Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Latvijā kopumā 81% iedzīvotāju uzskata, ka nodokļi ir par augstu, liecina pētījumu kompānijas SKDS jūlijā veiktās aptaujas dati.

Tostarp 38% iedzīvotāju uzskata, ka nodokļi, kurus maksā viņi paši, ir stipri par augstu. Vēl 43% aptaujāto uzskata, ka nodokļi ir vienkārši par augstu. Kopumā 81% iedzīvotāju uzskata, ka nodokļi ir par augstu.

Tikai 12% aptaujāto uzskata, ka nodokļi Latvijā ir apmēram atbilstoši.

Nodokļu slogu kopumā par pārāk augstu uzskata 46% aptaujāto, vienkārši par augstu - 41%, bet 10% aptaujāto šķiet, ka nodokļu slogs ir atbilstošs.

Starp cilvēkiem ar lieliem ienākumiem nodokļu slogs stipri par augstu šķiet 16% aptaujāto, bet vienkārši par augstu - 20%.

Vienlaikus starp cilvēkiem ar augstiem ienākumiem 18% aptaujāto norādījuši, ka nodokļu slogs ir par zemu, bet 9% - stipri par zemu. 23% uzskata, ka nodokļu slogs ir atbilstošs.

Īstenojot vidēja termiņa nodokļu stratēģiju Latvijā, iedzīvotāju «maciņos» paliks vairāk naudas, šodien preses konferencē par nodokļu stratēģiju un tās ilgtermiņa ieguvumiem Latvijas ekonomikai pauda uzņēmēju pārstāvji.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone teica, ka viens no galvenajiem indikatoriem, ko plānots paveikt nodokļu reformas kontekstā, ir 5% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme, būtisks ēnu ekonomikas samazinājums un nodokļu iekasējamības pieaugums. Tāpat nodokļu reformas mērķis ir valsts budžeta pieaugums, uzņēmēju izaugsme un konkurētspējas pieaugums. Savukārt iedzīvotājiem tās ietvaros «maciņos» paliks vairāk naudas, jo mazo atalgojumu saņēmējiem alga pēc nodokļu nomaksas būs lielāka.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu reformas īstenošanas kontekstā, vajadzīgs sabiedrības atbalsts un izpratne. «Jautājums, pa kādu ceļu mēs iebrauksim Latvijas simtgadē - pa bedrainu vai gludu, skaidru un saprotamu,» pauda Meņģelsone, piebilstot, ka nodokļu reforma palīdzēs īstenot otro scenāriju.

Uzņēmējdarbības vide un tās attīstība, ekonomiskā izaugsme, valsts kā investīciju galamērķis, konkurētspējīgi eksporta produkti ir cieši saistīti ar nodokļu politiku. Protams, nodokļu politika nav vienīgais instruments, bet tai noteikti ir ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un nodokļu ieņēmumiem.

Savukārt iekasēto nodokļu apjoms korelē ar iespējām nodrošināt sabiedrības labklājību, kas attiecīgi atspoguļojas demogrāfijā, izglītībā, veselībā u.tml.

Diemžēl turpat stāvoša ir ēnu ekonomika – nenomaksāto un neiekasēto nodokļu apjoms, kas uzglūn ne tikai uzņēmēju motivācijai un godprātīgumam, bet ir kā smagi sprunguļi ceļā uz tautsaimniecības izrāvienu.

Latvijas ekonomikas un attīstības salīdzināšana ar tuvākajiem kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā ir kļuvusi kā mēraukla gan labajām, gan ne tik labajām lietām – ekonomikas izaugsmē atpaliekam, nodokļu konkurētspējā atpaliekam, ēnu ekonomikas apmēros nevirzāmies uz būtisku samazinājumu. Ja vēlamies Latviju un tās iedzīvotāju labklājību redzēt augam, nedrīkstam turpināt tikai sekot līdzi rādītājiem samierinoties ar tiem. Mums ir jāatgūst ne tikai pārliecība, ka gan mazās uzņēmējdarbības attīstība, gan biznesa vienradži, gan milži var izaugt mūsu valstī, bet, virzienu mainītu, ir jāpieņem atbilstoši un drosmīgi lēmumi, kas radītu vidi un priekšnosacījumus straujākai izaugsmei.

#Laiks, ko uzņēmēji Latvijā ir spiesti patērēt deklarāciju sagatavošanai un saistību kārtošanai, joprojām ir visilgākais Baltijā.

Pārskatā par nodokļu saistību slogu pasaulē 189 valstu konkurencē Latvija atrodas 13.vietā, secināts jaunākajā Pasaules Bankas grupas un PricewaterhouseCoopers (PwC) sagatavotajā pārskatā.

Tūlīt aiz Latvijas seko Igaunija, kura var lepoties ar īsāko nodokļu saistību izpildes laiku Baltijā, savukārt Lietuva atrodas 18. vietā. Kopumā mazākais nodokļu slogs pasaulē saskaņā ar 2016. gada likmēm ir Katarā, bet vislielākais – Venecuēlā.

Nodokļu slogu veido pētāmā uzņēmuma nodokļu un iemaksu kopējais apmērs, nodokļu saistību izpildei nepieciešamais laiks un maksājumu skaits, kā arī pēcdeklarēšanas indekss.

Uz tehnoloģiju sniegtajām, taču joprojām neizmantotajām iespējām padarīt Latvijas uzņēmējiem nodokļu saistību kārtošanu ērtāku un vienkāršāku norāda PwC Nodokļu nodaļas direktore Ilze Rauza: «Laiks, ko uzņēmēji Latvijā ir spiesti patērēt deklarāciju sagatavošanai un saistību kārtošanai, joprojām ir visilgākais Baltijā – 169 stundas, kas ir krietni vairāk nekā Igaunijā un vidēji Eiropā, kas ir 161 stunda. Raugoties uz citu valstu praksi, redzam, ka pilnīga pāreja uz deklarāciju iesniegšanu elektroniski, kā arī esošo valsts datubāzu un informācijas sistēmu sasaiste ir palīdzējusi būtiski atvieglot šo procesu. Ņemot vērā nodokļu reformu un daudzas citas ar to saistītās izmaiņas, Valsts ieņēmumu dienestam ir jābūt gatavam atvieglot nodokļu administrēšanu un saistību izpildi ar valsti, citādi nodokļu iekasēšana arī turpmāk būs smagnēja un neefektīva gan uzņēmējiem, gan valstij kopumā.»

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Lai arī 2020.gada Latvijas kopbudžeta ieņēmumi plānoti rekordlielā – 10 miljardu eiro – apmērā, tomēr naudas joprojām trūkst daudzām Latvijas sabiedrībai svarīgām jomām, piemēram, veselības aprūpei. Tāpēc jautājums, kā palielināt nodokļu ieņēmumus, no turpmākās politiķu dienaskārtības nezudīs, jaunajā žurnālā Dienas Bizness norāda žurnālists Māris Ķirsons.

Vērtējums par to, vai Latvijā nodokļos tiek iekasēts daudz vai maz, dažādās auditorijās būtiski atšķiras, jo vieni ar saviem argumentiem pamato, ka nodokļu slogs ir pārāk liels, tāpēc neesot samaksājams un tikai veicinot ēnu ekonomiku. Savukārt citi pārliecināti tieši par pretējo – nodokļu slogs ir pārāk mazs un tāpēc politiķiem tā apmērs (likmes) ir jāpalielina. Tas, ka nodokļu īpatsvars Latvijā pret IKP ir viens no zemākajiem visā Eiropas Savienībā (ES), tiek nemitīgi atgādināts un arī apspēlēts, sagatavojot teju vai ikkatra gada budžeta projektu. Proti, nodokļu ieņēmumi no IKP Latvijā 2019.gadā esot vien 31,2%, bet vajadzētu būt 33% līmenī.

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Līdzīgi kā Karību reģionu pašlaik plosa desmitgadē baisākā viesuļvētra Metjū, tā, manuprāt, Latvijai tuvojas nodokļu orkāns – jau pavisam drīz, nākamajā gadā, un tas varētu būt pat spēcīgāks nekā 2008.-2009. gada krīzes zemākais punkts un, iespējams, spēs noslaucīt no biznesa vides lielu daļu uzņēmumu, vissmagāk skarot tieši visneaizsargātāko daļu – mazos uzņēmējus.

3.oktobrī presē lasāms, ka valdībai «vēl esot savdabīgas rezerves patēriņa nodokļu izmaiņām» un ka, «visticamāk, visām pusēm būs jāiznāk no savas komforta zonas».

Ar šo publiski paziņoju, ka «man kā mazajam uzņēmējam šādu rezervju potenciāliem nodokļu pieaugumiem nav» un aicinu no komforta zonas iznākt visupirms jau politiķus.

Jau šobrīd veicam klientu apziņošanu par cenu kāpumu un darbinieku algu samazinājumu no 2017. gada 1. janvāra. Mums nauda ir tik, cik ir, pēc algu, izdevumu un nodokļu nomaksas peļņas daļa, kas veidojas, ir tik minimāla, ka nav vērā ņemama, līdz ar to – nē, man patiešām nav kur ņemt jaunu nodokļu nomaksai paredzētus līdzekļus. Alternatīvas ir skarbas – cenu celšana, algu samazināšana vai biznesa slēgšana Latvijā un tā pārcelšana uz uzņēmējiem labvēlīgākām jurisdikcijām vai arī došanās pieteikties darbā par ierēdni, jo valdība, paziņojot, ka nevis tiks apcirpti izdevumi, bet gan celti nodokļi, publiski atzīst, ka ierēdniecība ir neaizskarama, tātad apmaksājama!

Kopējais nodokļu slogs Latvijā Eiropas Savienības (ES) kontekstā ir salīdzinoši zems, tomēr darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir ļoti augsts, šodien žurnālistiem sacīja domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš atzina, ka Latvijā kopējais nodokļu slogs ir nedaudz zem 30%, kamēr vidēji ES valstīs - pie 40%. Taču nodokļi ir dažādi, un, ja pievienotās vērtības nodoklis Latvijā ir līdzīgs kā citās valstīs, tad darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir ļoti augsts. Piemēram, Beļģijā kopējais nodokļu slogs ir divas reizes lielāks nekā Latvijā, taču darbaspēka nodokļu slogs ir tikai nedaudz lielāks nekā Latvijā.

Dombrovskis vērsa uzmanību, ka uzņēmēju organizācijas jau ilgstoši runā par pārmēru augsto nodokļu slogu darbaspēkam Latvijā. Piemēram, IT jomas uzņēmumiem lielas investīcijas ir cilvēkkapitālā, tāpēc nodokļu sistēma IT uzņēmumam šķiet daudz pievilcīgāka, piemēram, Īrijā nekā Latvijā.

Plānotās nodokļu izmaiņas nepalielinās nodokļu slogu, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā skaidroja, ka piedāvājumā ietvertais modelis paredz veikt pārdali starp valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), iedzīvotāju ienākuma nodokļa un solidaritātes nodokļa likmēm, lai rastu līdzekļus veselības nozares finansēšanai. Piedāvājums ir pilnībā sabalansēts un darbaspēka nodokļu slogu strādājošajiem pat nedaudz samazina. "Savukārt, tā kā nodokļu politikas instrumenti nevar atrisināt situāciju strādājošajiem ar apgādājamajiem, aprēķināto ietekmi uz ģimenēm ar bērniem jārisina, mērķtiecīgi plānojot ģimenes valsts pabalstu politiku," skaidroja FM.

Ministrijā piebilda, ka jau pašlaik ģimenes ar nelieliem ienākumiem nevar pilnībā izmantot likumos paredzētos nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošajām personām. Tāpēc Labklājības ministrijai jāpiedāvā ģimenes valsts pabalstu risinājums, lai atbalstītu mājsaimniecības, kurās ir vairākas apgādībā esošas personas un vidējais ienākumu līmenis uz personu ir zems.

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, kas gan bija mazāks nekā 2020. gadā, taču tas netraucēja saglabāt Baltijas valstu čempiona titulu šajā disciplīnā un ieņemt trešo vietu Ziemeļeiropā aiz Somijas un Zviedrijas.

Tādu ainu rāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati. Pārsteidzoši, ka 2021. gadā turīgajā Dānijā darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu bija 35,4%, nebūt ne nabadzīgajā Norvēģijā – 36%, Lietuvā – 37,6%, Igaunijā 38,1%, bet Polijā pat 34,9%.

DB jau vairākārt vēstījis par uzņēmēju aicinājumiem valdībai samazināt darbaspēka nodokļu slogu, tādējādi nodrošinot līdzvērtīgus konkurētspējas nosacījumus vismaz ar ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstīm.

Nepietiekama dinamika

“Lai gan OECD dati rāda, ka Latvijā darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu 2021. gadā ir sarucis par nedaudz vairāk kā diviem procentpunktiem salīdzinājumā ar 2019. gadu, Latvija joprojām atrodas Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Par laimi Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija ziemeļu kaimiņvalsti apsteidz par vairāk nekā diviem procentpunktiem, bet dienvidu kaimiņvalsti – pat par vairāk nekā trijiem procentpunktiem,” skaidro SIA Smart Law valdes loceklis, nodokļu eksperts Kaspars Rumba.

Latvijas ekonomika turpina augt; galvenais izaugsmes virzītājspēks joprojām ir mājsaimniecību patēriņš, ko balsta diezgan strauja algu izaugsme un ļoti zema inflācija.

Eksporta izaugsme ir piebremzējusies, un konkurētspējas izaicinājumi kļūs arvien nozīmīgāki, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un Swedbank Latvija vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Lai tos risinātu, ir nepieciešams straujāks ražīguma kāpums. Laba ziņa, ka investīciju aktivitāte, šķiet, sāk atkopties, pat neskatoties uz aizkavēšanos struktūrfondu piešķiršanā no valsts puses. Budžets pašlaik jūtas diezgan ciešami. Bet, lai varētu būtiski palielināt budžeta tēriņus, nepalielinot deficītu, politiķiem jāpalielina nodokļu ieņēmumi. Tas jādara gudri un ilgtspējīgi, bet 2016.gada budžets diemžēl to nedara.

Jaunākais piedāvājums nodokļu reformas jomā ir solis pareizā virzienā, samazinot darbaspēka nodokļu slogu, taču būtu jādomā par budžeta ieņēmumus kompensējošiem mehānismiem, palielinot patēriņa nodokļus, uzskata Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

"Šis piedāvājums nozīmē, ka darbaspēka nodokļu slogs, kas Latvijā ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā, īpaši algu kategorijā no vidējās algas uz leju, nedaudz mazināsies. Tomēr joprojām tas būs augstāks nekā kaimiņvalstīs, īpaši zemāko algu kategorijā," sacīja Rutkaste.

Jaunākais Finanšu ministrijas piedāvājums nodokļu reformas jomā 

Jaunākais Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums nodokļu reformas jomā paredz samazināt sociālo...

Viņš norādīja, ka kopumā jaunais nodokļu reformas piedāvājums ir vērtējams kā solis pareizajā virzienā, jo Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir salīdzinoši liels - virs vidējā rādītāja OECD valstīs, kā arī augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

"Nodokļu slogu samazināt tā, lai no nodokļu nastas atslogotu tieši zemo algu saņēmējus, ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājumu neko daudz līdzēt nevar, jo neapliekamais minimums, kā arī atvieglojumi par apgādājamajiem nosaka to, ka tieši zemo algu saņēmēji IIN samaksā ļoti maz," skaidroja Rutkaste.

Ņemot vērā, ka darba tirgus ir atvērts un darbaspēks ir mobils resurss, šis augstais nodokļu slogs veicina darbaspēka migrāciju uz valstīm, kur tas ir zemāks, pauda Rutkaste.

Vienlaikus Rutkaste norādīja, ka piedāvātās izmaiņas radīs budžeta ieņēmumu kritumu, tāpēc būtu labi, ja šajās izmaiņās būtu paredzēts arī kāds ieņēmumus kompensējošs solis.

"Daļēji budžeta ieņēmumu kritumu kompensēs paredzētās obligātās minimālās sociālās iemaksas, taču pilnai kompensācijai būtu jāpalielina patēriņa nodokļu slogs. Tāpat būtu jāpārskata un jāreformē arī dažādie atvieglotie nodokļu maksāšanas režīmi, kuriem ir ļoti spēcīgas ēnas puses, īpaši attiecībā uz darbinieku sociālo aizsardzību," skaidroja Rutkaste.

Kā kompensējošo mehānismu Rutkaste rosināja pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu, jo tieši šī nodokļa ieņēmumi veido lielāko patēriņa nodokļu daļu.

"Ja tiek mainīts sociālais nodoklis, ir jāpaskatās uz sociālās aizsardzības sistēmu un sociālo budžetu kopumā. Sociālās aizsardzības sistēma daudzās valstīs tiek šķērssubsidēta no citiem nodokļiem, kas ļauj turēt zemus sociālos nodokļus. Sociālā budžeta izdevumus daļēji būtu vērts pārnest uz pamatbudžetu un finansēt tos no citiem nodokļu ieņēmumiem," sacīja Rutkaste.

Jau ziņots, ka jaunākais Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums nodokļu reformas jomā paredz samazināt sociālo nodokli, palielināt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni un ieviest obligātu minimālo sociālo iemaksu.

Viens no piedāvājumiem ir visiem strādājošajiem par vienu procentpunktu samazināt sociālo nodokli, kas tiktu sadalīts uz pusēm starp darba devēju un darba ņēmēju.

Otrs piedāvājums paredz līdz 1800 eiro kāpināt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni, kas patlaban ir noteikts 1200 eiro apmērā.

Trešais risinājums paredz ieviest obligātu minimālu sociālo iemaksu visiem strādājošajiem.

Latvijā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kopējā likme šobrīd ir 35,09%, tostarp darba ņēmējs maksā 11%, bet darba devējs - 24,09%.

Šis nav pateicīgs laiks mainīt alternatīvo nodokļu režīmu, bet tas ir jādara, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē norādīja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.

Nodokļu politikas apakškomisija šodien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) sniegto informāciju par gaidāmajām izmaiņām darbaspēka nodokļos, skarot arī jautājumu par alternatīvajiem nodokļu režīmiem.

Vilerts atzina, ka FM piedāvājums mazināt darbaspēka nodokļus ir pareizs, jo Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir viens no augstākajiem Eiropā. Tajā pašā laikā Latvijas Bankas ekonomists norādīja, ka šis nav īstais brīdis ierobežot alternatīvos nodokļu režīmus, bet tas ir jādara. "Mēs zinām, ka alternatīvos nodokļu režīmus mēdz izmanto zemā nodokļu sloga pievilcības dēļ. Taču šo nodokļu maksāšanas režīmu pievilcība būtu mazināma," klāstīja centrālās bankas eksperts, paužot atbalstu iecerētajām izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa režīmā.

Ekonomiskās krīzes laikā valdība bija spiesta palielināt nodokļus, lai uzlabotu valsts finanses.

Savukārt attīstības periodā nepieciešams no kvantitātes pārlikt uzsvaru uz kvalitāti. Ir sākts darbs pie jaunas nodokļu politikas stratēģijas. Tiek plānots sekmēt konkurētspēju, mazināt nevienlīdzību un palielināt budžeta ieņēmumus. Turpmākajā rakstā par to, vai tas viss liecina par fokusa maiņu un to, cik lielā mērā tieši nodokļi ietekmē konkurētspēju.

Līdz nākamā gada aprīlim valdība plānojusi izdiskutēt un apstiprināt nodokļu politikas pamatnostādnes 2017. – 2021. gadam. Tas ir ļoti gaidīts, lai arī lēni sperts solis. Augošas ekonomikas apstākļos saturiski pārskatīt nodokļus varēja sākt agrāk. Tomēr, iespējams, bija jānobriest sajūtai par to, ar kuru reģionu sevi salīdzinām un ar ko vēlamies konkurēt globālajā tirgū - gan eksportējot, gan piesaistot investīcijas.

Salīdzinot Baltijas valstu darbaspēka nodokļu likmes un kopējās izmaksas uz vienu darbiniekam izmaksāto eiro, redzams, ka šobrīd Latvijā tās ir augstākās un izrietoši kavē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju gan ārējos tirgos, gan talantu piesaistē, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

LTRK ieskatā nav pieļaujams darbaspēka nodokļu izmaksu pieaugums. Tādēļ šodien notikušajā diskusijā "Nodokļu politikas evolūcija - tautsaimniecības izaugsmei un konkurētspējīgai uzņēmējdarbības videi" tika aicināts fokusēties uz esošo darbaspēka nodokļu un ar to saistīto izmaksu samazināšanu uzņēmēju konkurētspējas celšanai, ēnu ekonomikas mazināšanu, nodokļu nomaksā iesaistot tos, kas šobrīd no tās izvairās, maksājot aplokšņu algas.

"Šis ir brīdis, kad politiķiem un arī nodokļu administrācijai ir iespēja mainīt pieeju nodokļu sistēmai un attieksmei pret uzņēmumiem. Nav pieļaujami politisku interešu dēļ katram raut nodokļu sistēmas "deķi" uz savu pusi un likt papildus nodokļu, administratīvo un kontroles slogu uz tiem uzņēmumiem, kas tos godprātīgi maksā jau šobrīd.

Jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība, kas Latvijā ir stājusies spēkā no 2018. gada 1. janvāra, paredz izmaiņas, kas diezgan sāpīgi skars ārvalstu investorus, kam pieder daļas Latvijas uzņēmumos. Turpmāk savā valstī, deklarējot saņemtās dividendes no Latvijas, ienākumu nodokli lielākajā daļā gadījumu nevarēs samazināt par nodokļu summu, kas jau ir ieturēta Latvijā. Līdz šim tas bija iespējams.

Dividende citas valsts pilsonim ir maksājums jeb ienākuma veids, ko regulē starp valstīm noslēgtā nodokļu konvencija. Konvencija novērš dubulto ienākuma aplikšanu ar nodokli. Tajā parasti ir paredzētas maksimālās ienākumu nodokļu likmes. Tas nozīmē - ja Latvijas uzņēmums izmaksā dividendes īpašniekam, kurš ir ārvalstu pilsonis, no tām maksimālā ienākumu nodokļu likme saskaņā ar konvenciju ir, piemēram, 10%, kas paliek Latvijai. Sastādot ienākumu deklarāciju savā valstī, tā tiek salīdzināta ar jau nomaksātajiem nodokļiem, un jāpiemaksā ir tikai starpība. Tātad, ja ārvalstu pilsoņa, kas ir Latvijas uzņēmuma īpašnieks, mītnes zemē nodokļu likme dividendēm ir, piemēram, 15%, papildus ir jāpiemaksā tikai 5%, jo 10% jau ir ieturēti Latvijā. Taču no 2018. gada, ārvalstu pilsoņi savā valstī maksājamo nodokli vairs nevarēs samazināt par Latvijā nomaksāto nodokli. Rezultātā pieaugs šo ārvalstnieku kopējais nodokļu slogs.

Ņemot vērā ilgstošo vilcināšanos ar Pasaules Bankas (PB) izstrādāto priekšlikumu Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanai prezentāciju, tie ir zaudējuši aktualitāti, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

«Diemžēl, ilgstošā vilcināšanās ar PB izstrādāto priekšlikumu prezentāciju ir atspoguļojusies arī to aktualitātes zudumā,» viņš teica.

Tāpat Rutkaste atzīmēja, lai gan pieejamajos pētījuma melnrakstos ir atrodami atsevišķi vērtīgi secinājumi un priekšlikumi, konceptuāli PB koncentrējas uz nodokļu ieņēmumu palielināšanu, neņemot vērā to ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī nerūpējoties par Latvijas uzņēmumu un ekonomikas konkurētspēju, piemēram, nodokļu slogs Latvijā ir ļoti augsts godīgajiem nodokļu maksātājiem, un nav pieļaujama tā palielināšana.

Viņš arī norādīja, ka Latvijas Banka aicina īstenot tos pasākumus, kuri apkopoti tās februāra beigās prezentētajā Nodokļu stratēģijā 20/20. «Mūsuprāt, tieši tas būtu pareizais ceļš, kā padarīt mūsu nodokļu sistēmu konkurētspējīgu - samazināt darbaspēka nodokļus un pārnest to slogu uz kapitālu,» piebilda Rutkaste.

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.

Finanšu ministrijas (FM) piedāvātie nodokļu politikas attīstības virzieni valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai var sekmēt vēlmi pāriet ēnu ekonomikā, kā arī nerisinās jautājumu par nepieciešamību palielināt finansējumu veselības aprūpei, uzskata banku analītiķi.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija sacīja, ka nodokļu izmaiņu mērķis - novērst sociālās aizsardzības trūkumu alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem - ir atbalstāms, taču piedāvātais risinājums nozīmē būtisku nodokļu sloga celšanu šajos nodokļu režīmos strādājošajiem salīdzinoši īsā laika periodā.

Tāpat viņa minēja, ka, pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kā arī ieviešot veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu, darbaspēka nodokļu slogs vispārējā režīmā zināmā mērā tiks padarīts regresīvs, proti, zemāku un vidēju algu saņēmēji ar apgādājamiem no izmaiņām būs zaudētāji.

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

Mikrouzņēmuma nodoklis (MUN) pēdējos gados bijis viens no lielākajiem strīdus akmeņiem likumdošanā, Dienas Biznesa sadarbībā ar BDO un BDO LAW rīkotajā konferencē Nodokļi 2017 sacīja Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācijas valdes priekšsēdētāja Dana Muceniece.

MUN sakne ir koncepcija par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem, kas izveidota 2009.gadā.

Sešu gadu laikā veikti astoņi likuma grozījumi un ieviestas astoņas aktualizētas likuma redakcijas.

Mikrouzņēmumu darbinieku īpatsvars kopējā darba ņēmēju skaitā ir palielinājies no 2,5% 2011.gada 1.ceturksnī līdz 9,4% 2015.gada 1.ceturksnī. LM secinājumi ir skarbi – likuma mērķi, kas tika noteikti, ieviešot MUN režīmu, nav sasniegti.

Likumprojekta mērķis – veicināt uzņēmējdarbības attīstību – nav sasniegts, jo absolūti lielākā daļa MU īpašnieku jeb 91% no kopējā mikrouzņēmumu īpašnieku (kas atbilst likumam Par uzņēmumu ienākuma nodokli) skaita vienlaikus ir dalībnieki arī citās saimnieciskās darbības formās.

2016. gads iesākās ar vairākiem pretrunīgiem paziņojumiem par Latvijas nodokļu slogu salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm.

Savā jaunākajā sagatavotajā ziņojumā par nodokļu situāciju pasaulē Pasaules Bankas grupa un auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC) secina, ka kopējā nodokļu likme uzņēmumiem Latvijā (35,9%) joprojām ir zemākā Baltijas valstīs (Igaunijā – 49,4% un Lietuvā – 42,6%). Kopumā zemākā likme Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) reģionā ir Horvātijā (20%), bet augstākā – Francijā (62,7%). Latvijas kopējo nodokļu likme ir 27. vietā pasaulē un 12. vietā ES/EBTA reģionā. Tātad ziņojums parāda, ka kopējā nodokļu likme uzņēmējiem Latvijā ir zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā.

Pēc ziņojuma publicēšanas parādījās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidenta Vitālija Gavrilova atbilde par to, ka LDDK ir veikusi savus aprēķinus un salīdzinājumus par viena darbinieka izmaksām visās Baltijas valstīs 2015. gadā. LDDK aprēķinos ir salīdzinātas kopējās darba devēja izmaksas, izmantojot līdzvērtīgus nosacījumus ar vienādu neto algu 600 eiro mēnesī (aptuvenā vidējā alga Latvijā 2015. gadā) par darbinieku, kuram nav apgādājamo. Latvijā šāds darbinieks darba devējam izmaksājot 1045,45 eiro mēnesī, savukārt Lietuvā – 1025,77 eiro, bet Igaunijā – tikai 987,53 eiro. Pēc LDDK teiktā, šie aprēķini uzskatāmi pierāda, ka darba nodokļi un tiem pielīdzinātie obligātie maksājumi Latvijā ir augstākie starp Baltijas valstīm.