Tirdzniecība un pakalpojumi

Ejot pirkt somiņu, nopērk automašīnu

Žanete Hāka, 02.05.2016

Foto: Reuters/Scanpix

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Latvijas auto tirgū ir pamats pozitīvai attīstībai; savukārt ārvalstīs ir novērojama pircēju paradumu maiņa

Automašīnu pircēji nereti ir gatavi izvēlēties neizdevīgāku līzinga finansējuma piedāvājumu, ja tas ir ātrāk un ērtāk saņemams. Tādēļ nākotnē jāsamazina laiks, kas autodīleru klientiem jāgaida, lai saņemtu apstiprinājumu par to, vai finansējums no līzinga devēja puses automašīnas iegādei ir piešķirts, jaunākās tendences autotirdzniecībā Dienas Biznesa rīkotajā Auto nozares forumā 2016 ieskicēja jomas eksperti.

Augs lēnām

Tuvākajos gados Latvijas autotirgū nav gaidāmi strauji kāpumi vai kritumi, un izaugsme būs stabila, prognozē nozares eksperti. Aizvadītais gads pasažieru automobiļu tirdzniecībā bija stabils, un pērn Latvijā kopumā pirmo reizi tika reģistrēti 16,114 tūkstoši automobiļu (pasažieru un vieglais komerctransports līdz 3,5 t), kas ir par 7% vairāk nekā 2014. gadā, liecina Auto asociācijas dati. Salīdzinājumam – Lietuvā tirgus pērn auga par 17,8%, bet Igaunijā – par 2,3%.

Pieaugums Latvijā vērojams pasažieru automobiļu sektorā, kas sasniedza 12,77 tūkstošus, bet vieglā komerctransporta sektors gada laikā piedzīvojis lejupslīdi par 8%. Vidēji mēnesī tika pārdoti aptuveni 1200 jauni pasažieru automobiļi. Kā sacīja Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs, Latvijas autotirgus aizvien ir mazākais Baltijā un patlaban atrodas 2005.gada līmenī, kas nozīmē, ka pirmskrīzes apjomi vēl nav sasniegti, turklāt Latvija aizvien ir starp Eiropas valstīm ar viszemāko automašīnu skaitu uz vienu iedzīvotāju. Lietuvas tirgus pašlaik ir 2007. gada līmenī, bet Igaunijas – 2006. gada līmenī.

Runājot par Eiropas autotirgus tendencēm, asociācijas vadītājs uzsvēra, ka patlaban reģionā strauji pieaug automašīnu izmantošana ar alternatīvo degvielu – gada laikā šādu transportlīdzekļu skaits palielinājies par 20%, savukārt Latvijā ir pretējas tendences – vērojams kritums par 40%.

Līzings mainās

Savukārt DNB līzinga vadītājs Krišjānis Znotiņš salīdzināja pirmskrīzes un pašreizējos līzinga finansējuma nosacījumus. «2007. gadā, kad tika pārdots vēsturē lielākais automašīnu apjoms, bet šis temps izrādījās ilgtermiņā neuzturams, ik mēnesi pircēji iegādājās aptuveni 3000 jaunu automašīnu. Toreiz līzinga nosacījumi paredzēja 0% pirmo iemaksu, kas ļāva līzingā finansēt 88% no jauna iegādātās automašīnas, savukārt vidējais līzinga termiņš bija 8 gadi. Iestājoties krīzei, strauji samazinājās pārdoto automašīnu skaits, un 2009.gadā ik mēnesi tika pārdotas vien 150 jaunas automašīnas, kas ir iespaidīgs kritums. Kopš tā laika skaits atkal ir audzis, un pašlaik mēnesī vidēji tiek pārdots 1500 jaunu automašīnu. Līzinga nosacījumi vidēji paredz ap 20% pirmo iemaksu, un līzinga finansējums tiek izmantots aptuveni 52% automašīnu iegādei,» viņš stāsta. Tirgu patlaban virza ienākumu kāpums, un ir novērojams, ka aizvien vairāk privātpersonu auto iegādei izmanto līzingu, – patlaban tie ir 67%. Tajā pašā laikā privātpersonu darījumi veido tikai 22% no līzingā iegādātajām automašīnām un lielāko īpatsvaru līzinga portfelī veido mazie un vidējie uzņēmumi, kas iegādājas dažas automašīnas gadā.

Nākotnē mainīsies

DNB pērnā gada nogalē veikusi aptauju, kuras laikā uzdeva jautājumus lielākajai daļai Latvijas autotirgotāju, taujājot, kas, pēc to novērojumiem, ir būtiskākie aspekti klientiem un pašiem tirgotājiem, izvēloties finansējumu auto iegādei. Pētījuma rezultātā izkristalizējušās divas prioritātes – piedāvājums (piemēram, pirmā iemaksa vai procentu likme) un piedāvājuma saņemšanas ātrums. Tirgotāji novērojuši, ka bieži vien klienti ir gatavi izvēlēties mazāk izdevīgu piedāvājumu, ja tas ir pieejams ātrāk un ērtāk. Dati liecina, ka no katriem 10 klientiem, kas dodas pie autotirgotāja, vidēji tikai 1–3 pircējiem neinteresē nekas cits kā automašīnas iegāde. Pārējie vēlas saņemt finansējuma piedāvājumu no autotirgotāja. Tādēļ ir būtiska autotirgotāju un finansētāju sadarbība, lai spētu ātri reaģēt un sniegt pircējam informāciju par to, vai viņam ir pieejams nepieciešamais līzinga finansējums. Aptauja liecina, ka lielākā daļa klientu uzskata, ka ātra atbilde par iespējām saņemt finansējumu ir 1–5 stundas, taču autotirgotāji domā, ka piecas stundas atbildes saņemšanai ir pārāk daudz, jo klients šajā laikā jau ir aizgājis projām no tirdzniecības vietas pie cita uzņēmuma vai iegādājies lielveikalā kādu lielu pirkumu un viņam vairs nesanāk naudas pirmajai iemaksai.

K. Znotiņš novērojis, ka Skandināvijā uzņēmumi ir veikuši investīcijas IT sistēmās sadarbības uzlabošanai starp autotirgotājiem un līzinga devējiem, ir attīstītākas arī publiskās datu bāzes, un rezultātā klients, aizejot pie autotirgotāja, aptuveni septiņu minūšu laikā saņem atbildi par iespēju saņemt finansējumu. Arī Latvija pēc pāris gadiem varētu sasniegt šādu līmeni, uzsver K. Znotiņš. Runājot par auto tirdzniecības nākotni, eksperts norāda, ka tirgus mainās un izmaiņas vērojamas arī klientu paradumos. Tā, piemēram, autoražotājs Hyundai Lielbritānijā pirms 12 mēnešiem atvēra savu showroom kādā lielveikalā. Tajā nav nevienas mašīnas, bet gan pārdevēji, kas planšetdatorā klientam palīdz izvēlēties piemērotāko automašīnas modeli, un šiem dīleriem ir ļoti labi pārdošanas rādītāji. «Interesantākais ir fakts, ka lielākā daļa pircēju ir sievietes – viņas dodas uz veikalu iegādāties jaunu somiņu un pie reizes nopērk arī automašīnu,» stāsta K. Znotiņš. Tāpat sāk parādīties tendence automašīnas iegādāties interneta veikalā. Latvijā klienti šādai rīcībai vēl nav gatavi, taču, piemēram, Skandināvijā tas nav vairs nekāds brīnums, viņš raksturo tirgu.

Tirgus augs

Patlaban Latvijas autotirgū ir vērojami vairāki pozitīvi faktori, kas liecina par turpmāku izaugsmi, prognozē K. Znotiņš. Kā liecina Eiropas Komisijas veiktais pētījums par privātpersonu prioritātēm un vēlmēm nākamo divu gadu laikā, pirmajā vietā, ko plāno visvairāk respondentu, ir mājokļa remonts, bet otrajā – automašīnu iegāde, un dati liecina, ka 20% no visiem respondentiem plāno nākamo 12 mēnešu laikā iegādāties jaunu automašīnu. «Algas šobrīd aug un sasniegta stabili augšupejoša līkne, tādēļ ir pamats autotirgus izaugsmei,» piebilst K. Znotiņš. Savukārt A. Kulbergs prognozē, ka šajā gadā Latvijā tiks pārdoti 16,9 tūkstoši jaunu automašīnu, kas ir par 4–4,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tuvākajā nākotnē eksperti saskata stabilu attīstību bez straujiem palēcieniem, kādus varēja vērot pirms krīzes. Komerctransporta segmentā aizvien var vērot Krievijas sankciju ietekmi kā draudu smagā komerctransporta iegādei. Šajā segmentā izaugsme būs lineāra, jo nav spēcīgu motivatoru tirgus pieaugumam, paredz A. Kulbergs.