Finanses

Paziņos Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvējus

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Ceturtdien, 18.oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2018 laikā tiks paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvēji.

Pirmie seši mēneši Baltijā 2018. gadā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) nozarē aizvadīti aktīvi, liecina Prudentia M&A Folio dati. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā tika izziņoti 137 M&A darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm. Ja salīdzina 2018. gada pirmos sešus mēnešus ar šo pašu periodu 2017. gadā, tad šogad M&A nozare Baltijā bijusi par 26 darījumiem jeb 23% piesātinātāka. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos 28 Baltijas M&A darījumiem bija publiski pieejamas vērtības, kuru akumulētā summa bija aptuveni 976,3 milj. EUR. Lielāko trīs darījumu vērtība aizņem aptuveni 70% no kopējās publiski pieejamās darījumu summas Baltijas M&A sektorā. 2018. gadā pirmajos sešos mēnešos izziņotie darījumi pārsvarā bija Baltijas reģiona ietvaros, veidojot 54% no kopā izziņotajiem M&A darījumiem. Vienas valsts ietvaros pārliecinoši aktīvākā bija Igaunija, kur tika izziņoti 32 M&A darījuma, kam sekoja Lietuva un Latvija ar attiecīgi 24 un 7 izziņotiem M&A darījumiem. Toties tieši Latvijas uzņēmumi analizētajā periodā bija visizplatītākie starptautisko investoru lokā. 15 izziņotajos M&A darījumos Latvijas uzņēmumu iegādājās ārpus Baltijas bāzēts uzņēmums, Lietuvā un Igaunijā šāda tipa M&A darījumi tika izziņoti attiecīgi 12 un 8 reizes.

Lai novērtētu M&A nozares sasniegumus, jau piekto gadu pēc kārtas tiek noteikti nozares nozīmīgākie darījumi un apbalvoti uzvarētāji, kuri tiks paziņoti ikgadējā Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma laikā, kas šogad notiks Tallinā, 18.-19.oktobrī un ko organizē Sorainen un vadošie biznesa laikraksti Baltijas valstīs – Verslo Žinios (Lietuva), Dienas Bizness (Latvija) un Äripäev (Igaunija). Balvas tiks pasniegtas jau tradicionālajās trīs kategorijās: Baltijas M&A gada darījums 2018, Baltijas privātā/riska kapitāla darījums 2018 un Baltijas darījums ārvalstīs 2018, taču papildus šajā gadā tiks pasniegta balva kategorijā «Baltijas publiskais piedāvājums 2018», tādējādi uzsverot šā gada aktīvo Baltijas kompāniju akciju piedāvājumu biržā. Nozīmīgākos M&A, privātā kapitāla un riska kapitāla darījumus izvērtē īpaša komiteja, kurā ietilpst tirgus profesionāļi un eksperti.

Katrā no kategorijām ir izvirzīti trīs nominanti, kurus izvēlējusies žūrija. Komiteja uzvarētājus izvēlas saskaņā ar vairākiem kritērijiem, tostarp, darījuma vērtība, stratēģiskā nozīme Baltijas reģionam, sarežģītība, inovācijas, finansējuma struktūra un reģionālo pārstāvju iesaiste. Darījumiem, kas tiek nominēti konkursam, jābūt noslēgtiem pēdējo 12 mēnešu laikā, tādējādi nominantu vidū nav iekļauti tādi būtiski nesen izziņoti darījumi kā Luminor un Blackstone nupat paziņotais darījums, kā arī Nelja Energia un Eesti Energia darījums. Tajā pašā laikā komiteja var papildināt nominantu sarakstu, ja kāds liels darījums tiek noslēgts pirms uzvarētāja paziņošanas.

Kā nominanti kategorijā Baltijas M&A darījums 2018 izvirzīti dažādu nozaru uzņēmumi. Pirmais no tiem ir Bauhof Group AS iegādes darījums, kurā pircējs ir Ermitazas UAB. Šī darījuma vērtība sasniedza 35 miljoni eiro un pēc darījuma pircēja grupa Baltijā turpina aktīvu paplašināšanos, kā arī apvienoja Lietuvas un Igaunijas mazumtirdzniecības ķēdes, lai piedāvātu plašāku produktu klāstu abās valstīs. «Šis ir nozīmīgs solis, īstenojot koncepta «dari pats» mazumtirdzniecības tīklu paplašināšanu Lietuvā un ārvalstīs. Mēs redzam iespējas Bauhof tīkla attīstībai, jo, būdams labi pārvaldīts un stabils uzņēmums, tas nodrošina izcilus pakalpojumus gan biznesa klientiem, gan mazumtirdzniecības un e-komercijas klientiem,» komentē Marijus Kriščiūns (Marijus Kriščiūnas), biznesa attīstības uzņēmuma «Ermi Group» direktors un uzņēmuma «Ermitažas» vadītājs.

Otrs kandidāts ir Guangzhou Hangxin Aviation Technology Co., Ltd.’s un Magnetic MRO AS darījums, kura vērtība sasniedza 43,17 miljonus eiro. Pēc darījuma noslēgšanas Ķīnas nozares spēlētāja investīcijas ļāvušas Baltijas kompānijai paplašināties Āzijā. Tāpat tas ir veiksmīgs piemērs BaltCap aiziešanai no privātā kapitāla investīcijām pēc tam, kad atbalstīta kompānijas izaugsme no maza reģionāla spēlētāja līdz pelnošai starptautiskai kompānijai.

Trešais kandidāts ir Seesam Insurance AS iegādes darījums, kura pircējs bija Vienna Insurance Group AG’s. Uzņēmums noteicis mērķis strādāt un paplašināties visā Baltijā un kļūt par ievērojamu tirgus spēlētāju nedzīvības apdrošināšanas tirgū.

Nominanti kategorijā Privātais/Risa kapitāla darījums 2018 pārstāv dažādas valstis. Pirmais no tiem Groglass vadības izpirkuma darījums, ko finansēja Eiropas tiešo aizdevumu fonds Kartesia vairāk nekā 50 miljonu eiro vērtībā, un kas ļaus strādājošam inovatīvam ražotājam paplašināties jaunos tirgos.

Tāpat starp kandidātiem ir Taxify finansējuma piesaiste no DiDi Chuxingg un konsorcija, ko vada Daimler AG.

Savukārt kā trešais kandidāts uz uzvaru minēts Providence Equity Partners’ veiktais Modern Times Group MTG AB Baltijas operāciju (Viasat, TV3, TV3+, TV6, etc) iegādes darījums, kas ir lielākais darījums mediju sektorā, kura vērtība ir 115 miljoni eiro, un kas ļauj paplašināt Baltijas klātbūtni lielai starptautiskam privātā kapitāla grupai.

Viens no nominanti Baltijas darījumam ārvalstīs 2018 ir Euroapotheca UAB’s veiktais Apoteksgruppen iegādes darījums Zviedrijā, iegādājoties 156 Apoteksgruppen piederošās aptiekas iegāde. Euroapotheca kļūs par ceturto lielāko spēlētāju Zviedrijas farmācijas mazumtirdzniecības tirgū ar tirgus daļu aptuveni 9% un vienotu vairāk nekā 600 aptieku tīklu. «Darījums Zviedrijā apliecina mūsu uzņēmumu briedumu un spēju radīt spēcīgu konkurenci attīstītās un progresīvās Rietumvalstīs. Līdz šim mūsu pieredze un zināšanas tika liktas lietā Viduseiropā un Austrumeiropā, bet šobrīd mēs spēcīgi un pārliecināti ejam Rietumu virzienā, veidojot stabilu biznesu,» paziņojumā presei norādījis «Vilniaus prekyba» galvenais akcionārs Nerijus Numavičs.

Tāpat ievērības cienīgs ir Maxima Grupe UAB’s veiktais Polijas pārtikas, kosmētikas un mājsaimniecības preču mazumtirgotāja un vairumtirgotāja Emperia Holding SA iegādes darījums, kura vērtība sasniedza 258 miljonus eiro. Kompānijas Emperia Holding SA vadītājs Dariušs Kalinovskis komentē, ka Maxima izraudzīts par Emperia Holding stratēģisko investoru atvērtā un konkurētspējīgā procesā. «Mēs uzskatām, ka Maxima ir mums ideāli piemērots kā investors, kas atbalstīs turpmāku kompānijas izaugsmi,» viņš uzsver.

Vēl viens nozīmīgs darījums ir Hansapost OÜ’s veiktā 46% Hobby Hall Oy akciju iegāde Somijā, abu kompāniju kopējiem ienākumiem sasniedzot 80 miljonus eiro un darbinieku skaitam - 225.

Starp Baltijas publiskā piedāvājuma 2018 nominantiem izvirzīti Madara IPO, Novaturas IPO, Tallin Port IPO un Auga Group SPO. Madara Cosmetics akcijas pērnā gada 10. novembrī tika iekļautas Nasdaq Riga alternatīvajā tirgū First North. «Akciju publisko piedāvājumu izteicām ar pārliecību, ka dodamies pareizā virzienā. Sākas jauns posms uzņēmuma attīstībā. Šis solis palīdzēs īstenot mūsu stratēģiju un sasniegt mērķus ātrāk un augstākā līmenī. Esam gandarīti par iespējām un potenciālu, ko uzņēmumam paver jaunu investoru piesaiste,» pauda pārliecību Madara Cosmetics valdes loceklis un līdzīpašnieks Uldis Iltners. Savukārt Tallinn Port investoru uzmanību guva ar to, ka tas ir pirmais valstij piederošais uzņēmums 20 gadu laikā, kas Igaunijā iekļauts biržā kotēto uzņēmumu sarakstā. «Piedāvājuma rezultāti skaidri parādīja, ka šo brīdi ļoti gaidīja investori: privāto investoru līdzdalības ziņā tas bija otrais lielākais IPO Igaunijā,» komentēja Nasdaq Tallinn valdes priekšsēdētājs Kaarel Ots.

Novaturas akcijas Nasdaq Vilnius Baltijas Oficiālajā sarakstā tika iekļautas šā gada martā. «Mūsu stratēģiskais mērķis ir saglabāt vadošo pozīciju ļoti pievilcīgajā tūrisma tirgū Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, kā arī paplašināties Baltkrievijas tirgū. Mēs centīsimies paplašināt mūsu biznesa mērogu, vienlaicīgi saglabājot augstus rentabilitātes rādītājus. Mūsu uzņēmējdarbības modeli raksturo augstas saimnieciskās darbības naudas plūsma un zemi kapitālieguldījumi. Mēs neieguldām pamatlīdzekļos, piemēram, birojos, viesnīcās, lidmašīnās vai autobusos; galveno uzmanību pievēršam mūsu pamatdarbībai, kas ļauj mums regulāri dalīties ieņēmumos ar mūsu akcionāriem. Tādējādi Novaturas ir unikāla izaugsmes un dividenžu kompānija,» saka Novaturas valdes priekšsēdētājs Linas Aldonis.

Savukārt Auga Group ar nupat īstenoto papildu akciju emisiju plāno piesaistīt finansējumu bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai. Ņemot vērā patēriņa tendences, paredzams, ka kompāniju nākotnē sagaida izaugsme, intervijā DB sacīja uzņēmuma lielākais akcionārs Kestutis Juščius

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši “Gada investors 2021” balvas laureātus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumu “Gada investīcija” komerceņģeļu kategorijā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi saņēmuši investori Ģirts Līcis, Kārlis Cerbulis un Uldis Cērps par 150 000 eiro kopinvestīciju jaunuzņēmumā “WeedBot”, kas izstrādā lauksaimniecības robotus Lielbritānijas tirgum.

Par “Gada investīciju” juridisko un institucionālo investoru sektorā atzīta “Bregal Sagemount” investīcija “Printful”, kas ļāva uzņēmumam sasniegt miljarda dolāru vērtību un Latvijas pirmā vienradža statusu.

LatBAN un LVCA pasākums “Gada investors” pastāv kopš 2015. gada. Tā uzmanības centra ir privātā kapitāla un komerceņģeļu nozares izaugsmes tendences, izceļot un godinot nozīmīgākos tirgus spēlētājus, konsultantus un atbalstītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, trešdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotā Latvijas kapitāla foruma atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela nozīme un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā, savukārt Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Dombrovskis sacīja, ka dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Tādējādi, pēc Dombrovska teiktā, ir jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu savienības izveide, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību un radītu vairāk iespēju eiropiešiem droši investēt savā nākotnē.

"Kapitāla tirgi arī būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. Tie arī ir starp galvenajiem nākotnes ekonomiskās izaugsmes avotiem," teica Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nozīmīgākie darījumi saņēmuši Baltijas M&A un privātā kapitāla apbalvojumus.

Virtuālā apbalvošanas ceremonija noslēdza M&A un Privātā kapitāla forumu.

Gada M&A darījums

Boku, vadošs vispasaules mobilo maksājumu un mobilās identifikācijas piedāvātājs, iegādājās Igaunijas fintech jomas uzņēmumu Fortumo par maksimālo atlīdzību 41 miljona USD apmērā. Darījums apvieno divas ienesīgākās DCB tirgū.

Gada privātā/riska kapitāla darījums

Skeleton Technologies, Igaunijā bāzēts Eiropas lielākais īpaši jaudīgu kondensatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmu ražotājs, piesaistīja 41,3 miljonus eiro D sērijas finansējuma kārtā. Iespējams, šis ir kļuvis arī par vissvarīgāko ieguldījumu kārtu tīro tehnoloģiju tirgū Eiropā šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltijas privātā kapitāla un riska kapitāla tirgus sasniedz 3 miljardus eiro

Ilze Žaime, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā kapitāla un riska kapitāla tirgus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā pēdējo piecu gadu laikā ir audzis septiņkārtīgi, sasniedzot 3 miljardus eiro 2019.gadā, liecina Baltijas riska kapitāla asociācijas «Baltic VCA» sniegtā informācija.

«EstVCA» valdes priekšsēdētājs Kristjans Kalda Pērnavā notikušajā «Baltic VCA Summit» atzina, ka Baltijas reģionu raksturo spēcīga startup kopiena un pieredzējuši investori. «2013.gadā privātā kapitāla un riska kapitāla tirgus Baltijā kopumā sasniedza 385 miljonus eiro, iekļaujot tikai dažus investorus. Šodien mēs esam izauguši līdz 3 miljardu eiro tirgum un kļuvuši par mājām dažādu investīciju stratēģiju grupām. Papildu tam vairāki vispasaules startup uzņēmumi ir iesākuši savu ceļu šeit: «TransferWise», «Pipedrive», «Bolt», «Monese», «Veriff», «Citybee» - šie ir tikai daži no visiem. Mums pilnīgi noteikti ir spēcīgs pamats tālākai izaugsmei.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bizness reģionos: Balvu novadā apgrozījums palielinās

Armanda Vilcāne, 20.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Balvu novadā reģistrētie uzņēmumi 2017. gadā kopumā apgrozījuši 35,70 miljonus eiro; uzņēmējdarbības attīstīšanai reģionā plānots izbūvēt industriālo parku.

Balvu novada uzņēmumu apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 2,50%. Straujāko izaugsmi piedzīvojusi ceļu būvniecības firma SIA SanMar būve, kuras apgrozījums pagājušajā gadā audzis par 72%. SIA Liepas Z apgrozījums palielinājās par 52%, bet SIA KV 9 un SIA Vitar 7 – par 48%. Balvu novada domes priekšsēdētāja vietniece Anita Petrova norāda, – lai gan pēdējos gados uzņēmējdarbības vide novadā kļuvusi aktīvāka, viens no lielākajiem vietējo komersantu izaicinājumiem arvien ir kvalificēta darbaspēka trūkums.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau otro gadu Latvijā korporatīvajai pārvaldībai tiek pievērsta īpaša uzmanība, pasniedzot uzņēmumiem, kas daudz paveikuši šajā jomā, Latvijas Korporatīvās pārvaldības balvu 2022.

Tādējādi tiek apzināta labākā Latvijas prakse un atzinīgi novērtēti uzņēmumu centieni ieviest labas pārvaldības standartus un Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodeksu. Šogad Korporatīvās pārvaldības konsultatīvā padome balvu piešķīra piecās nominācijās, un tās svinīgā pasniegšana notika 14.oktobrī, Komerclikuma 20 gadu jubilejas konferences "Krietns un rūpīgs saimnieks lielo satricinājumu laikā" noslēgumā.

Nominācijā "Risku pārvaldības stratēģis" balvu saņēma Attīstības finanšu institūcija Altum, jo uzņēmums spējis vissekmīgāk identificēt, novērtēt, vadīt un kontrolēt potenciālos notikumus vai situācijas, nodrošinot pārliecību par uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Latvijas uzņēmumiem pieejamas izaugsmes kapitāla investīcijas 172 miljonu eiro apjomā no Latvijā reģistrētajiem privātā un riska kapitāla fondiem.

Savukārt, skatoties plašāk Baltijas mērogā - tie ir papildu vismaz 300 miljoni eiro, ko uzņēmumi var izmantot straujākai izaugsmei, tā diskusijā “Riska kapitāls - neizmantota iespēja Latvijas uzņēmumu izaugsmei” informēja Latvijas Privātā un Riska un kapitāla asociācija (LVCA).

“Šobrīd izaugsmes kapitāla investīcijas ir pieejamas lielā apmērā un mēs aicinām uzņēmējus ar ambiciozām un drosmīgām idejām sadarboties ar investoriem, lai ātrāk īstenotu savas idejas un iekarotu jaunus tirgus,” norādīja LVCA valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere Kristīne Bērziņa.

“Kapitālam nav robežu, un Baltijas tirgus ir nonācis jau daudz lielāku investoru redzeslokā, ko apliecina virkne lielu ieguldījumu Baltijas uzņēmumos pēdējo gadu laikā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq (NASDAQ: NDAQ) šodien paziņoja balvas «Nasdaq Baltic Awards 2019» uzvarētājus, godinot labākos Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumus atklātības, labas pārvaldības un investoru attiecību izcilības jomā, izceļot aktīvāko un nozīmīgāko biržas biedru sniegumu.

Pirmo reizi tika atzīmēti arī spilgtākie notikumi kapitāla tirgū Baltijā un citu tirgus dalībnieku devums Baltijas kapitāla tirgus ilgtspējīgā attīstībā.

Balvas sešās nominācijās un viena speciālbalva tika piešķirtas Baltijas biržu un Nasdaq CSD organizētajā tiešraides ceremonijā vienlaikus Tallinā, Rīgā un Viļņā. Atzīmējot īpašo notikumu, Nasdaq prezidente Adena Friedmana uzaicināja Nasdaq Baltijas biržās kotētos uzņēmumus LHV Group, MADARA Cosmetics un Lietuvos Energija vienlaikus svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas zvanu Nasdaq MarketSite, Ņujorkas Taimskvērā, ASV.

«Patiess prieks sveikt divgades Nasdaq Baltic Awards pirmos laureātus. Uzvarētāji ar savu spožo sniegumu labas pārvaldības, atklātības un investoru attiecību jomās kombinācijā ar akciju cenas pieaugumu biržā, ir uzstādījuši augstu latiņu visiem regulētā un alternatīvā First North tirgus emitentiem, kas savukārt iedvesmo un vairo investoru uzticību ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ekonomiskajai izaugsmei kopumā,» gandarījumu pauda Indars Aščuks, Nasdaq Baltijas tirgu vadītājs. «Mēs vēlamies pateikties visiem kapitāla tirgus ekosistēmas dalībniekiem, sabiedrotajiem un partneriem par lielo ieguldījumu investīciju kultūras veicināšanā Baltijā, padarot reģionu pievilcīgāku investīciju piesaistei.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla 2019. gada darījumu titulu ieguvēji

Žanete Hāka, 07.11.2019

Balvu saņēmēji kategorijā «Baltijas M&A gada darījums 2019»:

Kristiina Koort, Igaunijas privātā un riska kapitāla asociācija

Evita Goša, SCHWENK Latvija,

Eva Berlaus, Sorainen

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 6. novembrī, Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma noslēgumā tika paziņoti Baltijas M&A tirgus nozīmīgāko darījumu apbalvojumu ieguvēji 2019. gadā.

Šis ir jau sestais gads, kopš tiek atzīmēti Baltijas M&A un privātā kapitāla nozares panākumi. M&A, privātā un riska kapitāla gada darījumus atlasa tirgus profesionāļu un ekspertu komiteja. Komiteja izvēlas uzvarētājus pēc tādiem kritērijiem kā darījuma vērtība un tā stratēģiskā nozīme Baltijas reģionam, sarežģītība, inovācijas, finansējuma struktūra un reģionālo pārstāvju iesaistīšana. Vērtēšanā iekļauti darījumi, kas noslēgti iepriekšējo 12 mēnešu laikā.

Baltijas M&A gada darījums 2019.: Schwenk Zement KG: CEMEX S.A.B. de C.V. Baltijas un Ziemeļvalstu aktīvu iegāde

Šis 340 miljonu eiro darījums ietvēra Latvijas SIA CEMEX (tagad – SIA SCHWENK Latvija) iegādi (kam pieder Brocēnu cementa rūpnīca ar ražošanas jaudu apmēram 1,7 miljonu tonnu apmērā, vairāki ieguves karjeri un gatavā cementa maisījuma ražotnes, kā arī jūras terminālis), kā arī citus aktīvus Igaunijā, Lietuvā un Ziemeļvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: Apbalvoti 2018.gada veiksmīgākie investori un darījumu konsultanti

Zane Atlāce - Bistere, 18.01.2019

Juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) iniciatīvas Gada investors 2018 ietvaros 2019. gada 17. janvārī apbalvoja investorus un darījumu konsultantus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

Balvu Gada perspektīvākā investīcija privāto investoru sektorā saņēma Anatolijs Prohorovs par atkārtotu investīciju audio tehnoloģiju uzņēmumā Sonarworks.

Savukārt juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

«GroGlass pārdošanas darījums ir ne tikai 2018. gada apbalvotākais darījums, bet arī viens no veiksmīgākajiem piemēriem, kā ar riska kapitāla palīdzību no idejas ir izaudzēts starptautiski atzīts uzņēmums ar miljonu eiro apgrozījumu. Šis un nākamais gads būs nozares izaugsmes gads - darbu ir uzsākuši jauni riska kapitāla fondi un sagaidāms aktīvs investīciju periods. Ceru, ka tas sekmēs inovatīvu biznesa projektu rašanos un uzņēmējdarbības attīstību,» teic LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Latvijas uzņēmumiem pieejamas izaugsmes kapitāla investīcijas aptuveni 850 miljonu eiro apjomā no Latvijā reģistrētajiem privātā un riska kapitāla fondiem un citviet bāzētiem fondiem ar interesi Baltijas uzņēmumos, informē Latvijas Privātā un Riska un kapitāla asociācija (LVCA).

“Izaugsmes kapitāla investīcijas šobrīd pieejamas patiešām lielā apjomā, fondi šobrīd ļoti aktīvi lūkojas pēc uzņēmumiem ar ambiciozu nākotnes izaugsmes potenciālu,” informē LVCA valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere Kristīne Bērziņa.

“Ja ir labi attīstīta un ilgtspējīga biznesa ideja, Latvijas uzņēmēji droši var lūkoties arī ārvalstu privātā un riska kapitāla fondu virzienā, kuri par savu investīciju mērķa ir noteikuši arī Baltijas uzņēmumus. Izaugsmes investīcijas ir liels tautsaimniecības virzītājspēks, veicinot inovācijas, radot jaunas darba vietas un palīdzot attīstīties uzņēmējdarbībai.”

Šā gada septembrī darbību sācis fonds “KS Livonia Partners Fund II”. Tas tuvākajos gados plāno piedāvāt kapitālu 147 miljonu eiro apjomā, īpašu uzmanību pievēršot biznesa idejām, kas vērstas uz klimata pārmaiņu novēršanu un vides ilgtspēju. Fonds piedāvās investīcijas gan uzņēmumu izaugsmes, gan arī izpirkšanas (buyout) stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) tirgošanās pasākumā CITS BAZĀRS pasniegtas balvas labākajiem SMU deviņās nominācijās.

Šoreiz e – katalogu internetā apmeklēja vairāk nekā 20 000 pircēju, kurā savus izstrādājumus piedāvāja 280 skolēnu uzņēmumu no visas Latvijas. Pasākumu organizē Junior Achievement Latvia (JA Latvia) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

“Šajā laikā, kad visa pasaule ik mirkli domā, pārdzīvo un katrs, cik spēj, sniedz palīdzīgu roku Ukrainai, arī skolēnu mācību uzņēmumi daļu peļnas no Cits Bazārs tirgošanās pasākuma ir lēmuši novirzīt Ukrainas jauniešu atbalstam. Izglītība vienmēr ir bijusi pozitīvo pārmaiņu nesēja pasaulē, tāpēc ir svarīgi, ka jebkuros apstākļos tiek nodrošināta tās nepārtrauktība. Junior Achievement visos laikos gan sarežģīti politiskos, gan ekonomiski grūtos, ir turpinājusi savu darbību un vienmēr vērsusi palīdzīgu roku tur, kur tas visvairāk nepieciešams," skaidro “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Viedtālruņu akumulatora izgudrotājs: jauna tipa baterijām vajadzīgs izrāviens

Natālija Poriete, 03.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par litija jonu baterijas tēvu uzskatītais Japānas zinātnieks Akira Yoshino Eiropas Patentu biroja ceremonijā Vīnē, 20. jūnijā saņēma Eiropas gada izgudrotāja balvu par savu ieguldījumu litija jonu bateriju izstrādē un attīstībā.

Viņš izgudrojis populārāko akumulatoru veidu, kas tiek izmantots tādās ierīcēs kā mobilie tālruņi, klēpjdatori, digitālās kameras, videokameras un elektriskie automobiļi. Pirmo litija jonu akumulatoru 1991. gadā klajā laida Sony.

Pirms balvu piešķiršanas un laureātu paziņošanas, DB bija iespēja īsai sarunai ar slaveno japāni.

Litija jonu baterijas šodien ir viens no pieprasītākajiem enerģijas avotu veidiem un, attīstoties tehnoloģijām, pieprasījums pēc tiem palielinās. Kādas ir litija resursu rezerves uz mūsu planētas? Vai mums ir pietiekami daudz litija?

Litija rezerves uz Zemes nav problēma. Uzdevums ir - kā to iegūt, litijs nav koncentrēts vienā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 23. martā Biedru kopsapulcē pasniedza Eksporta balvas. Krišjāņa Valdemāra balvu “Latvji, brauciet jūriņā!” saņēma SIA “Peruza”, bet “Sprīdīša balvu” ieguva SIA “Art Fairs Service”.

Latvijā netrūkst uzņēmīgu, perspektīvu un enerģisku uzņēmēju ar lielām ambīcijām un potenciālu. Tieši tāpēc jau par tradīciju ir kļuvusi LTRK Eksporta balvas pasniegšana, lai novērtētu uzņēmēju sasniegumus un motivētu darboties ar aizvien pieaugošu jaudu, tādā veidā ne tikai nesot Latvijas vārdu pasaulē, bet arī vairojot Latvijas iedzīvotāju labklājību.

Šogad LTRK Eksporta balvu “Latvji, brauciet jūriņā!” saņēma ražošanas iekārtu un robotizēto līniju izgatavotājs SIA “Peruza”. Valdes priekšsēdētājs Roberts Dlohi, saņemot balvu, stāsta: “Šī balva ir mūsu lielisko darbinieku godam sasniegtais rezultāts. Mēs ļoti lepojamies ar saviem darbiniekiem, jo mēs darām to, ko tradicionāli dara Vācija, Zviedrija un citas pasaulē atzītas ražošanas iekārtu ražotājvalstis. Un tas, ka mēs esam iegājuši starptautiskā apritē ar saviem robotizēto ražošanas līniju projektiem, ir liels panākums.” Goda rakstus šajā kategorijā saņēma uzņēmumi SIA “Sport Revolution” un SIA “Mežroze”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Valsts kapitālsabiedrībām jādod iespēja piesaistīt investīcijas kapitāla tirgū

Santa Purgaile, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja, 24.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados ik pa laikam Latvijas publiskajā telpā nonāk diskusija par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību iekļaušanu kapitāla tirgū. Tomēr šķiet, ka kapitāla tirgus piedāvātās iespējas un priekšrocības Latvijā tā īsti nav apjaustas.

Tāpat nav skaidrs, kas atbildīgās iestādes un amatpersonas attur veikt konkrētas darbības, lai spertu loģiskus nākamos soļus lielu, valstij un līdz ar to arī Latvijas sabiedrībai piederošu uzņēmumu attīstībā. Jo īpaši tāpēc, ka abās pārējās Baltijas valstīs ir veiksmīgi piemēri, no kuriem mācīties.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pēdējos trīs gadus ieguldījusi būtisku darbu kapitāla tirgus attīstībā. Pirmkārt, veicot padziļinātu situācijas vērtējumu un izstrādājot 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Otrkārt, soli pa solim īstenojot pasākumus, lai izstrādāto programmu ieviestu.

2021. gada sākumā FKTK rīkoja pirmo Latvijas Kapitāla tirgus forumu, kurā diskutējām arī par valsts iespējām Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Daudzkārt izskanēja apgalvojums, ka tas ir politiskās gribas jautājums, jo skar būtiskus ekonomiskās attīstības aspektus. Divi gadi pagājuši bez progresa, jo, kā forumā izteicās Ints Dālderis: "balsu tam nav". Pašlaik 14. Saeima gaida startu savam četru gadu darba ciklam, savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kurš pašlaik ved sarunas par jaunās valdības veidošanu, uzsvēris: "valstij ir nepieciešama valdība un koalīcija, kas galvenokārt spēj nodrošināt drošību valsts iedzīvotājiem un ekonomisko attīstību valstij". Vai tas nozīmē, ka beidzot meklēsim veidus, kā valstij pelnīt?

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Izziņoti balvas Gada investors 2018 nominanti

Zane Atlāce - Bistere, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izziņojuši balvas Gada investors 2018 nominantus.

Iniciatīvas ietvaros tiek godināti nozīmīgākie ieguldījumu darījumi Latvijā privātajā un juridiskajā sektorā. «Aizejošais gads riska kapitāla nozarei ir bijis veiksmīgs - to atspoguļo ne tikai darījumi, kas izvirzīti balvai Gada investors, bet plašais jaunpienācēju pulks riska kapitāla nozarē: ar Altum atbalstu reģistrēti 3 jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti 7 jauni riska kapitāla fondi. To rīcībā ir 105 milj. eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu. Tas ļauj prognozēt, ka 2019. gads būs ļoti aktīvs un ceru, ka sagaidīsim daudzus iepriekšējās paaudzes riska kapitāla fondu izauklētu uzņēmumu veiksmes stāstus,» prognozē LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 26 gadu Latvijas vadošais sporta izdevums Sporta Avīze tradicionāli paziņos labākos sportā mūsu valstī. Sadarbībā ar Optibet un Dienas Bizness konferencēm, 2021.gada laureātu paziņošana pirmo reizi būs skatāma tiešraides pasākumā Youtube kanālā, trešdien, 5.janvārī, plkst 9.30.

Sporta Avīzes gada aptaujas noslēguma pasākums tiešraidē pulcēs aptaujas laureātus, sporta dzīves organizatorus un atbalstītājus, nozares profesionāļus un viedokļu līderus, lai atskatītos uz 2021. gada spilgtākajiem notikumiem Latvijas sportā. Sporta nozares profesionāļi diskutēs par pandēmijas ietekmi uz bērnu un jauniešu sportu Latvijā, paziņos 2021.gada labākos Sporta Avīzes vērtējumā un prognozēs Latvijas sportistu iespējas 2022.gada ziemas olimpiādē Pekinā.

Pasākuma vadītāja lomā iejutīsies pazīstamais sporta žurnālists Lauris Lizbovskis.

Par bērnu un jauniešu sportu Latvijā ierobežojumu apstākļos diskutēs Dr. Sandra Rozenštoka, sporta ārste, Sporta Laboratorijas vadītāja, Kristaps Slaidiņš, Futbola Parks Academy treneris un dibinātājs, kā arī Kristaps Janičenoks, Latvijas basketbola līgu direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs 2021. gadā kopumā ir reģistrēti 112 uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumi, kuru kopējā vērtība ir 2,3 miljardi eiro, pārsniedzot iepriekšējā gada rezultātu ar 76 darījumiem 1,2 miljardu eiro vērtībā.

Tā liecina advokātu biroju apvienības Ellex publicētais pārskats, kas tapis sadarbībā ar Mergermarket.

Šis darījumu apjoms liecina par jauniem sasniegumiem, pārspējot jebkādus iepriekš sasniegtos rezultātus laika periodā, kopš Mergermarket uzsācis tirgus analīzi. Tikmēr darījumu kopējā vērtība, kurā nav iekļauti darījumi ar konfidenciālu vērtību, sasniedza otru augstāko rādītāju laika posmā kopš šie dati tiek apkopoti ,un to tikai nedaudz pārspēj 2018. gadā sasniegtais rezultāts 2,8 miljardu eiro apmērā.

Tirgus ir strauji atguvies pēc pandēmijas radītā apjukuma, un 2020. gada otrajā pusgadā iesāktā tendence turpinās.

“Mēs esam bijuši ļoti aizņemti ar visu veidu darījumiem, tai skaitā ar vairākiem ilgtermiņa darījumiem, kuru pabeigšanai nepieciešami vairāki mēneši. Darbība norisinājusies dažādās nozarēs, ieskaitot atjaunojamo enerģijas resursu, telekomunikāciju, ražošanas un finanšu sektoros. Mēs esam atvērts tirgus, un privātā kapitāla un riska kapitāla segmenti apvienojumā ar jaunuzņēmumu vidi ir ļoti mainīgi. Intensīvu darījumu apjomu sagaidām arī turpmākajos pāris gados,” komentē Ellex Latvijas biroja vecākais partneris Raimonds Slaidiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas kosmētikas ražotājam B2Y jauns īpašnieks

Db.lv, 09.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem privātā kapitāla ieguldījumu fondiem Baltijas reģionā “INVL Baltic Sea Growth Fund” noslēdzis visu Latvijas augošā personīgās higiēnas produktu un kosmētikas ražotāja “B2Y” akciju iegādi.

“B2Y” turpinās vadīt tās dibinātāja un izpilddirektore Rita Lagzdiņa.

“Mēs plānojam “B2Y” attīstīt organiski un meklēsim konsolidācijas iespējas šajā nozarē,” saka “INVL Baltic Sea Growth Fund” partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

“B2Y” izstrādā un ražo dabīgus ādas, mutes un matu kopšanas līdzekļus, kā arī vannas un dušas produktus. Uzņēmums izplata savus produktus ar zīmolu “Bio2You” un ražo tos arī saskaņā ar privātā zīmola līgumiem.

2021. gadā “B2Y” palielināja pārdošanas apjomus par 36%, sasniedzot 1,5 miljonus eiro, un pašlaik tajā strādā vairāk nekā 20 darbinieku. Uzņēmuma galvenais birojs un ražotnes atrodas Rīgā, Latvijā.

“Es iztēlojos “B2Y” kā vienu no vadošajiem ādas kopšanas līdzekļu ražotājiem reģionā, un, lai sasniegtu šo mērķi, mēs vienojāmies par sadarbību ar “INVL Baltic Sea Growth Fund“. “B2Y” ir ievērojamas izaugsmes iespējas, un tagad mums ir spēcīgs atbalstītājs, kas palīdzēs mūsu attīstībai jaunā līmenī,” saka Rita Lagzdiņa, SIA “B2Y” dibinātāja un izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīgā notiks konference par iespējām kapitāla tirgū – Baltic Capital Markets Conference

www.balticcapmarkconference.com, 14.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 6. oktobrī konferenču centrā ATTA Centre norisināsies konference vietējo uzņēmumu pārstāvjiem un kapitāla tirgus ekspertiem - Baltic Capital Markets Conference, kas pulcēs investīciju kopienas profesionāļus, lai visas dienas garumā gūtu jaunas idejas, apmainītos pieredzes stāstiem un tīklotos.

Vairāk nekā 30 eksperti no investīciju bankām, konsultantu, advokātu un grāmatvedības birojiem aptvers plašu nozares tēmu loku. Pasākums nodrošinās vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem ieskatu kapitāla tirgus nozarē un ļaus atklāt jaunas iespējas finanšu resursu piesaistē.

Baltic Capital Markets Conference norisināsies četrās daļās. Pirmajā daļā tiks diskutēts par akciju tirgus tendencēm, Baltijas IPO 2021. un 2022. gados, par akciju kotēšanu biržā kā iespēju veicināt uzņēmuma atpazīstamību. Otrā daļa aptvers tēmu par obligāciju emisiju – obligāciju tirgus tendences Baltijā, obligāciju priekšrocības, kā arī praktiski padomi veiksmīgai obligāciju emitēšanai. Trešajā daļā Baltijas institucionālie investori diskutēs par iespējām plašākai privāto un institucionālo investoru iesaistei kapitāla tirgū. Savukārt noslēgumā, ieskats kāda ir “dzīve pirms un pēc kapitāla tirgus” – gatavošanās pirmreizējai akciju vai obligāciju izlaišanai fondu biržā, lietas, kas jāņem vērā, vērtīgi padomi uzņēmumiem, kas plāno veikt akciju vai obligāciju kotēšanu biržā, ceļvedis veiksmīgai finanšu dzīvei pēc akciju vai obligāciju izlaišanas fondu biržā. Diskusijas papildinās uzņēmumu Coffee Address Holding, Indexo un Madara Cosmetics veiksmes stāsti par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis kompāniju izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020 pretendenti

Db.lv, 09.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Arhitektūras gada balvas atlases žūrija izziņojusi darbus - ēkas un procesus -, kas turpinās cīņu par augstāko apbalvojumu Latvijas arhitektūrā, informē Latvijas Arhitektu savienība.

Par Latvijas Arhitektūras gada balvu sacentīsies 9 žūrijas izvirzīti nominanti (skatīt galerijā). Nākamajā posmā darbu vērtēšana tiek nodota fināla žūrijai, kas izraudzīs galveno balvu ieguvējus. Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020 svinīgā ceremonija un balvu pasniegšana norisināsies 30. oktobrī, H2O 6 kvartāla Aisteres zālē.

Šogad Latvijas Arhitektūras gada balvai tika saņemti 50 pieteikumi, kuru vidū ir gan ar īpašu uzmanību celtas privātmājas, gan sabiedriski nozīmīgi objekti, kā arī ar arhitektūru saistīti notikumi. Konkursa atlases žūrija tālākai darbu izvērtēšanai ir izvirzījusi 9 nominantus.

"Globālajos procesos mēs piedalāmies ne tik daudz ar sekošanu modīgiem trendiem, vai būdami spējīgi prasmīgi likt lietā visas jaunākās būvniecības tehnoloģijas, bet ar to, kāda ir mūsu attieksme pret vidi, klimata izmaiņām, resursu izmantojumu un patēriņa kultūru. Tādās krīzēs, kādu pasaule piedzīvo šogad, drīzāk rodas nevis jauni, revolucionāri telpas lietošanas veidi, bet daudz straujāk notiek tie procesi, kas sabiedrībā pamazām bija attīstījušies jau pirms tam. Ir funkcijas un priekšstati par telpas lietošanu, kas jau bija sākuši transformēties vai pat kļuvuši apšaubāmi, un šī gada pieredze to vēl vairāk izgaismoja. Šie aspekti bija šī gada žūrijas uzmanības fokusā," izvēli komentē Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020 atlases žūrijas pārstāvis Vents Vinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čeku loterijas likumā uz otro lasījumu palielināti naudas balvu apmēri, kā arī mainīts likuma nosaukums no Čeku spēles likuma uz Čeku loterijas likumu, otrdien nolēma Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Likumprojekta pirmajā lasījumā bija paredzētas, ka nedēļas izlozes laikā var laimēt 10 naudas balvu, katru 200 eiro vērtībā, savukārt mēneša izlozes laikā bija paredzēts laimēt vienu naudas balvu 3000 eiro vērtībā.

Savukārt komisijas atbalstītajā redakcijā otrajam lasījumam vairs nav paredzētas nedēļas izlozes, bet paredzēts, ka mēneša izlozē var laimēt vienu naudas balvu 10 000 eiro vērtībā, trīs naudas balvas 5000 eiro vērtībā un 50 naudas balvas 100 eiro vērtībā.

Tāpat otrajam lasījumam nodotajā redakcijā ieviesta jauna izloze - gada izloze. Gada izlozē tiks izlozēti katrai mēneša izlozei reģistrētie 10 čeki, kuri attiecīgajā mēneša izlozē nav laimējuši. Gada izlozē varēs laimēt vienu naudas balvu 20 000 eiro vērtībā, četras naudas balvas 10 000 eiro vērtībā un piecas naudas balvas 2000 eiro vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru