Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:
«Nedaudz labāks rādītājs, salīdzinot ar ātro novērtējumu, nepārsteidz, jo ātrais novērtējums parasti ir balstīts uz ierobežotu informāciju par ražošanas un tirdzniecības apjomiem, un patēriņa cenu izmaiņām. Ņemot vērā, ka, piemēram, mazumtirdzniecības apjomu kritums otrajā ceturksnī joprojām bija dramatisks, arī IKP ātrais novērtējums uzrādīja kritumu gandrīz 20% apjomā. Taču situācija citās nozarēs, piemēram, telekomunikāciju pakalpojumu vai tranzīta jomā ir labāka nekā ražošanā un tirdzniecībā, kas tagad atspoguļojas pārskatītajos IKP datos, kuri uzrāda kritumu 18,7% apmērā. Līdzīga situācija nesen bija vērojama arī Lietuvā, kur IKP ātrais novērtējums uzrādīja kritumu, kas bija par vairāk nekā diviem procentpunktiem lielāks nekā pārskatītie dati.
Latvijā jūnijā veiktais budžeta izdevumu būtiskais samazinājums nozīmēs arī tālāku iekšzemes pieprasījuma kritumu otrajā pusgadā , taču tā ietekmi uz IKP vajadzētu bremzēt turpmākam cenu kritumam. Samazinoties lejupslīdei Eiropas Savienības pārējās valstīs, kas ir galvenais Latvijas eksporta tirgus, neliels tālāks pieaugums paredzams eksportā, kas palīdzētu tālāk samazināt kritumu ekonomikā kopumā. Līdz ar to IKP samazinājums 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2.ceturksni varētu būt salīdzinoši neliels - dažu procentu apmērā, lai gan salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni tas joprojām būtu tuvu 20%. Nordea šobrīd prognozē, ka Latvijas ekonomikas kritums 2009. gadā kopumā būs aptuveni 18%.»
Latvijas Krājbankas galvenās analītiķe Olga Ertuganova:
«Šodien publiskotie dati liecina, ka šī gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta kritums, salīdzinot ar 2008. gada atbilstošo ceturksni, bija 18.7%.
Pozitīvi vērtējams, ka visās trīs Baltijas valstīs - arī Latvijā, IKP kritums bija mazāks nekā tika ziņots sākotnēji. Jebkurā gadījumā, dati ir ļoti drūmi. Mīnusus uzrādīja gandrīz visas ekonomikas nozares: tirdzniecība –– par 29.%, apstrādes rūpniecība– par 24%, transporta un sakaru nozare – par 15%, būvniecība – par 30%. Tādējādi vadošie tautsaimniecības sektori zaudēja 20-30% no iepriekšējā gada apjomiem.
Neapšaubāmi šobrīd galvenais jautājums ir, vai jau esam pārvarējuši bedres dziļāko punktu un kāds attīstības scenārijs gaida Latviju turpmākajos gados. Diemžēl pat ņemot vērā situāciju darbaspēka tirgū, ar lielu varbūtību var prognozēt, ka strauji krituma tempi otrajā pusgadā saglabāsies. Valsts nav gatava prognozētajam bezdarbnieku skaita pieaugumam, kā rezultātā rudenī būs novērojama vēl viena asa patēriņa krituma fāze. Tajā pašā laikā atveseļošanās pazīmes ārējos tirgos vēl joprojām ir ļoti trauslas, tādēļ nevar paļauties uz to, ka eksports izvilks Latvijas ekonomiku no straujas lejupslīdes.
Situācija ekonomikā nākamgad būs atkarīga no valdības realizētajiem pasākumiem tuvākā pusgada laikā - vai budžeta deficīta samazinājums tiks realizēts vienpusīgi, mehāniski griežot izdevumus un palielinot nodokļus, vai beidzot tiks veiktas īstas reformas valsts aparāta darbībā. Skaidrs, ka IKP kritums Latvijā būs novērojams gan šogad, gan arī 2010. gadā (pēc mūsu prognozēm, attiecīgi par 20% un 5%). Latvijai ļoti īsā laika periodā ir jārisina vairāki uzdevumi – reformas valsts aparātā, daļas banku kredītportfeļa restrukturizācija, ES fondu apguve, eksporta veicināšana un, galvenais, importa aizvietošanas stimulēšana, kredītreitingu atjaunošana un investoru piesaiste utt. Nepareiza valsts ekonomikas virziena izvēle šodien var kavēt attīstību nākotnē un novest pie ilgstošas stagnācijas.»
SEB bankas eksperts Dainis Gašpuitis:
Otrā ceturkšņa veikums apstiprina kopējo tendenci, kas jau bija vērojama labu laiku iepriekš vērtējot ikmēneša nozaru datus. Taču jautājumus nu jau pastāvīgi rada komercpakalpojumu nozare, kura uzrāda apskaužamu imunitāti pret ekonomikā valdošajiem procesiem un uzrāda pavisam niecīgu kritumu -0.3% apmērā. Līdz šim ļoti pozitīvus signālus ir uzrādījusi transporta nozare, tas ir, ostas, dzelzceļš, kā arī sakaru nozares uzņēmumi. Tādēļ kritums šajā nozarē bija gaidāms mazāks nekā to uzrāda IKP dati.
Kopumā precizētie dati rāda, ka krituma pieauguma temps ir bijis mazāks nekā to uzrādīja sākotnējie dati. Līdz ar to var izteikt pieņēmumu, ka ekonomika straujāko korekciju jau ir piedzīvojusi, strauji samazinot iepriekšējos gados uzaudzēto nesabalansētību. Turpmākos ceturkšņos lejupslīde turpināsies, taču daudz mērenāk, ļaujot uzņēmējiem vieglāk pielāgoties jaunajiem nosacījumiem. Uzlabojumi būs gaidāmi ar laika nobīdi, kad kopējo izaugsmi pavilks reģiona ekonomikas atkopšanās. Nozīmīgi būs izvērtēt IKP izmaiņas sezonāli izlīdzinātos datus pret iepriekšējo periodu, kas dos precīzāku ieskatu par ekonomikas turpmāko attīstības tendenci.
Turpmāk būtiskākā loma valdībai un tās spējām mazināt valsts finanšu nestabilitātes radītos riskus un atjaunot investīcijām drošu un stabilu vidi un atjaunot pozitīvu vērtējumu, veicot reformas. Trešajā ceturksnī negatīvu ietekmi uz IKP datiem atstās valsts un privātā patēriņa kritums. Savukārt pozitīvu ietekmi uz IKP datiem turpinās sniegt ārējās tirdzniecības bilances uzlabošanās. Ļoti būtiski būs vērot arī turpmāko cenu attīstību un uzņēmēju spēju un vēlmi tās pretstatīt krītošajai pirktspējai, kam būs nozīme tam vai daudzi projekti un uzņēmumi turpinās savu darbību un dos savu ieguldījumu ekonomikas sildīšanā.
Pēteris Strautiņš, DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts
Uzlabojums nav tik krass, kā tas bija Lietuvā (tur oficiālie dati no provizoriskajiem atšķīrās par vairāk nekā 2 procentpunktiem), taču patīkams.
Oficiālie IKP dati par 2. ceturksni vēl nedod pārliecinošu atbildi uz jautājumu, kurā ceturksnī tiks reģistrēts vislielākais kritums gada griezumā šajā ekonomikas ciklā, kandidāti gan vairs ir tikai divi – 2. vai 3. ceturksnis. (Līdz 2. ceturkšņa datu izziņošanai bija arī ļoti neliela varbūtība, ka tas bijis 1. ceturksnis.) Visdrīzāk tomēr dziļākais kritums gada griezumā notiek tieši tagad – 3. ceturksnī. Vērtēju, ka tas ir apmēram -21%.
Turpretim 4. ceturksnī sagaidāms, ka aina atkal uzlabosies (gada kritums būs aptuveni -18%) – gan tāpēc, ka nav gaidāma būtiska lejupslīde attiecībā pret 3. ceturksni, gan tāpēc, ka Latvijas ekonomikas Patiesības brīdis pienāca tieši pērnā gada 4. ceturksnī.
Kopumā 2009. gadā IKP samazināsies par aptuveni 19%.
Kādas tendences saskatāmas ekonomikas nozarēs?
• Interesanti, ka gada dinamika lauksaimniecībā un mežsaimniecībā uzlabojusies no -11.8% uz -7.0%. Acīmredzot ietekme te ir lēmumam par ciršanas apjomu palielināšanu valsts mežos. Tā kā lauksaimniecībā situācija ir sarežģīta, taču stabila, primārajās nozarēs acīmredzot grūtākais brīdis ir pāri.
• Ļoti intriģējošs ir ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes pieaugums par 0.3% - laikā, kad celtniecība krīt par 29.5%. Varbūt tas tāpēc, ka celtniecībā pieaug ceļu būves īpatsvars, savukārt tā patērē ļoti daudz smilšu un grants. Varbūt arī kūdras ieguve te spēlē savu lomu. Ir grūti saprast, kas notiks turpmāk, taču nozare ir neliela un IKP datus būtiski neietekmēs.
• Turpmākajos ceturkšņos uzlabosies gada dinamikas rādītāji apstrādes rūpniecībā – gan tāpēc, ka patlaban nozarei ir augšupejoša tendence, gan bāzes efektu dēļ — pērn gada 2. pusē šīs nozares situācija strauji pasliktinājās.
• Situācija būvniecībā ir bēdīga (-29.5%) un turpinās pasliktināties, jo tiek pabeigts vairāk projektu, nekā tiek iesākts. Gada datus 3. ceturksnī gan var daļēji glābt apstāklis, ka pērn tai pašā periodā nozare ļoti strauji „ielēca” recesijā.
• Noteikti vēl gaidāma turpmāka apgrozījuma samazināšanās tirdzniecībā. 2. ceturksnī tieši šī nozare tās lieluma dēļ ekonomiku vilka uz leju visspēcīgāk, nozares gada dinamika pretstatā 1. ceturksnim pasliktinājās par 3.2 procentpunktiem, par spīti tam, ka arī pērn jau 2. ceturksnī bija lejupslīde. Domājams, ka nozares gada dinamika vēl kaut nedaudz pasliktināsies 3. ceturksnī, bet 4. ceturksnī tās salīdzinošā bāze kļūs „izdevīgāka” tik strauji, ka rādītājiem noteikti jāuzlabojas. Tāpat šajā laikā nozarei palīdzēs apkures tarifu krišanās šogad.
• Situācija viesnīcu un restorānu nozarē vismaz statistikas datos izskatās briesmīga. Taču, pat ja gada otrajā pusē nozarē turpināsies ledus laikmets, tad vismaz gada dinamikas rādītāji uzlabosies, jo pērn tieši 3. ceturksnī šajā jomā sākās straujš kritums.
• Situācija transportā un sakaros 2. ceturksnī bija nedaudz labāka nekā ekonomikā kopumā (-15.0%), nav būtisku izmaiņu kopš 3. ceturkšņa un droši vien arī nebūs turpmāk, jo tranzīta apjomi ir ļoti stabili, bet iekšzemes pārvadājumi vairs daudz nevar kristies.
• 2. ceturksnī joprojām pārsteidzoši labi klājas komercpakalpojumu nozarei, kritums gada griezumā tikai 0.4%, un tas ir labāk nekā 1. ceturksnī, kad kritums bija 4.6%. Taču tieši šī nozare dēļ tās lielā apjoma slēpj visnozīmīgākos nepatīkamu pārsteigumu potenciālu. Lai cik tas nebūtu dīvaini, komercpakalpojumi kļuvuši par Latvijas ekonomikas lielāko nozari.
• Pievienotā vērtība valsts pārvaldē, aizsardzībā un obligātajā sociālajā apdrošināšanā 1. ceturksnī vēl turējās ļoti stabila, kā jau tas šai nozarei pienākas (-1.6%). 2. ceturksnī jau ir 8.5% kritums. Par to vai viss šajā jomā „saražotais” tiešām ir nepieciešams, sabiedrībā ir sastopami ļoti kategoriski viedokļi. Katrā ziņā 3. ceturksnī gaidāma krituma padziļināšanās.
• Situācija izglītībā (-6%) ir nedaudz pasliktinājusies, taču domājams, ka te krasu pārmaiņu nebūs, skolu slēgšana nenozīmē, ka kāds paliek bez izglītības, bet dažās specialitātēs interese par augstākās izglītības iegūšanu ir pat pieaugusi.
• Strauji pasliktinās situācija veselības aprūpē, kur 1. ceturksnī bija -7.4%, bet 2. ceturksnī jau -12.2%. Valsts budžeta grozījumi neļauj gaidīt nekā laba no 3. ceturkšņa.
• Krasā lejupslīdes padziļināšanās par gandrīz 10 procentpunktiem līdz -20% citu individuālo un komunālo pakalpojumu jomā ir drusku pārsteidzoša. Iespējams, ka to veicina pelēkās ekonomikas īpatsvara pieaugums šajā nozarē ļoti plaši pārstāvētajos mazajos uzņēmumos.
