Būvniecība un īpašums

Eksperti: Latvijā ir labi priekšnosacījumi investīcijām komercobjektos

Dienas Bizness, 08.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Pieejami zemesgabali labās vietās, būvizmaksu samazināšanās, kas novērota pēdējos gados, kā arī kvalitatīvu, mūsdienīgu komercplatību trūkums Rīgā un citviet Latvijā, ir labs priekšnosacījums šī nekustamo īpašumu segmenta attīstībai nākotnē, kā arī paver plašas iespējas projektu attīstītājiem un investoriem - to Rīgā notikušajā pirmajā Baltijas nekustamo īpašumu (NI) attīstītāju forumā pauda NI projektu attīstītāji, investori un finanšu eksperti, izvērtējot kompercplatību tirgu un perspektīvas Baltijas valstīs, tostarp – Latvijā.

Tomēr šīs platības būtu attīstāmas ciešā sadarbībā ar pašvaldībām, kuru teritoriju plānos ietilptu izstrādātas vīzijas par komerctelpu funkcijām atrašanos perspektīvā, kā arī ar valsti, no kuras investori sagaidot atbalsta mehānismus, jo, attīstot šo īpašumu segmentu, ieplūstu papildu investīcijas un nodokļi budžetā, kā arī varētu tikt radītas jaunas darba vietas un pievilcīga pilsētvide.

Īpaša interese par mūsu reģionu esot Ziemeļvalstu, Skandināvijas investoriem, jo jūtami atšķiras banku ilgtermiņa procentu likmes, un arī sagaidāmās ienesīguma likmes, piemēram, pie mums tās ir teju trīsreiz augstākas, kamēr Skandināvijā sasniedz 3.5-4.5% gadā, tāpēc, piemēram, norvēģu investori aktīvi interesējas par Baltijas tirgu, norādīja Newsec Baltics izpētes un analītikas nodaļas vadītājs Mindaugs Kulboks.

« Lai gan Baltijas valstis mēdz uztvert kā vienotu tirgu, tomēr katrā valstī ir savas īpatnības: novērojama atsevišķu segmentu straujāka attīstība kādā konkrētā laika periodā. Piemēram, šobrīd Lietuvas galvaspilsētā Viļņā ir biroju telpu «bums», turklāt klienti nav lietuvieši, savukārt Rīgā, Jūrmalā pēdējos gados, arī pateicoties termiņuzturēšanās atļauju programmai, īpaši aktivizējās augstākās klases apartamentu piedāvājums, bet Tallinā šobrīd īpaši aktīvi tiek attīstītas tirdzniecības platības un biroji. Nākamo divu gadu laikā banku procentu likmes augs, aktivizēsies alternatīvie finansētāji, izaicinājumi saistīti ar ES finansējumu, tāpēc komercsektora attīstīšanā paveras iespējas investoriem, » prognozēja eksperts. Viņš paredz potenciālu viesnīcu biznesā (piem., šobrīd Viļņā pāris spēcīgi internacionāli zīmoli lūkojas pēc telpām), lai gan šis segments ir ļoti cieši saistīts ar ģeopolitisko situāciju pasaulē un tuvējā reģionā. Savukārt Rīgai nepieciešamas jaunas, modernas A klases biroju telpas, tāpat lielu attīstības potenciālu eksperts saskata t.s. PPP (publiskā un privātā partnerība) projektos, kā arī sabiedrisko objektu attīstīšanā, īpaši pašvaldību īpašumu tirgū. «Projektu attīstītajiem ir labas iespējas noķert šo veiksmes vilni, kas ienesīs arī internacionālas investīcijas tirgū, tieši – īpašumos. Redzu daudz iespēju nākotnē, » diskusijā teica M. Kulboks.

To, ka mums būtu nepieciešamas A klases biroju telpas, apstiprina arī igauņu eksperts Arle Molders no Novira Capital: «Skaidri redzams, ka Latvijā, Rīgā trūkst labu biroja projektu, kas atrastos pilsētas centrā, kas būtu ar modernu plānojumu un autostāvvietām». Viņš minēja statistiku: ja Tallinā uz vienu iedzīvotāju ir 1,27 m² biroju telpu, Viļņā – 0,79 m², tad Rīgā tikai 0,57 m². Turklāt visas trīs Baltijas valstis jūtami atpaliek, piemēram, no Prāgas, kur šis rādītājs ir 2,42 m² vai Varšavas (2,54 m²), nemaz nerunājot par citām Eiropas pilsētām, kur šis rādītājs ir no 5 līdz pat 11 m². Kā iemeslu Rīgas rādītājiem viņš minēja arī ļoti augsto īpašuma nodokli, kas veido 1.5% no tirgus vērtības.

Pro Kapital Grupp valdes loceklis Alans Remelkors īpaši vērsa uzmanību uz to, ka daži lielāko tirdzniecības centru projekti ir morāli novecojuši, to koncepcija izveidota pirms desmit un vairāk gadiem, lai gan pakāpeniski notiek paplašināšanās, renovācijas. Īpaši Rīgā esot vairāki šādi piemēri, kā piemēru minot spēcīgākos tirgus spēlētājus – Alfa, Spice. Viņš piebilda, ka pašlaik Tallinā, Igaunijā, notiek vairāku jaunu tirdzniecības centru projektu attīstīšana un drīzumā šis segments varētu būt jau pārsātināts.

Pāvels Broitmans, LNK group komerciālā nekustamā īpašuma attīstības nodaļas vadītājs, diskusijā piebilda, ka komercplatību segmentam ir paredzams labs potenciāls, jo pēdējos gados būvniecības izmaksas jūtami samazinājušās un tirgū reti sastopami patiešām lieli – ap 5 miljoniem eiro un vairāk – projekti, tāpēc būvniecības uzņēmumu vidū notiek ļoti sīva cīņa par katru pasūtījumu.

Latvijas Ekonomikas ministrijas pārstāvis Kristaps Soms informēja, ka pērn būvniecības izlaidē vienīgi sabiedrisko ēku un infrastruktūras būvniecība ir nedaudz pārsniegusi līmeni, kāds tas bija pirms finanšu krīzes (48,7% no kopējas izlaides, kas saistāms ar aktīvu ES līdzekļu apguvi), bet ne mājokļu, ne cita veida būvniecība, t. sk. komercapbūve, nav bijusi tuvu pirmskrīzes līmenim. Kā skaidroja ierēdnis, jaunajā ES fondu plānošanas periodā (2014.-2020. g.) projektu attīstītajiem pieejami līdzekļi arī komerctelpu attīstīšanai. No kopumā pieejamiem 4,389 miljardiem eiro 1,65 miljardi paredzēti būvniecības sektoram. Tostarp no energoefektivitātes programmā iedalītajiem 334 milj. eiro būs pieejami 32,6 miljoni eiro, kurus varēs izmantot industriālo ēku enerģijas efektivitātes paaugstināšanai. Šajā programmā, kurai finansējums nāks no Kohēzijas fonda, atbalsts būs līdz 30% no projekta izmaksām, kuru varēs izmantot ražošanas jomas uzņēmumi, kas veiks būvdarbus ēkās, renovēs, rekonstruēs vai būvēs inženiersistēmas, iegādāsies un uzstādīs apkures un ūdenssaimniecības tehnoloģijas, kuras izmanto atjaunojamo enerģiju, ka arī investēs energoefektivitātes paaugstināšanā.

No konkurētspējas stiprināšanai atvēlētajiem 237 milj. eiro industriālo zonu un telpu attīstīšanai būs pieejami 21,7 milj. eiro. Atbalsts pieejams industriālo telpu un infrastruktūras būvniecībai vai rekonstrukcijai, un šis projekts tiks īstenots Latvijas 16 pilsētās (Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre, Olaine, Rēzekne, Salaspils, Saldus, Sigulda, Tukums, Valmiera, Ventspils) un 10 km robežās ap tām. Atbalsta intensitāte: 35% no izmaksām, ar nosacījumu, ka tiek radītas jaunas darbavietas. Projekta ietvaros ir plānots rekonstruēt vai būvēt ražošanas telpas ne mazāk kā 1 000 m² platībā. Pieteikšanās finansējumam plānota nākamgad.

Diskusijas dalībnieki noslēgumā atzina, ka Rīgā ir pietiekami daudz pievilcīgu zemesgabalu komercapbūves attīstībai, bet šie objekti ir jāplāno ciešā sadarbībā ar pašvaldību, kā arī jākombinē to funkcionalitāte, attīstot gan biroju telpas, gan sabiedriskos centrus, konferenču telpas, ražošanas objektus, tirdzniecības centrus utml., jo vienkārši investēt bez sapratnes par pilsētas, kā arī valsts kopējo attīstību, ir riskanti.