Jaunākais izdevums

Banku politika komercīpašumu attīstības finansēšanai ir diezgan konservatīva, tās aizdevumu izsniedz, kad objektam ir zināmi nomnieki un ir skaidra attīstības koncepcija.

Kopējais banku izsniegtais aizdevumu apjoms operācijām ar nekustamo īpašumu patlaban pārsniedz divus miljardus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Banku pārstāvji novērojuši, ka kopumā 2018. gadā gan investīciju aktivitāte, gan būvniecības apjomi nekustamā īpašuma komercobjektos ir pieauguši. Banku interese finansēt perspektīvus nekustamā īpašuma projektus nav mazinājusies, un konkurence starp bankām ir augsta, raksturo Swedbank Nekustamo īpašumu un celtniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ina Ligere. «Vai bankas kļuvušas konservatīvākas? Nedomāju. Ir jāvērtē katras individuālā stratēģija un katrs nekustamā īpašuma attīstīšanas projekts. Drīzāk domāju, ka atsevišķas bankas, finansējot vairākus patiesi lielus nekustamā īpašuma projektus, jau ir sasniegušas savus riska apetītes griestus, tādēļ šobrīd vairs ne- steidzas finansēt jaunus projektus,» pieļauj Luminor valdes loceklis un Korporatīvā departamenta vadītājs Jānis Buks.

Tā, piemēram, AS SEB banka priekšroku dod zemāka ienesīguma projektam ar paredzamu naudas plūsmu pretēji augsta potenciālā ienākuma darījumam ar spekulatīvu piegaršu un augstu riska līmeni, un lielu varbūtību plānotajā laikā realizēt visus īpašumus, ieskatu bankas politikā sniedz SEB bankas Nekustamo īpašumu finansēšanas pārvaldes vadītājs Jānis Ozoliņš. Skatoties uz komercplatību (noliktavu, biroju, tirdzniecības platību) segmentu, banka aktīvi finansē attīstību, ja topošajam aktīvam būs skaidra ienākumu ģenerēšanas plūsma, viņš piebilst un min piemērus: IKEA – ir zināma veikala darbības koncepcija, paredzama naudas plūsma; Akropole – ir zināmi nomnieki, kas atradīsies šajā veikalā un nodrošinās naudas plūsmu; Origo – skaidra koncepcija un nomnieku struktūra. Tirgū ir salīdzinoši daudz brīvas naudas un arī objektu, kuros ieguldīt, līdz ar to banka varētu prasīt lielāku līdzfinansējumu. SEB bankai ir spējas un arī atbildība virzīt nekustamā īpašumu tirgu ilgtspējīgas attīstības virzienā. «Ir brīži, kad redzam nobīdes no ilgtspējīgas attīstības ceļa, tāpēc reizēm ir vairāk bremzes jāpiespiež, bet citkārt droši var braukt ar atļauto ātrumu. Klienta paša līdzdalība ir atkarīga no daudziem faktoriem, piemēram, īpašuma kvalitātes, tā izmantošanas veida, nomnieku kvalitātes, nomas līgumu termiņiem, aizdevuma atmaksas grafika un citiem. Līdz ar to tā var krietni atšķirties. No pēdējā laikā noslēgtajiem darījumiem redzam, ka klienti ir gatavi ieguldīt aptuveni 40–50%, savukārt pārējo finansē banka. Savukārt naudas izcelsmes jautājums ir viens no svarīgākajiem faktoriem, ko banka izvērtē, piešķirot aizdevumu. Kredītiestāde gaida atbildes uz jautājumiem un attiecīgu dokumentāciju, kas apliecina naudas izcelsmi,» skaidro J. Ozoliņš.

Visu rakstu Komercīpašumus kreditē piesardzīgi lasiet pirmdienas, 29.oktobra laikrakstā Dienas Bizness! Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju biržās pirmdien valdīja nestabilitāte pēc pagājušajā nedēļā piedzīvotā cenu krituma, savukārt naftas cenas kāpa, reaģējot uz Saūda Arābijas žurnālista Džamala Hašogi pazušanu.

Analītiķi piesardzīgi vērtē norises akciju biržās.

«Nevar teikt, ka šoks ir beidzies,» norādīja «Rakuten Securities» vecākais stratēģis Masajuki Kubota.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga, britu mārciņas kurss pret dolāru nemainījās, bet dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kāpa par 0,44 ASV dolāriem līdz 71,78 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājās par 0,35 dolāriem līdz 80,78 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» pirmdien kritās par 0,4% līdz 25 250,55 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» saruka par 0,6% līdz 2750,79 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» samazinājās par 0,9% līdz 7430,74 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz straujo ekonomikas izaugsmi, Latvijas uzņēmēju noskaņojums joprojām ir piesardzīgi optimistisks un vērtējums par darbaspēka pieejamību ceturksni no ceturkšņa pasliktinās - liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Latvijas uzņēmēju noskaņojums joprojām ir piesardzīgi optimistisks un sasniedz 51.3 indeksa punktus - liecina jaunākais Citadele Index pētījums. Starp nozarēm šobrīd vislielākais optimisms vērojams būvniecībā (53.8 punkti) un ražošanā (53.6 punkti). Savukārt kopējo uzņēmēju noskaņojumu pasliktina pakalpojumu nozare, kur indeksa vērtība noslīdējusi no 51.2 līdz 50.2 punktiem. Starp pakalpojumu apakšnozarēm visnegatīvākais noskaņojums šobrīd ir transporta un uzglabāšanas nozarē, kurā vienlaikus ir arī izteikts darbinieku trūkumus. Nedaudz optimistiskāki ir tirdzniecības jomā strādājošie uzņēmēji – tur noskaņojuma indekss ir 51 punkts.

Pēc viena ceturkšņa pārtraukuma pašreizējo situāciju uzņēmēji atkal vērtē pozitīvi - tagadnes indekss ir pakāpies no 48.5 uz 50 punktiem. Lai arī nākotnes indekss ir samazinājies no 54.4 uz 52.6 punktiem, arī nākotnes vērtējums ir raksturojams kā piesardzīgi optimistisks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Jaunpienācējiem banketu nozarē izaicinājums ir iegūt pirmos klientus

Anda Asere, 14.11.2018

Banketu nozarē SIA Deal Banquets strādā pirmo gadu. «Mums palīdzēja komandas iepriekšējā pieredze ēdināšanas nozarē, kas deva izpratni par šo jomu, klientiem un nišu, kura Latvijā vēl īsti nav apgūta,» atzīst Kārlis Dēķens, SIA Deal Banquets valdes priekšsēdētājs.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauni spēlētāji banketu nozarē ļauj piedāvāt to apmeklētājiem ko nebijušu, taču vienlaikus potenciālie sadarbības partneri ir piesardzīgi.

Banketu nozarē SIA Deal Banquets strādā pirmo gadu. «Mums palīdzēja komandas iepriekšējā pieredze ēdināšanas nozarē, kas deva izpratni par šo jomu, klientiem un nišu, kura Latvijā vēl īsti nav apgūta,» atzīst Kārlis Dēķens, SIA Deal Banquets valdes priekšsēdētājs. Savukārt SIA MJS group banketu pakalpojumu jomā darbojas kopš 2004. gada, bet tai nopietnāk pievērsās 2008. gadā, kad izveidoja banketu pakalpojumu zīmolu Cafeteria. «Lai iekļūtu tirgū, lielākais izaicinājums bija iegūt klientu uzticību, darbs ar savu komandu un pieredzes uzkrāšana. Ieguldījām daudz sava darba un laika, lai pierādītu spēju organizēt banketus pēc augstākajiem standartiem un prasībām,» neslēpj Sandijs Maišelis, Cafeteria (SIA MJS group) vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Krievijā spēcīgā sprādzienā desmitstāvu mājā gājuši bojā četri cilvēki

LETA/EHO MOSKVI/AFP, 31.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Magņitogorskas pilsētā pirmdien spēcīgā sprādzienā sagruvuši stāvu pārsegumi vienā desmitstāvu nama sekcijā un gājuši bojā vismaz četri cilvēki, bet saskaņā ar Krievijas Ārkārtējo situāciju ministrijas informāciju zem ēkas gruvešiem vēl varētu atrasties 36 līdz 40 cilvēki, kuru meklēšanas darbi turpināsies arī naktī.

Slimnīcās ar traumām un apsaldējumiem nogādāti pieci cilvēki, divu cietušo stāvoklis ir smags.

Ēkas gruveši tiek pārmeklēti ļoti piesardzīgi, tāpēc grūti prognozēt, cik ilgs laiks tam būs vajadzīgs. Daudzu stundu laikā nav izdevies atrast nevienu, izņemot četrus bojāgājušos, kas izvilkti no drupām neilgi pēc sprādziena.

Pēcpusdienā Magņitogorskā ieradies Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Sprādziens nograndis plkst.6 no rīta pēc vietējā laika (plkst.3 pēc Latvijas laika). Saskaņā ar galveno versiju, ko izskata Krievijas Izmeklēšanas komiteja, nelaimi izraisījusi gāzes eksplozija.

Iedzīvotāji evakuēti arī no līdzās esošajām ēkas sekcijām, kur arī cietuši vairāki dzīvokļi, izbirušas logu rūtis un sienās parādījušās plaisas. Konstrukciju drošību pārbauda speciālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Poligrāfijas uzņēmumi arī šogad turpinās stiprināt savas pozīcijas eksporta tirgos; vienlaikus viens no lielākajiem izaicinājumiem arvien ir darbaspēks.

Lielāko daļu drukas uzņēmumu apgrozījuma veido eksports, un tie šogad turpinās stiprināt savas pozīcijas ārzemēs.

Tā, piemēram, SIA PNB Print 2019. gadā turpinās orientēties uz pozīciju stiprināšanu Rietumu tirgū. «Uzskatu, ka Krievijas virziens ir ļoti riskants. Tur mūs jau zina, pie pārrunu galda ciena, taču neplānojam ieguldīt šī tirgus virziena attīstīšanā. Mums ir laba kompetence, to vajag aktīvi piedāvāt un pārdot arī citur,» spriež Igors Rozanovs, SIA PNB Print direktors.

«2019. gada budžetā plānots apgrozījuma pieaugums. Mūsu pārdošanas komanda intensīvi strādā pie jauna tirgus apgūšanas, un cerams, ka, tāpat kā iepriekš, plānoto izdosies sasniegt,» saka Janīna Blūma, SIA Livonia Print izpilddirektora vietniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Dārgi un bezjēdzīgi jeb nodokļu reformas sausais atlikums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo dienu šūmēšanās ap nodokļu parādiem vai pārmaksu, kas ir tiešas sekas nodokļu reformai, liek uzdot jautājumu – vai tas (lasi: nodokļu reforma) bija tā vērts? Atbilde ir: nē.

Par to liek domāt arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Jāņa Platā teiktais, ka reforma ir dārga, tās dēļ trūkst naudas šā gada budžetā, un cerēto mērķi – nevienlīdzības mazināšanu – tā sasniedz minimāli jeb, citiem vārdiem sakot, nesasniedz. Uz to, ka reforma nenāk par labu sabiedrības nabadzīgākajai daļai, norādījusi arī Eiropas Komisija.

Arī Tiesībsarga biroja pasūtītajā pētījumā, kuru veikuši Latvijas Universitātes ( LU) mācībspēki, norādīts, ka reforma nav nākusi par labu ģimenēm ar apgādājamiem un nelieliem ienākumiem. Viens no nodokļu reformas stūrakmeņiem ir Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) reforma, kas paredz dažādus atvieglojumus. Taču, kā secina LU pētnieki, «2018.gadā virkne nodokļu maksātāju pat pie esošiem attaisnotiem izdevumiem tos piemērot nevar, t.i., to ienākumu summa nav pietiekama, lai attaisnotie izdevumi varētu tikt piemēroti. Spriežot no vienlīdzības un sociālā taisnīguma principu skatījuma, nešķiet pieņemama situācija, kad ieguvumi no IIN reformas vairāk izpaužas nodarbinātajiem bez apgādājamajiem vai personām ar ienākumu līmeni, kas būtiski pārsniedz vidējo algu valstī.» Ja ir skaidrs, ka IIN atvieglojumi, tostarp attaisnotie izdevumi, nav pieejami mazo algu saņēmējiem ar apgādājamajiem, tad kāpēc tie vispār bija jāievieš? Kāds mērķis ar to tiek sasniegts? Nevienlīdzība noteikti netiek mazināta. Turklāt tas izmaksā ļoti dārgi, radot pamatotu jautājumu, vai šos līdzekļus nevarēja izmantot sociāli taisnīgāk un solidārāk?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kreditēšanā Latvijā valda sava veida nogaidīšana

Māris Ķirsons, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanu Latvijā ietekmē trīs uzņēmēju grupas, daļai joprojām ir skaudras atmiņas no iepriekšējās recesijas, taču tik dziļa krīze, kāda tā bija iepriekš, mūsu valstī noteikti nebūs.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, AS SEB banka valdes loceklis Kārlis Danēvičs. Viņaprāt, vislielākos riskus recesijai Latvijā rada nevis tas, kas notiek mūsu valstī, bet gan Ķīnas un ASV attiecības, kā arī arvien pieaugošais populisms visā pasaulē.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir kreditēšanā?

Vienā vārdā – interesanta situācija. Lai arī kopš iepriekšējās krīzes būs pagājuši teju 10 gadi, tā Latviju skāra ļoti smagi un būtībā ir pielīdzināma lielajai depresijai, kādu pagājušā gadsimta 30. gados pārdzīvoja ASV, tomēr kreditēšanā Latvijā valda sava veida nogaidīšana. Aizdevēji ir vērīgi, dažkārt īpaši detalizēti savās prasībās, aizņēmēji – vai nu pārlieku risku mīloši vai arī pretēji – ļoti piesardzīgi, jo joprojām labā atmiņā ir iepriekšējā krīze. Vienlaikus sava veida ietekme ir arī aktuālākajam jautājumam par naudas līdzekļu un kapitāla izcelsmi darījumu partneriem un to patiesā labuma guvēju noskaidrošanai (identificēšanai). Tie uzņēmumi, kuriem ir skaidra kapitāla izcelsme, caurspīdīgs bizness, aizņēmumu Latvijā var saņemt būtībā uz tieši tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir Zviedrijā vai Vācijā. Vienlaikus jāsaprot, ka ne jau visi potenciālie aizņēmēji ir tādi. Ir uzņēmumi, kuri šodien var saņemt finansējumu ar ļoti zemām procentu likmēm tieši tāpat, kā to varēja iegūt 2006.- 2007. gadā, un ir arī tādi, kuri kredītu saņemt nevar, jo bankas nesteidz aizdot. Līdztekus šīm divām kredītņēmēju kategorijām ir vēl viena, kādas īsti nebija pirms iepriekšējās krīzes, – kredītu saņemt var, bet šādu iespēju neizmanto vai arī, ja to ņem, tad ļoti piesardzīgi. Ir daudz spēcīgu uzņēmumu, kuri varētu iegādāties citas kompānijas, ieiet citos tirgos un attīstīties, taču tas nenotiek, jo valda piezemētība, bailes, nedrošība par nākotni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Putniņš: Ir bankas, kuras vērtē iespēju atstāt Latvijas tirgu un iegūt licenci citur

LETA, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp ārvalstu klientus līdz šim apkalpojošajām bankām ir bankas, kuras vērtē iespēju atstāt Latvijas tirgu un iegūt licenci kādā citā valstī, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš, nekonkretizējot banku skaitu, kas apsver šādu iespēju.

Jautāts, vai ārvalstu klientus līdz šim apkalpojošo banku iesniegtie biznesa modeļi bija radoši, Putniņš atbildēja noliedzoši. «Es gribētu teikt, ka nē, to arī negaidījām, jo gribējām redzēt piesardzīgu un precīzi izkalkulētu biznesa pamatu tagad ar potenciālu skatu nākotnē. Tie drīzāk ir grūtu laiku radīti biznesa modeļi jaunai sektora gultnei, ņemot vērā aktuālo situāciju, kāda tā ir mūsu reģiona tirgos un arī globālā mērogā,» viņš sacīja.

FKTK priekšsēdētājs atzīmēja, ka tagadējos apstākļos bankām atspēriena punkts var būt vietējais tirgus, taču Latvija ir maza valsts, iedzīvotāju nav daudz, viņi nav arī pārāk turīgi, kā arī ekonomika ir salīdzinoši maza un tai nav milzīgas jaudas, tāpēc bankām ar Latviju vien nepietiks un būs jāizmanto pārrobežu darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka norāda uz cenošanas problēmu Latvijas nekustamā īpašuma tirgū

Lelde Petrāne, 25.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos sešos mēnešos SEB banka mājokļa kredītos privātpersonām piešķīrusi 77 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2018. gada pirmajos sešos mēnešos. No piešķirtajiem kredītiem 51% ir aizdevumi ar Altum atbalsta programmu ģimenēm vai jaunajiem speciālistiem.

Vienlaikus banka akcentē, ka vērojama plaisa starp to, ko pircējs var atļauties nopirkt, un cenu, par kuru pārdevējs piedāvā īpašumu.

Joprojām lielākā daļa (75%) no piešķirtajiem aizdevumiem paredzēti dzīvokļa iegādei vai remontam, 15% – mājas iegādei, savukārt ap 6% – mājas būvniecībai. Apmēram 70% no visiem mājokļa pirkšanas darījumiem tiek noslēgti otrreizējā tirgū, taču turpina pieaugt pieprasījums jauno mājokļu segmentā, kā arī renovēto pirmskara māju segmentā. Aug arī iedzīvotāju vēlme iegādāties privātmājas.

«Šā gada pirmajos sešos mēnešos ir vērojama aktīvākā kredītu plūsma pēdējo gadu laikā, ko veicinājis kopējais aktivitātes pieaugums Rīgas un tās apkaimes mājokļu tirgū. Tendences nekustamo īpašumu tirgū iet roku rokā ar iedzīvotāju maksātspēju – pieaugot ienākumiem, arvien vairāk cilvēku var atļauties investēt nekustamajā īpašumā un iegādāties savām vēlmēm un vajadzībām atbilstošu mājokli. Aug arī interese par privātmāju būvniecību, taču, plānojot budžetu, jāņem vērā būtiska tendence – nereti procesa gaitā celtniecības izmaksas pieaug. Līdz ar to rūpīgi jāizvērtē, vai māju var atļauties būvēt pašu spēkiem, vai tomēr izdevīgāk būtu iegādāties gatavu māju un pielāgot savām vēlmēm,» skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ober-Haus: Jaunuzbūvētu māju Pierīgā var nopirkt, sākot no 170 tūkstošiem eiro

Lelde Petrāne, 25.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātmājas iegādi lielā mērā šobrīd ietekmē nekustamā īpašuma nodokļa apmērs, norāda kompānija Ober-Haus.

Pēc Ober-Haus speciālistu novērojumiem, tirgū nedaudz ir samazinājies privātmāju piedāvājumu skaits. Salīdzinoši liels ir piedāvājums ar ekspluatācijā nenodotām jaunbūvēm. Taču privātmāju pamatpircējs galvenokārt ir jaunās ģimenes, kuras, apzinoties lielo birokrātijas slogu, lai sakārtotu dokumentāciju mājas nodošanai ekspluatācijā, bieži vien tomēr noraida lēmumu iegādāties jaunbūvi.

Vairums gadījumu, ja ir iespēja, klienti izmanto Altum valsts atbalstu jaunajām ģimenēm.

Jaunās ģimenes interesējas par privātmājām Pierīgā līdz vidēji 150 tūkstošiem eiro, kurās nav vajadzīgas lielas finansiālas investīcijas, taču šāds piedāvājums tirgū ir ļoti mazs. Pilnīgi pabeigtas jaunuzbūvētas mājas Pierīgā (40 km rādiusā ap Rīgu) šobrīd maksā, sākot no 170 tūkstošiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Investora valstiskā piederība nav svarīga

Līva Melbārzde, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja potenciālais investors ir veiksmīgs un godīgs uzņēmējs, kāpēc lai viņš brīva kapitāla plūsmas ietvaros nevarētu izvēlēties strādāt Latvijā- Eiropas Savienībā?

Šādu tematu intervijā DB aktualizē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, piebilstot, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmai varētu ieviest papildu regulējumu un kritērijus investoriem no trešajām valstīm. Taču, ja šāds investors- nerezidents vēlētos ieguldīt Latvijā, izmantojot TUA programmu, un te uzbūvēt lielus daudzdzīvokļu namus, tad tas būtu ļoti pozitīvi skatāms, jo veicinātu mājokļu pieejamību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

No ārzemju investoriem reizēm var dzirdēt, ka viņiem ir skaidrs, ka igauņi Baltijā ir IT centrs, lietuvieši atkal intensīvi piedāvā sevi ražotnēm un fintech sektoram, bet par Latviju nereti skaidra priekšstata nav. Cik, jūsuprāt, LIAA līdz šim ir labi tikusi galā ar saviem pienākumiem investīciju piesaistē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas uzņēmēji piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla monētām apgrozībā

Žanete Hāka, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji pagaidām piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla (1 un 2 eiro centu) monētām apgrozībā.

Tomēr šāda iniciatīva varētu tikt īstenota, ja sabiedrības atbalsts ietu plašumā (pagaidām «par» un «pret» dalās diezgan līdzīgi), tiktu apzinātas nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos un uzņēmēji gūtu pārliecību par šāda soļa ekonomisko atdevi. Šāds secinājums izskanēja Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā par mazā nomināla monētu nākotni, kurā piedalījās tirgotāju, inkasācijas uzņēmumu, kases aparātu uzturētāju, komercbanku, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un centrālās bankas pārstāvji, tātad cilvēki no nozarēm un institūcijām, kuras vistiešāk iesaistītas skaidrās naudas apritē.

Latvijas Banka rīkoja diskusiju, lai apzinātu skaidrās naudas apritē iesaistīto uzņēmēju un valsts institūciju pārstāvju viedokļus par atteikšanos no viena un divu centu monētām apgrozībā. Latvijā šāda apspriešana patlaban sākas, tikmēr vairākās eiro zonas valstīs (Somijā, Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā) jau gadiem tiek īstenota pirkuma summas apaļošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kas Latvijas ekonomiku sagaida 2020. gadā?

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists, 31.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Vasara beigusies”, “Remdena tautsaimniecības izaugsme“, “Mākoņi ārējā vidē“ – tā Latvijas Bankas ekonomisti valsts ekonomiskās attīstības trajektorijā nesen piesardzīgi iezīmēja pavērsienu lejup.

Tas nenozīmē krīzi – Latvijas ekonomika nepārtraukti aug jau desmito gadu pēc kārtas, un šis ilgākais ekonomikas pieauguma periods kopš valsts neatkarības atjaunošanas turpināsies arī 2020. gadā. Tomēr ekonomikas pieauguma tempi palēninās: izaugsme par 2-3% gadā, lai arī nedaudz straujāka par Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo līmeni, nav pietiekama, lai jau pārskatāmā nākotnē baudītu Eiropas attīstītāko valstu dzīves standartus.

Šis lejupvērstais pavērsiens ekonomiskās izaugsmes prognozēs nav Latvijas fenomens un iet kopā ar globālās ekonomikas attīstības bremzēšanos. Mūsu galveno tirdzniecības partneru ekonomiskās attīstības prognozes šogad tika vairākkārt pārskatītas uz leju, kas Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai nozīmē mazākas eksporta iespējas. Ārējās vides nenoteiktība, kad visa pasaule seko līdzi britu breksita sāgai, kad Donalda Trampa tvīts ir uzticamākais ziņu avots par pamieru ASV-Ķīnas tirdzniecības karā vai kad pirmajās stundās pēc dronu uzbrukuma Saūda Arābijas naftas pārstrādes rūpniecībai daži analītiķi neizslēdza naftas cenas būtisku kāpumu, nozīmē investoru piesardzību – lēmumi par ražošanas attīstību tiek atlikti, un tādējādi attīstība patiešām ir gausa (faktiski tās ir gaidas, kas piepilda pašas sevi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

Dienas Bizness, 30.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagātnes krīze neatkārtosies, nākotnes krīze ir zināma – tās vārds ir tautsaimniecības sabremzēšanās. Kaut arī daudziem ekonomikas asinsrites palēnināšanās var nozīmēt mazāku apgrozījumu un mazāku peļņu, tā nav apokalipse.

Eksperti "Dienas Biznesam" norāda, ka 2008. gada krīze Latvijā nav iespējama vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem – Latvijas mājsaimniecību aizņemšanās līmenis 2006. un 2007. gadā bija 20%, šobrīd – 3% no IKP. Esam piesardzīgi, līdz ar to mazāk ievainojami.

Šajā žurnalā "Dienas Bizness" atskatās uz 2019. gadu un kopā ar ekspertiem prognozē nākotnes izaicinājumus.

30. decembra numurā:

*Uzzini, ar kādām nodokļu pārmaiņām sāksies 2020. gads

*Noskaidro, kā Latvijā mainās soda naudu politika, ko apkaros bargāk

*Secini, vai norises nekustamo īpašumu tirgū ir spogulis plašākiem procesiem

*Analizē kopā ar ekspertiem, vai Latvijā būs krīze, vai jāgatavojas ilgākam zemākas izaugsmes periodam

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: DB viesojas vērienīgajā Jaunās Teikas kvartālā

Ingrīda Drazdovska, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā nekustamā īpašuma kompānija "Hanner" pabeigs Jaunās Teikas kvartālu, citu attīstības plānu tai pagaidām nav, ņemot vērā ne pārāk spožo situāciju tirgū.

Paralēli šobrīd uzņēmums pabeidz dzīvojamās mājas Vesetas ielā 26 pēdējo dzīvokļu pārdošanu, kā arī turpina pārvaldīt biroju centru "Place Eleven" Skanstes apkaimē.

Jaunā Teika atrodas Rīgā, aiz VEF kultūras pils un LMT ēkas; starp Gustava Zemgala gatvi un Ropažu ielu. Noslēgumam tuvojas 16 stāvu biroju ēkas "Henrihs" un pēdējās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecība. Iznomājamā biroju platība "Henrihā" ir 22,3 tūkst. m2.

DB.lv pērn decembrī ziņoja, ka viens no pirmajiem nomniekiem šajā ēkā būs "Cabot Latvia". Gan "Henrihs", gan līdzās esošais "Teodors" (pabeigts 2018.gadā) celti atbilstoši ilgtspējīgas būvniecības kritērijiem. "Teodorā" ir izveidota jau otrā šī kvartāla kopdarba telpa "Teikums", sporta klubs "Squad Hour", kurš aprīkots ar jaunākās paaudzes tehnoloģijām un piedāvā dažādas trenažieru un grupu nodarbības, kā arī kokteiļbārs "Minox" un pasākumu telpas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronvīrusa Covid-19 izplatība Latvijā un pasaulē negatīvi ietekmējusi arī ziedu biznesu.

Ziedu tirgotāja "J van Vliet Cash&Carry Riga" darbību vīruss ir ietekmējis vistiešākajā veidā - saīsināts ziedu bāzes darba laiks, samazinājies klientu skaits, pārskatīts uz vietas esošo darbinieku skaits, kā arī aizsarglīdzekļi un dezinfekcija ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu.

Ziedu bāzes galvenie klienti ir ziedu veikali, floristi, dekoratori utt., taču saistībā ar to, ka atcelti visi sabiedriskie pasākumi, ierobežota cilvēku pulcēšanās, cilvēki aicināti lieku reizi nepamest mājas un ziedi nav pirmās nepieciešamības prece, pieprasījums būtiski sarucis. Ziedu bāzes pārdošanas apjomi kritušies līdz pat 80%.

"Lielāko daļu savu pasūtījumu mūsu klienti veic 3-4 dienas iepriekš, jo mūsu piedāvātie ziedi tiek sūtīti no Ekvadoras un Holandes. Šobrīd pasūtījumi tiek veikti ļoti piesardzīgi, jo situācija mainās ļoti strauji un jebkurā brīdi valdība var pieņemt lēmumu slēgt mazumtirdzniecības veikalus, kā tas jau ir izdarīts daudzās citās Eiropas valstīs. Saskaramies arī ar transporta problēmām. Pat esošos pasūtījumus reizēm nevaram nodrošināt, jo kravas auto plūsma pār robežu ir ļoti lēna un transporta kompānijas atsaka mūsu pasūtījumu, jo tas ir neliels," stāsta "J van Vliet Cash&Carry Riga" direktore Baiba Loce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūzikas festivāls "Positivus", kam 17.un 18.jūlijā bija jānotiek Salacgrīvā, pārcelts uz 2021.gadu, sociālajos tīklos paziņojis festivāla direktors Ģirts Majors.

Viņš norāda, ka ārkārtas situācijas laikā pasaule ir pilnībā mainījusies un dažādas grūtības piedzīvo ikkatrs. Tas viss notiekot laikā, kad daļa cilvēku cīnās par līdzcilvēku dzīvību. "Šī paziņojuma rakstīšana ir grūtākais, ko nācies darīt festivāla 15 gadu pastāvēšanas laikā, jo mums jāpaziņo, ka 20202.gada vasara būs bez "Positivus" festivāla," raksta Ģ.Majors.

Viņš skaidro, ka festivāls nevar notiks mākslinieku, mūziķu, tehniskā personāla festivālu apmeklētāju veselības drošības dēļ. "Koncerti no guļamistabām televizora vai datoru ekrānā, ballītes dzīvojamās istabās vai uz balkoniem nekad neaizstās dzīvu koncertu apmeklējuma pieredzi. Pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi visā pasaulē liek māksliniekiem atcelt koncertus, bet festivāla organizatoriem - rakstīt atcelšanas paziņojumus visu veselības un drošības labā," vēsta Ģ.Majors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējās situācijas ieviešana viesusi izmaiņas arī autoskolu darbībā - teorētiskās apmācības klātienē vairs nedrīkst piedāvāt, tādēļ daļa autoskolu pārgājušas uz attālināto apmācību, bet daļa - pagaidām savu darbību apturējušas.

Plānots, ka, beidzoties ārkārtējai situācijai, nākotnē attālinātā teorijas apmācība varētu tikt ieviesta kā pastāvīgs apmācību veids.

Iepriekš nedrīkstēja

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba skaidro, ka ārkārtējās situācijas laikā ļauts attālināti mācīt visas teorētisko apmācību tēmas.

Līdz šim gan teorētiskā apmācība attālināti nebija iespējama, jo to aizliedza likums, kas nosaka, ka autovadītāja apmācība var notikt tikai telpā, kura ir apstiprināta no CSDD puses. Pirms krīzes valstī bija plāns ieviest daļēji attālinātu B kategorijas teorētisko apmācību, kas paredzēja, ka no 11 moduļiem, klātienē obligāti būtu jānoklausās 2 moduļi, bet šis īstenošanas plāns tika atlikts uz vēlāku laiku, stāsta autoskolas "Einšteins" pārstāve Baiba Rancāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā pieprasījums pēc cūkkopības uzņēmuma "Kunturi" ražotās gaļas būtiski pieauga, taču aprīlī tirdzniecība ir atgriezusies ierastajā "pirmskrīzes" līmenī, biznesa portālam db.lv stāsta SIA "Kunturi" projektu vadītāja Gunta Bole.

Atšķirība ir viena pirkuma apjomā - ja iepriekš pircēji iegādājās vairāk mazus pirkumus, tad skaitliski šobrīd klienti nāk uz veikaliem mazāk, bet iepērkas ilgākam laikam.

"Šobrīd daudzkārtīgi palielinās pasūtījumi internetā, arī mums. Tie klienti, kuri līdz šim bija piesardzīgi ar pārtikas pasūtīšanu internetā, tagad, apstākļu spiesti, to dara un secina – nav nemaz tik slikti. Iespējams, arī pēc krīzes turpināsies internetveikalu un piegāžu mājās uzvaras gājiens, jo klientam ir ērti, ja vien ir, kas saņem atvesto. Mūsu priekšrocība bija mūsu jau gatavā e-veikala platforma, ko palaidām apmēram pirms pusgada," piebilst G. Bole.

Plāns attīstīt liellopu gaļas piegādi attaisnojas 

Vecsaules pagasta zemnieku saimniecība "Jundas" turpina attīstīties un plāno uzlabot liellopu gaļas...

Kopumā "Kunturiem" pašreiz ir 8 firmas veikali un 2 autoveikali, bet cūkgaļu tirgo 11 "top!" veikalos Vidzemē, kā arī uzņēmums vairāk nekā 10 gadus noteiktās dienās veic piegādes mājās Vidzemē un Rīgā.

"Esam pateicīgi, ka mūsu nozare ir lauksaimniecība un pārtikas ražošana – lai vai kādas krīzes nāktu, šie produkti ir un būs vajadzīgi. Velkam zināmas paralēles ar 2008.gada krīzi – arī tās sākuma stadijā bija milzīgs pieprasījums pēc Latvijas precēm, visi importa preču cienītāji pēkšņi atcerējās, ka arī Latvijā ražo un piegādā labas lietas. Tagad notiek tas pats. Kā būs tālāk, to rādīs laiks, jo tieši šāda krīze pasaulē vēl nekad nav bijusi," viņa piebilst.

"Mēs visi straujiem soļiem esam spiesti kļūt gudrāki tieši tehnoloģijās, kā arī pārvērtēt katrs savas prioritātes. Tas nemaz nav slikti. Ticam un ceram, ka no krīzes iznāksim gudrāki un spēcīgāki – katrs pats un uzņēmums kopumā," saka "Kunturi" pārstāve. Viņa gan atzīst, ka visas tikšanās ar piegādātājiem un sadarbības partneriem ir pārceltas uz nenoteiktu laiku "pēc krīzes", cik iespējams, kompānijas pārstāvji sazinās e-pastos, sazvanās un tiekas "Zoom" platformā.

G. Bole uzsver, ka kopumā saimniecība "Kunturi" šajā laikā strādā, kā ierasts, ievērojot papildus noteikumus par aizsargstikliem starp klientu un pārdevēju, dezinfekcijas līdzekļu un cimdu lietošanu tirdzniecības vietās, tāpat iespēju robežās tiek dalītas laikā dažādu ražošanas mikrokolektīvu atpūtas pauzes, lai darbinieki maksimāli ievērotu distancēšanos, un veic papildus durvju kliņķu un citu dažādu virsmu dezinfekciju.

"Lursoft" dati liecina, ka uzņēmumam SIA "Kunturi" pagājušais gads bijis stabils, jo apgrozījums audzis par 3,9%, taču tajā pašā laikā, kā norāda uzņēmuma vadība, 2019.gads nav bijis labākais, jo lopbarības cenas pirmajos deviņos mēnešos turējās ļoti augstas, kas attiecīgi samazināja iespējamo peļņu no cūkkopības. Šī iemesla dēļ SIA "Kunturi" vadība ir gandarīta par to, ka 2019.gadu tomēr izdevies noslēgt lai arī ar nelielu, taču peļņu.

"Lursoft" pieejamais gada pārskats rāda, ka cūkkopības uzņēmuma peļņa gada laikā samazinājusies vairāk nekā piecas reizes, sarūkot no 66,52 tūkstošiem eiro 2018.gadā līdz 12,97 tūkstošiem eiro pērn. SIA "Kunturi" apgrozījums pērn sasniedzis 2,06 miljonus eiro. Kā savā iesniegtajā pārskatā norādījusi uzņēmuma vadība, apgrozījuma pieaugumu nodrošinājis gaļas produktu cenas pieaugums.

"Lursoft" dati rāda, ka SIA "Kunturi" nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā 2019.gadā palielinājušies līdz 420,79 tūkstošiem eiro.

SIA "Kunturi" dalībnieku sarakstā atrodamas deviņas personas, no kurām lielākais kapitāldaļu turētājs ir SIA "SAKTAS ZS" ar 87% kapitāldaļu. SIA "Kunturi" patiesais labuma guvējs ir Jurģis Krastiņš, kuram pieder 98,5% SIA "SAKTAS ZS" kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Izskatās, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk nekā iepriekšējā

Žanete Hāka, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru