Eksperts stāsta, kā produktu reklāmas nonāk pašmāju seriālos un filmās 

Produktu izvietošanas ziņā video saturā (seriālos, filmās, raidījumos) pionieris ir ASV. Runājot par Latviju, kā veiksmes stāstu radošās aģentūras J. Walter Thompson Baltics vadītājs Roberts Ēķis izceļ filmu Homo Novus.

Linda Zalāne, 15.10.2018
1/4

Roberts Ēķis

Foto: Paula Čurkste/LETA

Viņaprāt, tas ir labs piemērs, kā reklāmas devējs (šajā gadījumā tirdzniecības centrs Galerija Centrs) organiski saplūst ar saturu, jo tieši tur notika skatītāju tikšanās ar aktieriem, tur tika izvietota filmas tērpu ekspozīcija, kas vēl aizvien ir apskatāma. Tāpat veiksmīgs piemērs, kur produkts organiski piestāv saturam, ir iRobot, kas bija neatņemama sastāvdaļa pašmāju seriālā Ugunsgrēks. «Šeit ir stāsts par to, ka televīzijas saturā reklāmas devējiem ir jābūt gataviem uz ilgu sadarbību ar satura veidotājiem. Nav jēgas produktu parādīt vienā sērijā. Tam ir jābūt ilgstoši redzamam, ideāli, ja visu seriāla laiku, lai produkts cilvēkiem paliktu atmiņā,» teic R. Ēķis. Taujāts, kādēļ ne vienmēr ir tā, ka produkts organiski piestāv saturam, bet, tieši pretēji, tas uzspēlēti tiek demonstrēts, eksperts teic, ka šādos gadījumos pie vainas ir reklāmdevēja ambīcijas, pieprasot, ka par samaksāto reklāmas naudu produktam ir jābūt labi redzamam un jāatrodas kadra priekšplānā. Viņaprāt, pārdomātāks veids ir produktu integrēt saturā, un atdeve būs daudz efektīvāka. «Filmas vai seriāla idejai ir jāiet kopsolī ar produktu, kuram ir jāpiestāv scenārijam. Radošo domu nedrīkst mainīt, un nedrīkst būt uzdevums veidot saturu konkrētajam produktam. Jāmeklē organiska vide, lai produkts «ieguļas» saturā. Filmu industrijā produkta dēļ scenāriju mainīs tikai tad, ja šis solis nesīs lielas investīcijas no reklāmdevēja, bet tie ir ļoti reti gadījumi,» teic R. Ēķis.

Latvijā visbiežāk produkti tiek izvietoti pašmāju seriālos. Darbs ar potenciālajiem reklāmas devējiem sākas, vēl pirms seriāls nonācis uz ekrāniem, un nav zināms, vai tas būs veiksmīgs projekts un seriāls izdzīvos vairāk nekā vienu sezonu. «Satura veidotājiem ir jāiegūst reklāmas devēja uzticība. Grūtāk ir dabūt pirmos, kuri vēlas izvietot seriālā savus produktus. Pēc tam, kad seriāla veiksme jau ir pierādījusies, reklāmas devējus dabūt nav tik grūti, bet, kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ. Nedrīkst vienā seriālā parādīties konkurējošo uzņēmumu produkti. Ja ir iRobot, tad tikai tas, nevis vēl kāds cits šāda tipa putekļu sūcējs,» skaidro R. Ēķis.

Ar produkta izvietošanu saturā nekas nebeidzas, un uzņēmumiem ir svarīgi mērīt atdevi no šī reklāmas rīka, jo tikai tā var izvērtēt un apzināties, vai tas ir bijis veiksmīgi izmantots. Būtiski ir izvērtēt ne tikai konkrētā produkta pārdošanas apjoma izmaiņas, bet arī šo reklāmas rīku izmantot kā zīmola uzlabošanas, atpazīstamības veidošanas un tēla nospodrināšanas iespēju. «Tas ir tikai pirmais solis – ielikt produktu saturā. Uzņēmumiem šis reklāmas rīks ir jāizmanto gudrāk un plašāk, piemēram, jāintegrē savā komunikācijā filmas vai seriāla tēli. Tas ir izaicinājums, kas atbaida mārketinga cilvēkus izvēlēties šo reklāmas kanālu, bet tā ir nākotne,» skaidro eksperts.

Visu rakstu Jāpiestāv saturam lasiet 15. oktobra laikrakstā Dienas Bizness. Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Tevi varētu interesēt

Tehnoloģiju pārsvars pār mārketinga vēsti ignorē reklāmas industrijas ētiku un labākās tradīcijas...

Reklāmas tehnoloģiju jaunuzņēmums Setupad izstrādājis reklāmu automātisku pārdošanas sistēmu,...

Latvijas reklāmas aģentūras starptautiskā arēnā virza gan vietējos zīmolus, gan veido reklāmas...

Iepriekšējos gados novērotā izaugsme Latvijas reklāmas tirgū šobrīd ir apstājusies,...

Veselības ministrijas (VM) sagatavotie grozījumi, kas paredz aizliegt alkoholisko dzērienu reklāmās...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Desmit gados kopbraukšanas platformu tirgus daļa transporta jomā varētu sasniegt 20-40%, paredz...

Jumta logu un to aksesuāru ražotājs Velux Group un Nīderlandes ieguldījumu sabiedrība...

Nomaksāto nodokļu apjoms pēdējā pusotra gada laikā apsardzes nozarē ir pieaudzis, tai...

No šodienas līdz nedēļas beigām, 14. oktobrim, Rīgā notiks Rudens Rīgas restorānu nedēļa,...

2018. gada Latvijas startup zīmolu topa uzvarētājs jaunuzņēmums Printify, kura stratēģiskais centrs...

Kopbraukšanas platforma Taxify klientiem Baltijas valstīs sākot no 3. oktobra ieviesusi fiksētās...

Septembra beigās ugunsgrēkā atpūtas bāzē «Gaiziņš» nodegusi lielā garāža, atstājot atpūtas...

Reitan Convenience parakstījis vienošanos par Baltijas kafejnīcu ķēdes Caffeine Roasters iegādi,...

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Pilsētvides serviss attīstās ārpus Rīgas un vienlaikus...

Baltijā ir vidēji viena aptieka uz 2200 iedzīvotājiem, un konkurence ir īpaši...