Visiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem pēc noteiktām pazīmēm šobrīd ir pienākums ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par savu klientu darījumiem, kas ir pretrunā ārpakalpojumu grāmatvežu ētikai

Tā norāda Anna Braķe, grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmuma SIA Bendikas kantoris Plus valdes locekle.

Viņasprāt, tas radīs papildu administratīvo un finanšu slogu, turklāt pazīmes ir neskaidras, izplūdušas un viegli interpretējamas. «Lai nodrošinātu šo darījumu izvērtēšanu, man jāalgo vēl trīs cilvēki. Principā valsts pārvalde savas funkcijas ir pārlikusi uz ārpakalpojuma grāmatvežu (arī juristu, nodokļu konsultantu, zvērinātu revidentu u.c.) pleciem,» spriež A. Braķe. Arī Orients Audit & Finance zvērinātā revidente un valdes locekle Natālija Zaiceva teic, ka nav izvirzīti konkrēti kritēriji, līdz ar to grāmatvedis nevar objektīvi izvērtēt darījuma «aizdomīguma» pakāpi. «Labs grāmatvedis ir uzņēmuma īpašnieka vai vadītāja uzticības persona, līdzīgi kā ārsts. Tāpēc ziņot par klienta darījumiem ir pret grāmatveža profesionālo ētiku, jo uzticamība un profesionalitāte ir tas, ko grāmatvedis pārdod kā savu pakalpojumu. Mūsu komandas skatījumā grāmatvedis ir cilvēks, kas uzņēmējdarbībā iet roku rokā ar uzņēmuma vadītāju, un tikai tādā gadījumā uzņēmums var plaukt un attīstīties. Jāsaprot arī to, ka grāmatvedis vēl pirms sadarbības līguma parakstīšanas izvērtē uzņēmumu un saprot, vai vēlas ar to strādāt. Taču, protams, šeit mēs neejam galējībās, kur runa būtu par narkotikām vai ieroču tirgošanu. Skaidrs, ka grāmatvedim nav jāstrādā ar šīm melnajām nozarēm un ir jāziņo par šādiem darījumiem. Mēs savā uzņēmumā pirms lēmuma pieņemšanas par sadarbību ar jaunu klientu veicam riska izvērtēšanas procedūras, apkopojot maksimāli pieejamo informāciju par potenciāla klienta darbību, tādā veidā jau daļēji izslēdzot nepieciešamību ziņot par aizdomīgiem darījumiem nākotnē,» stāsta N. Zaiceva.

Uzņēmums drīkst darīt pilnīgi visu, un jautājums ir tikai par to, cik ir jāsamaksā nodokļu veidā, uzsver a/s ELKO Grupa galvenā grāmatvede Ingrīda Kuplā.

Skolas laikā Ingrīdai patika matemātika, datortehnika un programmēšana, bija skaidrs, ka savu karjeru ir jāveido tieši šajā virzienā. Informācijas tehnoloģiju, kurā strādājošie speciālisti šodien ir ļoti pieprasīti darba tirgū, tolaik vēl nešķita perspektīva nozare, jo pārsvarā asociējās ar darbu garlaicīgajos skaitļošanas centros. Toties laika gaitā bija pieprasījums pēc grāmatvežiem, un tas arī lielā mērā licis izlemt par darbu tieši šajā jomā.

Jāuzskaita kariete karalim

«Man savulaik ir prasīts – kas ir grāmatvedība? Izdzirdot šo jautājumu, man patīk stāstīt pasaku par karali, kuram bija rakstvedis, kas visu pierakstīja. Piemēram, tika rakstīts – karalis šodien nopirka karieti... Šodien tieši to pašu darbu paveic grāmatvedis, tikai skaitļu valodā, un mūsdienu izpratnē minētais pirkums tiktu fiksēts aptuveni šādi – šodien tika nopirkta kariete, par to iztērējot pusmiljonu latu plus PVN, un karaļvalstij ir jauna manta ar noteiktu vērtību. Un nekādu «nedrīkst»! Pilnīgi pietiek ar to, ka naudas izteiksmē tiek attēlots uzņēmumā notiekošais,» saka Ingrīda. Citiem vārdiem sakot, nav pareizi, ja grāmatvedis saka darba devējam, ka kaut ko nedrīkst uzsākt, darīt. Drīkst visu! Katrs uzņēmums, kā uzsver Ingrīda, var veidot savu biznesu pilnībā tā, kā to vēlas. Finanšu speciālista uzdevums ir to visu attēlot naudas izteiksmē, kas gan ir sarežģītāk, nekā uzņēmuma direktoram paziņot, ka kaut ko nedrīkst darīt.

Mikro, mazajos un vidējos uzņēmumos bieži to īpašnieki, vadītāji un grāmatveži ir cilvēki orķestri, un laiks ir nauda teju tiešā vārda nozīmē. Noteiktā laikā var kaut ko nopelnīt vai cīnīties ar birokrātiskām procedūrām, papīru ķīpām, liekiem tēriņiem un nenopelnīt.

Pieredzē, kā vienkāršot iekšējos procesus uzņēmumā, lai vairāk laika un līdzekļu paliek biznesa attīstībai, dalās finanšu tehnoloģiju uzņēmuma WestStein valdes locekle Signe Kalniņa.

Saīsiniet un vienkāršojiet avansa norēķinu procedūru

Ikvienam uzņēmumam mēdz būt dažādi tēriņi – biroja vajadzībām, klientu attiecību veidošanai (ziedi, dāvanas, pusdienas vai vakariņas, reprezentācijas materiāli), komandējumiem, ceļa izdevumiem, dāvanām.

Šādos brīžos bieži nepieciešams avanss, kura izsniegšana ir visai birokrātisks process. Kā WestStein nule noskaidroja Kantar TNS veiktajā Latvijas uzņēmēju aptaujā, tad vairumā gadījumu (34,3%) avanss tiek pārskaitīts uz darbinieka kontu vai izsniegti skaidrā naudā (13,3%).

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Kompensāciju nemaksāšana par atceltiem avioreisiem ir kā dadzis acīs lidsabiedrību publiskajā tēlā. Atcelti lidojumi ir jebkurai kompānijai, taču Dienas Biznesa redzelokā ir nonācis mūsu pašu airBaltic kārtējais darvas piliens nacionālās lidsabiedrības veiksmes stāstā.

Pie laikraksta vērsās kāds pasažieris, kuram kompānija atteicās izmaksāt kompensāciju. Tapa publikācija, un saņēmām vēl kāda pasažiera pieredzes stāstu un ieteikumu visiem pārējiem pakalpojuma saņēmējiem. Pasažiera novērojums – airBaltic masveidā un sistemātiski nemaksā kompensācijas. Taču ir iespēja saņemt Eiropas Savienības regulā paredzēto kompensāciju. «Ir jātiesājas,» iesaka pasažieris, kurš izmantoja kādu starpniekkompāniju aviokompensāciju piedzīšanas lietās. Rezultāts – gandarījums par tiesas lēmumu, kas bija pasažiera pusē. Ar to gandarījuma sajūta nebeidzās.

Neilgi pēc tiesas lēmuma tieši tajā pašā maršrutā atkal nenotika reiss, un uzvarētā tiesa bija pamats, lai cerētu, ka šī pati starpniekkompānija atkal panāks vēlamo rezultātu jau citam klientam. Taču tik vienkārši viss nenotika. Reisa atcelšanas iemesls bija klasiskais – tehnisks defekts. Sekoja pasažiera sarakste ar kompāniju airBaltic, kura paziņoja, ka kompensāciju nemaksās, norakstot to uz tehnisko defektu. Nākamajā etapā airBaltic vēstuli jau sūtīja tā pati starpniekkompānija kompensāciju lietās, un airBaltic savu nostāju mainīja. Klientam bez tiesāšanās kontā tika ieskaitīta nauda.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns Valsts prezidentam Valdim Zatleram iesniedzis reformu plānu, kurā piedāvā izveidot astoņas ministrijas līdzšinējo 14 vietā.

E. Zalāns piedāvā izveidot šādas ministrijas:

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Par 320% pērn pieaudzis sūdzību skaits no pasažieriem par saņemtajiem aviopakalpojumiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Atcelts reiss, nozaudēta vai bojāta bagāža, kavēts lidojums – šie ir gadījumi, kuros pasažieri visbiežāk vēršas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ar sūdzībām. Arī šā gada statistika varētu būt līdzīga.

Aviokompānijām sūdzības nozīmē kompensāciju izmaksu un nenotikušo reisu statistikas papildinājumu, kas uzņēmumu ierindo precīzo vai gluži pretēji – kavētāju sarakstā. Pasažierim aiz statistikas slēpjas nenoticis lidojums, kas izjaucis visus plānus un papildinājis izdevumus. Arī pēc attiecību nokārtošanas ar aviokompāniju pasažieriem mēdz palikt daudz jautājumu, uz kuriem nav atbildes. Ar šādu pieredzes stāstu pie laikraksta Dienas Bizness vērsās kāds pasažieris, kura lidojums tika atcelts šā gada maijā. Viņam tika nodrošināta izmitināšana viesnīcā un noorganizēts cits lidojums, tomēr pasažieris nesaprot, kā lidmašīnas tehnisks defekts var tikt definēts kā force majeure jeb nepārvaramas varas apstākļi.

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs par godu VAS «Latvijas dzelzceļa» simtgadei kopā ar dizaineri Unu Grants radījis dizaina plakātu sēriju. Tajā attēlotas piecu lielāko Latvijas pilsētu dzelzceļa staciju tehniskās shēmas.

Sērijā radīti pieci plakāti ar Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas un Gulbenes dzelzceļa staciju shēmām. Katra stacija aplūkota kādā nozīmīgi vēsturiskā laikā, piemēram, Jelgavas stacija – 1944. gadā, kad tajā bija tikai Eiropas platuma 1435 milimetru sliedes, kādas tagad ir paredzētas Rail Baltica projektā. Savukārt Daugavpils stacija iemūžināta 19. gadsimta beigās, kad dzelzceļš Latvijas teritorijā bija tikai attīstības sākumposmā. Pie stilizētā, lakoniskā sliežu ceļu zīmējuma uz plakāta ir arī vēsturiska izziņa par attēloto laika periodu.

«Ideja par plakātiem ar tehniskām staciju shēmām radās Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja darbiniekiem. Tiku uzrunāta, lai realizētu šo ideju, un sadarboties šķita tikai pašsaprotami, jo dēla mīļākais muzejs ir tieši dzelzceļa muzejs. Neskatoties uz to, ka staciju shēmas ir tehnisks zīmējums, manuprāt, tajā slēpjas kaut kas vairāk. Stacija ir kā simbols dzīvai, cilvēku iedzīvinātai pilsētai, kur mudž no vilcieniem un cilvēku trajektorijām. Ieraugot tehniskās staciju sliežu shēmas, saskatīju tajās interesantu grafisku zīmējumu un pat daļēju līdzību ar cilvēka anatomiskajām muskuļu šķiedrām,» stāsta plakātu grafiskā dizainere Una Grants.

«2012. gads grāmatvežiem bijis mierīgāks, salīdzinot ar 2011. gadu, jo šogad likumdošanas izmaiņu bijis mazāk. Tomēr aizvien paliek daudz neskaidrību un atšķirīgu viedokļu, kuru precizēšana prasa tik dārgo laiku. To sarunā ar Saldo atzīst kompānijas Hoe-global property solution» galvenā grāmatvede Sanita Ādmine.

«Ja atceramies 2011. gadu, kad mūs pārsteidza virkne kārtējo nodokļu likumdošanas izmaiņu, šogad grāmatvežiem jau bija vieglāk strādāt, jo izmaiņu daudzums bija krietni mazāks. Paradoksāli, taču mūsdienās pat grāmatvedis ar trīs gadu stāžu faktiski ir kā iesācējs, jo nodokļu likumdošanā un grāmatvedību reglamentējošajos tiesību aktos ir tik daudz un bieži, ka grāmatvedim ārkārtīgi rūpīgi jāseko visai informācijas plūsmai un jāpatur prātā, kas ir mainījies,» norāda Sanita Ādmine piebilstot, ka pretējā gadījumā uzņēmumam var rasties problēmas gada beigās vai sagaidot kārtējo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudi.

«Nē, nevar»! Šis ir viens no visiedvesmojošākajiem noliegumiem, kuru dzirdot pārņem virkne pozitīvu emociju – it kā padarīta darba sajūta, neapjausta brīvdienu priekšnojauta, atvieglojums, ko izjūtam, kad pienākumu diktēts darba uzdevums nav jāveic, jo ir iestājušies kādi ārkārtēji, no mums neatkarīgi, apstākļi. Tas skan kā sīrups, kā balva, par kuras iegūšanu ir bijusi bikla nojausma, bet īsti vēl nebija pārliecības.

Ir divas visnotaļ cienījamas profesijas, bez kuru pārstāvju klātbūtnes nenotiek gandrīz vai itin nekas. Tie ir juristi un grāmatveži! Vai tas būtu privāts bizness, NVO lietas, valsts vai pašvaldību joma - jebkurš projekts prasa abu šo profesiju pārstāvju atzinumus. Lai ko jūs darītu, ir nepieciešams jurista atzinums, ka visu darāt atbilstoši tiesiskajiem normatīviem un grāmatveža vai finanšu direktora atzinums, ka padarītā rezultātā iestāsies tādas vai citādas finanšu konsekvences, kas atstās iespaidu uz jūsu budžeta, peļņas un nodokļu rādītājiem un attiecībām ar VID. Nav pozitīva atzinuma - nav projekta!

Kāpēc publiskajā sektorā tik daudz labu un visai sabiedrībai nepieciešamu projektu paliek nerealizēti? Kāpēc pēc vienkāršas loģikas jebkuram nodokļu maksātājam saprotamu lietu nenotiek? Diemžēl vairumā gadījumu tāpēc, ka attiecīgās iestādes jurists vai grāmatvedis ir uzlicis savu veto. Un iestādes vai konkrētā projekta vadītājam šis lēmums ir kā indulgence, lai iesākto neturpinātu vai arī nemaz neuzsāktu.

Par telekomunikāciju grupas Bites grupa finanšu direktoru un valdes locekli kļuvis Ņikita Sergijenko.

Ņ.Sergijenko pārņem Bites grupas iepriekšējā finanšu direktora un valdes locekļa Mārtina Amtofta-Kristensena pienākumus, informēja Bite Latvija sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Mūrniece.

Vairākus gadus Ņ. Sergijenko strādāja Tele2/Millicom Cellular BV komandā Krievijā, kur viņš tika paaugstināts izpildviceprezidenta un finanšu direktora amatā. Viņš ieguvis uzņēmējdarbības vadības maģistra grādu Djūka Universitātes Fukas biznesa skolā, ir reģistrēts CPA (sertificēts sabiedriskais grāmatvedis) un viņam ir CMA/CFM (sertificēts pārvaldības grāmatvedis/sertificēts finanšu pārvaldības vadītājs) sertifikāts.

Jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms Latvijā darbojas no šī gada sākuma, taču jau pēc pirmās apvienotās deklarācijas iesniegšanas par pirmo pusgadu daudziem uzņēmumiem ir radusies virkne jautājumu.

Līdz šim nodokļu deklarāciju praktiskā aizpildīšana lielā mērā bija grāmatvežu pienākums, taču šobrīd arvien biežāk uzņēmumos rodas situācijas, kad, pildot jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, grāmatvedis bez vadības atbalsta to nemaz nevar izdarīt.

Uzņēmumu vadītājiem ir nepieciešams plānot papildu darbu pie UIN deklarācijas pārbaudes par taksācijas periodu, kas vairs nav 12 mēneši, kā tas bija līdz 2017. gada beigām, bet katrs kalendārais mēnesis – līdzīgi kā PVN deklarācijai. Savukārt šis faktors daudzos uzņēmumos ir ieviesis izmaiņas finanšu uzskaitē – ir radusies nepieciešamība ne tikai izveidot atsevišķus uzskaites kontus grāmatvedībā, bet arī papildu reģistrus un pārbaudes failus prasītajai informācijai par taksācijas periodu. Turklāt tieši šie papildu faili un reģistri prasa atsevišķu uzraudzību un iesaisti no uzņēmuma vadības puses. Papildu administratīvais darbs ir arī tiem uzņēmumiem, kuru pārskata gads neatbilst kalendārajam gadam, jo bez UIN deklarācijas ir jāsagatavo un jāiesniedz arī starpperioda finanšu pārskats.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

«AS Sadales tīkls iet līdzi laikam un dara to, ko dara sadales tīklu operatori visās attīstītajās valstīs,» to intervijā DB teic enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Kāda ir elektrotīkla vēsturiskās struktūras mantojuma ietekme uz pašreizējo situāciju, proti, elektrotīkls ar lielām jaudām reģionos, cilvēku skaita izmaiņas reģionos, mūsdienu tehnoloģiskie uzlabojumi, lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes pieaugums – kā visi šie faktori ietekmē energoapgādes efektivitāti un elektrotīkla noslodzi?

Nav noslēpums, ka elektrotīkla vēsturiskais mantojums šodien ir neapšaubāma problēma, ar ko saskaras sadales tīkla operators Latvijā. Saimnieciskajai aktivitātei samazinoties, uz kādreizējām ražošanas vietām joprojām tiek nodrošinātas noteiktas elektroenerģijas jaudas un augstākas jaudas līnijas, nekā tas objektīvi ir nepieciešams. Lai nodrošinātu, ka noteikta jauda kādā līnijā visu laiku ir klātesoša, visu laiku kādam šī enerģija ir jāražo. Ja ir līnijas, kurās jauda ir lielāka, nekā nepieciešams, tas nozīmē, ka mēs esam spiesti uzturēt darba kārtībā jaudīgākas iekārtas, kas savukārt prasa lielākus ieguldījumus, jo ir jāuztur augstāks spriegums. Tas, neapšaubāmi, rada izmaksas gan ražotājam, gan sadales tīklam. Mēs tērējam liekus resursus. Ir aizvērušies ne tikai daudzi bijušie kolhozu centri, ir aizvērušās arī mežrūpniecības saimniecības, gateri, kuros savulaik elektrības jaudas bija nepieciešamas. Pabraukājot pa laukiem, var redzēt, ka stāv vidējā sprieguma transformatora ietaises, bet gateris jau labu laiku nedarbojas, jo tuvākajā apkārtnē meži ir izzāģēti un aktivitāte tagad ir apsīkusi.

Līdz pat 200 metru – tik daudz auklas nepieciešams, lai izgatavotu zīmola Pinu šūpoles un šūpoļkrēslus.

Baibai Tēraudai vienlīdz labi patīk pīt Jāņu vainagus un ligzdiņšūpoles. Viņai piemīt izdoma un dabas dots ķēriens, kas ļāvis pārtrumpot šādu šūpoļu masveida ražotājus. Baiba un Tālis Tēraudi pirms četriem gadiem iegādājās lauku īpašumu Vecumnieku novadā, tālu prom no lielceļiem un burzmas, kur īsteno sapni par savu šūpoļu ražotni.

Biškope un grāmatvedis

Vienā no senās sētas brašajiem ozoliem iekārtas Tēraudu radītās šūpoles. Vājeiku jaunie saimnieki šeit mitinās aptuveni četrus gadus. Ozolu plašo vainagu sargātajā pagalmā ir saglabājusies vēsturiska koka ēka un liels angārs, kas pats mēmi brēc pēc rosības. «Kad pirmo reizi atbraucām, šī vieta uzreiz ļoti iepatikās, lai arī te viss bija aizaudzis,» atceras Baiba. Viņa nāk no Līgatnes, Tālis – no Saldus. Abi satikās Rīgā, kur sāka kopdzīvi, tomēr ar laiku saprata, ka Rīga nav «priekš mums». Tāpēc Baiba un Tālis sāka meklēt veselīgāku dzīves vidi. Sākumā Tālis katru darbdienu mēroja ceļu uz darbu Rīgā, tomēr drīz no darba aizgāja, lai pilnībā pievērstos ligzdšūpoļu biznesa izveidošanai un attīstīšanai. Radīt prieku sev un citiem – to kā galveno mērķi Tēraudi ierakstījuši Pinu Facebook lapā.

Latvijā ieviesīs ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, ko uzticēs Valsts ieņēmumu dienestam; grāmatveži piedāvāto risinājumu uzskata par «zaļu»

Sagatavotie grozījumi likumā Par grāmatvedību, kuri pēc to autoru – Finanšu ministrijas – domām varētu būt spēkā jau no 2020. gada, mainīs grāmatvedības pakalpojumu jomu. Latvijas Grāmatvežu asociācija gatavo vēstuli ar ierosinājumiem.

Piecu gadu pārejas laiks

Sagatavotais likumprojekts paredz, ka ārpakalpojumu grāmatvežiem tiks izsniegta licence ar piecu gadu derīguma termiņu. Tām personām, kurām būs atbilstoša pieredze grāmatvedības jomā, taču nebūs atbilstoša profesionālā kvalifikācija, tas ir, vismaz grāmatveža ceturtā līmeņa kvalifikācija, būs iespējams turpināt strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi un saņemt licenci, ja tās studēs valsts akreditētā mācību iestādē. Ņemot vērā, ka vidējais grāmatveža pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības mācību programmas termiņš ir 2–3 gadi, tad tiesības strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi bez atbilstošas kvalifikācijas tiks saglabātas divus gadus pēc pārejas perioda beigām, proti, līdz 2024. gada 1. janvārim. Ja ārpakalpojuma grāmatvedim līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk un viņam ir atbilstoša pieredze, līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 1. februārim, viņš var saņemt grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas licenci arī bez augstākās izglītības iegūšanas, norādīts likumprojekta anotācijā. Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju (diploms, apliecība) un pieredzi (uzņēmuma līgums) apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējās kontroles sistēma un aizpildīta pieteikuma veidlapa. Licencējošā iestāde izvērtēs personas sodāmību, pārkāpumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, iekšējās kontroles sistēmu un pieteikuma veidlapu. Neatbilstību gadījumā tiks izdots administratīvs akts, kurā būs norādītas konstatētās nepilnības un termiņš to novēršanai. Licences izsniegšanas gadījumā persona saņems paziņojumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un tiks ierakstīta VID ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā. Lēmumu par licences neizsniegšanu būs iespējams apstrīdēt. Tā kā akadēmiskā izglītība nedod visas nepieciešamās iemaņas, lai persona uzņemtos atbildību patstāvīgi sniegt grāmatvedības ārpakalpojumus, kā arī to, ka grāmatvedības ārpakalpojumu nozarē pastāv salīdzinoši augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas risks, grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējam būs nepieciešams iegūt atbilstošu pieredzi. Piemēram, par pieredzi apliecinošu dokumentu var tikt uzskatīts darba līgums par personas nodarbināšanu grāmatveža palīga vai grāmatveža amatā vismaz trīs gadus.

Tā vietā, lai ar roku pildītu visus procesus, kas ir nepieciešami, lai pa durvīm ievestu jaunu klientu, to var izdarīt automātiski; tehnoloģija ir kalps, nevis kungs

Kā neaiziet pa «Kodak taku», pieredzē dalās kompānijas Practice Ignition (Austrālija) grāmatvedības un stratēģisko partnerību vadītājs Trents Maklarens (Trent McLaren). Rīgā viņš viesojās ikgadējā Grāmatvedības forumā.

Fragments no intervijas:

Jūsu kompānijas nosaukums ar vēsti par proaktīvu piešķilšanu itin labi piestāvētu mafinu ceptuvei vai kafijas grauzdētavai. Kā tas raksturo jūsu biznesu un grāmatvedību?

Pilnīgi iespējams, ka tas piestāvētu mafiniem, bet mūsu gadījumā tas nozīmē jaunas jaudas piešķilšanu jūsu darbam, konkrēti – grāmatvedībai. Nosaukums atspoguļo to, ko mēs mēģinām darīt ar grāmatvedību globālā mērogā.

Tā kā jūs neesat «Smits-un-kaut-kas», tad acīmredzot jums ir kaut kas jauns sakāms. Bet vai jūs esat kādas tendences līderi, vai arī jūs sekojat kādai tendencei?

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Veselības aizsardzība, nodokļi, izglītība un ekonomika – tās ir jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas, liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uz nepieciešamību veikt reformas veselības aizsardzībā norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā - 44% aptaujāto uzņēmēju.

Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.

«Nodokļu jomā Latvijā īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmuma darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti,» saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Aptauja, kurā piedalījās grāmatveži no dažādu nozaru uzņēmumiem Latvijā, atklāj – šajā profesijā strādājošie tiecas pēc aktīvāka dzīvesveida un atpūtas iespējām. Aptaujas mērķis bija noskaidrot, kā grāmatveži paši vērtē gan savu profesiju, gan dzīvesstilu, strādājot grāmatvedības jomā.

Vērtējot profesijai nepieciešamās prasmes, aptaujas dalībnieki atklāj, ka visbūtiskākā ir loģiska un analītiska domāšana (55%). 36% domā, ka noteicošā īpašība ir precizitāte un kārtīgums, un tikai 7% domā, ka grāmatvedim svarīgākais ir stratēģisks redzējums uzņēmuma biznesa mērķu plānošanā. Pavisam mazsvarīga aptaujas dalībniekiem ir šķitusi komunikabilitāte – to par būtisku profesijā uzskata tikai 2% grāmatvežu. Lai gan komunikabilitāte ir novērtēta salīdzinoši zemu, tomēr vairākums grāmatvežu norāda, ka vislabprātāk izmanto jauktu komunikācijas modeli un jūtas vienlīdz labi, strādājot gan komandā, gan vienatnē, – 79%. Labāk strādāt vienatnē un mazāk komunicēt izvēlas 17%, bet tikai 4% grāmatvežu vēlas strādāt tikai un vienīgi komandā.