Eksperti

FIDIC jāievieš visos valsts iepirkumos

Jānis Uzulēns - Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas (LIKA) valdes loceklis, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Sekmīgas un attīstītas valstis jau sen būvniecības nozares līgumos izstrādājušas savus standartus, praktiski regulējot attiecības starp nozares dalībniekiem visos attiecību etapos.

Virkne valstu izmanto FIDIC (tajā skaitā arī nemaz ne tik sekmīgas valstis, piemēram, pēc OECD vērtējuma) kā standartu valsts iepirkumos. Un tad ir Latvija – unikāla, sekmīga un varena valsts, ja to vēta pēc būvniecības nozares rādītājiem.

Latvijā FIDIC līgumu formas (Sarkanā un Dzeltenā) izmantotas jau kopš 90. gadu vidus, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iepirkumos. Atjaunojot diskusiju par FIDIC kā valsts standartu, 2018. gadā RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes doktoranti sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju aptaujāja vairāk nekā 8000 Latvijas inženieru. Viens no jautājumiem – kādus tipveida līgumus izmanto ikdienas darbā Latvijā? 19% respondentu norādīja, ka izmanto FIDIC tipveida līgumus. Tā bija otrā populārāka atbilde, citi atzina, ka ar standartiem nav saskārušies. Tālab sniegtās atbildes ļauj secināt – FIDIC Latvijā ir viszināmākā standarta līgumu forma.

Galvenais ieguvums no FIDIC līgumu noteikšanas par būvniecības nozares standartu ir līdzsvarota pieeja visiem līguma dalībniekiem un to pienākumiem, kā arī risku sabalansēta pārvaldība. Šī iemesla dēļ FIDIC līgumu pamatprincips ir vispārīgo līguma nosacījumu izmantošana, kas visos gadījumos tiek uzskatīta par piemērotu un balstīta uz tūkstošiem veiksmīgu projektu visā pasaulē.

Protams, jāņem vērā, ka būvniecības projekti nav identiski un visiem nav iespējams piemērot vienādus noteikumus. FIDIC līgumi paredz šādu situāciju un atzīst, ka īpaši nosacījumi ir vajadzīgi katram konkrētam projektam. Tāpēc visi FIDIC līgumi ietver norādījumus par īpašo nosacījumu sagatavošanu un sniedz piemērus par jomām, kurās projektiem var būt nepieciešami īpaši noteikumi. Tomēr būtiskas izmaiņas speciālajos noteikumos un pārlieku liela atšķirība no FIDIC pamatnostādnēm palielina iespēju zaudēt līguma sabalansēto raksturu un apdraudēt veiksmīgu projekta īstenošanu.Pieredze rāda, ka riska dalīšanas līdzsvara maiņa vai sagrozīšana FIDIC līgumos parasti rada augstākas piedāvājumu cenas, līgumu izpildes termiņu kavējumus, kā arī papildu laika un izdevumu pieprasījumus.

Ja runājam par FIDIC ieviešanu, tad lielāko satraukumu rada Ekonomikas ministrijas absolūtā vienaldzība pret šo procesu.

Latvijas būvniecības nozares attīstības stratēģijā 2017.– 2024. gadam kā 2018. gada prioritārs uzdevums ir noteikts būvniecības tipveida līguma ieviešana publiskajos iepirkumos. 2018. gada nogalē Finanšu ministrijas darba grupa apstiprināja divas standarta būvniecības līguma formas: kur projektēšanu veic pasūtītājs (Sarkanās grāmatas līgums) un kur projektēšanu veic uzņēmējs (t.s. Dzeltenā grāmata).

Taču, ja runājam par FIDIC ieviešanu, tad lielāko satraukumu rada Ekonomikas ministrijas absolūtā vienaldzība pret šo procesu. Finanšu ministrijas organizētajā darba grupā līdz ar ministrijas pārstāvjiem (tostarp ar pieredzi darbā ar FIDIC) darbojās speciālisti no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA), Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) un Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas (LIKA). Diemžēl Ekonomikas ministrija dalību šajā darba grupā ignorēja un ignorē joprojām, uzsākot vien neauglīgu saraksti ar Finanšu ministriju. Izskatās, ka Ekonomikas ministrija vienkārši nevarēja pieņemt, ka kāds cits, vismaz savas atbildības ietvaros, padara darbu, kas cita starpā līdz 2018. gada 31. decembrim bija jāpadara Ekonomikas ministrijai Būvniecības stratēģijas ietvaros.

Šāda nostāja ir īpaši neizprotama, jo tieši Ekonomikas ministrija veic vispārējo būvniecības pārraudzību un koordināciju valstī. Tā ir atbildīga par vienotas valsts politikas būvniecībā izstrādi un īstenošanu. Ministrijas kompetencē ietilpst būvniecības attīstības stratēģijas un programmu izstrāde un izpildes kontrole, priekšlikumu sagatavošana būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai, būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu projektu izstrādāšana.

Ekonomikas ministram, zinot par šādu darba grupu, vajadzēja nekavējoties lūgt tajā iekļaut vismaz vienu ministrijas pārstāvi un priecāties, ka, sadarbojoties ar Finanšu ministriju, būtu iespējams paveikt nozīmīgu darbu. Taču Ekonomikas ministrija ar savu rīcību demonstrējusi augstprātību pret visu būvniecības nozari, nespējot pieņemt, ka kāds vēlas paveikt labu darbu. Uzsvēršu, ka FIDIC nav zāles visai nozarei. FIDIC ir ceļš uz vieglāk saprotamām attiecībām starp nozares dalībniekiem. Ņemot vērā, ka IUB publiski paudis, ka «abas būvniecības līgumu veidnes kā paraugu varētu izmantot jebkurš pasūtītājs», aicinu Ekonomikas ministriju pieņemt Finanšu ministrijas paveikto darbu un iekļaut FIDIC visos valsts iepirkumos, tādējādi izpildot būvniecības attīstības stratēģijas vienu no 2018. gada uzdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju partnerību - lielāko būvniecības nozares nevalstisko organizāciju - no šī gada 1.marta vadīs līdzšinējais Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes (LIBP) vadītājs Gints Miķelsons.

Abas organizācijas tiks apvienotas, veidojot biedrību ar četrdesmit Latvijas būvuzņēmumiem.

Kopš 2015.gada Partnerību vadīja Baiba Bļodniece, kas nolēma atstāt vadītājas amatu līdz ar ģimenes pieaugumu. "Šajos gados būvniecība piedzīvojusi daudzus svarīgus notikumus, kas gan uzlabo, gan pilnībā maina nozares turpmāko attīstību - tika izstrādāta un parakstīta ģenerālvienošanās par minimālo algu, ieviesta elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, parakstīts sadarbības memorands ar Latvijas valdību ar mērķi veicināt godīgu konkurenci un sakārtot būvniecības uzņēmējdarbības vidi u.c. Tomēr daudzi izaicinājumi vēl ir priekšā. Tieši tāpēc Partnerībai kā vadošai būvniecības organizācijai šobrīd ir nepieciešams vadītājs, kas varēs pilnvērtīgi ieguldīt savu laiku un spēkus biedrības darbā, ko vairs nevaru realizēt es līdz ar ģimenes pieaugumu. Ticu, ka Gints varēs veiksmīgi pārstāvēt nozares viedokli, veicinot būvniecībā ilgtspēju, kvalitāti un drošību," komentē B. Bļodniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Norises Latvijas mājokļu tirgū: vai bumba ar laika degli?

Ermīns Sniedze, SIA Latio Mājokļu tirdzniecības vadītājs, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lavijas sabiedrība mūžsenis dalījusies divās frontēs. Vienā pusē ir tie, kas skandē, cik pie mums viss labi: tautsaimniecībā «uzrāviens» (IKP pieaugums, pēc ātrā novērtējuma, šajā pusgadā palielinājās par 2,1%), algas – lielākas (šogad pusgadā +7,8%, sasniedzot 1036 EUR par pilnas slodzes darbu), bezdarbs samazinās (šogad pusgadā tas bija 6,4%, gada laikā – 1,3 procentu kritums), pircēju optimisms palielinās, nekustamā īpašuma tirgus aug. Iepretim ir ļoti piesardzīgie, sakot: ārējā vide ir nestabila, korupcija – augsta, izaugsme bijusi pārāk lēna un ilga.

Vēsu prātu aplūkojot pašreizējo Latvijas mājokļu tirgus situāciju un nozares pašreizējos izaicinājumus, SIA Latio vēlētos izcelt vairākas problēmas, kuru risināšanas atlikšana var novest pie sniega bumbas izraisītas lavīnas efekta.

• Latvijā jaunu mājokļu iegāde netiek kreditēta pienācīgos apjomos. Mums patīk sevi salīdzināt ar kaimiņvalstīm, taču diemžēl uz Lietuvas un Igaunijas fona izskatāmies bēdīgi. Latvijā izsniegto kredītu apjoms ir teju uz pusi mazāks nekā kaimiņos. Ja salīdzinām situāciju 2008. un 2017. gadā, redzam, ka Latvijā pirms teju 10 gadiem mājsaimniecību ilgtermiņa kredītu apjoms bija 9,3 miljardi eiro, bet 2017. gadā tas bija samazinājies par 42% – līdz 5,4 miljardiem eiro. Lietuvā atskaites punkts bijis līdzīgs kā pie mums: 9,1 miljards eiro, bet 2017. gadā pat neliela izaugsme – 9,2 miljardi eiro. Igaunijā attiecīgi 7,9 un 8,8 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VNĪ izglītos publiskos pasūtītājus BIM ieviešanā būvniecības iepirkumos

Db.lv, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu publisko pasūtītāju kompetenci par Būves informācijas modelēšanas (BIM) sniegtajām priekšrocībām, dalītos ar labo praksi un veicinātu straujāku BIM prasību iekļaušanu jaunajos būvniecības iepirkumos, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), Ekonomikas ministrija un Latvijas Nacionālā standartizācijas institūcija "Latvijas valsts standarts" aicina uz semināriem par VNĪ pērn izstrādāto BIM prasību ieviešanu iepirkumos un praktisko pielietošanu projektos.

Tādējādi tiks veicināta būvniecības digitalizācija Latvijā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Seminārā publiskie pasūtītāji tiks iepazīstināti ar BIM un tās pielietošanu dažādos griezumos.

"VNĪ kā lielākais publiskais būvdarbu pasūtītājs apzinās savu nozīmi nozares attīstībā, tāpēc esam gatavi dalīties ar pieredzi un pērn izstrādātajām BIM prasībām ar citiem pasūtītājiem, palīdzot ieviest BIM visā Latvijā. VNĪ ieskatā būvniecības digitalizācija Latvijā ir nepieciešamība – tā uzlabo sadarbību starp visām būvniecībā iesaistītajām pusēm, palīdz pasūtītajam kontrolēt darbu izpildes termiņu un izmaksas, uzlabo būvprojekta kvalitāti, palīdz identificēt riskus, savlaicīgi novērst nepilnības, ekonomēt laika un finanšu resursus. Tā palīdz ne tikai sakārtot pasūtītāja un būvuzņēmēju attiecības, bet vienlaikus sakārto arī Latvijas būvniecības vidi, veicinot Latvijas būvnieku konkurētspēju starptautiskā līmenī," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 1. oktobri Būvniecības informācijas sistēma (BIS) nodrošinās pilnībā digitālu būvniecības procesa dokumentācijas apriti.

«Šis ir vēsturisks moments – Latvija ir kļuvusi par būvniecības nozares digitalizācijas līderi, nodrošinot pilnībā elektronisku dokumentācijas apriti – no ieceres līdz būves nodošanai ekspluatācijā,» norāda Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktore Svetlana Mjakuškina.

BVKB ir BIS pārzinis kopš 2017. gada sākuma. Birojam uzsākot BIS attīstīšanu, sistēmā kopumā bija pieejamas 22 333 būvniecības lietas. Šobrīd BIS ir izveidots vairāk nekā 92 220 būvniecības lietu.

Sistēmas attīstīšana tiek veikta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Būvniecības informācijas sistēmas attīstība. 1.kārta (Nr.2.2.1.1./17/I/021)» ietvaros. Šobrīd saskaņošanā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru ir dokumentācija arī projekta 2.kārtas īstenošanai. Galvenais projekta mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus būvniecības pakalpojumus, samazinot administratīvo slogu, uzlabojot pieejamību un veicinot caurskatāmību. BIS veidota, tās attīstīšanā iesaistot nozari un potenciālos lietotājus – līdz šā gada jūlijam kopumā notikušas 45 darba grupas, kurās piedalījās 488 dalībnieki no 43 iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Straujā izaugsme būvniecībā nenozīmē, ka brauksim pa labiem ceļiem un tiltiem

Žanete Hāka, 16.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES fondu naudas veicina nekvalitatīvu un nesamērīgi dārgu būvniecību - secināja eksperti Citadele Index diskusijā, uzsverot, ka valstī nepieciešama pārdomāta nozares ilgtermiņa plānošana, lai sabalansētu izaugsmi un nepārkarsētu izmaksas.

Jaunākais bankas Citadele un SKDS veiktais uzņēmēju noskaņojuma pētījums Citadele Index rāda, ka vislielākās svārstības ilgstoši ir novērojamas būvniecības nozares uzņēmēju noskaņojumā – jau gadiem absolūta pesimisma periodi mijas ar optimisma uzliesmojumiem. Šobrīd būvnieki ir vispozitīvāk noskaņotā nozare, un to optimisms sasniedzis pēckrīzes periodā sen neredzētu līmeni - 54.22 punktus.

Vienlaikus būvnieki biežāk nekā citu nozaru pārstāvji atzīst, ka uzņēmumam trūkst darbinieku – tā norāda 62% būvniecības uzņēmumu. Turklāt būvnieki biežāk nekā citu nozaru uzņēmēji atzinuši, ka ir saskārušies ar korupciju valsts un pašvaldību iestādēs – tā norāda 22% šīs nozares aptaujāto uzņēmēju. Savukārt attiecībā uz ēnu ekonomiku būvniecības nozares uzņēmēji visbiežāk atzinuši, ka ēnu ekonomika viņu pārstāvētajā nozarē samazinās – tā norādījuši 57% būvnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības nozarē - klasiska pārkaršana

Rūta Kesnere, 18.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad būvniecības apjomi salīdzinājumā ar 2017. gadu ir kāpuši par aptuveni 40%

Līdz ar darbaspēka trūkumu tas ir radījis zināmu pārkaršanas risku tirgū, vienlaikus kombinējoties ar bažām, vai un cik lielo būvobjektu būs tuvākajā nākotnē. Tāds ir vairāku DB aptaujāto būvkopmāniju skatījums uz pašreizējo situāciju nozarē. Kā galvenā problēma tiek pieminēts darbaroku trūkums, bet kā risinājums iespējamai pārkaršanai tiek uzsvērta nepieciešamība paaugstināt produktivitāti, strādāt gudrāk.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Būvkompānijas Arčers valdes priekšsēdētājs Jānis Markulis teic: «Būvniecības nozarē jau vismaz gadu notiek tas, ko klasiski saprot ar pārkaršanu – ar nozares resursiem, galvenokārt darbaspēka trūkuma dēļ, nav iespējams saražot jeb uzbūvēt tādu apjomu, kādu gaida pieprasījuma puse. Tādēļ ir strauji augušas izmaksas un būvniecības procesa organizēšana ir kļuvusi ievērojami sarežģītāka. Tās ir tiešas sekas valsts vadītāju darbībām vai bezdarbībai, par ko nozare brīdināja jau 2014. gadā, – beidzoties ES fondu finansējumam, divu gadu laikā piedzīvojām nopietnu apjoma kritumu un izrietoši darbaspēka emigrāciju.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma attīstītāji aicina jauno valdību uzlabot investīciju vidi nozarē

Zane Atlāce - Bistere, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA) ir nosūtījusi vēstuli jaunās valdības veidotājiem - Ministru prezidenta kandidātam Krišjānim Kariņam un ekonomikas ministra kandidātam Didzim Šmitam -, aicinot uzlabot investīciju vidi nekustamo īpašumu jomā, informē NNĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Lai gan līdz ar vispārējo ekonomikas izaugsmi ir vērojamas atsevišķas pozitīvas tendences arī jauna nekustamā īpašuma attīstībā, joprojām saglabājas ievērojama Latvijas atpalicība no Lietuvas un Igaunijas būtiskākajos nekustamā īpašuma segmentos, norāda asociācijā.

Rīgā uz vienu iedzīvotāju ir divreiz mazāka biroju platība, nekā Tallinā, un ievērojami mazāka, nekā Viļņā. Pat īstenojot visus tos biroju projektus, kas patlaban Rīgā ir plānošanas vai celtniecības stadijā, saglabāsies tikpat ievērojama mūsu galvaspilsētas atpalicība biroju pieejamībā, jo kopš krīzes Lietuvā ir uzbūvēti 338 000 m2 jaunu biroju platību, Igaunijā - 316 000 m2 jaunu biroju platību, bet Latvijā - tikai 158 000 m2 jaunu biroju platību (Colliers dati). Ņemot vērā, ka biroju telpas pakalpojumu ekonomikā ir uzskatāmas par uzņēmējdarbības infrastruktūru, šāda Latvijas atpalicība atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz iespējām piesaisīt starptautiskus uzņēmumus un vietējo uzņēmumu izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Merko Ehitus: Tirgus situācijas dēļ tiek atlikta jauno būvniecības projektu uzsākšana

Db.lv, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Merko Ehitus grupas apgrozījums šī gada 3.ceturksnī sasniedzis 115 miljonus eiro, deviņu mēnešu periodā sasniedzot 299 miljonus eiro, kas ir par 39% vairāk nekā aizvadītajā gadā, informē uzņēmums.

Grupas tīrā peļņa 3.ceturksnī bija 5,6 miljoni eiro, bet deviņos mēnešos sasniedza 12,3 miljonus eiro, kas ir par 88% vairāk nekā pērn.

«Ņemot vērā parakstīto būvniecības projektu skaitu pēdējo gadu laikā un lielos būvniecības projektus, kas vēl ir procesā, mūsu apgrozījuma pieaugums gan 3.ceturksnī, gan šī gada pirmajos deviņos mēnešos ir sasniedzis plānoto. Būvniecības resursu cenas Baltijas tirgū turpina kāpt, un ir grūti atrast nepieciešamo darbaspēku, lai realizētu visus strauji augošos būvniecības plānus. Pašreizējā tirgus situācijā būvniecības apjomu pieaugums nav mūsu pašmērķis, ja tas pasliktina mūsu riska profilu. Ir svarīgi strādāt ar peļņu,» komentējot rezultātus norādīja AS Merko Ehitus valdes priekšsēdētājs Andres Trinks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Valsts nekustamie īpašumi: Vilcināšanās ar būvniecības digitalizāciju var kavēt nozares attīstību

LETA, 22.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilcināšanās ar būvniecības digitalizāciju var kavēt Latvijas būvniecības nozares attīstību un konkurētspēju starptautiskā mērogā, aģentūrai LETA atzina VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica.

Viņa norādīja, ka būvniecības digitalizācija ļaus nodrošināt procesu caurspīdīgumu, termiņu un budžeta kontroli, kā arī efektivitāti, sākot no projektēšanas līdz pat apsaimniekošanai, tāpēc jebkāda turpmāka vilcināšanās var kavēt nozares attīstību un konkurētspēju.

VNĪ pārstāve atzīmēja, ka VNĪ kā lielākais valsts būvniecības darbu pasūtītājs apzinās savu nozīmi nozares digitalizācijā. Tieši tāpēc uzņēmums pašlaik aktīvi strādā, lai no 2019.gada otrās puses pakāpeniski lielāko būvdarbu iepirkumos sāktu iekļaut prasību izmantot «Būves informācijas modelēšanas» jeb BIM risinājumus.

Gruškevica piebilda, ka pēdējos gados nozares digitalizācija ir aktuāls jautājums ne vien Latvijā, bet arī starptautiski. Šajā laikā BIM ir kļuvis teju par standartu - to visaktīvāk izmanto Nīderlandē, Lielbritānijā un Skandināvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai modernizētu studiju programmas un praksē ieviestu zinātniskas izstrādnes, sadarbības līgumus parakstījusi SIA "Igate Būve", SIA "IKTK" un Latvijas Lauksaimniecības universitāte, informē uzņēmumā.

Universitātes vadības un mācībspēku grupa 19. decembrī apmeklēja ražošanas korpusus, lai klātienē iepazītos ar ražošanas procesu.

"LLU jau vēsturiski devusi ieguldījumu mūsu nozarēs, jo daudzi mūsu vadītāji, dizaineri un speciālisti ir šīs augstskolas absolventi. Ceru, ka mums kopā izdosies veidot jaunu posmu būvniecības tehnoloģiju attīstībā un LLU izmantos iespēju kļūt par līderi šādas izglītības iegūšanā. Priecājos, ka Vides un būvzinātņu fakultātes mācībspēki ir atvērti jaunām koka būvkonstrukciju tehnoloģijām un pašām modernākajām pasaules tendencēm," uzvēra SIA "Igate Būve" un SIA "IKTK" valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Sadarbības ietvaros plānotas nozares ekspertu vieslekcijas augstskolā un studentu mācību ekskursijas uz uzņēmumu ražotnēm; atbalsts labākajiem studentiem, kas izstrādā studiju projektus saistībā ar koka izmantošanu būvniecībā; tāpat studentiem būs iespēja iziet praksi SIA "Igate Būve" un SIA "IKTK" ražotnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozarē iepriekšējos divus gadus izaugsmes tempi bija ļoti strauji. Dati par būvniecības produkcijas apjoma dinamiku 2019.gadā liecina, ka šajā gadā attīstības tempi ir palēninājušies un 1.pusgadā būvniecības produkcijas apjomi pieauga par 3,4%, salīdzinot ar 2018.gada 1.pusgadu, informē Ekonomikas ministrija.

Ja šā gada 1.ceturksnī nozare auga par 7,4% salīdzinājumā ar 2018.gada atbilstošo ceturksni, tad pieaugums 2.ceturksnī veido tikai 1%. To var skaidrot ar bāzes efektu jeb iepriekšējo gadu straujās izaugsmes rezultātā sasniegtajiem augstajiem rādītājiem. Līdztekus nozares attīstību ierobežo lielo privāto būvniecības projektu pabeigšana un maksimumu sasniegušās Eiropas Savienības struktūrfondu investīcijas.

2019.gada 2.ceturkšņa nelielo pieaugumu nodrošināja tikai ēku būvniecības apjomu attīstība. Šajā periodā specializētie būvdarbi bija tādā pašā līmenī kā pirms gada. Savukārt dati par inženierbūvniecību uzrāda samazinājumu, kas turpinās jau vairākus ceturkšņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomikas ministrija grib izdomāt jaunu divriteni

Jānis Uzulēns, Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas valdes loceklis, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FIDIC (Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) ir panākusi svarīgu vienošanos ar Pasaules Banku, kas nākamos piecus gadus savā darbā izmantos sešas FIDIC līgumu formas. Tas ir nozīmīgs pavērsiens FIDIC organizācijas attīstībā un atpazīstamībā, jo Pasaules Banka piekritusi pieņemt 2017. gada FIDIC Rainbow līgumu komplektu un izmantot tos kā galveno daļu savos standarta iepirkumos.

Tas radīs lielāku noteiktību būvniecības tirgū, jo tādā veidā Pasaules Banka atbalsta godīgu un līdzsvarotu pieeju būvniecības līgumos. Savukārt mūsu Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka pēc FIDIC parauga būtu jāveido tipveida līgumi, pat neņemot vērā to, ka Finanšu ministrija (FM) to jau ir izdarījusi. Acīmredzami EM ir pieņemami tērēt laiku un nodokļu maksātāju naudu, darot to, kas jau ir izdarīts.

FIDIC organizācijas globālā pieredze liecina, ka, jo vairāk klientu un finansētāju pieņem vienotu pieeju līgumu un finanšu nodrošinājuma jomā, jo efektīvāki ir realizēto projektu rezultāti.

FM darba grupa, kurā piedalījās arī Centrālās finanšu līgumu aģentūras, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB), Valsts nekustamo īpašumu, AS Augstsprieguma tīkls un arī Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas (LIKA) pārstāvji, šī gada sākumā pabeidza darbu pie divām FIDIC standarta būvniecības līgumu veidnēm (Sarkanās un Dzeltenās grāmatas). To galvenais uzdevums – standartizēt un vienkāršot iepirkumu sistēmu. Darba grupas paveiktais bija par pamatu IUB viedoklim, ka «abas būvniecības līgumu veidnes kā paraugu varētu izmantot jebkurš pasūtītājs». Svarīgi, ka šo darbu paveica ne tikai FM ierēdņi, bet kopā ar iepirkumu sistēmu un Latvijas attīstībai nozīmīgu ES fondu un citu finanšu instrumentu projektu īstenošanas uzraudzības iestāžu pārstāvju dalību darba grupā. Tas apliecina, ka pārstāvēts tika dažāds viedoklis un dažādas pieejas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP palielinājās par 0,7%.

2019. gada 3. ceturksnī lauksaimniecības nozarē vērojams būtisks pieaugums par 29,5%, savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozare un zivsaimniecības nozare ir samazinājušās par 3,7% un 18,7%.

Ieguves rūpniecībā samazinājums bija gan smilts un grants karjeru izstrādē par 21,2%, gan kūdras ieguvē – par 7,3%.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1%. To veicināja ražošanas apjomu pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3%, būvmateriālu ražošanā – par 2,5%, pārtikas produktu ražošanā – par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 3,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 0,1 %.

2019. gada 1. ceturksnī apstrādes rūpniecība pieaugusi par 5,0 %. Ražošanas apjomu izmaiņas lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs (kopā veido 56 %) bija atšķirīgas: pozitīvi ietekmēja pieaugums koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,1 %) un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, (par 13,4 %). Savukārt samazinājums vērojams pārtikas produktu ražošanā par 2,1 % un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,6 %.

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjoms krities par 18,5 %, no tā elektroenerģijas ražošanā un padevē – par 17,2 % un siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – par 23,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tālākās Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvas pašlaik nav iepriecinošas

LETA, 29.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tālākās Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvas pašlaik nav iepriecinošas, norādīja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norādīja, ka Latvijas ekonomikai atgūstoties no iepriekšējos mēnešos piedzīvotās Covid-19 krīzes, iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada trešajā ceturksnī uzrādījis nepieredzēti strauju kāpumu, attiecībā pret iepriekšējo ceturksni palielinoties par 6,6% pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem.

"Tās, tāpat kā otrajā ceturksnī fiksētais kritums, ir straujākās ekonomiskas izaugsmes svārstības pēdējo desmitgažu laikā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni IKP ir samazinājies par 3,1%, taču kritums bijis gandrīz trīs reizes mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī, kad ekonomika bija sarukusi par 8,9%," atzina ministrijā.

FM vērtējumā, labu atgūšanos trešajā ceturksnī parādījusi apstrādes rūpniecības nozare, kur izlaides apjomi ceturkšņa pirmajos divos mēnešos atgriezušies pagājušā gada līmenī, lielā mērā pateicoties apstrādes rūpniecības lielākajai apakšnozarei - kokapstrādei. Detalizētāki dati par pārējām ražošanas nozarēm vēl nav pieejami, bet IKP ātrā novērtējuma rezultāti norāda arī uz pozitīviem rezultātiem būvniecības nozarē, kur gada pirmajā pusē bija sasniegts 5,3% pieaugums, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot Latvijas Stabilitātes programmas 2019.-2022.gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2022.gadam, informē FM.

Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika 2019.gadā pieaugs par 3,2%. 2020.gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,0%, bet 2021.-2022. gadā tā būs 2,9% apmērā.

Ņemot vērā ekonomikas straujo izaugsmi 2018.gadā, kas pēc provizoriskiem datiem sasniedza 4,8% un par 0,6 procentpunktiem pārsniedza iepriekš prognozēto, iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze 2019.gadam ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējām, 2018.gada septembrī izstrādātajām prognozēm. Straujo ekonomikas izaugsmi pērn noteicis straujais investīciju aktivitātes kāpums, pieaugot ES fondu līdzekļu plūsmai, kas nodrošinājis būvniecības nozares kāpumu, kā arī negaidīti veiksmīgā transporta nozares attīstība un spēcīgais pieaugums citās pakalpojumu nozarēs, tostarp informācijas un komunikāciju pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Twino dibinātājs nekustamajā īpašumā plāno ieguldīt līdz 26 miljoniem eiro

Žanete Hāka, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju uzņēmuma TWINO Grupas dibinātājs Armands Broks investējis vairākos vērienīgos nekustamā īpašuma objektos Rīgā, ar mērķi attīstīt augstas kvalitātes mūsdienīgus nekustamā īpašuma projektus mājokļu segmentā.

Kopumā pirmo trīs nekustamā īpašuma objektu attīstībā Rīgā (Kuģu iela, Dainas iela un Valguma iela) plānots ieguldīt līdz pat 26 miljoniem eiro, izveidojot 270 mūsdienīgas sabiedrības prasībām atbilstošus augstas kvalitātes dzīvokļus. Šis ir pirmais investīciju posms, kam jau drīzumā sekos nākamie nekustamā īpašuma iegādes darījumi un attīstības projekti.

Tostarp augustā A.Brokam piederošais uzņēmums izsolē par 2,08 miljoniem eiro iegādājies nekustamā īpašuma objektu Rīgā, Kuģu ielā 13, kas atrodas ekskluzīvā vietā netālu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Četrstāvu ēka, kurai ir arī divi pazemes stāvi, ir būvēta 1910. gadā un sastāv no būves ar kopējo platību 3641,90 m2 un zemesgabala ar platību 0,1189 ha. Minētajā īpašumā plānots ieguldīt investīcijas 5 līdz 6 miljoni eiro apjomā, gada laikā kopš būvniecības darbu uzsākšanas, atjaunojot 48 (1-4 istabu) dzīvokļus un 7 biroja telpas. Paralēli iecerēta arī daudzdzīvokļu ēku būvniecība Rīgā, Dainas ielā, kā arī Valguma ielā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc uzņēmēju domām, vislielākā vajadzība veikt reformas ir veselības, nodokļu, izglītības un ekonomikas jomās

Laura Mazbērziņa, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aizsardzība, nodokļi, izglītība un ekonomika – tās ir jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas, liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uz nepieciešamību veikt reformas veselības aizsardzībā norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā - 44% aptaujāto uzņēmēju.

Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.

«Nodokļu jomā Latvijā īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmuma darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti,» saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošināšanas nozares izaugsme šogad visdrīzāk apsteigs ekonomikas vidējo pieaugumu

Žanete Hāka, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka šajā gadā tiek prognozēta Latvijas ekonomikas izaugsmes sabremzēšanās, tas, protams, skars arī apdrošināšanu, paredz Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins.

Tomēr kopumā turpināsies mērena nozares izaugsme, kas apsteigs Latvijas ekonomikas vidējo pieaugumu, kas tiek prognozēts 2,8% apmērā.

"Pērn nozare augusi par 8% un sagaidāms, ka šāds temps varētu turpināties arī tuvākajos gados. Cerams, ka dzīvības apdrošināšanas nozare turpinās atgūties un augt pēc negatīvās nodokļu reformas ietekmes. Izaugsmes iespējas ir arī otrā “cilvēku” apdrošināšanas veidā – veselības apdrošināšanā, sagaidāms, ka šie veidi augs straujāk nekā risku apdrošināšana," paredz J. Abāšins.

Tāpat viņš prognozē, ka turpināsies tehniskais progress, informācijas sistēmu pilnveide un informācijas apmaiņa ar valsts institūcijām, attālināto un e-pakalpojumu attīstība. Sagaidāms, ka šogad beidzot tiks nodrošināta arī apdrošinātāju apmaksāto recepšu izrakstīšana e-veselības sistēmā, jo šobrīd tās jāizraksta vēl papīra formā. Tāpat beidzot būs skaidrība par Brexit un tā ietekmi uz pārvietošanos un ar to saistītajiem apdrošināšanas veidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 40% uzņēmēju plāno palielināt darbinieku algas; daļa uzņēmēju to varēs paveikt, pateicoties veiktajiem uzlabojumiem produktivitātē un investīcijām attīstībā. Tomēr liela daļa uzņēmēju norāda, ka algu kāpums ietekmēs uzņēmuma peļņu un cenas klientiem, liecina bankas Citadele sadarbībā ar SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

No tiem, kas plāno algu palielinājumu, 50% uzņēmēju to var atļauties, pateicoties līdzšinējām investīcijām attīstībā un efektivitātes uzlabojumiem - liecina Citadele Index pētījums. Lielākā daļa jeb 60% uzņēmēju atzinuši, ka algu kāpums visdrīzāk samazinās uzņēmuma peļņu. Savukārt 52% uzņēmēju norādījuši, ka algu kāpuma dēļ ir tikušas vai tiks celtas cenas klientiem. To, ka algu kāpumu kompensēs ar cenu celšanu, visbiežāk norādījuši būvniecības nozares uzņēmumi (74%). Teju ceturtā daļa no tiem, kas plāno algu palielinājumu, jeb 23% uzņēmēju atbildējuši, ka algu palielināšana apdraud uzņēmuma darbību.

«Ir skaidrs, ka mūsdienās uzņēmēji darba tirgū konkurē ne tikai ar citiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, bet ar visu pasauli un jo īpaši citām Eiropas valstīm. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties savu darba vietu teju jebkurā no valstīm. Tādēļ mums jārēķinās, ka arī konkurētspējīgam atalgojumam ir un arī turpmāk būs tendence pieaugt. Ilgtspējīgai uzņēmuma darbībai nepietiks ar izdevumu samazināšanu un darbinieku atalgojuma nodrošināšanu uz uzņēmuma peļņas rēķina. Risinājums ir investīcijas produktivitātes un procesu efektivitātes uzlabošanā. Piemēram, Citadeles kredītlīdzekļus uzņēmēji ir izmantojuši jaunāku un modernāku iekārtu iegādei, kas lielu daļu procesu ļauj automatizēt, kā arī ļauj palielināt ražošanas jaudu un ātrumu, izmantojot mazāk energoresursu,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

IKT nozarei jārāda priekšzīme dzimumu līdztiesības jautājumos

Anda Asere, 07.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare pašlaik strauji attīstās, ir inovatīva un progresīva un tai ir jārāda priekšzīme gan dzimumu līdztiesības, gan iekļaujošas sabiedrības un dažādības veicināšanā.

Tā uzskata Valērija Vārna, SIA "Tieto Latvia" (daļa no "TietoEVRY grupas") valdes priekšsēdētāja. Viņas skatījumā uzņēmumiem ir jāapzinās, ka atbalstoša un iekļaujoša darba vide veicina produktivitāti, sadarbību un darbinieku lojalitāti. Iekļaujoša darba vide sākas no vadības, tāpēc "TietoEVRY" par šo tēmu visiem vadītājiem rīko arī apmācības.

V. Vārna uzsver, ka uzņēmums dzimumu līdztiesībai pievērš lielu uzmanību. "Tie nav tikai vārdi uz papīra, bet gan praktiska darbība atbilstoši "TietoEVRY" vērtībām un stratēģijai. Šogad "TietoEVRY" ir saņēmis augstu novērtējumu "Bloomberg" dzimumu līdztiesības indeksā (Bloomberg Gender-Equality Index (GEI)), kur tika izteikta atzinība par uzņēmuma darbību iekļaujošas, līdztiesīgas un atvērtas darba vides nodrošināšanā. Uzņēmums ieguvis arī vairākus citus starptautiski atzītus apbalvojumus dzimumu līdztiesības jomā, piemēram, "EDGE", "Equileap" u.c.," viņa norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru