Jaunākais izdevums

Eksperti un Igaunijas amatpersonas paudušas šaubas par medijos publicētajiem datiem, kas liecina par Igaunijas uzņēmēju aizplūšanu uz Latviju.

Igaunijas mediji šomēnes vēstīja, ka šogad uz Latviju pārcēlušies daži simti līdz pat tūkstotim Igaunijas uzņēmumu, kurus piesaista Latvijā ieviestā mikrouzņēmumu nodokļu sistēma.

Saskaņā ar Lursoft datiem igauņi pēdējā gada laikā Latvijā izveidojuši 531 uzņēmumu.

Laikraksts Eesti Päevaleht, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, rakstīja, ka šādu kompāniju skaits varētu būt ap tūkstoti. Savukārt kāds cits informācijas avots vēsta, ka Latvijā šogad reģistrētas aptuveni 1500 Igaunijas kompānijas.

Biznesa konsultāciju uzņēmums Viatax, kas palīdz Igaunijas kompānijām reģistrēties Latvijā, laikrakstam Aripaev atklāja, ka divu mēnešu laikā tas palīdzējis 50 uzņēmumiem pārcelties uz Latviju.

Pēc Viatax izpilddirektora Jergena Laumetsa sacītā, Igaunijas kompānijas interesē Latvijas mikrouzņēmumu nodokļu kārtība.

Savukārt auditorkompānijas Ernst&Young Baltic valdes loceklis Ranno Tingass skaidroja, ka ikvienam Latvijā reģistrētam uzņēmumam, kas darbojas Igaunijā, nodokļi jāmaksā pēc Igaunijas kārtības.

Ikvienai kompānijai, kas pārdod preces vai sniedz pakalpojumus Igaunijā, ienākumu nodoklis ir jāmaksā Igaunijā. Arī ieņēmumi, kas iegūti Igaunijā, tiek aplikti ar Igaunijas PVN, tāpat Latvijā reģistrēta uzņēmuma darbiniekiem Igaunijā algas nodokļi jāmaksā pēc Igaunijas nodokļu politikas, norādīja Tingass.

«Vienīgais izdevīgais nodokļu variants, kādu Latvija piedāvā labāku nekā Igaunija, ir gadījumā, ja kompānijas galvenais bizness ir pasīva aktīvu turēšana, jo šāda peļņa Latvijā nav aplikta ar nekādiem nodokļiem,» skaidroja Tingass.

Savukārt Igaunijas Nodokļu pārvaldes vadītājs Mareks Helms ziņas par Igaunijas uzņēmēju pārcelšanos uz Latviju raksturojis kā konsultāciju biroja Viatax reklāmas kampaņu par saviem pakalpojumiem.

«Tā izskatās pēc reklāmas kampaņas kompānijai, ko daži cilvēki izmanto kā piemēru paši saviem apgalvojumiem, bet citi izmanto kā iespēju nopelt politiķus,» sacīja Helms.

Arī Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass kā pārspīlējumu noraidījis apgalvojumus, ka Latvijas nodokļu sistēma būtu pārāka par Igaunijas.

«Fakti neapstiprina šos apgalvojumus. Igaunijas IKP uz iedzīvotāju ir 14 800 eiro, bet Latvijas - 12 100 eiro. Mūsu ekonomika ir konkurētspējīgāka par Latvijas, un kopējā nodarbinātības nodokļu nasta uzņēmumiem Igaunijā ir mazāka. Latvija arī nepiedāvā nulles ienākumu nodokli reinvestētai peļņai,» norādīja Reivass.

«Pievienojiet tam mūsu E-nodokļu pārvaldi, digitālos pakalpojumus un mazāk birokrātijas. Tāpat mums ir mazāk krāpšanos ar nodokļiem nekā Latvijā. Pēdējā Heritage Foundation ekonomikas brīvības indeksā Igaunija ierindojas 8.vietā, bet Latvija - 37.vietā,» sacīja Igaunijas premjerministrs.

Tikmēr Igaunijā un Latvijā praktizējošā Baltic Legal Practice partneris Kalvis Vītoliņš komentārā Igaunijas biznesa laikrakstam Aripaev atklāja, ka, gluži pretēji, Latvijas un Lietuvas uzņēmēji nereti izvēlas reģistrēt uzņēmumu Igaunijā, izmantojot izdevīgāko nodokļu sistēmu un atviegloto birokrātiju, kā arī ar mērķi mazināt jebkuras aizdomas par iespējamu dalību ēnu ekonomikā.

«Cīnoties ar «karuseļu shēmu sekām», kad «aizdomīgs ir katrs darījums», vai «ēnu ekonomikas apkarošanas pārmērībām», retais ierindas Latvijas vai Lietuvas uzņēmējs nebūs pamanījis to, ka Igaunijā pret šādu «viesi» bieži sākotnēji izturas rezervēti, jo pagātnē ir bijuši daudzi negatīvi gadījumi ar kaimiņvalstu uzņēmējiem. Tomēr, jāsaka, ka man bieži uzņēmēji lūdz palīdzību atvērt uzņēmumu Igaunijā, tieši tādēļ, lai mazinātu jebkuras aizdomas par sevi. Vispirms jau mītnes zemē,» skaidro Vītoliņš.

«Cilvēku un uzņēmumu migrācija ir iezīme, kas nāk līdzi ekonomikas konkurencei un tām četrām pamatbrīvībām, kuras mums ir devusi Eiropas Savienība, - brīva preču kustība, brīva kapitāla kustība, brīva pakalpojumu kustība un brīva darbaspēka kustība,» norāda Vītoliņš.

ES dalībvalstīs pieņemtie uzņēmējdarbības likumi dažkārt rada ierobežojumus attiecīgās valsts tirgū, taču ES garantētās brīvības ļauj uzņēmējiem meklēt iespējas kaimiņvalstīs.

«Uzņēmējdarbības ierobežojumi Baltijā visbiežāk izpaužas kā netaisnīgu jeb «savējos diskriminējošu» nodokļu ieviešana. Bieži nodokļi pat nav tik ļoti diskriminējoši, cik diskriminējoša ir to piemērošana un ietekme uz konkurētspēju,» skaidro Vītoliņš, norādot, ka tāpēc uzņēmēji meklē iespējas kaimiņvalstīs.

«Tad arī nereti atklājas Igaunijas potenciālās iespējas un līdz ar to arī «darbvietas» un «kapitāls», kas ir gatavs pārcelties uz Igauniju. Vispirms jau tas, ka uzturēt Igaunijas SIA (OŪ) kompāniju ir lētāk kā Ltd Kiprā, Maltā, Latvijā vai Lietuvā, nemaz nerunājot par Ltd Īrijas, Austrijas, Vācijas vai UK izmaksām. Vēlāk, kad uzņēmums jau ir pārcēlies, izrādās, ka arī grāmatvedības prasības un nodokļu apliekamā bāze ir iedvesmojoša, salīdzinot ar citu valstu piedāvājumu,» skaidro Vītoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Privātums kā trauksmes zvans. Whatsapp sāga

Elīna Girne, vadošā juriste datu tehnoloģijas uzņēmumā SQUALIO, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu brīdi katrs no mums laiku pa laikam saņem ziņu no kāda telefonā ierakstīta kontakta – Sveiks! Es nepiekrītu WhatsApp jaunajai datu apstrādes politikai, tāpēc turpmāk to nelietošu. Mani var sastapt Viber, Skype, Telegram…

Šai ziņas monētai ir divas puses – cilvēki ir sākuši uztraukties par savu privātumu, taču nākas secināt, ka uztraukums pagaidām nav jēgpilns.

Personas dati

Personas dati ir jēdziens, kas pēdējā laikā lietots pār mēru – vietā un nevietā. Piekritīsiet, ka esam no šī temata noguruši. Tomēr personas datu un privātuma temats atgriežas mūsu dienaskārtībā atkal un atkal – caur dažādām sabiedrības vajadzībām, procesiem un aktualitātēm. Cilvēki iebilst, ka viņu datus apstrādā medicīnas personāls vai darba devējs, tajā pašā laikā personīgajā digitālajā vidē lejupielādē arvien jaunas aplikācijas un piekrīt aplikāciju izstrādātāju līguma un datu privātuma noteikumiem, tos pat nelasot. Nebūs pārspīlēts teikt, ka katrs no mums ir lejupielādējis tālruņa aparātā neskaitāmas aplikācijas, kamēr atradis to, vienīgo, kas der mūs interesējošajam nolūkam. Kad mērķis sasniegts, par visām tālrunī ielādētajām aplikācijām jau ir piemirsies, kur nu vēl atcerēties, ka katru no tām nepieciešams izdzēst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Krāpnieki kļuvuši izsmalcinātāki, darbības – pārdomātākas. Kā pasargāt savus datus?

Db.lv, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju attīstība sniedz neiedomājamas iespējas visiem, kas tās prot izmantot, diemžēl tās arī saasina aizvien pieaugošo problēmu – personas datu izmantošanu ļaunprātīgos nolūkos.

Lielākā problēma šādos gadījumos ir tā, ka krāpniekus ir ļoti sarežģīti identificēt un izkrāptos datus vai līdzekļus – atgūt. Krāpnieku izmantotās metodes kļuvušas izsmalcinātākas, pārdomātākas, tiek pielietoti daudzveidīgi un efektīvi paņēmieni, kā rezultātā vairums cilvēku iekrīt ļaundaru izliktajās lamatās.

“Ņemot vērā krāpnieku aktivitāti un shēmošanas metodes, lai izkrāptu no cilvēkiem naudu, arī mēs, “4finance”, vēlamies pasargāt un informēt mūsu klientus, lai viņi nenonāktu krāpnieku nagos. Ceram, ka klienti arvien vairāk pievērsīs uzmanību brīdinājumiem un paziņojumiem, kuri tiek plaši atspoguļoti medijos, sociālajos tīklos, uzņēmumu mājas lapās. Mēs uzņēmumā esam izstrādājuši iekšējo procedūru krāpniecisku gadījumu novēršanai, kā arī veicam ikdienas monitoringu aizdevumu pieteikumiem, un, ja, izvērtējot riskus (ņemot vērā uzņēmuma iekšējos nosacījumus), klienta pieteikums nonāk statusā “aizdomīgs”, papildus veicam biometrisko datu un identifikācijas datu pārbaudi,” pieredzē dalās un ieteikumus personīgo datu pasargāšanai sniedz Agnese Masa, “4finance” klientu apkalpošanas daļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jaunā Eiropas Savienības datu aizsardzības regula - kas jāzina parastam cilvēkam?

Dienas Bizness, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

VID/ss.lv lieta aktualizē jautājumu par darbu ar personas datiem

Sanita Pētersone, KPMG Zvērinātu advokātu biroja vecākā juriste, 24.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un sludinājumu portāla ss.lv konfliktu kārtējo reizi ir aktualizējies jautājums par personas datu aizsardzību.

Jāņem vērā, ka šī joma līdz ar tehnoloģiju attīstību un pakalpojumu digitalizāciju iegūst lielāku lomu ikdienā, jo personas dati tiek izmantoti arvien lielākā apjomā. Līdz ar to gan komersantiem un fiziskām personām, gan valsts institūcijām ir jārēķinās ar arvien biežākām problēmsituācijām, kas ikdienā var rasties tieši saistībā ar personas datu izmantošanu, uzglabāšanu vai nodošanu citām personām. Jāuzsver, ka pēc nepilna gada ikvienam komersantam, organizācijai un iestādei būs jāievēro arī jaunā Vispārīgā datu aizsardzības regula, kura paredz daudzus jaunus pienākumus. Laikus neveicot atbilstošus priekšdarbus, daudzi komersanti un organizācijas potenciāli riskē nokļūt sev nepatīkamās konfliktsituācijās gan ar valsts institūcijām, gan klientiem un sadarbības partneriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēji un nozaru asociācijas Saeimai prasa atlikt minimālo VSAOI ieviešanu

Db.lv, 02.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Igaunijas finanšu uzraugs liek slēgt Danske Bank filiāli

LETA, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde devusi rīkojumu slēgt naudas atmazgāšanas skandālā iesaistīto Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli.

Uzraudzības iestāde norādījusi, ka filiālei jābeidz darbība Igaunijā astoņu mēnešu laikā kopš rīkojuma saņemšanas un, pārtraucot darbību, tai jāņem vērā klientu intereses.

Patlaban visi klientu līgumi ir spēkā un klienti var turpināt izmantot «Danske Bank» Igaunijas filiāles pakalpojumus. Attiecību ar klientiem reorganizācija tiks veikta pakāpeniski astoņu mēnešu laikā. Banka pilnībā atmaksās visus noguldījumus. Tomēr tā nedrīkst piespiest klientus pārtraukt kredītlīgumus vai atmaksāt aizdevumus pirms termiņa, sacīts finanšu uzraudzības iestādes paziņojumā.

Tajā teikts, ka «Danske Bank» astoņu mēnešu laikā visi aizdevumu līgumi jānodod ar to nesaistītai bankai vai citai ar to nesaistītai juridiskai personai, kurai ir atļauja darboties Igaunijā, un tā turpinās apkalpot šos kredītlīgumus. Ja «Danske Bank» šādu kredītlīgumu pārņēmēju nespēj atrast, tai jāatrod cits likumīgs veids, kā šos aizdevumus turpināt apkalpot, lai klientu intereses tiktu adekvāti aizsargātas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nodibinājusi Pierīgas un Rīgas uzņēmēju reģionālo padomi, kurā darbosies divas apakšpadomes – Pierīgas uzņēmēju apakšpadome un Rīgas pilsētas uzņēmēju apakšpadome. Padomes mērķis ir pārstāvēt uzņēmēju intereses konkrētajā reģionā, palīdzot sadarboties ar pašvaldībām risinot dažādus jautājumus, teikts paziņojumā medijiem.

LTRK Rīgas reģionālo padomi veidos divas apakšpadomes, kuru priekšsēdētāji būs arī padomes līdzpriekšsēdētāji. Par Pierīgas uzņēmēju apakšpadomes priekšsēdētāju ievēlēts Miks Balodis, kurš pārstāv Salaspils Uzņēmēju biedrību, bet viņa vietnieks būs Kārlis Bodnieks no Mārupes uzņēmēju biedrības. Savukārt par Rīgas pilsētas uzņēmēju apakšpadomes priekšsēdētāju kļuvusi Edīte Alksne, kura pārstāv Rīgas Uzņēmēju biedrību, bet viņas vietnieks būs Andris Božē no YIT Celtniecība.

«Mūsu viens no galvenajiem mērķiem, veidojot Pierīgas un Rīgas uzņēmēju reģionālo padomi, ir panākt likumdošanas izmaiņas, kas vērstas uz novadu attīstību, lai pašvaldības būtu ieinteresētas uzņēmējdarbībā un nomaksātie nodokļi atspoguļotu konkrētās vietas izaugsmi nevis līdzekļi aizplūstu prom,» saka Pierīgas un Rīgas uzņēmēju reģionālās padomes līdzpriekšsēdētājs Miks Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bankas eksperiments: Kas slēpjas aiz viltus Īlona Maska aicinājuma investēt?

Mārcis Pelcis, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs, 15.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā aizvien izplatītāks kļūst krāpšanas veids, kurā viltus investīciju platformu pārstāvji, izmantojot manipulāciju un nepatiesu informāciju, mēģina izkrāpt cilvēku naudu. Vien salīdzinot 2022. gadu ar 2021. gadu, redzam, ka šādu gadījumu skaits pieauga par 50%, bet izkrāptā summa – par 14%.

SEB banka veica eksperimentu, atsaucoties kādam investīciju platformas reklāmas piedāvājumam, kas publicēts uzņēmēja Īlona Maska vārdā, un jau nākamajā dienā saņēma krāpnieku zvanu.

Krāpnieka zvanu saņēma kolēģis no Drošības pārvaldes, kurš uzdevās par Aleksandru, un sarunas laikā atklājās vairākas tipiskas situācijas, kas liecina par to, ka zvanītāja nolūki nav godprātīgi. Visbiežāk šādi zvanītāji komunicē krievu valodā, kā arī uzstāj, lai arī jūs ar viņiem runātu viņiem ērtā valodā. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk zvanītāji mēdz runāt arī latviski, tāpēc valoda nebūtu vienīgā pazīme, kā atpazīt krāpnieku.

Sajust naudas garšu

Sākotnēji krāpnieks centās iegūt pēc iespējas detalizētāku informāciju par Aleksandru, tostarp ar ko viņš nodarbojas, lai labāk izprastu, cik lielas naudas summas viņu varētu piesaistīt. Vienlaikus krāpnieks mudināja Aleksandru iztēloties savu iespējamo peļņu, stāstot par citu cilvēku veiksmīgo darbošanos konkrētajā platformā, kā arī ieskicējot ainu, kas būtu iespējami tuva Aleksandra ikdienas realitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada oktobrī piekto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums negatīvs, bet labāks nekā uzņēmējiem citās jomās

2022.gada oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 1,2. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,0 procentpunktiem, sasniedzot vērtību – 4,6. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem un ir nokrities līdz - 13,9. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, sasniedzot attiecīgi - 7,8 un - 7,4. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies (3,5).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 40% uzņēmēju plāno palielināt darbinieku algas; daļa uzņēmēju to varēs paveikt, pateicoties veiktajiem uzlabojumiem produktivitātē un investīcijām attīstībā. Tomēr liela daļa uzņēmēju norāda, ka algu kāpums ietekmēs uzņēmuma peļņu un cenas klientiem, liecina bankas Citadele sadarbībā ar SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

No tiem, kas plāno algu palielinājumu, 50% uzņēmēju to var atļauties, pateicoties līdzšinējām investīcijām attīstībā un efektivitātes uzlabojumiem - liecina Citadele Index pētījums. Lielākā daļa jeb 60% uzņēmēju atzinuši, ka algu kāpums visdrīzāk samazinās uzņēmuma peļņu. Savukārt 52% uzņēmēju norādījuši, ka algu kāpuma dēļ ir tikušas vai tiks celtas cenas klientiem. To, ka algu kāpumu kompensēs ar cenu celšanu, visbiežāk norādījuši būvniecības nozares uzņēmumi (74%). Teju ceturtā daļa no tiem, kas plāno algu palielinājumu, jeb 23% uzņēmēju atbildējuši, ka algu palielināšana apdraud uzņēmuma darbību.

«Ir skaidrs, ka mūsdienās uzņēmēji darba tirgū konkurē ne tikai ar citiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, bet ar visu pasauli un jo īpaši citām Eiropas valstīm. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties savu darba vietu teju jebkurā no valstīm. Tādēļ mums jārēķinās, ka arī konkurētspējīgam atalgojumam ir un arī turpmāk būs tendence pieaugt. Ilgtspējīgai uzņēmuma darbībai nepietiks ar izdevumu samazināšanu un darbinieku atalgojuma nodrošināšanu uz uzņēmuma peļņas rēķina. Risinājums ir investīcijas produktivitātes un procesu efektivitātes uzlabošanā. Piemēram, Citadeles kredītlīdzekļus uzņēmēji ir izmantojuši jaunāku un modernāku iekārtu iegādei, kas lielu daļu procesu ļauj automatizēt, kā arī ļauj palielināt ražošanas jaudu un ātrumu, izmantojot mazāk energoresursu,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atklāta 170 miljonus eiro vērtā elektrolīnija Igaunijas - Latvijas 3. starpsavienojums

Db.lv, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas premjerministri Krišjānis Kariņš un Kaja Kallasa 25.augustā atklāja abu valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un "Elering" uzbūvēto 330 kV elektropārvaldes līniju "Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums".

Jaunais starpsavienojums darbojas jau kopš šī gada sākuma un ir būtiski uzlabojis elektroapgādes drošumu abās valstīs, palielinājis starpvalstu elektroenerģijas tirdzniecībai atvēlēto jaudu un ir būtisks tīkla pastiprinājums, lai Baltijas valstis 2025. gadā varētu atvienoties no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem, uzsākot sinhronu darbu ar Eiropu.

Projekta ietvaros Latvijā izbūvēta 330 kV augstsprieguma elektropārvades līnija no Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas robežai 176 kilometru garumā: jauna elektropārvades līnija aptuveni 28 kilometru garumā no Igaunijas robežas līdz esošajam elektropārvades līnijas koridoram posmā Rūjiena-Aloja, tālāk tā turpinās pa esošās 110 kV līnijas koridoru gar Aloju, Limbažiem un Skulti līdz Saulkrastiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadu pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā daļa uzņēmumu joprojām pilnībā neizprot tās prasības

Tūkstošiem uzņēmēju prātus 2018. gada pavasarī nodarbinājušās Eiropas Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasības vairumā uzņēmumu ir iedzīvinātas, taču tas nenozīmē, ka to joprojām visi līdz galam izprot. Uzņēmēju aptaujas un tiesībsargājošo institūciju pirmā gada statistika liecina, ka nozīmīgai daļai komersantu joprojām nav īsti skaidrs, kā tieši VDAR ietekmē viņu ikdienas darbu.

Regulas prasību ieviešana sagādājusi grūtības ne vien Latvijas, bet visas Eiropas Savienības (ES) uzņēmējiem. Saskaņā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) datiem, uzraudzības iestādes ES nepilna gada laikā saņēmušas gandrīz 144,4 tūkst. sūdzību, kurās dominēja iedzīvotāju neapmierinātība ar telemārketinga kompāniju zvaniem, uzņēmumu nosūtītiem piedāvājumiem e-pastā cilvēkiem, kuri nebija vēlējušies saņemt reklāmu, kā arī neatbilstošas videonovērošanas veikšanu. Lielākie grēkotāji bijuši Nīderlandes, Vācijas un Lielbritānijas uzņēmumi. Pavisam pirmajos deviņos VDAR pastāvēšanas mēnešos piemērots naudas sods par 91 regulas pārkāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Datu aizsardzība: kā pasargāt sevi no krāpniecības?

Dienas Bizness, 18.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā savus personas datus izmantojam bieži – lietojot interneta banku, iegādājoties preces vai pakalpojumus, piesakoties lojalitātes programmām un citviet. Informācijas pieejamība un prasība norādīt personas datus ir kļuvusi par pašsaprotamu lietu. Gan internetā, gan ārpus tā, nododot savu personīgo informāciju tālākai lietošanai, jārīkojas atbildīgi.

Likums paredz, ka uzņēmumiem, kuri strādā ar klientu personas datiem, tie ir atbisltoši jāsargā un informāciju par klientu bez viņa atļaujas nedrīkst izpaust trešām pusēm. Nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja AS 4finance Juridiskās daļas vadītājs Roberts Molotanovs, kuram datu aizsardzības juridiskie aspekti ir daļa no ikdienas darba, skaidro, kā pasargāt sevi no krāpšanas: «Līdzīgi kā Tev ir saraksts ar draugu, radu un paziņu kontaktiem, arī ikvienam uzņēmumam ir sava klientu datubāze. Protams, uzņēmumiem datus jāuzglabā droši, lai trešajām pusēm tiem nebūtu piekļuves – tad klienti var nesatraukties. Tomēr, tāpat kā ikdienā mēs katrs sargājam savu maku, mobilo telefonu un citas personiskās mantas, mēs paši sargājam arī savus personas datus un varam kontrolēt, cik daudz informācijas par sevi izplatām. Tev vienmēr jābūt pārliecinātam, kur, cik bieži un kādiem nolūkiem uzņēmums vai kāda cita persona šos datus izmantos. Ja tas rada bažas, sazinies ar, piemēram, uzņēmuma Klientu apkalpošanas daļu, lai šo jautājumu precizētu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Dati nekad nav drošībā! Latvijas uzņēmumi piedzīvo arvien lielākus kiberdraudus

Sadarbības materiāls, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Statiska IT infrastruktūra nevar konkurēt ar strauji mainīgajām prasībām mūsdienu biznesa vidē, kur digitālā transformācija ir ne vien vēlama, bet samērā neizbēgama. Privātajam un publiskajam sektoram ir nepieciešams mērogojams, pielāgojams un drošs IT pamats, kas ir gatavs ne vien funkcionāli uzturēt, bet arī pasargāt un atjaunot kritiski svarīgus datus. Arvien biežāk dzirdam par datu noplūdēm, datu centru avārijām un finansiāliem zaudējumiem, ko būtu iespējams novērst ar sakārtotu IT infrastruktūru un tās pārvaldību. Šī iemesla dēļ vadošais Ziemeļvalstu un Baltijas IT infrastruktūras piegādātājs Atea skaidro visbiežāk uzdotos jautājumus un tendences datu aizsardzībā.

Kur vislabāk glabāt rezerves datus un kā izvairīties no dārgām tehniskām kļūmēm?

Atea IT arhitekts Kaspars Šulcs skaidro, ka uzņēmumiem ir savlaicīgi jādomā par datu drošību, tādēļ uzņēmumos, kuros ir viens vai divi datu serveri, iespējams, var iztikt ar vienkāršākiem risinājumiem, piemēram, izkopējot datus uz kādu ārējo USB disku vai tīkla iekārtu (NAS), lai būtu rezerves kopijas. Vēlams, lai tas tiktu darīts regulāri, lai tehnisku sarežģījumu dēļ dati būtu aktuāli un lietojami. Lielākiem uzņēmumiem, savukārt, būtu jādomā par rezerves datus glabāšanu iekārtās, kuras pieslēgtas ar ātru datu pārraides kanālu un kas ir speciāli paredzētas rezerves datu glabāšanai, piemēram, Dell EMC PowerProtect. Šīm iekārtām jau automātiski ir iebūvētas dažādas funkcijas efektīvākai datu glabāšanai un apstrādei, kur jāizceļ tieši datu deduplikācija un datu kompresija. Pats svarīgākais uzņēmumam ir tas, lai rezerves kopijas varētu uztaisīt ātri un ērti, un tikpat operatīvi datus varētu arī atjaunot. Šādas rezerves datu glabāšanas iekārtas sadarbībā ar speciālu programmatūru to nodrošina pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmēji: Valsts nodokļu politika ir uzņēmējdarbību visnegatīvāk ietekmējošais aspekts

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot dažādus ar uzņēmējdarbību saistītus aspektus, uzņēmēju viedoklis ir drīzāk negatīvs nekā pozitīvs. Viskritiskāk uzņēmēji vērtē nodokļu likmes, apjomu un samaksas kārtību, liecina Citadele Index pētījums, kurā aptaujāti 750 uzņēmēji.

Latvijas nodokļu politiku kā ļoti sliktu vērtē 24% uzņēmēju, bet vēl 48% uzņēmumu vadītāju vai īpašnieku nodokļu likmes, apjomu un samaksas kārtību vērtē kā drīzāk sliktu. Nodokļu politiku kā ļoti labu novērtē vien 0,2% uzņēmēju.

Augsta neapmierinātība ir arī par pašvaldību atbalstu uzņēmējdarbībai – kā ļoti sliktu to novērtē 23% komersantu, bet kā drīzāk sliktu – 32% uzņēmumu vadītāju Kā ļoti labu pašvaldību sniegto atbalstu uzņēmējdarbībai saredz 1% uzņēmumu.

66% Latvijas uzņēmēju ir neapmierināti arī ar valsts un pašvaldību izvirzītajām regulējošām un administratīvajām prasībām uzņēmumiem. Tāpat negatīvi tiek vērtēta darbaspēka pieejamība, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalsts uzņēmējdarbībai. Šajā sadaļā īpaši negatīvi noskaņoti ir Latgales uzņēmēji, kur 49% uzņēmēju to vērtē kā drīzāk sliktu, bet 25%, kā ļoti sliktu. Pozitīvāko vērtējumu valsts un Eiropas Savienības atbalstu uzņēmējdarbībai saredz Vidzemes uzņēmēju – kā drīzāk labu vai ļoti labu to kopumā novērtē 27% vidzemnieku. Salīdzinoši pozitīvs noskaņojums ir arī Pierīgā, kur 24% uzņēmēju situāciju šajā sadaļā vērtē kā ļoti labu vai drīzāk labu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas parlaments Rīgikogu pirmdien prezidenta amatā ievēlējis pie partijām nepiederošo Igaunijas pārstāvi Eiropas Revīzijas palātā Kersti Kaljulaidu.

Par viņu nobalsoja 81 deputāts, līdz ar to viņa savākusi ievēlēšanai vajadzīgās divas trešdaļas jeb vismaz 68 deputātu balsis.

Rīgikogu sēdē, kurā balsoja par nākamo Igaunijas valsts prezidentu, piedalījās 98 no 101 Igaunijas parlamenta deputāta. 17 deputāti biļetenā nebija izdarījuši atzīmi.

Pēc ievēlēšanas uzrunā parlamentam viņa pauda pārliecību, ka sadarbība ar Rīgikogu būs ražīga.

«Paldies, esmu pateicīga Rīgikogu par man pausto uzticību, pateicos par manam atbalstam savāktajiem parakstiem un balsīm,» viņa sacīja, paužot pārliecību, ka sadarbība ar parlamentu «būs draudzīga un silta».

Pēc ievēlēšanas pirmajā preses konferencē uz Igaunijas un ārvalstu žurnālistu jautājumiem Kaljulaida atbildēja gan igauņu, gan somu, gan angļu valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Krāpnieki uzbrūk PayPal lietotājiem

Zane Atlāce - Bistere, 08.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

PayPal lietotājiem uzbrūk pikšķerētāji (angl. phishing), kas e-pastā paziņo par it kā apturētu lietotāja kontu un aicina atjaunot datus. Tas viss ved uz krāpnieku sagatavotām lamatām, brīdina antivīrusu programmu eScan izstrādātāji.

Sekojot e-pastā norādītajai saitei, lietotājs nokļūst nevis oficiālajā PayPal vietnē, bet krāpnieku izveidotā lapā. Lai gan neīstajā lapā tiek izmantots PayPal logotips un pievienots pieraksts par ražotāja autortiesībām, krāpniekus nodod vietnes adrese, kurai nav nekā kopīga ar PayPal nosaukumu, kā arī drošus sakarus nodrošinošā HTTPS neesamība.

«Lietotāji, kas saņēmuši negaidītu e-pastu, šajā gadījumā – ka viņu PayPal konts ir bloķēts vai ierobežots, vēlas pēc iespējas ātrāk novērst šīs neērtības un nepamana tādas nozīmīgas detaļas kā vietnes adresi. Taču nedrīkst akli uzticēties e-pastā vai ļaunatūras vietnē ievietotam uzticama uzņēmuma logotipam, jo to var izmantot gan oficiālie pārstāvji, gan arī kibernoziedznieki,» brīdina eScan antivīrusu programmas izplatošā uzņēmuma Baltimax reģiona menedžeris Sergejs Romanovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas uzņēmēji vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību

Žanete Hāka, 01.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu PwC globālajā vadītāju aptaujā PwC CEO Survey tiek pētīts, kā globālās tendences ietekmē uzņēmējus visā pasaulē. Šogad, lai pievērstu uzmanību Latvijas un Baltijas valstu biznesa vides salīdzinājumam, PwC Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tika veikta atsevišķa aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot, kā biznesa vidi vērtē uzņēmēji Baltijā, ņemot vērā izaugsmes iespējas, konkurences apstākļus, attiecības ar valsti un nodokļu sistēmas novērtējumu.

PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzsver, ka aptaujas rezultāti pauž gan kopīgo, gan atšķirīgo: «Redzam, ka Baltijas valstīm ir kopīgi ārējās vides izaicinājumi – kvalificēta darbaspēka trūkums un nenoteiktība, ko rada ģeopolitiskā situācija, taču Latvijas uzņēmēji krietni vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību, kamēr kaimiņvalstīm bažas vairāk saistās ar savstarpējo konkurenci, patērētāju uzvedības maiņu un citiem biznesa faktoriem. Vienlaikus, es vēlos norādīt, ka aptaujā parādījās arī vairākas pozitīvas lietas, kā piemēram, - mūsu valsts uzņēmēji ir gatavi sadarboties, sevišķi ar valsts institūcijām, lai kopīgiem spēkiem šo vidi uzlabotu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Dānijas finanšu uzraugi nav uztvēruši nopietni Igaunijas kolēģu brīdinājumus par Danske Bank

LETA, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas finanšu pakalpojumu uzraugs nav uztvēris nopietni Igaunijas kolēģu brīdinājumus par aizdomīgām operācijām bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un nav sadarbojies ar Igauniju, vēsta laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ).

WSJ publikācijā teikts, ka, lai gan Igaunijas Finanšu inspekcija vairākkārt norādījusi Dānijas kolēģiem uz aizdomīgām darbībām «Danske Bank» Igaunijas filiālē, Dānijas Finanšu inspekcija šos brīdinājumus nav uztvērusi nopietni un nav sākusi izmeklēšanu. Tā kā «Danske Bank» Igaunijā ir nevis meitasbanka, bet filiāle, to uzrauga Dānijas, nevis Igaunijas Finanšu inspekcija.

No 2007. līdz 2014.gadam Igaunijas Finanšu inspekcija Dānijas kolēģiem nosūtījusi sešas vēstules, kurās norādīts uz iespējamu naudas atmazgāšanu. Turklāt pamazām vēstuļu tonis kļuvis aizvien stingrāks, raksta WSJ.

«Viena Igaunijas Finanšu inspekcijas vēstule bija ļoti stingra, iespējams, tas bija sliktākais, ko man jebkad nācies lasīt, bet man ir gadījies lasīt ļoti dusmīgas vēstules,» WSJ citē kāda «Danske Bank» darbinieka e-pasta vēstuli kolēģim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LTRK Ekonomikas indeksa vērtība 2020. gada 3. ceturksnī joprojām atrodas zem 50 punktu robežas - tā ir 41.69 punkti, kas liecina par vidēju uzņēmēju pesimismu. Indeksa vērtība šī gada 1. ceturksnī bija 38.50 punkti, taču pirms tam vēl zemāka indeksa vērtība novērota tikai 2009 gadā, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais 2020.gada 3.ceturkšņa pētījums "LTRK Ekonomikas indekss".

Kā 2020.gada 1.ceturksnī, tā arī šajā vērojams pesimistisks noskaņojums visās uzņēmumu grupās un tautsaimniecības jomās. Salīdzinoši mazāk pesimistiski noskaņoti tirdzniecības uzņēmumu vadītāji, kā arī būvniecības un ražošanas jomu uzņēmumu vadītāji, bet vispesimistiskāk noskaņoti pakalpojumu jomas uzņēmumu vadītāji.

Pētījuma autori uzsver, ka uzņēmēju atbildes ir iegūtas laika posmā no šī gada 23. septembra līdz 20. oktobrim, kad Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits vēl nebija tik augsts kā oktobra beigās, novembra sākumā. Tādējādi šī brīža situācija, iespējams, atšķiras no publicētā LTRK Ekonomikas indeksa 3.ceturkšņa rādītājiem ar lielāku piesardzību un mazāku optimismu uzņēmēju vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas budžets no Igaunijas alkohola pircējiem pērn ieguvis 8,5 miljonus eiro

LETA, 21.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Ekonomikas izpētes institūts (EKI) aplēsis, ka pērn Latvijas valsts budžets ieguvis apmēram 8,5 miljonus eiro no Igaunijas iedzīvotāju veiktajiem alkohola pirkumiem Latvijā.

Šī summa veido 3,4% no Igaunijas alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumiem.

Institūts pēc Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pasūtījuma veiktajā pētījumā aprēķinājis, ka vidēji katrs Igaunijas iedzīvotājs Latvijā nopircis 50 litrus alus, 13 litrus sidra, desmit litrus degvīna, septiņus litrus alkoholisko kokteiļu, sešus litrus vīna un piecus litrus stipro alkoholisko dzērienu, neskaitot degvīnu. 39% no tiem Igaunijas iedzīvotājiem, kas speciāli brauca uz Latviju iegādāties alkoholiskos dzērienus, šim mērķim katrā braucienā iztērējuši vairāk nekā simt eiro.

Agrāk akcīzes nodokļa likmes alkoholam Latvijā un Igaunijā bija līdzīgas, bet pēc tam, kad 2015.gadā Igaunijā tā tika paaugstināta par 15%, atšķirība ir kļuvusi krasāka, norādīja EKI direktore Marje Jozinga.

Komentāri

Pievienot komentāru