzējusi lētāku modeli, tad "Note" šādu «sānsoli» prom no elitārisma sper pirmoreiz.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

"Note" kopš pirmsākumiem bijis biznesa klases tālrunis – gaumīgs, funkcijām bagāts un atbilstoši arī dārgs. Savukārt "Lite" koncepts paredz, ka ierīcei kaut kas tiek atņemts, lai padarītu to masām pieejamāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB Group atzīst aizdomīgus darījumus desmitiem miljardu eiro vērtībā

LETA--BNS, 27.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Zviedrijas mediju interesi, banku grupa "SEB Group" paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem atzinusi, ka tās Igaunijas meitasuzņēmumā notikuši aizdomīgi darījumi desmitiem miljardu eiro vērtībā, vēsta laikraksts "Postimees".

"Mēs vēlamies arī turpmāk būt caurskatāmi, un tagad esam prezentējuši detalizētākus savus vēsturiskos datus par Baltijas reģionu," banka paziņoja, informējot, ka tagad ir publiski pieejami dati par vēsturiskiem darījumiem Igaunijā 2005.-2018.gadā.

SEB publicētie dati liecina, ka šajā laikā caur Igaunijas banku SEB izplūda 25,8 miljardi eiro aizdomīgu līdzekļu. "Postimees" norādīja, ka tas ir daudz vairāk nekā iepriekš lēsa Zviedrijas pētnieciskie žurnālisti.

"Nepieciešamības gadījumā mēs esam reaģējuši uz pazīmēm par ļaunprātīgiem nodomiem vai negodīgu rīcību. Mūsu veiktā visaptverošā analīze par uzņēmējdarbību Baltijas valstīs liecina, ka SEB nav izmantota sistemātiskai naudas atmazgāšanai. Tomēr jebkurā brīdī visās bankās pastāv riski, ka var notikt finanšu noziegums," norādīja "SEB Group" vadītājs Jūhans Tūrjebijs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmēram 1000 dokeru astoņās Zviedrijas ostās trešdien streikoja pēc tam, kad viņiem neizdevās nodrošināt kolektīvo darba līgumu, un šis streiks izraisīja ostu darbības apturēšanu.

Zviedrijas Dokeru arodbiedrības biedri streikoja dažādās ostās visā valstī, tai skaitā Malmē dienvidos, uz divām līdz trim stundām.

Atbildot uz to, darba devēju organizācija «Zviedrijas Ostas» izsludināja lokautu.

Ja netiks panākta vienošanās, tad tuvāko dienu laikā streiks tiks paplašināts uz pavisam 15 ostām, ieskaitot valsts lielākās ostas Stokholmā un Gēteborgā.

«Ir skaidrs, ka konflikts smagi un drīz kaitēs Zviedrijas uzņēmumiem,» paziņoja Zviedrijas Transporta uzņēmumu konfederācijas vadītājs Matiass Dāls.

Īpaši smagi tas skars mežsaimniecību, kas ir viena no lielākajam Zviedrijas uzņēmējdarbības nozarēm.

Mežsaimniecības grupa «Stora Enso» pauda bažas, ka tās produkcijas piegādes kavēsies, sevišķi Gēteborgas Ro-Ro terminālī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lems par ieceri samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu par 50%, kā arī piemērot mājokļa valsts pabalstu lielākam saņēmēju lokam, paplašinot šī atbalsta saņēmēju noteikumus un apjomus.

Pēc koalīcijas partiju sanāksmes zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) informēja, ka, pēc Ekonomikas ministrijas (EM) aplēsēm, sadales tarifa samazināšanai tiks piešķirts apmēram 78 miljonu eiro atbalsts, savukārt 16 miljoni eiro tiks piešķirti mājokļu pabalstu subsidēšanai.

Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā EM valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns teica, ka caur šādu mehānismu AS "Sadales tīkls" negatīvās ietekmes nav. "Tas turpina investīcijas tīklos un nekādā veidā arī neierobežojot drošas situācijas uzturēšanu nākotnē," pauda Šaicāns.

Vienlaikus EM ir rosinājusi samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi uz laiku gan elektrībai, gan gāzei, tomēr par to koalīcija nav vienojusies. Par nodokļa likmes samazināšanu iestājās Nacionālo apvienību pārstāvošais ekonomikas ministrs, bet pret to ir iebildusi "Jaunā vienotība".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Budžeta komisija neatbalsta iniciatīvu samazināt PVN likmi gāzei un elektrībai

Dienas Bizness, 14.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 14.jūnijā, neatbalstīja ierosinājumu samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi uz 12 procentiem dabasgāzes un elektroenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām, informē Saeimas Preses dienests.

«Ierosinājumu apspriedām, iepazināmies arī ar atbildīgo ministriju viedokli un lēmām, ka šādā veidā, visiem vienādi pazeminot nodokļa likmi, nevarēs sasniegt iecerēto mērķi - palīdzēt maznodrošinātajiem iedzīvotājiem ar mazākiem rēķiniem par gāzi un elektrību. No šāda pasākuma lielāki ieguvēji būtu tieši turīgākie iedzīvotāji, un tas vēl vairāk palielinātu nevienlīdzību, jo mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem atvieglojums būtu diezgan niecīgs. Tāpat jāņem vērā, ka šādam pasākumam būs negatīva fiskālā ietekme,» komisijas lēmumu skaidro Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra šodienas sēdē deputātiem pauda, ka samazinātās PVN likmes ieviešana elektrībai un dabasgāzei gadā valsts budžetam radītu turpat 25 miljonu eiro lielus zaudējumus. Ministrija arī norāda, ka PVN nav paredzēts iedzīvotāju maksātspējas paaugstināšanai. Šim mērķim būtu jāizmanto citi instrumenti, piemēram, jāpalielina minimālā darba samaksa, līdz ar to arī mēneša neapliekamais minimums. Jāņem arī vērā, ka elektroenerģijas un dabasgāzes izmaksas mājsaimniecībām nosaka ne tikai piemērotais PVN, bet arī resursu cena. Būtiski, ka, piemēram, līdzšinējais dabasgāzes tarifu samazinājums, attiecībā pret 2013.gada cenām, kad tika uzsākts vākt parakstus pilsoņu iniciatīvai par PVN likmes samazinājumu dabasgāzei un elektroenerģijai mājsaimniecību vajadzībām, šovasar varētu sasniegt 23 procentus plīts lietotājiem un 34 procentus tiem iedzīvotājiem, kuri gāzi lieto apkurei.

Komentāri

Pievienot komentāru