Jaunākais izdevums

Banku politika komercīpašumu attīstības finansēšanai ir diezgan konservatīva, tās aizdevumu izsniedz, kad objektam ir zināmi nomnieki un ir skaidra attīstības koncepcija.

Kopējais banku izsniegtais aizdevumu apjoms operācijām ar nekustamo īpašumu patlaban pārsniedz divus miljardus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Banku pārstāvji novērojuši, ka kopumā 2018. gadā gan investīciju aktivitāte, gan būvniecības apjomi nekustamā īpašuma komercobjektos ir pieauguši. Banku interese finansēt perspektīvus nekustamā īpašuma projektus nav mazinājusies, un konkurence starp bankām ir augsta, raksturo Swedbank Nekustamo īpašumu un celtniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ina Ligere. «Vai bankas kļuvušas konservatīvākas? Nedomāju. Ir jāvērtē katras individuālā stratēģija un katrs nekustamā īpašuma attīstīšanas projekts. Drīzāk domāju, ka atsevišķas bankas, finansējot vairākus patiesi lielus nekustamā īpašuma projektus, jau ir sasniegušas savus riska apetītes griestus, tādēļ šobrīd vairs ne- steidzas finansēt jaunus projektus,» pieļauj Luminor valdes loceklis un Korporatīvā departamenta vadītājs Jānis Buks.

Tā, piemēram, AS SEB banka priekšroku dod zemāka ienesīguma projektam ar paredzamu naudas plūsmu pretēji augsta potenciālā ienākuma darījumam ar spekulatīvu piegaršu un augstu riska līmeni, un lielu varbūtību plānotajā laikā realizēt visus īpašumus, ieskatu bankas politikā sniedz SEB bankas Nekustamo īpašumu finansēšanas pārvaldes vadītājs Jānis Ozoliņš. Skatoties uz komercplatību (noliktavu, biroju, tirdzniecības platību) segmentu, banka aktīvi finansē attīstību, ja topošajam aktīvam būs skaidra ienākumu ģenerēšanas plūsma, viņš piebilst un min piemērus: IKEA – ir zināma veikala darbības koncepcija, paredzama naudas plūsma; Akropole – ir zināmi nomnieki, kas atradīsies šajā veikalā un nodrošinās naudas plūsmu; Origo – skaidra koncepcija un nomnieku struktūra. Tirgū ir salīdzinoši daudz brīvas naudas un arī objektu, kuros ieguldīt, līdz ar to banka varētu prasīt lielāku līdzfinansējumu. SEB bankai ir spējas un arī atbildība virzīt nekustamā īpašumu tirgu ilgtspējīgas attīstības virzienā. «Ir brīži, kad redzam nobīdes no ilgtspējīgas attīstības ceļa, tāpēc reizēm ir vairāk bremzes jāpiespiež, bet citkārt droši var braukt ar atļauto ātrumu. Klienta paša līdzdalība ir atkarīga no daudziem faktoriem, piemēram, īpašuma kvalitātes, tā izmantošanas veida, nomnieku kvalitātes, nomas līgumu termiņiem, aizdevuma atmaksas grafika un citiem. Līdz ar to tā var krietni atšķirties. No pēdējā laikā noslēgtajiem darījumiem redzam, ka klienti ir gatavi ieguldīt aptuveni 40–50%, savukārt pārējo finansē banka. Savukārt naudas izcelsmes jautājums ir viens no svarīgākajiem faktoriem, ko banka izvērtē, piešķirot aizdevumu. Kredītiestāde gaida atbildes uz jautājumiem un attiecīgu dokumentāciju, kas apliecina naudas izcelsmi,» skaidro J. Ozoliņš.

Visu rakstu Komercīpašumus kreditē piesardzīgi lasiet pirmdienas, 29.oktobra laikrakstā Dienas Bizness! Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz straujo ekonomikas izaugsmi, Latvijas uzņēmēju noskaņojums joprojām ir piesardzīgi optimistisks un vērtējums par darbaspēka pieejamību ceturksni no ceturkšņa pasliktinās - liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Latvijas uzņēmēju noskaņojums joprojām ir piesardzīgi optimistisks un sasniedz 51.3 indeksa punktus - liecina jaunākais Citadele Index pētījums. Starp nozarēm šobrīd vislielākais optimisms vērojams būvniecībā (53.8 punkti) un ražošanā (53.6 punkti). Savukārt kopējo uzņēmēju noskaņojumu pasliktina pakalpojumu nozare, kur indeksa vērtība noslīdējusi no 51.2 līdz 50.2 punktiem. Starp pakalpojumu apakšnozarēm visnegatīvākais noskaņojums šobrīd ir transporta un uzglabāšanas nozarē, kurā vienlaikus ir arī izteikts darbinieku trūkumus. Nedaudz optimistiskāki ir tirdzniecības jomā strādājošie uzņēmēji – tur noskaņojuma indekss ir 51 punkts.

Pēc viena ceturkšņa pārtraukuma pašreizējo situāciju uzņēmēji atkal vērtē pozitīvi - tagadnes indekss ir pakāpies no 48.5 uz 50 punktiem. Lai arī nākotnes indekss ir samazinājies no 54.4 uz 52.6 punktiem, arī nākotnes vērtējums ir raksturojams kā piesardzīgi optimistisks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka norāda uz cenošanas problēmu Latvijas nekustamā īpašuma tirgū

Lelde Petrāne, 25.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos sešos mēnešos SEB banka mājokļa kredītos privātpersonām piešķīrusi 77 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2018. gada pirmajos sešos mēnešos. No piešķirtajiem kredītiem 51% ir aizdevumi ar Altum atbalsta programmu ģimenēm vai jaunajiem speciālistiem.

Vienlaikus banka akcentē, ka vērojama plaisa starp to, ko pircējs var atļauties nopirkt, un cenu, par kuru pārdevējs piedāvā īpašumu.

Joprojām lielākā daļa (75%) no piešķirtajiem aizdevumiem paredzēti dzīvokļa iegādei vai remontam, 15% – mājas iegādei, savukārt ap 6% – mājas būvniecībai. Apmēram 70% no visiem mājokļa pirkšanas darījumiem tiek noslēgti otrreizējā tirgū, taču turpina pieaugt pieprasījums jauno mājokļu segmentā, kā arī renovēto pirmskara māju segmentā. Aug arī iedzīvotāju vēlme iegādāties privātmājas.

«Šā gada pirmajos sešos mēnešos ir vērojama aktīvākā kredītu plūsma pēdējo gadu laikā, ko veicinājis kopējais aktivitātes pieaugums Rīgas un tās apkaimes mājokļu tirgū. Tendences nekustamo īpašumu tirgū iet roku rokā ar iedzīvotāju maksātspēju – pieaugot ienākumiem, arvien vairāk cilvēku var atļauties investēt nekustamajā īpašumā un iegādāties savām vēlmēm un vajadzībām atbilstošu mājokli. Aug arī interese par privātmāju būvniecību, taču, plānojot budžetu, jāņem vērā būtiska tendence – nereti procesa gaitā celtniecības izmaksas pieaug. Līdz ar to rūpīgi jāizvērtē, vai māju var atļauties būvēt pašu spēkiem, vai tomēr izdevīgāk būtu iegādāties gatavu māju un pielāgot savām vēlmēm,» skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Izskatās, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk nekā iepriekšējā

Žanete Hāka, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā «ABLV Bank» pieļauj iespēju likvidēt tai piederošo «ABLV Bank Luxembourg», aģentūrai LETA atzina «ABLV Bank» likvidators Arvīds Kostomārovs.

Viņš norādīja, ka situācija ar «ABLV Bank» piederošo banku Luksemburgā nav vienkārša, jo no vienas puses ir Luksemburgas tiesas lēmums, ar kuru noraidīts Luksemburgas regulatora lūgums par «ABLV Bank Luxembourg» likvidāciju, bet no otras puses ir Eiropas Centrālās bankas tiešā uzraudzība pār Luksemburgas banku, vietējā regulatora prasības un tā izpratne par vēlamāko risinājumu, kā arī reputācijas jautājumi.

«Skaidrs ir tas, ka pārdošanas process ir īpaši sarežģīts un tiek analizēti dažādi scenāriji: ir daži piedāvājumi par pirkšanu, taču vienlaikus vērtējam, kas ir akceptējams regulatoriem un, kas kreditoriem ir izdevīgāk - pārdot banku ar visām tās saistībām, vai tomēr banku likvidēt. Būtiskākais ir tas, kas tieši kreditoriem un »ABLV Bank« kā akcionāram būs izdevīgāk, jo piedāvātās pirkuma summas nav tās augstākās smago un nepierādīto apsūdzību dēļ. Pēc izskanējušās informācijas par »ABLV Bank«, protams, ka pircēji ir īpaši piesardzīgi, baidoties, ka var turpināties vēl pārbaudes no regulatoru puses, darbs var tikt apgrūtināts. Reputācija ir stipri iedragāta, atjaunot to nav vienas dienas jautājums, bet laiks mums ir iedots tikai seši mēneši,» teica Kostomārovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Jaunpienācējiem banketu nozarē izaicinājums ir iegūt pirmos klientus

Anda Asere, 14.11.2018

Banketu nozarē SIA Deal Banquets strādā pirmo gadu. «Mums palīdzēja komandas iepriekšējā pieredze ēdināšanas nozarē, kas deva izpratni par šo jomu, klientiem un nišu, kura Latvijā vēl īsti nav apgūta,» atzīst Kārlis Dēķens, SIA Deal Banquets valdes priekšsēdētājs.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauni spēlētāji banketu nozarē ļauj piedāvāt to apmeklētājiem ko nebijušu, taču vienlaikus potenciālie sadarbības partneri ir piesardzīgi.

Banketu nozarē SIA Deal Banquets strādā pirmo gadu. «Mums palīdzēja komandas iepriekšējā pieredze ēdināšanas nozarē, kas deva izpratni par šo jomu, klientiem un nišu, kura Latvijā vēl īsti nav apgūta,» atzīst Kārlis Dēķens, SIA Deal Banquets valdes priekšsēdētājs. Savukārt SIA MJS group banketu pakalpojumu jomā darbojas kopš 2004. gada, bet tai nopietnāk pievērsās 2008. gadā, kad izveidoja banketu pakalpojumu zīmolu Cafeteria. «Lai iekļūtu tirgū, lielākais izaicinājums bija iegūt klientu uzticību, darbs ar savu komandu un pieredzes uzkrāšana. Ieguldījām daudz sava darba un laika, lai pierādītu spēju organizēt banketus pēc augstākajiem standartiem un prasībām,» neslēpj Sandijs Maišelis, Cafeteria (SIA MJS group) vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tūrisma attīstības birojs (RTAB) uzsāk komunikācijas kampaņu "Rīga bez tevis nav Rīga". Tā ir daļa no tūrisma veicināšanas pasākumiem, kuros līdz gada beigām plānots investēt vismaz 780 tūkstošus eiro.

Sadarbojoties ar RTAB partneriem, tai skaitā "Rīgas Rimi maratons", klasiskās mūzikas festivāls "Rīga-Jūrmala" un Starptautiskās Rīgas laikmetīgās mākslas biennāle (RIBOCA2), šosezon tiks īstenotas oriģinālas pilsētvides aktivitātes. Jau jūnijā notiks arī pirmais pilsēta tūrisma hakatons, lai kopīgi radītu inovatīvus tūrisma produktus vietējiem un ārvalstu tūristiem vasaras sezonai. Plāns arī ietver jaunu sadarbības programmu ar tūroperatoriem un darījuma tūrisma mārketinga aktivitātes.

Tūristu piesaistes kampaņa tiks īstenota sociālajos medijos, interneta vietnēs un vidē visā Baltijā, mudinot cilvēkus apmeklēt jau iecienītas Rīgas vietas, kā arī atklāt jaunus galvaspilsētas maršrutus, pieredzes un garšas. Tās galvenie varoņi ir "Live Rīga" ilggadējie partneri – viesnīcas, restorāni, dzīvesstila uzņēmumi, kultūras iestādes un pasākumu rīkotāji, kas pilsētas viesiem ir sagatavojuši piedzīvojumu vasaras garumā. Par godu kampaņas sākumam Brīvības laukumā tika atklāti arī lielformāta burti "R…GA", aicinot ikvienu kļūt par galvaspilsētas daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas uzņēmēji piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla monētām apgrozībā

Žanete Hāka, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji pagaidām piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla (1 un 2 eiro centu) monētām apgrozībā.

Tomēr šāda iniciatīva varētu tikt īstenota, ja sabiedrības atbalsts ietu plašumā (pagaidām «par» un «pret» dalās diezgan līdzīgi), tiktu apzinātas nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos un uzņēmēji gūtu pārliecību par šāda soļa ekonomisko atdevi. Šāds secinājums izskanēja Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā par mazā nomināla monētu nākotni, kurā piedalījās tirgotāju, inkasācijas uzņēmumu, kases aparātu uzturētāju, komercbanku, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un centrālās bankas pārstāvji, tātad cilvēki no nozarēm un institūcijām, kuras vistiešāk iesaistītas skaidrās naudas apritē.

Latvijas Banka rīkoja diskusiju, lai apzinātu skaidrās naudas apritē iesaistīto uzņēmēju un valsts institūciju pārstāvju viedokļus par atteikšanos no viena un divu centu monētām apgrozībā. Latvijā šāda apspriešana patlaban sākas, tikmēr vairākās eiro zonas valstīs (Somijā, Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā) jau gadiem tiek īstenota pirkuma summas apaļošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kreditēšanā Latvijā valda sava veida nogaidīšana

Māris Ķirsons, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanu Latvijā ietekmē trīs uzņēmēju grupas, daļai joprojām ir skaudras atmiņas no iepriekšējās recesijas, taču tik dziļa krīze, kāda tā bija iepriekš, mūsu valstī noteikti nebūs.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, AS SEB banka valdes loceklis Kārlis Danēvičs. Viņaprāt, vislielākos riskus recesijai Latvijā rada nevis tas, kas notiek mūsu valstī, bet gan Ķīnas un ASV attiecības, kā arī arvien pieaugošais populisms visā pasaulē.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir kreditēšanā?

Vienā vārdā – interesanta situācija. Lai arī kopš iepriekšējās krīzes būs pagājuši teju 10 gadi, tā Latviju skāra ļoti smagi un būtībā ir pielīdzināma lielajai depresijai, kādu pagājušā gadsimta 30. gados pārdzīvoja ASV, tomēr kreditēšanā Latvijā valda sava veida nogaidīšana. Aizdevēji ir vērīgi, dažkārt īpaši detalizēti savās prasībās, aizņēmēji – vai nu pārlieku risku mīloši vai arī pretēji – ļoti piesardzīgi, jo joprojām labā atmiņā ir iepriekšējā krīze. Vienlaikus sava veida ietekme ir arī aktuālākajam jautājumam par naudas līdzekļu un kapitāla izcelsmi darījumu partneriem un to patiesā labuma guvēju noskaidrošanai (identificēšanai). Tie uzņēmumi, kuriem ir skaidra kapitāla izcelsme, caurspīdīgs bizness, aizņēmumu Latvijā var saņemt būtībā uz tieši tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir Zviedrijā vai Vācijā. Vienlaikus jāsaprot, ka ne jau visi potenciālie aizņēmēji ir tādi. Ir uzņēmumi, kuri šodien var saņemt finansējumu ar ļoti zemām procentu likmēm tieši tāpat, kā to varēja iegūt 2006.- 2007. gadā, un ir arī tādi, kuri kredītu saņemt nevar, jo bankas nesteidz aizdot. Līdztekus šīm divām kredītņēmēju kategorijām ir vēl viena, kādas īsti nebija pirms iepriekšējās krīzes, – kredītu saņemt var, bet šādu iespēju neizmanto vai arī, ja to ņem, tad ļoti piesardzīgi. Ir daudz spēcīgu uzņēmumu, kuri varētu iegādāties citas kompānijas, ieiet citos tirgos un attīstīties, taču tas nenotiek, jo valda piezemētība, bailes, nedrošība par nākotni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronvīrusa Covid-19 izplatība Latvijā un pasaulē negatīvi ietekmējusi arī ziedu biznesu.

Ziedu tirgotāja "J van Vliet Cash&Carry Riga" darbību vīruss ir ietekmējis vistiešākajā veidā - saīsināts ziedu bāzes darba laiks, samazinājies klientu skaits, pārskatīts uz vietas esošo darbinieku skaits, kā arī aizsarglīdzekļi un dezinfekcija ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu.

Ziedu bāzes galvenie klienti ir ziedu veikali, floristi, dekoratori utt., taču saistībā ar to, ka atcelti visi sabiedriskie pasākumi, ierobežota cilvēku pulcēšanās, cilvēki aicināti lieku reizi nepamest mājas un ziedi nav pirmās nepieciešamības prece, pieprasījums būtiski sarucis. Ziedu bāzes pārdošanas apjomi kritušies līdz pat 80%.

"Lielāko daļu savu pasūtījumu mūsu klienti veic 3-4 dienas iepriekš, jo mūsu piedāvātie ziedi tiek sūtīti no Ekvadoras un Holandes. Šobrīd pasūtījumi tiek veikti ļoti piesardzīgi, jo situācija mainās ļoti strauji un jebkurā brīdi valdība var pieņemt lēmumu slēgt mazumtirdzniecības veikalus, kā tas jau ir izdarīts daudzās citās Eiropas valstīs. Saskaramies arī ar transporta problēmām. Pat esošos pasūtījumus reizēm nevaram nodrošināt, jo kravas auto plūsma pār robežu ir ļoti lēna un transporta kompānijas atsaka mūsu pasūtījumu, jo tas ir neliels," stāsta "J van Vliet Cash&Carry Riga" direktore Baiba Loce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien vairāk pieteikumu – privātmājas iegādei vai būvniecībai.

Privātpersonu pieprasījums pēc mājokļu kredītiem pieaug, taču liels stimuls tam ir valsts mājokļu atbalsta programmas. Kā liecina banku speciālistu novērojumi, aizvien vairāk cilvēku sniedz pieteikumus privātmāju iegādei vai būvniecībai. Tajā pašā laikā, ņemot aizdevumu, tos mudina paturēt prātā, ka nākamajā gadā procentu likmes varētu paaugstināties, taču eksperti lēš, ka tas notiks pakāpeniski.

Ņemot mājokļa kredītu, jārēķinās, ka tik lēts tas nākotnē vairs nebūs. Teju desmit gadus Euribor bāzes procentu likmes ir turējušās vēsturiski zemā līmenī, taču ekonomika pasaulē pamazām sāk atkopties un centrālās bankas piesardzīgi vai citas ne tik piesardzīgi sāk domāt vai jau ceļ bāzes procentu likmes, kas ietekmē kredīta maksājumus arī konkrētajā valūtā. Mājokļa kredītu aizņēmēji ņem ilgtermiņā, tādēļ tiem ir jādomā, vai to varēs atmaksāt, arī ja mēneša maksājums pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes ietekmē Latvijas uzņēmumi ļoti piesardzīgi vērtē uzņēmējdarbības attīstības perspektīvas tuvākajā nākotnē, liecina pētījums.

Kā liecina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" publicētais pētījums, pandēmija ir radījusi negatīvu finansiālo ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām, maksājumu vidi un finansiālo uzvedību Eiropā, radot bažas par ekonomikas recesiju šoruden.

56% aptaujāto Eiropas uzņēmēju uzskata, ka recesija jau ir iestājusies vai tā iestāsies gada laikā. Salīdzinot Baltijas valstis, Latvijas uzņēmēji ir visoptimistiskākie, jo recesiju paredz 45% Latvijas uzņēmēju, kas ir par 11% mazāk nekā vidēji Eiropā, kamēr Igaunijā 51%, bet Lietuvā 60%.

Uzņēmēji uzskata, ka recesijas iestāšanās Eiropā radīs lielu risku maksājumu apmaksai noteiktos termiņos, radot negatīvu ietekmi uz uzņēmumu likviditāti un spēju pastāvēt nākotnē. Vispesimistiskākā par pandēmijas radīto ietekmi uz uzņēmumu attīstību ir viesmīlības un izklaides industrija, kuras darbība, sākoties pandēmijai, tika visbūtiskāk ierobežota. Tās pārstāvji arī tuvākajā laikā strauju atveseļošanos neparedz un aptuveni 42% no šīs nozares aptaujātajiem Eiropā apgalvo, ka lejupslīdei būs smaga ietekme uz viņu uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Dārgi un bezjēdzīgi jeb nodokļu reformas sausais atlikums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo dienu šūmēšanās ap nodokļu parādiem vai pārmaksu, kas ir tiešas sekas nodokļu reformai, liek uzdot jautājumu – vai tas (lasi: nodokļu reforma) bija tā vērts? Atbilde ir: nē.

Par to liek domāt arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Jāņa Platā teiktais, ka reforma ir dārga, tās dēļ trūkst naudas šā gada budžetā, un cerēto mērķi – nevienlīdzības mazināšanu – tā sasniedz minimāli jeb, citiem vārdiem sakot, nesasniedz. Uz to, ka reforma nenāk par labu sabiedrības nabadzīgākajai daļai, norādījusi arī Eiropas Komisija.

Arī Tiesībsarga biroja pasūtītajā pētījumā, kuru veikuši Latvijas Universitātes ( LU) mācībspēki, norādīts, ka reforma nav nākusi par labu ģimenēm ar apgādājamiem un nelieliem ienākumiem. Viens no nodokļu reformas stūrakmeņiem ir Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) reforma, kas paredz dažādus atvieglojumus. Taču, kā secina LU pētnieki, «2018.gadā virkne nodokļu maksātāju pat pie esošiem attaisnotiem izdevumiem tos piemērot nevar, t.i., to ienākumu summa nav pietiekama, lai attaisnotie izdevumi varētu tikt piemēroti. Spriežot no vienlīdzības un sociālā taisnīguma principu skatījuma, nešķiet pieņemama situācija, kad ieguvumi no IIN reformas vairāk izpaužas nodarbinātajiem bez apgādājamajiem vai personām ar ienākumu līmeni, kas būtiski pārsniedz vidējo algu valstī.» Ja ir skaidrs, ka IIN atvieglojumi, tostarp attaisnotie izdevumi, nav pieejami mazo algu saņēmējiem ar apgādājamajiem, tad kāpēc tie vispār bija jāievieš? Kāds mērķis ar to tiek sasniegts? Nevienlīdzība noteikti netiek mazināta. Turklāt tas izmaksā ļoti dārgi, radot pamatotu jautājumu, vai šos līdzekļus nevarēja izmantot sociāli taisnīgāk un solidārāk?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju izmantotākie instrumenti krīzes pārvarēšanai ir nodokļu nomaksas termiņa atlikšana, dīkstāves uzsākšana un finanšu instrumentu piesaiste, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā biedru aptaujā par Covid-19 krīzes ietekmi uz uzņēmējdarbību.

Aptaujā ir atainota biedru vērtējuma dinamika no brīža pirms ārkārtējas situācijas izsludināšanas līdz apkopojuma sagatavošanas brīdim.

LTRK veiktajā biedru aptaujā par krīzes ietekmi uz uzņēmējdarbību ir redzams, ka pirmajā trijniekā izmantotākie instrumenti krīzes pārvarēšanai ir nodokļu nomaksas termiņa atlikšana (38%), dīkstāves uzsākšana (33%) un finanšu instrumentu piesaiste (29%), savukārt darbinieku atlaišanu ir veikuši 27%, kredīta pamatsummas maksājuma atlikšanu 15% no aptaujas respondentiem.

Jautājot uzņēmējiem, kādus risinājumus viņi plāno izvēlēties krīzes radīto problēmu risināšanai, salīdzinot ar marta beigām aprīlī daudz mazāk uzņēmumu plāno darbinieku atlaišanu (20%), dīkstāves uzsākšanu (33%), nodokļu nomaksas termiņu atlikšanu (32%), kā arī citu risinājumu izmantošanu, kas liecina par kopumā pozitīvāku situācijas attīstību nekā uzņēmēji prognozēja marta nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vjačeslavs Dombrovskis: Man ir morāli nepieņemami, ka tiek vilktas sarkanās līnijas

LETA, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas «Saskaņa» premjerministra amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis būtu gatavs uzņemties arī rīcībspējīgu mazākumvaldību.

Šorīt intervijā Latvijas Radio Dombrosvkis atgādināja, ka 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi partija «Saskaņa» un likumsakarīgi Valsts prezidentam Raimondam Vējonim būtu jāpiedāvā valdību veidot partijai, kas uzvarējusi.

«Man ir morāli nepieņemami, ka tiek vilktas sarkanās līnijas pret cilvēkiem, kuri atbalstījuši citu partiju, jo Latvijas simtgadē ir jādomā par cilvēku apvienošanu, nevis šķelšanu,» sacīja Dombrovskis.

Viņaprāt, jauno valdību bez «Saskaņas» nevar izveidot un sarkano līniju vilkšana jaunas valdības veidošanas procesā ir strupceļš, lai gan viņš atzina, ka būtu gatavs vadīt rīcībspējīgu mazākumvaldību. «Mazākumvaldības darbības laikā es pieliktu visas pūles, lai panāktu, ka tā vairs nebūtu mazākumvaldība,» piebilda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO,VIDEO: Db.lv sēžas netrafarētajā automašīnā kopā ar ceļu policistiem

Monta Glumane, 28.12.2018

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākie inspektori Ints Lamberts un Helmuts Gercāns.

Foto: Monta Glumane

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv pievienojās Valsts policijas (VP) Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākajiem inspektoriem Intam Lambertam un Helmutam Gercānam ikdienas patrulēšanas darbos ar netrafarēto VP automašīnu.

Kā stāsta I.Lamberts, daļa iedzīvotāju netrafarētās policijas automašīnas jau atpazīst. Šobrīd Liepājas iecirknim tādas ir četras, bet ik pa laikam notiek maiņa ar citām Latvijas pilsētām. Ar netrafarēto automašīnu esot lielāka iespēja pieķert nekaunīgākos ceļu satiksmes pārkāpējus. «Ja ierauga trafarēto automašīnu, pabrauc garām un turpina pārkāpt noteikumus, bet, zinot, ka ir netrafarētie transportlīdzekļi, visu laiku jābrauc piesardzīgi. Visbiežākie pārkāpumi ir ātruma pārsniegšana, agresīva braukšana – kolonnas apbraukšana un nostāšanās priekšā, vairākkārtēja joslu maiņa, driftēšana un citas darbības,» komentē I.Lamberts.

Policisti stāsta, ka patrulēšana nozīmē noteiktu maršrutu, kurā jāuzrauga satiksme un braukšanas ātrums. Pēc viņu pieredzes, ir tādi autovadītāji, kas brauc ļoti kulturāli, un tādi, kuriem nepalīdzēs neviens sods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Darba devēju iemaksas veido tikai 16% no visām iemaksām pensiju 3.līmenī

Žanete Hāka, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas ietvaros ieviestie ierobežojumi privātajām iemaksām pensiju 3. līmenī un dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu 2018. gadā atstāja īstermiņa negatīvo ietekmi uz jaunajām iemaksām, norāda Luminor Asset Management valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Privātās iemaksas pensiju 3. līmenī pērn samazinājās par 7%, savukārt šogad varētu augt par 5%

Klienti 2018. gadā savos pensiju 3.līmeņa līgumos novirzīja 62.8 miljonus eiro salīdzinājumā ar 67.4 miljoniem eiro 2017. gadā. Kritums 7% apmērā lielā mērā ir izskaidrojams ar tā dēvēto griestu noteikšanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma saņemšanai. Sākot ar 2018. gadu, iedzīvotāju ienākuma nodokli var atgūt tikai par privātām iemaksām pensiju 3. līmenī un dzīvības apdrošināšanā, kas nepārsniedz 4000 eiro gadā un nesastāda vairāk nekā 10% no bruto gada algas.

Tas mazināja motivāciju lielo (t.i., virs 40 tūkstošiem eiro gadā) algu saņēmējiem veikt iemaksas, kas pārsniegtu 4000 eiro gadā, izmantojot visus 10% no gada ienākumiem Darba devēju iemaksas arī turpmāk pieaugs straujāk Pērn relatīvi strauji pieauga darba devēju iemaksas, sasniedzot 12.6 miljonus eiro salīdzinājumā ar 10 miljoniem eiro 2017. gadā. Jāatzīmē, ka darba devēju iemaksas veido tikai 16% no visām iemaksām pensiju 3.līmenī, kas ir ļoti mazs rādītājs. Raugoties uz attīstītajām valstīm, darba devēju iemaksas veido vismaz pusi no visām iemaksām privātajos pensiju uzkrājumos. Tādēļ ir tikai loģiski pieņemt, ka nākotnē darba devēju iemaksas pieaugs straujāk par individuālajām iemaksām. To veicina arī nodokļu reformas ietvaros veiktie grozījumi, kas paredz darba devēju iemaksām atsevišķu nodokļu atvieglojumus griestus, kas ir noteikti 10% apmērā no darbinieku bruto algām. Šie griesti nepārklājas ar individuālajām iemaksām noteiktajiem griestiem, kā arī uz tiem neattiecās nodokļu atvieglojumu ierobežojums 4000 eiro apmērā gadā, kas ir spēkā individuālajām iemaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ober-Haus: Jaunuzbūvētu māju Pierīgā var nopirkt, sākot no 170 tūkstošiem eiro

Lelde Petrāne, 25.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātmājas iegādi lielā mērā šobrīd ietekmē nekustamā īpašuma nodokļa apmērs, norāda kompānija Ober-Haus.

Pēc Ober-Haus speciālistu novērojumiem, tirgū nedaudz ir samazinājies privātmāju piedāvājumu skaits. Salīdzinoši liels ir piedāvājums ar ekspluatācijā nenodotām jaunbūvēm. Taču privātmāju pamatpircējs galvenokārt ir jaunās ģimenes, kuras, apzinoties lielo birokrātijas slogu, lai sakārtotu dokumentāciju mājas nodošanai ekspluatācijā, bieži vien tomēr noraida lēmumu iegādāties jaunbūvi.

Vairums gadījumu, ja ir iespēja, klienti izmanto Altum valsts atbalstu jaunajām ģimenēm.

Jaunās ģimenes interesējas par privātmājām Pierīgā līdz vidēji 150 tūkstošiem eiro, kurās nav vajadzīgas lielas finansiālas investīcijas, taču šāds piedāvājums tirgū ir ļoti mazs. Pilnīgi pabeigtas jaunuzbūvētas mājas Pierīgā (40 km rādiusā ap Rīgu) šobrīd maksā, sākot no 170 tūkstošiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

Dienas Bizness, 30.12.2019

Dalies ar šo rakstu

Pagātnes krīze neatkārtosies, nākotnes krīze ir zināma – tās vārds ir tautsaimniecības sabremzēšanās. Kaut arī daudziem ekonomikas asinsrites palēnināšanās var nozīmēt mazāku apgrozījumu un mazāku peļņu, tā nav apokalipse.

Eksperti "Dienas Biznesam" norāda, ka 2008. gada krīze Latvijā nav iespējama vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem – Latvijas mājsaimniecību aizņemšanās līmenis 2006. un 2007. gadā bija 20%, šobrīd – 3% no IKP. Esam piesardzīgi, līdz ar to mazāk ievainojami.

Šajā žurnalā "Dienas Bizness" atskatās uz 2019. gadu un kopā ar ekspertiem prognozē nākotnes izaicinājumus.

30. decembra numurā:

*Uzzini, ar kādām nodokļu pārmaiņām sāksies 2020. gads

*Noskaidro, kā Latvijā mainās soda naudu politika, ko apkaros bargāk

*Secini, vai norises nekustamo īpašumu tirgū ir spogulis plašākiem procesiem

*Analizē kopā ar ekspertiem, vai Latvijā būs krīze, vai jāgatavojas ilgākam zemākas izaugsmes periodam

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūzikas festivāls "Positivus", kam 17.un 18.jūlijā bija jānotiek Salacgrīvā, pārcelts uz 2021.gadu, sociālajos tīklos paziņojis festivāla direktors Ģirts Majors.

Viņš norāda, ka ārkārtas situācijas laikā pasaule ir pilnībā mainījusies un dažādas grūtības piedzīvo ikkatrs. Tas viss notiekot laikā, kad daļa cilvēku cīnās par līdzcilvēku dzīvību. "Šī paziņojuma rakstīšana ir grūtākais, ko nācies darīt festivāla 15 gadu pastāvēšanas laikā, jo mums jāpaziņo, ka 20202.gada vasara būs bez "Positivus" festivāla," raksta Ģ.Majors.

Viņš skaidro, ka festivāls nevar notiks mākslinieku, mūziķu, tehniskā personāla festivālu apmeklētāju veselības drošības dēļ. "Koncerti no guļamistabām televizora vai datoru ekrānā, ballītes dzīvojamās istabās vai uz balkoniem nekad neaizstās dzīvu koncertu apmeklējuma pieredzi. Pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi visā pasaulē liek māksliniekiem atcelt koncertus, bet festivāla organizatoriem - rakstīt atcelšanas paziņojumus visu veselības un drošības labā," vēsta Ģ.Majors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

JKP jaunās valdības izveidē neplāno sadarboties ar ZZS

LETA, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā konservatīvā partija (JKP) jaunās valdības izveidē neplāno sadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Tikšanās starp JKP un ZZS līdz šim ir bijusi visīsākā salīdzinājumā ar citām partijām, aptuveni 20 minūtes. Pēc šīs tikšanās JKP līderis Jānis Bordāns paziņoja, ka redz ZZS kā konstruktīvu opozīciju Saeimā, ko noteica vēlētāju izvēle.

ZZS līderis Armands Krauze pauda, ka ZZS atbalsta loģiskus priekšlikumus. Tomēr, ja ZZS nebūs jaunās valdības sastāvā, tad politiskais spēks tās apstiprināšanu neatbalstīs.

Krauze gan uzsvēra, ka pašlaik ir tikai pats valdības veidošanas sarunu sākums, un noslēgumā būs redzams, kāds valdības modelis tiks piedāvāts. Lai arī ZZS aktīvi iesaistīsies valdības izveides procesā, politiskais spēks gatavs strādāt gan valdībā, gan opozīcijā, pauda Krauze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Krievijā spēcīgā sprādzienā desmitstāvu mājā gājuši bojā četri cilvēki

LETA/EHO MOSKVI/AFP, 31.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Magņitogorskas pilsētā pirmdien spēcīgā sprādzienā sagruvuši stāvu pārsegumi vienā desmitstāvu nama sekcijā un gājuši bojā vismaz četri cilvēki, bet saskaņā ar Krievijas Ārkārtējo situāciju ministrijas informāciju zem ēkas gruvešiem vēl varētu atrasties 36 līdz 40 cilvēki, kuru meklēšanas darbi turpināsies arī naktī.

Slimnīcās ar traumām un apsaldējumiem nogādāti pieci cilvēki, divu cietušo stāvoklis ir smags.

Ēkas gruveši tiek pārmeklēti ļoti piesardzīgi, tāpēc grūti prognozēt, cik ilgs laiks tam būs vajadzīgs. Daudzu stundu laikā nav izdevies atrast nevienu, izņemot četrus bojāgājušos, kas izvilkti no drupām neilgi pēc sprādziena.

Pēcpusdienā Magņitogorskā ieradies Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Sprādziens nograndis plkst.6 no rīta pēc vietējā laika (plkst.3 pēc Latvijas laika). Saskaņā ar galveno versiju, ko izskata Krievijas Izmeklēšanas komiteja, nelaimi izraisījusi gāzes eksplozija.

Iedzīvotāji evakuēti arī no līdzās esošajām ēkas sekcijām, kur arī cietuši vairāki dzīvokļi, izbirušas logu rūtis un sienās parādījušās plaisas. Konstrukciju drošību pārbauda speciālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Putniņš: Ir bankas, kuras vērtē iespēju atstāt Latvijas tirgu un iegūt licenci citur

LETA, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp ārvalstu klientus līdz šim apkalpojošajām bankām ir bankas, kuras vērtē iespēju atstāt Latvijas tirgu un iegūt licenci kādā citā valstī, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš, nekonkretizējot banku skaitu, kas apsver šādu iespēju.

Jautāts, vai ārvalstu klientus līdz šim apkalpojošo banku iesniegtie biznesa modeļi bija radoši, Putniņš atbildēja noliedzoši. «Es gribētu teikt, ka nē, to arī negaidījām, jo gribējām redzēt piesardzīgu un precīzi izkalkulētu biznesa pamatu tagad ar potenciālu skatu nākotnē. Tie drīzāk ir grūtu laiku radīti biznesa modeļi jaunai sektora gultnei, ņemot vērā aktuālo situāciju, kāda tā ir mūsu reģiona tirgos un arī globālā mērogā,» viņš sacīja.

FKTK priekšsēdētājs atzīmēja, ka tagadējos apstākļos bankām atspēriena punkts var būt vietējais tirgus, taču Latvija ir maza valsts, iedzīvotāju nav daudz, viņi nav arī pārāk turīgi, kā arī ekonomika ir salīdzinoši maza un tai nav milzīgas jaudas, tāpēc bankām ar Latviju vien nepietiks un būs jāizmanto pārrobežu darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Investora valstiskā piederība nav svarīga

Līva Melbārzde, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja potenciālais investors ir veiksmīgs un godīgs uzņēmējs, kāpēc lai viņš brīva kapitāla plūsmas ietvaros nevarētu izvēlēties strādāt Latvijā- Eiropas Savienībā?

Šādu tematu intervijā DB aktualizē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, piebilstot, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmai varētu ieviest papildu regulējumu un kritērijus investoriem no trešajām valstīm. Taču, ja šāds investors- nerezidents vēlētos ieguldīt Latvijā, izmantojot TUA programmu, un te uzbūvēt lielus daudzdzīvokļu namus, tad tas būtu ļoti pozitīvi skatāms, jo veicinātu mājokļu pieejamību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

No ārzemju investoriem reizēm var dzirdēt, ka viņiem ir skaidrs, ka igauņi Baltijā ir IT centrs, lietuvieši atkal intensīvi piedāvā sevi ražotnēm un fintech sektoram, bet par Latviju nereti skaidra priekšstata nav. Cik, jūsuprāt, LIAA līdz šim ir labi tikusi galā ar saviem pienākumiem investīciju piesaistē?

Komentāri

Pievienot komentāru