Eksperti

Finanšu tirgu analīze – ko pieredzējām un kas mūs sagaida?

Astra Šepa, Swedbank Individuālās apkalpošanas daļas vadītāja, 08.12.2023

Jaunākais izdevums

Pēdējie gadi nākuši ar pārsteigumiem, kas ietekmējuši mūsu visu ikdienu, tostarp investoru.

Pandēmija 2021.gadā, karš Ukrainā 2022. gadā un arī 2023.gads “neiepalika”, bet turpinājās ar jauniem ģeopolitiskajiem saasinājumiem, rekordaugstu inflāciju un attiecīgi asu monetāro politiku ar augstām procentu likmēm. Taču, neskatoties uz nestabilitāti un jaunajiem izaicinājumiem, gads vienlaicīgi bija arī ienesīgs ieguldītājiem.

Cenu rekordi un centrālo banku cīņa

Viena no top tendencēm 2023.gadā noteikti bija cīņa ar rekordaugstu inflāciju visā pasaulē. Eiropas Centrālās bankas pretreakcija bija īstenot straujāko procentu likmju paaugstināšanu tās vēsturē. Arī ASV Federālā rezervju sistēma cēla procentlikmes visa gada garumā. Tas, protams, vājināja valstu ekonomikas izaugsmes un viesa izmaiņas arī investoru uzvedībā, kas kā pievilcīgus uzkrājumu un ieguldījumu risinājumus atkal sāka uzskatīt depozītus un obligācijas to ienesīguma dēļ.

Patlaban jau sāk izskatīties, ka centrālo banku darbs ir izdarīts, dzīves dārdzība pamazām sāk samazināties un 2024. gadā visticamāk sagaidāmi lēmumi par procentlikmju samazināšanu.

Investorus pārsteidz ASV un mākslīgā intelekta uzvaras gājiens

Visa 2023.gada garumā tika dzirdētas prognozes par zemākiem izaugsmes rādītājiem un pat recesiju lielākajos tirgos – ASV un Eiropā – kas gan attiecīgajā gadā nepiepildījās. Eiropa kopumā 2023.gadu izturēja visai labi, lai arī atsevišķas valstis piedzīvoja recesiju.

Pārsteigums, kuru neviens negaidīja, bija ASV finanšu tirgus izrāviens, uzrādot spēcīgu izaugsmi. Vislielāko ietekmi atstāja mākslīgā intelekta (AI) uzvaras gājiens un ASV lielo tehnoloģiju kompāniju jeb tā saucamā “maģiskā 7-nieka” Microsoft, Tesla, Alphabet, Nvidia, Meta, Apple un Amazon lielais vērtības pieaugums. Tehnoloģiju uzņēmums Nvidia vistiešāk ieguva no mākslīgā intelekta jomas trakuma – augstākajos punktos akciju cenai kopš gada sākuma pieaugot gandrīz 2,5 reizes. Vienā brīdī praktiski viss ASV biržu pieaugums bija, pateicoties “maģiskajam 7-niekam”, kamēr pārējo uzņēmumu vidējais sniegums bija ap 0. Sekojot tendencēm, redzējām rezultātus arī mūsu piedāvātajos fondos. Piemēram, ROBUR Technology šogad uzrāda lielisku sniegumu, uz doto brīdi jau sasniedzot virs 40% pieaugumu no gada sākuma. Jautājums, vai AI trends saglabāsies arī 2024.gadā, vai arī nākamgad gaidāmi citi uzvarētāji.

Ne tik izteikta, bet tomēr interesanta tendence ASV bija arī izklaides nozares raita izaugsme, ko var gaužām vienkārši izskaidrot – cilvēki, beidzoties “mājsēdei”, bija izslāpuši pēc ceļošanas un socializēšanās. Attiecīgi, papildus tūrisma nozares izrāvienam gada pirmajā pusē, cilvēki masveidā atkal patērēja kino un mūzikas izklaides žanru. Holivudai un pop-mūzikai Amerikā izsenis ir bijusi liela saikne ar ekonomiku. Piemēram, vairāki analītiķi ir atzinušo, ka mūziķu Bejonses (Beyonce) un Teiloras Sviftas (Taylor Swift) superveiksmīgās turnejas, kā arī filmas “Bārbija” un “Openheimers” palīdzēja ASV ekonomikas labajam sniegumam. Bloomberg analītiķi aplēsa, ka abas popzvaigznes un tā saucamā “Barbenheimer” ASV iekšzemes kopproduktam 3.ceturksnī pievienoja aptuveni 8,5 miljardus dolāru. Tas ir 0,5% pieaugums un tas nav maz.

Kam vēl pasaule sekoja līdzi?

Gads iesākās ar visoptimistiskākajām prognozēm tieši Ķīnas ekonomikai un akciju tirgiem, cerot uz atvēršanos pēc pandēmijas un pozitīvo ietekmi arī uz pasaules ekonomiku. Taču Ķīnas atvēršanās ceļš izrādījās celmaināks, nekā domāts. Gada otrajā pusē gan Starptautiskais valūtas fonds uzlaboja Ķīnas izaugsmes prognozes 2023. un 2024. gadiem, pateicoties labākam 3.ceturksnim, nekā cerēts, kā arī valsts atbalstam.

2023. gadā arī turpinājās ASV un Ķīnas ģeopolitiskā stīvēšanās, kas visticamāk zināmā mērā palīdzēja un arī turpmāk palīdzēs Indijas ekonomikas un finanšu tirgus attīstībai, kas 2023. gadā bija starp straujāk augošajām lielajām ekonomikām, un arī daļai Dienvidāzijas valstu. Starp šī gada pārsteigumiem bija arī Japāna, kur pēc ilgiem gadiem, atgriežoties inflācijai, arī akciju tirgi piedzīvoja spēcīgu izaugsmi.

Eiropa ar interesi sekoja farmācijas uzņēmumam – “Novo Nordisk” un viņu diabēta preparātam “Ozempic”, kas kļuva par svara zaudēšanas “hītu” visā pasaulē. Līdzīgas tendences bija novērojamas arī ar ASV uzņēmumu “Eli Lilly” ar preparātu “Mounjaro”. Gan “Novo Nordisk”, gan “Eli Lilly” tā rezultātā piedzīvoja straujus vērtības pieaugumus. Interesanti, ka prognozes liecina, ka šis ir tikai revolūcijas sākums un visticamāk, pateicoties būtiskiem pozitīviem efektiem veselības uzlabošanā (sirds slimību, vēžu, diabētu un citu risku būtiska samazināšanās), šīm zālēm varētu būt nozīmīga ietekme pasaules veselības sistēmā.

Nebija un nebūs tik slikti – ieguldījumi aizvien ar izaugsmes perspektīvu

Neskatoties uz ģeopolitisko spriedzi, 2023.gads bija labs gads investoriem akciju tirgos. Izskatās, ka tirgi sāk pieņemt spriedzi kā jauno realitāti un spēj ātri adaptēties. Šī spēja noderēs arī 2024.gadā, kad diemžēl vēl jāturpina sekot, kas notiek ar karu Ukrainā un Izraēlā. Gaidāmās vēlēšanas tādās lielvalstīs kā ASV, Lielbritānija, Indija nesīs daudz neskaidrību gan par kandidātiem, gan iznākumu, gan par ietekmi uz ģeopolitiku un finanšu tirgiem.

Procentlikmju turpmākā attīstība arī ir aktuāls jautājums. Prognozē, ka to pīķis ir sasniegts, un centrālajām bankām arvien vairāk jāņem vērā tādi faktori kā recesijas riski un arī gaidāmās ASV vēlēšanas. Likmju celšana padarīja pievilcīgākus zema riska produktus – termiņdepozītus un obligācijas; mazinoties procentlikmēm, interesantāki investoriem kļūs ieguldījumi akciju tirgos.

2023.gadā pasaules lielākie finanšu tirgi ASV, Eiropa un Japāna rādīja spēcīgu sniegumu. Ir cerība, ka tas turpināsies arī 2024.gadā, neskatoties uz neskaidrības plīvura saglabāšanos.

Vēsture rāda, ka neko nav iespējams ļoti precīzi prognozēt. Ne negatīvus riskus (piemēram, ģeopolitisko konfliktu saasināšanos), ne pozitīvos izrāvienus (piemēram, mākslīgā intelekta straujo lēcienu). 2023.gadā populārākas kļuva obligācijas, bet tai pašā laikā varēja ļoti labi nopelnīt ieguldot akcijās. Tāpat vēsture arī rāda, ka, neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem, ilgtermiņā ekonomikām un finanšu tirgiem ir tendence augt. Viens no galvenajiem ASV finanšu tirgus indeksiem S&P 500 indekss kopš 1957. gada vidēji ir audzis par 11,88% gadā jeb 8,5%, ņemot vērā inflāciju.

Tāpēc nenovecojoša stratēģija ir regulāras iemaksas savos izvēlētajos ieguldījumu instrumentos un ieguldīšana ilgtermiņā, diversificējot portfeli un izvēloties riska apetītei piemērotas summas. Jo, kā redzams arī no vēstures, svārstīgums un neprognozējamība ir ne tikai “jaunais normālais”, bet vienmēr ir bijusi finanšu tirgu realitāte, ar kuru jācenšas sadzīvot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paplašina darbību par spīti globālajām krīzēm

Jānis Goldbergs, 07.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2024. gada tendence – atgriežas krāšanas ieradums

Elza Rudzīte, SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan 2022. gan 2023. gadi daudziem pagāja rūpēs par strauji pieaugušo rēķinu nomaksu un ikdienas tēriņu segšanu. Pieredzējām to, cik nozīmīgi ir daļu ienākumu novirzīt uzkrājuma veidošanai, kas palīdz kompensēt neparedzētu situāciju un krīžu radīto ienākumu kritumu un (vai) izdevumu pieaugumu.

2023. gadā piedzīvojām arī strauju procentu likmju kāpumu, – svarīgi saprast, ka likmes pieauga ne tikai aizņēmumiem, bet arī noguldījumiem, ko ziņu virsrakstos pamatīgi aizēnoja kredītmaksājumu pieaugums. Tomēr, cilvēki pagaidām visai kūtri izmanto iespēju ar saviem brīvajiem līdzekļiem nopelnīt papildus, noguldot naudu termiņnoguldījumā, krājkontā vai ieguldot to finanšu tirgū. Taču ir pamats cerēt, ka par vienu no 2024. gada tendencēm kļūs krāšanas ieraduma atgriešanās un nostiprināšanās.

Uzkrājumi kompensē inflāciju

Iedzīvotāju uzkrātā nauda ir galvenais resurss, kas palīdz kompensēt iepriekšējo divu gadu augsto inflāciju. SEB veiktā aptauja liecina, ka 28% iedzīvotāju ir sākuši tērēt savus uzkrājumus, un šie tēriņi ir saistīti gan ar inflāciju, gan ar iedzīvotāju vēlmi ieguldīt naudu. Dažkārt rezerves tiek izmantotas, lai ātrāk atmaksātu saistības. Pamatā uzkrājumu tērētāji ir gados jauni cilvēki (18-35 gadi), kuri ir krājuši salīdzinoši īsāku laika periodu un mazāks bijis starta kapitāls. Satraucoši ir tas, ka vairāk nekā piektdaļa cilvēku nekādus uzkrājumus neveic, bet 15% cilvēku uzkrājumu pietiktu ne vairāk kā vienam mēnesim. Aptuveni trešdaļai iedzīvotāju uzkrājuma līmenis ļautu kompensēt izdevumus trīs mēnešus un vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gatavojoties DORA: kā finanšu iestādes turpmāk pārvaldīs IKT pakalpojumu sniedzēju riskus?

Maira Pužule, COBALT juriste, 10.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Efektīva finanšu vadība ir būtiska sastāvdaļa uzņēmējdarbības veiksmīgai pārvaldībai. Finanses ir kā pamats, uz kura balstās uzņēmuma attīstība un ilgtermiņa stabilitāte. Šajā rakstā apskatīsim 10 iemeslus, kāpēc finanses ir tik būtiskas.

1. Budžeta izveide un kontrole

Finanses nosaka uzņēmuma budžeta izveidi. Budžets ir kā ceļvedis, kas palīdz plānot un kontrolēt izdevumus, nodrošinot, ka tie atbilst uzstādītajiem mērķiem un prioritātēm.

2. Investīciju plānošana un analīze

Ieguldījumu plānošana ir būtiska uzņēmuma attīstības stratēģijai. Finanšu vadības speciālisti piedāvā analīzi, kas palīdz uzņēmumiem veikt informētus lēmumus par jaunām investīcijām un projektiem.

3. Klientu Apmierinātība

Stabilas finanses ļauj uzņēmumam piedāvāt augstākas kvalitātes produktus un pakalpojumus, tādējādi palielinot klientu apmierinātību.

4. Likviditātes uzraudzība

Finanšu pārvaldība nodrošina nepieciešamo likviditātes uzraudzību, kas ir vitāli svarīga, lai segtu darbības izdevumus un saglabātu finansiālo veselību. Likviditātes pārvaldība ir būtiska ikdienas darbību uzturēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EY: 66% uzņēmumu vadītāji nākamgad sagaida augstākus ieņēmumus, bet 65% - augstāku peļņu

Db.lv, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais EY uzņēmumu vadītāju noskaņojuma pētījums EY CEO Outlook Pulse atklāj, ka neskatoties uz dažādiem nenoteiktības riskiem, uzņēmēji sagaida, ka nākamais gads būs labāks vai pat būtiski labāks par šo gadu.

Proti, 66% uzņēmēju uzskata, ka nākamgad spēs ģenerēt augstākus ieņēmumus nekā 2023. gadā, kamēr 25% domā, ka ieņēmumi būs aptuveni tādā pašā līmenī kā šogad. Tikai 9% uzskata, ka ieņēmumi nākamgad samazināsies.

Līdzīga situācija ir ar peļņas gaidām – 65% uzņēmēju paredz, ka nākamgad peļņa pieaugs (turklāt 23% uzskata, ka peļņa pieaugs būtiski) un tikai 10% domā, ka tā samazināsies.

“Pētījumā mēs atrodam arī būtisku korelāciju starp nākotnes izaugsmes gaidām un investīciju plāniem. Proti, tie uzņēmumi, kas sagaida augstākus ieņēmumus nākamgad, 80% gadījumu plāno palielināt arī investīcijas izpētē salīdzinājumā ar šo gadu, 81% gadījumu plāno vairāk investīciju pamatlīdzekļos un 78% plāno vairāk ieguldījumu citu aktīvu, tostarp uzņēmumu, iegādē. Savukārt tie, kas sagaida zemākus ieņēmumus nākamgad, 42% gadījumu plāno arī mazāk ieguldīt izpētē, 48% gadījumu arī mazākas investīcijas pamatlīdzekļos un 38% gadījumu mazāk tērēs uz jaunu aktīvu iegādi. Šī ir bīstama korelācija, kas jāņem vērā arī uzņēmējiem Latvijā. Proti, šādā pārmaiņu laikā tie, kas audzēs ienākumus un investēs vairāk, konkurences cīņā kļūs vēl spēcīgāki, kamēr tie, kas taupīs uz investīcijām dēļ zemākiem ienākumiem – tie savas tirgus pozīcijas var zaudēt vēl vairāk,” saka EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad ECB sāks samazināt procentu likmes?

Anete Kravinska, Latvijas Bankas ekonomiste, 19.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai valsts kapitālsabiedrībām ir skaidrs, ko akcionārs no tām sagaida?

Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij ir tieša līdzdalība 77 kapitālsabiedrībās, no tām 62 ir valsts kapitālsabiedrības (100 % pieder valstij). Kapitālsabiedrību kopējo aktīvu vērtība 2022. gadā bija 12,4 mljrd. EUR, kopējais apgrozījums - 5,64 mljrd. EUR, savukārt tajās bija nodarbināti 5% no visiem Latvijā nodarbinātajiem.

Tātad, valsts kapitālsabiedrībām un to sniegumam gan saistībā ar sabiedrībai svarīgu funkciju veikšanu, gan finanšu rezultātiem, ir liela ietekme ekonomikā.

Tautsaimniecības izaugsme ir viens no svarīgākajiem mērķiem jebkurai valstij. To iespējams sasniegt ar dažādiem līdzekļiem, tostarp ar investīcijām, eksportu un inovācijām. Valsts kapitālsabiedrībām ir būtiska loma šajā procesā, un, izmantojot šo uzņēmumu potenciālu, tās var sniegt nozīmīgu ieguldījumu valsts attīstībā, īpaši apzinoties “iedzinēja” lomu Baltijas valstu ekonomikā.

Lai gan pēc iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ir uzlabojusies valstij piederošo uzņēmumu pārvaldība, joprojām saglabājas vērā ņemami izaicinājumi. Viens no tiem ir ļoti būtisks – stratēģiskā redzējuma trūkums no valsts kā akcionāra par uzņēmumu ilgtermiņa attīstības kursu un lomu tautsaimniecībā. Šobrīd tikai 15 uzņēmumiem no vairāk nekā 60, kas valstij pieder pilnībā, valsts ir definējusi akcionāra jeb īpašnieka gaidas, turklāt piektā daļa no uzņēmumiem vispār strādā bez apstiprinātas attīstības stratēģijas, kas ir pretrunā ar likumā noteikto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja piecu miljonu eiro aizdevuma izsniegšanu Rēzeknes pilsētas pašvaldībai finanšu situācijas stabilizēšanai, ja tiek izpildīti vairāki nosacījumi.

Valdība uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu par Rēzeknes pašvaldības finanšu situāciju un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizācijai, vienlaikus rosinot pašvaldības saistību izpildei piešķirt aizdevumu līdz pieciem miljoniem eiro.

Ministrijas ieskatā, pašvaldības dome, neparedzot 2023.gada budžetā finansējumu un uzņemoties saistības bez seguma, ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai - pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus un bezatbildīgo pašvaldības amatpersonu rīcību, tā ir jānovērš esošajiem domes deputātiem, uzstāj FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas uzņēmēji par galveno risku uzskata bioloģisko, ķīmisko vai kodolieroču pielietošanu

LETA, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumu vadītāji par galveno risku atzīst bioloģisko, ķīmisko vai kodolieroču pielietošanu, kamēr gan Igaunijā, gan Lietuvā par būtiskāko risku uzskata ekonomikas lejupslīdi, liecina Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) šonedēļ publicētais ziņojums par riskiem pasaulē 2024.gadā.

