Quantcast
Būve

FOTO: Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas 2018 nominanti un laureāti

Zane Atlāce - Bistere, 21.05.2018

Lielā Arhitektūras gada balva - simboliskais zelta ananass – piešķirts Liepājas Valsts 1. ģimnāzijai un tās autorei arhitektei Ilzei Mekšai

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Lielā Arhitektūras gada balva - simboliskais zelta ananass – piešķirts Liepājas Valsts 1. ģimnāzijai un tās autorei arhitektei Ilzei Mekšai, SIA Wonderfull, informē Latvijas Arhitektu savienībā.

Arhitektūras gada balvas ieguva Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas rekonstrukcija un A korpusa jaunbūves 1.kārta, bērnu laukums Labirints un daudzdzīvokļu ēkas Ģertrūdes ielā 121.

Šo lēmumu pieņēma Fināla žūrija, uzsverot, ka: «Mūsdienu izglītības idejas ir ieviesušas izmaiņas kopējā izglītības konceptā, tāpēc uzdevums vēsturisko ēku pielāgot esošajai situācijai ir bijis sarežģīts. Šī projekta realizācijā ir skaidri redzams, cik produktīvas bijušas attiecības starp arhitektu un klientu. Arhitektu pieeja esošajai ēkai un vēsturiskajai situācijai, kurā tā atrodas, parāda, cik liela uzmanība tika pievērsta jaunu ideju radīšanai vēsturiskajā kompleksā. Tas darīts tādā veidā, ka tagadne un pagātne savstarpēji nepretojas viena otrai. Šī ēka ir lielisks piemērs tam, ka pagātni nav jādzēš, lai radītu radikālus un mūsdienīgus uzlabojumus.»

Fināla žūriju šogad veidoja arhitekts, urbānists un Parīzē bāzētās Studio Muoto vadītājs Īvs Moro (Yves Moreau), atlases žūrijas izvirzītā pārstāve, viena no Cīrihē bāzētā Hosoya Schaefer Architects biroja vadītājām, arhitekte Dagnija Smilga, Igaunijas Arhitektu savienības prezidente un pazīstamā igauņu arhitektu biroja Kavakava līdzdibinātāja, arhitekte Katrina Kova (Katrin Koov), jaunās paaudzes neatkarīgais arhitekts, lietuvietis Lins Lapinsks (Linas Lapinskas), kā arī Londonas biroja PUP architects pārstāvis un Oxford Brookes universitātes arhitektūras nodaļas lektors, arhitekts Teodors Molojs (Theodore Molloy). Fināla žūrijas gala lēmums tika pieņemts kopīgi, izvērtējot Atlases žūrijas izvēlētos 9 nominantus.

Par Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 vienojošo tēmu tika izvirzīta būvkultūra (baukultur). Būvkultūras idejas pamatā ir diskusija par to, kādēļ nepieciešama laba, kvalitatīva un kultūrvidei atbilstoša arhitektūra, un kāda ir ikviena cilvēka nozīme apkārtējās vides veidošanā.

Šogad Latvijas Arhitektūras gada balvai 2018 tika pieteikti 46 darbi. Pirmajā kārtā darbus vērtēja Atlases žūrija septiņu nozares ekspertu sastāvā, to vidū bija arhitekti un gada balvas laureāti Austris Mailītis, Pēteris Blūms, Kārlis Melzobs, Juris Lasis un Dagnija Smilga, kultūras projektu un Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa un mākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas vadītājs Andris Eglītis. Atlases žūrija otrajā kārtā nodeva viņu izvēlēto 9 darbu vērtēšanu Fināla žūrijas rokās, kuri pieņēma gala lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Konkursa Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2017 laureātes

Zane Atlāce - Bistere, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai popularizētu sabiedriski aktīvas sievietes, kuras sniegušas īpašu ieguldījumu arhitektūras, dizaina un būvniecības procesos, aizvadīts jau otrais konkurss–forums Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2017, informē konkursa rīkotāji Building Design and Construction Council.

Laureātes tika izvēlētas sešās nominācijās.Par gada sievieti arhitektūrā 2017 atzīta arhitekte Ruta Krūskopa (GRAF-X). Gada sieviete būvniecībā 2017 – mikroklimata eksperte Ērika Lešinska (Menerga), gada sieviete dizainā 2017 – dizainere Santa Meikulāne, Lolot Design, gada sieviete arhitektūras veicinātāja 2017 – arhitektūras mantojuma eksperte Vita Banga,gada sieviete būvniecības veicinātāja 2017 – Silvija Štrausa, LLU Arhitektūras un būvniecības katedras profesore, gada sieviete dizaina veicinātāja 2017 – žurnāliste, dizaina apskatniece Anita Pīra.

Par nozīmīgiem sasniegumiem forumā tika godināta arhitekte Anna Vasiļjeva, ALTA GRUPA, arhitekte Ilze Ratniece, REM PRO, arhitektūras veicinātāja Sandra Treija, RTU APF profesore, Elīna Orna, Kuldīgas pašvaldība, dizainere Dace Blūma, dizainere Inese Oboļeviča, dizaina veicinātāja Edīte Bērziņa, LMA pasniedzēja, Zane Eglīte, Skrundas pašvaldība, būvniece Helēna Endriksone, LBS valdes locekle, Linda Malvesa, CMB, būvniecības veicinātāja Dace Čoldere, VKPAI, Inga Janeliukšte, BVKB.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 nominanti

Lelde Petrāne, 11.04.2018

Bērnu laukums «Labirints», autori: Liene Mackus sadarbībā ar SIA Balta istaba

Fotogrāfs: Jurģis Rikvelis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti atlases žūrijas izraudzītie Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 nominanti. Šogad par valsts augstāko apbalvojumu arhitektūrā turpinās sacensties 9 darbi. Nākamajā posmā darbu vērtēšana tiks nodota fināla žūrijas rokās, kura izraudzīs galveno balvu ieguvējus. Labākie Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 darbi tiks paziņoti 18. maijā svinīgā apbalvošanas ceremonijā K.K. fon Stricka villas dārzā.

Šogad Latvijas Arhitektūras gada balvas konkursam tika pieteikti 46 darbi, to vidū gan sabiedriski nozīmīgi objekti, gan privātmājas, gan arī ar arhitektūru saistīti notikumi.

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 nominanti - raksta galerijā!

«Gada balvai iesniegtajos objektos iezīmējas divas svarīgas tendences Latvijas arhitektūras ainavā. Pirmkārt, projekti, kas saistīti ar vēsturiskā mantojuma saglabāšanu un tālāku attīstīšanu, ir konkurētspējīgi arhitektūras piemēri Eiropas kontekstā. Ir vērojama pieaugoša konceptuāla interese un iejūtība pret esošo ēku substanci. Savukārt jaunbūvēs, kurām ne tikai jāveic vērtīgs pienesums sabiedrībai, jārespektē vietas un laika konteksts, bet arī jārada jauna forma, nereti rodas priekšstats par skaidras arhitektūras valodas un domas tīrības trūkumu. Pašvaldību projektos vērojama augsta mērķtiecība projekta sākumā, taču nepieciešamākais uzlabojums būtu jauni kvalitātes kontroles mehānismi projekta izstrādes un būvniecības procesā,» komentē Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 atlases žūrijas pārstāve Dagnija Smilga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paziņos Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvējus

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 18.oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2018 laikā tiks paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvēji.

Pirmie seši mēneši Baltijā 2018. gadā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) nozarē aizvadīti aktīvi, liecina Prudentia M&A Folio dati. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā tika izziņoti 137 M&A darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm. Ja salīdzina 2018. gada pirmos sešus mēnešus ar šo pašu periodu 2017. gadā, tad šogad M&A nozare Baltijā bijusi par 26 darījumiem jeb 23% piesātinātāka. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos 28 Baltijas M&A darījumiem bija publiski pieejamas vērtības, kuru akumulētā summa bija aptuveni 976,3 milj. EUR. Lielāko trīs darījumu vērtība aizņem aptuveni 70% no kopējās publiski pieejamās darījumu summas Baltijas M&A sektorā. 2018. gadā pirmajos sešos mēnešos izziņotie darījumi pārsvarā bija Baltijas reģiona ietvaros, veidojot 54% no kopā izziņotajiem M&A darījumiem. Vienas valsts ietvaros pārliecinoši aktīvākā bija Igaunija, kur tika izziņoti 32 M&A darījuma, kam sekoja Lietuva un Latvija ar attiecīgi 24 un 7 izziņotiem M&A darījumiem. Toties tieši Latvijas uzņēmumi analizētajā periodā bija visizplatītākie starptautisko investoru lokā. 15 izziņotajos M&A darījumos Latvijas uzņēmumu iegādājās ārpus Baltijas bāzēts uzņēmums, Lietuvā un Igaunijā šāda tipa M&A darījumi tika izziņoti attiecīgi 12 un 8 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sākas darbu pieteikšana Latvijas Arhitektūras gada balvai

Zane Atlāce - Bistere, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Arhitektu savienība aicina pieteikt darbus prestižākajam apbalvojumam Latvijas arhitektūrā – Latvijas Arhitektūras gada balvai, kuras mērķis ir apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sasniegumus un veicināt augstvērtīgu arhitektūras attīstību.

Šogad var iesniegt arī darbus, kas nodoti ekspluatācijā iepriekšējos gados. Latvijas Arhitektu savienība aicina arhitektus, pasūtītājus, būvniekus, pašvaldības un sabiedriskās organizācijas iesniegt darbus konkursam līdz 1.martam.

Latvijas Arhitektūras gada balva ir prestižs apbalvojums Latvijas arhitektūrā, kas akcentē un cildina izcilākos sasniegumus Latvijas arhitektūras nozarē. Balvas pasniegšanas ceremonijas mērķis ir parādīt un popularizēt Latvijas arhitektu sasniegumus un veicināt nozares attīstību. Konkursu organizē Latvijas Arhitektu savienība.

Visi Latvijas Arhitektūras balvai pieteiktie darbi tiks vērtēti divās kārtās, pēc vienādiem un vienlīdz svarīgiem kritērijiem: ideja un koncepcija, projekta vienotība jeb vai darbu iespējams uzskatīt par vienotu veselumu, atbilstība projekta uzdevumam, konteksts un mērogs, rūpība un pamatīgums, kā arī sabiedriskais nozīmīgums un emocionālā iedarbība. Žūrijas sastāvā šogad ir arhitekti Ilze Mekša, Gunta Grikmane, Agnese Lāce un Viktors Valgums, tēlniece Liene Mackus, rakstnieks Pauls Bankovskis un dizainers Artūrs Analts. Otrajā kārtā nominantus vērtēs Fināla žūrija, ko tradicionāli veido pieredzējuši arhitekti no ārvalstīm, kā arī viens Atlases žūrijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, AS «UPB» pārstāve ar saņemto balvu kategorijā «2018.gada lielo nodokļu maksātāju grupā kā lielākais nodokļu maksātājs Kurzemes plānošanas reģionā» un finanšu ministrs Jānis Reirs VID Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonijā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Pirmajā Latvijas Ainavu arhitektūras balvā pieteikti visi Latvijas reģioni

Monta Glumane, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajai Latvijas Ainavu arhitektūras balvai nominācijās «ārtelpas», «personības» un «procesi» ir iesniegts 81 pieteikums un pieteikti visi Latvijas reģioni, informē Latvijas Ainavu arhitektu asociācija (LAAA).

Nacionālā žūrija pirmo reizi tikās 20. jūnijā un īsi pēc tam sākusi ārtelpu apskati, novērtējot tās klātienē un tiekoties ar projektu autoriem un atbildīgajām personām.

Ārtelpu apskatei nacionālā žūrija veltīs septiņas dienas, no kurām trīs paredzētas Rīgai un Rīgas reģionam, bet četras dienas žūrija pavadīs Vidzemes, Latgales un Kurzemes reģionos. Vērtējot mērogā un raksturā daudzveidīgās publiskās un privātās ārtelpas, žūrija apzinās, ka vienā darbā nav iespējams apvienot visas kvalitātes. Katrā darbā tiks izceltas dažādas kvalitātes saskaņā ar darbu kategorijām, bet uz visiem tiks attiecinātas trīs vispārīgas kvalitātes - ideja, meistarība, rezultāts, kuras ir izcilu ainavu arhitektūras darbu pamatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020 pretendenti

Db.lv, 09.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Arhitektūras gada balvas atlases žūrija izziņojusi darbus - ēkas un procesus -, kas turpinās cīņu par augstāko apbalvojumu Latvijas arhitektūrā, informē Latvijas Arhitektu savienība.

Par Latvijas Arhitektūras gada balvu sacentīsies 9 žūrijas izvirzīti nominanti (skatīt galerijā). Nākamajā posmā darbu vērtēšana tiek nodota fināla žūrijai, kas izraudzīs galveno balvu ieguvējus. Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020 svinīgā ceremonija un balvu pasniegšana norisināsies 30. oktobrī, H2O 6 kvartāla Aisteres zālē.

Šogad Latvijas Arhitektūras gada balvai tika saņemti 50 pieteikumi, kuru vidū ir gan ar īpašu uzmanību celtas privātmājas, gan sabiedriski nozīmīgi objekti, kā arī ar arhitektūru saistīti notikumi. Konkursa atlases žūrija tālākai darbu izvērtēšanai ir izvirzījusi 9 nominantus.

"Globālajos procesos mēs piedalāmies ne tik daudz ar sekošanu modīgiem trendiem, vai būdami spējīgi prasmīgi likt lietā visas jaunākās būvniecības tehnoloģijas, bet ar to, kāda ir mūsu attieksme pret vidi, klimata izmaiņām, resursu izmantojumu un patēriņa kultūru. Tādās krīzēs, kādu pasaule piedzīvo šogad, drīzāk rodas nevis jauni, revolucionāri telpas lietošanas veidi, bet daudz straujāk notiek tie procesi, kas sabiedrībā pamazām bija attīstījušies jau pirms tam. Ir funkcijas un priekšstati par telpas lietošanu, kas jau bija sākuši transformēties vai pat kļuvuši apšaubāmi, un šī gada pieredze to vēl vairāk izgaismoja. Šie aspekti bija šī gada žūrijas uzmanības fokusā," izvēli komentē Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020 atlases žūrijas pārstāvis Vents Vinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2019 pretendenti

Zane Atlāce - Bistere, 20.03.2019

Kultūras būves (kultūras, izglītības, sakrālās ēkas)

Daugavas stadiona tribīņu pārbūve. Būvprojekta izstrādātājs: PS LNK Industries partnership, TS, AR daļas SIA JR elements arhitektūras risinājumi, SIA MALUS architects, SIA DR arhitekti ( Dāvids Rubins, Renārs Putniņš, Juris Rotčenkovs, Marta Tabaka, Anda Ābele, Jānis Rudzītis, Eva Rotčenkova, Zanda Priedeslaipa, Ance Ruķe) . Būvnieks: PS LNK Industries partnership

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālajam arhitektūras konkursam Latvijas arhitektūras gada balva šogad pieteikti 45 darbi, informē konkursa rīkotāji.

Žūrija tuvākajās nedēļās atsevišķus objektus aplūkos klātienē, vērtējot tādus aspektus kā koncepcija, projekta vienotība, konteksts un mērogs, sabiedriskais nozīmīgums un emocionālā iedarbība. Gada balvas nominanti tiks paziņoti 10.aprīlī. Pēc šī posma darbu uzsāks fināla žūrija, kuras sastāvā būs dažādi ārvalstu speciālisti, kā arī fināla žūrijas dalībnieki. Konkursa apbalvošanas ceremonija notiks 17. maijā Arhitektūras nedēļas ietvaros.

Balvai pieteiktos objektus un procesus skatiet galerijā!

Žūrijā darbosies Gunta Grikmane, Ilze Mekša, Agnese Lāce, Liene Mackus, Viktors Valgums un Artūrs Analts.

Arī šogad balvas ietvaros tiek vērtēti ne tikai objekti - ēkas, vides objekti, interjeri, ainavu arhitektūra, - bet arī procesi - notikumi, izdevumi, izstādes un projekti, kas atstājuši iespaidu gan uz arhitektūras nozari, gan sabiedrības emocijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvai 2018 pieteiktie darbi

Zane Atlāce - Bistere, 13.03.2018

Objekti: Sabiedriskas ēkas (viesnīcas, biroju ēkas, veselības un ārstniecības iestādes)

Multifunkcionālā servisa ēka Alūksnē. Arhitektu birojs “NAMS”: Būvprojekta vadītājs, arhitekts Māris Malahovskis, Arhitekts, dizainers Māris Krūmiņš Ainavu arhitekte Gunita Čepanone Ceļa inženieris Andrejs Stiprais

Avots: latarh.lv

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Balvas ietvaros tiek vērtēti ne tikai objekti - ēkas, vides objekti, interjeri, ainavu arhitektūra, - bet arī procesi - notikumi, izdevumi, izstādes un projekti, kam ir bijusi ietekme uz arhitektūras nozari.

Latvijas Arhitektūras gada balvai šogad iesniegti 46 pieteikumi. Konkursa darbi tiek pieteikti un vērtēti divās kategorijās – objekti un procesi, kas pēdējā gada laikā atstājuši paliekošu iespaidu uz arhitektūras nozari, informē Latvijas Arhitektu savienībā.

Gada balvas nominanti tiks paziņoti preses konferencē 11. aprīlī, bet konkursa apbalvošanas ceremonija notiks 18. maijā Arhitektūras nedēļas ietvaros, kad no 14. līdz 18. maijam norisināsies vairāki arhitektūras nozarei veltīti notikumi, to skaitā ārvalstu lektoru publiskas lekcijas un konkursa nominantu darbu izstāde.

Konkursam pieteiktos darbus skatiet galerijā!

Latvijas Arhitektūras gada balvu pasniedz Latvijas Arhitektu savienība sadarbībā ar LR Kultūras ministriju, un tas ir nozīmīgākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā. Pagājušajā gadā zelta ananass nokļuva Šaoliņas lidojošo mūku teātra autoru rokās; sudraba ananasus saņēma Restaurācijas kategorijā iesniegtā Ludzas Lielā sinagoga un tās autori SIA Konvents, un Latvijas Nacionālās bibliotēkas patstāvīgā ekspozīcija Grāmata Latvijā, un autori GAISS, Associates, Partners et Sons un Latvijas Nacionālā bibliotēka, kas tika iesniegta Interjeru kategorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – VEF Kultūras pils

Zane Atlāce - Bistere, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Atklāta Latvijas paviljona ideja Venēcijas arhitektūras biennālē

Laura Mazbērziņa, 27.03.2018

Juglas būvniecība Rīgā, 1970. gadu sākumā. foto – autors nezināms, Latvijas Valsts arhīvs, 478. fonds

Foto: Autors nezināms, Latvijas Valsts arhīvs, 478. fonds

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Venēcijas biennāles 16. starptautiskajā arhitektūras izstādē Latviju pārstāvēs kuratoru komanda ar paviljonu «Together and Apart» («Kopā un atsevišķi»). Ekspozīcija pievērsīsies daudzdzīvokļu namu arhitektūrai un lomai sabiedrības organizēšanā. Izstāde aicinās vērtēt, kā šī arhitektūras tipoloģija regulē dzīvi kopā un atsevišķi — kaut arī dzīvoklis sniedz iespēju norobežoties no ārpasaules, tas vienmēr ir arī daļa no kopīgas struktūras.

Šogad Latvijas ekspozīcija atradīsies Venēcijas Arsenālā, Artilērijas zālē, un tās oficiālā atklāšana notiks 25. maijā. Venēcijas arhitektūras biennāle ir vērienīgākā un prestižākā arhitektūras izstāde pasaulē, kas tiek rīkota reizi divos gados. Latvijas paviljonu «Together and Apart» veido kuratoru komanda, kuras sastāvā ir arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, arhitekts Matīss Groskaufmanis, scenogrāfe Anda Skrējāne un Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa.

«Divas trešdaļas jeb 66,1% Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos, kas ir augstākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Līdz ar to, daudzdzīvokļu nami lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikdienā ir vistuvākā saskarsme ar arhitektūru. Tai pašā laikā gan eksperimenti dzīvojamo namu arhitektūrā, gan plašākas diskusijas par to, kādā vidē dzīvot modernai Latvijas sabiedrībai, ir lielā mērā pazudušas no arhitektūras diskursa,» stāsta komandas pārstāvis Matīss Groskaufmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2018. gada februāra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,69 miljonus eiro, kas ir par 33% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Japānā – par 6430%, Lietuvā – par 161%,Gruzijā – par 155%, Kazahstānā – par 118%, un Baltkrievijā, kur realizācija pieaugusi par 92%. 2018. gada februārī veiktas būtiskas piegādes uz Uzbekistānu un Tadžikistānu. Lielākie noieta tirgi bija Latvija, Krievija, Baltkrievija un Ukraina. Koncerna produkti tika realizēti 35 valstīs.

Aptieku tīkla «Latvijas aptieka» realizācija sasniedza 1,68 miljonus eiro, kas ir tikpat, cik šajā laikā pērn. 2018. gada februārī darbojās 68 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma «Silvanols» apgrozījums 2018. gada februārī bija 0,59 miljoni eiro, kas ir par 4% vairāk nekā šajā periodā pērn. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja «Tonus Elast» un «Elast Medikl», kas nodarbojas ar «Tonus Elast» produktu izplatīšanu Krievijā, realizācija 2018. gada februārī veidoja 0,65 miljonus eiro. Ārstniecības iestāžu «Klīnika DiaMed» un «OlainMed» kopējais apgrozījums šajā laikā bija 0,2 miljoni eiro. Baltkrievijas zāļu tēju un ārstniecības augu pulveru ražotāja «NPK Biotest» apgrozījums 2018. gada februārī sasniedza 0,2 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti

Zane Atlāce - Bistere, 07.09.2018

1. Biroju ēkas jaunbūve un pārbūve Mūkusalas ielā 42

Projektētājs: SIA «OUTOFBOX» un SIA «Mūsu projekts»

Pasūtītājs: SIA «Mūkusalas Biznesa Centrs»

Būvētājs: SIA «Pro Dev»

Autori: arhitekti Pēteris Bajārs, Dace Ržepicka, Līga Vanaga, Ieva Lūse, Sabīne Vecvagare, Jekaterina Smirnova, būvkonstruktors Artjoms Samarins

Foto: Aivars Siliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot visus pretendentus, Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 žūrija nolēmusi izvirzīt kopumā 10 objektus, informē Rīgas pilsētas arhitekta birojā.

Lielākā daļa no balvas pretendentiem ir privāto investīciju projekti dažādos segmentos – viesnīcas, daudzdzīvokļu un īres nami, jaunā ražošana un pilsētvide.

Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis norāda - kaut arī starp finālistiem nav iekļuvuši vairāki liela apjoma sabiedriski nozīmīgi projekti, balvu pretendenti atspoguļo laikmetīgu līdzsvaru starp paša objekta ambīciju un kvalitātēm, kā arī tā pienesumu Rīgas arhitektūrai un pilsētvidei.

Arhitektūras sasniegumu skates 2018. gada balva Rīgas arhitektūrā balvu pretendentu vērtēšanā aicināti iesaistīties arī paši rīdzinieki un visi, kam interesē kvalitatīvas pārmaiņas Rīgas pilsētvidē un arhitektūras attīstība. Skates finālam izvirzītos objektus, kā arī žūrijas ekspertu vērtējumu var aplūkot Rīgas pilsētas arhitekta biroja mājaslapā arhitekts.riga.lv, nobalsot par sev tīkamāko objektu iespējams Rīgas pilsētas arhitekta biroja Facebook kontā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – bijušās viesnīcas Rīga pārbūve

Zane Atlāce - Bistere, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – trīs nami Miesnieku ielā

Zane Atlāce - Bistere, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats dzīvojamo ēku un komercplatību pārbūvē Miesnieku ielā 13, 15 un 17.

Kādreizējo viduslaiku noliktavu ēku atdzīvināšana 21. gadsimta Rīgā ļoti veiksmīgi iezīmē senās Hanzas pilsētas pārtapšanu mūsdienīgā reģionālajā centrā, kurš nepārtrauktā attīstības ceļā nav atstājis novārtā savu vēsturisko lomu un šarmu, secina biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis. Viņaprāt, seno ēku atgriešanās Rīgas nekustamo īpašumu apritē, pirmkārt, jau ir apsveicama no pilsētas vizuālā tēla viedokļa, jo ilgstoši pamestībā un sliktā tehniskā stāvoklī stāvējušās noliktavas radīja nevīžīgu un nesaimniecisku iespaidu vecpilsētas kopējā tēlā.

K.Ceplis uzskata, ka ēku pārtapšana no saimniecisku funkciju veikšanas ēkām par dzīvokļu namiem ir loģiska un pamatota, ņemot vērā namu atrašanās vietu. Vizuāli māju atjaunošana ir izdevusies labi, ļaujot novērtēt arī to vēsturisko nozīmi. Vienlaikus ir rasts cienījams kompromiss starp «toreiz un tagad» lietojot mūsdienīgus arhitektūras un būvniecības risinājumus, padarot ēkas komfortablas atbilstoši mūsu laikmeta prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balva 2019 tiek Sāls mājai Pāvilostā

Zane Atlāce - Bistere, 17.05.2019

Par Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas laureātu, saņemot augstāko apbalvojumu nozarē, šogad atzīta Sāls māja Pāvilostā un tās autore Brigita Bula (Brigita Bula arhitekti)

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas laureātu, saņemot augstāko apbalvojumu nozarē, šogad atzīta Sāls māja Pāvilostā un tās autore Brigita Bula (Brigita Bula arhitekti).

«Vienkāršība, kas iederas, izceļas un ir pārdomāta katrā detaļā. Ekstravagance, kas sasniegta, izmantojot vienkāršus un dabiskus materiālus, un gudru arhitektūras domāšanu. Lai gan objektā dominē dabas varenība, apjoms ir harmonijā ar ainavu un saplūst ar jūru,» tā savu izvēli pamato fināla žūrija, kuras sastāvā ir Igns Ogints (Ignas Uogintas, Lietuva), Indreks Neks (Indrek Näkk, Igaunija), Anabela Varona (Anabel Varona, Spānija) un Agnese Lāce.

Latvijas Arhitektūras gada balvas - sudraba ananasus - ieguva Lubānas kapličas jaunbūve, Alūksnes Bānīša stacija un Mad City Riga 2018 autori, bet žūrijas īpašo atzinību izpelnījās arī Lielplatones vešūža restaurācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Dzīvokļu projektā Rīgas centrā investē 2,7 miljonus eiro

Laura Mazbērziņa, 27.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrā, A. Briāna un Šarlotes ielas krustojumā, šobrīd norisinās vēsturiska dzīvokļu nama renovācija un paplašināšana. Gandrīz puse no tajā esošajiem dzīvokļiem būs divu līmeņu dzīvokļi.

Projektu realizē būvniecības uzņēmums SIA «MP finance», kopējās investīcijas pārsniedz 2.7 milj. eiro.

Nama Aristida Briāna ielā 4 (uz Šarlotes ielas stūra) vēsture iestiepjas 19.gs. beigās. Tai laikā šī pilsētas daļa bija ārpus centra, tur bija mazdārziņi. Attīstoties rūpniecībai, šo apkaimi iecienīja uzņēmēji: sāka veidoties industriālais rajons, un auga pieprasījums pēc strādniekiem pieejamiem īres dzīvokļiem. Ēka A. Briāna ielā 4 ir būvēta 1880. gadā kā trīsstāvu īres nams pēc inženiera, arhitekta Otto Dīces izstrādātā projekta.

Projekta autors nama ārējai arhitektūrai mēģināja piešķirt formas, kas raksturīgas villām un muižām. Viens no redzamākajiem nama elementiem ir masīvais stūra tornis un ielas fasādēs apdare veidota historisma stilam raksturīgās formās. Pirms sešiem gadiem namu iegādājās tā jaunais īpašnieks, un 2017. gadā tika uzsākta nama renovācija. Tika piebūvēti divi stāvi ar lieliem vitrīnu logiem un tajos izveidoti divu līmeņu dzīvokļi. Gandrīz visos dzīvokļos griestu augstums pārsniedz 3 metrus. Nama pagalmā būs autostāvvieta nama iemītniekiem. Rekonstrukcijas gaitā namā ierīkoti jauni inženiertīkli, izbūvēti divi beztrokšņa lifti. Visos dzīvokļos tiks uzstādīti siltuma skaitītāji, un tiek plānots, ka apsaimniekošanas maksa šādam dzīvoklim būs līdz 0.80 EUR/m².

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2019 finālisti

Zane Atlāce - Bistere, 10.04.2019

Kategorijā «Kultūras būves» - Lubānas kapličas jaunbūve. Autori: SIA MAAJA skan: Vita Škapare, Jānis Pomerancevs. Būvnieks: PS A.A. & būvkompānijas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2019 finālam izvirzīti 11 objekti, paziņojusi konkursa žūrija.

Db.lv jau vēstīja, ka šogad Latvijas Arhitektūras gada balvai tika pieteikti kopumā 45 darbi, no tiem 27 tika vērtēti padziļināti.

Šogad konkursā ar rūpīgu un mazas komandas darbu īpaši izcēlušies nelielie darbi, savukārt lielie objekti, žūrijas vērtējumā, izskatījušies sliktāk. Iespējams, to varot skaidrot ar nesakārtotām finansējuma lietām, projektu vadības problēmām u.c, teica atlases žūrijas pārstāve Ilze Mekša.

«Latvijas Arhitektūras gada balvai 2019» pieteiktos darbus vērtēja arhitekti Gunta Grikmane, Ilze Mekša, Agnese Lāce, un Viktors Valgums, tēlniece Liene Mackus un dizainers Artūrs Analts.

Finālam izvirzītos objektus skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 878 milj. eiro, kas ir par 5 % mazāk nekā 2017. gadā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt EBITDA ir samazinājusies par 41 % un ir 321,6 milj. eiro. 2018. gadā koncerna peļņa ir 76,0 milj. eiro. Rezultātus ietekmēja par 44 % mazāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES) zemākas ūdens pieteces dēļ, kā arī AS «Latvenergo» lēmums pieteikties vienreizējai kompensācijai, atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC un tādējādi nodrošinot OIK samazināšanas iespējas.

2018. gadā elektroenerģijas tirgu ietekmēja sausie un karstie laikapstākļi Eiropā, kas izraisīja negaidītu elektroenerģijas cenu kāpumu. Šajos apstākļos koncerns efektīvi izmantoja savu diversificēto ražotņu priekšrocības, AS «Latvenergo» termoelektrocentrālēs saražojot lielāko elektroenerģijas daudzumu kopš 1990. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotās čeku loterijas gada izlozes lielo naudas balvu ieguvēji.

No 56 čekiem, kas piedalījās gada izlozē, noskaidrots 10 000 eiro ieguvējs, kā arī vēl deviņi laimīgie, kuri savā bankas kontā saņems kādu no četrām 5000 eiro naudas balvām un piecām naudas balvām 1000 eiro vērtībā.

Čeku loterijas dati liecina, ka lielās balvas – 10 000 eiro ieguvējs periodā no 2019.gada jūlija līdz decembrim čeku loterijā reģistrējis 68 attaisnojuma dokumentus, taču uzvarējis ar kvīti, kas izsniegta jūlija mēnesī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā. Jūlijā 10 000 eiro laimētājs čeku loterijai reģistrējis divus dokumentus, no kuriem viens dokuments, kā zināms pēc 16.februāra izlozes, ir arī 2019.gada čeku loterijas gada izlozes uzvarētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru