Jaunākais izdevums

Banku politika komercīpašumu attīstības finansēšanai ir diezgan konservatīva, tās aizdevumu izsniedz, kad objektam ir zināmi nomnieki un ir skaidra attīstības koncepcija.

Kopējais banku izsniegtais aizdevumu apjoms operācijām ar nekustamo īpašumu patlaban pārsniedz divus miljardus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Banku pārstāvji novērojuši, ka kopumā 2018. gadā gan investīciju aktivitāte, gan būvniecības apjomi nekustamā īpašuma komercobjektos ir pieauguši. Banku interese finansēt perspektīvus nekustamā īpašuma projektus nav mazinājusies, un konkurence starp bankām ir augsta, raksturo Swedbank Nekustamo īpašumu un celtniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ina Ligere. «Vai bankas kļuvušas konservatīvākas? Nedomāju. Ir jāvērtē katras individuālā stratēģija un katrs nekustamā īpašuma attīstīšanas projekts. Drīzāk domāju, ka atsevišķas bankas, finansējot vairākus patiesi lielus nekustamā īpašuma projektus, jau ir sasniegušas savus riska apetītes griestus, tādēļ šobrīd vairs ne- steidzas finansēt jaunus projektus,» pieļauj Luminor valdes loceklis un Korporatīvā departamenta vadītājs Jānis Buks.

Tā, piemēram, AS SEB banka priekšroku dod zemāka ienesīguma projektam ar paredzamu naudas plūsmu pretēji augsta potenciālā ienākuma darījumam ar spekulatīvu piegaršu un augstu riska līmeni, un lielu varbūtību plānotajā laikā realizēt visus īpašumus, ieskatu bankas politikā sniedz SEB bankas Nekustamo īpašumu finansēšanas pārvaldes vadītājs Jānis Ozoliņš. Skatoties uz komercplatību (noliktavu, biroju, tirdzniecības platību) segmentu, banka aktīvi finansē attīstību, ja topošajam aktīvam būs skaidra ienākumu ģenerēšanas plūsma, viņš piebilst un min piemērus: IKEA – ir zināma veikala darbības koncepcija, paredzama naudas plūsma; Akropole – ir zināmi nomnieki, kas atradīsies šajā veikalā un nodrošinās naudas plūsmu; Origo – skaidra koncepcija un nomnieku struktūra. Tirgū ir salīdzinoši daudz brīvas naudas un arī objektu, kuros ieguldīt, līdz ar to banka varētu prasīt lielāku līdzfinansējumu. SEB bankai ir spējas un arī atbildība virzīt nekustamā īpašumu tirgu ilgtspējīgas attīstības virzienā. «Ir brīži, kad redzam nobīdes no ilgtspējīgas attīstības ceļa, tāpēc reizēm ir vairāk bremzes jāpiespiež, bet citkārt droši var braukt ar atļauto ātrumu. Klienta paša līdzdalība ir atkarīga no daudziem faktoriem, piemēram, īpašuma kvalitātes, tā izmantošanas veida, nomnieku kvalitātes, nomas līgumu termiņiem, aizdevuma atmaksas grafika un citiem. Līdz ar to tā var krietni atšķirties. No pēdējā laikā noslēgtajiem darījumiem redzam, ka klienti ir gatavi ieguldīt aptuveni 40–50%, savukārt pārējo finansē banka. Savukārt naudas izcelsmes jautājums ir viens no svarīgākajiem faktoriem, ko banka izvērtē, piešķirot aizdevumu. Kredītiestāde gaida atbildes uz jautājumiem un attiecīgu dokumentāciju, kas apliecina naudas izcelsmi,» skaidro J. Ozoliņš.

Visu rakstu Komercīpašumus kreditē piesardzīgi lasiet pirmdienas, 29.oktobra laikrakstā Dienas Bizness! Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību reformu, projekta vadīšana no atbildīgās institūcijas ir ļoti zemā līmenī un sākta no otra gala, uzskata "Arco Real Estate" valdes loceklis un vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Pēc viņa domām, par plānotajām izmaiņām ir jārunā kompleksi, jaunās kadastrālās vērtības sasaistot ar grozījumiem nekustamā īpašuma nodokļu likmēs.

"Kopumā ir labi, ka mēs cenšamies kadastrālās vērtības pietuvināt tirgus vērtībai, ko, starp citu, pirms vairākiem gadiem rosināja Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija, bet nedrīkst pieļaut situāciju, ka vismazāko tirgus izmaiņu gadījumā kadastrālās vērtības pārsniedz nekustamo īpašumu tirgus vērtību," uzsver eksperts.

Lai gūtu priekšstatu par plānotajām izmaiņām, uzņēmumā "Arco Real Estate", kura vērtētāji ikdienā veic dažādu nekustamo īpašumu vērtēšanu, apkopota informācija par mēneša laikā analizētiem īpašumiem, kā rezultātā atklājās šāda aina. Kopumā sērijveida dzīvokļu segmentā projektētās kadastrālās vērtības lielākoties nepārsniedz šī brīža tirgus vērtību, taču ir konstatēti izņēmumi ar 119. sērijas ēkām – tur, piemēram, neremontētu dzīvokļu projektētās kadastrālās vērtības pārsniedz tirgus vērtību. Tas, iespējams, saistīts ar ēku būvniecības gadu, jo tās būvētas salīdzinoši nesen, proti, padomju laiku pēdējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz straujo ekonomikas izaugsmi, Latvijas uzņēmēju noskaņojums joprojām ir piesardzīgi optimistisks un vērtējums par darbaspēka pieejamību ceturksni no ceturkšņa pasliktinās - liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Latvijas uzņēmēju noskaņojums joprojām ir piesardzīgi optimistisks un sasniedz 51.3 indeksa punktus - liecina jaunākais Citadele Index pētījums. Starp nozarēm šobrīd vislielākais optimisms vērojams būvniecībā (53.8 punkti) un ražošanā (53.6 punkti). Savukārt kopējo uzņēmēju noskaņojumu pasliktina pakalpojumu nozare, kur indeksa vērtība noslīdējusi no 51.2 līdz 50.2 punktiem. Starp pakalpojumu apakšnozarēm visnegatīvākais noskaņojums šobrīd ir transporta un uzglabāšanas nozarē, kurā vienlaikus ir arī izteikts darbinieku trūkumus. Nedaudz optimistiskāki ir tirdzniecības jomā strādājošie uzņēmēji – tur noskaņojuma indekss ir 51 punkts.

Pēc viena ceturkšņa pārtraukuma pašreizējo situāciju uzņēmēji atkal vērtē pozitīvi - tagadnes indekss ir pakāpies no 48.5 uz 50 punktiem. Lai arī nākotnes indekss ir samazinājies no 54.4 uz 52.6 punktiem, arī nākotnes vērtējums ir raksturojams kā piesardzīgi optimistisks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka norāda uz cenošanas problēmu Latvijas nekustamā īpašuma tirgū

Lelde Petrāne, 25.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos sešos mēnešos SEB banka mājokļa kredītos privātpersonām piešķīrusi 77 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2018. gada pirmajos sešos mēnešos. No piešķirtajiem kredītiem 51% ir aizdevumi ar Altum atbalsta programmu ģimenēm vai jaunajiem speciālistiem.

Vienlaikus banka akcentē, ka vērojama plaisa starp to, ko pircējs var atļauties nopirkt, un cenu, par kuru pārdevējs piedāvā īpašumu.

Joprojām lielākā daļa (75%) no piešķirtajiem aizdevumiem paredzēti dzīvokļa iegādei vai remontam, 15% – mājas iegādei, savukārt ap 6% – mājas būvniecībai. Apmēram 70% no visiem mājokļa pirkšanas darījumiem tiek noslēgti otrreizējā tirgū, taču turpina pieaugt pieprasījums jauno mājokļu segmentā, kā arī renovēto pirmskara māju segmentā. Aug arī iedzīvotāju vēlme iegādāties privātmājas.

«Šā gada pirmajos sešos mēnešos ir vērojama aktīvākā kredītu plūsma pēdējo gadu laikā, ko veicinājis kopējais aktivitātes pieaugums Rīgas un tās apkaimes mājokļu tirgū. Tendences nekustamo īpašumu tirgū iet roku rokā ar iedzīvotāju maksātspēju – pieaugot ienākumiem, arvien vairāk cilvēku var atļauties investēt nekustamajā īpašumā un iegādāties savām vēlmēm un vajadzībām atbilstošu mājokli. Aug arī interese par privātmāju būvniecību, taču, plānojot budžetu, jāņem vērā būtiska tendence – nereti procesa gaitā celtniecības izmaksas pieaug. Līdz ar to rūpīgi jāizvērtē, vai māju var atļauties būvēt pašu spēkiem, vai tomēr izdevīgāk būtu iegādāties gatavu māju un pielāgot savām vēlmēm,» skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā «ABLV Bank» pieļauj iespēju likvidēt tai piederošo «ABLV Bank Luxembourg», aģentūrai LETA atzina «ABLV Bank» likvidators Arvīds Kostomārovs.

Viņš norādīja, ka situācija ar «ABLV Bank» piederošo banku Luksemburgā nav vienkārša, jo no vienas puses ir Luksemburgas tiesas lēmums, ar kuru noraidīts Luksemburgas regulatora lūgums par «ABLV Bank Luxembourg» likvidāciju, bet no otras puses ir Eiropas Centrālās bankas tiešā uzraudzība pār Luksemburgas banku, vietējā regulatora prasības un tā izpratne par vēlamāko risinājumu, kā arī reputācijas jautājumi.

«Skaidrs ir tas, ka pārdošanas process ir īpaši sarežģīts un tiek analizēti dažādi scenāriji: ir daži piedāvājumi par pirkšanu, taču vienlaikus vērtējam, kas ir akceptējams regulatoriem un, kas kreditoriem ir izdevīgāk - pārdot banku ar visām tās saistībām, vai tomēr banku likvidēt. Būtiskākais ir tas, kas tieši kreditoriem un »ABLV Bank« kā akcionāram būs izdevīgāk, jo piedāvātās pirkuma summas nav tās augstākās smago un nepierādīto apsūdzību dēļ. Pēc izskanējušās informācijas par »ABLV Bank«, protams, ka pircēji ir īpaši piesardzīgi, baidoties, ka var turpināties vēl pārbaudes no regulatoru puses, darbs var tikt apgrūtināts. Reputācija ir stipri iedragāta, atjaunot to nav vienas dienas jautājums, bet laiks mums ir iedots tikai seši mēneši,» teica Kostomārovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Jaunpienācējiem banketu nozarē izaicinājums ir iegūt pirmos klientus

Anda Asere, 14.11.2018

Banketu nozarē SIA Deal Banquets strādā pirmo gadu. «Mums palīdzēja komandas iepriekšējā pieredze ēdināšanas nozarē, kas deva izpratni par šo jomu, klientiem un nišu, kura Latvijā vēl īsti nav apgūta,» atzīst Kārlis Dēķens, SIA Deal Banquets valdes priekšsēdētājs.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauni spēlētāji banketu nozarē ļauj piedāvāt to apmeklētājiem ko nebijušu, taču vienlaikus potenciālie sadarbības partneri ir piesardzīgi.

Banketu nozarē SIA Deal Banquets strādā pirmo gadu. «Mums palīdzēja komandas iepriekšējā pieredze ēdināšanas nozarē, kas deva izpratni par šo jomu, klientiem un nišu, kura Latvijā vēl īsti nav apgūta,» atzīst Kārlis Dēķens, SIA Deal Banquets valdes priekšsēdētājs. Savukārt SIA MJS group banketu pakalpojumu jomā darbojas kopš 2004. gada, bet tai nopietnāk pievērsās 2008. gadā, kad izveidoja banketu pakalpojumu zīmolu Cafeteria. «Lai iekļūtu tirgū, lielākais izaicinājums bija iegūt klientu uzticību, darbs ar savu komandu un pieredzes uzkrāšana. Ieguldījām daudz sava darba un laika, lai pierādītu spēju organizēt banketus pēc augstākajiem standartiem un prasībām,» neslēpj Sandijs Maišelis, Cafeteria (SIA MJS group) vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tūrisma attīstības birojs (RTAB) uzsāk komunikācijas kampaņu "Rīga bez tevis nav Rīga". Tā ir daļa no tūrisma veicināšanas pasākumiem, kuros līdz gada beigām plānots investēt vismaz 780 tūkstošus eiro.

Sadarbojoties ar RTAB partneriem, tai skaitā "Rīgas Rimi maratons", klasiskās mūzikas festivāls "Rīga-Jūrmala" un Starptautiskās Rīgas laikmetīgās mākslas biennāle (RIBOCA2), šosezon tiks īstenotas oriģinālas pilsētvides aktivitātes. Jau jūnijā notiks arī pirmais pilsēta tūrisma hakatons, lai kopīgi radītu inovatīvus tūrisma produktus vietējiem un ārvalstu tūristiem vasaras sezonai. Plāns arī ietver jaunu sadarbības programmu ar tūroperatoriem un darījuma tūrisma mārketinga aktivitātes.

Tūristu piesaistes kampaņa tiks īstenota sociālajos medijos, interneta vietnēs un vidē visā Baltijā, mudinot cilvēkus apmeklēt jau iecienītas Rīgas vietas, kā arī atklāt jaunus galvaspilsētas maršrutus, pieredzes un garšas. Tās galvenie varoņi ir "Live Rīga" ilggadējie partneri – viesnīcas, restorāni, dzīvesstila uzņēmumi, kultūras iestādes un pasākumu rīkotāji, kas pilsētas viesiem ir sagatavojuši piedzīvojumu vasaras garumā. Par godu kampaņas sākumam Brīvības laukumā tika atklāti arī lielformāta burti "R…GA", aicinot ikvienu kļūt par galvaspilsētas daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas uzņēmēji piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla monētām apgrozībā

Žanete Hāka, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji pagaidām piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla (1 un 2 eiro centu) monētām apgrozībā.

Tomēr šāda iniciatīva varētu tikt īstenota, ja sabiedrības atbalsts ietu plašumā (pagaidām «par» un «pret» dalās diezgan līdzīgi), tiktu apzinātas nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos un uzņēmēji gūtu pārliecību par šāda soļa ekonomisko atdevi. Šāds secinājums izskanēja Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā par mazā nomināla monētu nākotni, kurā piedalījās tirgotāju, inkasācijas uzņēmumu, kases aparātu uzturētāju, komercbanku, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un centrālās bankas pārstāvji, tātad cilvēki no nozarēm un institūcijām, kuras vistiešāk iesaistītas skaidrās naudas apritē.

Latvijas Banka rīkoja diskusiju, lai apzinātu skaidrās naudas apritē iesaistīto uzņēmēju un valsts institūciju pārstāvju viedokļus par atteikšanos no viena un divu centu monētām apgrozībā. Latvijā šāda apspriešana patlaban sākas, tikmēr vairākās eiro zonas valstīs (Somijā, Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā) jau gadiem tiek īstenota pirkuma summas apaļošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kreditēšanā Latvijā valda sava veida nogaidīšana

Māris Ķirsons, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanu Latvijā ietekmē trīs uzņēmēju grupas, daļai joprojām ir skaudras atmiņas no iepriekšējās recesijas, taču tik dziļa krīze, kāda tā bija iepriekš, mūsu valstī noteikti nebūs.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, AS SEB banka valdes loceklis Kārlis Danēvičs. Viņaprāt, vislielākos riskus recesijai Latvijā rada nevis tas, kas notiek mūsu valstī, bet gan Ķīnas un ASV attiecības, kā arī arvien pieaugošais populisms visā pasaulē.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir kreditēšanā?

Vienā vārdā – interesanta situācija. Lai arī kopš iepriekšējās krīzes būs pagājuši teju 10 gadi, tā Latviju skāra ļoti smagi un būtībā ir pielīdzināma lielajai depresijai, kādu pagājušā gadsimta 30. gados pārdzīvoja ASV, tomēr kreditēšanā Latvijā valda sava veida nogaidīšana. Aizdevēji ir vērīgi, dažkārt īpaši detalizēti savās prasībās, aizņēmēji – vai nu pārlieku risku mīloši vai arī pretēji – ļoti piesardzīgi, jo joprojām labā atmiņā ir iepriekšējā krīze. Vienlaikus sava veida ietekme ir arī aktuālākajam jautājumam par naudas līdzekļu un kapitāla izcelsmi darījumu partneriem un to patiesā labuma guvēju noskaidrošanai (identificēšanai). Tie uzņēmumi, kuriem ir skaidra kapitāla izcelsme, caurspīdīgs bizness, aizņēmumu Latvijā var saņemt būtībā uz tieši tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir Zviedrijā vai Vācijā. Vienlaikus jāsaprot, ka ne jau visi potenciālie aizņēmēji ir tādi. Ir uzņēmumi, kuri šodien var saņemt finansējumu ar ļoti zemām procentu likmēm tieši tāpat, kā to varēja iegūt 2006.- 2007. gadā, un ir arī tādi, kuri kredītu saņemt nevar, jo bankas nesteidz aizdot. Līdztekus šīm divām kredītņēmēju kategorijām ir vēl viena, kādas īsti nebija pirms iepriekšējās krīzes, – kredītu saņemt var, bet šādu iespēju neizmanto vai arī, ja to ņem, tad ļoti piesardzīgi. Ir daudz spēcīgu uzņēmumu, kuri varētu iegādāties citas kompānijas, ieiet citos tirgos un attīstīties, taču tas nenotiek, jo valda piezemētība, bailes, nedrošība par nākotni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronvīrusa Covid-19 izplatība Latvijā un pasaulē negatīvi ietekmējusi arī ziedu biznesu.

Ziedu tirgotāja "J van Vliet Cash&Carry Riga" darbību vīruss ir ietekmējis vistiešākajā veidā - saīsināts ziedu bāzes darba laiks, samazinājies klientu skaits, pārskatīts uz vietas esošo darbinieku skaits, kā arī aizsarglīdzekļi un dezinfekcija ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu.

Ziedu bāzes galvenie klienti ir ziedu veikali, floristi, dekoratori utt., taču saistībā ar to, ka atcelti visi sabiedriskie pasākumi, ierobežota cilvēku pulcēšanās, cilvēki aicināti lieku reizi nepamest mājas un ziedi nav pirmās nepieciešamības prece, pieprasījums būtiski sarucis. Ziedu bāzes pārdošanas apjomi kritušies līdz pat 80%.

"Lielāko daļu savu pasūtījumu mūsu klienti veic 3-4 dienas iepriekš, jo mūsu piedāvātie ziedi tiek sūtīti no Ekvadoras un Holandes. Šobrīd pasūtījumi tiek veikti ļoti piesardzīgi, jo situācija mainās ļoti strauji un jebkurā brīdi valdība var pieņemt lēmumu slēgt mazumtirdzniecības veikalus, kā tas jau ir izdarīts daudzās citās Eiropas valstīs. Saskaramies arī ar transporta problēmām. Pat esošos pasūtījumus reizēm nevaram nodrošināt, jo kravas auto plūsma pār robežu ir ļoti lēna un transporta kompānijas atsaka mūsu pasūtījumu, jo tas ir neliels," stāsta "J van Vliet Cash&Carry Riga" direktore Baiba Loce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien vairāk pieteikumu – privātmājas iegādei vai būvniecībai.

Privātpersonu pieprasījums pēc mājokļu kredītiem pieaug, taču liels stimuls tam ir valsts mājokļu atbalsta programmas. Kā liecina banku speciālistu novērojumi, aizvien vairāk cilvēku sniedz pieteikumus privātmāju iegādei vai būvniecībai. Tajā pašā laikā, ņemot aizdevumu, tos mudina paturēt prātā, ka nākamajā gadā procentu likmes varētu paaugstināties, taču eksperti lēš, ka tas notiks pakāpeniski.

Ņemot mājokļa kredītu, jārēķinās, ka tik lēts tas nākotnē vairs nebūs. Teju desmit gadus Euribor bāzes procentu likmes ir turējušās vēsturiski zemā līmenī, taču ekonomika pasaulē pamazām sāk atkopties un centrālās bankas piesardzīgi vai citas ne tik piesardzīgi sāk domāt vai jau ceļ bāzes procentu likmes, kas ietekmē kredīta maksājumus arī konkrētajā valūtā. Mājokļa kredītu aizņēmēji ņem ilgtermiņā, tādēļ tiem ir jādomā, vai to varēs atmaksāt, arī ja mēneša maksājums pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes ietekmē Latvijas uzņēmumi ļoti piesardzīgi vērtē uzņēmējdarbības attīstības perspektīvas tuvākajā nākotnē, liecina pētījums.

Kā liecina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" publicētais pētījums, pandēmija ir radījusi negatīvu finansiālo ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām, maksājumu vidi un finansiālo uzvedību Eiropā, radot bažas par ekonomikas recesiju šoruden.

56% aptaujāto Eiropas uzņēmēju uzskata, ka recesija jau ir iestājusies vai tā iestāsies gada laikā. Salīdzinot Baltijas valstis, Latvijas uzņēmēji ir visoptimistiskākie, jo recesiju paredz 45% Latvijas uzņēmēju, kas ir par 11% mazāk nekā vidēji Eiropā, kamēr Igaunijā 51%, bet Lietuvā 60%.

Uzņēmēji uzskata, ka recesijas iestāšanās Eiropā radīs lielu risku maksājumu apmaksai noteiktos termiņos, radot negatīvu ietekmi uz uzņēmumu likviditāti un spēju pastāvēt nākotnē. Vispesimistiskākā par pandēmijas radīto ietekmi uz uzņēmumu attīstību ir viesmīlības un izklaides industrija, kuras darbība, sākoties pandēmijai, tika visbūtiskāk ierobežota. Tās pārstāvji arī tuvākajā laikā strauju atveseļošanos neparedz un aptuveni 42% no šīs nozares aptaujātajiem Eiropā apgalvo, ka lejupslīdei būs smaga ietekme uz viņu uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Izskatās, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk nekā iepriekšējā

Žanete Hāka, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Dārgi un bezjēdzīgi jeb nodokļu reformas sausais atlikums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo dienu šūmēšanās ap nodokļu parādiem vai pārmaksu, kas ir tiešas sekas nodokļu reformai, liek uzdot jautājumu – vai tas (lasi: nodokļu reforma) bija tā vērts? Atbilde ir: nē.

Par to liek domāt arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Jāņa Platā teiktais, ka reforma ir dārga, tās dēļ trūkst naudas šā gada budžetā, un cerēto mērķi – nevienlīdzības mazināšanu – tā sasniedz minimāli jeb, citiem vārdiem sakot, nesasniedz. Uz to, ka reforma nenāk par labu sabiedrības nabadzīgākajai daļai, norādījusi arī Eiropas Komisija.

Arī Tiesībsarga biroja pasūtītajā pētījumā, kuru veikuši Latvijas Universitātes ( LU) mācībspēki, norādīts, ka reforma nav nākusi par labu ģimenēm ar apgādājamiem un nelieliem ienākumiem. Viens no nodokļu reformas stūrakmeņiem ir Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) reforma, kas paredz dažādus atvieglojumus. Taču, kā secina LU pētnieki, «2018.gadā virkne nodokļu maksātāju pat pie esošiem attaisnotiem izdevumiem tos piemērot nevar, t.i., to ienākumu summa nav pietiekama, lai attaisnotie izdevumi varētu tikt piemēroti. Spriežot no vienlīdzības un sociālā taisnīguma principu skatījuma, nešķiet pieņemama situācija, kad ieguvumi no IIN reformas vairāk izpaužas nodarbinātajiem bez apgādājamajiem vai personām ar ienākumu līmeni, kas būtiski pārsniedz vidējo algu valstī.» Ja ir skaidrs, ka IIN atvieglojumi, tostarp attaisnotie izdevumi, nav pieejami mazo algu saņēmējiem ar apgādājamajiem, tad kāpēc tie vispār bija jāievieš? Kāds mērķis ar to tiek sasniegts? Nevienlīdzība noteikti netiek mazināta. Turklāt tas izmaksā ļoti dārgi, radot pamatotu jautājumu, vai šos līdzekļus nevarēja izmantot sociāli taisnīgāk un solidārāk?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Piesardzīgs optimisms – cenas šogad stabilizēsies, pieprasījums saglabāsies neliels

Edgars Vaikulis, SIA “Rīgas meži” valdes loceklis, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kreditētājs "4finance", kas strādā ar zīmoliem "Vivus.lv", "Ondo.lv" un "SMScredit.lv", samazinājis darbinieku skaitu par 15%, tostarp pieci darbinieki ir saņēmuši dīkstāves pabalstu, atzina kompānijas reģionālais vadītājs Gvido Endlers.

"Līdzīgi kā citas nozares, arī nebanku patēriņa kreditēšanas biznesu ir ietekmējuši šobrīd notiekošie ekonomiskie procesi. Jau trešo mēnesi nebanku patēriņa kreditēšanā ir vērojams izsniegto aizdevumu apmēra kritums. Šo tendenci ir radījusi ne vien iedzīvotāju piesardzīgā rīcība, kuras rezultātā daudz rūpīgāk tiek izvērtēta vajadzība pēc aizdevuma, bet arī kredītdevēju arvien konservatīvākā pieeja kredītu izsniegšanā," skaidroja Endlers.

Viņš arī atzīmēja, ka uzņēmums bijis spiests pārskatīt īstenotās operācijas, kā arī kompānijas rīcībā esošos resursus, un pieņemtie lēmumi ir ietekmējuši algoto darbinieku skaitu.

"Šobrīd kompānijā algoto darbinieku skaits ir samazināts par aptuveni 15%. Starp šiem 15% pieci darbinieki ir saņēmuši dīkstāves pabalstu un, visdrīzāk, nākamajā mēnesī darbinieku skaits, kuri saņem dīkstāves pabalstu, saglabāsies līdzšinējā līmenī vai arī tiks samazināts," pauda Endlers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam būtiski augusi uzņēmumu spēja un vēlme aizņemties, liecina Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā.

Šajā periodā kreditēšanas indekss uzņēmumiem kāpis vairāk nekā divas reizes straujāk nekā privātpersonām, apliecinot globālās ekonomiskās augšupejas pozitīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Tiesa, tāpat kā Latvijas iedzīvotāji, arī uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi optimistiski, un spēja aizņemties kopumā ir lielāka nekā vēlme izmantot aizņēmumu.

Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas izstrādātā indeksa jaunākajiem datiem kreditēšana uzņēmējdarbības segmentā šogad ir turpinājusi augt, paaugtinoties no 107 punktiem pērn uz 110 indeksa punktiem šogad. Taču izaugsme bijusi nedaudz lēnāka nekā 2017. gadā. Vienlaikus uzņēmēju spēja un vēlme aizņemties 2018. gadā piedzīvojusi līdz šim straujāko kāpumu, ļaujot indeksa rādītājiem pakāpties attiecīgi līdz 127 punktiem (+14,6 indeksa punkti) un 116,7 punktiem (+9,7). Kraso pieaugumu uzņēmēju kredītspējai un vēlmei aizņemties veicinājusi gan valsts kopējā ekonomiskā attīstība, gan uzņēmumu peļņas palielināšanās, kas cieši saistīta ar gada sākumā īstenoto nodokļu reformu. Tāpat pozitīvas sekas atstājuši arī valsts īstenotie tiesiskās vides sakārtošanas pasākumi, kas ļāvuši sarukt, piemēram, ierosināto maksātnespējas procesu skaitam juridiskām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pulsometrs Fitbit Charge 3 bagātīgi uzskaita fiziskās aktivitātes, bet sniedz maz iespēju iedarboties uz piesaistīto viedtelefonu

«Īstās un vienīgās» fitnesa aproces meklējumi var izvērsties mokošā murgā. Jo vairāk variantu izskata, jo skaudrāk pārņem apziņa, ka svarīgākajām prasībām atbilstošas tirgū nemaz nav. Vismaz pagaidām. Viena ir viedāka, cita retāk jālādē, vēl kāda apveltīta ar neordināru funkciju. Netīkamo apziņu pastiprina arī viens no Fibit jaunākajiem veikumiem Charge 3, ko uzņēmums prezentācijā pieteica kā savu «līdz šim viedāko pulsometru». Vai tiešām tas tāds ir?

Dizains

Tīri subjektīvi Charge 3 izskatās sievišķīgs. Gan tā forma, gan izmērs, gan standarta siksniņas veido aksesuāra koptēlu, kas labāk piestāv sievietes rokai. 29 gramu svars ir gana daiļrunīgs, lai saprastu, par cik lielu ierīci ir runa. Pat 1,18 centimetru biezums neliek pulsometram izskatīties masīvam. Faktiski visu ūdensdrošā korpusa virsmu klāj 0,72 collu melnbalts OLED ekrāns ar 100x150 pikseļu izšķirtspēju un plankumus atgrūdošu pārklājumu, bet apakšā izvietoti četri sensori un lādētāja pieslēgvieta. Atšķirībā no līdzīgām aprocēm Charge 3 malās nav pogu, bet gan skārienjutīga iedobe kreisā sāna metāla līstē. Tā jāizmanto, lai izietu no atvērtās lietotnes vai pakāptos vienu soli atpakaļ izvēlnē. Pretēji bažām iedobe darbojas labi pat mitrā un aukstā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā kreditēšanas indekss privātpersonām audzis teju tikpat strauji kā gadu iepriekš, bet Latvijas iedzīvotāju vēlme un spēja aizņemties piedzīvojusi lielāko kāpumu pēdējo trīs gadu laikā, liecina Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss privātpersonu segmentā.

To pozitīvi ietekmējusi kopējā ekonomiskā izaugsme valstī, kas vairojusi iedzīvotāju finanšu stabilitāti un optimismu. Tiesa, Latvijā dzīvojošie joprojām ir mēreni piesardzīgi, un spēja uzņemties kredītsaistības ir lielāka nekā vēlme to darīt.

Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas izstrādātā indeksa rezultātiem 2018. gadā kreditēšana privātpersonu segmentā turpinājusi pozitīvu dinamiku, paaugstinoties no 104 punktiem 2017. gadā uz 107 indeksa punktiem pērn. Izaugsme bijusi vien nedaudz lēnāka nekā gadu iepriekš. Vērtējot privātpersonu spēju un vēlmi aizņemties, tā 2018. gadā piedzīvojusi līdz šim straujāko kāpumu, liekot indeksa rādītājiem sasniegt 123 punktus (+15 indeksa punkti) un 111 punktus (+9). Ievērojamo kāpumu abās jomās sekmējusi gan stabilā ekonomiskā izaugsme, kas atspoguļojas augošajā iekšzemes kopproduktā, gan bezdarba līmeņa samazināšanās un atalgojuma pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biznesa iegāde kā attīstības nosacījums – vai esam gatavi pircēja lomai?

Inese Zīle, ALTUM valdes locekle, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runājot par uzņēmumu apvienošanos un iegādi (M&A), vēsturiski ir ierasts dzirdēt stāstus par Latvijā tapušu veiksmīgu uzņēmumu pārdošanu kādam lielākam, starptautiskam attiecīgās nozares spēlētājam. Tomēr pēdējo gadu laikā notikuši arī darījumi, kur vietējie uzņēmēji ir bijuši kapitāla daļu pircēji.

Viens no aktuālajiem, plaši izskanējušajiem piemēriem šobrīd ir AS Smiltenes piens pārdošana – uzņēmumu iegādājās vietējais investors. Var minēt arī Latvijas Pasta iegādāto Pasta stacijas pakomātu tīklu un darījumu, kurā uzņēmuma GroGlass vadības komanda kopā ar investīciju banku pērn izpirka uzņēmuma kapitāla daļas. Lai arī šādu labu piemēru nav daudz, Latvijas ekonomikas struktūras maiņa un atsevišķu nozaru dinamiskā attīstība ir labi priekšnosacījumi, lai arī mūsu uzņēmēji aizvien biežāk apsvērtu tādu biznesa attīstības scenāriju, kas paredz cita uzņēmuma iegādi.

Vērtējot M&A darījumu «klimatu», šīs jomas eksperti pēdējā laikā ir piesardzīgi optimisti. Ņemot vērā, ka darījumu skaits Baltijā un Eiropā šogad ir sarucis, kā arī ģeopolitiska mēroga neskaidrības (turpinās ieilgusī Brexit sāga un Ķīnas–ASV tirdzniecības saspīlējums), pagaidām nav pamata sagaidīt, ka investori pēkšņi metīsies ieguldīt Baltijas valstu uzņēmumos. Tomēr stāstam ir arī otra puse – kā liecina M&A darījumu konsultanta Oaklins M&A Baltics vērojumi, investīciju fondu interese par Baltiju un Latviju arvien pieaug, īpaši tas attiecas uz augstas pievienotās vērtības uzņēmumiem. Lielākais izaicinājums gan potenciālajiem kapitāla daļu pircējiem, gan pārdevējiem ir mērķtiecīgi sagatavoties darījumam. Biznesa pārdevējam ir jāiezīmē skaidrs attīstības plāns daudzus gadus uz priekšu, bet pircējam ir jāsaprot, kā darījums palīdzēs attīstīt esošo biznesu vai uzsākt jaunu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ieguldījumi ostas infrastruktūras sakārtošanā attaisnojas

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldes īstenotajiem projektiem ieguvums ir ne tikai uzņēmējiem, bet arī pārējiem pilsētas iedzīvotājiem, uzsver LSEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš. Kopumā līdz 2020. gadam plānots apgūt teju 45 milj. eiro, lielākā daļa tiek finansēta ar ES Kohēzijas fonda atbalstu.

Jaunās tēmas, uz ko plānots likt uzsvaru, ir jahtu centra attīstība un kruīza kuģu piesaiste.

No vidējas par Panamax ostu

Apjomīgākie līdzekļi – vairāk nekā 24 milj. eiro – tiek ieguldīti Liepājas ostas padziļināšanā. Paralēli tam tiek būvēta specializēta piestātne, kas nodrošinās lieltonnāžas kuģu piekraušanu iekšējā reidā.

«Liepājas osta vēsturiski ir veidojusies kā graudu pārkraušanas osta. Attīstoties uzņēmēju spējai piesaistīt papildu kravas un mainoties tirgus tendencēm, radās jautājums, vai Liepāja spēj apkalpot arī Panamax tipa kuģus, kuru garums ir 230 un vairāk metru,» stāsta J. Lapiņš. 12 m dziļums ostas iekšējā daļā un 12,5 m pie ieejas kanālā tehniski tos ļauj apstrādāt, taču nav iespējams uzņemt pilnu kravu – tam dziļums nav pietiekams. Tāpēc kuģi nepieciešams izvest ārējā reidā, kur, ņemot vērā laikapstākļus – straumes, viļņus, vēju, lietu –, tā uzkraušana ir sarežģīta un ilga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas akciju cenas trešdien skāra ASV prezidenta Donalda Trampa atkal izteiktie draudi par muitas tarifu noteikšanu auto importam un drūma automašīnu noieta prognoze, savukārt Volstrītā akciju cenas maz mainījās.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās pēc Trampa draudiem noteikt 25% muitas tarifu Eiropas automašīnu importam, ja ES nespēs panākt tirdzniecības vienošanos ar ASV.

Brokeru firmas "Charles Schwab" analītiķi konstatēja, ka tirgus dalībnieki bija piesardzīgi, Eiropai apsverot "konfrontācijas iespējamību starp Eiropu un ASV".

Auto nozares asociācija ACEA veicināja piesardzīgo noskaņojumu ar prognozi, ka jaunu automobiļu pārdošanas apjomi Eiropā šogad samazināsies par 2%. Tas būs pirmais kritums septiņu gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ražotājs: Klientiem Beļģijā ir vienalga, vai ogas ir augušas Latvijā vai Polijā

Linda Zalāne, 05.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāji labprāt iegādātos augļus, ogas, dārzeņus un meža veltes no vietējiem zemniekiem vien, diemžēl tie ne vienmēr spēj nodrošināt produkciju nepieciešamajā laikā, apjomā un par labāko cenu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Puratos Latvia ir Puratos grupas uzņēmums augļu un ogu piedevu ražošanai maizniekiem, konditoriem, jogurta un saldējuma ražotājiem; Latvijā tas izgatavo arī Pūre ievārījumus. «Esam gatavi iegādāties visu, ko vietējie ražotāji un piegādātāji var piedāvāt par labāko cenu un kvalitāti. Tajā pašā laikā šis piedāvājums nedrīkst būt sliktāks par to, ko varam nopirkt citās valstīs, jo klientiem Beļģijā vai Itālijā ir vienalga, vai ogas ir augušas Latvijā vai Polijā. Svarīga ir garša, kvalitāte un cena,» teic Puratos Latvia ģenerāldirektors Aigars Balodis.

«Sākumā rēķinājāmies, ka pirmie gadi būs ļoti neparedzami un grūti. Pārstrādei sākotnēji apjomus izvēlējamies piesardzīgi un apdomīgi. Patlaban mūsu apjomam ar vietējo ražu pietiek, maksimāli daudz audzējam paši. Ir izejvielas, kuras gan cenas, gan loģistikas ziņā ir izdevīgāk iepirkt no kaimiņvalstīm. Citās augu kultūras nozarēs tās mums ir priekšā. Mūsu produktos aptuveni 90% ir Latvijas izejvielas un 10% – kaimiņvalstu,» atklāj SIA Keefa (ražo biezeņus Simply Food) valdes priekšsēdētājs Roberts Cešeiko. Strādājot bioloģiskās lauksaimniecības jomā, liela ietekme ir laika apstākļiem, no tiem ir atkarīga ražas kvalitāte un apjoms. Ražotājam vienmēr ir jādomā vairāki soļi uz priekšu – kas notiks, ja kāds audzētājs laika apstākļu dēļ nevarēs nodrošināt plānoto apjomu. «Tas nedrīkst būt par iemeslu tirgus neapgūšanai. Lai šādi nenotiktu, ražotājam ir jādomā par pārstrādāto izejvielu uzglabāšanu un jābūt rezervēm,» pauž R. Cešeiko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece kopā ar mammu Parīzē noskatītu ideju īstenojušas Mārupē.

Viņas izveidojušas kopīgu ziedu veikalu.

B.Bļodniece stāsta, ka vairākus gadus gan pati, gan viņas mamma saviem dārziem pasūtījušas puķu stādus un katru pavasari pārvērtušas mājas par dendrārijiem - visas palodzes un stūri bija pilni ar stādiem.

"Pēdējais gads mums abām bija pārdomu laiks. No dzīves aizgāja mans tētis, mamma palika viena, bet vēl ne vecumā, kad būtu jādodas pensijā, vienlaikus man piedzima vēl viena meitiņa, kas nozīmēja, ka esmu mājās ar viņu. Viss tas kopā deva mums iespēju un vienlaikus radīja nepieciešamību pārdomāt nerealizētas ieceres. Atminējāmies, kādu sajūsmu mums radīja ceļojumā uz Parīzi ieraudzītais pavisam necilais ziedu veikaliņš netālu no Sēnas krasta. Tas bija lielā, baltā teltī paslēpies starp kokiem, no malas vispār nepateiktu, ka iekšā ziedu paradīze - ziedi tikai podos, visdažādākie - sākot no orhidejām un beidzot ar neredzētiem dabas brīnumiem," stāsta B.Bļodniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien bija stabili, investoriem piesardzīgi reaģējot uz otrdien paredzētajām ASV starpvēlēšanām, ASV sankciju atjaunošanu pret Irānu un Itālijas budžeta problēmu.

Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» pieauga, bet indekss «Nasdaq Composite» kritās.

Londonas biržas indekss nedaudz palielinājās, Frankfurtes biržas indekss kritās, bet Parīzes biržas indekss tikpat kā nemainījās. Milānas biržas indekss saruka par 0,6%, ko noteica bažas par Itālijas valsts budžetu.

Markets.com analītiķis Nīls Vilsons sacīja, ka tirgus dalībnieki ir fokusējušies «uz ASV starpvēlēšanām otrdien, savukārt jautājumi par Itālijas budžetu turpina ietekmēt riska noskaņojumu». ASV starpvēlēšanas tiek interpretētas kā balsojums par prezidenta Donalda Trampa darbību kopš viņa prezidentūras sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru