Finanses

Eksperts: Lai gan iekasēto nodokļu apjoms ir starp zemākajiem ES, nodokļu slogs Latvijā ir augsts

LETA, 06.05.2016

Jaunākais izdevums

Lai gan Latvijā iekasēto nodokļu apjoms ir starp zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), tomēr nodokļu slogs godīgam nodokļu maksātājam mūsu valstī ir augsts, Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Līdz ar to turpmāka nodokļu paaugstināšana bremzētu ekonomikas izaugsmi un pasliktinātu konkurētspēju.

Eksperts skaidroja nodokļu sloga mērīšanas īpatnības. Piemēram, mēdz mērīt iekasēto nodokļu apjomu pret iekšzemes kopproduktu. Šāda mērījuma secinājums ir, ka Latvijā iekasēto nodokļu apmērs pret iekšzemes kopproduktu ir zems. Tomēr šo rādītāju ietekmē ēnu ekonomika, tāpēc, ja kopumā tiek iekasēts relatīvi neliels nodokļu apjoms, tas vēl nenozīmē, ka nodokļu maksātāja slogs ir zems, bet gan var liecināt, ka ir pietiekami augsta ēnu ekonomika. Papildus ēnu ekonomikai iekasēšanas apjomu ietekmē arī nodokļu sistēmā iestrādāto atlaižu un pazemināto likmju apjoms.

Rutkaste secināja, ka reālu ainu par nodokļu slogu ekonomiskās aktivitātes veicējiem var iegūt, aprēķinot, cik nodokļos samaksā tipisks uzņēmējs vai darba ņēmējs.

Latvijas Bankas eksperts vērsa uzmanību, ka darbaspēka nodokļos iekasētais apjoms Latvijā ir šķietami zems, tomēr nodokļu slogs darba ņēmējam ir augsts un nākotnē būtu mazināms.

Ja rēķina, cik nodokļos nomaksā viens tipisks nodokļu maksātājs, tad redzams, ka Latvija ir krietni priekšā ES vidējam un arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD vidējam rādītājam.

Pēc nesenajām izmaiņām, kad Latvijā tika ieviests tā dēvētais solidaritātes nodoklis, mūsu valsts pievienojusies visaugstāko iedzīvotāju ienākuma nodokļu valstu grupai. Arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa minimālo likmju ziņā Latvija krietni apsteidz kaimiņvalstis.

Latvijā iekasētais uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms ir starp zemākajiem ES. Uzņēmumu ienākuma nodokļa vidējās likmes ir zemas, bet līdzīgas kā citur Austrumeiropā. Rutkaste atzina, ka zema likme nav slikta situācija, jo augsts uzņēmumu ienākuma nodokļa slogs kavē uzņēmumu attīstību.

Savukārt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšana Latvijā ir virs ES vidējā līmeņa. Latvijā ir gan samērā augsta PVN nodokļa likme, gan arī plaša apliekamā bāze, piemēram, Latvijā ir tikai viena samazinātā PVN likme, kamēr citās valstīs samazinātā PVN likme tiek piemērota plašāk vai samazinātā likme ir zemāka. Tomēr Rutkaste pauda pārliecību, ka Latvijā ir liels potenciāls palielināt PVN ieņēmumus. Iespējas palielināt PVN ieņēmumus ar politikas pārmaiņām ir nelielas, tā vietā jāfokusējas uz iekasēšanas uzlabošanu, jāmazina PVN krāpnieciskās shēmas un jānovērš centieni izvairīties no PVN maksāšanas.

Relatīvi mazāk Latvijā tiek iekasēts īpašuma nodokļos, it īpaši no mājsaimniecībām.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs aicina uzlabot nodokļu sistēmas pārskatāmību un stabilitāti, nemainot nodokļu likmes vismaz viena vēlēšanu cikla robežās. Viņš atzina, ka regulāras izmaiņas nodokļu likumos apgrūtina uzņēmējdarbības plānošanu.

Budžeta ieņēmumu palielināšanai būtu jāturpina darbs pie ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu iekasēšanas uzlabošanas, savukārt izdevumu pusē efektīvāk jāizmanto pašreizējie budžeta resursi.

Rutkaste vērsa uzmanību uz pētījumiem, kas liecina, ka nodokļi kavē ekonomikas aktivitāti un uzņēmumu ienākuma nodoklis tautsaimniecības izaugsmei ir viskaitīgākais, kam seko iedzīvotāju ienākuma nodoklis un patēriņa nodokļi, kamēr nekustamā īpašuma nodokļi relatīvi mazāk bremzē ekonomiku. Jo lielāks ir ienākuma nodokļa īpatsvars, jo zemāka ir ekonomikas izaugsme. Pastāv negatīva sakarība starp iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāti un ekonomisko izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Tuvojas nodokļu orkāns

Agnese Pastare, finanšu eksperte, Latvijas rezidente, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā Karību reģionu pašlaik plosa desmitgadē baisākā viesuļvētra Metjū, tā, manuprāt, Latvijai tuvojas nodokļu orkāns – jau pavisam drīz, nākamajā gadā, un tas varētu būt pat spēcīgāks nekā 2008.-2009. gada krīzes zemākais punkts un, iespējams, spēs noslaucīt no biznesa vides lielu daļu uzņēmumu, vissmagāk skarot tieši visneaizsargātāko daļu – mazos uzņēmējus.

3.oktobrī presē lasāms, ka valdībai «vēl esot savdabīgas rezerves patēriņa nodokļu izmaiņām» un ka, «visticamāk, visām pusēm būs jāiznāk no savas komforta zonas».

Ar šo publiski paziņoju, ka «man kā mazajam uzņēmējam šādu rezervju potenciāliem nodokļu pieaugumiem nav» un aicinu no komforta zonas iznākt visupirms jau politiķus.

Jau šobrīd veicam klientu apziņošanu par cenu kāpumu un darbinieku algu samazinājumu no 2017. gada 1. janvāra. Mums nauda ir tik, cik ir, pēc algu, izdevumu un nodokļu nomaksas peļņas daļa, kas veidojas, ir tik minimāla, ka nav vērā ņemama, līdz ar to – nē, man patiešām nav kur ņemt jaunu nodokļu nomaksai paredzētus līdzekļus. Alternatīvas ir skarbas – cenu celšana, algu samazināšana vai biznesa slēgšana Latvijā un tā pārcelšana uz uzņēmējiem labvēlīgākām jurisdikcijām vai arī došanās pieteikties darbā par ierēdni, jo valdība, paziņojot, ka nevis tiks apcirpti izdevumi, bet gan celti nodokļi, publiski atzīst, ka ierēdniecība ir neaizskarama, tātad apmaksājama!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperte: MUN pēdējos gados bijis viens no lielākajiem strīdus akmeņiem

Žanete Hāka, 11.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmuma nodoklis (MUN) pēdējos gados bijis viens no lielākajiem strīdus akmeņiem likumdošanā, Dienas Biznesa sadarbībā ar BDO un BDO LAW rīkotajā konferencē Nodokļi 2017 sacīja Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācijas valdes priekšsēdētāja Dana Muceniece.

MUN sakne ir koncepcija par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem, kas izveidota 2009.gadā.

Sešu gadu laikā veikti astoņi likuma grozījumi un ieviestas astoņas aktualizētas likuma redakcijas.

Mikrouzņēmumu darbinieku īpatsvars kopējā darba ņēmēju skaitā ir palielinājies no 2,5% 2011.gada 1.ceturksnī līdz 9,4% 2015.gada 1.ceturksnī. LM secinājumi ir skarbi – likuma mērķi, kas tika noteikti, ieviešot MUN režīmu, nav sasniegti.

