Jaunākais izdevums

Sarunai ar reģionālo laikrakstu Kursas Laiks Medzes pagasta Žodziņu saimnieks piekrīt, smejot: «Sen neesmu avīzē bijis.» Aivara Bergmaņa zvaigžņu brīži saistās ar pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados izcīnītajām uzvarām aitu cirpšanas sacensībās Latvijā un ievērojamiem panākumiem Vissavienības mērogā. Tagad savulaik populārais zootehniķis ar aitu cirpšanu nodarbojas hobija līmenī.

Ziemas dienas Aivaram nav diez ko bagātas ar notikumiem un kontaktiem. Tā kā dzīvesbiedre Agita Bergmane strādā Liepājas 15. vidusskolas virtuvē, līdz jūnijam viņa dzīvo pilsētas dzīvoklī un lauku mājas apciemo vien nedēļas nogalēs.

«Tumšajos ziemas vakaros te ir, kā ir, bet, ko darīt, vienmēr pietiek. Māja jāpariktē, istabas jāremontē, ceļš jāpielabo, kūtī cūkām aizgaldi jāsakārto. Un man taču ir savs «uzņēmums» – kūts, tur visādi dzīvnieciņi iekšā, izņemot aitas,» uzdzirkstī Aivara gaišais humors.

«Aita ir visēdāja – ja izlaužas ārā, sāk ar puķēm. Nē, nē, neturēšu, pietiek, ka viņas cērpu.»

Govis Aivars slauc pats, piens paliek ģimenes vajadzībām. «Arī cūkas audzēju pašpatēriņam. Mums kopā ar sievu ir pieci bērni. Viņai trīs meitas, bet man – dēls un meita. Kad pēc cūku bērēm sadala gaļu, tā tik vien ir.»

Piemājas saimniecības Žodziņi kopējā platība ir piecpadsmit hektāri, aramzeme – septiņi. Audzē kartupeļus un dārzeņus, bet sienam un skābsienam iesēj zālāju.

Jautāts, kā apguvis aitu cirpšanas prasmes, Aivars teic, ka to, kā jebkuru darbu, var iemācīties, tikai mēģinot un darot. Aitu pirms frizēšanas nesasien, noliek priekšā sēdus. Ar vienu roku tur aiz priekškājas, ar otru cērp un valsta no viena sāna uz otru. Ne jau visas tā ļaujoties, tad jāpacīnās, jāgaida, lai nomierinās, jo pierunāt stūrgalves nevarot. Iegriezīs ādā ar pļaujmašīnas tipa aparātiņu vai ne, tas atkarīgs no cirpēja pieredzes.

«Vairāk darbojos Durbē, Virgā, Priekulē. Ja aicina, arī Sikšņos. Savulaik aitas turēja Nidā, bet tur ļaudis lielākoties pārgājuši uz gaļas lopiem. Aitkopība, tāpat kā citas nozares, šodien pieprasa lielus apjomus,» zina speciālists.

Agrāk vilnas pārstrādes cehs funkcionējis arī Vecpilī, bet tagad nocirpto vilnu pieņem Kurzemē vienīgā vilnas pārstrādes fabrika Pācē. Jārēķinās ar nogādāšanas izdevumiem vai jākooperējas. Tādam niekam kā 100 kilogrami vilnas pācenieki, protams, pakaļ nebrauc.

Plašāk - laikrakstā Kursas Laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gulbenes pievārtē Beļavas pagasta Krēsliņos uzņēmējs Gatis Rikveilis audzē Mangalica šķirnes cūkas. Šos dzīvniekus mēdz saukt arī par aitu cūkām, jo īpaši ziemas mēnešos tie atgādina cūku aitas ādā.

Lai gan šīs cūkas ir dārgas, tās ir daudz izturīgākas par mums zināmajām, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Minētā šķirne Latvijā ievesta no Ungārijas pirms trīs gadiem. Latvijā jau ir nodibināta Mangalica cūkaudzētāju biedrība. Pagaidām Gatis ir iegādājies tikai sešas šīs eksotiskās cūkas, bet ir apņēmības pilns ganāmpulku palielināt, lai jau pēc trim, četriem gadiem varētu lepoties ar vismaz piecdesmit eksotiskajām aitu cūkām.

«Audzēt šīs eksotiskās cūkas izvēlējos tāpēc, ka tās neprasa modernu novietni, kā arī to audzēšanā nav jāiegulda liels darbs. Sāku interesēties par šiem dzīvniekiem, aprunājos ar cilvēkiem, kuri tās jau audzēja citos latvijas novados. Aizbraucu pie viņiem ciemos. Visbeidzot pieņēmu lēmumu: zemes man pietiek, atliek tikai uztaisīt aplokus un nopirkt dažas cūkas,» stāsta G.Rikveilis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši pieci gadi kopš brīža, kad Latvijas Aitu audzētāju asociācijā (LAAA) izvirzīja ambiciozu plānu – 10 gadu laikā desmitkāršot aitu skaitu līdz miljonam.

«Iecerētais šobrīd šķiet neizpildāms, tomēr stratēģijā izpildītie mērķi ir aktuāli joprojām,» Dienas Biznesam pauda LAAA pārstāvis Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē Kaspars Kļaviņš. LAAA iecere, pirms pieciem gadiem rakstot Aitu audzēšanas attīstības stratēģiju Latvijā, bijusi patiešām ambicioza. 2013. gadā Latvijas aitkopjiem kopā bija ap 100 tūkstošiem aitu, bet stratēģija paredzēja aitu skaita palielināšanu līdz 1 miljonam, kas padarītu aitkopību par vērā ņemamu tautsaimniecības nozari.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas televīzijas reportieris, iefiltrējoties kādā kautuvē, slepeni nofilmējis materiālu, kas liecina, ka uz kādu Polijas kautuvi tiek atvestas slimas govis un pārdotas bez veterinārās inspekcijas atļaujas, raksta The Guardian.

Tas radījis satraukumu par pārtikas drošības standartiem vienā no lielākajām Eiropas Savienības gaļas eksportētājvalstīm.

Slepenā materiālā, kas filmēts kautuvē Mazovijas reģionā, nofilmēts, kā no kravas automašīnām tiek vilktas ārā govis, kas ir tik slimas, ka nespēj nostāvēt kājās. Kautuvē tās tiek ievilktas, izmantojot vinčas, piesienot virves pie to kājām vai ragiem.

Govis tiek kautas naktī, kad uz vietas nav veterinārā dienesta amatpersonas. Darbinieki no kautķermeņiem izgriež daļas, kur redzami izgulējumi vai audzēji, kas liecina, ka govis ir gulējušas uz sāniem vairākas dienas.

Eksperti, kas redzējuši filmu, saka, ka šāda gaļa rada ievērojamu risku patērētāja veselībai, un aicinājuši Polijas valdību nekavējoties rīkoties. Profesors Kriss Eliots sacījis: «Ja pastāv kaut mazākā iespēja, ka šī gaļa ir pametusi Poliju, tad ir potenciāls pievērst uzmanību kopējai Eiropas drošībai, iesaistoties daudzām uzraudzības iestādēm no visas Eiropas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis informāciju, ka Krievijas Federācijas Pleskavas apgabalā, Puškinogradas rajonā, 1 000 aitu lielā novietnē ir apstiprināta saslimšana ar aitu un kazu bakām.

Minētā novietne atrodas aptuveni 50 km no Latvijas Republikas robežas, tādēļ PVD aicina ievērot piesardzības pasākumus, lai šī bīstamā slimība nenonāktu Latvijā, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Aitu un kazu bakas ir ļoti lipīga vīrusu izraisīta saslimšana ar augstu letalitāti līdz 80% dzīvniekiem. Slimībai raksturīgs drudzis, iztecējumi no deguna un specifiski ādas izsitumi. Tā ir sevišķi bīstama dzīvnieku infekcijas slimība, kas, saskaņā ar Starptautiskā Epizootiju biroja (OIE) norādījumiem, ir obligāti ziņojama. Aitu un kazu bakas nav ārstējama slimība.

Saslimšanai ar aitu un kazu bakām ir uzņēmīgas visu šķirņu aitas un kazas. Ja rodas aizdomas par aitu vai kazu saslimšanu, PVD aicina nekavējoties sazināties ar praktizējošu veterinārārstu vai informēt PVD teritoriālo struktūrvienību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

PVD noraida VK pārmetumus par neefektīvu Āfrikas cūku mēra līdzekļu izmantošanu

Žanete Hāka, 16.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vēlas norādīt, ka neviena no Āfrikas cūku mēra apkarošanai paredzētajām automašīnām nav PVD centrālā aparāta darbinieku rīcībā, informē dienests.

PVD ir iepazinies ar Valsts kontroles atzinumu, kurā tā norādījusi, ka par saņemto finansējumu PVD iegādājies 22 automašīnas, kas nepieciešamas gan kontrolpunktu vajadzībām, gan mežacūku līķu pārvadāšanai un saimniecību apsekošanai, tostarp sešas no automašīnām atstājot centrālās pārvaldes Rīgā rīcībā un neizmantojot paredzētajiem mērķiem - to maršruts pamatā esot bijis no mājām uz darbu un atpakaļ, informē PVD.

Piecas no iegādātajām automašīnām uzreiz netika nogādātas PVD pārvaldēs un kontroles punktos, jo slimības apkarošanas sākumpunktā nebija precīzi zināms, kādā virzienā slimība izplatīsies un attiecīgi – kurā reģionā šis tehniskais atbalsts būs visvairāk nepieciešams. Tomēr dažu mēnešu laikā pēc automašīnu piegādes, tās tika nogādātas PVD pārvaldēm, kuru teritorijā izplatījās Āfrikas cūku mēris un tās joprojām tur tiek izmantotas paredzētajiem mērķiem. Valsts kontroles konstatētais, ka automašīnu maršruts bijis no mājām uz darbavietu, ir pamatots - Āfrikas cūku mēra apkarošanas darbi, tostarp izsaukumi uz vietām, kur atrasti meža cūku līķi, kas nekavējoties jāsavāc, notiek ne tikai darba dienās un ne tikai darba laikā, tāpēc automašīnas patiešām netiek atstātas pārvaldes stāvvietā, bet tuvāk inspektoru dzīvesvietām, lai nekavējoties dotos izsaukumos jebkurā diennakts laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Brunavas piensaimniecībā izmēģina Lietuvā pārbaudītu biznesa virzienu

Dienas Bizness, 28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siera ražotnes «Krišjāņi» vadītāja Iluta Straģe savā Bauskas novada Brunavas pagasta sētā otro gadu tur piena aitas, iespējams, veidojot jaunu biznesa virzienu, vēsta reģionālais portāls www.bauskasdzive.lv.

Aitu piena izmantošana siera ražošanai noskatīta no kaimiņvalstu kolēģēm, bet Iluta pati atklājusi – treknais un ļoti vērtīgais aitu piens vislabākais ir saldējuma ražošanai.

Pirmās aitumātes Iluta atvedusi no Igaunijas, un tagad aiz trušu mītnēm aplokā ganās teju divi desmiti pūkaino mājlopu. Daža ir šokolādes brūna, vairākums – ierasti gaišas. Pienu pašlaik dod gandrīz puse, dažas dzimušas šeit, vēl pārītis atvests ganāmpulka papildināšanai, stāsta saimniece.

«Viņas ir draudzīgas, labprāt nāk klāt un ļauj pakasīt aiz auss,» atklāj Iluta, apgāžot stereotipu par aitu aprobežotību, «es ar viņām runājos, kaut ko pasaka pretī, un vienmēr sagaida – cer uz kādu kārumu.» Aitu ciltstēvs, kas ir pavisam paģērīgs uz glāstiem arī no ciemiņiem, līdz ar pārīti jaunāku aitu aiz mājas «pļauj zālīti».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādā saimniecībā Alojas novada Staiceles pagastā vienai no 14 mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris. Latvijā šis ir trešais mājas cūku saslimšanas gadījums ar Āfrikas cūku mēri šajā gadā, informē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Ilze Meistere.

Jau svētdien, 9. augustā, PVD saimniecībā ir veicis visus nepieciešamos pasākumus Āfrikas cūku mēra apkarošanai.

Ap slimības skarto dzīvnieku novietni trīs kilometru rādiusā ir noteikta aizsardzības zona, bet desmit kilometru rādiusā – uzraudzības zona. Šajās teritorijās pastiprināti tiks kontrolēts mājas un meža cūku veselības stāvoklis.

Karantīnas zonās pastiprināti kontrolēs arī dzīvnieku transporta līdzekļu kustību.

Aizsardzības un uzraudzības zonā PVD veiks visu saimniecību, kurās tiek turētas cūkas, pārbaudes.

Tāpat aizsardzības zonā aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas vismaz 40 dienas pēc slimības skartās saimniecības dezinfekcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijā reģistrēts šogad pirmais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums mājas cūkām

Monta Glumane, 12.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slimība konstatēta 165 cūku ganāmpulkā Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā, «Kukuļu» mājās. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā veic Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus, tostarp tiks likvidētas cūkas, kā arī uzsākta epidemioloģiskā izmeklēšana, lai noskaidrotu, kā slimība iekļuva novietnē, informē PVD.

Saimniecība nodarbojas ar sivēnu audzēšanu un pārdošanu, tādēļ PVD pārbaudīs arī saistītās saimniecības.

Noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

PVD aizsardzības un uzraudzības zonā esošajiem mājas cūku turētājiem atgādina, ka aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Tāpat bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), saņemot informāciju no dzīvnieku īpašnieka par mājas cūku saslimšanu Daugavpils novada Dubnas pagastā, nekavējoties izbrauca uz norādīto vietu un noņēma paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai. Saņemto laboratorisko analīžu rezultāti apstiprina Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusu 18 piemājas saimniecības novietnē esošajām cūkām, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Iespējamais inficēšanās cēlonis piemājas saimniecībā esošo mājas cūku saslimšanai ir svaigi pļautas zāles izbarošana.

Pēc slimības atklāšanas PVD ir uzsācis ĀCM apkarošanas pasākumu ieviešanu, nosakot karantīnas zonas, lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos.

Ap skarto novietni trīs kilometru rādiusā noteikta aizsardzības zona, bet desmit kilometru rādiusā – uzraudzības zona. Šajās teritorijās pastiprināti kontrolēs mājas un meža cūku veselības stāvokli. Karantīnas zonās pastiprināti kontrolēs arī dzīvnieku transporta līdzekļu kustība.

Aizsardzības un uzraudzības zonā PVD veiks visu saimniecību, kurās tiek turētas cūkas, pārbaudes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Asociācija: FM iecere vairs nepiešķirt bezakcīzes degvielu kukurūzas audzētājiem iedragās cūkkopības nozari

LETA, 16.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) iecere nākamgad vairs nepiešķirt degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzei, iedragās jau tā daudz cietušo cūkkopības nozari, atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece.

Viņa norādīja, ka, piemēram, Latgalē viena no cūku audzēšanas saimniecībām jau spiesta lūgt bankai kredīta brīvdienas, jo biogāze nes zaudējumus, līdz ar to jebkāda atvieglojuma likvidēšana vēl vairāk pasliktinās situāciju nozarē.

«Cūku audzētāju saimniecībām, kurām nepieciešams nodrošināt biogāzes reaktoru darbību ar kukurūzas piejaukumu, atkal gaidāma situācijas pasliktināšanās. Vai FM nesadarbojas ar Ekonomikas ministriju, kurai iesniegti aprēķini par zaudējumiem biogāzes staciju saimniecībām? Vasarā valdībā tika skatīti grozījumi noteikumos, kas būtiski uzlabotu situāciju, bet visi aprēķini balstījās uz esošo situāciju ar kukurūzas audzēšanu biogāzei, kas tagad atkal tiks mainīti. Turklāt, būvējot biogāzes stacijas un ieguldot lielas investīcijas, bija citi nosacījumi,» norādīja Lejniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ainažu pagastā ar Āfrikas cūku mēri saslimušas mājas cūkas

Žanete Hāka, 17.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajās brīvdienās Salacgrīvas novada Ainažu pagastā konstatēts mājas cūku saslimšanas gadījums ar Āfrikas cūku mēri.

Saslimšana konstatēta piemājas saimniecībā ar astoņām cūkām.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā ir veicis Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus, informē dienests.

Par cūku turēšanu nebija paziņots Lauksaimniecības datu centram, proti, cūku turēšana nebija reģistrēta, tāpēc PVD ir uzsācis lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Ap slimības skarto saimniecību trīs kilometru rādiusā ir noteikta aizsardzības zona, bet desmit kilometru rādiusā – uzraudzības zona. Tajās tiks pastiprināti kontrolēts mājas un meža cūku veselības stāvoklis, kā arī dzīvnieku transporta līdzekļu kustība.

Aizsardzības zonā aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus tās vismaz 40 dienas pēc slimības atklāšanas, slimo dzīvnieku iznīcināšanas un skartās saimniecības sākotnējās dezinfekcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc jēra gaļas tuvākajos pāris gados pasaulē turpinās pieaugt, prognozēja Latvijas gaļas aitu audzētāju asociācijas vadītājs Guntis Gūtmanis.

«Pieprasījums pēc jēra gaļas pasaulē ik gadu palielinās,» sacīja Gūtmanis, piebilstot, ka šāda tendence ir vērojama pēdējos 5-10 gados, un arī tuvākajos pāris gados pieprasījums pēc jēra gaļas turpinās augt.

Viņš piebilda, ka pieprasījums pēc attiecīgā produkta pieaug arī Latvijā. «Arī pie mums cilvēki ik katru gadu arvien vairāk saprot to, ka jēra gaļa ir ļoti laba, veselīga un tai ir mazs tauku saturs. Jēra gaļa ir specifiska, bet cilvēki pie tās arvien vairāk pierod un to ēd. Tāpēc pieprasījums pēc tās aug arī pie mums,» teica Gūtmanis, atzīmējot, ka šī iemesla dēļ arī jēra gaļas cenām ir tendence ik gadu nedaudz augt.

Gūtmanis teica, ka Latvijas jēra gaļu būtu potenciāls realizēt tuvējos ārvalstu tirgos, kā piemēram, Vācijā. «Vācija pati saražo mazāk jēra gaļas nekā patērē, līdz ar to šī valsts ir tuvākā iespēja, kur mēs ļoti labi varam eksportēt savu produkciju,» viņš sacīja, taču atgādināja, ka Latvijas saimniecībām vēl ir jāstrādā pie tā, lai nodrošinātu nepieciešamos piegādes apmērus eksporta tirgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms pieciem gadiem, kad kādreizējais jaungulbenietis Dainis Vaniņš kopā ar draudzeni Ludmilu atgriezās savā dzimtajā pusē un interesējās, kur varētu apmesties, pagastā neviens tā īsti neticēja, ka abi jaunie cilvēki savu dzīvi ir gatavi veidot laukos, audzēt lopus, apstrādāt zemi, cīnīties ar aizaugušajiem laukiem un glābt vecās saimniecības ēkas no sabrukšanas. Šobrīd Ludmila un Dainis audzina savu pusotru gadu veco meitiņu Anastasiju, audzē gaļas lopus, tiek galā ar 75 aitu ganāmpulku un soli pa solim attīsta saimniecību, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs Daini un Ludmilu raksturo kā ļoti uzņēmīgus un neatlaidīgus cilvēkus. «Pagastā visi tagad brīnāmies par Daiņa apņēmību, prasmi tikt galā ar zemes iznomātājiem, spēju atkarot lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības no krūmiem un latvāņiem, jo vairāk tāpēc, ka jaunajai ģimenei īpašumā zemes nav. Tā visa hektāru pa hektāram tiek nomāta no īpašniekiem. Arī māja, kurā Ludmila un Dainis dzīvo, nepieder viņiem.

«Slavītēs, kas pirms tam septiņus gadus stāvēja tukšas, dzīvojam piekto gadu. Mūs ielaida te dzīvot. Ceram, ka izdosies māju atpirkt no pašreizējā īpašnieka. Es savulaik līdz 4. klasei mācījos Gulbīša vidusskolā. Tad vecāki pārcēlās uz Jumurdu. Tur ar lopkopību nodarboties nebija iespējams, jo meža cūkas izārdīja ne tikai tīrumus, bet arī ganības, tāpēc abi ar Ludmilu pārcēlāmies uz dzīvi Jaungulbenes pagastā. Pūrā mums bija viena slaucama govs, divi teļi un divas aitas. Apkārt mājai viss bija aizaudzis, tāpēc ķērāmies pie apkārtnes sakopšanas. Pamazām, cik varējām finansiāli atļauties, sākām pirkt klāt lopus,» Dainis atsauc atmiņā saimniekošanas sākumu. Kādu laiku viņš strādājis Gulbītī gaterī, bet tad no tā aizgājis, jo kavējusies darba algas izmaksa. Kopīgi ar Ludmilu pieņemts lēmums iespēju robežās saimniekot pašiem. «Interesējos, kas būtu gatavs iznomāt zemi, jo pagaidām pašiem īpašumā zemes nav. Ar laiku ir doma ja ne visas, tad lielāko daļu nomāto platību no saimniekiem atpirkt. Šobrīd nomājam aptuveni 60 hektārus. Arī pašvaldība atvēlēja tai piederošās platības, kas ir jāiekopj, jāiesēj zālājs,» stāsta Dainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieki darba meklētājiem stāstīs par potenciālo atalgojumu

Lelde Petrāne, 27.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

29. jūlijā no pulksten 10:00 līdz 12:00 Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Kuldīgas filiālē (Piltenes ielā 5a) norisināsies akcijas Darbs laukos! pirmais lauksaimniecības vakanču tirgus pasākums, liecina medijiem sniegtā informācija.

Akcijas Darbs laukos! ietvaros notiks zemnieku saimniecību pārstāvju tikšanās ar darba ņēmējiem, būs iespēja noklausīties darba devēju stāstījumus par savu saimniecību, darba specifiku, atalgojumu, transporta un dzīvošanas iespējām, kā arī iegūt citu informāciju, kas nepieciešama darba attiecību veiksmīgai uzsākšanai. Darba meklētāji varēs pieteikties uz brīvajām darba vietām zemnieku saimniecībās un piedalīties darba intervijās.

Pasākumā Kuldīgā piedalīsies šādi darba devēji:

z/s Garīši, kuras pamatnodarbošanās ir kāpostu un citu dārzeņu audzēšana, pārstrāde;

z/s Biezaiši, kas pārstāv lopkopības nozari un graudaugu audzēšanu;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā «Kukuļu» saimniecībā vakar vēlu vakarā likvidētas 165 cūkas. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā turpina slimības uzraudzības pasākumus, kā arī pārbaudes kontaktnovietnēs, kurām no skartās saimniecības nesen tika pārdoti sivēni, informē PVD.

PVD ir konstatējis būtiskus trūkumus biodrošībā, faktiski tā nav tikusi nodrošināta.

Vakar tika konstatēts Latvijā šogad pirmais ĀCM saslimšanas gadījums mājas cūkām. Slimība skāra saimniecību «Kukuļi» Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.

Ap slimības skarto saimniecību noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

PVD aizsardzības un uzraudzības zonā esošajiem mājas cūku turētājiem atgādina, ka aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Tāpat bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Druvas Unguru cūku likvidācijai piešķir 367 000 eiro, darbs varētu ilgt deviņas dienas

LETA, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma Saldus novada uzņēmumā SIA «Druvas Unguri» visu cūku likvidācija varētu tikt īstenota deviņās dienās, ja nebūs tehnisku aizķeršanos, piektdien intervijā Latvijas Radio prognozēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis. Valdība cūku likvidēšanai piešķīrusi 367 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

M.Balodis stāstīja, ka dienests šobrīd gatavojās sākt cūku likvidāciju saimniecībā. «Apmēri ir tiešām lieli un mūs gaida saspringtas nedēļas,» teica Balodis. Cūkas tiks likvidētas uz vietas saimniecībā, izmantojot humānu metodi - gāzi. Pēc tam dzīvnieku līķi tiks nogādāti uzņēmumā Limbažos, kur tie augstā temperatūrā tiks sadedzināti. Kopumā ir jālikvidē vairāk nekā 15 tūkstoši cūku.

PVD vadītājs uzsvēra, ka «Druvas Unguri» bija viena no paraugsaimniecībām, kurā biodrošības prasības tika ievērotas visaugstākajā līmenī, stingrākas nekā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Tādēļ Balodis nevarēja pateikt, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. «Pabeigsim akūto fāzi un tad centīsimies saprast, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. Tas gan nebūs viegli,» atzina Balodis. Iespējamība, ka ĀCM vīruss fermā nonācis ļaunprātības dēļ pagaidām netiek izskatīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dzīve laukos ir kā atpūta

Dienas Bizness, 30.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Visu var izdarīt – vajag tik rakt! Un pašam nemitīgi būt apritē, komunicēt ar cilvēkiem,» ir pārliecināts 23 gadus vecais Toms Kornets, kurš kopā ar draudzeni Līgu Lilientāli (22) saimnieko Alsviķu pagasta Līdumniekos. Jaunieši atzīst, ka viņiem patīk dzīvot un saimniekot laukos, tādēļ ir apņēmības pilni paplašināt un attīstīt saimniecību, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Pirms diviem gadiem man saimniecībā nebija neviena traktora un no tehnikas neko nesapratu – tagad ir sava tehnika un šo to esmu jau apguvis. Darba ir ļoti daudz, vajag tikai strādāt,» saka T. Kornets.

Četrus gadus viņš dzīvo un saimnieko vecāku saimniecībā, kas saņemta mantojumā. Šobrīd Līdumniekos ir 5 zīdītājas govis, teļi, 15 aitas, lielākoties Latvijas tumšgalves. T.Kornets atzīst, ka viņa sirdslieta un pamatnodarbošanās saistās ar mežiem – pats ir izmācījies par mežsaimnieku Ogres meža tehnikumā. Šobrīd viņš apsaimnieko aptuveni 50 hektārus, no kuriem 16 hektāri ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, pārējais – mežs. Pats sagatavo un pārdod malku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas liellopu audzētāju saime valstī pakāpeniski aug; nozares nākotnē prognozē arī apmākušās dienas

Liellopu gaļas ražošanas nozare Latvijā pakāpeniski attīstās, pieaug specializēto gaļas šķirņu un to krustojumu dzīvnieku skaits, DB skaidro Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane. «Sekmējot gaļas šķirņu liellopu un to krustojumu audzēšanu, gaļas liellopu sektoram ir visi priekšnosacījumi konkurences veicināšanai gan vietējā, gan Eiropas Savienības (ES) tirgū. Turklāt Latvijā gaļas liellopu audzēšanai ir piemērotas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tā ir vidi saudzējoša nozare, kas piemērota bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanai,» situāciju raksturo D. Freimane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laukos sākusies kartupeļu novākšana, un jau tagad ir skaidrs, ka par kartupeļu ražu šoruden sūdzēties nevar — atzīst zemnieku saimniecības Grotēni saimnieks Juris Driķis no Seces pagasta, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

«Laika apstākļi šovasar bijuši labvēlīgi visiem laukaugiem, arī kartupeļi auguši labi,» saka Juris Driķis. «Cīnījāmies ar kolorado vabolēm, slimības neapdraudēja, vienīgi augusta sausums mazliet pabojājis kartupeļu kvalitāti, tie sākuši plaisāt. Toties bumbuļi ir līdzeni, bez kraupes, skaistāki nekā pērn, kad kartupeļu ražu un kvalitāti apdraudēja lakstu puve.»

Zemnieku saimniecībā Grotēni jau trešo gadu kartupeļus audzē vairāk nekā divu hektāru platībā — lielākoties pārdošanai, bet mazos un bojātos izbaro lopiem. Saimniecības pamats ir piena lopkopība — Grotēnos ir 26 slaucamas govis un 20 jaunlopi. No 60 apsaimniekotajiem hektāriem lielāko daļu zemes platības aizņem ganības, bet 13 hektāros audzē graudus lopbarībai. «Rēķinot ienākumus no viena hektāra, kartupeļus ir visizdevīgāk audzēt. Govis dod arī mēslojumu laukiem, minerālmēsli nav jāpērk, taču kartupeļu audzēšanā jāiegulda daudz roku darba,» spriež saimnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Irita Antoņeviča filcē un pārdod bērnu rotaļlietas "Etsy" platformā, bet ilgtermiņā redz iespēju piedāvāt tirgū arī citus tekstila izstrādājumus un dziju ar zīmolu "Living Wool".

Šobrīd viņa mēnesī apstrādā pāris kilogramus vilnas, bet spriež, ka ar laiku būs vairāki desmiti kilogrami vilnas. Iecerēts, ka I. Antoņevičai Gulbenē būs darbnīca, kur vietējo aitu vilna tiks pārstrādāta dzijā un gatavojos izstrādājumos, turklāt to darīs seniori.

"Es filcēju bērniem mantiņas, ko pārdodu savā "Etsy" veikalā "LivingWoolLatvia". Pirku vilnu veikalā un ar laiku sapratu, ka tā ir no Jaunzēlandes. Aizdomājos par to, kāpēc man jāpērk Jaunzēlandes vilna, ja mums tepat Latvijā ir tīri daudz aitu. Sāku pētīt situāciju un atklāju, ka ir pārstrādātāji, bet to kapacitāte ir mazāka, nekā Latvijā esošā vilna," stāsta I. Antoņeviča.

Latvijā ir teju 100 tūkstoši aitu un katra no tām gadā rada aptuveni četrus kilogramus vilnas, no kuriem var iegūt 2,5 kg dzijas, no kā var tapt 25 pāri cimdu. I. Antoņevičai šķiet izšķērdīgi, ka Latvijā ir tik daudz resursu, no kuriem liela daļa tiek sadedzināta vai aprakta zemē. "Ir jāatrod labāks pielietojuma veids. Arvien vairāk cilvēki domā par ilgtspēju un džemperītim, kas adīts no aitas vilnas, kas ganījušās zināmā pļavā, būtu pieprasījums," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ingus Niedra ir zemnieks no Blankenfeldes, kurš Lietuvas pierobežā savā senču zemē audzē kaņepes, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

«Esmu zemnieks jau astotajā paaudzē. Man ir tas gods apsaimniekot mūsu dzimtas zemi un turpināt savu senču iesākto jau vairāku gadsimtu garumā. Protams, ar nelieliem pārtraukumiem, tādiem kā Padomju Savienības laiks, kad lielākā daļa zemju un īpašumu tika atņemti un nacionalizēti,» stāsta kaņepju audzētājs.

Lauksaimnieks kaņepes saimniecībā Blankenfeldē audzē 22 hektāru platībā – daļa tiek izmantota šķiedras, bet daļa sēklu ieguvei, kas ir tādu vērtīgu produktu kā kaņepju eļļa, sviests (staks) un vēl citu avots. Ingus atzīst, ka platības būtu jāpalielina, bet atbilstoši tirgus pieprasījumam, jo kaņepes kā kultūraugs nav ne viegli audzējamas, ne apstrādājamas. Kaņepju audzēšana un raža ir cieši atkarīga no laikapstākļiem. «Izskatās, ka šogad nāksies norakstīt daļu no platībām aukstā maija un jūnija dēļ. Vēsais laiks kavēja kaņepju augšanu un veicināja nezāļu attīstību,» secina Ingus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Varēs aizliegt audzēt konkrētu ģenētiski modificētu kultūraugu

Dienas Bizness, 19.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība turpmāk varēs aizliegt vai ierobežot audzēt konkrētu ģenētiski modificētu kultūraugu visā valstī vai atsevišķā teritorijā. To paredz grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, ko otrdien, 19.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Šādus aizliegumus vai ierobežojumus varēs noteikt Eiropas Savienībā (ES) atļautu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai, ņemot vērā iemeslus, kas saistīti ar vides vai lauksaimniecības politikas mērķiem. Šādu ierobežojumu iemesli, kā to paredz likumprojekts, varēs būt, piemēram, pilsētas un valsts zemes plānojums, zemes izmantojums, sociālekonomiskā ietekme, līdzāspastāvēšana un sabiedrības nostāja, informē Saeimas Preses dienests.

Patlaban Ministru kabinets var noteikt aizliegumus vai ierobežojumus ES atļautu ģenētiski modificēto organismu audzēšanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai netiktu apdraudēta konkrētās teritorijas bioloģiskā daudzveidība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Getliņos gurķu siltumnīcas būvniecībā investēs 3,85 miljonus eiro

Žanete Hāka, 07.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Getliņu poligona teritorijā uzsākta Getliņi EKO siltumnīcu būvniecības 3. kārta. Tās ietvaros tiks izveidota siltumnīca, kas paredzēta augsti tehnoloģiskai gurķu audzēšanai. Projekta realizācijā tiks investēti aptuveni 3,85 miljoni eiro, būvniecības darbus veic SIA Arčers, informē Getliņi EKO pārstāvji.

Topošā siltumnīca ir iecerēta kā gurķu audzēšanas vieta. Tieši gurķu audzēšana ir Getliņu jaunais lauksaimniecības attīstības virziens, kas papildinās veiksmīgo tomātu audzēšanu. Jaunajā siltumnīcā darbu plānots uzsākt nākamgad un tirgū piedāvāt gurķus plānots jau nākamajā Getliņi sezonā, kas tradicionāli ir no novembra līdz augustam.

«Šāda tipa siltumnīcas Latvijā vēl nav un arī Eiropā tās vēl nav izplatītas. Tādēļ to pašizmaksa ir dārgāka nekā parasti, bet tā mums ļauj arī gurķu sezonu Latvijā pielāgot ziemas prasībām. Siltumnīca iecerēta 0,3 hektāru plaša, piemērota gurķu intensīvai audzēšanai ziemā, izmantojot LED apgaismojumu un rekuperācijas iekārtas. Gurķu stādu izvēlē un audzēšanā mēs cieši sadarbosimies ar eksperimentālajām siltumnīcām, kuras attīsta uzņēmums Philips, lai izceltu tās gurķu sugas, kuras ir piemērotas audzēšanai ziemā,» stāsta Guntars Strauts, SIA Getliņi EKO agronoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rankas pagasta Zaļumu saimniecībā naktī uz 21.jūliju meža cūkas «uzarušas» hektāru nopļautas ganību zemes, kā arī vēl nenopļautās ganības un vēl nolīdzinājušas līdzās esošo kartupeļu lauku 0,4 hektāru platībā, kas atrodas gandrīz vai pie pašām mājām, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Es neesmu no tiem, kas skrien par katru sīkumu sūdzēties. Taču šādā situācijā, kad mums neliek mieru meža cūkas, gribētos, lai vismaz būtu iespēja kaut kur vērsties pēc padoma, ko darīt. Nekur nekādas atbildes nav. Interesanta situācija ir mūsu valstī. Ir daudz iestāžu, bet nevienā nejūtam nekādu atsaucību,» saka Zaļumu saimniece Sandra Krišjāne.

Šis neesot pirmais gadījums, kad Zaļumu piemājas saimniecība cietusi no meža cūkām. Maijā nelūgtie ciemiņi jau divas reizes uzrakuši ganību zemi. Lai saglābtu tīrumu, tas pavasarī divas reizes kultivēts. Taču tādā apjomā kā tagad meža cūkas Zaļumu saimniecībā vēl nekad nav darbojušās. Ir sajūta, ka te pāri brāzies cūku viesulis! «Nav runa par kompensācijas saņemšanu. Nekā tamlīdzīga. Mums tie lauki nav apdrošināti. Mums ir neliela saimniecība ar nedaudz lopiem, ganībām un kartupeļu lauku pašu vajadzībām,» skaidro S.Krišjāne. Saimniece apzinās, ka meža cūku apskādētā zeme būs jāuzar, bet par to var sekot soda sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Vārkavas pagastā mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris

Rūta Cinīte, 26.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vārkavas novada Vārkavas pagasta Brišku ciema nelielā piemājas saimniecībā Tarasovka trim mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris, informē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Šis Latvijā ir jau trešais slimības uzliesmojums šomēnes, un septītais šajā gadā.

I. Meistere informē, ka PVD saimniecībā veic Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus, tostarp cūku likvidēšanu, kā arī epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kā slimība iekļuva novietnē. Pirmās pārbaudes liecina, ka saimniecībā nav ievēroti biodrošības pasākumi – cūkas barotas ar zāli un kapātām biešu lapām. Saimniecībā nav bijuši dezinfekcijas līdzekļi.

«PVD atkārtoti atgādina – cūkām nedrīkst izbarot nedz ābolus, nedz kartupeļus, bietes un citus dārzeņus, arī dārzeņu lapas – nē, jo tas apdraud cūku veselību. Atgriežoties no sēņošanas, pastaigām pa mežu vai lauku, pirms iešanas kūtī, ir obligāti jānomaina gan apģērbs, gan apavi, kā arī jālieto dezinfekcijas līdzekļi,» atzīmē dienestā.

Komentāri

Pievienot komentāru