Veidojot ziņojumu, uzņēmumu vadītāju aptaujā piedalījās vairāk nekā 11 000 biznesa līderu no 113 valstīm, atbildot par, viņuprāt, nozīmīgākajiem riskiem, kas nākamo divu gadu laikā apdraud viņu pamatdarbības valsti.

Latvijas uzņēmēju vairākums par galveno risku atzina bioloģisko, ķīmisko vai kodolieroču pielietojumu, kam seko klimata pārmaiņu mazināšanas centienu neizdošanās, gaisa, ūdens, augsnes piesārņojums, kā arī terorisms un valsts trauslums.

Savukārt Igaunijā lielākās bažas uzņēmumu vadībai rada ekonomikas lejupslīde, kam seko starpvalstu bruņots konflikts, inflācija, darbaspēka trūkums un energoapgādes deficīts.

Arī Lietuvā ekonomikas lejupslīde, vietējo uzņēmumu vadītāju vērtējumā, ir lielākais riska faktors tuvākajiem diviem gadiem. Bažas Lietuvas uzņēmējiem rada arī starpvalstu bruņota konflikta risks, inflācija, darbaspēka trūkums un bioloģisko, ķīmisko vai kodolieroču pielietošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SEB banka piešķīrusi vairāk nekā miljonu eiro divām katlumājām Ķekavas novadā

Db.lv, 25.01.2024

"Pagājušajā apkures sezonā pieredzējām tādu dabasgāzes cenu pieaugums visā pasaulē, kas būtiski palielināja arī siltumenerģijas cenu un radīja neprognozējamību attiecībā uz energoresursu nodrošinājumu. Tāpēc ir būtiski palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā,” saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi finansējumu vairāk nekā miljona eiro apmērā diviem mūsdienīgu katlumāju projektiem Ķekavas novadā, kas ļaus būtiski samazināt gāzes patēriņu novada siltumapgādē.

Katlumāju izbūves projektus Ķekavas novada Daugmalē un Valdlaučos realizē uzņēmums SIA “Ķekavas nami”.

“Esam gandarīti par iespēju finansēt siltumapgādes infrastruktūras attīstības projektus, kas veicinās energoefektivitāti un sniegs ieguvumu plašākai sabiedrībai. Pagājušajā apkures sezonā pieredzējām tādu dabasgāzes cenu pieaugums visā pasaulē, kas būtiski palielināja arī siltumenerģijas cenu un radīja neprognozējamību attiecībā uz energoresursu nodrošinājumu. Tāpēc ir būtiski palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā, lai iedzīvotājiem tiktu garantēta droša un nepārtraukta siltumapgāde,” saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Pieprasījums pēc bērza lobskaidas ļauj plānot izaugsmi

Māris Ķirsons, 18.10.2023

SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns: „Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus, kas nozīmē, ka resnākus klučus par šo diametru esam spiesti pārdot, jo paši nespējam pārstrādāt, tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kura spētu pārstrādāt resnākus apaļkokus par 30 centimetriem.”

Foto: Dāvis Vītoliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērza specifisko īpašību dēļ šīs koksnes finieris un no tā ražotie izstrādājumi bija un būs pieprasīti ne tikai Eiropas, bet visas pasaules tirgos, kas Latvijā strādājošajiem finierskaidas ražotājiem rada labas attīstības perspektīvas.

„Pieprasījums pēc bērza finierskaidas Eiropā tikai pieaug,” skaidro finierskaidas ražošanas SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns.

Viņš norāda, ka bērza finierskaidas patērētāji ir no divām būtiskām sfērām — saplākšņa un mēbeļu, jo īpaši liekti līmēto detaļu ražotāji. „Transportā – kravas auto puspiekabēs, kuģos – bez bērza saplākšņa, ko ražo, līmējot finierskaidu, iztikt nav iespējams,” stāsta R. Spūls-Vilcāns.

Lapkoku finiera lokšņu eksportā Latvija - devītā pasaulē 

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta...

Finierskaidas pieprasījums Eiropā ir pieaudzis, jo juridiski Eiropas Savienībā Krievijas izcelsmes finierskaidu un saplāksni kopš pērnā jūlija nevar ieviest un pārdot. „Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievija bija milzīgs finierskaidas un saplākšņa piegādātājs Eiropas Savienībai, taču tagad tā vairs nav, kaut arī pēkšņi uz Eiropu ir sākušas vai būtiski palielinājušas šo produktu piegādes tās valstis, kurās ražošana agrāk bijusi neliela un arī minimāli piegāžu apjomi uz ES,” norāda R. Spūls-Vilcāns. Viņš skaidro, ka pašlaik 99% SIA AmberBirch saražotās bērza finierskaidas tiek eksportēti. „Lielākie noieta tirgi — Polija, Lietuva, krietni mazākos apjomos Jēkabpilī ražotā finierskaida realizēta Igaunijā, Itālijā un Rumānijā. „No Latvijā strādājošajiem ražotājiem vislielāko apjomu pērk liekti līmēto mēbeļu ražotājs SIA Dižozols Plus, taču no saražotā lobskaidas apjoma tas ir tikai aptuveni 1%,” uz jautājumu par Latvijas pircējiem atbild R. Spūls-Vilcāns. Iepriekšējos gados finierskaidas piegādes bijušas arī uz Spāniju, Portugāli un Ameriku. „Pēdējo divu triju gadu laikā AmberBirch noieta tirgos ir notikušas būtiskas pārmaiņas,” tā R. Spūls-Vilcāns. Viņš tās skaidro ar Covid-19 pandēmijas pārrautajām piegāžu ķēdēm, kam papildu ietekmi ir radījis karš Ukrainā, kā ietekmē izmainījušies Krievijā ražoto produktu piegādes tirgi.

„Savulaik AmberBirch vairāk bērza finierskaidas piegādāja Āzijas valstu patērētājiem, kuru vidū bija Indija, Indonēzija, Ķīna, Vjetnama, taču pašlaik šī reģiona patērētāji var iegādāties to pašu produktu no Krievijas par būtiski zemāku cenu, nekā spēj piegādā Latvijā vai citās ES dalībvalstīs strādājošie ražotāji,” uz jautājumu par pārmaiņām Āzijas tirgos atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš arī atzīst, ka pirmo būtisko triecienu finierskaidas piegādēm uz Āziju ir radījusi Covid-19 pandēmija. „Pasūtījumi bija, bet, kā tos nogādāt patērētājiem — pircējiem Āzijā, nebija skaidrs, jo nebija konteineru, kuros varētu šo produktu sūtīt uz šo reģionu, vēl jo vairāk, ja kādu brīdi bloķēts bija Suecas kanāls,” atceras R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka, piemēram, pircēji no Vjetnamas Jēkabpilī ražoto finierskaidu līmēja un izmantoja kā pamatni cēlkoka parketa ražošanai, savukārt pircēji no Ķīnas to izmantoja liekti līmēto gultas līstu ražošanai, kas bija, ir un arī būs svarīgs mēbeļu ražošanai nepieciešams komplektējošais materiāls.

„No bērza finierskaidas ražotās gultas līstes izmērs ir tikai 9 milimetri, savukārt, lai nodrošinātu tādu pašu izturību ar citu koku finierskaidu, šādas līstes izmēram jābūt par trešdaļu biezākam — 12 milimetri, kas savukārt nozīmē lielāku kopējo produktu, kam vajadzīgs lielāks pārvadājumu apjoms, kas rezultējas ar augstākām cenām patērētājiem, bet to neviens ražotājs nevēlas,” uz jautājumu par bērza finierskaidas priekšrocībām atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka tādējādi var prognozēt stabilu pieprasījumu pēc bērza izstrādājumiem, vienlaikus bērzam neesot ekonomiski pamatoti tikt izmantotam kā izejmateriālam koka iepakojuma ražošanā, kas bijusi salīdzinoši izplatīta parādība, jo bija iespēja tos lēti iegādāties no ražotājiem Krievijā, bet pašlaik tādas iespējas vairs nav.

Izstrādā paplašināšanās projektu

Pašlaik AmberBirch ik gadu pārstrādā 90 000 m3 bērza finierkluču un saražo apmēram 45 000 m3 finierskaidas, taču izstrādē atrodas būtisks ražošanas paplašināšanas projekts. „Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus, kas nozīmē, ka resnākus klučus par šo diametru esam spiesti pārdot, jo paši tos nespējam pārstrādāt, tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kas spētu pārstrādāt resnākus apaļkokus par 30 centimetriem,” uz jautājumu par iespējamo paplašināšanās projektu atbild R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka šim mērķim – projekta izstrādei, iekārtu iegādei, ražošanas infrastruktūras paplašināšanai, kā arī iekārtu testēšanai – būs nepieciešams laiks vismaz divi līdz trīs gadi. „Iecere dubultot ražošanu līdz 90 000 m3 gatavās produkcijas ir uzņēmuma nākotnes perspektīva, kura balstās uz faktu, ka pieprasījums pēc bērza lobskaidas nesamazināsies, tas tikai pieaugs,” uz jautājumu par nākotnes izaugsmes pamatojumu atbild R. Spūls-Vilcāns.

Viņš norāda, ka šādu paplašināšanās projekta īstenošanu ļauj arī esošā teritorija, kur bijis Krustpils lidlauks. „Bērza resursu Latvijā pietiek, vēl jo vairāk, ja finierklučus neeksportēsim, bet pārstrādāsim tepat Latvijā, tādējādi radot jaunas darbavietas un papildu nodokļu ieņēmumus. 2022.gadā AmberBirch nodokļos samaksāja 1,5 milj. eiro, kas ir aptuveni 15 eiro par kubikmetru finierkluču, dubultojot apjomu, nomaksāto nodokļu apmērs arī palielināsies divas reizes,” uz jautājumu par finierkluču resursu pieejamību atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš steidz piemetināt, ka pašlaik patērētie apmēram 90 000 m3 bērza finierkluču tiek iepirkti no apkaimes mežiem. „Pašlaik par kopējiem investīciju apjomiem ir pāragri runāt, jo inflācija ir izmainījusi visas cenas, tostarp arī iekārtu cenas un piegāžu termiņus,” uz jautājumu par iespējamo investīciju apmēru atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš atzīst, ka, lai arī daudzi uzņēmumi sūdzas par darbinieku deficītu, taču AmberBirch nav problēmu ar darbaspēku, vēl jo vairāk - kadru mainība ir gandrīz nulles līmenī, jo no 85 strādājošajiem gada laikā nomainījušies tikai divi.

Sava elektrība

Pēdējo trīs gadu laikā ir notikušas daudzas dažādas pārmaiņas: pandēmijas izaicinājumi, kara Ukrainā blakusefekts inflācijas lēciens, jo īpaši energoresursu – elektroenerģijas – cenās. „2022. gada vasarā pieredzējām kaut ko no fantastikas, jo elektroenerģijas cena lobskaidas ražošanai sasniedza 4000 eiro par MWh, kas nozīmētu, ka visi ienākumi no viena kubikmetra saražotās finierskaidas ir jānovirza tikai samaksai par elektrību, kas patērēta tās saražošanai, un ekonomiski izdevīgāk bija neko neražot un darbiniekiem samaksāt dīkstāves pabalstu. Lai līdzīga situācija neatkārtotos, tika nolemts izveidot pašiem savu saules paneļu elektrostaciju ar 1 MW jaudu,” skaidro R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka plāns bijis saulainā laikā dienā 50% no iegūtās elektroenerģijas patērēt pašiem ražotnē un pārējos 50% nodot tīklā, savukārt nakts maiņā tos pašus pa dienu tīklā atdotos 50% saražotās elektroenerģijas paņemt atpakaļ. „Ir neliela aizķeršanas ar dokumentāciju,” lakoniski pašreizējo situāciju komentē R. Spūls-Vilcāns.

Viedoklis

Izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Finiera ražošanas nozīmība ir nozares diversifikācijā un šī starpprodukta tālākapstrādes potenciālā. Liekti līmētas detaļas ir turpat katras mūsdienīgas mēbeles vai cita interjera objekta sastāvdaļa, un tieši finieris ir visbiežāk izmantotais materiāls šādu dizaina risinājumu praktiskajā īstenošanā. Līdzīgi kā jebkuram citam nozares uzņēmumam, arī finiera ražotājiem lielākais izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība.

Saka jau, ka slikts tas kareivis, kas negrib kļūt par ģenerāli - var pastāvēt scenāriji, kuros šie rūpniecības uzņēmumi paši attīsta savas tālakapstrādes jaudas saplākšņa vai pat mēbeļu ražošanā, bet tikpat pamatots būtu uzņēmēja lēmums palikt šajā ķēdes posmā un attīstīt tikai un vienīgi finiera lobīšanas "know-how".

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājas amatā ievēlēta “Luminor Bank” AS Latvijas filiāles vadītāja Kerli Vares, informē asociācija.

Kerli Vares ir Luminor Bank AS Latvijas filiāles vadītāja un kopš 2017. gada arī bankas privātpersonu segmenta vadītāja Baltijā. Kerli Vares ir augstākā līmeņa vadītāja ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi un ekspertīzi stratēģiju izstrādē un īstenošanā, korporatīvajā un uzņēmējdarbības attīstībā, organizāciju pārmaiņu vadībā, finanšu analīzē un komandu vadībā. Kerli Vares ir īstenojusi ievērojamas biznesa transformācijas un izaugsmes stratēģijas, ieviešot nozīmīgus projektus augstas konkurences un mainīgos tirgos.

“Finanšu nozares asociācija ir un arī turpmāk būs ciešs valsts, pašvaldību, sabiedrības un uzņēmumu sabiedrotais. Asociācijai un tās biedriem kopīgi ar Latvijas Banku, Finanšu ministriju, politikas veidotājiem un citām institūcijām ir aktīvi jāstrādā pie savstarpējā dialoga uzlabošanas, kā arī finanšu nozares reputācijas un uzticības stiprināšanas. Stabils un spēcīgs finanšu sektors ir pamats Latvijas ekonomikas izaugsmei un mūsdienīgai, augstas kvalitātes finanšu pakalpojumu pieejamībai mūsu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, veicinot viņu labklājību ilgtermiņā. Finanšu nozarei ir būtiska loma, veidojot ilgtspējīgu, uz nākotnes attīstību orientētu un konkurētspējīgu Latvijas ekonomiku, kas ietver arī iedzīvotāju finanšu zināšanu veicināšanu, risku vadību, sociālo atbildību un starptautisko sadarbību,” saka Kerli Vares, Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja un Luminor Bank AS Latvijas filiāles vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu krāpniecība – drauds makam un valsts drošībai

Mārcis Pelcis, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs, 29.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu krāpšana ir viena no tendencēm, kuras nozīme diemžēl ir būtiski pieaugusi un turpinās augt arī šogad.

No “atsevišķiem gadījumiem” un dažiem simtiem apkrāptu cilvēku tā ir pārtapusi par daļu no apjomīga starptautiskās organizētās noziedzības tīkla, kas var apdraudēt ne vien mūsu kontus un labklājību, bet arī prātus, saliedētību un drošību. Finanšu krāpnieku ikdienā ienāk mākslīgais intelekts un citas tehnoloģijas, ļaujot tiem viegli noslēpties un daudz veiksmīgāk manipulēt ar mūsu emocijām un gaidām, izliekoties gandrīz par jebkuru sabiedrības locekli. Lai pretdarbotos šiem neredzamajiem draudiem, mūsu kopīgais uzdevums ir izglītot vienam otru, veicināt kritisko domāšanu un spēju atšķirt īstenību no šķituma.

Krāpnieku “apgrozījums” sasniedz miljonu eiro mēnesī

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopā ar budžetu 2024.gadam Saeimā tiekskatīta virkne nodokļu likumprojektu. Liela daļa no tiem vairāk ir tehniski grozījumi. Daļa noteikti nāk par labu nodokļu maksātājiem, piemēram, papildus iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi.

Taču, kā jau tas ierasts, bieži vien kā “kompensējošie pasākumi” tiek virzīts arī akcīzes nodokļa palielinājums. Te īsti gan nav skaidrs, kas tiem jākompensē, turklāt, vai nebūs tā “ka bija domāts labi, bet sanāca kā vienmēr”. Proti, vai nodokļa palielinājums nepalielinās nelegālo tirgu un ieņēmumu samazinājums no akcīzes nodokļa drīzāk būs jākompensē ar citiem ieņēmumiem.

Akcīzes nodokļa primāram mērķim būtu jāsamazina kaitīgo preču patēriņu un nodokļa ieņēmumiem nevajadzētu “lāpīt budžetu”. Akcīzes nodokļa likmes jau tā ir augstas, turklāt tām jau bija paredzēts pieaugums. Nodoklis nav no gumijas. Vēl vairāk to stiepjot, gumija var pārtrūkt…

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aug peļņa, aug riski, top drošības jostas

Jānis Goldbergs, 03.11.2023

Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Krīze rada ne tikai izaicinājumus, bet arī iespējas

Armanda Vilciņa, 18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai bizness augtu un attīstītos, uzņēmējiem nevajadzētu fokusēties uz slikto, bet tā vietā jāmēģina būt optimistiem un katrā krīzē saskatīt iespējas, nevis tikai izaicinājumus, domā Brigita Rībena, SIA Averto valdes locekle.

Katrai situācijai ir savs risinājums, ir tikai nepieciešams laiks un vēlēšanās to atrast, spriež B. Rībena. Viņa neslēpj, ka pēdējos gados piedzīvotās krīzes uzņēmumam Averto ļāvušas būtiski audzēt apgrozījumu, pērn pārsniedzot jau četru miljonu eiro atzīmi. Uzņēmējam ir jābūvē nevis kastītes, bet gan tilti, nepārtraukti vērtējot, kas konkrētajā situācijā strādā un kas ne, teic B. Rībena, piebilstot, ka ļoti svarīgi ir arī sekot savai vīzijai. Es uzskatu, ka ceļā uz saviem mērķiem nekad nevajadzētu apstāties, jo neviens ārējais faktors, manuprāt, nav pietiekami liels iemesls, lai to darītu. Ārējie faktori var mūs izaicināt un likt pārbaudīt pašiem sevi, taču tas noteikti nav iemesls, lai apstātos, norāda Averto valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu nozare gatava vairāk ieguldīt aizsardzības nozarē

Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, 08.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinoties, ka valsts drošība ir eksistenciāls jautājums gan Latvijai, gan Baltijas valstīm un Eiropai kopumā, komercbankas ir gatavas plašāk finansēt militārās nozares uzņēmumus, kas attīsta un stiprina valsts aizsardzības spējas.

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) šobrīd ir sarunu procesā ar Aizsardzības ministriju par to, kā finansētāji varētu vēl plašāk un sekmīgāk iesaistīties un veicināt militārās industrijas ekosistēmas attīstību Latvijā.

Latvijas komercbankas jau šobrīd finansē virkni projektu militārajā un aizsardzības sektorā, jo kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, finanšu nozare ir atcēlusi agrāk vairāku desmitu gadu garumā pastāvojušos stingros ierobežojumus militāra rakstura projektu finansēšanai. Kā liecina statistika par banku piešķirto finansējumu, pērn valsts pārvaldes un aizsardzības projektiem finansējums pieauga par 15%. Tomēr redzam, ka šajā jomā ir liels potenciāls papildu finansēšanai, un šobrīd finanšu nozare sagaida, ka valsts un arī paši šīs jomas uzņēmumi no savas puses veicinātu šādu ilgtspējīgu un atbilstoši pārvaldītu projektu tapšanu un veicinātu vietējo komercbanku un arī citu finansētāju piesaisti militārā sektora finansēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu noziegumu apkarošanā nepieciešama cieša nozares sadarbība un sabiedrības izglītošana

Bruno Puriņš, “Salv” Latvijas filiāles vadītājs, 22.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien pieaugošā ģeopolitiskā spriedze un straujā mākslīgā intelekta risinājumu attīstība radījusi ne mazums izaicinājumu finanšu sektoram, ar kiberuzbrukumiem un jaunām krāpniecības shēmām pārbaudot nozares digitālo noturību.

Lai neiekristu krāpnieku nagos, svarīga ir gan sabiedrības finanšu pratības, gan nozares sadarbības veicināšana, sekmējot savlaicīgāku noziegumu draudu identificēšanu un efektīvāku trešo pušu risku pārvaldību.

Ja agrāk viens no izplatītākajiem finanšu krāpniecības veidiem bija nelikumīga bankas kartes datu iegūšana, šodien arvien biežāk dzirdam par gadījumiem, kad pats lietotājs autorizē maksājumu no sava bankas konta vai iesaistās darījumos ar turīgiem prinčiem no Āfrikas, kuri sola lielu bagātību. Tāpat daļa noziegumu saistīta ar sankcijām, kas pēc 2014. gadā Krievijas sāktās agresijas Ukrainā un šobrīd kara ietekmē mainās ļoti bieži un ātri. Daļa cilvēku darījumus ar sankcionētām pusēm veic neapzināti, bet netrūkst arī darboņu, kuri to dara ar konkrētu mērķi, kā rezultātā iesaistītā banka vai cita finanšu iestāde var saņemt sodu vairāku miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas regulatīvo tehnoloģiju (RegTech) uzņēmums “Salv” ieguvis licenci slēgtā klienta izpētes rīka darbībai. Licenci izsniegusi Datu valsts inspekcija uz pieciem gadiem, un tiek prognozēts, ka tā veicinās sadarbību starp Latvijas finanšu institūcijām, sekmējot cīņu ar finanšu noziegumiem.

Slēgtā kopīgā klienta izpētes (KYC) rīka licence sniegs iespēju bankām un citām finanšu iestādēm ne tikai pastiprināt finanšu darījumu uzraudzību, bet arī rūpīgāk pārbaudīt klientu datu patiesumu. Risinājums palīdzēs savlaicīgāk identificēt un novērst potenciālos finanšu krāpniecības, piemēram, naudas atmazgāšanas, draudus.

Licence iegūšana apliecina “Salv” atbilstību ISO/IEC 27001 sertifikātam un augstākajām drošības un datu aizsardzības prasībām.

Bijušie TransferWise darbinieki izveido jaunuzņēmumu Salv 

Igaunijas naudas atmazgāšanas novēršanas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Salv" sola desmitreiz efektīvāku...

Kā liecina Latvijas Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati, 2023. gadā no četru lielāko Latvijas komercbanku klientiem tika izkrāpti līdzekļi 12,7 miljonu eiro apmērā, savukārt novērsto krāpniecības gadījumu apmērs sasniedza 9,2 miljonus eiro. Vairāk nekā 5,6 miljoni eiro tika nelikumīgi iegūti investīciju krāpšanas rezultātā, savukārt 5,5 miljoni eiro – telefonkrāpniecības rezultātā, klientiem apstiprinot maksājumus no saviem kontiem.

Salīdzinot ar 2022. gadu, pērn par 84% palielinājās tieši investīciju krāpšanas gadījumu skaits, kas norāda uz strauju finanšu noziegumu pieaugumu.

“Sadarbība starp finanšu iestādēm ir ieguvums visiem, bet, lai to būtu iespējams īstenot praksē, jāgūst pārliecība par procesa drošību un atbilstību virknei dažādu normatīvo aktu prasību. Tāpēc apsveicam visus iesaistītos ar paveikto darbu, lai nodrošinātu iespējas realizēšanos praksē,” komentē Laima Letiņa, Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomniece.

““Salv” kā pirmais regulatīvo tehnoloģiju uzņēmums izpildījis augsto kvalitātes standartu un ieguvis Datu valsts inspekcijas izsniegto klienta izpētes rīka licenci, kas ļaus Latvijas finanšu sektoram daudz efektīvāk cīnīties ar naudas atmazgāšanu. Iegūstot licenci klienta izpētes rīka darbībai, “Salv” apliecina, ka finanšu pakalpojumu sniedzējiem tagad ir iespējams vienoties kopīgā cīņā pret finanšu noziegumiem," uzsver Bruno Puriņš, “Salv” Latvijas filiāles vadītājs.

"Par klientu izpētes rīku izmantošanu cīņā pret finanšu noziegumiem pasaulē tiek diskutēts jau daudzus gadus. Neraugoties uz salīdzinoši nelielo tirgu, Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kas izstrādājusi standartus un noteikumus, lai šo koncepciju iedzīvinātu arī realitātē. Esam pagodināti, ka 2019. gadā varējām palīdzējām finanšu nozarei pamatot un izvērtēt šīs licencēšanas tiesiskā ietvara priekšlikumu un atbalstīt “Salv” licences iegūšanas procesā," norāda Edgars Pastars, SIA “ZAB COBALT” vadošais speciālists, zvērināts advokāts.

“Salv” dibināts 2018. gadā ar mērķi apkarot finanšu noziegumus, palīdzot saviem klientiem novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu un citus finanšu krāpniecības veidus. Uzņēmumu dibināja bijušie “Skype” un “Wise” noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas eksperti Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi) un Džefs Maklelands (Jeff McClelland) kopā ar bijušo “Wise” programmatūras inženieri Sergeju Rumjancevu (Sergei Rumjantsev).

“Salv”, kas sākotnējo darbību uzsācis Baltijas valstīs, pēdējā gada laikā paplašinājis darbību arī Apvienotajā Karalistē. Kopš darbības uzsākšanas uzņēmums piesaistījis finansējumu 12,1 miljona eiro apmērā, un tā ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 2,2 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu sektora “kapitālais remonts” radījis bīstamas plaisas Latvijas ekonomikā

Andris Kulbergs, Saeimas deputāts, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, Ilgtspējīgas attīstības komisija, priekšsēdētāja biedrs, 08.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd mēs esam nonākuši pārspīlētā un birokratizētā finanšu sektora kontrolē, kur dabīgais banku bizness un risku pārvaldība ir transformējusies par noguldījumu un kontu administrēšanu.

Rezultātā jaunā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja primārajam mērķim jābūt situācijas normalizēšanai finanšu sektorā, “nelecot” no viena grāvja otrā.

Cerības jāliek uz Platača FID vadību

Lai izpildītu visas šobrīd spēkā esošās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) prasības, uz uzņēmējiem gulstas pārspīlēts administratīvais slogs, kā rezultātā radīta zināma "pelēkā" zona, paverot iespējas esošās prasības apiet.

Šī gada sākumā Saeimā tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai izvērtētu “kapitālā remonta” ietvaros ieviestās finanšu un kapitāla tirgus stiprināšanas sistēmas samērību ar leģitīmo mērķi – novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu caur Latvijas finanšu sistēmu, kā arī izvērtēt uzraugošo iestāžu darbību pamatotību. Komisija nu savā vērtējumā atzinusi, ka līdz 2018. gadam valsts nepietiekami uzraudzīja ar nerezidentu klientu apkalpošanu saistītos riskus - Latvija ar risku pārvaldību strādāja vāji. Tāpēc likumsakarīgi, ka Eiropas Padomes (EP) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” vērtējumā 2018. gadā Latvija saņēma “sarkano kartīti”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pēc konstatētajiem finanšu vadības pārkāpumiem Rēzeknes pašvaldībā FM vēršas tiesībsargājošajās iestādēs

Db.lv, 12.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijā (FM) notikusi Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas sēde, kurā tika izskatīti Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības iesniegtie finanšu dokumenti.

Uz komisijas sēdi tika uzaicināts arī Rēzeknes domes priekšsēdētājs un par pašvaldības finansēm atbildīgie darbinieki. Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus, FM vērsusies Ģenerālprokuratūrā, kā arī citās tiesībsargājošajās iestādēs, lai izvērtētu domes priekšsēdētāja un domes darbinieku atbildību par izveidojušos finanšu situāciju pašvaldībā.

Rēzeknes pārstāvji ir apstiprinājuši, ka, pieņemot 2023. gada budžetu, tajā netika paredzēts viss nepieciešamais finansējums, tajā skaitā, atlīdzības izmaksai. Trūkstošais finansējuma apmērs atlīdzības izmaksai vairākām pašvaldības iestādēm bija 2,1 miljons eiro. Neparedzot budžetā finansējumu, dome ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldību autonomo funkciju izpildi. Tāpat pašvaldība ir slēgusi vairākus līgumus ar darbu veicējiem par vērienīgu investīciju projektu īstenošanu, neparedzot budžetā finansējumu saistību izpildei. FM rīcībā ir dokumenti, kas apliecina, ka pašvaldības atbildīgie darbinieki ir apzināti neievērojuši normatīvos aktus, kas saistīti ar finanšu plānošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Norne Securities vērtēs Ignitis Group akciju segumu

Db.lv, 08.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas kompānija “Ignitis Group” sākusi sadarbību ar Norvēģijā reģistrētu investīciju banku “Norne Securities”, kas nodarbojas ar pašu kapitāla izpēti, kā arī akciju brokeru un akciju un fondu tirdzniecības pakalpojumiem.

Sadarbība paredz “Ignitis Group” darbības un akciju seguma izvērtējumu. “Norne Securities” jau sagatavojusi sākotnējo uzņēmuma novērtējuma ziņojumu.

“Ignitis Group” darbības izvērtējuma ietvaros tiks apskatīti uzņēmuma grupas darbības rādītāji, veikta potenciāla analīze, kā arī sniegtas prognozes un darbības vērtējums. Papildus sākotnējam ziņojumam “Norne Securities” sniegs arī ceturkšņa novērtējuma atskaites, kas būs pieejamas “Ignitis Group” mājaslapā.

“Kopš sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma 2020. gadā mūsu akcionāru skaits ir pieaudzis vairāk nekā trīs reizes. Tas lielā mērā ir skaidrojams ar būtisku privāto investoru piesaisti akciju iegādei. Patlaban investoru skaits jau pārsniedz 20 000 akcionāru. Ņemot vērā, ka “Ignitis Group” ir kļuvusi par lielāko akciju emitentu Baltijas valstīs un bauda arvien lielāku privāto investoru uzticību, esam nolēmuši palīdzēt investoriem, piedāvājot augstas kvalitātes objektīvu vērtējumu par “Ignitis Group” aktuālajiem darbības rādītājiem un to nākotnes perspektīvām. Mēs sagaidām, ka sadarbības ietvaros ar “Norne Securities” tiks veicināta arī Skandināvijas valstu institucionālo investoru interese par “Ignitis Group” akcijām,” norāda “Ignitis Group” finanšu direktors Jonass Rimavičiuss (Jonas Rimavičius).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB apšauba Saeimas pieņemtos likuma grozījumus mājokļu kredītņēmēju atbalstam

LETA, 18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) iesaka Saeimas nu jau pieņemtos, bet Valsts prezidenta vēl neizsludinātos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē, liecina ECB atzinums par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm.

ECB atzinumu publicējusi 11.decembrī, norādot, ka jau 6.decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.

Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.

Tostarp ECB skaidro - lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru