Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Sanita Bajāre noliedz, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) amatpersonas būtu sazinājušās ar Latviju, kas it kā saņēmusi lielu Krievijas noguldījumu apjomu. Aģentūra Reuters, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, iepriekš vēstīja, ka ECB it kā brīdinājusi Latvijas varasiestādes nepieņemt Krievijas naudu, kas aizplūst no Kipras.

^{(Papildināta visa ziņa)}

Finanšu ministrija līdz šim nav saņēmusi nekādus ECB brīdinājumus par to, ka Latvijas bankām vajadzētu atturēties pieņemt no Kipras bankām aizplūdušos Krievijas pilsoņiem piederošos noguldījumus.

To Db.lv uzsvēra Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, norādot: «Es pat nesaprotu, no kurienes šādas runas par ECB brīdinājumu nākušas.»

Viņa uzsver, ka Latvijā strādājošās komercbankas jau ilgstoši – kopš 1990. gadu vidus - specializējas nerezidentu noguldījumu apkalpošanā. « Nerezidentu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās ir augsts jau ilgstoši, tāpēc ir izstrādāti arī attiecīgi kontroles mehānismi, ko realizē Finanšu un kapitāla tirgus komisija gan caur likviditātes, gan caur kapitāla pietiekamības prasībām,» pauda S. Bajāre, piebilstot, ka pastāvošo sistēmu atzinīgi novērtējuši arī starptautiskie eksperti.

Tieši banku sektors, kas ir nesamērojami liels salīdzinājumā ar valsts ekonomiku un kurā riski netiek pienācīgi pārvaldīti, nevis nerezidentu apkalpošanas biznesa modelis, ir fundamentāls Kipras problēmu cēlonis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Deniss Titarenko.

Kipras banku sektora specifiku salīdzinājumā ar pārējām eiro zonas valstīm nosaka arī liela atkarība no finansējuma tieši noguldījumu veidā, norāda D. Titarenko, uzsverot, ka noguldījumu pieaugums banku sektorā bija īpaši straujš pirmskrīzes posmā un palēninājās tikai pēdējo divu gadu laikā. Rezultātā piesaistīto noguldījumu apjoms 2012.gada beigās, kā liecina Kipras centrālās bankas dati, sasniedza 70,2 miljardus eiro jeb aptuveni 390% no IKP. Būtisks noguldījumu apjoma pieaugums sācies daudz agrāk par valsts pievienošanos eiro zonai 2008. gadā. Tādējādi nepamatots ir apgalvojums par to, ka tieši dalība eiro zonā ir vainojama Kipras bankas problēmās, un ka Latvija, iestājoties eiro zonā, kļūs par nākamo Kipru, norāda D.Titarenko.

Divas no Krievijas lielākajām kompānijām atklājušas, ka ir ievērojams risks, ka tās nebūs spējīgas atgūt desmitiem miljonu dolāru, kas «iesaldēti» Kipras bankās.

Krievijas lielākā jūras pārvadājumu pakalpojumu kompānija Sovcomflot atzinusi, ka tai Kipras Laiki Bank «iesaldēti» 25,8 miljoni ASV dolāru, bet kaimiņvalsts autobūves kompānija AvtoVAZ nobažījusies, ka kopumā parādu krīzes skartās salas bankās varētu tikt iesaldēti 20,6 miljoni ASV dolāru, kas veido aptuveni 40% no uzņēmuma aizvadītā gada pamatdarbības peļņas, vēsta Wall Street Journal.

Gan Sovcomflot, gan AvtoVAZ norāda, ka ir ievērojams risks, ka lielu daļu no Kiprā iesaldētajiem līdzekļiem vairs neizdosies atgūt. Kompānija Sovcomflot jau uzsākusi nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu naudas plūsmu kreditoriem, klientiem un algu izmaksu darbiniekiem.

Kipras parlamentā piektdien paredzēts balsojums par starptautiskā aizdevuma saņemšanai nepieciešamā finansējuma iegūšanas likumprojektiem – tā saukto Plānu B.

Vienošanās ar aizdevējiem Kiprai jāpanāk līdz pirmdienai, jo Eiropas Centrālā banka (ECB) iepriekš pavēstījusi, ka ārkārtas finansējumu salas bankām nodrošinās tikai līdz 25. martam. Gadījumā, ja ECB pārtrauks Kipras banku finansēšanu, tās var bankrotēt. Kipras Centrālā banka brīdinājusi, ka valsts ekonomika atrodas uz sabrukuma sliekšņa un nākamais solis var būt gan tās glābšana, gan arī iznīcība. No ECB palīdzības ir atkarīgas Kipras lielākās bankas – Bank of Cyprus un Laiki.

Saskaņā ar alternatīvo plānu, paredzēta investīciju fonda radīšana, kurā tiks apvienoti ienākumi no valsts un privāto pensiju fondu nacionalizēšanas, kā arī no parādzīmēm, kas izsniegtas apmaiņā pret iespējamiem ienākumiem no dabasgāzes atradnēm. Tāpat, kā iespējami risinājumi, Plāna B ietvaros tiek nosaukta Kipras banku rekonstrukcija un palīdzība no ietekmīgās Kipras pareizticīgo baznīcas. Kipras banku sistēmas rekonstrukciju atbalsta arī eirozonas finanšu ministri, vēsta Bloomberg. Saskaņā ar eirozonas plānu – Cyprus Popular Bank un Bank of Cyprus varētu tikt sadalītas, lai izveidotu «slikto banku». Garantētie noguldījumi 100 tūkstošu eiro apmērā varētu tikt pārvesti uz «labo banku», savukārt summas virs 100 tūkstošiem tiktu iesaldētas, līdz brīdim, kad sāktos kredītiestāžu īpašumu pārdošana.

Trim Latvijas bankām ir filiāles Kiprā - AS Expobank, AS Trasta komercbanka un AS Baltikums Bank.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs (FKTK) Kristaps Zakulis biznesa portālam Nozare.lv sacīja, ka tās ir uz Kipras banku fona ļoti, ļoti mazas bankas un «absolūti nav iesaistītas» tajā, kas problēmas radīja Kipras bankām, šīs filiāles nav saistītas ar ieguldījumiem Grieķijā.

FKTK aplūkojuši šo trīs banku filiāļu Kiprā situāciju, secinot, ka «tur nav tie apjomi tik būtiski «. Turklāt Kipras glābšanas programmā paredzētais risinājums, pirmkārt, skars klientus, nevis banku un filiāļu spēju darboties. «Arī no savstarpējām banku attiecībām neredzam nekādu ietekmi, « žurnālistiem sacīja Zakulis. Viņa skatījumā, izvēlētais Kipras finanšu stabilizācijas mehānisms vairāk ietekmēs reputāciju, izpratni un būtiski būs tas, kas mainīsies noguldījumiem līdz 100 000 eiro (70 000 latu). Jautājums ir par to, par ko noguldītāji var būt droši. «Tie būs jautājumi, kas tiks risināti, balstoties uz šo konkrēto Kipras banku gadījumu,» sacīja Zakulis.

Starptautiskā aizdevuma piešķiršana Kiprai, saskaņā ar kuru noguldījumiem bankās tiek piemērota vienreizēja nodeva, valsts iedzīvotāju vidū izsaukusi plašu neapmierinātību. Iedzīvotāji sākuši no bankām izņemt savus noguldījumus, savukārt Kipras prezidents paziņojis, ka mēģinās grozīt aizdevuma nosacījumus, vēsta AP.

Eirozonas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji vienojušies piešķirt Kiprai 13 miljardus eiro lielu aizdevumu, kas paredzēts valsts ekonomikas glābšanai pēc tam, kad tās bankas zaudēja ievērojamus līdzekļus Grieķijas parādu krīzē.

Saskaņā ar aizdevuma nosacījumiem, noguldījumiem Kipras bankās, kas zemāki par 100 tūkstošiem eiro, tiks piemērots vienreizēja nodeva 6,75% apmērā. Savukārt depozītiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro – 9,9% apmērā. Šādā ceļā iecerēts iegūt 5,8 miljardus eiro. Tādējādi Kipra kļuvusi par piekto eirozonas valsti, kas saņēmusi starptautisko palīdzību. Pirms Kipras starptautiskais aizdevums bija nepieciešams Grieķijai, Portugālei, Īrijai un Spānijai.

Lai gan šobrīd ir skaidrs, ka Kipra dabūs 10 miljardus vērto starptautisko aizdevumu, joprojām tiek precizēti starptautiskās palīdzības nosacījumi.

Šobrīd Kipras pārstāvjiem sarunas ar aizdevējiem izdevies izcīnīt, ka valstij 4% lielam budžeta proficītam būs jābūt 2017. gadā, lai gan valsts pārstāvji ziņo, ka jauno sarunu rezultātā šāda budžeta pieņemšana varētu tikt atlikta līdz 2018. gadam. Starptautiskie aizdevēji Kipras budžeta deficītu šim gadam paredz pie 2,4% atzīmes.

Jāatgādina, ka starptautiskais aizdevums Kiprai bija pirmais Eiropas Savienībā, kas paredz punktu par noguldītāju naudas aizskaršanu. Kipras lielākās bankas Bank of Cyprus noguldītājiem, kuru depozītu apjoms šajā bankā pārsniedz 100 tūkst. EUR, jārēķinās ar aptuveni 60% lieliem zaudējumiem no noguldījuma (virs 100 tūkst. EUR) pamatsummas. Savukārt atlikušos 40% nevarēs izņemt līdz bankai klāsies «labāk», liecina Kipras varas iestāžu paziņojumi.

Parādu krīzes plosītā Kipra pieliekot «pārcilvēciskas» pūles, lai nodrošinātu to, ka valsts bankas ceturtdien spēs atsākt darbu, pavēstījusi Kipras Centrālā banka.

Bankas Kiprā ir slēgtas jau ilgāk par nedēļu, kas saistīts ar bažām, ka pēc starptautiskā aizdevuma saņemšanas no kredītiestādēm aizplūdīs ievērojams daudzums kapitāla. Kipras Centrālā banka norāda, ka būs jāpieliek lielas pūles, lai atjaunotu sabiedrības uzticēšanos kredītiestādēm.

Pēc banku atvēršanas paredzēts noteikt nedēļas limitu naudas izņemšanai no tām, vēsta BBC. Tomēr pagaidām nav zināms, cik liels šis limits tiks noteikts, kā arī cik ilgi tas būs spēkā. Paredzēts, ka par naudas plūsmas kontroli Kipras varasiestādes vienosies līdz ceturtdienai. Tikmēr Kipras finanšu ministrs Mihails Saris norādījis, ka ierobežojumi palīdzēs izvairīties no ievērojamas kapitāla aizplūšanas un «pēc relatīvi īsa laika perioda» tiks atcelti. «Es domāju, ka katra dienu, kamēr bankas ir slēgtas, rada papildus nedrošību un sarežģījumus, tāpēc mēs vēlamies darīt visu, kas mūsu spēkos, lai mūsu nospraustie mērķi būtu sasniedzami,» klāstījis M. Saris.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Kipras starptautiskais aizdevums kārtējo reizi saskāries ar nenoteiktību, kad atklājies, ka valsts parlaments balsos par tā apstiprināšanu.

Patlaban gandrīz puse no Kipras parlamenta 56 deputātiem varētu balsot pret aizdevuma, kura ietvaros valsts saņems desmit miljardus ASV dolārus un veic dažādus papildus finansējuma iegūšanas pasākumus, tostarp piemēros nodevu noguldījumiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro, apstiprināšanu, vēsta Reuters.

Balsot pret starptautisko aizdevumu varētu Kipras Zaļā partija, komunistu partija AKEL un sociālistiskā EDEK. Kipras parlaments jau martā nobalsoja pret starptautisko aizdevumu, tādējādi izraisot jaunu satricinājumu parādu krīzes skartajā eirozonā.

Aizdevumu atbalsta Kipras valdības partijas – Demokrātiskā partija un Demokrātiskās sanāksmes partija. Tomēr abām partijām parlamentā nav vairākuma, tāpēc balsojuma likteni, visticamāk, izšķirs mazie Kirpas parlamenta politiskie spēki.

Kipras valdība parlamentam izskatīšanai piektdien, lai saņemtu starptautisko aizdevumu, plāno iesniegt jaunu likumprojektu par nodevu piemērošanu noguldījumiem. Paredzēts, ka nodeva neattieksies uz noguldījumiem, kas mazāki par 100 tūkstošiem eiro, vēsta The Guardian.

[Papildinājums 1. - 3. rindkopa]

Tādējādi Kipra atgriezusies no jauna pie nodevu piemērošanas noguldījumiem, lai saņemtu starptautisko aizdevumu. Nedēļas sākumā starptautisko aizdevumu noraidīja Kipras parlaments, kurš iebilda pret šādām nodevām. Sākotnēji nodevas bija plānots piemērot arī noguldījumiem, kas ir zemāki par 100 tūkstošiem eiro. Kipras TV vēsta, ka noguldījumiem, kas ir lielāki par 100 tūkstošiem eiro, varētu tikt piemērota nodeva 15% apmērā. Par likumprojektu vēl jālemj Kipras parlamentam.

Tiek pieļauts, ka atgriešanās pie nodevām noguldījumiem notikusi pateicoties ievērojamajam eirozoanas un starptautisko aizdevēju spiedienam, ar kuru pēdējo dienu laikā saskaras Kipra. Iepriekš izskanēja, ka Kipras starptautiskie aizdevēji plāno atteikties atbalstīt valsts izstrādāto Plānu B aizdevuma saņemšanai, kura ietvaros paredzēts papildus finansējumu iegūt sociālajos fondos.

Gadījumā, ja Kipra atteiksies no starptautiskā aizdevuma noteikumiem, krīzes skartās valsts bankas darbību atjaunot nevarēs, pavēstījis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible.

Ministrs uzsvēris, ka lielākās Kipras bankas, gadījumā, ja tām nebūs pieejami ārkārtas finanšu līdzekļi, būs maksātnespējīgas, vēsta BBC. Db.lv jau ziņoja, ka Kipras parlaments noraidījis pretrunīgi vērtēto starptautisko aizdevumu, kura ietvaros noguldījumiem tiktu piemērota vienreizēja nodeva. Pēc balsojuma Kiprā uzsākušās sarunas par alternatīva glābšanas plāna izveidi.

Komentējot Kipras parlamenta balsojumu, Vācijas finanšu ministrs norādījis, ka viņš to nožēlojot. «Eiropas Centrālā banka (ECB) ir skaidri pateikusi, ka bez reformu programmas palīdzība Kiprai nevar tikt sniegta. Kādam tas ir jāskaidro Kipras iedzīvotājiem, un es domāju, ka viņiem [varasiestādēm] nebūs iespēju atvērt bankas. Divas lielākās Kipras bankas ir maksātnespējīgas, ja vien nesaņems ārkārtas palīdzību,» sacīja V. Šoible. Kipras bankas, baidoties no kapitāla aizplūšanas, patlaban būs slēgtas līdz ceturtdienai, iepriekš pavēstīja valsts centrālā banka.

No nākamā mēneša Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis pārņems arī Eiropas Savienības (ES) finanšu pakalpojumu komisāra pienākumus, jo pēc britu referenduma par izstāšanos no ES par atkāpšanos no amata paziņojis līdzšinējais komisārs Džonatans Hils no Lielbritānijas.

Lai kādas būtu turpmākās Lielbritānijas attiecības ar ES, Dombrovskis būs viens no nozīmīgākajiem noteikumu pieņēmējiem attiecībā uz Londonas finanšu centru Sitiju, uzsver britu laikraksts Financial Times.

Pamatojums tam ir tāds, ka ES amatpersonu un Sitijas pārstāvju ieskatā daudzi ES noteikumi Lielbritānijā paliks spēkā arī pēc jaunās bloka un Lielbritānijas vienošanās noslēgšanas. Tikmēr Lielbritānijas bankām jāņem vērā visi jaunie ES noteikumi, ja tās cer veikt darbību bloka teritorijā.

Ja vien Lielbritānija nav gatava nodedzināt visus likumdošanas tiltus uz vienoto tirgu, Dombrovskis un viņa komisija, domājams, joprojām būs galvenie likumdevēji Sitijai, uzsvēra juridiskās kompānijas "Clifford Chance" finanšu noteikumu jurists Saimons Glīsons.

Noguldījumi no Kipras uz Latviju jau sāka plūst pirms diviem, trim gadiem, kad kļuva skaidri nojaušams, ka Grieķijas maksātnespēja radīs Kipras bankās lielu «caurumu». Tātad «gudrākā» nauda no Kipras jau sen ir aizbēgusi, atzīst DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Tomēr ļoti iespējams, ka pēc pēdējiem notikumiem Kiprā nauda uz mūsu pusi plūdīs pastiprināti, vērtēja eksperts.

«Kiprai izvirzītie nosacījumi ir skaidrs signāls no Vācijas un citām eirozonas kreditorvalstīm, ka tās neuzņemsies zaudējumus, kurus rada neveiksmīgs finanšu pakalpojumu eksporta bizness. Tātad Latvijai būs īpaši jāparūpējas, lai šis bizness mūsu valstī strādājošu banku izpildījumā būtu veiksmīgs vai vismaz skaidri nodalīts no pārējās valsts ekonomikas,» komentēja eksperts.

Vienlaikus viņš atzina, ka citu valstu iedzīvotāju naudas ieplūde Kiprā nebija krīzes galvenais cēlonis, tas bija vairāk nekā 100% Kipras iekšzemes kopproduktam atbilstošas summas aizdošana Grieķijai.

Kipras prezidents Niks Anastasiads paziņojis, ka vērsīsies pie Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderiem, lūdzot papildus finansējumu parādu krīzes skartās valsts glābšanai no maksātnespējas. Tikmēr ne Eiropas Savienība (ES), ne arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Kiprai papildus finansējumu neplānojot piešķirt, paziņojušas amatpersonas.

^{[Papildināts viss teksts]}

Prezidents esot jau runājis ar Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un monetāro lietu komisāru Oli Rēnu, kā arī plānojot rakstīt vēstuli EK priekšsēdētājam Žozē Manuelam Barrozu un Eiropadomes prezidentam Hermanam Van Rompejam, vēsta AFP.

«Vēstule Barrozu un Van Rompeja kungiem, ņemot vērā sarežģīto laika posmu, kurš mums jāpārvar, kā arī stingros pasākumus, kas mums noteikti, atspoguļos vajadzību pēc ES politikas izmaiņām attiecībā pret Kipru, piešķirot papildus palīdzību,» norādījis N. Anastasiads.

Lūgts konkretizēt, kas ticis pārrunāts ar O. Rēnu, Kipras prezidents skaidrojis, ka galvenais iemesls šādam kontaktam bijis saistīts ar finanšu krīzes satricinātās salas centieniem panākt labāko risinājumu esošajos apstākļos.

Nākamo nedēļu laikā Kipra varētu atteikties no kapitāla plūsmas ierobežojumiem savās bankās, pavēstījis valsts finanšu ministrs Haris Georgiads (Haris Georgiades).

Ministrs sagaida, ka kapitāla kontroles pasākumi, kas Kipras bankās tika ieviesti pēc tam, kad valsts saņēma starptautisko aizdevumu, lai nepieļautu naudas aizplūšanu no valsts kredītiestādēm, tiks atcelti «dienu vai nedēļu laikā». Viņš norādīja, ka tas nekādā gadījumā nav mēnešu jautājums, un ministrs ir optimistiski noskaņots par to, ka izdosies atcelt ierobežojumus.

Patlaban Kiprā dienas laikā no bankām var izņemt 300 eiro, bet dodoties uz ārvalstīm – līdzi iespējams ņemt tikai divus tūkstošus eiro. Savukārt uzņēmumi, ja nav saņēmuši Centrālās bankas atļauju, uz ārvalstīm nedrīkst pārskaitīt finanšu līdzekļus, kas pārsniedz 20 tūkstošus eiro.

Krievijas finansisti un oligarhi no Kipras bankām izņēmuši naudu aptuveni 2,3 miljardu eiro apmērā, kad īsi pirms tika izlemts par nodevas piemērošanu noguldījumiem saņēma brīdinājumus.

Ziņas par Kipras starptautiskās glābšanas ietvaros paredzētajiem pasākumiem nonākušas investoru rīcībā, kas steidzīgi iztukšojuši savus kontus, vēsta britu laikraksts Daily Express. Nav skaidrs, kas veicinājis ziņu noplūdi, tomēr to, ka informācija bija pieejama pirms notikušā, apstiprinājuši vairāki Londonā dzīvojošie finansisti.

«Mēs zinām, ka nedēļās pirms Kipras aizdevuma daudzi no salas izveda naudu. Savukārt brīdinājumi varēja būt nākuši no bankām, valdības vai pat no Briseles,» sacīja finanšu eksperts Džonatans Deiviss (Jonathan Davis). Tiek uzskatīts, ka liela daļa savu naudu pārveda uz Lielbritānijā esošo Bank of Cypurs UK.

Kipras parlaments gatavojas balsot pret starptautisko aizdevumu, kura ietvaros paredzēts ar vienreizēju nodevu aplikt noguldījumus, tādējādi sala nonākusi soli tuvāk maksātnespējai un banku sistēmas sabrukumam, vēsta Reuters.

[Papildināta ar 2. - 3. rindkopu]

Reaģējot uz neskaidrību saistībā ar Kipru, Eiropas vērtspapīru tirgi otrdien turpinājuši kritumu. Londonas FTSE 100 otrdien tirdzniecības dienas pirmajā pusē samazinājās par 0,09%, Vācijas DAX par 0,36%, bet Parīzes Cac 40 par 0,37%.

«Patlaban visas acis vērstas Kipras virzienā. Saglabājas daudz neskaidrības un kā, redzams [Kipras parlamentā], nav vienprātības gadījumā, ja aizdevuma līguma nodevu apmēri tiks pārskatīti,» sarunā ar Reuters sacīja analītiķu kompānijas Daiwa Securities pārstāvis Tobiass Blatners (Tobias Blattner).

Kipras parlamenta balsojums par starptautisko aizdevumu tika atlikts uz pirmdienu, bet pēc tam uz otrdienu. Visticamāk, Kipras parlaments, kurā ir 56 deputātu vietas un nav noteiktas partijas pārsvara, starptautisko aizdevumu noraidīs, atzinusi salas valdība.

Krievijas energokompānija Gazprom piedāvājusi piedalīties Kipras banku glābšanā, apmaiņā pret tiesībām piedalīties valsts dabasgāzes atradņu izpētē, vēsta Greek Reporter.

Saskaņā ar energogiganta piedāvājumu, Krievijas kompānija vēlas finansēt Kipras finanšu institūciju rekonstrukciju, apmaiņā pret ievērojamu kontroli pār dabasgāzes atradņu izpēti. Savukārt Kipras Nikos Anastasiads (Nicos Anastassiades) šo piedāvājumu patlaban nevēlas izskatīt, jo vēlas risinājumu atrast Eiropas Savienības (ES) ietvaros.

Aizvadītajā nedēļā Kipras energokompānija KRETYK pavēstīja, ka valsts ekonomiskās zonas ūdeņos varētu būt aptuveni 1,6 līdz 3,4 triljoni kubikmetru lielas dabasgāzes iegulas. Patlaban uzsākti gāzes iegulu izpētes darbi, lai jau 2019. gadā Kipra varētu sākt dabasgāzes eksportu. Kipras valdība paudusi, ka Kipra ar laiku varētu kļūt par vienu no nozīmīgākajiem enerģētikas mezgliem Eiropā.

Kipras bankas paliks slēgtas līdz ceturtdienai un, kad tās atsāks darbu, tiks piemēroti pagaidu transakciju ierobežojumi, pavēstījusi Kipras Centrālā banka. Tikmēr Eirogrupas vadītājs pieļāvis, ka Kipras scenārijs varētu tikt atkārtots citur.

Iepriekš Kipras varasiestādes solīja, ka valsts bankas, izņemot divas lielākās, darbu atsāks otrdien, vēsta BBC. Bankas Kiprā ir slēgtas jau kopš 15. marta, lai izvairītos no straujas kapitāla aizplūšanas. Kipras Centrālā banka norāda, ka banku darbs tiks atjaunots ceturtdien, lai nodrošinātu to, ka valsts finanšu sistēma funkcionē bez aizķeršanās.

Naktī no svētdienas uz pirmdienu Kipra ar starptautiskajiem aizdevējiem vienojās par kredīta saņemšanu, lai varētu izvairīties no banku sistēmas sabrukuma. Saskaņā ar vienošanos, Kiprā tiks piemērota nodeva noguldījumiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro. Vienošanās noslēdza neskaidrības periodu, kas Kiprā valdīja pēc tam, kad sākotnējo risinājumu, kura ietvaros ar nodevu bija paredzēts aplikt arī noguldījumus, kas ir zemāki par 100 tūkstošiem eiro, noraidīja valsts parlaments. Reaģējot uz panākto vienošanos, akciju tirgi piedzīvoja kāpumu, kas gan strauji aprāvās, kad Eirogrupas vadītājs, Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Dijselblūms, pieļāva, ka Kipras scenārijs varētu tikt izmantots par pamatu nākotnes eirozonas banku problēmu risināšanai.

Stingrāka finanšu risku kontrole no valsts un Eiropas regulatoru puses prasa lielus ieguldījumus no bankām un finanšu organizācijām. Bankas un finanšu institūcijas jau tagad sastopas ar arvien stingrāku un stingrāku kontroli no regulatoru puses, kas noved pie lielākiem apjomiem atskaišu sagatavošanā. Nākotnē prasības tikai augs. Tādējādi vairākas bankas apsver iespēju maksimāli standartizēt un automatizēt regulatoru atskaišu veidošanu, pielietojot speciālus risinājumus.

Nesenās finanšu krīzes rezultātā patlaban pasaulē, tostarp, Eiropā, tiek ieviesti aizvien vairāk jauni standarti un nosacījumi, kā padarīt bankas drošākas, tomēr, no otras puses, tas uzliek bankām papildus administratīvo slogu, jo tām jātiek galā ar daudzām jaunām prasībām, ieviešot tās salīdzinoši īsos termiņos, kā arī iesniedzot neskaitāmas jaunas atskaites un datus. Eiropas tai skaitā arī Latvijas lielākās bankas jau pavisam drīz nonāks stingrākā - Eiropas Centrālās bankas – uzraudzībā, savukārt Bāzele III nosacījumi liks tām palielināt kapitālu (piemēram, samazinot dividendes) vai samazināt risku (piemēram, pārdodot kādu no struktūrām). Kā liecina Wolters Kluwer Financial Services aplēses, Bāzeles III ieviešanas rezultātā ievērojami augs datu apjoms, kas jāiesniedz regulatoriem. Gan vienotajā pārskatā, gan finanšu būs jāiesniedz vairāki tūkstoši datu. Jau patlaban ir skaidrs, ka bankām, būs ļoti grūti iekļauties regulatora norādītos termiņos, lai nodotu visas nepieciešamas atskaites, un bankas, kurām nav automātiskās kalkulācijas sistēmas, nespēs noteiktajā termiņā šīs atskaites iesniegt, stāsta Wolters Kluwer Financial Services eksperti.

Latvijas dibinātāju veidotais e-komercijas uzņēmums "Printify" ir iekļauts "Financial Times" ASV visātrāk augošo uzņēmumu topā.

Sarakstā ir iekļauti tie 500 uzņēmumi, kas laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam spējuši palielināt uzņēmuma ienākumus, pārdodot savus pakalpojumus un produktus. "Printify" ierindots 15. vietā kopējā topā un 5. vietā tehnoloģiju uzņēmumu kategorijā.

"Ņemot vērā, ka ASV ir miljoniem veiksmīgu uzņēmumu, mums ir ļoti liels gandarījums, ka tieši "Printify" ir iekļuvis "Financial Times" veidotajā topā, kurā esam augstajā 15. vietā. Tas ir būtisks atskaites punkts, kas mums palīdzēs plānot savu darbību arī turpmāk," norāda "Printify" dibinātājs un vadītājs Jānis Berdigans.

"Financial Times" reitingu apkopojums ir izstrādāts kopā ar tirgus izpētes uzņēmumu "Statista". Sarakstā uzmanība tiek pievērsta inovatīviem uzņēmumiem Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, kas pieredzējuši strauju uzņēmumu un produktu attīstību, un atbilst sekojošajiem kritērijiem - ieņēmumi 2015. gadā sasniedz vismaz 100 000 ASV dolāru un 2018. gadā vismaz 1.5 miljonus ASV dolāru, uzņēmums ir neatkarīgs un tas nav meitasuzņēmums vai filiāle, kā arī ieņēmumu pieaugums no 2015. līdz 2018. gadam ir bijis organisks, tas ir, stimulēts uzņēmuma iekšienē, pārdodot pakalpojumus vai produktus.

Lielbritānijas mediju grupa Pearson Plc ceturtdien paziņoja, ka sākusi pārrunas ar kādu vārdā nenosauktu pusi, lai pārdotu laikrakstu Financial Times.

Kompānija norādīja, ka tā pamanījusi nesen medijos izskanējušās spekulācijas par iespējamu Financial Times pārdošanu, taču piebilda, ka pagaidām nav pārliecības, ka šīs pārrunas novedīs pie darījuma realizēšanas.

Baumas par iespējamu laikraksta pārdošanu izskanēja pirmdien.

Daži mediji vēstīja, ka Pearson laikraksta grupu varētu pārdot par aptuveni vienu miljardu sterliņu mārciņu (1,4 miljardiem eiro).

Tikmēr pats Financial Times ceturtdien raksta, ka Pearson pārrunas veic ar Vācijas mediju gigantu Axel Springer.

Atsaucoties uz vairākiem šo situāciju labi pārzinošiem informācijas avotiem, laikraksts norāda, ka Japānas mediju grupa Nikkei arī ir veikusi pārrunas ar Pearson, taču sarunas ar Axel Springer jau nonākušas krietni attīstītākā gultnē.

Kipras parlamenta balsojums par starptautiskā aizdevuma ietvaros paredzētajām nodevām noguldījumiem pārcelts uz otrdienu. Tikmēr valsts galvaspilsētā Nikosijā sākuši pulcēties neapmierināti iedzīvotāji, lai protestētu pret aizdevumu.

Kipras parlamenta spīkers Jianaks Omirou (Yiannakis Omirou) pavēstījis, ka balsojums tiks pārcelts līdz otrdienas vakaram. Jau vēstīts, ka Kipra centīsies panākt ar aizdevējiem vienošanos, kuras ietvaros noguldījumiem tiks piemērota mazāka nodeva.

Tikmēr Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes loceklis Jorgs Asmusens pieļāvis, ka izmaiņas starptautiskajā aizdevumā varētu notikt. «Gadījumā, ja Kipras prezidents vēlas mainīt kaut ko attiecībā pret noguldījumu nodevām, viss ir viņa rokās. Viņam jānodrošina tas, ka kopējais finanšu ieguvums paliek nemainīgs,» sacīja J. Asmusens. Ar nodevu ieviešanu, Kipra vēlas iegūt papildus 5,8 miljardus eiro.

Parādu krīzes māktās Kipras valdība un centrālā banka pēc tam, kad valsts parlaments noraidīja starptautisko aizdevumu, uzsākušas darbu pie alternatīva pasākumu izstrādes, kas palīdzētu izvairīties no draudošās maksātnespējas.

«Tehnisko ekspertu komanda ir devusies uz centrālo banku, lai izvērtētu veidus, kādā īstenot plānu B – atrast veidus, kādos iegūt daļu no nepieciešamajiem 5,8 miljardiem eiro,» Kipras valdības runasvīru Kristu Stilianidu (Christos Stylianides) citē aģentūra AP. Iespējamā nauda varētu tikt iegūta no Kipras sociālo apdrošināšanas fondu rezervēm, kas ir aptuveni piecu miljardu eiro apmērā. Papildus līdzekļus varētu iegūt arī veicot banku apvienošanos, kā arī izsniedzot parādzīmes, kuras piesaistītas Kipras dabasgāzes atradnēm.

Tāpat salas glābšanā varētu piedalīties arī Krievija, kuras galvaspilsētā Maskavā ieradies Kipras finanšu ministrs Mihails Saris (Michalis Sarris), lai pārrunātu iepriekš izsniegtā aizdevuma 2,5 miljardu eiro apmērā pagarināšanu. Pēc sarunām ar Krievijas finanšu ministru Antonu Silunovu nekas konkrēts neesot panākts, tomēr abas puses palikušas apmierinātas ar «labo sākumu». Iepriekš izskanēja, ka Krievijas, kura ir neapmierināta ar iespējamo nodevu noguldījumiem, energokompānija Gazprom varētu palīdzēt glābt Kipru apmaiņā pret tiesībām veikt izpēti iespējamajās valsts dabasgāzes atradnēs jūras ekonomiskajā zonā.