Pakalpojumi

Eksperiments: Kā skaistumkopšanas salons pārliecina iepirkties par vairākiem tūkstošiem

Dienas Bizness, 17.08.2015

Jaunākais izdevums

Atbildīgās institūcijas pagaidām nezina, kā cīnīties ar skaistumkopšanas salona 24 Karat agresīvo mārketingu. Sūdzības par šī salona darbinieku mēģinājumiem ietekmēt psihi, lai klients iegādātos pakalpojumu par vairākiem tūkstošiem eiro, Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) ienāk arvien biežāk. Lai pārbaudītu, kādā veidā uzņēmumam izdodas panākt, ka sievietes piekrīt maksāt tik milzīgu naudas summu, Diena devās eksperimentā.

Iesākumā jānorāda, ka skaistumkopšanas salonā tiek ielaisti tikai tie, ar kuriem uzņēmuma pārstāvji iepriekš ir sazinājušies. Tālruņa numurus viņi iegūst ļoti vienkārši - iepriekšējiem apmeklētājiem pateicībā par bezmaksas procedūru ir jāiedod to savu draugu un paziņu numuri, «kurus viņš gribētu iepriecināt».

Tā nu Dienai trešdienas vakarā zvana kāds kungs un teic - kāds draugs mani vēlējies iepriecināt, uzdāvinot skaistumkopšanas procedūru pēc izvēles vai nu sejai, vai matiem. Jāierodas jau rīt.

Ienākot salonā, paveras daudz pārspīlēti laipnu seju. Obligāti ir jāuzrāda pase vai ID karte un jāparakstās. Vismaz piecas smaidīgas darbinieces aicina uzgaidīt, līdzīgi kā to dara vēl vairākas pozitīva satraukuma pārņemtas klientes. Pēc īsa brīža salona darbinieces sāk saukt vārdā klientes, aicinot uz procedūru. Esmu otrā. «Labdien, mani sauc Marija. Cik jums skaisti auskari!» izsaucas friziere, kas norīkota man veikt matu procedūru. Paralēli tam, ka visi darbinieki smaida, vairākas reizes atvainojas pat par to, ka, garām ejot, mani aizskārusi viņu radītā vēja pūsma, Marijas jautājumi rada sajūtu, it kā es atrastos cukurvatē. Viņa prasa, kā esmu atbraukusi un kā man patīk laiks ārā.

Marija iepazīstina ar speciālisti, kura strādā ar īpašām iekārtām, kas ar mikroskopu spēj diagnosticēt problēmas vairākos ādas līmeņos. Vēlāk Marija izpļāpājas, ka speciāliste esot viņas vīra tante. Šī sieviete ir pirmais cilvēks, kurš salonā nesmaida. Sieviete pieliek mikroskopu man pie galvas un dramatiskā tonī paziņo, ka ne tikai galvas āda, bet arī mati ir kritiskā stāvoklī. Steidzīgi jāsāk kaut ko darīt, ja es negribu kļūt par plikpauri. Tiek minētas slimības ar sarežģītiem nosaukumiem, no kurām cieš mani mati un galvas āda. Matus vēl varot glābt, bet laika vairs nav daudz. Pēc stindzinošās sarunas abas ar Mariju dodamies atpakaļ. Viņa man ieziež matus ar īpašu līdzekli, kura sastāvā (tāpat kā citos) ir zelts.

Sākas sarunas par to, vai es gribu tikt galā ar savām matu problēmām. Es saku - jā. Marija kļūst priecīga. Saku, ka man šobrīd tam nav naudas. Viņa par to nebēdā un prasa, cik mēnesī es savam skaistumam tērēju. Saku, ka maz. Marija uzstājīgi mēģina noskaidrot, cik. Sāku domāt, vai zobu pasta un dušas želeja arī jāskaita klāt. Atmetu aprēķiniem ar roku un nosauc desmit līdz divdesmit eiro. Marija apgalvo, ka 24 Karat pilnībā var atrisināt manas matu problēmas. Tiek piedāvāts matu procedūru cikls, ārstēšanas kursa grafiku izveidos speciālisti, un pēc astoņiem mēnešiem man būs «pilnīgi citi mati». Marija paņem lapu un sāk zīmēt ciparus. Par šo ārstniecības kursu jāmaksā 2780 eiro. Var maksāt gan skaidrā naudā, gan ar kredītkarti. Var ņemt arī kredītu uz sešiem mēnešiem, bet tad procentu likme būšot 20 procentu. Tikai šodien man tiek piemērota īpaša akcija. To pašu varu iegādāties par 2400 eiro. Turklāt paralēli matu procedūrai nāk klāt arī sejas procedūras. Ja es maksāju skaidrā naudā, man tiek piemērota 10% atlaide. Klāt var izvēlēties arī trešo procedūru ciklu, kas paredz ķermeņa kopšanu ar 50% atlaidi. Kopā tas viss izmaksājot tikai 3600 eiro. Marija prasa, vai esmu ar mieru. Atbildu, ka man nav tādas naudas. Viņa laipni uzstāj, ka man tiks piemēroti īpaši atmaksas nosacījumi. Saku, ka šādus lēmumus nevaru pieņemt, nekonsultējoties ar vīru. Viņa tikpat laipni kā iepriekš: «Tiešām jums ģimenē vīrs ir tas, kurš nosaka visu?» Norādu, ka naudas summa tomēr ir liela. Viņa sāk jautāt, cik mans vīrs būtu gatavs ziedot savas sievas skaistumam. Atbildu, ka nezinu, tas jāprasa viņam pašam. Viņa vēlreiz prasa: «Nu, apmēram?» Nosaucu 40 eiro. Paralēli šai sarunai mati man jau ir izmazgāti, un Marija tos ķemmē.

Marija atvainojas un aizdodas uz īsu brīdi prom. Viņa atgriežas kopā ar finanšu konsultanti, kura man ir gatava panākt pretī.

Visu rakstu Eksperiments: kā 24 Karat izvilina naudu lasiet pirmdienas, 17. augusta, laikrakstā Diena (6.-7. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neredzot vairs iespējas pārrunu ceļā panākt vienlīdzīgu attieksmi Covid-19 laikā, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA) un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) nolēmušas vērsties Satversmes tiesā, teikts abu organizāciju izplatītajā paziņojumā.

Šobrīd kopā ar juristiem jau sākta nepieciešamo dokumentu gatavošana. Vienlaikus asociācijas vērsīsies Konkurences padomē, norādot uz konkurenci kropļojošu apstākļu radīšanu, jo nozarei nav skaidrs, kāpēc skaistumkopšanas pakalpojumus sniedz lielās ārstniecības iestādes, apejot liegumu, bet to aizliegts darīt ārstniecības personām ar līdzvērtīgu kvalifikāciju skaistumkopšanas salonos un privātajās praksēs, norāda LSSA prezidente Sabīne Ulberte un LKKA prezidente Renāte Reinsone.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojumu valstī no 2020.gada 9.novembra tika izsludināta ārkārtējā situācija, aizliedzot skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē. Ārkārtējā situācija pašlaik ir pagarināta līdz 2021.gada 6.aprīlim, līdz ar to aizliegums ir spēkā jau 3 mēnešus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Spriež par nepieciešamāko skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu

LETA, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban tiek spriests par sabiedrībai nepieciešamāko skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu, aģentūrai LETA atzina Ekonomikas ministrijā (EM).

Pēc tam, kad tika nolemts EM uzticēt izstrādāt priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 apstākļos, ministrija ir sākusi izstrādāt priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 apstākļos.

"Ārkārtējā situācija Latvijā ilgst jau vairākus mēnešus, apzināmies, ka šobrīd sabiedrības vajadzības pēc skaistumkopšanas pamatpakalpojumiem ir būtiski pieaugušas, tāpēc mērķis ir radīt ilgtermiņā drošus apstākļus skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai Covid-19 apstākļos," skaidroja ministrijā.

EM atzina, ka patlaban plānots primāri koncentrēties uz sabiedrībai nepieciešamāko higiēnas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu, kuriem ir zems saslimstības riska līmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA), Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) nosūtījusi vēstuli tiesībsargam Jurim Jansonam, norādot uz valdības nevienlīdzīgo attieksmi pret nozari, kā arī nabadzības risku, kam ārkārtas lēmuma dēļ būs pakļautas nozarē strādājošās sievietes.

Asociācijas aicināja Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un veselības ministri Ilzi Viņķeli steidzamības kārtā sēsties pie sarunu galda ar nozari, tādā veidā izrādot cieņu un empātiju pret nozarē strādājošajiem un meklējot risinājumus nozares krīzei. Neskatoties uz nozarē lielo darbinieku skaitu, uz sarunu piekrita tikai veselības ministre, ar kuru neizveidojās dialogs.

Valdības lēmums ietekmē tūkstošiem nozarē strādājošo cilvēku, kas paliek bez iztikas līdzekļiem, kā arī tas mērķtiecīgi iedzen nozari atpakaļ ēnu ekonomikā, pret ko pašregulācijas ceļā asociācijas pēdējos gados bija iestājušas. “Tā ir nevienlīdzīga un netaisnīga attieksme pret nozari, salīdzinot ar citiem valdības pieņemtajiem ierobežojumiem. Nozarē strādā tūkstošiem sievietes no dažādiem reģioniem, tostarp daļa vientuļās mātes, kuras ilgstoši lēmuma dēļ paliek bez iztikas līdzekļiem un sociālā atbalsta, jo galvenokārt ir patentmaksātājas, kas nozīmē, ka varēs saņemt tikai 330 eiro dīkstāves pabalstā, savukārt uz bezdarbnieka pabalstu nemaz nevar pretendēt. Līdz ar to viņas ir pakļautas nabadzības riskam. Tie nav ierobežojumi, bet ir profesionālās darbības aizliegums. Mūsuprāt, ir skartas cilvēktiesības - liegta iespēja gūt ienākumus, lai izdzīvotu,” norāda Sabīne Ulberte, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Skaistumkopšanas un sporta nozares asociācijas pauž neizpratni par aizliegumu strādāt

Db.lv, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistumkopšanas nozares un sporta nozares pārstāvji vērsušies visās iespējamās institūcijās, lūdzot ļaut tām strādāt epidemioloģiski drošos apstākļos, izstrādājuši nepieciešamos drošības protokolus, un, lai arī daudzviet nozares pārstāvji ir uzklausīti un ir pausts atbalsts, valdības lēmumi nozari dzen aizvien dziļāk ēnu ekonomikā, pirmdien preses konferencē žurnālistiem pauda nozaru asociāciju pārstāvji.

Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone pauda, ka valdības pašreizējie lēmumi par ierobežojumiem sabiedrībai kopumā nodara lielāku ļaunumu nekā sniedz ieguvumus. Pēc viņas sacītā, Ministru kabineta "nepamatotie, neargumentētie un bieži vien nesaprotamie lēmumi" ir kaitējums tiešā veidā Latvijas ekonomikai un lielākajai daļai Latvijas uzņēmēju.

Tāpat viņa uzsvēra, ka ierobežojumu dēļ cieš sabiedrības mentālā un fiziskā veselība, palielinās bezcerības sajūta, depresija, alkoholisms un pieaug pašnāvību skaits.

Vienlaikus pabalstus ne vienmēr var saņemt tie, kuriem tie visvairāk nepieciešami. "Diezgan bieži skaistumkopšanas nozarei tiek pārmests, ka mēs nemaksājam nodokļus, bet ne jau mēs šo nodokļu sistēmu esam piedāvājuši valstij. Valsts ir piedāvājusi mums šo nodokļu sistēmu, mēs to izvēlamies, un nodokļus pēc šīs sistēmas arī attiecīgi maksājam. Tajā brīdī, kad ir jāizmaksā pabalsti, mums tiek uzsvērts, ka mēs esam zagļi, ka mēs kaut ko neesam pildījuši pret valsti," situāciju raksturoja Reinsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistumkopšanā ēnu ekonomikas īpatsvars ārkārtējās situācijas laikā pieaug ar katru stundu, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte.

"Pelēkā zona paplašinās ar katru dienu, ar katru stundu," sacīja asociācijas vadītāja, prognozējot, ka krīzes apstākļos pelēkajā zonā darbību sākušie skaistumkopšanas speciālisti tur arī varētu palikt nākotnē.

Vienlaikus viņa norādīja, ka nelielais skaits pašnodarbināto un patentmaksātāju, kas ārkārtējās situācijas laikā saņēmuši atbalstu, saistīts ar vairākām niansēm, tostarp, piemēram, patents par novembri bija jāiegādājas oktobrī, taču, ņemot vērā, ka no 6.novembra vairs nevarēja sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus, daļa patentmaksātāju, pēc konsultēšanās ar Valsts ieņēmumu dienestu, iesniedza pieteikumu samaksātās patenta maksas atgūšanai, un tādējādi, kad tika ieviests atbalsta mehānisms, viņiem vairs nebija aktīvs patents un nebija iespēju pieteikties atbalstam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistumkopšanas pakalpojumu nozares veiktā aptauja liecina, ka trešdaļa nozarē strādājošo, kas pieteikušies valsts atbalsta instrumentiem, saņēmuši atteikumu. Savukārt 80% saņēmēju valsts izmaksātais atbalsts nav pārsniedzis 300 eiro.

“Pēc mūsu iniciatīvas veiktā nozares aptauja liecina, ka skaistumkopšanas speciālistiem valsts atbalsts ir niecīgs un neatbilst nekādiem izdzīvošanas kritērijiem. Saņemtais atbalsts vairumā gadījumu nesedz pat iztikas minimumu, nemaz nerunājot par komunālajiem un sakaru maksājumiem, kas nav atcelti. Jāmeklē alternatīvi risinājumi un papildus atbalsta mehānismu piešķiršanai, ieskaitot telpu nomas līgumu darbības apturēšanu, kredītbrīvdienas, nodokļu atvieglojumus un citus jautājumus. Ja valdība pagarina ierobežojumus, tad tas būtu taisnīgi, ja atbalsta instrumenti tiktu pielāgoti konkrētai nozarei un noteikti attiecīgi reālajai situācijai. Valsts piedāvātie dīkstāves, daļējas dīkstāves un apgrozāmo līdzekļa atbalsta mehānismi diskriminē ne tikai novembra, decembra un janvāra ārkārtas situācijā aizliegtos skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējus, bet visus nozares uzņēmumus, kuri krīzi pārcieš jau no pandēmijas sākuma šā gada martā. – uzņēmumu darbība vai nu vispār tika apstādināta darbība, vai strādājot stingru ierobežojumu apstākļos,” situāciju raksturo Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ekonomikai nevajadzīgie

Monta Šķupele, 17.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi skaistumkopšanas pakalpojumi ir aizliegti, un nav skaidrs, kur skaistumkopšanas nozare atrodas jaunajā luksofora sistēmā un kad tā atkal oficiāli varēs atsākt darbu, taču tas nenozīmē, ka pakalpojumi netiek sniegti.

Plaukst pakalpojumu sniegšana neoficiāli, kas līdzi nes ne tikai neieņemtus nodokļus valstij, bet arī riskus sabiedrības veselībai, Dienas Biznesam pauž Verdant Eco SPA dibinātāja un vadītāja Dace Šrādere.

Fragments no intervijas

Kāda šobrīd ir situācija skaistumkopšanas nozarē un jūsu uzņēmumā?

Šī brīža situācija ir krahs pēc jau ļoti smaga gada. 2020. gads sākās ar haosu nozarē, bailēm, neziņu, tukšiem saloniem. Turpinājās cerīgi, ar pastiprinātiem sanitārajiem noteikumiem, dīkstāves pabalstu piešķiršanu. Vasarā klienti pamazām sāka atgriezties, vēl bija tūristi, pārsvarā somi. Daudziem saloniem, to skaitā arī mums, tas ir ļoti būtisks faktors. No pērnā gada 21. decembra visi skaistumkopšanas pakalpojumi ir aizliegti. To spiežot epidemioloģiskā situācija. Klienti zvana, daži lūdz, citi agresīvi pieprasa pakalpojumus, vēl citi pieklājīgi apvaicājas, kad salons varētu būt vaļā. Pēc piektdienas, 5. februāra, MK konferences diemžēl tā arī nekas nekļuva skaidrs – kur skaistumkopšana atrodas jaunajā luksofora sistēmā, vai nozare tiks atvērta ātrāk nekā pirms noteiktā ārkārtas stāvokļa beigām – 6. aprīļa. Skaidrs ir tas, ka cilvēki tik ilgi nav gatavi gaidīt. Mūsu uzņēmumā darbinieki, speciālisti samaksu vienmēr ir saņēmuši oficiāli, tādēļ tiek saņemti dīkstāves pabalsti. Tā ir nauda izdzīvošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien lēma virzīt izskatīšanai Saeimā priekšlikumu, kas Covid-19 pandēmijas laikā atļautu strādāt visām Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētajām ārstniecības personām, tostarp kosmētiķiem un kosmetologiem.

Komisijas sēdē Konkurences padomes (KP) pārstāvis Antis Apsītis informēja par konkurences uzrauga viedokli, ka ar Covid-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem skaistumkopšanas nozarē ir radīta nevienlīdzīga, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija kosmētiķiem un skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā.

Tāpat sēdē klātesošie atsaucās uz tiesībsarga Jura Jansona vēstuli, kurā teikts, ka abās pakalpojumu sniegšanas vietās - ārstniecības iestādē un skaistumkopšanas salonā - ir iespējams nodrošināt vienādas prasības pakalpojumu sniegšanā kontekstā ar epidemioloģisko situāciju, kā arī pakalpojumu sniedzējiem, neatkarīgi no pakalpojumu sniegšanas vietas, ir atbilstoša kvalifikācija. Tiesībsargs vēstulē aicināja premjeru pārskatīt minētos ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Atvērts vēl viens kafijas namiņš Kurts coffee

Monta Glumane, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvērts vēl viens kafijas namiņš «Kurts coffee» - tagad kafija tiek piedāvāta ne tikai Krišjāņa Barona ielā, bet arī skaistumkopšanas salonā «Auch» Cēsu ielā, kur strādā Kurta mamma Ketija Karlsone.

Kafijas namiņš «Kurts coffee» ir ģimenes bizness, kuru izveidoja Ketija un Ēriks Karlsoni. Kafijas namiņa mērķis ir ziedot tā peļņu sešus gadus vecajam Kurtam - puisēnam ar īpašām vajadzībām, jo viņš nestaigā, nerunā, bet mācās noturēt rokās priekšmetus.

«Būtu muļķīgi neizmantot vietu un neatvērt Kurta kafijas namiņu tuvāk sev. Kā jebkurā salonā, arī šeit klientiem nepieciešams piedāvāt kafiju un kāpēc, lai tā nebūtu «Kurts coffee»,» stāsta K. Karlsone, kura salonā strādā par skaistumkopšanas speciālisti.

Viņa atklāj, ka kafijas namiņam Krišjāņa Barona ielā radušās problēmas ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD). «Viņiem nepatīk, ka mums ir izņemta atļauja, kas paredzēta izbraukuma tirdzniecībai. Kafijas namiņš ir pārnēsājams, bet teorētiski mēs tur strādājam visu laiku. PVD vēlas, lai tā būtu kā stacionāri piedeklarēta vieta,» stāsta K.Karlsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Saeimas nama pirmdien protesta akcijā pulcējās vairāki desmiti skaistumkopšanas speciālistu, pieprasot Saeimu un valdību pārskatīt nepārdomātos lēmumus, kas liedz strādāt skaistumkopšanas speciālistiem, sniegt klientiem nepieciešamos pakalpojumus skaistuma un veselības jomā, kā arī faktiski liedz pelnīt iztiku godīgā veidā.

Jau ziņots, ka, izsludinot ārkārtas situāciju Latvijas Republikā, ar 9.novembri likumdošana liedz sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus, izņemot frizieru pakalpojumus, visā Latvijas republikā.

Latvijas nagu kopšanas meistari uzskata, ka šāds lēmums ir nepārdomāts un negodīgs gan pret profesijas pārstāvjiem, gan arī pret klientiem.

"Manikīra un pedikīra pakalpojuma sniedzēji savā darbā ievēro visas drošības normas: gan klients, gan meistars pakalpojuma sniegšanas brīdī ir sejas maksās; telpas, instrumenti un darba virsmas tiek dezinficētas pirms un pēc katra klienta; mēs varam nodrošināt epidemiologu ieteiktos darba apstākļus un distancēšanos starp klientiem; starp klientiem un meistariem ir izveidota stikla barjera; klientus saskarsme ir praktiski izslēgta, jo meistari pakalpojumus sniedz pēc pieraksta," uzsver piketa rīkotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī valdības lēmums, kas no 1.jūnija pret Covid-19 vakcinētiem individuālo pakalpojumu sniedzējiem ļauj atsākt sniegt pakalpojumus, ir iespēja darbu atsākt arī kosmētiķiem un skaistumopšanas speciālistiem kosmetoloģijā, šo pakalpojumu sniedzēji joprojām tiek diskriminēti attiecībā pret citām nozarēm, aģentūrai LETA pauda Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone.

"Protams, tas, ka mums būs atļauts strādāt, ir vismaz kaut kāds solis, tomēr šajā gadījumā liegums tiek aizstāts ar ierobežojumiem," sacīja Reinsone.

Tāpat viņa uzsvēra, ka ārstniecības personām, kas ir arī kosmetologi un kosmētiķi, prasība vakcinēties nav obligāta, un tā nav obligāta prasība, lai strādātu, arī tiem skaistumkopšanas speciālistiem, kuri drīkst sniegt pakalpojumus jau no šā gada 1.marta. Tie ir, piemēram, frizieri un manikīra speciālisti.

"Es uzskatu, ka tā ir diskriminācija vienas nozares ietvaros. (..) Ir ļoti liels aizvainojums, ka šādā veidā liegums tiek aizstāts ar jauniem ierobežojumiem tieši vienai nozarei," atzina Reinsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divos gados skaistumkopšanas pakalpojumu portālā skaistumnica.lv ir reģistrējušies 2500 meistari un vairāk nekā 11 tūkstoši klientu.

Dienā cilvēki ar portāla starpniecību veic 150 līdz 200 rezervācijas. Mēneša apmeklējams ir 32 tūkstoši lietotāju, un vidēji lapā cilvēki uzturas četras minūtes. «Mēs uzskatījām, ka meistariem vajadzīgs tāds kā savs sociālais tīkls, kur ir atsauksmes, darbu galerija, pakalpojumu cenas, kontakti. Šī ir socializēšanās platforma, kur klienti ar saviem potenciālajiem vai esošajiem meistariem sazinās, uzzina jaunumus. Te var atrast tuvāko meistaru,» teic Guntars Svilis, skaistumnica.lv (SIA Concept Group) īpašnieks. Marta Svile, portāla idejas autore, stāsta, ka doma viņai radusies, meklējot manikīri Valmierā. «Facebook ir pilsētu grupas, un tur reklamējas arī meistares. Taču kopējā ziņu lentē šie paziņojumi pazūd, visus meistarus neredz un katram ir atsevišķi jāraksta. Tā man radās doma apvienot to visu vienā vietā, kur apskatīt darbus un noskaidrot cenu,» viņa pauž.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vakcinētajiem un Covid-19 pārslimojušiem varētu ļaut apmeklēt pasākumus un plašāk pulcēties

LETA, 18.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No jūnija vidus, kad būs ieviesti Eiropas Savienības "digitālie zaļie sertifikāti" vakcinēšanās fakta apliecināšanai, vakcinētajiem un Covid-19 pārslimojušajiem varētu ieviest atvieglojumus, tostarp ļaujot apmeklēt konkrētus pasākumus un pulcēties, žurnālistiem pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Saskaņā ar otrdienas Ministru kabineta sēdē veselības ministra sniegto informāciju, vakcinētajiem un pārslimojušajiem, vakcinācijas aptverei tuvojoties 50% un epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, no 15.jūnija varētu piešķirt iespējas apmeklēt kino, mūzikas, kultūras un sporta pasākumus. Tāpat tiktu atļautas klātienes konferences un mācības, kā arī būtu iespējas saņemt ēdināšanas pakalpojumus iekštelpās. Reizē arī šiem cilvēkiem būtu pieejami visi skaistumkopšanas, fitnesa un labsajūtas pakalpojumi.

Atvieglojumi skartu arī sociālo aprūpes centru, ieslodzījuma vietu un ārstniecības iestāžu apmeklēšanas iespējas.

Savukārt no 1.jūnija, kad varētu būt pieejams iekšzemes risinājums vakcinācijas fakta apliecināšanai, tiktu atļauta konkrētu pakalpojumu sniegšana. Tādējādi, pēc Veselības ministrijas sniegtās informācijas, darbu varētu atsākt speciālisti, kuru darbība līdz šim bija epidemioloģiski nedroša, proti, kosmetologi, masieri un citi individuālo skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Skaistumkopšanas salona īpašniece: Strādāt nav viegli, taču ne uz vienu citu valsti braukt es negribētu

Žanete Hāka, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no uzņēmumiem, kas Saulkrastos spējis noturēties jau gandrīz 20 gadu, ir skaistumkopšanas salons Klēra. Tas tika atvērts 2001.gadā un bija pirmais skaistumkopšanas salons Saulkrastos.

Kā stāsta tā īpašniece Kristīne Ješus, laika gaitā salons mainījis atrašanās vietu, un patlaban izveidoti divi saloni – Klēra centrā un SPA salons Klēra Lukss, kas atrodas kompleksa Sun Republic teritorijā.

Tiesa gan, salonam ziemā nav viegli, viņa atzīst – vasarā iedzīvotāju skaits trīskāršojas, tad klientu ir daudz, savukārt ziemā salons turas uz pastāvīgajiem klientiem un piedāvātajām akcijām. Abos salonos speciālisti strādā ar vienu kosmētiku, taču Klēra Lukss pakalpojumu klāsts ir plašāks – šajā vietā atrodas SPA zona, kur vienlaicīgi var atpūsties arī vairāki cilvēki – pāris, draudzenes vai cita kompānija, tiek piedāvātas arī masāžas un citi pakalpojumi. Tāpat uzņēmums bērniem piedāvā Klēriņas akadēmiju, kas norit ballīšu stilā un kurā nelielas grupiņas meiteņu sapulcējas un apgūst kosmētikas pamatus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sajūta kā greizo spoguļu karaļvalstī

Māris Ķirsons, 11.06.2021

Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Sabīne Ulberte.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas ierobežošanas īstenotie pasākumi Latvijā būtiski mainījuši individuāli praktizējošo kosmetologu iespējas sekmīgi atjaunot savu ekonomisko darbību, jo valdība ar saviem lēmumiem potenciālo klientu plūsmu novirzījusi uz lielajām veselības aprūpes iestādēm.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Sabīne Ulberte. Viņa uzskata, ka Latvijas valdības lēmumi, kuru rezultātā vienas un tās pašas jomas pārstāvjiem izvirzīti vieni saimnieciskās darbības nosacījumi, ja praktizē individuāli, bet pilnīgi citādi, ja to dara veselības aprūpes iestādē, ir ne tikai konkurenci kropļojoši, bet arī samazina individuāli praktizējošo kosmetologu iespējas atjaunot savu darbību.

Fragments no intervijas

Kāda ir pandēmijas ietekme uz kosmetoloģiju?

Kosmetoloģija, kāda tā bija līdz pandēmijai un kāda tā ir pašlaik, – tās ir divas pavisam atšķirīgas nozares. 2020. gada 6. novembrī kosmetoloģija piedzīvoja lokdaunu, jo visi individuāli praktizējošie kosmetologi bija spiesti aizvērt savu salonu durvis klientiem, bet iespēja strādāt paradoksālā kārtā saglabājās tiem, kuri strādāja ārstniecības iestādēs un kuru procedūrām bija nepieciešams ārsta nozīmējums. Decembrī bija neilgs atkušņa periods, bet tā paša mēneša otrajā pusē viss atkal tika slēgts. No 1. marta, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, tika atļauts atsākt darbu frizieriem, manikīriem, pedikīriem, bet ne kosmetologiem. Pēdējais pusgads kosmetoloģijai ir iezīmējies ne vien ar šī tirgus klientu pārdali tiem šīs jomas darbiniekiem, kuri strādāja ārstniecības iestādēs, bet arī ar jautājumiem par godīgu konkurenci – vienādām prasībām visiem kosmetologiem neatkarīgi no tā, kur – savā privātpraksē vai lielā medicīnas centrā – strādā. Dīvaini, bet Ministru kabineta lēmumi ne tikai izkropļoja konkurenci, bet arī ar saviem lēmumiem radīja priekšrocības tiem, kuri strādāja ārstniecības iestādēs, tikai klientam vispirms vajadzēja iegriezties ārsta kabinetā. Gan Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija, gan Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija par šiem valdības lēmumiem, kuri ir pretrunā godīgas konkurences principiem, vērsās Konkurences padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Telpu iekārtojuma ietekme uz patērētāju uzvedību Latvijā

Anda Batraga, Jeļena Šalkovska - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes prof. un docente, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās, kad patērētāju uzvedība būtiski mainās, pārdomāti un efektīvi veikti mārketinga pasākumi ir nozīmīgs faktors, lai pēc iespējas veiksmīgāk uzrunātu savu klientu.

Viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē patērētāju uzvedību pakalpojumu jomā, ir telpu iekšējais iekārtojums un radītā gaisotne. Uzņēmumā izvēlētais telpu iekārtojums, izmantotās krāsas, smaržas, apgaismojums, mūzika, mēbeles un mākslas darbi var būtiski ietekmēt patērētāju uzvedību gan pozitīvi, gan negatīvi. Noteicošo lomu spēlē patērētāja sensorās sajūtas – redze, dzirde, oža, garša un tauste.

LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes veiktajā pētījumā tika konstatēti būtiski aspekti, kuri var palīdzēt Latvijas pakalpojumu sfēras uzņēmumiem atstāt pēc iespējas pozitīvāku ietekmi uz patērētāju uzvedību. Latvijā esošie eksperti, kuru vidū bija četri interjera dizaineri, trīs mārketinga speciālisti un divi psihologi, atzina, ka telpu iekšējais iekārtojums un gaisotne patērētāju uzvedības ietekmēšanai pakalpojumu sfērā Latvijā tiek izmantoti pietiekami, tomēr ir vēl, kur augt un attīstīties. Pēc ekspertu, kā arī aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vērtējuma, visbiežāk telpu iekšējais iekārtojums un gaisotne patērētāju ietekmēšanai Latvijā tiek izmantots viesnīcu, veselības un skaistumkopšanas, kā arī ēdināšanas nozarē, bet visretāk – valsts sektora, transporta un izglītības pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Izstādes veiksmes rādītājs - apmeklētāju gaidu piepildījums

Viesturs Tīle, Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājs, 13.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstādēs var iepazīt pašu jaunāko, inovācijas, produktus vēl izstrādes stadijā. Protams, uzmanības centrā ir tiešsaistes un digitālie risinājumi, bet izstāžu loma biznesa attīstībā nemazinās.

Digitalizācija parāda uzņēmumu vēlmi cieši būt līdzās saviem klientiem, partneriem un sadarboties. Šādos apstākļos komunikācija izstādē ir milzīga iespēja. Internetā izvēlētais audums var neatbilst iztēlotajai faktūrai vai kvalitātei, ēdiena garšu vispār nesajutīsi un nemaz nerunājot par cilvēcisko kontaktu. Izstādē var tikties, komunicēt, konsultēties, apskatīt, aptaustīt, nogaršot, izjust un izzināt. Arvien vairāk izstādes izmanto, nevis konkrētas preces vai pakalpojuma iegādei, bet gan konsultācijām, jaunā uzzināšanai, pieredzes gūšanai, ražošanas procesa iepazīšanai. 90% no uzņēmumiem nodrošina, ka izstādē strādā viskompetentākie speciālisti, lai cik labi būtu veikalu pārdevēji, tāda līmeņa konsultācijas kā izstādēs, veikalos nevar un nevarēs saņemt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms četriem mēnešiem skaistumkopšanas salons «HairRiga» publicēja darba sludinājumu friziera vakancei un atsaucās Rīgas Tehniskās universitātes students no Uzbekistānas.

«Iepriekš Shamsiddin Kabilkhanov trīs gadus ir strādājis par bārberi Taškentā un viņam padodas tiešām fantastiski griezumi. Pēc mēneša viņš ieteica citu puisi no Uzbekistānas Javokhir Rakhimov, kurš arī ir ļoti labs frizieris un strādā t/c «Rīga Plaza»,» stāsta Ilva Banka–Okorie, salona «HairRiga» īpašniece.

Vaicāta, cik sarežģīti ir pieņemt darbā ārvalstu studentus, viņa teic, ka šajā gadījumā īpašu grūtību neesot – frizieri ir studenti, kuriem jau ir nokārtoti visi dokumenti un kuri drīkst strādāt 20 stundas nedēļā. Viņiem kā studentiem darbadienās ir mācības un viņi var strādāt brīvdienās, kas salonam ir īpaši izdevīgi, jo tas atrodas tirdzniecības centrā un klientu pieplūdums ir tieši brīvdienās. Kopumā abos salonos brīvdienās vidēji ir simt klientu, bet darbadienās divreiz mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiem uzņēmējiem, kas nepadosies, būs daudz jāstrādā pie mārketinga, lai atgrieztos iepriekšējā gultnē, un visgrūtāk būs tiem, kam nav lojālo klientu un stipras komandas atbalsta.

"Ceturtdien ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paziņojumā nebija norāžu uzņēmumiem – pakalpojumu sniedzējiem. Tas mulsināja, bet nepārsteidza, jo skaidrs, ka, ja šāds rīkojums neapkalpot klientus būtu bijis, valstij par to būtu jāuzņemas tūlītēja atbildība. Taču mēs sākām ievērot papildu piesardzības pasākumus – papildus dezinfekcija, cimdi, klientu apzvanīšana utt. Diemžēl ātri sapratām, ka varam no savas puses darīt maksimālo un būt atbildīgi, bet daudz klientu situāciju neuztver nopietni un neievēro likumus," biznesa portālam db.lv stāsta Dace Šrādere, skaistumkopšanas salona "Verdant Eco Spa" vadītāja.

Viņas gadījumā "punktiņš uz i" bija, kad uzzināja par kādas klientes bezatbildīgu rīcību. Uzņēmēja ir pārliecināta, ka komandai jābūt pirmajā vietā un nedrīkst riskēt ar tās veselību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pieteikumu apmērs mājokļu finansējumam atgriežas pirms-pandēmijas līmenī

Lelde Petrāne, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pandēmija un to pavadošā neskaidrība ir likusi daudziem atlikt ieceri par īpašuma iegādi, tomēr darījumi arvien notiek. "Swedbank" dati rāda, ka aizvadītajās divās nedēļās būtiski sarucis pieteikumu skaits kredītbrīvdienām, turpretī pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri vēlas apzināt savas iespējas aizņemties mājokļa iegādei, sasniedzot pieteikumu apjomu, kāds bija šā gada sākumā, pirms pandēmijas izsludināšanas.

Tas gan nenozīmē, ka iedzīvotāji steidz iegādāties jaunu mājokli, taču piesardzīgs optimisms ir vērojams, norāda kredītiestāde.

"Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis informē, ka "Swedbank" šobrīd turpina kreditēt kā iedzīvotājus, tā uzņēmumus. "Šobrīd pēc finansējuma vēršas cilvēki, kuri jūtas stabili par savu darba vietu un ienākumiem, un vēlas noslēgt vēl pirms krīzes uzsākto īpašuma iegādes procesu vai saņemt konsultāciju par savām aizņemšanās iespējām. Tie pārsvarā ir IT, finanšu jomā, valsts sektorā strādājošie," viņš stāsta.

Nekustamā īpašuma attīstītāji jaunus projektus sākt neriskē 

Nekustamā īpašuma projektu attīstītāju šogad plānotās investīcijas Covid-19 krīzes dēļ...

"Savukārt iedzīvotājiem, kurus COVID-19 izraisītā krīze skārusi daudz tiešāk, mēs iesakām šobrīd daudz kritiskāk izvērtēt savu ienākumu stabilitāti un nepieciešamību uzņemties papildu finanšu saistības. Tie ir cilvēki, kuri strādā tūrisma, sabiedriskās ēdināšanas, transporta, izklaides, skaistumkopšanas un kultūras nozarēs. Pat, ja cilvēkiem ir iepriekš izveidots uzkrājums pirmajai iemaksai, kā arī ir zināms drošības spilvens, kas ļautu segt kredītmaksājumu pirmajos mēnešos, tomēr jāatceras, ka hipotekārais kredīts ir ilgtermiņa saistības, un gan cilvēku, gan finanšu iestādes interesēs ir, lai uzņemtās saistības tiktu sekmīgi atmaksātas. Tāpēc šobrīd nereti, izvērtējot klienta situāciju, iesakām nogaidīt līdz būs lielāka skaidrība, kādas sekas šī pandēmija atstās uz ekonomiku un konkrētās ģimenes budžetu ilgtermiņā. Šobrīd labāk iesakām vadīties pēc principa – septiņreiz nomērīt, pirms nogriezt," pauž N. Dūcis.

Izvērtējot cilvēku iespējas aizņemties, primāri tiek vērtēti ģimenes regulārie ikmēneša ienākumi un izdevumi. Tas ļauj saprast, kā kredīts ietekmēs ģimenes finanšu balansu jeb to, vai vēl viens regulārs maksājums ģimenei drīzāk nekļūs par slogu. "Protams, vienmēr ir svarīgs arī kopējās ekonomikas konteksts – kurām tautsaimniecības nozarēm paredzama izaugsme, tātad darba spēka nepieciešamība un otrādi. Tieši šim aspektam šobrīd pievēršam īpašu vērību, jo pandēmijas radītā krīze ir skārusi daudzus uzņēmumus visdažādākajās nozarēs. Kopumā kredīta izsniegšana vai neizsniegšana tiek vērtēta individuāli, analizējot vairākus faktorus, tāpēc arī lēmums par kredīta piešķiršanu pat pie vienādiem potenciālo kredītņēmēju ienākumiem var atšķirties," uzsver bankas pārstāvis.

Mājokļu iegādē vēlmes nesakrīt ar iespējām 

Pieprasījums pēc mājokļu kredītiem gada sākumā turpināja pieaugt, taču nu šis tirgus uzlikts...

Nedaudz vairāk nekā mēnesi pēc ārkārtas stāvokļa ieviešanas Latvijā jūtamu nekustamā īpašuma cenu kritumu kredītiestādes speciālisti neesot novērojuši.

"Šobrīd pieprasījums pēc mājokļiem ir krities, tomēr jāņem vērā, ka arī piedāvājumu skaits tirgū ir ievērojami sarucis. Gan pircēji, gan pārdevēji pašreiz ir nogaidoši, kas īpašumu cenas notur stabilā līmenī. Atsevišķos gadījumos no pārdevēja ir iespējams saņemt cenas atlaidi, tomēr šāda tirgus prakse pastāvēja arī pirms ārkārtas situācijas. Pašreizējai situācijai ieilgstot, ir sagaidāmas nelielas cenu svārstības, ko sekmēs pārdevēji, kuri sava īpašuma pārdošanu atlikt vairs nevarēs," uzskata N. Dūcis.

Runājot par to, vai gaidāma ietekme uz privātmāju būvniecības izmaksām, viņš spriež: "Ir pagājis pārāk īss laiks, lai varētu korekti runāt par būvniecības apjoma un izmaksu izmaiņām. Šobrīd klienti pēc inerces turpina sarunas ar bankas būvekspertu, koriģējot esošās būvniecības izmaksu tāmes vai gatavojot nekustamā īpašuma vērtējumu. Tas, ko esam novērojuši, kontrolējot izmaksu izlietojumu būvniecības procesā – klienti daudz vieglāk iekļaujas sākotnēji plānotajā budžetā. Tas izskaidrojams ar to, ka tirgū ir brīvāk pieejams darba spēks un klientam ir vairāk laika veikt cenu monitoringu materiāliem, mehānismiem un darba spēkam, kā arī paši labprāt veic darbus, kas ir pa spēkam.

Dažkārt problēmas sagādā specifisku materiālu piegādes, kas saistīts ar sarežģīto loģistiku starp valstīm daļēji slēgto robežu dēļ un pārvadājumu pārplānošanu šajā laikā. Kopumā klientu vidū ir jūtama piesardzība un nogaidoša rīcība. Brīvāk un drošāk jūtas tie, kuri šo pandēmiju pēc būtības uztver vieglāk un kuriem ir lielāki uzkrājumi vai jau ir uzsākts būvniecības vai projektēšanas process."

N. Dūcis arī atgādina, ka kredīta procentu likmes veido nemainīgā un mainīgā daļa.

Ja nemainīgā daļa tiek noteikta līguma slēgšanas brīdī un ir spēkā visu līguma darbības laiku, tad mainīgo daļu veido īstermiņa procentu likmes jeb EURIBOR. Paaugstinoties EURIBOR likmei, palielināsies arī ikmēneša maksājums un otrādi.

"Pašlaik EURIBOR likmes ir negatīvas, un, lai arī nesenais likmju kāpums ir ievērojams, tomēr likme joprojām saglabājas negatīva, kas kredītmaksājumu patreiz neietekmē. Kredītņēmējiem ir jāņem vērā, ka EURIBOR likmei kļūstot pozitīvai, ikmēneša maksājumi pieaugs, taču ar šādu situāciju neesam saskārušies jau vairākus gadus. Jāatceras, ka EURIBOR likme tiek pārskatīta periodiski – visbiežāk reizi sešos mēnešos, bet šis termiņš var atšķirties, atkarībā no kredītlīguma noteikumiem," skaidro N. Dūcis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izmaiņas pārdevēju pienākumos ļauj nodrošināt veikalu stabilitāti

Jana Logina, “Tele2” Mazumtirdzniecības departamenta vadītāja, 14.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd pasaulē daudz tiek diskutēts, kā mainīsies veikalu un klientu apkalpošanas centru ikdiena, ņemot vērā pandēmijas izraisītos apstākļus, moderno tehnoloģiju attīstību un klientu paradumu izmaiņas.

Pavasarī ļoti daudz dzirdējām stāstus no Latvijas un ārvalstīm par to, ka uzņēmumi samazina darbinieku skaitu, slēdz veikalus un pārstāvniecības, jo dramatiski samazinājies apmeklētāju skaits. Sastopoties ar klātienes apmeklētāju skaita kritumu, daļa uzņēmumu uzreiz pieņēma lēmumu par veikalu slēgšanu uz nenoteiktu laiku, bet citi uzņēmumi aktualizēja jautājumu, kā maksimāli efektīvi noslogot veikalu darbiniekus, lai viņu pievienotā vērtībā uzņēmumam nemazinātos un klientiem saglabātu iespēju apmeklēt klientu centrus klātienē, lai saņemtu konsultācijas vai apskatītu preces. Arī šobrīd daudzi uzņēmumi noteikti ir līdzīgā situācijā.

Izvērtējot situāciju, “Tele2”, piemēram, kā risinājumu savlaicīgi izvēlējās veikt klientu centru speciālistu pārkvalifikāciju un izmaiņas viņu ikdienas darba pienākumos. Veikalu darbinieku zināšanu un iemaņu paplašināšana ir ļāvusi būtiski nostabilizēt un efektivizēt to centru darbību, kuri visvairāk varētu ciest no klientu plūsmu izmaiņām. Ieguvēji šajā gadījumā ir visi iesaistītie – darbinieks, klients un uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru