Jaunākais izdevums

Mākslīgais intelekts vairs nav nākotnes tehnoloģija – tā ir uzņēmumu ikdiena visā pasaulē. Tomēr Eiropas Savienības (ES) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) apkopotā informācija liecina, ka tehnoloģiju ieviešanā Latvijas uzņēmumi krietni iepaliek no citām ES valstīm. Kāda situācija novērojama vietējā tirgū un ko varam sagaidīt tuvākajā nākotnē – to stāsta uzņēmumu "Tilde" un "Huawei" tehnoloģiju eksperti.

Lai gan salīdzinājumā ar citām ES valstīm, Latvijas uzņēmēji nav aktīvākie mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju ieviesēji, pie mums pēdējos gados novērojama stabila attīstība. "Ja vēl pirms laika uzņēmumu vadītāji tikai sekoja līdzi tehnoloģiju izaugsmei, potenciālam un lielo uzņēmumu eksperimentiem un pieredzei, šobrīd arī Latvijā tiek ieviesti reāli pielietojami risinājumi procesu automatizācijai un produktivitātes celšanai," atzīst "Tildes" Biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš.

Pēc eksperta novērojumiem Eiropā visplašāk mākslīgais intelekts tiek ieviests IT un tehnoloģiju risinājumos, kā arī klientu apkalpošanā visdažādākajās nozarēs. Būtiska loma šīm tehnoloģijām ir arī medicīnā un veselības aprūpē, kā arī robotizētajos un automatizētajos ražošanas procesos. Savukārt klientu apkalpošanas jomā šobrīd tiek izmantota ceturtā daļa no visiem mākslīgā intelekta risinājumiem.

"Arī Latvijā novērojam šo pašu tendenci – klientu apkalpošanai tiek izmantoti gan virtuālie asistenti – čatboti, kas sniedz atbildes un uzziņas, gan runas atpazīšanas, gan sintēzes tehnoloģijas zvanu centru produktivitātes celšanai," novērojumos dalās K. Kauliņš. "Savukārt daudzi Latvijas vadošie ražošanas uzņēmumi jau izmanto mākslīgās redzes tehnoloģiju ražošanas procesu efektivitātes paaugstināšanā un kvalitātes kontrolē. Finanšu institūcijas arvien plašāk izmanto mašīnmācīšanās risinājumus apjomīgu datu analīzē."

Latvijas uzņēmumi un arī valsts pārvaldes iestādes ir atvērtas inovatīvām idejām un jaunām pieejām, uzskata "Tildes" eksperts. Tomēr ir skaidrs, ka iespējas, ko var sniegt mākslīgais intelekts, ir teju bezgalīgi plašas, un šobrīd to pilnais potenciāls vēl netiek izmantots.

Kas pagaidām kavē jaunu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu uzņēmumos un kad varam sagaidīt vēl straujāku mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju izaugsmi?

"Līdzīgi kā ar jebkurām pārmaiņām, daudzi uzņēmumi joprojām baidās riskēt, jo trūkst izpratnes par tehnoloģiju iespējām un ierobežojumiem. Svarīgi saprast, ka mākslīgā intelekta risinājumi pastāvīgi attīstās, un to kvalitāti lielā mērā nosaka apmācību datu pieejamība, kurus savukārt nereti iespējams savākt tikai lietojot šīs tehnoloģijas," atzīst Kaspars Kauliņš.

Skaidrs ir viens – bez mākslīga intelekta nākotnē nedarbosies neviens uzņēmums. "2025. gadā 86% pasaules uzņēmumu izmantos mākslīgo intelektu savā ikdienas darbā, un visi uzņēmumi izmantos mākoņpakalpojumus. Tāpat 85% uzņēmumu lietojumprogrammu atradīsies "mākonī", un datu izmantošanas apjomi pieaugs par aptuveni 80%," prognozē Rikijs Čens, "Huawei Technologies" vadītājs Baltijā.

"Mēs skaidri redzam, kā uzņēmumi visā pasaulē aizvien aktīvāk automatizē procesus un sāk izmantot mākslīgo intelektu, tomēr, lai iegūtu vairāk no tā, ko tehnoloģijas spēj sniegt, uzņēmējiem jāsāk ar izpratnes veidošanu darbinieku un sabiedrības vidū," novērojis R. Čens.

Finanšu nozarē jau šobrīd aktīvi tiek ieviestas mākslīgā intelekta tehnoloģijas, un tuvākajā nākotnē finanšu uzņēmumos var sākties aktīva automatizācija. "Mēs nepārtraukti pilnveidojam tehnoloģiju risinājumus, kas spētu aizstāt tādus rutīnas darbus kā datu apstrāde un analīze. Nākotnē mākslīgais intelekts spēs paveikt aizvien sarežģītākus darbus, ļaujot cilvēkiem vairāk pievērsties kritiskai datu izvērtēšanai," uzsver. R. Čens. "Tāpat lielu potenciālu saskatām arī medicīnā. Mūsu tehnoloģijas ar mākslīgā intelekta palīdzību jau tagad spēj identificēt gan redzes nepilnības bērniem pat no 6 mēnešu vecuma, gan vīrusa klātesamību analīzēs 10 sekunžu laikā. Nākotnes tehnoloģiskās iespējas ir plašas – mums tikai tās jāizprot un jāmācās izmantot."

Latvijas tehnoloģiskā attīstība norit pakāpeniski, tomēr lielāku atspērienu eksperti prognozē tikai tad, kad palielināsies izpratne par tehnoloģiju potenciālu un reālajām izmantošanas iespējām. Tiklīdz stereotipus aizstās zināšanas, arī mēs ieraudzīsim strauju jauno tehnoloģiju parādīšanos mūsu darba ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kontrolētu ādas vēža saslimšanas risku, ārstniecības iestāde "Derma Clinic Riga" iegādājusies Vācijas uzņēmuma "FotoFinder GmbH" ražotu aparatūru "FotoFinder ATBM Master", kas ir pirmā šāda veida diagnostikas tehnoloģija Baltijas valstīs.

Uzņēmums neatklāj precīzu darījuma summu, informējot, ka šādas iekārtas cena tirgū ir, sākot no 75 tūkstošiem eiro.

"Mākslīgais intelekts dermatoonkoloģijā darbojas kā palīgs agrīnā melanomas un citu ādas vēža formu atpazīšanā. Šajā medicīnas nozarē tas principiāli neatšķiras no mākslīgā intelekta pielietojuma, piemēram, radioloģijā vai arī jebkurā citā ar medicīnu nesaistītā nozarē. Iekārta ir "apmācīta" ar vairāk nekā 100 tūkstošiem verificētu (histoloģiski pierādītu) ādas audzēju attēliem, gan klīniskiem, gan dermatoskopiskiem. Klīnikas ārsti ir piedalījušies vairākos mākslīgā intelekta pielietojuma pētījumos, kuru rezultāti šobrīd iekārtas veidā darbojas klīnikā, " stāsta "Derma Clinic Riga" vadītājs Raimonds Karls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) 21. aprīlī iemūrējusi laika kapsulu Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) jaunās ēkas pamatos.

Ēka tiek būvēta RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, Zunda krastmalā 10 un pēc pabeigšanas tā pievienosies sešām RTU inženierzinātņu fakultātēm, kas jau ir izvietotas Ķīpsalā.

Patlaban DITF mācību korpusi atrodas netālu no Ķīpsalas, Sētas un Daugavgrīvas ielā, taču pirmoreiz fakultātes vēsturē tai būvē jaunu, īpaši DITF vajadzībām piemērotu ēku. Tajā būs ne tikai auditoriju telpas un laboratorijas, kur strādāt studentiem un zinātniekiem, bet arī koplietošanas auditoriju centrs, kur notiks lekcijas, konferences un citi pasākumi, kas pulcēs lielu dalībnieku skaitu.

"Fakultātei būs tās darbībai piemērotas modernas telpas, un, kas simboliski, iecerēts, ka jaunā ēka durvis vērs nākamgad, kad mūsu fakultāte svinēs 60. jubileju, saka DITF dekāns profesors Agris Ņikitenko, akcentējot, ka DITF ir Latvijā vadošā tādās pētījumu jomās kā mākslīgais intelekts, robotika, mašīnmācīšanās un programmatūras izstrādes un projektēšanas tehnoloģija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāts "Maxima Latvija" modernizētais loģistikas centrs Ķekavas pagasta "Abrās".

Uzņēmums loģistikas centrā veicis investīcijas teju 3 miljonu eiro apmērā, paaugstinot efektivitāti šajā blokā par 30%. Tas paveikts, ieviešot ļoti šauro eju risinājumu, mākslīgo intelektu, videi draudzīgus risinājumus, kā arī palielinot litija-jonu elektroiekrāvēju skaitu par vienu piektdaļu.

"Ik gadu augam un attīstāmies, atverot jaunus veikalus Rīgā un reģionos, tādēļ arī loģistikas centram jāaug un jāattīstās līdzi veikalu tīklam, kļūstot efektīvākam. Iekšējo procesu efektivizācija jau vairākkārt sevi ir apliecinājusi. Pārdomāti investējot jaunākajās tehnoloģijās un procesu automatizācijā, mūsu mērķis bija celt katra darbinieka vērtību uzņēmumā, vienlaikus atvieglojot darba ikdienu," komentē "Maxima Latvija" vadītājs Viktors Troicins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Samsung" Baltijas valstīs 2019. gadā kopumā pārdevis vairāk nekā 800 tūkstošus mobilo ierīču, tostarp viedtālruņus, planšetdatorus, viedpulksteņus un citas.

""Samsung Electronics Baltics" mobilo ierīču segmentam 2019. gads bijis veiksmīgs – tas zīmīgs ar ieņēmumu pieaugumu jau trešo gadu pēc kārtas," teic Jurijs Bušmaks, "Samsung" IT un mobilo tehnoloģiju nodaļas vadītājs Baltijā.

"Samsung" galvenajām viedtālruņu jeb flagmaņu sērijām, kurās ietilpst jaunākie "Galaxy S" un "Note" viedtālruņi, pārdošanas apjoms Baltijas valstīs 2019. gadā pieaudzis par 20%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas esot līdz šim augstākais rezultāts gan "Galaxy S", gan "Note" sērijā.

Vērtējot Baltijas valstu mērogā, Latvijā pārdota aptuveni trešdaļa visu "Galaxy S10" sērijas viedtālruņu (31%), savukārt vispopulārākie tie bijuši Lietuvā (47%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā programmatūru kompānija "Crayon", kas darbojas visā pasaulē, ir uzsākusi savu paplašināšanos Austrumeiropas tirgū, sākotnēji atverot pārstāvniecības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Uzņēmumā, kas piedāvā risinājumu izstrādi mākslīgajam intelektam (MI), mašīnmācībai, mākoņpakalpojumiem un programmatūrām, šobrīd strādā vairāk nekā 1,5 tūkstoši cilvēku 35 valstīs, un uzņēmums kotējas Oslo biržā.

"Crayon" jau ir ienācis Centrāleiropas tirgū un veiksmīgi atvēris birojus Polijā, Čehijā, Slovākijā, Rumānijā, Bulgārijā, Serbijā, Ukrainā un Krievijā. Šobrīd uzņēmums turpina paplašināties un saskaņā ar "Crayon" grupas izpilddirektora Austrumu un Centrālajā Eiropā Aleksandra Kutovska (Alexander Kutowski) teikto Baltija ir loģisks sākumpunkts uzņēmuma tālākai paplašināšanai Austrumeiropā.

"Austrumeiropas reģionam ir liels potenciāls IT jomā, un mēs redzam, ka spējam palīdzēt to attīstīt ātrāk un efektīvāk. Jau daudzus gadus Baltijas valstis ir slavenas ar saviem progresīvajiem IT risinājumiem un uzņēmumiem. Gan darbinieki, gan uzņēmumi šeit pievērš lielu uzmanību IT zināšanu un infrastruktūras uzlabošanai, tāpēc tas ir lielisks darbalauks mūsu ekspertīzes risinājumiem," stāsta A. Kutovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiskās pārmaiņas, globalizācija un demogrāfija – tie ir trīs galvenie faktori, kas strauji maina darba tirgu visā pasaulē.

Karjeras speciālisti prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā vien automatizācijas un tehnoloģisko attīstību dēļ izzudīs tūkstošiem amatu. Informācijas tehnoloģiju jeb IT nozare tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām, taču jau tagad skaidrs, ka ar labām programmēšanas prasmēm vien nav gana, un darba devēji no IT speciālistiem sagaida vairāk.

Jau otro gadu studentus uzņem Baltijas IT līderu izcilības bakalaura studiju programma "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas", kas topošajiem IT jomas speciālistiem IT, biznesa un vadības zinībās nodrošina pasaules līmeņa izglītību tepat Rīgā. Programmu kopīgi īsteno divas Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) - un Bufalo Universitāte Ņujorkas štatā (BU). Studiju programmu "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" koordinē RTU Rīgas Biznesa skola (RBS).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas turpinās kļūt aizvien digitalizētākas, un klients varēs visus sev nepieciešamos pakalpojumus saņemt visneiedomājamākajos veidos, taču tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par klātbūtnes efektu, norāda kredītiestāžu pārstāvji.

Attīstoties tehnoloģijām bankās, palikuši tikai daži finanšu pakalpojumi, kas tiek sniegti klātienē, banku filiālēs, taču arī to skaits strauji sarūk. Patlaban dažādu ierīču skaits, kas savienotas ar internetu, pasaulē sasniedz 30 miljardus, taču analītiķi paredz, ka līdz 2025.gadam to skaits pārsniegs 75 miljardus. Līdz ar to tiek domāti aizvien jauni veidi, kā veikt maksājumus, un liela loma būs arī mākslīgajam intelektam. Jau tagad neparasts nešķiet maksājums, kas veikts, soļojot; maksājums, kas veikts, automašīnai izbraucot no stāvvietas; kredīts, kas tiek piedāvāts brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams, pirms klients paspējis tam pieteikties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Piedāvās dubultā diploma programmas datorzinātnēs un aviācijā

Krstīne Stepiņa, 26.06.2020

Plānots, ka pirmajā programmā "Datorzinātne un programmatūras izstrāde" studentus uzņems jau šoruden.

FOTO LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta un sakaru institūts un Rietumanglijas Universitāte ir nodibinājuši stratēģisko partnerību, kuras rezultātā taps dubultā diploma studiju programmas dažādās jomās, sākot ar datorzinātnēm un aviāciju.

Programmu absolventi iegūs pasaules līmeņa izglītību un plašas starptautiskās karjeras perspektīvas. Plānots, ka pirmajā programmā "Datorzinātne un programmatūras izstrāde" studentus uzņems jau šoruden. Studijas notiks angļu valodā, viena no galvenajām mācību tēmām būs mākslīgais intelekts.

Pirmajai studiju programmai sekos arī citas, kuras šobrīd izstrādā Transporta un sakaru institūta (TSI) Datorzinātņu un telekomunikāciju fakultāte un Rietumanglijas Universitātes (UWE, Bristole, Lielbritānija) Vides un tehnoloģiju fakultāte.

"Programmas būs adaptētas Latvijas apstākļiem, bet ietvers Lielbritānijas, un konkrēti Rietumanglijas Universitātes Bristolē, kvalitātes standartus, līmeni, pieredzi un zināšanas. Ar studentiem strādās pārsvarā vietējie pasniedzēji, bet UWE pārstāvji pastāvīgi uzraudzīs programmu kvalitāti, dos savu vērtējumu un ieteikumus. Mēs esam pārliecināti, ka šīs programmas būs labākās un kvalitatīvākās Latvijā un visā reģionā tādās jomās kā datorzinātnes, aviācijas transports, robotika, elektronika un citās inženierzinātņu nozarēs. Kvalitatīvu, modernu, starptautiski konkurētspējīgu programmu izveidošana palīdzēs TSI sasniegt augstskolas galveno mērķi – sagatavot jaunus kvalificētus speciālistus," ir pārliecināts TSI rektors Juris Kanels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz globālo pandēmiju, cenas vadošajos pasaules akciju tirgos pēdējo nedēļu laikā pieaugušas.

Par to, cik noturīgs varētu būt šis kāpums, pārliecība gan ne vienmēr ir tā pati lielākā. Neskatoties uz to, notiekošais liek domāt, ka pēc šīs krīzes pat vēl pārliecinošākas varētu kļūt jau tā gigantisko interneta un tehnoloģiju līderu pozīcijas.

Tieši šādu uzņēmumu vērtspapīri lielā mērā bijuši atbildīgi par kopējo tirgus cenu palielināšanos. Piemēram, tikai pieci uzņēmumi - "Microsoft", "Apple", "Amazon", "Alphabet" ("Google") un "Facebook" – šobrīd veido jau piekto daļu no kopējās ASV akciju tirgus "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības (to veido 500 lielākās ASV publiski kotētās kompānijas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu finanšu sektors pēdējo gadu laikā izpelnījies pozitīvu viedokli, un naudas atmazgāšanas skandāli izskanējuši visās trijās valstīs. Tajā pašā laikā Lietuvas galvaspilsētas attīstība finanšu jomā tomēr turpina izaugsmi, un, Lielbritānijai pametot Eiropas Savienību, Viļņa kļuvusi par lielāko centru ES regulētai finanšu tehnoloģiju kompāniju darbībai, raksta "Financial Times".

Turklāt "Brexit" liek vēl vairāk finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem pārcelties uz Viļņu, Lietuvai pozicionējot sevi kā izeju uz Eiropu šīs jomas uzņēmumiem sākot no Izraēlas līdz par Ķīnai.

Tiesa gan, šis uzrāviens neizpaliek bez riskiem, jo nereti finanšu tehnoloģiju kompāniju darbība ir sarežģīta. Arī valsts amatpersonas atzinušas, ka tirgus uzraudzība rada izaicinājumus un potenciālus draudus sistēmai, tomēr ir gatavi ar tiem cīnīties.

Finanšu tehnoloģiju kompāniju bums Lietuvā sākās, reaģējot uz klientu neapmierinātību, ka finanšu sistēmā dominē tikai Skandināvijas bankas. Pēc 2008.gada finanšu krīzes Lietuvas amatpersonas uzsvēra, ka Zviedrijas bankas nepiedāvā pietiekami plašu digitālo pakalpojumu klāstu, tādēļ izlēma, ka valsts kļūs atvērta jaunuzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās arvien pārliecinošākas kļuvušas spekulācijas, kas runā par labu tam, ka Eiropas tautsaimniecība salīdzinoši ar ASV atgūsies straujāk.

Pastāv pieņēmums, ka šādu situāciju noteiks reģionu atšķirīgā atbilde uz pandēmijas izaicinājumiem. Proti, kamēr Eiropā ļaunākais jau varētu būt aiz muguras, ASV tā saucamā otra viļņa riski, kam sekos piņķerīga ekonomikas aktivitāte, ir lielāki. Rezultātā, piemēram, ASV investīciju bankas "Goldman Sachs" eksperti "Bloomberg" pauž pārliecību, ka varot būt vērojama tāda visai netipiska aina, kad vismaz gadu vai pat divus Eiropas ekonomika aug straujāk par ASV.

Kopumā ar pandēmiju gan, šķiet, var būt kā ar bitēm – zināt neko īsti nevar. Pēdējās dienās jau ziņots par palielāku Covid-19 perēkļu parādīšanos arī Eiropā. Tam var sekot arī jaunu ierobežojumu kārta, kas jebkādus agrākos paredzējumus liek izmest pa logu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pirmie Baltkrievijas uzņēmumi jau atvēruši kontus un sākuši darbu Latvijā

Db.lv, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Baltkrievijas uzņēmumi jau ir pieņēmuši lēmumu par pilnīgu vai daļēju pārcelšanos uz Latviju, bet sarunas turpinās ar vēl aptuveni 50 uzņēmumiem, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvis Jānis Kovaļevskis.

Jau vēstīts, ka augusta beigās LIAA uzsāka aktīvu komunikāciju ar Baltkrievijas tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri nestabilās politiskās situācijas dēļ apsvēra iespēju pārcelt savu uzņēmējdarbību uz citām valstīm.

Vēlmi Latvijā atvērt kontu izrādījuši pieci Baltkrievijas uzņēmumi 

Līdz šim vēlmi Latvijā atvērt kontu izrādījuši pieci Baltkrievijas uzņēmumi, ceturtdien intervijā...

“Pirmo reizi tika izveidota īpaša komanda, kura ātri reaģēja uz situāciju Baltkrievijā, un, mērķtiecīgi sadarbojoties, ir ieinteresējusi aptuveni 70 Baltkrievijas tehnoloģiju uzņēmumus nopietni apsvērt savas darbības pārcelšanu uz Latviju. 17 uzņēmumi jau šādu lēmumu ir pieņēmuši. Baltkrievijai ir ļoti attīstīts IT sektors, zināšanu ietilpīgās nozares un cilvēkkapitāls, kas sakrīt arī ar Latvijas prioritātēm. Turklāt šādi uzņēmumi, kas ražo preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, paplašinās mūsu eksporta tirgu ģeogrāfiju, kā arī nodrošinās vismaz 1000 jaunas darba vietas,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Bajāre: Bankām Baltkrievijas uzņēmumu apkalpošana varētu būt kā tests  

Latvijas bankām Baltkrievijas uzņēmumu, kuri ir nolēmuši pārcelt darbību uz Latviju, apkalpošana...

“Uzrunājot Baltkrievijas uzņēmumus, mūsu mērķis bija piesaistīt vidējo un augsto tehnoloģiju uzņēmumus, kuri nākotnē spētu dot būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai un visai tehnoloģiju nozarei. Jau šogad Latvijā darbu ir uzsākuši vai plāno uzsākt vairāki Baltkrievijas uzņēmumi, kuri nodarbojas ar automašīnu elektrouzlādes tīkla attīstību, bezpilota lidaparātu programmatūras, dažādu mobilo lietotņu izstrādi, moderna medicīniskā aprīkojuma ražošanu un citām viedajām tehnoloģijām,” norāda LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

No tiem 17 Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri pieņēmuši lēmumu par labu Latvijai, katrs projekts ir savā attīstības stadijā.

Šobrīd savu darbību Latvijā jau uzsākuši vismaz trīs uzņēmumi. Šie uzņēmumi ir atvēruši bankas kontus, atraduši piemērotas telpas un nokārtojuši nepieciešamās formalitātes saistībā ar darbinieku pārcelšanos.

Daļa no uzņēmumiem, kuri pieņēmuši lēmumu pārcelties, ir attīstības stadijā. Tiks veidoti jauni biznesa atzari vai attīstītas jaunas biznesa idejas, daļu potenciālo darbinieku uzrunājot jau Latvijā. Saskaņā ar 17 uzņēmumu deklarētajiem plāniem, tuvāko mēnešu laikā Latvijā tiks izveidotas vairāk nekā 1000 jaunas darbavietas.

Vismaz puse no šiem uzņēmumiem līdz šim strādāja Minskas augsto tehnoloģiju parkā.

Starp tiem Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri jau uzsākuši darbību Latvijā vai uzsāks to tuvākajā laikā, ir aviācijas nozarē strādājošs jaunuzņēmums, kurš izstrādā tehnoloģijas bezpilota lidaparātiem. Lielākā daļa šī uzņēmuma vadības un inženieru jau ir pārcēlušies uz Latviju. Šis uzņēmums ir piesaistījis vairākus miljonus eiro investīciju no starptautiskajiem riska kapitāla fondiem, bet tuvākā gada laikā plāno paplašināties līdz aptuveni 100 darbiniekiem.

Uz Latviju pārcēlies arī Baltkrievijas uzņēmums ar savu pārstāvniecību ASV, kurš izstrādā elektrouzlādes staciju tīklu elektroautomašīnām. Savas darbības pārcelšanu uz Latviju apstiprinājis arī medicīnisko tehnoloģiju izstrādes uzņēmums, kuram ir pārstāvniecības daudzās pasaules valstīs. Zīmīgi, ka šajā laikā aktivizējušies arī līdz šim Latvijā strādājošie uzņēmumi ar Baltkrievijas kapitālu. Spilgtākais piemērs ir uzņēmums “SMD Baltic” no Daugavpils, kurš nodrošina pilna cikla elektronisko produktu ražošanu. Trīs gadu periodā uzņēmums jau investējis aptuveni četrus miljonus eiro un izveidojis 100 darba vietas, bet šobrīd ir pieņēmis lēmumu par vēl divu miljonu eiro investīcijām, kuru rezultātā tiks izveidotas arī vairākas jaunas darba vietas.

Daļa Baltkrievijas uzņēmumu, kuri izskatīja iespēju pārcelties uz Latviju vai citām ES dalībvalstīm, ir izvēlējušies Ukrainu vai Krieviju, proti, valstis, kurās jau līdz šim strādāja šo uzņēmumu meitas vai mātes kompānijas. Arī izmaksu ziņā Ukraina un Krievija Baltkrievijas uzņēmumiem ir lētāka alternatīva nekā jebkura ES dalībvalsts. Savukārt daļa uzņēmumu vēl nogaida un cer, ka situācija Baltkrievijā normalizēsies.

Nav izslēgts, ka interese no Baltkrievijas uzņēmumu puses pēc kāda laika var atjaunoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rožkalns: Tehnoloģiju uzņēmumu attīstības veicināšanā Latvijai jāmeklē atšķirīgais

LETA, 04.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) galvenā prioritāte būs uz tehnoloģijām bāzētu uzņēmumu attīstības veicināšana, tomēr šajā jomā Latvijai ir jāmeklē atšķirīgais un jāattīsta tas, kur mums jau ir priekšrocības, sacīja jaunais LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

"Galvenā prioritāte ir uz tehnoloģijām bāzētu uzņēmumu attīstības veicināšana, lai Latvijā būtu labvēlīgi apstākļi uzņēmumu veidošanai ļoti dažādos tehnoloģiju sektoros. Tās ir gan informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, gan biomedicīna, gan enerģētika, gan "viedās pilsētas", mobilitātes risinājumi, 5G tehnoloģijas utt. Mēs šajā jomā esam diezgan labi pozicionējušies un šo iespēju varam izmantot," uzsvēra Rožkalns.

Viņš atzina, ka tehnoloģiju sektorā ir specializējušās daudzas valstis, tādēļ Latvijai ir jāmeklē atšķirīgais un jābalstās uz tām priekšrocībām, kuras mums jau ir.

"Piemēram, Izraēla ir aizgājusi tālu uz priekšu informācijas tehnoloģiju (IT) drošības risinājumu ziņā, Igaunijā ir labi e-pārvaldes risinājumi. Mūsu priekšrocības balstās tajā, ko mēs esam darījuši jau pirms tam. Piemēram, Latvijā vienmēr ir bijis spēcīgs farmācijas sektors, uz kura bāzes var attīstīt biomedicīnas risinājumus. Mums ir ļoti spēcīga kokrūpniecība, kurā var attīstīt viedos materiālus," klāstīja Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ar Teslas akcijām šogad aizvien teju 100% peļņa

Jānis Šķupelis, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pa īsteniem amerikāņu kalniņiem šogad līdz šim braukājusi ASV elektroauto ražotāja "Tesla" vērtība.

Straujš minētā uzņēmuma akcijas cenas kāpums ASV biržā aizsākās pagājušā gada oktobrī. Kopš tā brīža līdz šā gada februāra otrajai pusei "Tesla" akcijas cena bija palielinājusies gandrīz par 300%. Tiesa gan, tad atnāca globālās pandēmijas bažas, kas "Tesla" akcijai no saviem rekordiem līdz 19. martam lika sarukt par 60%.

Kopš tā brīža gan uzņēmuma akcijas cena atkal strauji aug, un tie investori, kas "Tesla" akcijas būtu iegādājušies šā gada sākuma, šobrīd tās varētu nopārdot ar 80% lielu peļņu. Jācer, ka šāds akciju sniegums priekšzīmi sniegs arī kopējam ASV akciju tirgum ilgtermiņā. Katrā ziņā pēdējās nedēļās lielākie pasaules fondu tirgi jau ir bijuši visai optimistiski. Galu galā viens no pamata pieņēmumiem, kādēļ nauda tiek plūdināta akciju virzienā, ir tas, ka šie tirgi ilgākā termiņā, neskatoties uz dažkārt asām īstermiņa vēdergraizēm, ir tendēti uz pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Svarīgi domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū

PwC legal vadošais vecākais jurists Māris Butāns, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatoties ilgtermiņā, Covid-19 ir neatgriezeniski mainījis vidi, kā uzņēmumi konkurēs nākamās desmitgades laikā.

Uzņēmumi, kas izvēlas adaptēties konkrētajai situācijai un plāno ne tikai īstermiņa uzņēmuma atveseļošanos, bet gan ilgtermiņa konkurētspējas plānus, gūs panākumus, savukārt tie, kas stāvēs uz vietas, var arī neizdzīvot. Tādēļ šobrīd ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas vērsti ne tikai uz īstermiņa krīzes seku novēršanu, bet domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū.

Tehnoloģijas, lai pārorientētos

Šī krīze ir parādījusi, kā veiksmīgi izmantot tehnoloģijas un jaunākās inovācijas, lai cīnītos ar Covid-19 izraisītajām sekām. No dažāda veida aplikācijām līdz sarežģītu un inovatīvu rasinājumu ieviešanai. Skaidrs ir viens - Covid-19 apliecināja, ka statistika, jauno tehnoloģiju risinājumi, informācijas un datu apmaiņa ļauj prognozēt un monitorēt pandēmijas ietekmi visā pasaulē. Iegūtā informācija ļauj mums cīnīties un mazināt negatīvās sekas. Pēdējo mēnešu notikumi daudziem uzņēmumiem likuši pārdomāt to attīstības virzienu pēc krīzes. Novērojams, ka vairāki lieli uzņēmumi Eiropā sākuši domāt par inovatīviem risinājumiem, lai samazinātu to izmaksas, nodrošinātu kopējo ES mērķu sasniegšanai, gan ievērojot Eiropas Zaļā kursa mērķus, gan digitalizāciju drošu informācijas un datu apmaiņu un ieguvi, lai pasargātu uzņēmumu no atkārtotas krīzes un to negatīvajām sekām, ceļot savu konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta attīstības plānā definēto uzdevumu īstenošanai nākamajos septiņos gados tiek lēsta kopējā summa aptuveni 4,4 miljardu eiro apmērā, šodien, prezentējot Transporta attīstības plānu 2021.-2027.gadam, stāstīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe.

Attiecīgais finansējums ietver gan valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, gan Eiropas Savienības (ES) atbalstu, gan privāto finansējumu.

"Jau pagājušā gada laikā, apzinot nozares vajadzības Nacionālā attīstības plāna ietvaram, esam aplēsuši nākamiem septiņiem gadiem transporta nozarei nepieciešamo finansējumu. Pērn beigās tas sasniedza vairāk nekā deviņus miljardus eiro. Šobrīd, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītos zaudējumus un nozares zaudējumus ģeopolitiskās situācijas ietekmē, šīs vajadzības turpina pieaugt teju ģeometriskā progresijā," teica Austrupe, uzsverot, ka diemžēl ir jārēķinās ar stipri ierobežotājiem līdzekļiem, kas savukārt "uzliek par pienākumu rūpīgi salāgot mērķu un uzdevumu plānošanu un īstenošanu ar pieejamiem resursiem".

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Digitālie apdrošinātāji Cachet ar startu Latvijā apmierināti

Anda Asere, 03.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas apdrošināšanas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Cachet" piesaistījis 1,1 miljonu eiro investīcijas, lai apgūtu jaunus tirgus un attīstītu esošos produktus, tostarp arī Latvijā.

"Investīcijas palīdzēs attīstīt mūsu ieceres daudz plašākā apkārtnē un arī produktu ziņā," saka Kalle Pallings (Kalle Palling), "Cachet" līdzdibinātājs. Gada laikā uzņēmums plāno ieiet trijos līdz piecos jaunos tirgos. Tuvākie mērķi ir Polija, Lietuva, Skandināvija un Lielbritānija. Tāpat iecerēts paplašināt produktu portfeli, piemēram, KASKO, apdrošināšanu elektriskajiem skrejriteņiem un koplietošanas automašīnām.

Šīs finansējuma kārtas investoru vidū ir Somijas riska kapitāla fonds "Icebreaker", kā arī iepriekšējās kārtas investori "Lemonade Stand" un "Techstars" un vairāki biznesa eņģeļi.

"Cachet" piedāvā mobilo lietotni, kas, ņemot vērā lietotāja auto izmantošanas paradumus un biežumu, spēj nodrošināt personalizētu pieeju transportlīdzekļa apdrošināšanas polises aprēķināšanā. Šis pakalpojums nodrošina, ka kopbraukšanas platformu auto vadītāji varēs ietaupīt apdrošināšanas polisei veltītos līdzekļus, nemaksājot par laiku, kad auto izmanto personiskām vajadzībām. "Igaunijā patiesi esam samazinājuši ievērojami cenu, bet Latvijā vēl skaļi nesaukšu skaitļus, jo pagaidām tirgū esam samērā īsu laiku. Tomēr nav runa par lētumu, bet gan godīgumu un caurspīdību. Jo vairāk informācijas un izpratnes ir, jo labākas cenas varam piedāvāt," teic Hedi Mardiso (Hedi Mardisoo), "Cachet" līdzdibinātāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Joprojām maldīgs priekšstats par kokapstrādi

Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta "MeKa" direktors Andrejs Domkins, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas jauniešiem trūkst izpratnes par kokapstrādes procesiem un produktu izveides stadijām, un tas savukārt veicina aplama priekšstata veidošanos par kokapstrādes nozari kopumā.

Daudziem mūsdienu sabiedrībā vienīgā saskarsme ir tikai un vienīgi ar galaproduktu, kas atrodams veikalos, bet iztrūkst priekšstata par to, kā nonāk līdz šai konkrētajai mēbelei vai būvniecības materiālam – kā top dizains, kā tiek izvēlēts izejmateriāls un kā tas tiek iepriekš sagatavots pirms izmantošanas, un kurā brīdī cilvēks ar savu darbu pievieno produktam vērtību.

Tas ir izslīdējis no audzināšanas. Citu valstu prakse liecina, ka bērns jau ļoti agrā vecumā tiek iepazīstināts ar dažādu profesiju praktisko pusi, šādi radot priekšstatu par nodarbi un attīsta tai nepieciešamās iemaņas. Latvijas gadījumā viss notiek krietni vēlāk, un jaunietis, sasniedzot pieaugušu vecumu, tikai tad sāk praktiski domāt, ar ko dzīvē vēlētos nodarboties, kādu profesiju izvēlēties un tad no šī sākumpunkta uzsāk virzību izvēlētajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Latvijā ienāk pirmā digitālā apdrošināšanas kompānija

Zane Atlāce - Bistere, 25.02.2020

"Cachet" ir jauns apdrošināšanas tehnoloģiju (insuretech) jaunuzņēmums, ko Igaunijā dibinājuši Hedi Mardiso (Hedi Mardisoo) un Kalle Pallings (Kalle Palling).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sācis darboties jauns Igaunijas apdrošināšanas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Cachet" - digitālā apdrošināšanas platforma.

Tajā transporta apdrošināšanas polisi varēs iegādāties ne tikai ikviens savām ikdienas vajadzībām, bet arī autovadītāji, kas sniedz kopbraukšanas pakalpojumus.

Papildu standarta apdrošināšanas polisēm, "Cachet" izstrādājis risinājumu, kas ļaus kopbraukšanas platformu "Bolt" un "Yandex.Taxi" auto vadītājiem saņemt transportlīdzekļa apdrošināšanas piedāvājumu, kas balstīts uz konkrētā lietotāja paradumiem kopbraukšanas pakalpojuma sniegšanā.

"Cachet" nodrošina, ka kopbraukšanas platformu autovadītāji, kas sniedz šo pakalpojumu, kā nepilnas slodzes darbu, varēs ietaupīt apdrošināšanas polisei veltītos līdzekļus, nemaksājot par laiku, kad auto tiek izmantots personiskām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas banku pelnītspēja rūk, tādēļ, lai spētu izdzīvot un konkurēt globālajā tirgū, nākotnē būs jāpārskata savi darbības modeļi un jādomā par konsolidāciju.

Jau iepriekšējās finanšu krīzes laikā banku sektors piedzīvoja smagas pārmaiņas, kas mainīja gan tirgus dalībnieku skaitu, gan turpmāko darbības virzienu un veidu.

Šajā gadā situācija atkal ir mainījusies un pandēmija radījusi būtisku spiedienu uz banku pelnītspēju, tādēļ liks iepriekšējo gadu pārmaiņām turpināties. Labā ziņa ir tāda, ka bankas šoreiz ir labāk sagatavotas nekā 2008. gada krīzē, – šajā laikā būtiski augušas kapitāla prasības, kredīti tiek izsniegti daudz piesardzīgāk un gūta pieredze, kā manevrēt šādos periodos.

Tiesa gan, pēdējā laikā, vēl pirms krīzes, bankām nav veicies spīdoši – konkurence ar finanšu tehnoloģiju kompānijām, kas bankām atņem dažus pakalpojumu segmentus, ilgais zemo procentu likmju periods, aizvien stingrākas kapitāla prasības, AML jautājumu ievērošana un citi faktori bremzē straujāku attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītā krīze smagi skārusi visas pasaules ekonomikas, un neviena no tām šādai krīzei nebija gatava. Labāk veicas valstīm, kas spēja laicīgi rīkoties, kuru veselības aprūpes sistēma ir augstā līmenī, ekonomiskā attīstība bijusi sabalansēta, valdības var atļauties balstīt privāto sektoru, un kuru uzņēmumi un iedzīvotāji ir ar augstām digitālajām prasmēm, teikts jaunakajā "Swedbank" Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā.

Krīzes laikā reformas uzsākt ir vienkāršāk nekā "miera" laikos, kad nav steidzamības sajūtas un jācīnās ar politiskās gribas trūkumu. Tāpēc gan Latvijai, gan pārējām Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona ekonomikām krīze rada iespēju uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts nākotnes attīstības iespējas, norāda eksperti.

Ziemeļvalstu un Baltijas pozīcija cīņā ar Covid-19 drīzāk vērtējama kā laba, tomēr krīze izceļ arī trūkumus. Piemēram, Latvijas veselības nozare nav sakārtota, un tās finansējums jau gadiem bijis nepietiekams. Latvija arī ievērojami atpaliek no reģiona kaimiņiem digitalizācijas ziņā. Krīze rada iespēju šos un citus trūkumus risināt. Latvijas trumpis ir spēja ātri reaģēt gan valdības, gan uzņēmumu un iedzīvotāju līmenī, lai veiktu nepieciešamās reformas, pārorientētos, un atrastu jaunas iespējas arī grūtos laikos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Igaunijas startup piesaistījuši 258,3 miljonus eiro

Anda Asere, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan summa ir mazāka nekā gadu iepriekš, kad investīciju apjoms sasniedza 330 miljonus eiro, ir palielinājies kopējais investīciju gadījumu skaits, liecina "Startup Estonia" informācija.

Atsaucoties uz Igaunijas jaunuzņēmumu publisko datubāzi, "Startup Estonia" norāda, ka 2019. gadā bija 71 investīcija, kamēr 2018. gadā notika 40 investīciju darījumi. Tāpat 2019. gadā 28 investīcijas bija vismaz viena miljona eiro apmērā. 2018. gadā tādas investīcijas bija 20.

2019. gadā lielākās investīcijas piesaistīja "Bolt" (128 miljoni eiro), "Starship Technologies" (36 miljoni eiro), "Glia" (18 miljoni eiro), "Realeyes" (11 miljoni eiro), "Skyselect" (9 miljoni eiro), "Coolbet" (7,6 miljoni eiro) un "Xolo" (5,5 miljoni eiro).

2019. gadā Igaunijas jaunuzņēmumu kopējais apgrozījums bija 395,4 miljoni eiro, kas ir par 9% vairāk, nekā gadu iepriekš, kad tas bija 363,8 miljoni eiro. Lielāko daļu apgrozījuma veido jaunuzņēmumi, kas nodarbojas biznesa programmatūras, pakalpojumu un personālvadības sektorā (106,7 miljoni eiro). Tam seko reklāmas tehnoloģijas un radošo tehnoloģiju sektors ar 65 miljoniem eiro un finanšu tehnoloģijas (46,8 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš uzņēmums piedāvā savu ēdienu piegādes biznesa programmatūru citiem uzņēmumiem, tas ir pārstāvēts jau 16 valstīs.

Pērn novembrī SIA "Zeew" mainīja biznesa virzienu un tā vietā, lai piedāvātu ēdienu piegādi un konkurētu ar "Wolt" un "Bolt Food", piedāvā risinājumu, lai citi uzņēmumi varētu atvērt savu ēdienu piegādes uzņēmumu. "Praktiski tas nozīmē, ka jebkurš, kurš vēlas piedāvāt ēdienu piegādi, var uz "Zeew" programmatūras bāzes izveidot aplikāciju, dot tam savu nosaukumu un pavisam drīz būt tirgū," stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA "Zeew" dibinātājs.

Liela daļa klientu ir jau eksistējoši ēdienu piegādes uzņēmumi, kam ir savas platformas un tirgus daļa, bet tie izmanto "Zeew", lai uzlabotu savu piedāvājumu, tāpat klientu vidū ir restorāni, kas veido savas mobilās lietotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru