Finanses

Vājā globālā vide un Latvijas ekonomikas izaugsmes bremzēšanās atspoguļojas tekošā konta dinamikā

Žanete Hāka, 06.03.2017

Jaunākais izdevums

Tekošā konta bilance 2016. gadā veidoja pārpalikumu 369,5 miljonu eiro vērtībā (1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Pārpalikumu galvenokārt veidoja preču bilances dinamika. Iepriekš pārpalikums Latvijā bija globālās krīzes un Latvijas tautsaimniecības samazinājuma periodā – 2009. un 2010. gadā.

2016. gada 4. ceturksnī Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā bija pārpalikums 160,9 milj. eiro jeb 2.4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas palielinājās, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, galvenokārt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu dēļ, ko noteica Eiropas Sociālā fonda (ESF) un ES fondu lauksaimniecības nozarei ieplūdes.

Kopš 2000. gada pirmo reizi preču un pakalpojumu eksporta vērtība pārsniedza importu, tā 2016. gadā izveidojot preču un pakalpojumu kontā pārpalikumu 136,8 milj. eiro vērtībā (0,5% no IKP).

Pretēji kritumam iepriekšējos ceturkšņos, 2016. gada 4. ceturksnī atsākās preču importa pieaugums. Tajā pat laikā 2016. gadā turpināja darboties faktori, kas aizsākās jau 2015. gada beigās: vāja iekšzemes investīciju aktivitāte un globālo cenu kritums atspoguļojās preču importa vērtības kritumā; gausā ārējā pieprasījuma attīstība bremzēja eksporta ienākumus.

Dominējot importa kritumam, preču deficīts mazinājās līdz 7% no IKP (-8,4% no IKP 2015. gadā). Tomēr sagaidāms, ka novērotais globālais naftas cenu pieaugums, kā arī straujāka ES fondu apguve un investīciju aktivitāte iekšzemē arī turpmākos ceturkšņos atspoguļosies importa vērtības pieaugumā. Līdz ar ārējā pieprasījuma pakāpenisku uzlabošanos sagaidāmas arī pozitīvas Latvijas eksporta ienākumu pieauguma izredzes 2016. gadā. 4. ceturksnī preču konta deficīts bija 434,4 milj. eiro jeb 6,4% no IKP.

Pakalpojumu konts 2016. gadā veidoja 1,9 mljrd. eiro pārpalikumu jeb 7,5% no IKP (7.2% no IKP 2015. gadā). Neskatoties uz to, ka 2016. gadā turpināja samazināties ārvalstu klientiem sniegtie transporta pakalpojumi, pakalpojumu eksports kopumā pieauga. Transporta pakalpojumu samazinājumu ar uzviju kompensēja ienākumi no telesakaru, informācijas un datorpakalpojumiem, kas bija ar pieaugošu tendenci visa gada garumā.

Uzņēmumiem meklējot alternatīvas apstākļos, kad ES fondu lēnās apguves dēļ būtiski saruka iekšzemes pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem, auga arī būvniecības pakalpojumu piedāvājums ārvalstīs. Īpaši Zviedrijā un Norvēģijā, kā arī Vācijā un Lielbritānijā.

Lai gan 2016. gadā ārvalstu viesu tēriņi Latvijā mazinājās, salīdzinot ar 2015. gadu, analizējot Centrālās statistikas pārvaldes datus par iebraukušo viesu skaitu Latvijā un uzturēšanās ilgumu, abi rādītāji pieauga. Nedaudz (par 2.5 %) palielinājies arī apkalpoto viesu skaits no Krievijas.

Pakalpojumu kontā 4. ceturksnī - tāpat kā iepriekšējos ceturkšņos - bija pārpalikums (516.5 milj. eiro jeb 7.7% no IKP). Pakalpojumu eksporta gada pieauguma temps bija straujākais 2016. gadā (9.1%). Labus rezultātus demonstrēja transporta pakalpojumu dati, kuri visus iepriekšējos ceturkšņus 2016. gadā uzrādīja kritumu. Pozitīvo attīstību visbūtiskāk veicināja auto, kā arī jūras transporta pakalpojumi.

2016. gadā, iepretim vājajai struktūrfondu apgūšanai - lielākas ieplūdes nekā 2015. gadā (par 28.5% vairāk) veidoja ESF līdzekļi un ES fondi lauksaimniecības nozarei sākotnējo un otrreizējo ienākumu kontos. Arī tas pozitīvi ietekmēja tekošo kontu.

Sākotnējo ienākumu konts 2016. gadā veidoja pārpalikumu 58.0 milj. eiro jeb 0.2% no IKP, pretēji deficītam 2015. gadā (0.2% no IKP). Otrreizējo ienākumu konts 2016. gadā turpināja veidot pārpalikumu 174.7 milj. eiro jeb 0.7% no IKP (0.6% no IKP 2015. gadā). Ceturkšņu pārmaiņas abos kontos galvenokārt noteica jau minētās ES fondu plūsmas, kas 4. ceturksnī nodrošināja nelielus pārpalikumus.

4. ceturksnī Latvijā kapitāla konts atspoguļoja ES struktūrfondu līdzekļu ieplūdes aktivizēšanos salīdzinājumā ar 3. ceturksni, un ieplūdes bija 83.5 milj. eiro (salīdzinot ar tikai 6.6 milj. eiro 3. ceturksnī). Tomēr gadā kopumā ES struktūrfondu līdzekļi ieplūda 262.2 milj. eiro, kas ir zemākais līmenis pēdējo 10 gadu laikā. Tas ir saistīts ar ES struktūrfondu jaunā plānošanas perioda lēno finansējuma apguves tempu. Kopumā kapitāla konts 2016. gadā bija 249.7 milj. eiro jeb 1.0% no IKP (2.8% no IKP 2015. gadā), savukārt 4. ceturksnī 81.9 milj. eiro jeb 1.2% no IKP.

Pārrobežu finanšu plūsmas 2016. gada 4. ceturksni un 2016. gadā kopumā ietekmēja gan privātā sektora, gan sabiedriskā sektora lēmumi. 4. ceturksnī aktīvi ārvalstīs samazinājās par 185.3 milj. eiro, bet saistības pret ārvalstu finanšu partneriem samazinājās straujāk – par 381.1 milj. eiro. Gadā kopumā bija lielāks aktīvu (2.0 mljrd. eiro) pieaugums ārvalstīs, nekā saistību (1.5 mljrd. eiro) pieaugums.

Aktuālā aktīvu ārvalstīs pieauguma dinamika atspoguļo galvenokārt eiro zonas monetāro politiku. Latvijas centrālā banka, salīdzinot ar 2015. gadu, ieguldījusi trīsreiz vairāk ārvalstu aktīvos. Saistību pusi visbūtiskāk ietekmēja ārvalstu klientu noguldījumu Latvijas kredītiestādēs samazinājums, tomēr to daļēji atsvēra valdības saistību pieaugums, emitējot eiro obligācijas starptautiskajos valūtas tirgos.

Privātajā sektorā gan 4. ceturksnī, gan gadā kopumā lielākās pārrobežu finanšu plūsmas aktīvu pusē bija kredītiestāžu noguldījumu ārvalstu bankās un portfeļieguldījumu ārvalstīs samazinājums.

Kredītiestāžu noguldījumu pārmaiņas ilustrē regulāros starpbanku darījumus, ko ietekmē banku grupu lēmumi par likviditātes izvietošanu grupas iekšienē. Pārmaiņas portfeļnoguldījumos saistītas ar jau kopš gada sākuma vērojamo ārvalstu klientu noguldījumu samazinājumu Latvijas kredītiestādēs (stingrāku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību un vājās Krievijas izaugsmes dēļ), kas noguldījumu aizplūdi finansēja ar ārvalstu aktīvu samazinājumu. Kopumā 2016. gadā ārvalstu klientu noguldījumi kredītiestādēs saruka par 3.2 mljrd. eiro, un kredītiestāžu portfeļieguldījumi ārvalstīs – par 1.3 mljrd. eiro.

2016. gadā ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) Latvijā ieplūda 0.5% no IKP vērtībā. Lielākās ĀTI ieplūda vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, kā arī automobiļu un motociklu remonta, transporta un uzglabāšanas un informācijas un komunikāciju pakalpojumu jomās. ĀTI ieplūda no Luksemburgas, Krievijas un Austrijas.

Salīdzinot ĀTI ieplūdes Latvijā 2016. gadā ar iepriekšējā gada datiem (2.5% no IKP), vērojams ieplūžu samazinājums. Tomēr tas skaidrojams ar 2016. gada 1. un 2. ceturksnī notikušo AS Swedbank grupas kapitāla struktūras optimizāciju, kas ietekmēja ĀTI Latvijā samazinājumu.

Atskaitot šo, ĀTI ieplūdes Latvijā 2016. gadā vērtējamas pozitīvi, jo 1. un 2. ceturksnī tās būtu līdzvērtīgas ieplūdēm konkrētajos ceturkšņos iepriekšējos divos gados, savukārt 3. un 4. ceturksnī ĀTI Latvijā ieplūda attiecīgi 3.6% no IKP un 2.4% no IKP, kas ir vairāk, nekā atbilstošajos ceturkšņos 2014. un 2015. gadā.

Plūsmas, ko noteica sabiedriskā sektora lēmumi, tāpat kā iepriekšējos periodos - arī 4. ceturksnī un gadā kopumā bija galvenokārt saistītas ar Latvijas Bankas piedalīšanos aktīvu iegādes programmā Eirosistēmas ietvaros.

4. ceturksnī Latvijas Banka ieguldīja ārvalstu aktīvos 527,3 milj. eiro, bet gadā kopumā 2.7 mljrd. eiro. Lai piesaistītu līdzekļus valdības iepriekš uzņemto saistību pārfinansēšanai, 2016. gada maijā un septembrī Latvija emitēja eiro obligācijas starptautiskajos valūtas tirgos ar termiņu attiecīgi 20 un 10 gadi. Katru emisija bija 650 milj. eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu ekonomikas jau vairākus gadus bauda strauju izaugsmi. Savukārt ekonomikas aktivitātes radītais pieprasījums arvien vairāk deldē darbaspēka rezerves. Darbaroku trūkums veicina strauju vidējās algas pieaugumu, raisot diskusijas sabiedrībā par iespējamu ekonomikas pārkaršanu.

Swedbank ekonomikas uzkaršanas indekss rāda, ka silstošais darba tirgus vēl nav radījis būtiskas sabalansētības problēmas ekonomikā un ietekme uz inflāciju ir mērena. Lai gan ekonomika vēl nepārkarst, temperatūra ar katru straujās izaugsmes gadu kāpj augstāk. Visaugstākais pārkaršanas risks ir Lietuvai, bet tas briest arī Latvijā un Igaunijā. Ekonomikas politikas veidotājiem jāsaglabā vēss prāts un jāīsteno piesardzīga politika, lai izvairītos no ekonomikas drudža un iespējamām komplikācijām.

2008.-2009. gadā piedzīvotā krīze Baltijā bija sāpīgāka nekā daudzviet citur. Atskatoties tagad uz pirmskrīzes periodu, nepatikšanas šķiet acīmredzamas. Algu izaugsme pirms krīzes Baltijā sasniedza prātam neaptveramus 20‑30%. Mājokļu cenas, kuru pieaugumu veicināja nepamatots optimisms par nākotnes izaugsmi un straujš saistību pieaugums, auga vairāk nekā divtik strauji kā algas. Tekošā konta bilance, kuru galvenokārt veido eksporta un importa starpība, bija dziļos mīnusos, norādot uz būtisku sabalansētības trūkumu ekonomikā. Pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ledainais vilnis pārvēlās pāri pārkarsušajai Baltijas ekonomikai, radot aukstuma šoku un pamatīgus krampjus. Sekas bija smagas. Ekonomikas apjoms samazinājās par 15-20%, algas krita, bet bezdarba līmenis uzleca līdz turpat 20%, daudzi emigrēja. Ja vien pirmskrīzes gados ekonomikas temperatūrai nebūtu ļauts uzkāpt tik augstu un tiktu novērsta nekustamā īpašuma cenu burbuļa veidošanās, tad globālās krīzes vilnis būtu daudz mazāk jūtams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.

Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē. Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.

Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ārvalstu tiešās investīcijas 4. ceturksnī Latvijā ieplūdušas 380 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 08.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ārējā pieprasījuma vājināšanos un lauksaimniecības produktu eksporta kritumu, pērn 4. ceturksnī preču un pakalpojumu bilance uzrādīja minimālu pārpalikumu, ko lielā mērā veicināja noturīga pakalpojumu tirdzniecības bilance un vājāka preču importa izaugsme.

Taču ārvalstu tiešo investīciju investoru peļņa noteica sākotnējo ienākumu konta deficītu, kas kopumā 4. ceturksnī tekošā konta bilancē lika veidoties 75.5 milj. eiro deficītam (0.9% no iekšzemes kopprodukta (IKP)).

2018. gadā kopumā tekošā konta bilances deficīts bija 283 milj. eiro jeb 1.0% no IKP.

Preču bilances deficīts (-7.1% no IKP) 4. ceturksnī bijis mazāks nekā gadā vidēji. Taču to noteica mazāk straujš eksporta nekā importa pieauguma tempa kritums. Preču eksportā 4. ceturksnī turpinājās jau iepriekš novērotās tendences. Galvenais izaugsmes virzītājs bijis kokmateriālu eksports, kas turpinājis vienmērīgi strauju izaugsmi gada garumā, bet negatīvo devumu pienesa lauksaimniecības produktu eksporta vērtības sarukums, kas ievērojami pieauga tieši 4. ceturksnī. Starp citām preču grupām jāizceļ mehānismu un elektroierīču eksports, kas pēc vājāka snieguma 3. ceturksnī gada pēdējos trīs mēnešos atkal uzrādījis spējīgu izaugsmi (11.8% gada laikā), kā arī ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksporta vērtības pieaugums gada izskaņā (13.8%). Arī preču importā 4. ceturksnī lielākoties turpinājušās gada gaitā iezīmējušās tendences, ko virzīja gan noturīgs iekšzemes patēriņš, gan arī investīciju aktivitāte. Importa vērtības pieauguma temps kopš iepriekšējā ceturkšņa gan nedaudz krities, bet tas skaidrojams ar lielo minerālproduktu importa apmēru (ko ietekmēja arī pasaules naftas cenu kāpums) iepriekšējā periodā, citas lielās pozitīvo devumu preču grupas (satiksmes līdzekļi, metāli, koksne u.c.) nemainījās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas maksājumu bilances tekošais konts 2017. gada 4. ceturksnī veidoja 113 milj. eiro (1.6% no iekšzemes kopprodukta (IKP)) pārpalikumu, bet 2017. gadā kopā 204 milj. eiro (0.8% no IKP) deficītu, informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Lai gan pasaules ekonomikas stiprināšanās un starptautiskās tirdzniecības aktivizēšanās bija labvēlīga Latvijas eksportētājiem, tekošā konta deficītu 2017. gadā noteica globālo cenu kāpums un iekšzemes ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās.

2017. gada 4. ceturksnī turpinājās preču eksporta straujš pieaugums, kas noteica tekošā konta pārpalikuma veidošanos. Eksporta pieaugumu jau visā pērnā gada garumā labvēlīgi ietekmēja ārējā pieprasījuma nostiprināšanās, kas savukārt veicināja arī globālo cenu pieaugumu. Tas sekmēja ne tikai Latvijas preču eksporta ienākumu kāpumu, bet arī importēto preču sadārdzināšanos.

Līdztekus arī būtisks iekšzemes ekonomiskās aktivitātes kāpums izraisīja importa apjomu pieaugumu. 4. ceturksnī preču importa pieaugums bija lēnāks nekā vidēji iepriekšējos ceturkšņos, tomēr gadā kopumā tas pieauga straujāk par eksportu. Lai arī investīciju atjaunošanās iekšzemē bija viens no preču tirdzniecības deficīta pieauguma iemesliem (7.1% no IKP 4. ceturksnī un 9.7% no IKP 2017. gadā), tomēr nākotnē tas rada iespēju palielināt eksporta konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Desmit gadi pēc lielās ekonomiskās krīzes – Latvijas makroekonomisko stabilitāti šobrīd novērtē arī pasaulē

Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta Makroekonomikas nodaļas vadītāja vietniece, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pasaules ekonomiskās krīzes, kas 2008. gada vasarā sākās ar ASV bankas Lehman Brothers bankrotu un smagi skāra Latvijas ekonomiku, pagājuši jau desmit gadi, un šajā sakarā arvien biežāk izskan jautājumi, vai līdzīga krīze jau drīzumā nevarētu atkārtoties un no kuras puses to gaidīt.

Turpmāk rakstā atbildes, kāpēc Latvijā makroekonomiskā situācija pašlaik ir pavisam citādāka nekā pirms desmit gadiem, kad bažas par ekonomikas virzību izteica gan vietējie, gan ārvalstu eksperti. Šobrīd Latvija jaunākajā Pasaules Ekonomikas foruma reitingā tikko novērtēta starp valstīm ar augstāko makroekonomisko stabilitāti pasaulē.

Tirgus ekonomikai kopumā ir raksturīga cikliska attīstība, kad ekonomikas augšupejas fāzei seko lejupslīde, un ekonomikas cikla ietvaros notiek daudzu ekonomisko rādītāju – iekšzemes kopprodukta (IKP), bezdarba, inflācijas svārstības. Ekonomikas cikliskā attīstība ir dabiska parādība, bet valsts, realizējot attiecīgu fiskālo un monetāro politiku, cikla ietvaros var šīs svārstības mīkstināt – augšupejas laikā īstenojot ierobežojošu, bet lejupslīdes laikā stimulējošu fiskālo un monetāro politiku. Ja šī regulācija nav pienācīga, ekonomikas lejupslīdes posmi var izvērsties pārāk strauji un spēcīgi, kļūstot par ekonomikas krīzēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze nāk?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 27.12.2019

1. attēls. Vācijas, Spānijas, Francijas un Itālijas IKP pieauguma temps pa ceturkšņiem pret iepriekšējo ceturksni (%), sezonāli un kalendāri izlīdzinātie

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijas ekonomikas izaugsme sasniedza pēdējo sešu gadu straujāko tempu. Publiskajā telpā izskanēja bažas par iespējamu ekonomikas pārkaršanu. Viens no rādītājiem, uz ko tādā brīdī skatīties, ir tekošā konta bilance. Šis rādītājs galvenokārt atspoguļo starpību starp eksportu un importu, norāda Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Ja imports būtiski pārsniedz eksportu un tekošajā kontā veidojas ievērojams deficīts, tad bažām par nesabalansētu ekonomikas izaugsmi un vispārēju pārkaršanu ir pamats. Piemēram, 2006.-2007. gadā tekošā konta deficīts pārsniedza 20% no iekšzemes kopprodukta, proti, dzīvojām pāri saviem līdzekļiem. Savukārt šobrīd neko tādu novērot nevaram. Pēc Latvijas Bankas datiem pērn tekošajā kontā izveidojās deficīts 0.8% apmērā no iekšzemes kopprodukta, importēto preču un pakalpojumu vērtībai nedaudz pārsniedzot eksporta vērtību. Deficīts ir pavisam neliels un rāda, ka Latvijas ekonomikas veselība ir diezgan laba.

Līdz ar spēju globālās ekonomikas izaugsmi un saistīto ārējā pieprasījuma kāpumu, kā arī cenu pieaugumu aizvadītais gads bija ļoti veiksmīgs eksportētājiem, kuru ieņēmumi no eksporta pieauga par 9%. Preču pusē pieaugums bija vērojams gandrīz visās preču grupās, bet kopējo pieaugumu visvairāk sekmēja pārtikas produkti un dzērieni, metāli un to izstrādājumi, kā arī mehānismi un iekārtas. Savukārt pakalpojumu pusē, lai gan kopumā bija vērojams kāpums, bilde bija mazliet raibāka. Autotransporta kravu pārvadājumu pieaugums spēja kompensēt kritumu dzelzceļa un jūras transporta kravu pārvadājumos, ko negatīvi ietekmē Krievijas kravu pārvirzīšana uz Krievijas ostām. Citu pakalpojumu grupā straujš pieaugums turpinājās būvniecības un IKT pakalpojumu eksportā, savukārt finanšu pakalpojumu eksports samazinājās, sarūkot nerezidentu segmentam. Importētās produkcijas vērtība palielinājās par 13%, ko sekmēja iepriekšējā gada zemā bāze (2016. gadā imports saruka), cenu kāpums un iekšzemes pieprasījuma pieaugums, ko papildus veicināja straujāka ES fondu projektu īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperti: Strauja izaugsme ir vājš attaisnojums strukturālu reformu atlikšanai

Žanete Hāka, 06.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad negaidīti sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir padzinusi uz priekšu arī izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs, īpaši Baltijā, secināts ikgadējā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Reģiona institucionālā un strukturālā kvalitāte gan nav būtiski uzlabojusies salīdzinājumā pret citām pasaules valstīm. Zviedrijā uzmanības centrā ir cenu korekcija mājokļu tirgū, kamēr Baltijā bažas raisīs uzkarstošais darba tirgus.

Biznesa cikls vēl ir diezgan jauns un reģiona ekonomikām vēl priekšā ir pāris diezgan spēcīgas izaugsmes gadi – piemērotākais laiks, lai īstenotu reformas, novērstu iepriekš izveidojušās nesablansētības un investētu ilgtermiņa izaugsmes potenciāla uzlabošanā.

Sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir sekmējusi izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs. Visas reģiona ekonomikas (izņemot Zviedriju), īpaši Baltijas valstis, ir augušas straujāk nekā pērn, pārspējot gaidas un pietuvojoties šī biznesa cikla straujākajam izaugsmes tempam. Lai gan izaugsme palēnināsies, priekšā vēl ir vairāki labas izaugsmes gadi. Galvenie riski ir saistīti ar ģeopolitiku un populismu. Spēcīgas izaugsmes laiks ir vispiemērotākais brīdis reformu īstenošanai, nākotnes izaugsmi veicinošu investīciju veikšanai, kā arī ekonomikas nesabalansētību novēršanai. Piemēram, Zviedrijas nekustamā īpašuma cenu korekcija, kas nupat sākusies, bija neizbēgama, jo tirgus ir nesabalansēts. Ņemot vērā augošo ārējo pieprasījumu un eksporta iespējas, prognozējamā +/- 5% (atkarībā no segmenta) cenu korekcija būtiski neietekmēs ekonomikas izaugsmi. Reģiona nākotnes izaugsmei izšķiroši svarīgs ir ražīgums, kā arī izaugsmes ilgtspēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gads ekonomikā sācies ar vājāko pieaugumu pēdējo trīs gadu laikā

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 30.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies ar vājāko pieaugumu pēdējo 3 gadu laikā un, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes pirmais novērtējums, šī gada pirmajos trijos mēnešos Latvijas ekonomika ir augusi par 2,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Pēc diviem ļoti straujas izaugsmes gadiem lēnāka izaugsme šogad jau bija sagaidāma un par to liecināja arī liels vairums īstermiņa indikatoru, piemēram, vājāki izaugsmes rādītāji tirdzniecībā, rūpniecībā, eksportā, kravu un pasažieru plūsmā lidostā, kā arī lēnāks uzlabojumu temps darba tirgu. Taču pēc diviem gadiem, kad Latvijas ekonomikas izaugsme brīžiem pārsniedza pat 5%, mazāk nekā 3% kāpums pirmajā ceturksnī uzskatāms drīzāk par negatīvu pārsteigumu.

Galvenais iemesls šādai lēnākai izaugsmei noteikti ir globālie pretvēji un ārējā ekonomiskā cikla bremzēšanās. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savā jaunākajā pasaules ekonomikas apskatā 70% pasaules valstu šogad prognozē zemāku izaugsmi nekā pērn un šogad pasaulē kopumā gaidāma vājākā izaugsme kopš 2009. gada. Pirmā ceturkšņa IKP dati liek domāt, ka to jau sākam just arī Latvijā, taču, manuprāt, šobrīd nav pamata runāt par globālu recesiju vai krīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rimšēvičs: Lai arī nedraud 2009.gada kritiens bezdibenī, iezīmējas vairākas līdzīgas pazīmes

Žanete Hāka, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk izskan bažas par iespējamo tautsaimniecības pārkaršanu, un, lai arī mums nedraud 2009. gada kritiens bezdibenī, tomēr iezīmējas vairākas līdzīgas pazīmes, preses konferencē piektdien sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Tas liecina – bez apņēmīgas un tālredzīgas rīcības riskējam iedragāt uzņēmumu konkurētspēju un nolemt ekonomisko izaugsmi un labklājības pieaugumu stagnācijai daudzu gadu garumā, vienlaikus arī apdraudot fiskālo stabilitāti nākotnē. Šā gada 2. ceturksnī eirozonas ekonomikas izaugsme turpināja nostiprināties. Reālais IKP pieauga par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un par 2,2% gada griezumā.

Gada pirmajā pusē izaugsmi eiro zonā veicināja iekšzemes pieprasījuma pieaugums. Eiro zonas darba tirgus nosacījumu uzlabošanās paaugstina mājsaimniecību ienākumus un patēriņu, bet uzņēmēju un patērētāju konfidences līmeņu kāpums ļauj cerēt arī uz turpmāku izaugsmi tuvākajā laikā. Turklāt ārējās vides uzlabošanās atspoguļosies tirdzniecības un eksporta kāpumā. Tai pat laikā ekonomikas izaugsmes perspektīvas labvēlīgāku attīstību joprojām kavē gausais strukturālo reformu īstenošanas temps. Eiro zonas inflācija saglabājās zem mērķa līmeņa, taču jaunākais Eurostat ātrais novērtējums uzrādīja, ka šī gada augustā eiro zonas inflācijas gada pieaugmuma temps ir pakāpies līdz 1.5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Itālija turpina balansēt uz naža asmens

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 19.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā šobrīd ir parādījusies mode uzreiz pēc vēlēšanām palikt bez valdības. Pēdējā, kas šo tendenci ir turpinājusi, ir Itālija. Vēlēšanas notika jau šī gada 4. martā, tomēr šobrīd joprojām nav miņas par koalīciju, kam tad varētu uzticēt valdības veidošanu.

Kaut arī globālā un pēc tam Eiropas parādu krīze būtiski ietekmējušas iedzīvotāju noskaņojumu un radījusi populistu partiju popularitātes vilni daudzviet Eiropā, Itālijas iedzīvotāju protesta balsojumam 4. marta vēlēšanās nebija jābūt īpašam pārsteigumam.

Itālija ir trešā lielākā eiro zonas valsts, un straujas izaugsmes periodu tā nav pieredzējusi jau aptuveni divdesmit gadu. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija zem 2000. gada līmeņa un tā pieaugums ir būtiski lēnāk nekā citās eiro zonas valstīs.

Šī vājā izaugsme, protams, atspoguļojas arī iedzīvotāju maciņos. Iedzīvotāju reālais ienākumu līmenis (rīcībā esošie ienākumi) kopš 2000. gada ir sarukuši par aptuveni 10%. Bezdarba līmenis – kaut arī samazinājies no 13% krīzes augstākajā punktā – turpina būt augsts jeb 11%. Bezdarbs jauniešu vidū ir viens no augstākajiem eiro zonā (34% 2017. gadā). Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas dzīvo uz nabadzības robežas. Vienlaikus palielinājies arī valsts parāda līmenis, valdības parāds pieaudzis līdz 132%, kas ir otrs augstākais eiro zonā aiz Grieķijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Komisija būtiski paaugstina Latvijas izaugsmes prognozes

Lelde Petrāne, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir atjaunojusi un šodien publicējusi Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, ekonomiskās izaugsmes un fiskālo rādītāju prognozes. Salīdzinājumā ar maijā publiskotajām prognozēm jaunākajās EK prognozēs Latvijas ekonomiskā izaugsme šim gadam tikusi būtiski paaugstināta - par 1 procentpunktu jeb līdz 4,2%. Nākamajam gadam izaugsmes prognoze nav mainīta un ir saglabāta 3,5% līmenī, savukārt 2019.gadam EK Latvijai paredz 3,2% lielu IKP pieaugumu, informē Finanšu ministrija.

Spēcīgo ekonomikas izaugsmi šogad nosaka vairāki faktori, tajā skaitā strauji augošais iekšējais patēriņš, noturīgais ārējais pieprasījums, kā arī būtiska investīciju aktivitātes atjaunošanās, savās prognozēs norāda EK. Arī vidējā termiņā šiem faktoriem būs liela nozīme ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, lai arī 2018.gadā ES fondu investīciju plūsmas kļūs mērenākas, kas noteikts kopējo ieguldījumu bruto pamatkapitālā izaugsmes tempu normalizēšanos. Saskaņā ar EK prognozēm investīcijas Latvijā šogad palielināsies par 17,8% un par 5,5% un 4% attiecīgi 2018. un 2019.gadā. Savukārt privātā patēriņa pieauguma izmaiņu dinamika nebūs tik krasa - šogad privātais patēriņš kāps par 4,3%, par 4% nākamgad un par 3,9% 2019.gadā. EK atzīmē, ka papildus citiem faktoriem nākamajā gadā patēriņu pozitīvi ietekmēs nodokļu reformas īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viedoklis: Jaunākie Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti – Vai tiešām Latvija zaudē konkurētspējā?

SSE Riga asociētais profesors un Ilgtspējīgas biznesa centra direktors Arnis Sauka, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā Pasaules ekonomikas foruma Globālā konkurētspējas indeksa Latvija šogad ierindota 54 vietā 137 valstu vidū. Salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, šis Latvijai ir kritums par piecām vietām.

2015-2016 gadā Latvija ierindojās 44. vietā, savukārt 2014-2015: 42 pozīcijā. Gan Lietuva, gan Igaunija šajā indeksā ieņem salīdzinoši augstākas vietas, attiecīgi 41. vietu un 29. vietu. Atbilstoši 2017-2018 gada indeksa rādītājiem, Latvija konkurētspējā atpaliek arī no tādām valstīm kā Bulgārija (49. vieta) un Krievija (38. vieta). Ņemot vērā ekonomikas attīstību un iesāktās reformas, šie rādītāji liek uzdot jautājumu vai tiešām Latvija zaudē konkurētspēju? Proti, cik objektīvs ir šāds valstu salīdzinājums un kā Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti var tik izmantoti un ko tie tomēr neparāda?

Viens no izskaidrojumiem vietas maiņai ir izmaiņas indeksa metodoloģijā. Proti, 2017-2018 gada indeksā dati galvenokārt tika vākti, izmantojot interneta platformu. Pirmkārt, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad aptaujā piedalījās lielākā daļa uzņēmēju, kuri piedalījās arī gadu iepriekš, šogad prasība bija sākt aptauju ar jaunu izlasi. Aptaujā Latvijā ik gadu piedalās ap 80-100 uzņēmēju, un izmaiņas aptaujājamo uzņēmēju profilā var radīt izmaiņas aptaujas rezultātā. Otrkārt, atšķirībā no pagājušā gada, kad intervijas galvenokārt notika telefoniski, šogad tika ieviesta prasība veikt aptauju ar interneta platformas palīdzību. Šādā veidā ir daudz sarežģītāk kontrolēt izlases kvalitāti, respektīvi, to, lai aptaujātie uzņēmēji proporcionāli pārstāvētu galvenās nozares, būtu adekvāti iedalīti pēc lieluma un citiem parametriem. Abas šīs metodoloģijas izmaiņas var tiešā veidā ietekmēt konkrētas valsts kāpumu vai kritumu indeksā un tam nebūs lielas saistības ar reālo situāciju valsts konkurētspējā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lapiņš: 10 miljoni dīkas naudas Olainfarm kontā bez iemesla ir katastrofa!

Jānis Goldbergs, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm vebinārā, kas 3. septembrī norisinājās biržas Nasdaq Baltic interneta vietnē, uz Dienas Biznesa jautājumiem atbildes bija izvairīgas, ne pēc būtības vai nesniedza skaidrību

Jau 4. septembrī sekoja Olainfarm lielākā akcionāra Olmafarm valdes priekšsēdētāja Pētera Rubeņa paziņojums ar aicinājumu glābt Olainfarm, kurā visi Dienas Biznesa uzdotie jautājumi ir skarti. Skaidrot šos jautājumus, nevēlēšanos atbildēt, pašu vebināra norisi un tajā pateikto Dienas Bizness aicināja bijušo Olainfarm valdes locekli un akcionāru Salvi Lapiņu.

Mēs jau pirmajā jautājumā aicinājām Olainfarm valdes priekšsēdētāju Lauri Macijevski skaidrot šā gada pirmā ceturkšņa uzņēmuma darbības rezultātus salīdzinājumā ar otro ceturksni, tomēr viņš palika pie iepriekšējās taktikas – sniedzot informāciju par pusgadu nedalīti. Runa ir gan par peļņas, gan ieņēmumu, gan likviditātes sadaļām. Kādēļ, jūsuprāt, šāda taktika?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti ekspertu prognozēm, arī 2018. gadā IKP pieaugums Latvijā paātrinājās un Latvijas IKP pēc pirktspējas paritātes uz vienu iedzīvotāju pērn apsteidza Grieķijas rādītāju. Šī ir pirmā ES-15 valsts, kuru apdzenam. Tomēr ārējā ekonomiskā vide 2019. gadā būs mazāk labvēlīga, ir risks, ka tā tālāk pasliktināsies arī 2020. gadā, prognozē Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

Sagaidāms, ka izaugsme Latvijā katrā no šiem gadiem samazināsies apmēram par procentpunktu. «Arī 2019. gads Latvijai būs vēl viens visumā sekmīgas attīstības posms, kaut arī IKP pieaugums gandrīz noteikti bremzēsies. Tomēr Latvijas ekonomika piezemēsies mīksti, jo izaugsmes palēnināšanās visdrīzāk nebūs tik krasa, kā to paredz prognožu vairākums. Taču mēs neesam optimisti par 2020. gadu. Domājams, ka izaugsme nākamgad būs ievērojami lēnāka nekā šogad. 2020. gadā papildus ietekme var būt mazākam ES fondu finansējumam infrastruktūras attīstībai,» uzsver eksperts.

Sagaidāms, ka IKP pieaugums 2019. gadā saruks par vienu procentpunktu – līdz 3,8%. Līdz ar to mēs atgriežamies pie iepriekšējās prognozes, ko samazinājām 4. ceturksnī, kad pēkšņi strauji pasliktinājās globālā ekonomikas cikla rādītāji. Paredzams, ka eksporta nozares šogad un nākamgad attīstīsies noturīgi, apstrādes rūpniecībai ir pat labas iespējas panākt straujāku pieauguma tempu nekā pērn. Galvenais izaugsmes bremzēšanās iemesls būs investīciju pieauguma palēnināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Latvijas spēja paņemt savu ārvalstu investīciju pīrāga daļu

Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa, 05.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās ekonomikas izaugsme pastiprinās, un tas ir pamats ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) plūsmu pieaugumam pasaulē. Tomēr gaisā joprojām virmojošā politisko procesu nenoteiktība neļauj strauji uzlaboties investoru noskaņojumam.

Neskatoties uz noturīgajām ĀTI ieplūdēm Latvijā pēckrīzes periodā, globālā integrācija investīciju jomā Latvijai vēl ir vāja.

Lai Latvija arī turpmāk spētu paņemt savu ĀTI daļu, konkurencē Centrālās un Austrumeiropas valstu (CAE) reģionā bez valsts izaugsmes potenciāla nozīmīgi ir arī strukturālie aspekti.

2016. gadā pasaulē pēc būtiska ĀTI pieauguma gadu iepriekš bija vērojams kritums, tomēr ieplūdes saglabājās nedaudz virs pēckrīzes perioda vidējām plūsmām. Protekcionisma pieauguma un vājas globālās tirdzniecības gaisotnē vēl jo svarīgāka kļūst klātbūtne vēlamo noieta tirgu tuvumā.

2016. gadā TOP3 ĀTI saņēmējvalstis pasaulē bija ASV, Lielbritānija un Ķīna. Turklāt ASV un Ķīna savas pozīcijas saglabā jau četrus gadus pēc kārtas. Nemainīgā investoru interese liecina par šo lielo ekonomiku pievilcību, neskatoties uz svārstībām globālajā ekonomikas un politiskajā vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru