Finanses

Vājā globālā vide un Latvijas ekonomikas izaugsmes bremzēšanās atspoguļojas tekošā konta dinamikā

Žanete Hāka, 06.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Tekošā konta bilance 2016. gadā veidoja pārpalikumu 369,5 miljonu eiro vērtībā (1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Pārpalikumu galvenokārt veidoja preču bilances dinamika. Iepriekš pārpalikums Latvijā bija globālās krīzes un Latvijas tautsaimniecības samazinājuma periodā – 2009. un 2010. gadā.

2016. gada 4. ceturksnī Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā bija pārpalikums 160,9 milj. eiro jeb 2.4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas palielinājās, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, galvenokārt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu dēļ, ko noteica Eiropas Sociālā fonda (ESF) un ES fondu lauksaimniecības nozarei ieplūdes.

Kopš 2000. gada pirmo reizi preču un pakalpojumu eksporta vērtība pārsniedza importu, tā 2016. gadā izveidojot preču un pakalpojumu kontā pārpalikumu 136,8 milj. eiro vērtībā (0,5% no IKP).

Pretēji kritumam iepriekšējos ceturkšņos, 2016. gada 4. ceturksnī atsākās preču importa pieaugums. Tajā pat laikā 2016. gadā turpināja darboties faktori, kas aizsākās jau 2015. gada beigās: vāja iekšzemes investīciju aktivitāte un globālo cenu kritums atspoguļojās preču importa vērtības kritumā; gausā ārējā pieprasījuma attīstība bremzēja eksporta ienākumus.

Dominējot importa kritumam, preču deficīts mazinājās līdz 7% no IKP (-8,4% no IKP 2015. gadā). Tomēr sagaidāms, ka novērotais globālais naftas cenu pieaugums, kā arī straujāka ES fondu apguve un investīciju aktivitāte iekšzemē arī turpmākos ceturkšņos atspoguļosies importa vērtības pieaugumā. Līdz ar ārējā pieprasījuma pakāpenisku uzlabošanos sagaidāmas arī pozitīvas Latvijas eksporta ienākumu pieauguma izredzes 2016. gadā. 4. ceturksnī preču konta deficīts bija 434,4 milj. eiro jeb 6,4% no IKP.

Pakalpojumu konts 2016. gadā veidoja 1,9 mljrd. eiro pārpalikumu jeb 7,5% no IKP (7.2% no IKP 2015. gadā). Neskatoties uz to, ka 2016. gadā turpināja samazināties ārvalstu klientiem sniegtie transporta pakalpojumi, pakalpojumu eksports kopumā pieauga. Transporta pakalpojumu samazinājumu ar uzviju kompensēja ienākumi no telesakaru, informācijas un datorpakalpojumiem, kas bija ar pieaugošu tendenci visa gada garumā.

Uzņēmumiem meklējot alternatīvas apstākļos, kad ES fondu lēnās apguves dēļ būtiski saruka iekšzemes pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem, auga arī būvniecības pakalpojumu piedāvājums ārvalstīs. Īpaši Zviedrijā un Norvēģijā, kā arī Vācijā un Lielbritānijā.

Lai gan 2016. gadā ārvalstu viesu tēriņi Latvijā mazinājās, salīdzinot ar 2015. gadu, analizējot Centrālās statistikas pārvaldes datus par iebraukušo viesu skaitu Latvijā un uzturēšanās ilgumu, abi rādītāji pieauga. Nedaudz (par 2.5 %) palielinājies arī apkalpoto viesu skaits no Krievijas.

Pakalpojumu kontā 4. ceturksnī - tāpat kā iepriekšējos ceturkšņos - bija pārpalikums (516.5 milj. eiro jeb 7.7% no IKP). Pakalpojumu eksporta gada pieauguma temps bija straujākais 2016. gadā (9.1%). Labus rezultātus demonstrēja transporta pakalpojumu dati, kuri visus iepriekšējos ceturkšņus 2016. gadā uzrādīja kritumu. Pozitīvo attīstību visbūtiskāk veicināja auto, kā arī jūras transporta pakalpojumi.

2016. gadā, iepretim vājajai struktūrfondu apgūšanai - lielākas ieplūdes nekā 2015. gadā (par 28.5% vairāk) veidoja ESF līdzekļi un ES fondi lauksaimniecības nozarei sākotnējo un otrreizējo ienākumu kontos. Arī tas pozitīvi ietekmēja tekošo kontu.

Sākotnējo ienākumu konts 2016. gadā veidoja pārpalikumu 58.0 milj. eiro jeb 0.2% no IKP, pretēji deficītam 2015. gadā (0.2% no IKP). Otrreizējo ienākumu konts 2016. gadā turpināja veidot pārpalikumu 174.7 milj. eiro jeb 0.7% no IKP (0.6% no IKP 2015. gadā). Ceturkšņu pārmaiņas abos kontos galvenokārt noteica jau minētās ES fondu plūsmas, kas 4. ceturksnī nodrošināja nelielus pārpalikumus.

4. ceturksnī Latvijā kapitāla konts atspoguļoja ES struktūrfondu līdzekļu ieplūdes aktivizēšanos salīdzinājumā ar 3. ceturksni, un ieplūdes bija 83.5 milj. eiro (salīdzinot ar tikai 6.6 milj. eiro 3. ceturksnī). Tomēr gadā kopumā ES struktūrfondu līdzekļi ieplūda 262.2 milj. eiro, kas ir zemākais līmenis pēdējo 10 gadu laikā. Tas ir saistīts ar ES struktūrfondu jaunā plānošanas perioda lēno finansējuma apguves tempu. Kopumā kapitāla konts 2016. gadā bija 249.7 milj. eiro jeb 1.0% no IKP (2.8% no IKP 2015. gadā), savukārt 4. ceturksnī 81.9 milj. eiro jeb 1.2% no IKP.

Pārrobežu finanšu plūsmas 2016. gada 4. ceturksni un 2016. gadā kopumā ietekmēja gan privātā sektora, gan sabiedriskā sektora lēmumi. 4. ceturksnī aktīvi ārvalstīs samazinājās par 185.3 milj. eiro, bet saistības pret ārvalstu finanšu partneriem samazinājās straujāk – par 381.1 milj. eiro. Gadā kopumā bija lielāks aktīvu (2.0 mljrd. eiro) pieaugums ārvalstīs, nekā saistību (1.5 mljrd. eiro) pieaugums.

Aktuālā aktīvu ārvalstīs pieauguma dinamika atspoguļo galvenokārt eiro zonas monetāro politiku. Latvijas centrālā banka, salīdzinot ar 2015. gadu, ieguldījusi trīsreiz vairāk ārvalstu aktīvos. Saistību pusi visbūtiskāk ietekmēja ārvalstu klientu noguldījumu Latvijas kredītiestādēs samazinājums, tomēr to daļēji atsvēra valdības saistību pieaugums, emitējot eiro obligācijas starptautiskajos valūtas tirgos.

Privātajā sektorā gan 4. ceturksnī, gan gadā kopumā lielākās pārrobežu finanšu plūsmas aktīvu pusē bija kredītiestāžu noguldījumu ārvalstu bankās un portfeļieguldījumu ārvalstīs samazinājums.

Kredītiestāžu noguldījumu pārmaiņas ilustrē regulāros starpbanku darījumus, ko ietekmē banku grupu lēmumi par likviditātes izvietošanu grupas iekšienē. Pārmaiņas portfeļnoguldījumos saistītas ar jau kopš gada sākuma vērojamo ārvalstu klientu noguldījumu samazinājumu Latvijas kredītiestādēs (stingrāku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību un vājās Krievijas izaugsmes dēļ), kas noguldījumu aizplūdi finansēja ar ārvalstu aktīvu samazinājumu. Kopumā 2016. gadā ārvalstu klientu noguldījumi kredītiestādēs saruka par 3.2 mljrd. eiro, un kredītiestāžu portfeļieguldījumi ārvalstīs – par 1.3 mljrd. eiro.

2016. gadā ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) Latvijā ieplūda 0.5% no IKP vērtībā. Lielākās ĀTI ieplūda vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, kā arī automobiļu un motociklu remonta, transporta un uzglabāšanas un informācijas un komunikāciju pakalpojumu jomās. ĀTI ieplūda no Luksemburgas, Krievijas un Austrijas.

Salīdzinot ĀTI ieplūdes Latvijā 2016. gadā ar iepriekšējā gada datiem (2.5% no IKP), vērojams ieplūžu samazinājums. Tomēr tas skaidrojams ar 2016. gada 1. un 2. ceturksnī notikušo AS Swedbank grupas kapitāla struktūras optimizāciju, kas ietekmēja ĀTI Latvijā samazinājumu.

Atskaitot šo, ĀTI ieplūdes Latvijā 2016. gadā vērtējamas pozitīvi, jo 1. un 2. ceturksnī tās būtu līdzvērtīgas ieplūdēm konkrētajos ceturkšņos iepriekšējos divos gados, savukārt 3. un 4. ceturksnī ĀTI Latvijā ieplūda attiecīgi 3.6% no IKP un 2.4% no IKP, kas ir vairāk, nekā atbilstošajos ceturkšņos 2014. un 2015. gadā.

Plūsmas, ko noteica sabiedriskā sektora lēmumi, tāpat kā iepriekšējos periodos - arī 4. ceturksnī un gadā kopumā bija galvenokārt saistītas ar Latvijas Bankas piedalīšanos aktīvu iegādes programmā Eirosistēmas ietvaros.

4. ceturksnī Latvijas Banka ieguldīja ārvalstu aktīvos 527,3 milj. eiro, bet gadā kopumā 2.7 mljrd. eiro. Lai piesaistītu līdzekļus valdības iepriekš uzņemto saistību pārfinansēšanai, 2016. gada maijā un septembrī Latvija emitēja eiro obligācijas starptautiskajos valūtas tirgos ar termiņu attiecīgi 20 un 10 gadi. Katru emisija bija 650 milj. eiro apmērā.