Būve

FOTO: DB viesojas BMGS īstenotajos objektos Zviedrijā

Rūta Kesnere, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Latvijas būvniecības eksports ir teju 200 miljoni eiro, un galvenie eksporta tirgi ir Zviedrija, kā arī Lietuva, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šādus datus ir apkopojusi Latvijas Būvnieku partnerība. Viens no lielākajiem eksportējošajiem Latvijas būvuzņēmumiem, kas veiksmīgi darbojas Zviedrijas un Lietuvas tirgos, ir akciju sabiedrība BMGS, kas specializējas hidrotehnisko un civilo būvju celtniecībā. Turklāt tuvā nākotnē kā perspektīvs eksporta tirgus tiek uzlūkota Norvēģija. Jāmin, ka uzņēmumam ir filiāles Somijā, Igaunijā un Lietuvā, kā arī pārstāvniecība Zviedrijā.

BMGS ir viens no būvniecības nozares līderiem Latvijā; 2016. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 33,18 miljoni eiro, bet peļņa – 200,8 tūkst. eiro. DB veidotajā TOP 500 par 2016. gadu starp 30 būvniecības nozares līderiem BMGS ierindojās piektajā vietā.

Kopš 2012. gada uzņēmums Zviedrijā ir īstenojis 11 projektus, un pašlaik norit darbs pie pieciem; tie ir dzīvojamo ēku kompleksi. DB bija iespēja klātienē Stokholmā aplūkot vairākus BMGS objektus, redzēt, kā šie aktuālie projekti tiek īstenoti, novērtēt vairākas jau gatavas ēkas, kuru būvēšanā piedalījās BMGS, izmantojot saliekamās dzelzsbetona un metāla konstrukcijas. Uzņēmuma Ražošanas un Zviedrijas projektu departamenta vadītājs Maksims Žaguļins stāsta, ka Zviedrijā uzņēmums strādā tikai pie civilo būvju, pārsvarā daudzdzīvokļu ēku, celtniecības. BMGS specialitāte ir saliekamās dzelzsbetona un metāla konstrukcijas, kas tiek ražotas divās rūpnīcās Latvijā, no kurienes tiek piegādātas uz objektiem Zviedrijā, kur tiek montētas. Proti, BMGS Zviedrijas tirgū strādā kā apakšuzņēmējs, kurš piedāvā saliekamo dzelzsbetona un metāla konstrukciju projektēšanu, ražošanu, piegādi un montāžu.

Visu rakstu Latvijas būvnieki aktīvi Zviedrijas tirgū lasiet otrdienas, 3.aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

BMGS būvēs AES Somijā

Māris Ķirsons, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmas ar samaksas saņemšanu par padarīto darbu mēdz būt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Zviedrijā, kur pašlaik notiek sarunas ar ģenerāluzņēmēju, lai iztiktu bez tiesāšanās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Viņa norāda, ka būvniecībā Latvijā ir kā šūpolēs – te uz augšu ( visi būvē un nozare ir pārkarsusi), te atkal – lejā ( nebūvē teju neko). Tad nozarei ir auksti, un, lai diversificētu šādus riskus, vienīgā iespēja ir strādāt ārzemēs, kur atkal jārēķinās ar attiecīgo valstu īpatnībām.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir būvniecības nozarē Latvijā?

Būvniecība gan Latvijā, gan arī ārzemēs ir tā joma, pēc kuras visvieglāk var izdarīt secinājumus par tautsaimniecības stāvokli kopumā, jo būvē jau tikai tad, ja pasūtītājam ir ne tikai ideja vai projekts, bet gan arī atbilstošs finansējums. Nauda iecerēto projektu īstenošanai privātsektorā lielākoties tiek iegūta, saņemot kredītu, kur aizdevēji vienmēr cenšas pārliecināties par ieceres (ražotņu, biroja, noliktavu ēku) ekonomisko dzīvotspēju. Savukārt valsts un pašvaldību sektorā būvniecības projekti lielākoties tiek veikti, izmantojot ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumu. Tā rezultātā būvniecībā pēdējos gados ir novērojamas cikliskās svārstības: nav ES struktūrfondu projektu – ir daudz mazāk būvobjektu (2014- 2015), un otrādi - ir Eiropas līdzfinansējums (2017), un nozare burtiski «vārās» un mēģina risināt ar šo procesu radušās problēmas. Viena no galvenajām problēmām, ar ko cīnās daudzi nozares uzņēmumi, ir darbaspēka deficīts, kas nes sev līdzi vēl arī izmaksu pieaugumu. Izņēmums nav arī BMGS. Lai spētu kvalitatīvi īstenot uzsāktos būvniecības projektus paredzētajos termiņos, esam piesaistījuši viesstrādniekus no Ukrainas. Protams, situācija būtu bijusi citāda ar darbaspēku, ja nebūti bijuši nosacīti klusuma gadi, jo vienkārši nebija ES struktūrfondu atbalsta. Būvniecības apjomu kritumu nozares uzņēmumi centās kompensēt ar savu pakalpojumu eksportu uz citām valstīm, lielākoties ES. Diemžēl ne visiem uzņēmumiem ir pozitīva pieredze, strādājot ārvalstu tirgos, jo nekas nestāv uz vietas un līdz ar to daudzas sākotnējās projektu attīstītāju ieceres piedzīvo pārmaiņas. Protams, būvniecības nozarē arī ir specializācija, kas nemaina kopējo skatījumu uz nozari, bet maina situāciju, kādā atrodas pats uzņēmums. Piemēram, BMGS ir specializējies tieši dažādu infrastruktūras — tiltu, pārvadu, ostu piestātņu, molu, kuģošanas kanālu, dzelzceļa objektu – būvniecībā, rekonstrukcijā, un tieši šādu projektu esamība visvairāk ietekmē uzņēmuma neto apgrozījumu. Protams, BMGS ir iesaistījies arī dzīvojamo māju un biroja ēku būvniecībā un rekonstrukcijā, piemēram, Rīgā Stacijas laukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas pārvaldes izsludinātajā atklātajā konkursā par tiesībām veikt ostas Dienvidu mola atjaunošanu uzvarējusi AS BMGS, kas darbus piedāvā veikt par 2,4 miljoniem eiro, informē Ventspils brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Plānots, ka būvdarbi Dienvidu molā varētu sākties šī gada beigās un ilgt līdz nākamā gada vidum.

Konkursā savus piedāvājumus iesniedza divi pretendenti - AS BMGS un PS LNK Industries group. Pēc piedāvājumu izvērtēšanas Iepirkumu komisija pieņēmusi lēmumu par uzvarētāju atzīt un iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt pretendentam, kas piedāvājis zemāko līgumcenu, t.i. AS BMGS.

Ventspils ostas moli to tagadējā veidolā būvēti pirms vairāk nekā 100 gadiem. Pēdējie nozīmīgie atjaunošanas darbi Dienvidu molā veikti 90-to gadu vidū, tomēr tik pamatīgu rekonstrukciju, kāda plānota tuvākajā nākotnē, Dienvidu mols nav pieredzējis vismaz 60 gadus.

Būtiskākie plānotie darbi ir mola tetrapodu krāvuma papildināšana, segumu atjaunošana, fasāžu remonts un jauna apgaismojuma izbūve visā mola garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Satiksmes pārvadu Sarkandaugavā par 42,5 miljoniem eiro būvēs Binders, LNK Industries un Latvijas tilti

LETA, 09.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes departaments noslēdzis 42,5 miljonus eiro vērtu līgumu ar piegādātāju apvienību "OTC" par jauna satiksmes pārvada būvniecību Sarkandaugavā, aģentūra LETA noskaidroja departamentā.

Līgums paredz veikt 1.kārtas būvniecību satiksmes pārvadam pāri dzelzceļa sliežu ceļiem "Rīga-Skulte". Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā pieejamo informāciju, "OTC" ir apvienojušies trīs būvnieki - SIA "Binders", AS "LNK Industries" un AS "Latvijas tilti".

Līguma summa bez pievienotā vērtības nodokļa ir 35,11 miljoni eiro. 27 miljonus eiro no būvniecības izmaksām plānots segt no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējuma, vienu miljonu eiro - no valsts budžeta, bet pārējo - no pašvaldības līdzekļiem.

Kā pastāstīja departamenta pārstāve Ilze Dimante, līdz ar būvniecības sezonas sākumu, kas provizoriski būs aprīlī, tiks uzsākti darbi, lai izbūvētu divlīmeņu šķērsojumu starp Viestura prospektu un Tvaika ielu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ir pabeidzis gājēju tuneļa izbūves darbus zem sliežu ceļiem Ogrē, kas savieno Mālkalnes prospektu ar Skolas ielu.

Līdz ar jaunā infrastruktūras objekta nodošanu ekspluatācijā, Ogres iedzīvotāji un pilsētas viesi turpmāk dzelzceļu varēs šķērsot droši un neatkarīgi no intensīvās vilcienu kustības.

Ogrē sāksies ilgi gaidītā gājēju tuneļa būvniecība 

Ogrē šonedēļ uzsākta gājēju tuneļa būvniecība zem sliežu ceļiem, kas savienos Skolas...

Būvniecības darbi sākās 2019. gada vasarā un tos LDz uzdevumā veica pilnsabiedrība "BMGS-Viadukts". Jaunais infrastruktūras objekts 17.novembrī ir nodots ekspluatācijā, un gājēju kustībai tas tiks atklāts 18.novembrī.

Tunelim ir divas ieejas, kas aprīkotas ar liftiem, lai nodrošinātu ērtu un drošu pārvietošanos cilvēkiem ar ierobežotām kustību spējām, kā arī ģimenēm ar ratiņiem. Tuneļa izbūvē ir izmantots monolīta dzelzsbetons un mākslīgā akmens plāksnes, savukārt ieejas kāpnes ir veidotas no masīva granītakmens. Tuneļa abos galos esošo liftu sienas ir veidotas no caurspīdīga stiklojuma, bet durvīm ierīkota automātiska atvēršanās un aizvēršanās sistēma.

Šī projekta īstenošanai valsts 2018.gada budžetā tika ieplānoti līdzekļi divlīmeņu sliežu šķērsojuma izbūvei divu miljonu eiro apmērā.

Iepirkumā uzvarēja pilnsabiedrība "BMGS-Viadukts", ar kuru noslēgtā līguma summa bija 1 489 999,77 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pāvilostas mola pagarināšana: Lētākā piedāvājuma ēnas puses

Dienas Bizness, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāvilostas ostas pārvalde pērn ieguva iespēju izmantot trīs miljonus no Eiropas Jūras lietu un zivsaimniecības fonda, lai pagarinātu abus ostas molus. Plāns bija šogad projektu pabeigt. Tas ne tuvu nav noticis. Iespējams, šis projekts ir kā piemērs lētākā iepirkuma ēnas pusei – dotie termiņi nav ievēroti, pietrūcis prasmju tos veikt, bet daļa no izmaksām galu galā paliks uz to apakšuzņēmēju pleciem, kuri darbu faktiski padarījuši – ne par visiem darbiem ir veikta samaksa, problēmu ar molu būvdarbiem Pāvilostā aktualizēja LTV raidījums De facto.

Pērn rudenī notikušajā konkursā uzvarēja uzņēmums no Lietuvas «Kauno tiltai», piedāvājot pagarināt Pāvilostas ostas molus par 2,9 miljoniem eiro (2 976 736 eiro). Tas bija lētākais piedāvājums. Pavisam konkursā pieteicās četras firmas. Nākamā pretendenta - uzņēmuma «BMGS» - piedāvājums bija par vairāk nekā 700 tūkstošiem dārgāks. Konkursa kritērijs - zemākā cena.

«Mēs paņēmām lētāko. Pieredze bija, bet ne tāda kā atklātā jūrā un es domāju, ka šīs arī ir tās sekas,» De facto saka Pāvilostas domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons («Mēs savam novadam»).

«BMGS» Pāvilostas ostas pārvaldi iesūdzējuši tiesā. Viņu ieskatos, konkursa uzvarētājs nosaucis nepamatoti zemu cenu, kā arī iesniedzis patiesībai neatbilstošu informāciju par piesaistīto speciālistu pieredzi. Tiesas process turpinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Būvkompānijas vadītāja: Nevar algu paaugstināt tikai tādēļ, ka citi sola vairāk

Rūta Kesnere, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu filozofija ir tāda, ka algai ir jābūt samērīgai un nopelnītai, intervijā DB izdotajam žurnālam Dzīves Garša saka būvkompānijas BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva.

Fragments no intervijas:

Būvnieki daudz runā par darbaspēka deficītu. Vai tas ir aktuāli arī jūsu uzņēmumam?

Noteikti. Mēs piesaistām arī trešo valstu darbaspēku. Tā, piemēram, mums strādā 40 darbinieki no Ukrainas, kas ir nodarbināti Ventspilī. Tie visi ir augstas klases speciālisti, un tādus mēs no ārvalstīm piesaistīsim arī turpmāk tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Latvija šādus speciālistus negatavo. Mums nav Hidrotehnikas fakultātes. Pagaidām mēs izlīdzamies ar to, ka piesaistām studentus no Būvniecības fakultātes un paši tos apmācām. Taču risks, ka viņi, ieguvuši apmācību un praksi, no uzņēmuma aizies, ir ārkārtīgi augsts.

Uz kurieni viņi aiziet?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Rāvis: Iekavēto iepirkumu dēļ Rail Baltica projekts var arī netikt realizēts

LETA, 03.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» projektā iepirkumu procedūra ir tik ļoti iekavēta, ka projekta realizācijai varētu nepietikt laika un tas tā arī var palikt tikai «uz papīra», intervijā aģentūrai LETA sacīja «Skonto» grupas īpašnieks Guntis Rāvis.

«»Rail Baltica« projektā daudz kas ir tik ļoti iekavēts, ka laika tā realizācijai nepietiks. Man ir grūti pateikt, kāpēc tā ir noticis, bet ir stiprs pamats aizdomām, ka visa šī tautsaimniecībai ļoti svarīgā būve paliks tikai uz papīra,» teica Rāvis.

Viņš norādīja, ka «Skonto» grupā ietilpstošais būvuzņēmums «Skonto Būve» ar piesaistītajiem ārvalstu partneriem - Spānijas kompāniju «Acciona Construccion S.A.» un Polijas kompāniju «Mostostal Warszawa S.A.» - ir viens no sešiem Rīgas stacijas mezgla pārbūves iepirkuma pretendentiem, tāpēc, redzot iepirkuma dokumentus, ir pamats izteikt šādas bažas.

«Domāju, ka Eiropas Komisijas noteiktajā termiņā šo projektu nebūs iespējams realizēt, attiecīgi, finansējums no Eiropas Komisijas tam nepienāksies, bet ar pašu līdzekļiem to realizēt nav iespējams. Tas laika posms, kas patlaban tiek atvēlēts būvniekiem, lai sagatavotu iepirkuma dokumentāciju, ir nepietiekams. Sagatavot kvalitatīvus dokumentus šajā laika posmā nav iespējams,» norādīja Rāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) izsludinātajā iepirkuma Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība” pirmajā kārtā saņemti četru kandidātu pieteikumi un kvalifikācijas dokumenti, informē uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane.

Interesi piedalīties iepirkumā paudusi personu apvienība INABELEC, personu apvienība Siemens-TSO-BMGS, personu apvienība Cobra-Arčers un personu apvienība LREC.

Iepirkuma komisija izskatīs kandidātu iesniegtos kvalifikācijas dokumentus un rakstiski informēs kandidātus par tālāko dalību iepirkumā. Iepirkums attiecas uz Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmā posma īstenošanu. Tā ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas – Daugavpils–Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga, veicot to elektroapgādes sistēmas, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas un sakaru sistēmas, sliežu ceļu, tehniskās drošības sistēmas, ēku un būvju izbūvi/pārbūvi, tādējādi līdz 2023.gadam nodrošinot viena pilnībā elektrificēta tranzīta koridora funkcionalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pāvilostas molu pagarināšanai Eiropas naudu var nedabūt

Jānis Goldbergs, 14.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāvilostas molu pagarināšana gaida trešo darbu pagarinājumu. Novads riskē pazaudēt summu, kas ir līdzvērtīga pašvaldības gada budžetam – 3 miljonus eiro.

Pāvilostas ostas pārvalde 2016. gadā ieguva tiesības izmantot teju 3 miljonus eiro Eiropas Jūras lietu un zivsaimniecības fonda naudas abu ostas molu pagarināšanai. Darbu izpildes termiņš būvniekam Kauno tiltai beidzies otro reizi, un pastāv iespēja, ka Pāvilosta būs darbus apmaksājusi no saviem līdzekļiem. Lauku atbalsta dienests šobrīd vērtē pasūtītāja – Pāvilostas ostu pārvaldes – lūgumu būvniecības termiņu pagarināt līdz 2019. gada 21. maijam. Lai arī darbi teju pabeigti un novada vadība skaidro, ka tūdaļ viss būs galā, LAD apstiprinājums vēl nav dots.

Jau kopš 2017. gada februāra Pāvilostas molu pagarināšanas darbus veic konkursa uzvarētājs – Lietuvas uzņēmums Kauno tiltai, kas piedāvāja zemāko cenu. Molu pamatos uz kārklu bizēm bija jānogremdē pamatīgas kastes, kas pildītas ar akmeņiem. Visas 2017. gada vasaras laikā darbus realizēt neizdevās. Kauno tiltai nomainīja apakšuzņēmēju un jau rudenī vienojās par darbu termiņa pagarināšanu līdz šā gada rudenim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā 21.janvārī atklātas divas atjaunotas ZO-1 un ZO-2 piestātnes, kuru rekonstrukcijā Rīgas universālais termināls ieguldīja piecus miljonus eiro.

Rekonstruētās piestātnes atrodas Vecmīlgrāvī, Birztalu ielā 15, kas ģeogrāfiski ir vēsturiskā Zīda ceļa – tilta starp Tālos austrumiem un Rietumu pasauli – tālākais ziemeļu punkts. Piestātnes ekspluatācijā nodotas 20.decembrī. Būvniecības darbus veica AS «BMGS,» kas ir viens no pieredzējušākajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs hidrotehniskās celtniecības jomā, ar vairākiem īstenotiem projektiem Rīgas ostā.

Projekta gaitā tika pagarinātas abas piestātnes. Pie piestātnes ZO-1 papildus tika izbūvēti divi tauvošanās pāļi un ierīkots apgaismojums. Savukārt piestātnē ZO-2 papildus pagarināšanai tika veikta jauna zemūdens rievsienu izbūve un veikta padziļināšana līdz 12 m dziļuma atzīmei. Piestātnes jaunās platības vajadzībām tika veikti aizbēršanas darbi 3 710 m2 platībā, kā arī akvatorija padziļināšanas darbus aptuveni 7 746 m2 platībā. Tāpat tika izbūvēta arī lietus kanalizācijas izbūve ar lokālām attīrīšanas iekārtām un izvadu akvatorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Latvijas Būvniecības gada balvas 2018 laureāti

Zane Atlāce - Bistere, 08.03.2019

Grand Prix. GRAND PRIX balvas kā vērienīgākie un nozīmīgākie 2018.gada projekti saņēma divi objekti. Dziesmu svētku estrādes Mežaparkā pārbūve, Ostas prospekts 11, Rīga. Dziesmu svētku estrādes skatītāju lauks. Būvniecības posms A. Pasūtītājs Rīgas domes Īpašuma departaments. Projekts arhitekts Juris Poga, Arhitekts J. Pogas birojs, arhitekts Austris Mailītis, Mailītis A.I.I.M. Būvnieks PS LNK RERE. Būvuzraudzība Māris Briška, atbildīgais būvuzraugs, Rīgas serviss.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar apbalvošanas ceremoniju kultūras pilī Ziemeļblāzma noslēdzies konkurss Latvijas Būvniecības gada balva 2018, kurā pasniegtas divas grand prix balvas un apbalvoti labākie objekti 10 kategorijās

Konkursam tika iesniegti kopumā 143 pieteikumi, tai skaitā arī ārzemju objekti, kuru tapšanā iesaistīti Latvijas būvniecības speciālisti.

Būvniecības gada balvas ieguvējus skatiet galerijā!

Vienlaicīgi norisinājās arī konkursa Gada būvinženieris Latvijā 2018 rezultātu paziņošana, kura mērķis ir apzināt labākos gada būvniecības speciālistus Latvijā:

Gada Jaunais speciālists 2018:

1.vieta Dmitrijs Aņisko, AS BMGS

2.vieta Aiga Daumane, SIA Firma L4

3.vieta Jānis Ziediņš, SIA Velve

Atzinība Sofija Griņevska, SIA BICP

Gada būvdarbu vadītājs 2018:

1.vieta Juris Latvels, AS LNK Industries

2.vieta Didzis Ķezberis, SIA Norma-S

3.vieta Lolita Koļcova, SIA Selva Būve

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ogrē sāksies ilgi gaidītā gājēju tuneļa būvniecība

Zane Atlāce - Bistere, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogrē šonedēļ uzsākta gājēju tuneļa būvniecība zem sliežu ceļiem, kas savienos Skolas ielu un Mālkalnes prospektu, informē VAS Latvijas Dzelzceļš pārstāve Ella Pētermane.

Gājēju tuneļa izbūve nodrošinās Ogres iedzīvotājiem un viesiem drošu dzelzceļa šķērsojumu, ņemot vērā intensīvo kravas un pasažieru vilcienu satiksmi cauri pilsētai un lielo sliežu ceļu skaitu.

Pirmajā etapā blakus būvobjektam tiks izbūvēta pagaidu gājēju pāreja un pēc tam likvidēta esošā pāreja. Projekta īstenošana paredzēta līdz 2020.gada beigām, un to veiks pilnsabiedrība BMGS-Viadukts.

Lai iedzīvotājiem nodrošinātu sliežu šķērsošanu tuneļa būvniecības darbu laikā, darbu veicējs izveidos pagaidu gājēju pāreju aptuveni 15 metru attālumā Rīgas virzienā no esošās gājēju pārejas. Tās platums būs divi metri, kā arī tiks uzstādītas drošības barjeras jeb labirints un brīdinājuma zīmes par drošu dzelzceļa šķērsošanu. Būvniecības darbu laikā netiks ietekmēta autotransporta kustība. Tāpat būvuzņēmums izvietos informatīvos plakātus par kustības izmaiņām, kas atradīsies Mālkalnes prospektā un Skolas ielā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas Tilti un Lietuvas Borta par 24 miljoniem eiro rekonstruēs Klaipēdas ostas piestātnes

LETA--BNS, 12.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ceļu un tiltu būvniecības kompānija Latvijas Tilti kopā ar Lietuvas Kaminera grupas celtniecības uzņēmumu Borta par 23,985 miljoniem eiro rekonstruēs divas Klaipēdas ostas piestātnes, kuras izmanto kompānija Klaipedos konteineriu terminalas (KKT).

Abu uzņēmumu konsorcijs uzvarējis Klaipēdas ostas izsludinātajā konkursā un šonedēļ parakstījis līgumu par būvdarbu veikšanu.

«Tie būs ļoti nozīmīgi darbi, kas palīdzēs Klaipēdas ostas Malkas līcī strādājošajām kompānijām kļūt vēl konkurētspējīgām,» ziņu aģentūrai BNS sacījis Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas ģenerāldirektors Arvīds Vaitkus.

«Klaipēdas konteineru terminālis ir viena no produktīvākajām ostas kompānijām. (..) Tā pati daudz darījusi savas teritorijas attīstīšanā un sekmīgi apguvusi jaunas platības.»

Konkursā piedalījās arī Lietuvas Gargždu pilsētas būvuzņēmuma Hidrostatyba un Latvijas būvuzņēmuma BMGS konsorcijs, bet to piedāvājuma cena tika atzīta par pārāk augstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas un tilta projektēšanu un būvdarbiem cīnās seši pretendenti

Monta Glumane, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sacensību par Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas, tilta un estakāžu projektēšanu un būvniecību iepirkuma otrajā kārtā turpinās sešas starptautiskas apvienības, informē projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā - Eiropas Dzelzceļa līnijas.

Apvienībās iekļāvušies arī Latvijas lielākie būvuzņēmēji un eksperti. Šogad tiks izsludināta iepirkuma otrā kārta, lai noskaidrotu uzvarētāju un noslēgtu līgumu par minēto darbu veikšanu.

Starp pretendentiem ir tādi uzņēmumi kā:

piegādātāju apvienība BASA (AS BMGS (Latvija); AS A.C.B. (Latvija); SIA STRABAG (Latvija); SIA AECOM Baltics (Latvija);

personu apvienība AB Kauno tiltai (Lietuva); Comsa S.A.U. (Spānija); Trakcja PRKil Spolka akcyjna (Polija); UAB Geležinkelio tiesimo centras (Lietuva); SIA Ceļu būvniecības sabiedrība IGATE (Latvija);

piegādātāju apvienība Acciona Mostostal Skonto Būve (Acciona Construccion S.A. (Spānija); Mostostal Warszawa S.A. (Polija); SIA Skonto Būve (Latvija);

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta Dienas bizness abonenti kopā ar laikrakstu saņēmuši žurnāla Dzīves garša šā gada otro numuru.

Dzīves garša šoreiz pievērsusies sievietēm, kuras cenšas nemanīt sabiedrībā vietumis vēl gruzdošos, dzimumus dažādās kategorijās dalošos stereotipus vai vienkārši ir par tiem augstākas.

Latvijā situācija nav tik dramatiska kā citviet, bet tas nenozīmē, ka problēmas pie mums vispār neeksistē. Dažāda izmēra problēmu netrūkst. Ar daudzām no tām viņas iemācījušās sadzīvot – smaidīt, ignorēt, apiet, raustīt plecus, izmantot savā labā un pažēloties tikai draudzeņu kompānijā. Ja parēķina, cik daudz mentālās enerģijas tas prasa, vairāk varētu sasniegt, ja nebūtu jācīnās ar aizspriedumu un stereotipu vējdzirnavām.

Pārāka par šiem aizspriedumiem ir Svetlana Afanasjeva, kura nu jau vairāk nekā 20 gadus veiksmīgi strādā tradicionāli par vīriešu pasauli dēvētajā būvniecības nozarē un vada būvniecības uzņēmumu BMGS. «Domāju, ka pats jēdziens «biznesa sieviete» ir stereotips. Es biznesa vidē neredzu un nejūtu starpību starp vīrieti un sievieti, starp dažādiem vecumiem. Izšķirošais ir tas, cik tu kā vadītājs esi spējīgs, nevis tas, kāds tev ir dzimums un kāds ir tavs vecums.»

Komentāri

Pievienot komentāru