Jaunākais izdevums

Jelgavas Jahtkluba plānotā Rudens regate pirmoreiz kluba pastāvēšanas vēsturē izvērtās divu dienu burājumā – līdz Kalnciemam un atpakaļ ar starpposmu pie Svētes ietekas Lielupē. «Ieceri sirdī nēsājām jau sen, bet nu tas izdevās,» ar prieku un gandarījumu teic kluba komodors Aleksandrs Jakovļevs, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Kā stāsta Aleksandrs, ik sezonu Jelgavā notiek septiņas astoņas regates, kuru rīkošanu var nodrošināt jebkura jahtkluba jahta. Šā posma, kas sākotnēji bija plānots kā Jelgavas atklātā čempionāta regate «Rudens vējš», organizēšanu uzņēmās jahta «Nimfa», piedāvājot kausa izcīņu. Sacensības norisinājās divos posmos distancē Jelgava – Kalnciems – Jelgava ar kopējo veicamo attālumu 20 jūras jūdzes.

19. septembrī jahtas startēja Lielupē pie jahtkluba, pirmais starpfinišs bija paredzēts pretī Svētes upes ietekai, bet nākamais – Kalnciema pagastā. «Septiņdesmitajos gados jelgavnieki burāja pat līdz jūrai,» A.Jakovļevs to var apliecināt no tēva stāstītā un melnbaltajās bildēs redzētā. Tagad Jelgavas jahtkluba jahtām, ņemot vērā to mastu augstumus, Kalnciems esot maksimāli tālākais sasniedzamais attālums.

Plašāk lasiet reģionālajā medijā Zemgales Ziņas. Fotogrāfijas - galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Cerot uz jahtu atgriešanos ūdeņos

Ilze Žaime, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ūdeņus baudot uz jahtas klāja, Klips-B īpašnieki saglabā cerību, ka attīstīsimies par jūras lielvalsti, kā tam būtu jābūt, raugoties kartē

Pirms teju 30 gadiem Jāņa Butkāna dibinātais ģimenes uzņēmums SIA Klips-B sāka nodarboties ar laivu un jahtu tirdzniecību un servisu. Uzņēmums apkalpo un tirgo, sākot ar airu laivām un beidzot ar 15 metru garām jahtām, uz kurām faktiski varētu dzīvot un kuru cenas sniedzas vairākos simtos tūkstošu eiro. Šodien uzņēmuma vadībā iesaistīta visa ģimene; par servisu vairāk atbild Rihards Butkāns, par tirdzniecību – Raimonds Butkāns.

Palīdz airu laivas

Laivas iedala motorlaivās, kuteros, motorjahtās un buru jahtās. Raimonds Butkāns norāda, ka jahtas var šķist kā luksusa prieks, bet tā gluži nav. Tas ir atkarīgs no jahtas izmēra un pielietojuma. Vidēja izmēra motorjahtas, kurā vietas pietiks vienai ģimenei līdz septiņām personām, cena ir aptuveni jaunas mašīnas vērtībā. Lai gan lielākās piesaista vairāk uzmanības, tās biežāk izdodoties sastapt piestātnēs, kur jahtas vairāk kalpo kā vasarnīcas. Mazākās (līdz 10 m) ir vairāk piemērotas Latvijas ūdeņiem, ar tām var ērtāk nodoties aktīvai atpūtai uz ūdens un izbaudīt to priekšrocības Baltijas jūras krastā, piemēram, pietauvojoties smilšainajās pludmalēs vai no jauna atklājot iekšzemes ūdeņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "RERE MEISTARI" uzsākusi Liepājas Jahtu ostas infrastruktūras būvniecības projekta 1. kārtu.

Projekta ietvaros paredzēta jahtu centra ēkas būvniecība, esošās piestātnes Nr. 80 rekonstrukcija un jaunu peldošo piestātņu (pontonu) iegāde un uzstādīšana. Šobrīd demontēts piestātnes segums, un darbus plānots pabeigt līgumā noteiktajā laikā – līdz šā gada 1. novembrim.

Liepājas Jahtu ostas modernizācija un būvniecība nodrošinās, ka piedāvātais serviss neatpaliek no citām Baltijas jūras jahtu ostām. Tiks uzbūvēta servisa ēka, kurā būs vienuviet birojs, apmeklētāju dušas, tualetes un veļas mazgātava, kā arī citi nepieciešamie pakalpojumi. Tāpat plānots uzstādīt nožogojumus noejai uz peldošajām piestātnēm un uzstādīt videonovērošanas sistēmu, uzlabojot vispārējo drošības līmeni jahtu ostā, un bezmaksas Wi-Fi nodrošinājumu visā jahtu ostas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas SEZ pārvaldes Jahtu ostā 19.aprīlī ienākusi šosezon pirmā motorjahta Charisma, kas kuģo zem Dominikānas karoga, tā simboliski atklājot jauno jahtu sezonu Liepājas ostā.

Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints atzīst, ka ir neiespējami prognozēt, kāda būs gaidāmā jahtu sezona. “Tā noteikti būs citādāka nekā iepriekšējās, un to vistiešāk ietekmēs noteiktie Covid-19 izplatības ierobežojošie ceļošanas nosacījumi. Būs interesanti, bet ar nepacietību to gaidām.”

Nodod ekspluatācijā Liepājas Jahtu ostu 

Liepājas pašvaldības iestādes Būvvaldes komisija pieņēmusi ekspluatācijā izbūvēto Liepājas...

Liepājas Jahtu ostas modernizācija un būvniecība bija ilgi gaidīts un ļoti nepieciešams projekts, lai Liepājā jahtsmeņiem piedāvātais serviss neatpaliktu no citām Baltijas jūras jahtu ostām. Ir izbūvētas peldošās piestātnes vismaz 50 jahtām un uzstādīts nožogojumus noejai uz tām. Nozīmīgs ieguvums ir arī moderna servisa ēka, kurā būs vienuviet birojs, apmeklētāju dušas, tualetes un veļas mazgātava, kā arī citi nepieciešamie pakalpojumi. Tāpat ir uzstādīta videonovērošanas sistēma, uzlabojot vispārējo drošības līmeni, un bezmaksas Wi-Fi nodrošinājums visā jahtu ostas teritorijā. Būvdarbus veica SIA “RERE meistari”.

Līdz šim Liepājas Jahtu ostā dominēja jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, kā arī Skandināvijas valstīm – Zviedrijas un Somijas, un ar katru gadu jahtu skaits palielinājās, līdz 2020. gads un Covid-19 pandēmija ienesa savas korekcijas. 2020. gadā dominēja jahtas no Lietuvas, bet no Vācijas bija vien 29 (vidēji pirms tam – ap 100 jahtām). Tāpat 2020. gadā Liepājas Jahtu ostā ienāca jahtas no Šveices, ASV, Maltas, Rumānijas, Lielbritānijas, Somijas un citām valstīm.

Liepājas SEZ pārvalde Liepājas Jahtu ostu savā pārvaldībā pārņēma 2015. gada maijā.Liepājas Jahtu ostu 2016. gada sezonā apmeklēja 326 jahtas, 2017. gadā – 327 jahtas, 2018. gadā – 359 jahtas, 2019. gadā – 370 jahtas, 2020. gadā - 170 jahtas (2020. gada sezonā jahtu skaits Liepājā, tāpat kā citās ostās, bija ievērojami mazāks nekā ierasts. Tas saistīts ar Covid 19 un ceļošanas ierobežojumiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Neringas kūrvietas pašvaldība ir noraizējusies par tendenci, ka pērn iztīrītā un sakārtotā Nidas jahtu osta, kur tagad vienlaicīgi var piestāt 120 jahtas un izklaides kuģi, tiek izmantota citam nolūkam - uzņēmēji šovasar atskārtuši, ka var savas jahtas par diezgan prāvu samaksu piedāvāt kā peldošas viesnīcas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Pērn šīs Kuršu jomā ierīkotās ostas akvatorijas tīrīšanai no pašvaldības budžeta līdzekļiem tika atvēlēti vairāk nekā 90 000 eiro, bet šogad Klaipēdas valsts jūras ostas direkcija Neringas rīcībā nodevusi kā piestātnes izmantojamus pontonus 246 000 eiro vērtībā.

Pašlaik gan internetā, gan pašā Nidas krastmalā lasāmi sludinājumi, kur atpūtniekiem tiek piedāvāts apmesties peldošās viesnīcās un apartamentos uz ūdeņiem.

Kā uzsver pašvaldība, piestātnes domātas burātāju un ūdens tūristu piesaistei, nevis viesu izmitināšanas pakalpojumu sniegšanai.

«Ostu par pašvaldības līdzekļiem iztīrījām un sakārtojām ne jau tādēļ, lai tā kļūtu par lielu peldošu viesnīcu. Osta pirmām kārtām domāta burātājiem un ūdens tūrisma veicināšanai. Uzņēmēji rīkojas viltīgi - formāli nodarbojas ar kuģu nomu, nopirkuši vietas piestātnēs, bet faktiski piedāvā viesu izmitināšanas pakalpojumus,» norādījis kūrvietas vicemērs Dovīds Miķelis, piebilstot, ka pašvaldība jau vērsusies Valsts nodokļu inspekcijā, lūdzot pārbaudīt, vai jauno «ūdens viesnīcnieku» darbība ir likumīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Jahtu ostā no aprīļa līdz augustam apkalpotas 285 jahtas, kas ir par 14 jahtām vairāk nekā pagājušajā gadā tādā pat laika periodā, informē Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ).

Kā uzsvēra Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints, vēl aktīvs noteikti būs augusts, bet - kā rāda pieredze - septembrī jahtu skaits samazinās. Noteicošais faktors ir laikapstākļi.

Ar katru gadu Liepājas jahtu ostā ienāk arvien vairāk jahtu. Jahtu skaita pieaugums ir salīdzinoši neliels, bet stabils. Šogad īpaši dominē jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, bet vasaras vidū parādās vairāk jahtu no Skandināvijas valstīm – Zviedrijas un Somijas.

Vaicāts, kāda ir dārgākā jahta, kas apkalpota Liepājas Jahtu ostā, K.Kints norāda, ka vēsturiski dārgākā jahta, kas pieturējusi Liepājā ir aptuveni 60 miljonus eiro vērta. Pēc viņa stāstītā, ekskluzīvas jahtas maksā aptuveni 1 miljonu eiro par metru. Tāpat viņš novērojis, ka latvieši ar jahtām pārvietojas maz. Savukārt, tūristi, kas pārvietojas ar jahtām, neizmanto viesnīcu pakalpojumus, jo viss nepieciešamais ir uz jahtas. Ierasti Liepājā jahtsmeņi pavada vien vienu dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veidojot jaunu jahtas dizainu, parasti tā pamatā nav nekas jauns, un par bāzi tiek ņemtas kādas ūdens radības līnijas, raksta Business Insider.

Monreālas inženieris Čārls Bombardjē izveidojis jaunu 100 miljonu dolāru vērtu luksusa jahtas konceptu.

Jahtas dzinējspēka sistēma izmanto līdzīgu kustību kā vaļi, peldot pa ūdeni, izmantojot divus sānu dzinējus, kas iegremdēti ūdenī. Tie svārstās, lai radītu kustību, kas dzen uz priekšu jahtu. Šāda metode varētu būt ekonomiskāka un videi draudzīgāka.

Uz jahtas klāja atrodas baseini, dārzs un dronu nosēšanās vieta.

Ņemot vērā, ka šīs jahtas cena tiek lēsta 100 miljonu dolāru apmērā, to būs iespējams pārveidot, ņemot vērā klientu vēlmes.

Galerijā augstāk iespējams apskatīt jahtas konceptu!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīpsalā, Matrožu ielā biedrība Latvian Sailing Team trešdien atklāja jaunu sporta burāšanas centru, kas veidots ar mērķi popularizēt burāšanas sportu un padarīt to pieejamu gan tiem, kuri burā vai mācās to darīt, gan arī tiem, kuri vēlas izbaudīt atpūtas braucienu ar jahtu, neatkarīgi no vecuma, fiziskās sagatavotības vai prasmes burāt, informē biedrības pārstāve Kristīne Štāla-Bula.

Rīgas sporta burāšanas centrs darbosies kā treniņu vieta jauniešiem ar priekšzināšanām, kuri vēlas attīstīt burāšanas iemaņas ar lielākām sporta jahtām. Katru trešdienas pēcpusdienu notiks treniņsacīkstes pieredzējušiem sportistiem akvatorijā pie Vanšu tilta. Taču, lai piesaistītu plašāku interesi šim sporta veidam, burāšanas centrs visas vasaras garumā katru otrdienu un ceturtdienu aicina treniņbraucienos piedalīties ikvienu burāšanas entuziastu, neatkarīgi no vecuma vai sportiskās sagatavotības.

Rīgas sporta burāšanas centru plānots attīstīt arī kā apmācību centru, rīkojot burāšanai veltītus seminārus, organizējot pasākumus, kā arī vietēja un starptautiska mēroga sacīkstes. Plānots izveidot jauniešu sporta skolu treniņiem ar Olimpiskās klases laivām un burāšanas teorijas apmācību ziemas mēnešos. Tāpat Rīgas sporta burāšanas centrs darbosies kā vieta, kas apvienos burāšanas entuziastus un laivu īpašniekus, nodrošinot mūsdienīgu, ērtu un drošu novietni, kas paredz laivu turēšanu kā ūdenī, tā arī krastā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija 3.oktobrī saņēma informāciju, ka Baltijas jūras ūdeņos uz jahtas atrodas nolaupīts Latvijas valsts piederīgais. Piesaistot Valsts policijas pretterorisma vienību Omega, Nacionālo bruņotos spēkus un Latvijas robežsardzi tika veikta vērienīga operācija, dažu stundu laikā atbrīvojot nolaupīto vīrieti un aizturot aizdomās turēto personu.

Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess un tiek skaidroti nozieguma motīvi.

3. oktobrī ap pulksten astoņiem no rīta Valsts policija saņēma informāciju par 1965. gadā dzimuša vīrieša iespējamu nolaupīšanu. Nolaupītā persona atradās uz jahtas Baltijas jūrā. Cietušais par notikušo bija paziņojis saviem tuviniekiem, kuri savukārt sazinājās ar Valsts policiju.

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes amatpersonas nekavējoties uzsāka nepieciešamās operatīvās un izmeklēšanas darbības. Ņemot vērā situācijas nopietnību, gatavojoties personas atbrīvošanas operācijai, tika piesaistīta Valsts policijas pretterorisma vienības Omega kaujinieki, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un Valsts robežsardzes darbinieki. No Rīgas uz Roju, kas ir tuvākā vieta jahtas iespējamai atrašanās vietai, tika nosūtīts Latvijas Nacionālo bruņoto spēku helikopters. Tāpat operācijā tika izmantoti Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karakuģi un Valsts robežsardzes kuģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta buru jahtas nonākušas likuma priekšā kā nepaklausīgi kucēni, kuri neiet pavadā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sporta buru jahtas ar Latvijas Zēģelētāju savienības gādību nonākušas Saeimā apspriežamo jautājumu lokā. Savienība vēlas panākt, ka likumā tiek izņemta prasība, ka sporta buru jahtas obligāti ir jāaprīko ar rāciju, kompasu, enkuru, spaini, papīra karti un citu inventāru, kas ir obligāts atpūtas buru kuģiem. Tāpat savienība mudina pieņemt grozījumus likumā, kas atļauj sporta buru jahtas reģistrēt brīvprātīgi, nevis obligātā kārtā. «Latvijā ir 100–200 darba kārtībā esošu sporta jahtu, kuras ir garumā virs 2,5 metri, un tās nekad nav bijušas reģistrētas. Tās nevar reģistrēt, jo uz tām fiziski nevar un nevajag uzlikt visu likumā noteikto ekipējumu, kā arī daudzām no tām nav zināms īpašnieks, jo vēsturiski laivām nav nekādu piederību apliecinošu dokumentu. Mums ir normatīvi no neatkarības atjaunošanas, kuri paredz, ka Kuģu reģistrā ir jāreģistrē visas jahtas, sākot no 2,5 metru garuma, bet citviet Eiropā šāda kārtība nepastāv,» skaidro Latvijas Zēģelētāju savienības valdes loceklis, biedrības Pilsētas Jahtklubs komandors Jānis Grīslis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas jahtu un jahtu aprīkojuma elementu ražošanas kompānija Technologie Tworzyw Sztucznych Sp. z o.o. gadā saražo vairāk nekā 600 jahtu, stāsta kompānijas rīkotājdirektors Maciejs Tvardovskis. Portāls DB ielūkojās uzņēmuma ražotnē Polijā.

Kompānija izveidota 1995.gadā, un jau sākotnēji kompānijas pamatdarbība bija jahtu konstrukcijas elementu, piemēram, korpusu, klāju, grīdu, ražošana. Pēc dažiem darbības gadiem uzņēmuma darbība bija tiktāl attīstījusies, ka esošajā ražotnē vairs nepietika vietas, tādēļ nācās meklēt jaunu atrašanās vietu, un uzņēmums 2004.gadā pārcēlās uz Polijas pilsētu Goleņovu, ražotni izvietojot netālu no pilsētas centra. 2006.gadā uzņēmums pievienojās HanseYachts grupai, kas kopš 2007.gadā tiek kotēta Frankfurtes biržā, un šī pievienošanās stiprināja uzņēmuma pozīcijas un biznesa stabilitāti.

Augošais pieprasījums pēc uzņēmuma produkcijas lika meklēt vēl plašākas telpas, tādēļ 2008.gadā tika izveidota jauna ražotne Goleņovas industriālajā parkā. Pēc tam uzbūvētas vēl divas noliktavas, laboratorija un dizaina studija. 2015.gadā kompānija uzbūvēja vēl vienu ražošanas telpu, kurā notiek jahtas tiek komplektētas ar aksesuāriem. Kopējā ražotnes platība šobrīd sasniedz 17 tūkstošus kvadrātmetru, un tajā tiek izgatavotas jahtas, kas pēc tam ceļo uz visu pasauli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir finansējusi uzņēmuma Benetti jahtas iegādes darījumu, informē bankas pārstāvji.

Itālijas Benetti kuģu būvētava dibināta 1873. gadā, un mūsdienās ražo 30–90 metrus garas jahtas, izmantojot stikla plastiku un alumīniju.

Eksperti uzskata, ka luksusa jahtu industrija ir pietiekoši stabila un tās svarīgākās nozares spēj attīstīties arī mainīgos tirgus apstākļos – tie ir gan brokeru pakalpojumi, gan čarteri, gan būvniecība. Britu izdevuma Boat International sniegtie dati par jahtu biznesu liecina, ka 2016. gada beigās tika realizēti 755 pasūtījumi jaunu kuģu būvēšanai un esošo rekonstrukcijai – tas ir pēdējo septiņu gadu rekords.

Līderpozīcijas šajā uzņēmējdarbības jomā saglabā itāļu ražotāji, kuriem pieder trešā daļa no kopējā tirgus. Benetti kuģu būvētava atrodas Toskānā. 2015. gadā tajā uzbūvēja 11 jahtas un septiņas jahtas, kuru garums pārsniedz 50 metrus. Otro un trešo vietu ražošanas apjomu ziņā ieņem Nīderlande un Turcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas un Klaipēdas Jahtu ostas veidos sadarbību

Lelde Petrāne, 17.03.2016

No kreisās: Liepājas ostas aizsardzības virsnieks Kaspars Poņemeckis, Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints un Klaipēdas Jahtu kluba direktors Gedeminas Meškauskas.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs neesam konkurenti, bet sadarbības partneri, kuriem ir svarīgi nodrošināt labu jahtu servisu,» tāda esot galvenā atziņa, ko vienas dienas pieredzes apmaiņas tikšanās laikā Klaipēdā guvis Klaipēdas Jahtu kluba direktors Gedeminas Meškauskas un Liepājas ostas aizsardzības virsnieks Kaspars Poņemeckis. Plānots noslēgt sadarbības līgumu starp Liepājas un Klaipēdas Jahtu ostām.

Gan Liepājas, gan Klaipēdas jahtu ostas esot līdzīgās situācijās – ir daudz ideju un vēlme tās attīstīt, turklāt gan Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, gan Klaipēdas jahtu klubs esošo jahtu ostu infrastruktūru Liepājā un Klaipēdā apsaimnieko tikai no pagājušā gada, skaidro K. Poņemeckis.

Klaipēdas Jahtu ostā, kas atrodas blakus Jūras muzejam, ir jaunas piestātnes, mols un iespēja uzņemt aptuveni 65 jahtas. Esošā infrastruktūra izbūvēta 2011. gadā, piesaistot aptuveni 5 milj. eiro no ES struktūrfondiem. G. Meškauskas norāda, ka jahtsmeņi, ceļojot pa Baltijas jūru, dodas no vienas ostas uz citu un, tā kā Liepājas un Klaipēdas ostas ir blakus, tad, visticamāk, jahtas piestās abās ostās un izveidotā sadarbība un informācijas apmaiņa tad lieti noderēšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Baltijas jahtu serviss risks sākt tirgot jahtas atmaksājas

SIA Baltijas jahtu serviss periodā no 2014. līdz 2017. gadam piedzīvojusi gan izrāvienu, gan kritumu. Tomēr tā ir iekļuvusi Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. «Šo gadu prognozējam pabeigt ar 550 tūkst. eiro lielu apgrozījumu, kaļam plānus nākamajiem uzņēmuma attīstības posmiem. Šajā jomā nekādi puikas–iesācēji vairs neesam, ar mums rēķinās. 2016. gadā uzņēmuma tirgus daļa bija 11%. Gazeļu gadu apgrozījuma kāpums skaidrojams ar faktu, ka šajā periodā kļuvām par triju lielu ražotāju oficiālajiem dīleriem, tostarp ir Hanse Yahts – sākām piedāvāt tā ražotās jahtas. Līdz tam tirgū bijām pazīstami kā piederumu un ekipējuma tirgotāji,» stāsta SIA Baltijas jahtu serviss valdes priekšsēdētājs, līdzīpašnieks Valters Romans. Ar savu biznesa partneri, latviešu izcelsmes zviedru Kārli Straubergu pirms aptuveni 20 gadiem viņš iepazinās Zviedrijā. Abu aizraušanās bija burāšana, un sarunu gaitā abi secināja, ka šajā ziņā Latvijā ir brīva niša un varētu sākt kopīgu biznesu. Kārlis uz Latviju pārcēlās 2000. gadā un kopā ar Valteru ķērās pie biznesa idejas realizēšanas, tomēr abi paralēli visus šos gadus attīsta vēl citus uzņēmumus – Kārlis – tirdzniecības, bet Valters – transporta jomā. Uzņēmēji atzīst, ka pirmos astoņus gadus Baltijas jahtu serviss viņiem drīzāk bijis hobijs, kas tika uzturēts no paralēlajiem biznesiem. Šobrīd tā vairs nevar apgalvot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot bankas Citadele kredītu vairāk nekā 150 000 eiro apmērā, Pāvilostas ostas pārvaldē veikti būtiski modernizācijas un paplašināšanas darbi, informē bankas pārstāvji.

Tie jau šoruden ostai ļāva pārziemošanai uzņemt vairāk viesjahtu no ārzemēm – aizpildītas ir visas 12 jahtu ieziemošanas vietas.

«Ir uzlabota infrastruktūra, faktiski ir dubultots piestātņu vietu skaits - projekts ļāvis izbūvēt vēl sešas jaunas. Tādējādi šobrīd varam apkalpot 20 viesjahtas, un ostā ērti var justies gan zvejnieku kuģi, gan arī tūristi, kas ceļo pa Baltijas jūru un Latvijas piekrasti. Visas jahtas ieziemošanas vietas ir aizņemtas. Šovasar īstenojām galvenos būvniecības un paplašināšanas darbus, bet modernizāciju pilnībā plānojam pabeigt nākamā gada pavasarī,» stāsta Pāvilostas ostas pārvaldes pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedvesmojoties no jaunā, 2,6 miljonus dolāru vērtā superauto Bugatti Chiron, kas savu pasaules pirmizrādi nupat kā piedzīvoja Ženēvas autošovā, autoražotājs Bugatti kopā ar jahtu dizaineri Palmeru Džonsonu radījuši greznu sporta jahtu Bugatti Niniette 66.

Jahta būs pieejama ļoti ierobežotā daudzumā un jaunā modeļa piegādes plānots uzsākt 2018.gada martā. Pašlaik plānots saražot 66 šādas jahtas. To cenu Bugatti nolēmis paturēt noslēpumā. Uz eksluzīvās jahtas ir kamīns, džakuzī, šampanieša bārs, sauļošanās klājs, ādas krēsli.

Bugatti jahtas fotogrāfijas skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nogalē noslēgušās sacensības Rīgas kauss burāšanā 2019, kas norisinājās Rīgas sporta burāšanas centrā un pulcēja vairāk nekā 150 dažāda vecuma burātājus - sākot no pavisam maziem līdz burātājiem nopietnā vecumā ar daudzu gadu pieredzi.

Sacensībās pavisam kopā startēja 61 dalībnieks, tostarp jaunieši un bērni – 20 jahtas Laser jahtu klasē, 17 vējdēļi Techno 293 klasē, kā arī 24 Jūras Jahtu komandas, kas tika dalītas 2 jahtu grupās (līdz 10 m garumā, virs 10 m garumā) un 7 monotipa sporta jahtas (PLATU 25 un STAR jahtu klasēs).

Laikapstākļi abas dienas bija labvēlīgi burāšanas sacensībām – ar sauli un pietiekamu vēja stiprumu burāšanai.

Pavisam kopā abās dienās tika doti 6 - 8 starti Daugavā, akvatorijā pie Vanšu tilta, bet Jūras Jahtas sacensībās piedalījās vienu dienu, kur izbrauca 1 garo distanci – pa Daugavu no Vanšu tilta līdz Bolderājai un atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojums: Indijas okeāna iemītniekiem pa pēdām

Sagatavojusi Linda Zalāne, 27.03.2015

Ja esi piesardzīgs un uzvedies kārtīgi, nevienu neaiztiec, nirstot nekas neapdraud. Šī zivs laikam šo likumu nezināja, jo, ķerot gaisa burbuļus, vairakkārt gana spēcīgi parāva mani aiz matiem.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesaka: Ieva Stūre, Komunikācijas aģentūras/Edelman Affiliate biznesa attīstības direktore

Apmēram trīs gadus mana kaislība ir niršana. Iepriekš zemūdens valstību iepazinu Sarkanajā jūrā Ēģiptē. Tā šī vaļasprieka piekritējiem ir viena no populārākajām vietām pasaulē, kurai līdzvērtīgu sameklēt ir samērā grūti. Tomēr esmu atvērta jauniem galamērķiem un ieinteresējos par Maldivu salām Indijas okeānā.

Plānotais ceļojuma laiks bija jūnijs. Tas šai kūrortvalstij skaitās laiks ārpus aktīvās tūrisma sezonas. Lai atvaļinājuma laikā nebūtu jāpiedzīvo lietavas, ievācu informāciju no profesionāļiem, kas apliecināja, ka arī šajā laikā Maldivu salas ir pievilcīgs galamērķis, gan lai nirtu, gan lai baudītu sauli. Turklāt, apmeklējot salas ārpus aktīvās sezonas, ir vairākas priekšrocības – mazāk tūristu un zemākas ceļojuma izmaksas. Sakravāju ceļojuma somu un pagājušā gada Līgo svētkus sagaidīju, iepazīstot Indijas okeāna zemūdens pasauli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

DB analizē: Valsts nekontrolē Meroni rīcību

Sandris Točs, speciāli DB, 29.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta

Šādi vedina domāt atbildes, ko laikrakstam Dienas Bizness sniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans. Tikmēr laikraksta rīcībā ir nonākušas jaunas liecības par aizdomīgām darbībām, kuras ar arestēto mantu, iespējams, ir veicis R. Meroni, par kurām intervijā stāsta bijusī AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa. Kā zināms, preses rīcībā ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, ko pieļāvis valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tā sauktajā Lemberga krimināllietā R. Meroni, iespējams, savām personīgajām vajadzībām iegādājoties helikopteru, jahtu un privātīpašumu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības Osta, AS Kālija Parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas Tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

VIDEO, FOTO: Rīgas sporta burāšanas centra dibinātājs: Uz lielu peļņu neceru

Laura Mazbērziņa, 19.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms diviem gadiem izveidotā Rīgas sporta burāšanas centra attīstībā kopumā investēti aptuveni 200 tūkstoši eiro. Tas piesaista ne vien prasmīgus burātājus, bet ikvienu interesentu, kuram patīk aktīvs un veselīgs dzīvesveids, kā arī sportiskas aktivitātes uz ūdens, biznesa portālam db.lv stāsta Andrejs Buls, Rīgas sporta burāšanas centra izpilddirektors.

Biedrība Latvian Sailing Team pirms diviem gadiem atvēra Rīgas sporta burāšanas centru Matrožu ielā 7A, Ķīpsalā, blakus Ostas skatu biroju ēkai. Rīgas sporta burāšanas centrs ir veidots pēc ilggadēju burātāju iniciatīvas kā bāzes vieta sporta jahtām PLATU 25. Tās ir Farr Design sporta jahtas, ar kurām var burāt piecu cilvēku komanda. Šobrīd Latvijā jau ir 18 šāda tipa jahtas. Komandas aktīvi trenējas un piedalās gan vietēja mēroga, gan starptautiskās sacensībās.

Rīgas sporta burāšanas centra dibinātājs un vadītājs, burātāju komandas Latvian Sailing Team izveidotājs A. Buls ir pabeidzis Latvijas Jūras Akadēmiju un burāt sācis jau bērnībā Lielupes jahtklubā pie trenera Rūdolfa Vikmaņa ar Optimist klases laivu. A. Buls ir desmitkārtējs Latvijas čempions dažādās laivu klasēs, kā arī ir iegūti citi apbalvojumi. «Uzsākot šo sporta biznesu, es nedomāju, ka gūšu lielu peļņu. Šis ir vairāk hobija bizness, kur es ieguldu savu enerģiju un mīlestību pret sportu,» komentē A. Buls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 25.-28.septembrim Monako jau 29.reizi notiek jahtu šovs, kurā tiek demonstrētas pasaulē dārgākās jahtas.

Šovs ik gadu piesaista ekskluzīvāko jahtu īpašniekus, pārdevējus un potenciālos pircējus, jahtu dizainerus, tirgotājus un citus nozares pārstāvjus.

Šajā gadā šovā piedalās 125 jahtas, no kurām 44 ir debitanti. Kā CNN Travel lēš šova pārstāvis Johans Pizzardini, kopējā superjahtu vērtība izstādē ir aptuveni 3,9 miljardi eiro.

Šovs ik gadu pulcē aptuveni 30 tūkstošus apmeklētāju.

Galerijā augstāk - ieskats šovā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mani nosēdināja pie galda un teica – šim kuterim pēc mēneša ir jābūt ražotnē. Vai nu tu to mācēsi vai nemācēsi. Pirmajā mēnesī strādāju līdz vēliem vakariem, arī brīvdienās, lai pirmais projekts būtu pabeigts un es būtu sevi pierādījis,» par savu karjeru Lielbritānijas kompānijā Dixon Yacht Design stāsta jahtu dizainers Mārtiņš Ēlerts

Lielbritānijas uzņēmumā Dixon Yacht Design M. Ēlerts sāka strādāt jau ar iesāktu projektu, kurš bija jāpabeidz. Tagad viņa galvenais uzdevums ir tehnisku rasējumu klientam pasniegt kā baudāmu attēlu. M. Ēlertam Liepājas mākslas skolā iegūtā izglītība un prasmes noderējušas. «Arhitekti izstrādā korpusu, rasējumus, iedod vadlīnijas, un es to pārvēršu 3D vidē – katru milimetru, stūrīti un virsmu. Es esmu tas, kurš parāda, kā tas izskatīsies reālajā dzīvē. Tad tiek sūtīts ražotājam, piemēram, uz Ķīnu, Vāciju. Viņi uzbūvē, un ir gatavs produkts,» stāsta M. Ēlerts. Ierasti uzņēmums izstrādā projektus mazākām jahtām, kas sasniedz 30 pēdas (9,1 metrs) līdz pat 70 (21,3 metri) pēdām. Ik pa brīdim tiek saņemti arī lielāki pasūtījumi, piemēram, 111 (33,8 metri) pēdas, ir pat bijuši lielāki, bet tie vairāk ir palikuši koncepta izstrādes stadijā. Pēdējos gados ir atgriezies pieprasījums pēc burjahtām. Pēdējos divos gadus Dixon Yacht Design ir radījis četras burjahtas un vienu specpasūtījumu, kas tika radīts pēc klienta vēlmēm. «Tas bija viens no aizraujošākajiem projektiem, bet tajā pašā laikā nežēlīgi sarežģīts. Ja esi cilvēks ar naudu un vēlies dzīvesstila jahtu, tad vieglāk ir kļūt par kutera kapteini, nevis burātāju. Burāšana ir māksla, bet, lai iemācītos vadīt kuteri, ir jāaiziet uz kursiem. Tie, kuriem ir nauda, arī rada pieprasījumu, un lielākā daļa vēlas kuterus, lai iekāptu, pagrieztu atslēgu un brauktu,» stāsta M. Ēlerts. Specpasūtījumos viss ir atkarīgs no tā, cik cilvēks ir gatavs maksāt, vai var regulāri visu apmaksāt, lai projekts virzītos uz priekšu. Projektu var realizēt gada laikā, bet tas var arī aizņemt vairākus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc franču kompānijas "Smart Island Riviera" pasūtījuma uzņēmuma "Latitude Yachts" ražotnē Rīgas ostā šoruden top ekskluzīvs kuģa projekts – 1700 m2 plaša peldoša sala, kuru nākotnē viesu uzņemšanai plānots noenkurot Francijas Rivjērā netālu no Kannām, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Uz peldošās salas atradīsies pludmales klubs ar restorānu, bāru un peldbaseinu, un uz tā vienlaikus varēs uzņemt līdz pat 400 viesiem.

"Kuģis ir unikāls – pirmais tik liels šāda veida projekts pasaulē. Plānojam, ka peldošā sala galvenokārt tiks izmantota dažādu pasākumu organizēšanai, bet ikdienā uzņems viesus kā pludmales klubs. Mūsu kompānijai šis ir pirmais projekts, bet nākotnē plānojam uzbūvēt un atvērt vairākas šāda veida peldošas izklaides vietas visā pasaulē. Mūsu mērķis – radīt augsta līmeņa produktu, kurš būtu tehnoloģiski mūsdienīgs, bet vienlaikus klasiski ērts un patīkams mūsu viesiem," saka "Smart Island Riviera" prezidents Marks Odino (Marc Audineau).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 26.septembrī, sācies ikgadējais starptautiskais Monako Jahtu šovs, kurā satiekas dārgākās pasaules luksusa jahtas, raksta Business Insider.

Kopumā šovā tiek demonstrēta 121 superjahta, kuru kopējā vērtība ir 3,5 miljardi ASV dolāru. Vidējā vienas jahtas vērtība ir aptuveni 31 miljons dolāru. No visām izstādē demonstrētajām superjahtām, 42 šis šovs ir debija, savukārt 45% jahtu vecums ir mazāks nekā 2 gadi.

Garākā izstādē demonstrētā jahta ir Aquarius, kura ir 95 metrus gara. Galerijā augstāk – ieskats jahtu šovā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rojā dots starts Rīgas jūras līča regatei Gulf of Riga Regatta 2019 (GoRR), kas paralēli iezīmē arī Latvijas Atklāto jūras burāšanas čempionātu 2019 un jauniedibinātā Livonijas kausa izcīņu, informē pasākuma organizatori.

No trīs Baltijas valstīm savā starpā sacentīsies 33 komandas, kuras sadalītas trīs klasēs.

«Šī regate lokācijas un izplānotā maršruta dēļ ir ļoti pateicīga, lai gan Igaunijas, gan Lietuvas dalībnieki varētu piedalīties šajās sacensībās, jo tā atrodas tieši pa vidu. Prieks, ka šogad ir pieteikušies divas reizes vairāk dalībnieku nekā pērn,» komentē Madis Ausman, sacensību galvenais tiesnesis no Igaunijas.

Burātāju komandas ir sadalītas trīs klasēs – ORC, LYS1 un LYS2. Kur ORC un LYS ir apmērīšanas sistēmas, kas nodrošina iespēju salīdzināt rezultātus dažādām jahtām. Kopumā no Latvijas ir pieteikušās 22 komandas, no Igaunijas - 8, bet no Lietuvas - 3. Sadarbībā ar Intelligent Systems notiek dalībnieku jahtu globālā pozicionēšana, kas regates mājaslapā ļauj sekot sacensību norisei un redzēt jahtu atrašanās vietas reālā laikā. Kā skaidro sacensību organizatori, no katras Baltijas valsts ir ieradušies vērā ņemami dalībnieki, kas pacīnīsies par pirmo Livonijas kausa trofeju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Spānijā aiztur jahtu ar kokaīna kravu un Igaunijas pilsoni

LETA--ERR, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas policija aizturējusi jahtu, uz kuras atklāta vairāk nekā pustonna kokaīna un citu narkotiku, un uz jahtas aizturēta Igaunijas pilsone, vēstīja portāls «Euroweeklynews».

Jahta bija ceļā no Brazīlijas uz Spāniju.

Saistībā ar notikušo aizturētas piecas personas, tostarp Igaunijas pilsone, kas gatavojās narkotiku ievešanai Spānijā ar Nīderlandē reģistrēto jahtu «Imagine».

Narkotikas tika atrastas slēptuvē, bet uz jahtas atrasta arī skaidra nauda un šaujamierocis ar nodzēstu sērijas numuru.

Nīderlandē bāzētā noziedzīgā grupējuma izsekošana notikusi divus gadus. 2018.gada maijā jahta devās ceļā no Valensijas Spānijā, uzturējās Brazīlijā, pēc tam Portugālei piederošajās Azoru salās un tad uzņēma kursu uz Spāniju, kur to aizturēja.

Starptautiskās policijas operācijas laikā aizturētas piecas personas. Pārējie aizturētie ir Lielbritānijas un Nīderlandes pilsoņi. Koordinētajā operācijā piedalījās Spānijas, Nīderlandes, Portugāles un Igaunijas tiesībsargājošās institūcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru