Dzīve laukos: Ātrākais aitu cirpējs audzē cūkas un govis 

Sarunai ar reģionālo laikrakstu Kursas Laiks Medzes pagasta Žodziņu saimnieks piekrīt, smejot: «Sen neesmu avīzē bijis.» Aivara Bergmaņa zvaigžņu brīži saistās ar pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados izcīnītajām uzvarām aitu cirpšanas sacensībās Latvijā un ievērojamiem panākumiem Vissavienības mērogā. Tagad savulaik populārais zootehniķis ar aitu cirpšanu nodarbojas hobija līmenī.

Dienas Bizness, 27.4.2015
1/5

Foto: Dainis Ģelzis

Ziemas dienas Aivaram nav diez ko bagātas ar notikumiem un kontaktiem. Tā kā dzīvesbiedre Agita Bergmane strādā Liepājas 15. vidusskolas virtuvē, līdz jūnijam viņa dzīvo pilsētas dzīvoklī un lauku mājas apciemo vien nedēļas nogalēs.

«Tumšajos ziemas vakaros te ir, kā ir, bet, ko darīt, vienmēr pietiek. Māja jāpariktē, istabas jāremontē, ceļš jāpielabo, kūtī cūkām aizgaldi jāsakārto. Un man taču ir savs «uzņēmums» – kūts, tur visādi dzīvnieciņi iekšā, izņemot aitas,» uzdzirkstī Aivara gaišais humors.

Raksts turpinās pēc reklāmas

«Aita ir visēdāja – ja izlaužas ārā, sāk ar puķēm. Nē, nē, neturēšu, pietiek, ka viņas cērpu.»

Govis Aivars slauc pats, piens paliek ģimenes vajadzībām. «Arī cūkas audzēju pašpatēriņam. Mums kopā ar sievu ir pieci bērni. Viņai trīs meitas, bet man – dēls un meita. Kad pēc cūku bērēm sadala gaļu, tā tik vien ir.»

Piemājas saimniecības Žodziņi kopējā platība ir piecpadsmit hektāri, aramzeme – septiņi. Audzē kartupeļus un dārzeņus, bet sienam un skābsienam iesēj zālāju.

Jautāts, kā apguvis aitu cirpšanas prasmes, Aivars teic, ka to, kā jebkuru darbu, var iemācīties, tikai mēģinot un darot. Aitu pirms frizēšanas nesasien, noliek priekšā sēdus. Ar vienu roku tur aiz priekškājas, ar otru cērp un valsta no viena sāna uz otru. Ne jau visas tā ļaujoties, tad jāpacīnās, jāgaida, lai nomierinās, jo pierunāt stūrgalves nevarot. Iegriezīs ādā ar pļaujmašīnas tipa aparātiņu vai ne, tas atkarīgs no cirpēja pieredzes.

«Vairāk darbojos Durbē, Virgā, Priekulē. Ja aicina, arī Sikšņos. Savulaik aitas turēja Nidā, bet tur ļaudis lielākoties pārgājuši uz gaļas lopiem. Aitkopība, tāpat kā citas nozares, šodien pieprasa lielus apjomus,» zina speciālists.

Agrāk vilnas pārstrādes cehs funkcionējis arī Vecpilī, bet tagad nocirpto vilnu pieņem Kurzemē vienīgā vilnas pārstrādes fabrika Pācē. Jārēķinās ar nogādāšanas izdevumiem vai jākooperējas. Tādam niekam kā 100 kilogrami vilnas pācenieki, protams, pakaļ nebrauc.

Plašāk - laikrakstā Kursas Laiks.

No šīs sadaļas

Kā ziņo Jelgavas Pils salas zirgu ganāmpulka īpašnieks un uzraugs Einārs Nordmanis,...

Latvijā panīkusī truškopība drīz atdzims, uzskata Grobiņas novada Medzes pagasta Elčuku...

Profesionālo sēklu piegādātāji gadu no gada mērķtiecīgi palielina cenas par dažiem procentiem,...

Šonedēļ, tiekoties valdes sēdē, biedrības Zemnieku saeima valde pārrunāja, kā pavasaris...

Zemnieku saimniecībā Zvejnieki Mazzalves pagastā plašā klāstā audzē ziedošo augu...

Pirmā šāgada raža jau vācama Otaņķu pagasta Dižķuņķos. Siltumnīcā nobrieduši...

Perspektīvā kazkopības nozare pašlaik «veģetē» lielākoties mājražošanas...

Šī pavasara vēsais laiks graudaugu sējumiem ir labvēlīgs, secina Latvijas Lauku konsultāciju...

Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta saimniecībā Vībotnes svētdien novāca pirmo zemeņu ražu,...

No šodienas līdz 22.maijam ir iespējas iesniegt Vienoto iesniegumu, lai saņemtu atbalsta...