Likumprojekta mērķis – veicināt uzņēmējdarbības attīstību – nav sasniegts, jo absolūti lielākā daļa MU īpašnieku jeb 91% no kopējā mikrouzņēmumu īpašnieku (kas atbilst likumam Par uzņēmumu ienākuma nodokli) skaita vienlaikus ir dalībnieki arī citās saimnieciskās darbības formās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LB: Nodokļu likmes Latvijā atsevišķās jomās ir pārāk augstas

Žanete Hāka, 27.02.2017

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
IIN reforma nepieciešama, lai mazinātu lielo darbaspēka nodokļu slogu un veicinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Reformas ietvaros paredzēts izlīdzināt nodokļu likmes dažādiem ienākumu veidiem, novēršot iespējas izvairīties no nodokļu samaksas un mazinot priekšrocības kādam no ienākumu veidiem (horizontālais taisnīgums).
IIN priekšlikumi
Algas ienākumi: samazināt likmi par 3 procentu punktiem (līdz 20%). Reālo ienākumu pieaugums tautsaimniecībā atspoguļosies patēriņa kāpumā un augstākos patēriņa nodokļu ieņēmumos valsts budžetā, tādējādi mazinot pasākuma tiešo negatīvo fiskālo ietekmi.
Kapitāla pieauguma ienākumi: palielināt likmi par 5 procentu punktiem (no 15% uz 20%), izlīdzinot likmi ienākumiem neatkarīgi no ienākumu veida. Apliekamo ienākumu bāze nemainās. • Kapitāla ienākumi: paaugstināt pamatlikmi par 10 procentu punktiem (no 10% uz 20%), izlīdzinot likmi ienākumiem neatkarīgi no ienākumu veida. Apliekamo ienākumu bāze sašaurinās, jo dividendes turpmāk vairs netiek apliktas saskaņā ar IIN regulējumu, bet atbilstoši UIN regulējumam, to reformējot.
Ienākumu nodokļa progresivitāti risināt, diferencējot neapliekamo minimumu un/vai nodokļa atlaides par apgādājamām personām.
Ienākumu nevienlīdzību mazināt, reformējot sociālo pabalstu programmas, mērķtiecīgi saistot saņemamo pabalstu veidus un apjomu ar saņēmēja ienākumu līmeni. Saskaņā ar Latvijas Bankas aprēķiniem piedāvātās ienākuma nodokļu pārmaiņas rada pozitīvu makroekonomisko un samērā nelielu negatīvu fiskālo ietekmi, veicinot uzņēmumu konkurētspēju un palielinot ekonomisko aktivitāti
Savukārt attiecībā uz ienākumu pārdali no augstāku ienākumu grupām uz zemāku ienākumu grupām (vertikālais taisnīgums) lielāka uzmanība būtu jāvelta sociālo pabalstu reformai. Atbilstoši Pasaules Bankas vērtējumam nevienlīdzības mazināšanā lielāka loma būtu piešķirama pabalstiem. Caur nodokļiem nodrošinātais ienākumu pārdales apjoms, lai gan mazāks nekā ES turīgo valstu rādītāji, Latvijā jau pašlaik ir samērā liels, īpaši salīdzinājumā ar Centrālās Eiropas un Austrumeiropas ES valstu rādītājiem. Ienākumu nevienlīdzības mazināšanai Latvijā būtu 20 apsverami divi galvenie rīcības virzieni.
Pirmkārt, vairākas nodokļu atlaides, kas pašlaik tiek piemērotas visām iedzīvotāju grupām neatkarīgi no ienākumu līmeņa, būtu iespējams reformēt, lai mērķtiecīgi sniegtu sociālo palīdzību cilvēkiem, kuru ienākumi ir zemāki par noteiktu līmeni.
Otrkārt, līdzīgi iespējams padarīt mērķtiecīgāku un efektīvāku arī pašreizējo sociālo pabalstu sistēmu, samazinot pieejamo pabalstu veidus un apjomu iedzīvotājiem ar lieliem ienākumiem un paaugstinot iedzīvotājiem ar maziem ienākumiem.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot Latvijas nodokļu sistēmu, var secināt, ka nelielais iekasēto nodokļu īpatsvars attiecībā pret IKP nenozīmē, ka Latvijā ir mazs nodokļu slogs un tāpēc būtu jāpalielina nodokļu likmes, norāda Latvijas Bankas eksperti.

Ir pārliecinošas liecības tam, ka nodokļu likmes Latvijā atsevišķās jomās ir pārāk augstas, savukārt liels potenciāls saistīts ar iekasējamības uzlabošanu. Nemainot kopējo nodokļu slogu, Latvijas nodokļu struktūru iespējams uzlabot, lai veicinātu tautsaimniecības konkurētspēju un izaugsmi.

Latvijas Banka skaidro, ka izvērtējusi daudzu valstu pieredzi un nodokļu modeļus, tajā skaitā, NĪN un akcīzesnodokļa jomā, kuru reformās nepārprotami vērojams fiskālais potenciāls. Tomēr, novērtējot nodokļu dažādo ietekmei uz izaugsmi, Nodokļu stratēģijā 20/20 uzmanība pievērsta priekšlikumiem, kuri veicina ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību, t.i., IIN, UIN un PVN pārmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēji: Pēc nodokļu reformas īstenošanas iedzīvotāju «maciņos» paliks vairāk naudas

LETA, 12.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot vidēja termiņa nodokļu stratēģiju Latvijā, iedzīvotāju «maciņos» paliks vairāk naudas, šodien preses konferencē par nodokļu stratēģiju un tās ilgtermiņa ieguvumiem Latvijas ekonomikai pauda uzņēmēju pārstāvji.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone teica, ka viens no galvenajiem indikatoriem, ko plānots paveikt nodokļu reformas kontekstā, ir 5% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme, būtisks ēnu ekonomikas samazinājums un nodokļu iekasējamības pieaugums. Tāpat nodokļu reformas mērķis ir valsts budžeta pieaugums, uzņēmēju izaugsme un konkurētspējas pieaugums. Savukārt iedzīvotājiem tās ietvaros «maciņos» paliks vairāk naudas, jo mazo atalgojumu saņēmējiem alga pēc nodokļu nomaksas būs lielāka.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu reformas īstenošanas kontekstā, vajadzīgs sabiedrības atbalsts un izpratne. «Jautājums, pa kādu ceļu mēs iebrauksim Latvijas simtgadē - pa bedrainu vai gludu, skaidru un saprotamu,» pauda Meņģelsone, piebilstot, ka nodokļu reforma palīdzēs īstenot otro scenāriju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvijas Banka: PB priekšlikumi nodokļu sistēmas uzlabošanai ir zaudējuši aktualitāti

LETA, 13.04.2017

Pasaules Bankas vecākā ekonomiste un ziņojuma Latvijas nodokļu politikas izvērtējums līdzautore Emīlija Skroka

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ilgstošo vilcināšanos ar Pasaules Bankas (PB) izstrādāto priekšlikumu Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanai prezentāciju, tie ir zaudējuši aktualitāti, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

«Diemžēl, ilgstošā vilcināšanās ar PB izstrādāto priekšlikumu prezentāciju ir atspoguļojusies arī to aktualitātes zudumā,» viņš teica.

Tāpat Rutkaste atzīmēja, lai gan pieejamajos pētījuma melnrakstos ir atrodami atsevišķi vērtīgi secinājumi un priekšlikumi, konceptuāli PB koncentrējas uz nodokļu ieņēmumu palielināšanu, neņemot vērā to ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī nerūpējoties par Latvijas uzņēmumu un ekonomikas konkurētspēju, piemēram, nodokļu slogs Latvijā ir ļoti augsts godīgajiem nodokļu maksātājiem, un nav pieļaujama tā palielināšana.

Viņš arī norādīja, ka Latvijas Banka aicina īstenot tos pasākumus, kuri apkopoti tās februāra beigās prezentētajā Nodokļu stratēģijā 20/20. «Mūsuprāt, tieši tas būtu pareizais ceļš, kā padarīt mūsu nodokļu sistēmu konkurētspējīgu - samazināt darbaspēka nodokļus un pārnest to slogu uz kapitālu,» piebilda Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ārvalstu investoriem bizness Latvijā kļuvis dārgāks

Oļegs Sējāns, uzņēmuma <i>TaxLink Baltic</i> partneris, 18.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība, kas Latvijā ir stājusies spēkā no 2018. gada 1. janvāra, paredz izmaiņas, kas diezgan sāpīgi skars ārvalstu investorus, kam pieder daļas Latvijas uzņēmumos. Turpmāk savā valstī, deklarējot saņemtās dividendes no Latvijas, ienākumu nodokli lielākajā daļā gadījumu nevarēs samazināt par nodokļu summu, kas jau ir ieturēta Latvijā. Līdz šim tas bija iespējams.

Dividende citas valsts pilsonim ir maksājums jeb ienākuma veids, ko regulē starp valstīm noslēgtā nodokļu konvencija. Konvencija novērš dubulto ienākuma aplikšanu ar nodokli. Tajā parasti ir paredzētas maksimālās ienākumu nodokļu likmes. Tas nozīmē - ja Latvijas uzņēmums izmaksā dividendes īpašniekam, kurš ir ārvalstu pilsonis, no tām maksimālā ienākumu nodokļu likme saskaņā ar konvenciju ir, piemēram, 10%, kas paliek Latvijai. Sastādot ienākumu deklarāciju savā valstī, tā tiek salīdzināta ar jau nomaksātajiem nodokļiem, un jāpiemaksā ir tikai starpība. Tātad, ja ārvalstu pilsoņa, kas ir Latvijas uzņēmuma īpašnieks, mītnes zemē nodokļu likme dividendēm ir, piemēram, 15%, papildus ir jāpiemaksā tikai 5%, jo 10% jau ir ieturēti Latvijā. Taču no 2018. gada, ārvalstu pilsoņi savā valstī maksājamo nodokli vairs nevarēs samazināt par Latvijā nomaksāto nodokli. Rezultātā pieaugs šo ārvalstnieku kopējais nodokļu slogs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvijas nodokļu saistību slogs uzņēmējam – 13. lielākais pasaulē

Zane Atlāce - Bistere, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Laiks, ko uzņēmēji Latvijā ir spiesti patērēt deklarāciju sagatavošanai un saistību kārtošanai, joprojām ir visilgākais Baltijā.

Pārskatā par nodokļu saistību slogu pasaulē 189 valstu konkurencē Latvija atrodas 13.vietā, secināts jaunākajā Pasaules Bankas grupas un PricewaterhouseCoopers (PwC) sagatavotajā pārskatā.

Tūlīt aiz Latvijas seko Igaunija, kura var lepoties ar īsāko nodokļu saistību izpildes laiku Baltijā, savukārt Lietuva atrodas 18. vietā. Kopumā mazākais nodokļu slogs pasaulē saskaņā ar 2016. gada likmēm ir Katarā, bet vislielākais – Venecuēlā.

Nodokļu slogu veido pētāmā uzņēmuma nodokļu un iemaksu kopējais apmērs, nodokļu saistību izpildei nepieciešamais laiks un maksājumu skaits, kā arī pēcdeklarēšanas indekss.

Uz tehnoloģiju sniegtajām, taču joprojām neizmantotajām iespējām padarīt Latvijas uzņēmējiem nodokļu saistību kārtošanu ērtāku un vienkāršāku norāda PwC Nodokļu nodaļas direktore Ilze Rauza: «Laiks, ko uzņēmēji Latvijā ir spiesti patērēt deklarāciju sagatavošanai un saistību kārtošanai, joprojām ir visilgākais Baltijā – 169 stundas, kas ir krietni vairāk nekā Igaunijā un vidēji Eiropā, kas ir 161 stunda. Raugoties uz citu valstu praksi, redzam, ka pilnīga pāreja uz deklarāciju iesniegšanu elektroniski, kā arī esošo valsts datubāzu un informācijas sistēmu sasaiste ir palīdzējusi būtiski atvieglot šo procesu. Ņemot vērā nodokļu reformu un daudzas citas ar to saistītās izmaiņas, Valsts ieņēmumu dienestam ir jābūt gatavam atvieglot nodokļu administrēšanu un saistību izpildi ar valsti, citādi nodokļu iekasēšana arī turpmāk būs smagnēja un neefektīva gan uzņēmējiem, gan valstij kopumā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju iespējas jaunā ES fondu plānošanas perioda noskaņās

Latvijas Bankas ekonomisti Kristofers Pone un Ieva Opmane, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cik apgroza, nopelna un nodokļos samaksā ēdināšanas nozares līderi?

Zane Atlāce - Bistere, 23.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums 2017.gadā sasniedzis jau 478,47 milj. eiro, pētījumā par ēdināšanas uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā secinājis Lursoft.

Ēdināšanas nozare pēdējā laikā nonākusi krustugunīs, sākot ar policijas kratīšanām restorānu tīklā Vairāk saules, beidzot ar Latvijas Restorānu biedrības pausto, ka Latvijas restorāniem izkļūt no pelēkās zonas liedz nesamērīgi augstais nodokļu slogs, tāpēc godīga restorānu biznesa pastāvēšana ir nopietni apdraudēta. Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pat paudis presē viedokli, ka pilnībā veicot visu nodokļu un ar restorānu uzturēšanu saistīto izdevumu samaksu, nozares uzņēmumi cieš milzīgus zaudējumus un nopietni apsver sava biznesa slēgšanu vai pārcelšanu uz citu valsti.

To, vai ēdināšanas nozares uzņēmumi patiesi strādā ar zaudējumiem un kāds ir to nodokļu pienesums, pētījumā centies noskaidrot Lursoft, apkopojot datus par nozares uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: «Es domāju lielas domas, kur tie kungi naudu ņem»*

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Latvijā tiek pareizi izlietoti iekasētie nodokļi? Septembrī tikai 15% saka jā, bet 74% - nē. Turklāt 34% saka stingru nē. Tā pavisam nesen tvītoja lielākās socioloģisko aptauju veicējas – SKDS – direktors Arnis Kaktiņš.

Šķiet, respondentu atbildes vairāk pasaka par iedzīvotāju attieksmi pret valsts varu, nevis par faktisko situāciju ar nodokļu izlietojumu. Un tajā valsts vara var vainot tikai pati sevi. Ja paskatās uz faktisko nodokļu izlietojumu, kas izpaužas kā valsts budžeta izdevumi, tad šā gada 8,9 miljardus vērtā budžeta sadalījumā lauvas tiesa jeb 35,1% aizgāja sociālajām vajadzībām. Otra lielākā pozīcija – ekonomiskā darbība – veido ap 20%.

Vēl ir, protams, izglītība, veselības aprūpe, aizsardzība, ārlietas utt. Ar ko iekasēto nodokļu izlietojumā ir neapmierināti iedzīvotāji? Pats vienkāršākais skaidrojums ir dusmas par nepietiekamo valsts nodrošināto pakalpojumu apjomu, īpaši jau veselības aprūpē. Sak, mēs maksājam nodokļus, bet pie ārsta rindā jāgaida vairāki mēneši. Vai tiešām nevar atvēlēt vairāk? Tāpat - vai tiešām nevar vairāk naudas iedot pensijām? Protams, finansējuma palielinājums veselības aprūpei ir nepieciešams kā ēst, taču jāsaprot, ka vismaz tuvākajā laikā iekasēto nodokļu apjoms nebūs tik liels, lai rindas un kompensējamo zāļu kvotas izzustu pavisam. Līdz ar to šajos gadījumos cilvēki ir drīzāk neapmierināti nevis ar naudas izlietojumu, bet ar to, ka tas vairākās jomās ir nepietiekams. Te gan katrs var paraudzīties arī uz sevi, vai ir visus nodokļus godīgi samaksājis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Taksometriem rosina ieviest patentmaksu, bet baltajiem numuriem nodokli no apgrozījuma

Zane Atlāce - Bistere, 13.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Budžeta ieņēmumi šogad ir lielāki nekā iepriekšējos gados, tomēr tos savā starpā salīdzināt ir grūti, jo daudzos nodokļos ir notikusi ne tikai likmju, bet arī pašu nodokļu aprēķina sistēmas maiņa

Valsts ieņēmumu dienesta dati par budžeta ieņēmumu izpildi šā gada septiņos mēnešos rāda, ka iekasēti ir 5,62 miljardi eiro, kas ir par 0,15 miljardiem eiro vairāk, nekā tika iekasēti 2018. gada analogā laikā. Salīdzinot šogad faktiski iekasēto ieņēmumu apmēru un plānoto, redzams, ka kopumā par 41,94 milj. eiro pārsniegts sākotnēji cerētais apjoms. Tomēr vienlaikus valsts pamatbudžetu veidojošie ieņēmumi ir par 90 milj. eiro mazāki, nekā ticis plānots.

Budžeta ieņēmumu plāna kopējā pārpildē vislielāko artavu devis ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis ar 72,06 milj. eiro un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ar papildu 62,54 milj. eiro un arī šogad saņemtajām dividendēm, kuru ieņēmumi pārsniegti par 29,31 milj. eiro. Tajā pašā laikā faktiski iekasētās summas no plānotajām atpalikušas akcīzes nodoklī, dabas resursu nodoklī un jo īpaši uzņēmumu ienākuma nodoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī 2020.gada Latvijas kopbudžeta ieņēmumi plānoti rekordlielā – 10 miljardu eiro – apmērā, tomēr naudas joprojām trūkst daudzām Latvijas sabiedrībai svarīgām jomām, piemēram, veselības aprūpei. Tāpēc jautājums, kā palielināt nodokļu ieņēmumus, no turpmākās politiķu dienaskārtības nezudīs, jaunajā žurnālā Dienas Bizness norāda žurnālists Māris Ķirsons.

Vērtējums par to, vai Latvijā nodokļos tiek iekasēts daudz vai maz, dažādās auditorijās būtiski atšķiras, jo vieni ar saviem argumentiem pamato, ka nodokļu slogs ir pārāk liels, tāpēc neesot samaksājams un tikai veicinot ēnu ekonomiku. Savukārt citi pārliecināti tieši par pretējo – nodokļu slogs ir pārāk mazs un tāpēc politiķiem tā apmērs (likmes) ir jāpalielina. Tas, ka nodokļu īpatsvars Latvijā pret IKP ir viens no zemākajiem visā Eiropas Savienībā (ES), tiek nemitīgi atgādināts un arī apspēlēts, sagatavojot teju vai ikkatra gada budžeta projektu. Proti, nodokļu ieņēmumi no IKP Latvijā 2019.gadā esot vien 31,2%, bet vajadzētu būt 33% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs receptes nodokļu ieņēmumu palielināšanai

Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis, Kārlis Vilerts, Ludmila Fadejeva, 03.12.2019

1. attēls. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi (2017) un darbaspēka nodokļu slogs (2018) OECD sastāvā esošajās ES dalībvalstīs

Avots: Eurostat un OECD

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozējama un lēzena akcīzes nodokļa likmju kāpināšana tabakas izstrādājumiem komplektā ar šī produkta nelegālo piegāžu kanālu apkarošanu ir labākais risinājums gan valsts makam, gan legālajiem to tirgotājiem.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē.

Jāatgādina, ka ik gadu un arī no 2020. gada 1. janvāra cigāru un tabakas cienītājiem jārēķinās ar augstākām cenām, jo akcīzes nodokļa likmes ir lielākas. Cigarešu patērētājiem gan jāņem vērā, ka šim produktam akcīzes nodoklis augs no 2020. gada 1. jūlija.

Savukārt par tālākām šī akcīzes nodokļa palielināšanas iespējām tabakai un arī nepieciešamību to darīt, būs diskusijas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2019. gada 11 mēnešos akcīzes nodoklis par tabakas izstrādājumiem iekasēts 211,01 milj. eiro apmērā (visa gada plāns bija 219,4 milj. eiro), savukārt 2018. gadā valsts makā tika iekasēti 208,8 milj. eiro, un 2017. gadā - attiecīgi 191,8 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Demogrāfs: Latvijā novērojams zemākais dzimstības līmenis pēdējo desmitgažu laikā

LETA, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mikronodokļa režīmus vispareizāk būtu likvidēt

Ainis Dābols, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru