Būvniecība un īpašums

Eksperti: Latvijā ir labi priekšnosacījumi investīcijām komercobjektos

Dienas Bizness, 08.10.2015

Jaunākais izdevums

Pieejami zemesgabali labās vietās, būvizmaksu samazināšanās, kas novērota pēdējos gados, kā arī kvalitatīvu, mūsdienīgu komercplatību trūkums Rīgā un citviet Latvijā, ir labs priekšnosacījums šī nekustamo īpašumu segmenta attīstībai nākotnē, kā arī paver plašas iespējas projektu attīstītājiem un investoriem - to Rīgā notikušajā pirmajā Baltijas nekustamo īpašumu (NI) attīstītāju forumā pauda NI projektu attīstītāji, investori un finanšu eksperti, izvērtējot kompercplatību tirgu un perspektīvas Baltijas valstīs, tostarp – Latvijā.

Tomēr šīs platības būtu attīstāmas ciešā sadarbībā ar pašvaldībām, kuru teritoriju plānos ietilptu izstrādātas vīzijas par komerctelpu funkcijām atrašanos perspektīvā, kā arī ar valsti, no kuras investori sagaidot atbalsta mehānismus, jo, attīstot šo īpašumu segmentu, ieplūstu papildu investīcijas un nodokļi budžetā, kā arī varētu tikt radītas jaunas darba vietas un pievilcīga pilsētvide.

Īpaša interese par mūsu reģionu esot Ziemeļvalstu, Skandināvijas investoriem, jo jūtami atšķiras banku ilgtermiņa procentu likmes, un arī sagaidāmās ienesīguma likmes, piemēram, pie mums tās ir teju trīsreiz augstākas, kamēr Skandināvijā sasniedz 3.5-4.5% gadā, tāpēc, piemēram, norvēģu investori aktīvi interesējas par Baltijas tirgu, norādīja Newsec Baltics izpētes un analītikas nodaļas vadītājs Mindaugs Kulboks.

« Lai gan Baltijas valstis mēdz uztvert kā vienotu tirgu, tomēr katrā valstī ir savas īpatnības: novērojama atsevišķu segmentu straujāka attīstība kādā konkrētā laika periodā. Piemēram, šobrīd Lietuvas galvaspilsētā Viļņā ir biroju telpu «bums», turklāt klienti nav lietuvieši, savukārt Rīgā, Jūrmalā pēdējos gados, arī pateicoties termiņuzturēšanās atļauju programmai, īpaši aktivizējās augstākās klases apartamentu piedāvājums, bet Tallinā šobrīd īpaši aktīvi tiek attīstītas tirdzniecības platības un biroji. Nākamo divu gadu laikā banku procentu likmes augs, aktivizēsies alternatīvie finansētāji, izaicinājumi saistīti ar ES finansējumu, tāpēc komercsektora attīstīšanā paveras iespējas investoriem, » prognozēja eksperts. Viņš paredz potenciālu viesnīcu biznesā (piem., šobrīd Viļņā pāris spēcīgi internacionāli zīmoli lūkojas pēc telpām), lai gan šis segments ir ļoti cieši saistīts ar ģeopolitisko situāciju pasaulē un tuvējā reģionā. Savukārt Rīgai nepieciešamas jaunas, modernas A klases biroju telpas, tāpat lielu attīstības potenciālu eksperts saskata t.s. PPP (publiskā un privātā partnerība) projektos, kā arī sabiedrisko objektu attīstīšanā, īpaši pašvaldību īpašumu tirgū. «Projektu attīstītajiem ir labas iespējas noķert šo veiksmes vilni, kas ienesīs arī internacionālas investīcijas tirgū, tieši – īpašumos. Redzu daudz iespēju nākotnē, » diskusijā teica M. Kulboks.

To, ka mums būtu nepieciešamas A klases biroju telpas, apstiprina arī igauņu eksperts Arle Molders no Novira Capital: «Skaidri redzams, ka Latvijā, Rīgā trūkst labu biroja projektu, kas atrastos pilsētas centrā, kas būtu ar modernu plānojumu un autostāvvietām». Viņš minēja statistiku: ja Tallinā uz vienu iedzīvotāju ir 1,27 m² biroju telpu, Viļņā – 0,79 m², tad Rīgā tikai 0,57 m². Turklāt visas trīs Baltijas valstis jūtami atpaliek, piemēram, no Prāgas, kur šis rādītājs ir 2,42 m² vai Varšavas (2,54 m²), nemaz nerunājot par citām Eiropas pilsētām, kur šis rādītājs ir no 5 līdz pat 11 m². Kā iemeslu Rīgas rādītājiem viņš minēja arī ļoti augsto īpašuma nodokli, kas veido 1.5% no tirgus vērtības.

Pro Kapital Grupp valdes loceklis Alans Remelkors īpaši vērsa uzmanību uz to, ka daži lielāko tirdzniecības centru projekti ir morāli novecojuši, to koncepcija izveidota pirms desmit un vairāk gadiem, lai gan pakāpeniski notiek paplašināšanās, renovācijas. Īpaši Rīgā esot vairāki šādi piemēri, kā piemēru minot spēcīgākos tirgus spēlētājus – Alfa, Spice. Viņš piebilda, ka pašlaik Tallinā, Igaunijā, notiek vairāku jaunu tirdzniecības centru projektu attīstīšana un drīzumā šis segments varētu būt jau pārsātināts.

Pāvels Broitmans, LNK group komerciālā nekustamā īpašuma attīstības nodaļas vadītājs, diskusijā piebilda, ka komercplatību segmentam ir paredzams labs potenciāls, jo pēdējos gados būvniecības izmaksas jūtami samazinājušās un tirgū reti sastopami patiešām lieli – ap 5 miljoniem eiro un vairāk – projekti, tāpēc būvniecības uzņēmumu vidū notiek ļoti sīva cīņa par katru pasūtījumu.

Latvijas Ekonomikas ministrijas pārstāvis Kristaps Soms informēja, ka pērn būvniecības izlaidē vienīgi sabiedrisko ēku un infrastruktūras būvniecība ir nedaudz pārsniegusi līmeni, kāds tas bija pirms finanšu krīzes (48,7% no kopējas izlaides, kas saistāms ar aktīvu ES līdzekļu apguvi), bet ne mājokļu, ne cita veida būvniecība, t. sk. komercapbūve, nav bijusi tuvu pirmskrīzes līmenim. Kā skaidroja ierēdnis, jaunajā ES fondu plānošanas periodā (2014.-2020. g.) projektu attīstītajiem pieejami līdzekļi arī komerctelpu attīstīšanai. No kopumā pieejamiem 4,389 miljardiem eiro 1,65 miljardi paredzēti būvniecības sektoram. Tostarp no energoefektivitātes programmā iedalītajiem 334 milj. eiro būs pieejami 32,6 miljoni eiro, kurus varēs izmantot industriālo ēku enerģijas efektivitātes paaugstināšanai. Šajā programmā, kurai finansējums nāks no Kohēzijas fonda, atbalsts būs līdz 30% no projekta izmaksām, kuru varēs izmantot ražošanas jomas uzņēmumi, kas veiks būvdarbus ēkās, renovēs, rekonstruēs vai būvēs inženiersistēmas, iegādāsies un uzstādīs apkures un ūdenssaimniecības tehnoloģijas, kuras izmanto atjaunojamo enerģiju, ka arī investēs energoefektivitātes paaugstināšanā.

No konkurētspējas stiprināšanai atvēlētajiem 237 milj. eiro industriālo zonu un telpu attīstīšanai būs pieejami 21,7 milj. eiro. Atbalsts pieejams industriālo telpu un infrastruktūras būvniecībai vai rekonstrukcijai, un šis projekts tiks īstenots Latvijas 16 pilsētās (Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre, Olaine, Rēzekne, Salaspils, Saldus, Sigulda, Tukums, Valmiera, Ventspils) un 10 km robežās ap tām. Atbalsta intensitāte: 35% no izmaksām, ar nosacījumu, ka tiek radītas jaunas darbavietas. Projekta ietvaros ir plānots rekonstruēt vai būvēt ražošanas telpas ne mazāk kā 1 000 m² platībā. Pieteikšanās finansējumam plānota nākamgad.

Diskusijas dalībnieki noslēgumā atzina, ka Rīgā ir pietiekami daudz pievilcīgu zemesgabalu komercapbūves attīstībai, bet šie objekti ir jāplāno ciešā sadarbībā ar pašvaldību, kā arī jākombinē to funkcionalitāte, attīstot gan biroju telpas, gan sabiedriskos centrus, konferenču telpas, ražošanas objektus, tirdzniecības centrus utml., jo vienkārši investēt bez sapratnes par pilsētas, kā arī valsts kopējo attīstību, ir riskanti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PB: Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču jāpieņem grūti lēmumi

LETA, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti.

Nodokļu ieņēmumus Latvijā var paaugstināt, īstenojot vairākus soļus, proti, paplašinot nodokļu bāzi, paaugstinot nodokļu likmes un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā PB ekonomistu prezentācijā, ar ko pagājušajā nedēļā Rīgā tika iepazīstināti politiķi un eksperti.

Prezentācijā teikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, kā arī šī nodokļa piemērošanas bāze ir šaura. Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā nodokļu piemērošana uzņēmumu ienākumiem ir sarežģīta, kas deformē sistēmu un rada nevienlīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā siltumapgādes pakalpojumu jau izmanto 70 namu iedzīvotāji, kas ir aptuveni 7% no visiem SIA Liepājas enerģija klientiem, informē Liepājas enerģijas sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda.

Apkures sezona Liepājā uzsākta 10 daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, 26 privātmājās un 34 komercobjektos. Prognozēts, ka laikapstākļiem kļūstot vēsākiem, klientu skaits, kuri izvēlējušies uzsākt jauno apkures sezonu, mēreni pieaugs dienu no dienas.

Atgādināts, ka efektīvāk mājokļa apsildi uzsākt pakāpeniski. Uzņēmumā norāda - lai mājokļos būtu mājīgi un komfortabli jau šobrīd, kā arī siltumenerģija tiktu izmantota efektīvi, svarīgi pareizi ieregulēt ēku individuālos siltummezglus. Tie nodrošina iespēju automātiski uzsākt ēkas apsildi pie noteiktām ārgaisa temperatūrām, piemēram, temperatūrai sasniedzot +12 grādus; savukārt temperatūrai paaugstinoties, siltummezgla automātika atslēgs regulēšanas vārstu apkures sistēmai un siltumenerģija netiks patērēta. Pakāpeniska ēkas uzsildīšana nodrošinās ekonomisku siltumenerģijas patēriņu, jo, uzsākot apkures sezonu jau pie ļoti zemas ārgaisa temperatūras, siltumenerģijas patēriņš var būt daudzkārt augstāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku politika komercīpašumu attīstības finansēšanai ir diezgan konservatīva, tās aizdevumu izsniedz, kad objektam ir zināmi nomnieki un ir skaidra attīstības koncepcija.

Kopējais banku izsniegtais aizdevumu apjoms operācijām ar nekustamo īpašumu patlaban pārsniedz divus miljardus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Banku pārstāvji novērojuši, ka kopumā 2018. gadā gan investīciju aktivitāte, gan būvniecības apjomi nekustamā īpašuma komercobjektos ir pieauguši. Banku interese finansēt perspektīvus nekustamā īpašuma projektus nav mazinājusies, un konkurence starp bankām ir augsta, raksturo Swedbank Nekustamo īpašumu un celtniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ina Ligere. «Vai bankas kļuvušas konservatīvākas? Nedomāju. Ir jāvērtē katras individuālā stratēģija un katrs nekustamā īpašuma attīstīšanas projekts. Drīzāk domāju, ka atsevišķas bankas, finansējot vairākus patiesi lielus nekustamā īpašuma projektus, jau ir sasniegušas savus riska apetītes griestus, tādēļ šobrīd vairs ne- steidzas finansēt jaunus projektus,» pieļauj Luminor valdes loceklis un Korporatīvā departamenta vadītājs Jānis Buks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Droša un tīra vide, iespēja izmantot mūsdienu tehnoloģiju dotās iespējas, tie ir galvenie priekšnosacījumi, lai liekot lietā savas zināšanas, cilvēks, kurš to vēlas, vairotu savu labklājību, būtu ilgtspējīgs un konkurētspējīgs. Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija ir guvusi iespēju uzlabot savu konkurētspēju krietni ātrāk. Eiropas Savienības fondu atbalsta mērķis ir nodrošināt nozaru sakārtošanu un attīstību, panākot ekonomisko izaugsmi.

Ievērojams ieguldījums ar Eiropas Savienības fondu atbalstu ir veikts transporta un sakaru jomās Latvijā. Tās ir nozares, kas nodrošina kustību uz sauszemes, jūrā un gaisā, ļaujot pārvietoties pietiekamā ātrumā gan cilvēkam, gan informācijai, gan milzīgam kravu apjomam. Videi draudzīgs transports un autoceļu kvalitāte ir galvenie priekšnosacījumi, kas tiek ņemti vērā attīstot autoceļu infrastruktūru. Tas attiecās arī uz sabiedriskā transporta infrastruktūru, kas paredz gan pilsētas videi draudzīga sabiedriskā transporta, gan pasažieru elektrovilcienu tīkla paplašināšanu un jaunu maršrutu ieviešanu, ar laiku būtiski palielinot videi draudzīga sabiedriskā transporta pārvadāto pasažieru skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ozoliņš: tranzīta un loģistikas nozarē strādājošiem savstarpēji ir daudz aktīvāk jākomunicē

Dienas Bizness, 20.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikas padomes sēdē, trešdien, 20.septembrī, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, padomes priekšsēdētājs Kaspars Ozoliņš uzsvēra: «Savstarpēja komunikācija un informācijas ciešāka apmaiņa starp nozarē strādājošajiem ir nepieciešamie priekšnosacījumi Latvijas tranzīta stiprināšanā.»

Loģistikas padomē izskatīts jautājums par situāciju tranzīta un loģistikas nozarē, prognozēm un priekšlikumiem konkurētspējas stiprināšanai, informē Satiksmes ministrija. Padomes locekļi (Latvijas pasts, starptautiskā lidosta Rīga, Ventspils Brīvosta, Tranzītbiznesa asociācija, Liepājas Speciālā ekonomiskā zona, Latvijas Auto, biedrība Baltijas Asociācija – transports un loģistika, Rīgas Brīvosta, LDz Loģistika) sniedza svarīgāko informāciju par aktuālo situāciju uzņēmumos, darbu un plānoto jaunu kravu piesaistē, kā arī problēmu jautājumiem, ārējo ietekmi, prognozēm.

Ozoliņš norādīja, ka darbu Latvijas vēstniecībās Krievijā un Kazahstānā ir uzsākuši Satiksmes ministrijas atašeji, un aicināja nozarē strādājošos aktīvai savstarpējai komunikācijai ar tiem, lai nodrošinātu efektīvu un mērķtiecīgu sadarbību ar Krievijas un Kazahstānas uzņēmējiem iespējamu jaunu kravu piesaistei. Tāpat tika uzsvērts ministrijas padomnieka Ķīnā aktīvais darbs gada garumā, kas sekmējis gan politiska līmeņa, gan uzņēmēju savstarpēju tikšanos, lai veidotu sadarbības iespējas visdažādākajos segmentos. Arī Latvijas dzelzceļš Baltkrievijā darbojas pārstāvniecība, kuras potenciālu nozares uzņēmēji tiek aicināti aktīvi izmantot, jo Baltkrievija ir būtisks tranzīta nozares sadarbības partneris, un pastāv visi priekšnosacījumi to vēl vairāk attīstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav radīti priekšnosacījumi kases aparātu reformas veiksmīgai pabeigšanai, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Pēc Valsts kontrolē minētā, piecus gadus ilgstošajai kases aparātu nomaiņai nav ne izsvērta rīcības plāna, ne skaidrības par nomaiņas galīgo termiņu. Likumības un lietderības revīzijā par kases aparātu reformu Valsts kontrole konstatējusi virkni trūkumu, kas bremzējuši veiksmīgu reformas īstenošanu.

«Reforma skar vairāk nekā 30 tūkstošus nodokļu maksātāju, kas ik dienas izmanto kases aparātus un kases sistēmas. Pirms tik lielu pārmaiņu īstenošanas valstij bija rūpīgi jāplāno, kādas izmaksas radīsies uzņēmējiem, kādos termiņos izmaiņas varēs veikt un kādi būs valsts ieguvumi. Kases aparātu reforma bija nepieciešama, taču revīzija apliecina, ka netika radīts stabils pamats un priekšnosacījumi reformas veiksmīgai pabeigšanai,» sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vēršas pret čaulu, nevis ofšoru

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 05.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltija ir lieliska vieta investīcijām, tā izteicies ASV prezidents Donalds Tramps, tiekoties ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidentiem.

Tiesa, tas gan nenozīmē, ka pēc šī paziņojuma varam sagaidīt pēkšņu un strauju ASV investīciju pieplūdumu. LU profesore Baiba Šavriņa uzsver, ka šāds ASV prezidenta paziņojums ir vērtējams ļoti pozitīvi no valsts tēla viedokļa, tas ir labs politisks un ekonomisks žests. Taču investīciju ieplūdei ir trīs galvenie priekšnosacījumi: liels noieta tirgus, lēts darbaspēks, pieejamas izejvielas. Latvijā nav neviena no šiem priekšnosacījumiem. Līdz ar to maz ticams, ka tradicionālajās nozarēs pēkšņi pieaugs ASV investīcijas. Cits stāsts, protams, ir augsto tehnoloģiju nozares, piemēram, Fintech.

Domājot par ārvalstu investīcijām no trešajām valstīm, protams, daudzu prātus ir satraucis Finanšu ministrijas (FM) priekšlikums par aizliegumu apkalpot čaulu kompānijas. Saistībā ar šo tiek zīmētas visai apokaliptiskas ainas. Tajā pašā laikā, iespējams, velns nav tik melns, kā to mālē, jo FM īpaši uzsver, ka čaulu kompānijām, lai tās par tādām uzskatītu, ir jāatbilst divām pazīmēm. Tām ir jābūt reģistrētām jurisdikcijās, kurās nav jāiesniedz gada pārskati, kā arī tajās nenotiek saimnieciskā darbība. Jāpiebilst, ka lielākajā daļā trešo valstu, piemēram, ASV, Krievijā un citās NVS valstīs, gada pārskatu iesniegšana ir obligāta. Turklāt, lai kādu uzņēmumu uzskatītu par čaulas kompāniju, jāizpildās abiem kritērijiem. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, par ko satraucas daudzi eksperti, ka tas nozīmē aizliegumu mūsu bankām apkalpot ofšoru uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju iespējas jaunā ES fondu plānošanas perioda noskaņās

Latvijas Bankas ekonomisti Kristofers Pone un Ieva Opmane, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vjačeslavs Dombrovskis: Ārvalstu investori lasa tālāk par virsrakstiem

Vjačeslavs Dombrovskis, domnīcas Certus vadītājs, 20.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā parādījās Latvijas nodokļu sistēmai glaimojoša ziņa. Pēc Tax Foundation (ASV domnīca) vērtējuma, Latvijas nodokļu konkurētspēja tika novērtēta ka otra konkurētspējīgākā OECD valstu vidū. «Latvijai izdevies radīt ārvalstu investīcijām labvēlīgu vidi,» zibenīgi reaģēja Finanšu ministrijas preses dienests. «Tikai investīcijas turpina spītīgi neieklausīties indeksā,» savā tviterierakstā ironiski atbildējis Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns. Tiesa, paziņojums parādījās teju vienlaikus ar preses virsrakstiem par strauji sarūkušajām tiešajām ārvalstu investīcijām Latvijā. Un tas ir fakts. Piemēram, pavisam nesen apvienotā DNB/Nordea banka arī paziņoja par savu lēmumu par nodokļu rezidences valsti izvēlēties Igauniju.

Kāpēc ārvalstu investīcijas negrib sadzirdēt pozitīvās ziņas? Tāpēc, ka ārvalstu investori lasa tālāk par virsrakstiem, iedziļinās un ir spējīgi nošķirt, ko katrs indekss nozīmē un ko tas nenozīmē. Virsrakstu līmenī Igaunijai ir pirmā vietā, Latvijai – trešā, bet tādas valstis kā Francija un Itālija ieņem pēdējās vietas. ASV ieņem piekto vietu no gala. Cik lielā mērā nodokļu konkurētspēja noteic, ka kāds investors izvēlēsies Latviju, nevis Franciju?

Ilustrēšu ar piemēru no kādas citas jomas. Latvijas viesnīcas cenu ziņā, neapšaubāmi, ir konkurētspējīgākas nekā Francijas un Itālijas viesnīcas. Ja kāda Hotel Foundation domnīca uztaisītu reitingu, kurā par pamatu būtu cenu konkurētspēja, Latvija noteikti ierindotos topa augšgalā. Bet vai tas būtu iemesls dziļai sajūsmai? Diez vai. Mēs labi zinām, ka tūristiem Francija un Itālija ir daudz interesantākas, neskatoties uz viesnīcu cenām, jo tām ir liels piedāvājums. Parīze, Roma, Florence, Venēcija – pasaulslavenas pilsētas, vēsturiskais mantojums, muzeji, atmosfēra. Viesnīcu cenas varētu būt samērā nozīmīgs faktors izvēle starp Itāliju vai Franciju. Taču pat tad, ja kāda Rīgas viesnīca samazinās savu cenu uz pusi, diez vai tas pārliecinās cilvēku, kurš plāno doties uz Parīzi, mainīt savu lēmumu un Francijas galvaspilsētas vietā doties uz Rīgu. Mēs neesam vienā svaru kategorijā. Mēs tiešā veidā nekonkurējam ar Parīzi un Romu. Taču mēs tieši konkurējam ar Tallinu un Viļņu, un šajā konkurencē viesnīcu cenām ir būtiska nozīme!

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Arco Color Latvija ar Citadeles finansējumu investīcijām izbūvē jaunu ražotni ar nanotehnoloģijām

, 13.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pulverkrāsošanas uzņēmums Arco Color Latvija Salaspilī uzbūvējis 1300 m2 plašu ražošanas ēku. Projekta realizācijā investēti 1,7 miljoni eiro, piesaistot bankas Citadele finansējumu, kā arī investīcijas no vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem.

“Ražojoša uzņēmuma izveidei un attīstībai piemērotākais ir bankas finansējums investīcijām. Uzņēmēji to izmanto gan jaunu ražotņu izveidei, gan iekārtu iegādei, lai palielinātu esošās jaudas un nodrošinātu lielāku produkcijas apjomu un apgrozījuma pieaugumu. Finansējums investīcijām uzņēmumiem palīdz kļūt efektīvākiem, saražojot vairāk ar mazākām izmaksām, un iegūt neatkarību un stabilitāti, piemēram, savā īpašumā iegādājoties uzņēmējdarbībai nepieciešamo nekustamo īpašumu, nevis to īrējot,” saka bankas Citadele Vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Guntis Mincis.

“Finansējumu investīcijām uzņēmēji var izmantot konkrētam investīciju projektam, kas palīdzēs attīstīt uzņēmumu un veicinās tā saimniecisko darbību. Kredīta atmaksai gandrīz vienmēr tiek veidots individuāls grafiks. Citadeles priekšrocība ir personīga apkalpošana, jo uzņēmēju konsultē savs menedžeris, pie kā var vērsties ne tikai par kreditēšanas jautājumiem, bet arī par citiem bankas pakalpojumiem,” skaidro Guntis Mincis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nākamā krīze būs kāda ārējā apstākļa dēļ

Didzis Meļķis, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības reforma un nacionālā inovācijas politika būtu iespēja Baltijas valstīm neiekrist vidējo ienākumu slazdā

Nākamajā biznesa ciklā ir paredzams lēnāks izaugsmes temps, un produktivitāti ar investīcijām vien kāpināt būs grūti, spriež Lietuvas Swedbank galvenais ekonomists Nerijus Mačulis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 28. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kur mūsu trīs valstis pašlaik ir savos ekonomiskajos ciklos?

Šis biznesa cikls ir visai atšķirīgs, salīdzinot ar iepriekšējo ciklu, kas beidzās 2008. gadā. Toreizējo ciklu raksturoja neracionāla pārpilnība un nesaprātīgi augstas cerības gan no mājsaimniecībām, gan korporācijām un bankām bez kādām kredītu plūsmu aizturēm. Iznākums bija patēriņa un nekustamo īpašumu burbulis un milzīgi valstu tekošo kontu deficīti, jo imports ievērojami pārsniedza eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiku pa laikam dzirdam par neparastiem veiksmes stāstiem, kad kāds īsā laikā kļuvis bagāts. Patiesībā vieglais ceļš uz panākumiem ir krietni pārspīlēts, skaidro Anželika Dobrovoļska, Nordea bankas Ieguldījumu konsultāciju un risinājumu nodaļas vadītāja Baltijas valstīs.

Domājot par investīcijām, nereti tiek izlaistas svarīgas detaļas, proti, smags darbs ilgtermiņā un zināšanas, kas likumsakarīgi var novest pie labiem rezultātiem.

Noklusējot negatīvo, veiksmes koeficients nereti tiek pārspīlēts, jo panākumu pamatā mēdz būt arī neveiksmes. Neobjektīva informācija rada ilūziju, ka investējot tikt pie bagātības ir vienkārši un to var izdarīt īsā laika posmā. Nereti iesācēji sagaida neiespējami augstus rezultātus, tajā pat laikā neko nezinot par riskiem. Piemēram, daži tic, ka visa nauda jāiegulda tikai populārākajās akcijās, kamēr citi ir pārliecināti, ka bagātus padarīs īstermiņa spekulācijas ar vērtspapīriem.

Protams, vienmēr pastāv iespēja, ka kāds būs īpaši veiksmīgs un iegūs ātru spekulatīvo peļņu, gluži tāpat kā pastāv iespēja laimēt loterijā. Tomēr, loterija nav dzīvotspējīga stratēģija, jo iespēja zaudēt ir tikpat liela, cik iegūt. Tas pats attiecas arī uz īstermiņa spekulācijām ar vērtspapīriem. Saskaņā ar kompānijas CRB Trader datiem, ko prezentējis Roberts Dīls (Robert Deel), 92% īstermiņa investoru cieš neveiksmi. Spekulatīva tirdzniecība ir balansēšanas spēle – tas, ko kāds nopelna, nāk no kāda, kas zaudē. Un šajā jomā ir jāsacenšas ar daudziem profesionāļiem, kas velta ļoti daudz laika un naudas, lai rūpīgi apzinātu visas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomika pārsniegusi pirmskrīzes augstāko punktu

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada pēdējā ceturksnī Latvijas ekonomika beidzot ir pārsniegusi pirmskrīzes augstāko punktu, kas tika sasniegts 2007. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes pirmais novērtējums par IKP 2017. gada 4. ceturksnī.

Salīdzinājumā ar 2016. gada nogali pērnā gada pēdējā ceturksnī Latvijas IKP palielinājās par 4,2%, savukārt pret iepriekšējo ceturksni IKP audzis par 0,3%. Tādējādi Latvijas ekonomika gada pēdējos mēnešus ir augusi nedaudz lēnāk kā trešajā ceturksnī, kad IKP pieaugums bija tuvu 6%. Šāds mērenāks pieaugums gada nogalē gan iepriekš jau bija prognozējams un situācija ekonomikā kopumā joprojām vērtējama kā ļoti laba, un priekšnosacījumi veiksmīgai ekonomikas attīstībai šogad ir labvēlīgi. Pēc manām prognozēm Latvijas ekonomikas izaugsme šogad varētu būt ap 4%.

No šodienas datiem secinām, ka pērn kopumā Latvijas ekonomika augusi par 4,5% un tas ir gandrīz 2 reizes straujāk kā vidēji iepriekšējos gados četros gados. Tik labi rezultāti sasniegti pateicoties ļoti labvēlīgai situācijai pasaules ekonomikā, kur iepriekšējā gadā fiksēts straujākais pieaugums kopš 2011. gada, kā arī ES fondu investīcijām, kas pēc gada pārrāvuma atgriezušās Latvijas ekonomikā. Šie faktori lielā mērā noteica arī ekonomikas izaugsmi pērnā gada nogalē, būvniecībai augot par 21% un rūpniecībai par 5% salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Bīstamās investīcijas

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 11.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna ir ekonomisks sāncensis, īpaši tehnoloģiskajā līderībā, un sistēmisks konkurents, kas izvirza alternatīvus pārvaldības modeļus. Tā šo lielvalsti šā gada 12. marta preses paziņojumā nodēvēja Eiropas Komisija.

Eiropas attiecības ar Ķīnu ir sarežģītas un tālu no tā optimisma, kas valda zināmās aprindās Latvijā, īpaši attiecībā uz šīs valsts investīcijām loģistikā un Vienas jostas, viena ceļa iniciatīvu. Protams, Eiropas Savienība (ES) vēlas sadarboties ar Ķīnu, tirgoties ar to, taču arvien vairāk izskan brīdinājumi, ka Ķīna rada ne tikai iespējas, bet arī draudus. Tie saistās ar kiberspiegošanu, rūpniecisko spiegošanu, autortiesību pārkāpumiem, protekcionismu.

Arī, runājot par Vienas jostas, viena ceļa iniciatīvu, ES ir vairāk nekā piesardzīga un zvana zināmus trauksmes zvanus par to, ka Itālija, vienīgā no ES valstīm, ir pievienojusies šai iniciatīvai, tādējādi sniedzot Ķīnai piekļuvi pie vienas no G7 valsts ostām un infrastruktūras. Piesardzības pamatā ir investīciju asimetrija. Proti, Ķīna veic milzīgas investīcijas ES, pārņemot tās stratēģiskās nozares un infrastruktūru, tajā pašā laikā savu tirgu tur tikpat kā slēgtu ES investīcijām. Līdz ar to ES līderi ir vienojušies par stratēģisko nozaru aizsardzību, neļaujot tajās nekontrolēti ieplūst ķīniešu investīcijām. ES līderi arī atgādina, ka Ķīnā ir cita politiskā sistēma nekā ES un vērojami sistēmiski cilvēktiesību pārkāpumi. Un Ķīna ar savām investīcijām dalībvalstīs mēdz pirkt to klusēšanu un acu pievēršanu. Viens no Eiropai aktuālākajiem jautājumiem ir par Ķīnas īstenoto protekcionismu un savu uzņēmumu subsidēšanu, kas rada nevienlīdzīgu konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lielākā daļa lauksaimnieku paliks bez Eiropas Savienības fondu finansējuma investīcijām.

Lielākā daļa lauksaimnieku paliks bez Eiropas Savienības fondu finansējuma investīcijām

Pagājušā gada 7. decembrī noslēdzās izsludinātā investīciju projektu pieteikumu iesniegšanas kārta Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības programmas (LAP) 2014.–2020. gada pasākumam Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās, bet jau tagad ir skaidrs, ka lielākajai daļai lauksaimnieku ar plānotajām investīcijām saimniecības attīstībai būs jāpaciešas vēl kādu gadu, nav arī zināms, uz kādiem nosacījumiem tas būs pieejams.

Šajā publiskajā investīciju kārtā tika izsludināts finansējums 70 miljonu eiro apmērā, bet projektus iesniedza par kopējo summu 152,6 miljoni eiro. Katrā no apgrozījuma kategorijām (saimniecības ar apgrozījumu līdz 70 000 eiro un saimniecības ar apgrozījumu virs 70 000 eiro) ir finansējuma iztrūkums – vairāk nekā 50%, kas nozīmē, ka lielākā daļa lauksaimnieku paliek bez atbalsta plānotajām investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maza pārvalde, nelieli nodokļi, cilvēkiem vairāk naudas makā, policentriska attīstība komplektā ar tiesiskumu ir svarīgākie risināmie uzdevumi Latvijai nākamajos gados

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Jaunās konservatīvās partijas izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts Jānis Bordāns. Viņš uzskata, ka svarīgākais ir valsts attīstība, kuras vārdā nav jābūt dusmīgiem uz politiskajiem konkurentiem, kuri pat ir pamanījušies uzsākt īstenot vienu otru no Jaunās konservatīvās partijas iniciatīvām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Mums ir izstrādāts rīcības plāns, kas sastāv no vairākiem blokiem, un tādējādi pat ir vairāk svarīgo jautājumu, kuriem nekavējoties jāķeras klāt. Pirmkārt, ir jāizveido efektīva valsts pārvalde kopā ar policentrisku reģionālo attīstību, otrkārt, palīdzība mazāko ienākumu saņēmējiem un treškārt – korupcijas apkarošana un tiesiskums. To, ka šie jautājumi ir svarīgi – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, neviens neapšauba. Turklāt, kā liecina dalība dažādos forumos ārzemēs arī potenciālajiem investoriem, kuri varētu ieguldīt Latvijā, ir svarīgs Saeimas vēlēšanu iznākums, viņi pat savus lēmumus par to, kur investēt, ir atlikuši uz nākamo gadu. Investīcijas Latvijai ir nepieciešamas, un arī priekšnosacījumi, lai šeit ieguldītu, ir. Investori nogaida, un tas nozīmē, ka viņi gaida jaunu valdību un tad izdarīs secinājumus, redzot, kas un kā notiek Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Termiņuzturēšanās atļaujas ārzemēs ķīnieši negrābj par katru cenu; investīcijas izaugsmē nav cieņā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Austrālija kopš 1. jūlija labojumiem vīzu jeb faktiski arī Latvijā pazīstamo termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanā no Ķīnas ir saņēmusi tikai 19 iesniegumus. Tas ir ievērojams kritums no vairāk nekā 1679 ķīniešu pieteikumiem, kopš 2012. gadā Kanbera ieviesa TUA sistēmu, jeb vairāk nekā 62 pieteikumiem mēnesī. Vairāk nekā puse no pieteikumiem tika atraidīta.

Kādi tur startapi

Valdības politikas bumeranga efekts liek satraukties fondu pārvaldniekiem, kas bija cerējuši, ka nu ķīniešu dāsnās investīcijas plūdīs viņu biznesā, jo tieši tāds bija izmaiņu nolūks, raksta The Sydney Morning Herald (SMH). Kopš 2012. gada TUA kopumā Austrālijai ienesušas 3,8 mljrd. AUD (2,5 mljrd. EUR), un tie ir ieguldīti vai nu valdības parādzīmēs, vai arī premium klases nekustamajā īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biznesa iegāde kā attīstības nosacījums – vai esam gatavi pircēja lomai?

Inese Zīle, ALTUM valdes locekle, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runājot par uzņēmumu apvienošanos un iegādi (M&A), vēsturiski ir ierasts dzirdēt stāstus par Latvijā tapušu veiksmīgu uzņēmumu pārdošanu kādam lielākam, starptautiskam attiecīgās nozares spēlētājam. Tomēr pēdējo gadu laikā notikuši arī darījumi, kur vietējie uzņēmēji ir bijuši kapitāla daļu pircēji.

Viens no aktuālajiem, plaši izskanējušajiem piemēriem šobrīd ir AS Smiltenes piens pārdošana – uzņēmumu iegādājās vietējais investors. Var minēt arī Latvijas Pasta iegādāto Pasta stacijas pakomātu tīklu un darījumu, kurā uzņēmuma GroGlass vadības komanda kopā ar investīciju banku pērn izpirka uzņēmuma kapitāla daļas. Lai arī šādu labu piemēru nav daudz, Latvijas ekonomikas struktūras maiņa un atsevišķu nozaru dinamiskā attīstība ir labi priekšnosacījumi, lai arī mūsu uzņēmēji aizvien biežāk apsvērtu tādu biznesa attīstības scenāriju, kas paredz cita uzņēmuma iegādi.

Vērtējot M&A darījumu «klimatu», šīs jomas eksperti pēdējā laikā ir piesardzīgi optimisti. Ņemot vērā, ka darījumu skaits Baltijā un Eiropā šogad ir sarucis, kā arī ģeopolitiska mēroga neskaidrības (turpinās ieilgusī Brexit sāga un Ķīnas–ASV tirdzniecības saspīlējums), pagaidām nav pamata sagaidīt, ka investori pēkšņi metīsies ieguldīt Baltijas valstu uzņēmumos. Tomēr stāstam ir arī otra puse – kā liecina M&A darījumu konsultanta Oaklins M&A Baltics vērojumi, investīciju fondu interese par Baltiju un Latviju arvien pieaug, īpaši tas attiecas uz augstas pievienotās vērtības uzņēmumiem. Lielākais izaicinājums gan potenciālajiem kapitāla daļu pircējiem, gan pārdevējiem ir mērķtiecīgi sagatavoties darījumam. Biznesa pārdevējam ir jāiezīmē skaidrs attīstības plāns daudzus gadus uz priekšu, bet pircējam ir jāsaprot, kā darījums palīdzēs attīstīt esošo biznesu vai uzsākt jaunu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rubenis: Iespējamā misija vēl nav izpildīta

Reinis Rubenis, «Swedbank» valdes priekšsēdētājs, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen kļuvis zināms, ka Latvijas izglītībai nozīmīgā programma «Iespējamā misija» saskārusies ar līdzekļu piesaistes grūtībām, kas tai liedz uzņemt jaunus dalībniekus – iedvesmojošus skolotājus mūsu bērniem. Kā tēvs un kā uzņēmuma vadītājs ar šo ziņu vēršos pie pārējiem uzņēmējiem, vadītājiem un aktīviem ļaudīm – šobrīd ir īstais brīdis sniegt savu artavu, lai labās iestrādnes neapstātos.

Katrs sociāli atbildīgs uzņēmums ir izvēlējies jomas, ko atbalstīt un kam palīdzēt, taču ticu, ka mērķis visiem viens – labāka Latvija. Laba izglītības sistēma ir atslēga cilvēku un valstu panākumiem nākotnē. Swedbank, domājot par nākotnes Latviju un tās iedzīvotājiem, savu izvēli ir izdarījusi par labu izglītībai. Tas nozīmē nemitīgi atbalstīt un pilnveidot dažādas izglītības uzlabošanai veltītas iniciatīvas un kustības. Tai skaitā, arī programmu «Iespējamā misija», kurai banka ir lielākais finansētājs un ievērojamu atbalstu sniedz jau kopš «Iespējamās misijas» dibināšanas.

Privātā sektora atbalstītās iniciatīvās vienmēr var ātrāk un elastīgāk notestēt, kā darbojas jauni modeļi vai inovatīvas idejas, arī operatīvāk «aizlāpīt caurumus» valsts funkcijās. Mūsu pašu pieredzē ir «Ziedot.lv» izveide, kas ļāva ne vien izveidot efektīvu un caurspīdīgu ziedošanas kultūru Latvijā, bet arī izdarīja spiedienu uz valsts pārvaldi, kas ļāva būtiski pilnveidot sistēmu smago slimību ārstēšanas finansēšanai no valsts līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru