Jaunākais izdevums

Norvēģija ir populāra ar savu reljefu, kas nereti ceļošanu padara apgrūtinātu, raksta CNN Money.

Valsts rietumu krastā stiepjas aptuveni 1000 fjordu, taču šeit dzīvo aptuveni 5,3 miljoni iedzīvotāju. Lai šajā vietā nokļūtu, nākas mērot garu ceļojumu, kas aizņem 21 stundu un septiņās vietās nākas braukt ar prāmi.

Lai risinātu šo problēmu un laiku samazinātu uz pusi, Norvēģijas valdība nākusi klajā ar jaunu plānu, infrastruktūras izveidē ieguldot 40 miljardus dolāru. Plāns paredz atteikties no prāmjiem un uzbūvēt tiltus un pasaulē dziļāko un garāko klints tuneli jūras dzīlēs – 392 metrus dziļu un 27 kilometrus garu.

Tomēr visambiciozākais plāns ir peldošu tuneļu izveide – tie atrastos 30 metru dziļumā. Ja šī projekta īstenošana būs veiksmīga, Norvēģija būs pirmā valsts pasaulē, apsteidzot tādas valstis kā Ķīnu, Dienvidkoreju un Itāliju, kur patlaban tiek pētīti līdzīgi projekti.

Norvēģijas Publisko ceļu administrācija, kas atbildīga par projektu, plāno noslēgt būvniecību līdz 2050.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas darba inspekcija apturējusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma "Kreiss" darbību šajā valstī, jo uzņēmums autovadītājiem maksājis daudz mazāk nekā paredz Norvēģijā spēkā esošie noteikumi, informē Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācija.

Līdz ar to "Kreiss" no 20.janvāra vairs nedrīkst veikt kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, teikts NFL interneta vietnē.

Pēc Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas sniegtajām ziņām, Norvēģijas darba inspekcijai ir nesaskaņas ar "Kreiss" par to, ka uzņēmums autovadītājiem, kas veic kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, maksā daudz mazāku atalgojumu nekā prasa noteikumi.

Atbilstoši asociācijas sniegtajai informācijai, "Kreiss" šoferiem maksājis tikai 24 norvēģu kronas (2,43 eiro) stundā, lai gan minimālā darba samaksa kravas automobiļu vadītājiem Norvēģijā ir 175,95 kronas (17,81 eiro) stundā.

Tā kā "Kreiss" nav sniedzis Norvēģijas darba inspekcijai pieprasītās ziņas, inspekcija nolēmusi apturēt uzņēmuma pārvadājumus valsts teritorijā, sacīts Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas kāzu tērpu zīmols Sadoni par vietu, kur šūt savas kleitas, izvēlējies Rīgu; tā dizainere un līdzīpašniece Trūde Sadoni (Trude Sadoni) ar šo lēmumu ir apmierināta

Līgavām ir jādod iespēja izpaust savu individualitāti kāzu kleitā, un par savu uzdevumu dizainere uzskata palīdzēšanu viņām to īstenot. T. Sadoni ik mēnesi vairākas dienas pavada Rīgā, lai būtu Sadoni ateljē un iesaistītos ikdienas procesos, pārējā laikā kopā ar savu vīru un biznesa partneri Hamidu Sadoni (Hamid Sadoni) klātesot ar e-pasta un citu sakaru līdzekļu palīdzību. Vairāk par tendencēm kāzu kleitu biznesā, e-komerciju un izaicinājumiem viņa stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā izvēlējāties šūt kleitas Latvijā? Tepat netālu – gan Lietuvā, gan Igaunijā – šī industrija arī ir labi attīstīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas Darba inspekcija 24.janvārī ir pilnībā atcēlusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmumam SIA "Kreiss" īslaicīgi noteikto aizliegumu veikt kabotāžas pārvadājumus šajā valstī, informēja "Kreiss" pārstāvji.

Līdz ar šo Norvēģijas Darba inspekcijas lēmumu "Kreiss" turpina īstenot savu komercdarbību šajā valstī plānotajos apjomos un sekmīgi pildīt savus noslēgtos līgumus ar saviem partneriem un klientiem.

Uzņēmumā skaidroja, ka izveidojusies situācija nebija uzskatāma par konfliktu starp "Kreiss" un Norvēģijas Darba inspekciju. "Ņemot vērā atšķirīgo atsevišķu tiesību normu interpretāciju Latvijā un Norvēģijā, starp pusēm pastāvēja atšķirīgi viedokļi par informācijas sniegšanas formu, saturu un termiņiem, kas noveda pie tā, ka no Norvēģijas Darba inspekcijas puses formāli tika uzskatīts, ka "Kreiss" ir nokavējusi pieprasītās informācijas iesniegšanu, kaut gan pēc būtības visa pieprasītā informācija bija sniegta laikus," norādīja uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Eksportspēja: Atstāj nospiedumu citu zemju arhitektūrā

Linda Zalāne, speciāli DB, 21.05.2019

“Pitstop” ir Azerbaidžānas ceļu infrastruktūras projekts, kura ietvaros tiks izvietoti 52 apstāšanās punkti, kuros iespējams atpūsties, paēst un iegūt tūrisma informāciju. Šādi paviljoni izvietoti uz četrām noslogotākajām automaģistrālēm Azerbaidžānā, kuras ved uz Gruziju, Krieviju, Irānu kā arī tūristu apmeklēto atpūtas vietu Gabala Azerbaidžānas Ziemeļos.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Baku centrāltirgus līdz viesnīcai pie polārā loka Norvēģijā – Annvil.lv atstāj nospiedumu citu zemju arhitektūrā.

Kopš 2016. gada Annas Buteles birojs Annvil.lv pakāpeniski audzējis pakalpojumu eksporta īpatsvaru. 2016. gadā tas no apgrozījuma veidoja 14%, bet 2018. gadā jau 93%. Kopš 2019. gada uzņēmums SIA Annvil.lv pieder SIA Makemake holdingam, kura darbība koncentrējas vairākos virzienos.

Jau vairāk nekā gadu uzņēmumam ir pārstāvniecība Azerbaidžanā – birojs Cobalt. Kamēr Annvil.lv birojs Rīgā fokusējas uz interjera arhitektūras projektiem, tikmēr Baku birojs – uz arhitektūru un pilsētplānošanu. Gada laikā Cobalt birojs Baku izaudzis līdz 30 cilvēku lielai komandai, kuru galvenokārt veido arhitekti un pilsētplānotāji no dažādām pasaules valstīm. Līdztekus tam uzņēmumam ir sadarbības partneru birojs Space Group Oslo, kas sekmējis iekļūšanu Norvēģijas tirgū. Mērķtiecīgi paplašinot darbības diapazonu, Annvil.lv šobrīd strādā pie izstādes Berlīnē, kas tiks atvērta prestižajā Aedes arhitektūras galerijā Berlīnē šī gada augustā. Izstāde ir daļa no starpdisciplināra projekta, kura pirmo daļu veido Annvil.lv radītā grāmata ar 100 pasaulē zināmu arhitektu līdzdalību un otro daļu – izstāde, kurā transformēti darbi no grāmatas satura.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 200 tūkstošus eiro produktu izstrādē un 2 miljonus eiro jaunās ražošanas līnijās, Latvijas piena pārstrādes uzņēmums "Food Union" šosezon ir radījis 10 jaunus saldējuma veidus, informē uzņēmumā.

Jaunie saldējuma veidi izstrādāti un ražoti Latvijā primāri pašmāju tirgum, taču daļa jaunumu priecēs pircējus arī Lietuvā, Igaunijā un Norvēģijā un Dānijā.

"Food Union grupas Saldējuma kompetences centrs, kas atrodas Rīgā, Latvijā, uzņem apgriezienus. Šosezon mūsu Eiropas uzņēmumi laiž klajā vairāk nekā 100 jaunus produktus, no kuriem daļa ir izstrādāti šeit. Tāpat mēs audzējam ražošanas kapacitāti - šovasar Eiropas uzņēmumiem Lietuvā, Igaunijā, Norvēģijā, Dānijā un Rumānijā plānojam saražot saldējuma produkciju 2000 tonnu apmērā, kas ir aptuveni puse no tā, cik ražojam Latvijas tirgum. Un mēs plānojam šo apjomu pakāpeniski audzēt, vienlaikus stiprinot produktu izpētes un izstrādes kompetences," uzsver Normunds Staņēvičs, Food Union vadītājs Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cukuroto dzērienu aplikšana ar akcīzes nodokli kļūst par modes lietu

Māris Ķirsons, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcīzes nodokļa sasaiste ar cukura vai tā aizstājēju daudzumu limonādēs kļūst par modes lietu, jo pērn tādu ieviesa Lielbritānija un Dienvidāfrika, diskusijas par šādu nodokli notiek ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

To liecina a/s BDO Latvia pētījums par akcīzes nodokli cukurotiem dzērieniem. «Lai arī kopējais valstu skaits, kuros ir ieviests akcīzes nodoklis dzērieniem atkarībā no tajos esoša cukura daudzuma, nav ļoti kupls, var secināt, ka to pulks augs,» pētījuma datus vērtē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka šim nodoklim ir divi būtiski balsti – cilvēku veselība un papildu ieņēmumi valsts kasē. «Lielajās valstīs, kur ir daudz iedzīvotāju, šī cukura akcīzes nodokļa ieņēmumi būs lielāki par tām valstīm, kurās ir neliels iedzīvotāju daudzums. Turklāt jāņem vērā vēl kāda nianse – kontrole par to, vai par attiecīgajiem dzērieniem (tajos esošo cukura daudzumu) ir samaksāts atbilstošs nodoklis,» skaidro J. Zelmenis. Viņaprāt, ir salīdzinoši vieglāk kontrolēt šī nodokļa adekvātu iekasēšanu tādā ģeogrāfiski nošķirtā valstī, kāda ir Lielbritānija ar sava veida izņēmumu – Ziemeļīriju, savukārt daudz grūtāk to ir nodrošināt ES dalībvalstij, kur valstu robežas faktiski ir iezīmētas kartē, bet realitātē neeksistē. «Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums,» uz vaicājumu, vai pēc kāda brīža akcīzes nodoklis par cukurotām limonādēm netiks regulēts jau no Eiropas direktīvas vai regulas, atbild J. Zelmenis. Viņš norāda, ka akcīzes nodokļi bija un ir sava veida attiecīgo preču patēriņa regulētāji. «Šāda nodokļa ieviešanas pamats ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumā, kurā minēts, ka cukura diabēts izraisa būtiskus zaudējumus valstu IKP gan tieši, gan netieši, jo, iegūstot cukura diabētu, cilvēkiem samazinās darba spējas, kā arī valstij ir papildu ārstniecības izmaksas. Līdz ar to PVO iesaka valstīm rīkoties un piemin cukuroto dzērienu nodokli kā vienu risinājumu šai problēmai,» stāsta J. Zelmenis. Viņš norāda, ka tieši tāpēc ir vēlme ar nodokļa palīdzību samazināt cukuroto dzērienu patēriņu un līdz ar to samazināt ar dzērienu izraisīto veselības problēmu saistītās izmaksas, kā arī papildus iegūt nodokļu ieņēmumus, kurus valsts varētu novirzīt veselības aprūpei vai citiem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Elektrisko automobiļu tirdzniecība Norvēģijā pērn sasniegusi jaunu rekordaugstu līmeni

LETA--AFP, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu elektrisko automobiļu tirdzniecība Norvēģijā pērn sasniegusi jaunu rekordaugstu līmeni, tiem veidojot 42,4% no visiem pagājušajā gadā reģistrētajiem jauniem automobiļiem, norāda valsts automašīnu tirgu uzraugošā grupa OFV.

Pērn Norvēģijā pārdoti 60 316 elektriskie automobiļi, kas ir par 30,8% vairāk nekā pirms gada, kad šādu automašīnu tirgus daļa veidoja 31,2%.

Kopumā valstī 2019.gadā pārdota 142 381 jauna automašīna.

Norvēģijas automobiļu importētāju asociācija prognozē, ka jaunu elektrisko automašīnu tirgus daļa šogad sasniegs 55%-60%.

Pērn valstī vispieprasītākie bijuši elektriskie automobiļi "Tesla Model 3", kuru tirdzniecība sasniegusi 15 700 vienības.

Norvēģija piedāvā ļoti izdevīgus nodokļu režīmus videi draudzīgiem automobiļiem, padarot tos ievērojami konkurētspējīgus izmaksu ziņā salīdzinājumā ar benzīna un dīzeļautomašīnām.

Norvēģijas noteiktais mērķis paredz, ka 2025.gadā visi pārdotie jaunie automobiļi būs bezemisiju automašīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu plauktos pieejamajam kafijas piedāvājumam līdzās stājas vietējo kafijas grauzdētavu produkcija

Pēdējos gados darbu sākušas vairākas vietējās kafijas grauzdētavas, tostarp ir Andrito Coffee Roastery, Kalve Coffee, Strada, Stars Coffee, Tīrs Miers, Curonia Coffee Roasters, Rocket Bean Roastery. Jaunākie pieejamie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2017. gadā tējas un kafijas pārstrādē darbojās 25 uzņēmumi, kas nodarbināja 196 cilvēkus. Salīdzinājumam – 2013. gadā šajā jomā darbojās 18 uzņēmumi, kas nodarbināja 167 cilvēkus. CSP sabiedrisko attiecību speciāliste Sanda Rieksta norāda, ka kafija ir ļoti iecienīta importa un eksporta prece jebkurā valstī, un Latvija nav izņēmums. Katru minūti Latvijā importē vairāk nekā 19 kg kafijas, bet eksportē teju 9 kg kafijas. Pēdējos gados vairāk nekā pusi no kopējā kafijas daudzuma ieved no Lietuvas, Polijas un Vācijas. Pavisam kafiju importē no 30 valstīm, starp tām arī no Brazīlijas, Kostarikas, Indijas, Meksikas, Peru, Ugandas. Lielākā daļa ir ES valstis. Kafijas eksportēšana no Latvijas ir tā saucamais reeksports jeb Latvijā ievestas kafijas izvešana uz citām valstīm. Lielāko daudzumu kafijas Latvijas uzņēmumi eksportē uz Lietuvu – vairāk nekā pusi no tās kopējā eksporta apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reitan Convenience parakstījis vienošanos par Baltijas kafejnīcu ķēdes Caffeine Roasters iegādi, kas ietver 60 kafejnīcas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Kafejnīcu ķēdes iegāde ir daļa no Reitan Convenience stratēģijas nostiprināt convenience store jeb mazā formāta veikalu līderpozīcijas Eiropas tirgū.

Ar 531 tirdzniecības vietu Reitan Convenience uzņēmumu grupa, kas pārstāv tādus zīmolus kā Narvesen, R-kiosk un Lietuvos Spauda, jau šobrīd ieņem spēcīgu tirgus pozīciju Baltijas valstīs.

«Caffeine Roasters ir viens no spēcīgākajiem kafejnīcu zīmoliem Baltijā. Uzņēmuma kafejnīcas atrodas stratēģiski labākajās vietās lielākajās pilsētās. Mēs plānojam audzēt mūsu biznesu Baltijā un turpmāk meklēsim iespējas, kā paplašināt Caffeine Roasters tīklu arī citās valstīs,» norāda Jūhanness Sangness (Johannes Sangnes), Reitan Convenience izpilddirektors.

Caffeine Roasters ir dibināts Viļņā, 2007. gadā. Šobrīd šajā tīklā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā darbojas 60 kafejnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

UPB grupas konsolidētais apgrozījums sasniedzis 212 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 04.02.2020

Šogad turpinās darbs arī pie augstceltnes Garda Vesta Zviedrijā, kur jānodrošina augstas ugunsdrošības un sprādzienizturības prasības.

Avots: UPB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 212 miljonus eiro. Kopš 2015. gada apgrozījums ir pieaudzis gandrīz par 100 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

UPB grupas uzņēmumi pērn turpināja attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, investēja ražotņu, biroja telpu paplašināšanā un tehnoloģiju modernizācijā.

UPB īstenojis vairākus nozīmīgus "Design&Build" objektus, lielākais no tiem ir Boeing 747-8 angārs Baku lidostā, Azerbaidžānā, ar kopējo platību 8046 m2. Projektēšanā bija jāņem vērā seismiskā aktivitāte, lielā vēja slodze (41 m/s) un specifiskās ugunsdrošības prasības.

Savukārt tepat Latvijā ekspluatācijā tika nodota Liepājas Olimpiskā centra Tenisa halle. Pērn UPB noslēdza līgumu un uzsāka tirdzniecības centra SĀGA projektēšanu un būvniecību, un šobrīd tas ir UPB vēsturē lielākais objekts Latvijā ar kopējo platību 59 000 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lietuvas Konkurences padome atļauj Narvesen Baltija īpašniekam iegādāties kafejnīcu tīklu Caffeine Roasters

LETA/BNS, 08.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Konkurences padome piektdien atļāvusi mazumtirgotāja «Narvesen Baltija» mātes uzņēmumam Norvēģijas «Reitan Convenience» iegādāties Baltijas valstīs strādājošo kafejnīcu tīklu «Caffeine Roasters» («Caffeine»), paziņojusi padome.

Decembrī šādu atļauju deva Latvijas Konkurences padome.

«Reitan Conveniece» Baltijas kafejnīcu ķēdi «Caffeine Roasters» iegādāsies no investīciju kompānijas «BaltCap» investīciju fonda «Lithuania SME Fund», kam pieder 70,5% «Caffeine Roasters» akciju un Lietuvas uzņēmuma «Keturi kambariai», kam pieder atlikušās 29,5% akcijas.

«Caffeine Roasters» ir dibināts Lietuvā 2007.gadā, un patlaban kafejnīcu tīklā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā darbojas 60 kafejnīcas.

«Reitan Conveniece» pieder 531 tirdzniecības vietas, kas pārstāv tādus zīmolus kā «Narvesen Baltija», «R-kiosk» un «Lietuvos Spauda». «Reitan Convenience» pieder 2250 veikali septiņās valstīs, ieskaitot «Narvesen» Norvēģijā, Latvijā un Lietuvā, «7-Eleven» Norvēģijā, Zviedrijā un Dānijā, «Northland» Norvēģijā, «Pressbyran» Zviedrijā, «R-kioski» Somijā un Igaunijā un «Lietuvos spauda» Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Būs jākāpina elektroauto ražošanas tempi

Žanete Hāka, 21.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka vairākas valstis tuvāko 10-20 gadu laikā apņēmušās vispār aizliegt tirgot transportlīdzekļus, kas darbojas ar fosilo degvielu, autoražotājiem nāksies ātri pārorientēties uz elektroautomašīnu ražošanu, "Dienas Bizness" rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" sacīja Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Līdz šim vairākas valstis, tostarp, Norvēģija, Norvēģija, Francija, Nīderlande, Lielbritānija, Īrija, jau publiski paziņojušas konkrētus termiņus, kurās slēgs savu tirgu automašīnām, kas darbojas ar fosilo degvielu, un sagaidāms, ka šai iniciatīvai laika gaitā pievienosies citas valstis.

"Tādēļ rodas jautājums - kurš autoražotājs, apzinoties, ka šajās valstīs vairs produkciju realizēt nevarēs, veiks investīcijas šādu automašīnu ražošanā?" jautā A. Kulbergs.

Viņš prognozē, ka elektrifikācijas bums notiks daudz straujāk nekā spējam to iedomāties, jo ražotājs būs spiests to darīt, ņemot vērā nākotnes tendences, līdz ar to elektroautomašīnu modeļu skaits pasaulē augs strauji jau nākamo gadu laikā, jo citu variantu vienkārši nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldus novadā atklātas divas norvēģiem piederošu uzņēmumu Karlsberg un Plast-Tech ražotnes, informē Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā izpilddirektore Ilze Garoza.

«Esam gandarīti redzēt, ka norvēģi ir kļuvuši par lielākajiem ārvalstu investoriem Saldus novadā, attīstot ražošanu jūrniecības, metālapstrādes, stikla šķiedras izstrādājumu, dizaina iepakojumu un citās jomās,» norāda Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdes priekšsēdētājs Alfs Ēriks Lundgrēns.

«Norvēģija ir nozīmīgs investors Latvijā. Norvēģu uzņēmumi aktīvi darbojas Latvijā jau kopš 1990. gadu sākuma. Mēs lepojamies ar norvēģiem piederošo uzņēmumu klāsteri Saldū, daudzi no tiem nāk no Rietumu Norvēģijas. Tie nodrošina nozīmīgu ieguldījumu reģiona nodarbinātībā, labklājībā un ekonomikā,» Karlsberg atklāšanā sacīja Norvēģijas vēstnieks Kristians Ēdegors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājies spēkā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) granta programmas "Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība" līgums starp Finanšu ministriju un Finanšu instrumentu komiteju, ko izveidojusi Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

"Atbalsts Latvijas iedzīvotājiem reģionos ir vitāli svarīgs. Īpaši tas būs nepieciešams šobrīd, kad atkopsimies no COVID-19 krīzes radītajām sekām. Kopējais programmas finansējums ir 11,8 miljoni eiro, no tiem EEZ granta finansējums 85% jeb 10 miljoni eiro un Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums 15% jeb 1,8 miljoni eiro. Paredzēts, ka 2020. gada otrajā pusgadā tiks apstiprināti Ministru kabineta noteikumi programmas ieviešanai un izsludināti pirmie projektu konkursi, bet projektu aktivitāšu īstenošana tiks uzsākta 2021. gada vidū ," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Līdz 2024. gada pavasarim Islande, Lihtenšteina un Norvēģija sniegs atbalstu uzņēmējdarbības vides attīstībā reģionos, veicinās labas pārvaldības principu ieviešanu Latvijas pašvaldībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni 70% no Balvu uzņēmuma Asna-G saražotās produkcijas nonāk ārzemēs, dekoratīvie koka elementi īpaši pieprasīti ir Zviedrijā, Somijā, Dānijā un Norvēģijā

Ar namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošanu Asna-G nodarbojas jau sešus gadus. Pēc veiksmīgi noslēgta sadarbības līguma ar skandināviem uzņēmums uz ārzemēm eksportē 12 dažāda veida dekoratīvos koka elementus, bet Latvijas tirgum pēc individuāla pasūtījuma ražo masīvkoka izstrādājumus. Asna-G īpašnieks Nauris Pomers atklāj, ka šobrīd uzņēmums mēģina ieiet arī Vācijas tirgū, taču pagaidām tas nav izdevies.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Jau kopš uzņēmuma pirmsākumiem bija skaidrs, ka tas koncentrēsies uz eksportu, atzīst N. Pomers. «Galvenie un maksātspējīgākie pasūtītāji mūsu gadījumā ir skandināvi. Ar šo valstu uzņēmējiem sadarbojamies jau kopš Asna-G dibināšanas. Skandināvi augstu vērtē produkcijas kvalitāti un termiņus, tāpēc esam priecīgi, ka šo gadu laikā esam spējuši veiksmīgi sadarboties un iegūt pasūtītāju uzticību. Pārsvarā mūsu produkcija nonāk Zviedrijā, Somijā, Dānijā un Norvēģijā, pašlaik meklējam iespējas preces eksportēt arī uz Vāciju,» stāsta N. Pomers. Viņš norāda, ka pasūtītāji parasti ir steidzīgi un grib, lai pasūtījums taptu diezgan īsā laikā un būtu kvalitatīvs. «Uzņēmuma darbinieki strādā saspringtā grafikā. Tiklīdz produkcija saražota, tā jāatdod pasūtītājam. Mēģinām nodrošināt gan kvalitāti, gan ievērot noteiktos termiņus,» pauž uzņēmuma īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Siemens Mobility ieinteresēts dzelzceļa infrastruktūras projektos Latvijā

Egons Mudulis, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siemens Mobility (SM) darbības joma ir viss, kas saistīts ar dzelzceļa infrastruktūru, proti, uzņēmums var piegādāt jebkuras sistēmas, kas nepieciešamas vilcienu kustībai, pašus vilcienus, ieskaitot ātrvilcienus, kā arī īstenot pilnībā pabeigtus projektus, ja vien klients to vēlas, sarunā ar Dienas Biznesu stāsta SM vadītājs Ziemeļeiropā (Norvēģija, Dānija, Zviedrija, Somija un Baltijas valstis) Stēns Norbijs Nilsens (Sten Norby Nielsen), kurš Rīgā uzstājās konferencē 5G Techritory.

Būvniecību šādos objektos gan parasti veic sadarbības partneri. Tāpat SM ir sistēmas pilsētu luksoforiem, elektrobusiem, un kompānija aktīvi darbojas arī bezvadītāja transportlīdzekļu jomā, piegādājot nevis pašus auto, bet to kustību nodrošinošās sistēmas. SM ir vietējie biroji katrā no reģiona valstīm, piemēram, Dānijā strādā 200 cilvēki, Norvēģijā 80‒100 cilvēki, Zviedrijā 40 cilvēki, bet Somijā un Baltijas valstīs kopumā ap 100 cilvēkiem.

Vaicāts, vai SM darbojas arī jūras un gaisa transporta jomā, viņš atzīmē, ka cita Siemens nodaļa ražo kuģu dzinējus, taču SM var piegādāt krasta elektroapgādes sistēmas ostā ienākušajiem kuģiem, lai stāvēšanas laikā tiem nebūtu jādarbina dīzeļdzinēji. Savukārt kopā ar Airbus SM darbojas sev jaunā sfērā, proti, strādā pie lidmašīnu elektrifikācijas, lai gaisa kuģi, nosēžoties pilsētās, varētu izmantot nevis aviācijas degvielu, bet elektroenerģiju. Šis projekts gan vēl prasīs dažus gadus. Dronu jomā SM nedarbojas, kaut arī tos izmanto dzelzceļa līniju apsekošanai. Tai pašā laikā SM ir aktīvs digitalizācijas jomā, kas dzelzceļa satiksmei ļoti nepieciešama. Siemens piederoša kompānija HaCon piedāvā aplikācijas ceļojuma plānošanai, nodrošinot iespēju tajās arī norēķināties par attiecīgā transporta veida izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degviela pasaulē kļuvusi nedaudz lētāka; Latvijā gan tā par centu dārgāka.

Šā gada otrajā pusē naftas tirgū cenas virziens galvenokārt ir bijis vērsts uz leju. Tas palīdzējis nedaudz zemāk ceļot degvielas vērtībai, kur 95. oktāna pakāpes benzīns vidēji pasaulē trešajā ceturksnī kļuvis par 2,4% lētāks, liecina Bloomberg apkopotie dati. Kopumā bākas pieliešanai dažādās pasaules valstīs jāatvēl ļoti atšķirīgas summas. Ja Venecuēlā to ir iespējams izdarīt par simbolisku samaksu, tad jau krietni lielāks žūksnis šādam procesam jāatvēl Eiropā, kas pati savu naftu gandrīz neiegūst (ar dažiem izņēmumiem).

Par centu dārgāka

Protams, vienmēr interesanti uzmanību pievērst mūsu valstij. Pieejamie dati liecina, ka vidēji trešajā ceturksnī litru benzīna Latvijā varējām iegādāties par 1,28 eiro, kas bija nedaudz (par vienu centu) vairāk nekā pirms ceturkšņa (tādējādi globālajai vidējai tendencei gluži nesekojam). Katrā ziņā arī nedaudz ilgākā termiņā degvielas cena te ir kāpusi. Piemēram, 2017. gada trešajā ceturksnī litrs benzīna Latvijā vidēji maksājis 1,08 eiro un 2016. gada trešajā ceturksnī - 1,04 eiro. Viss gan šajā ziņā nebūt nav viennozīmīgi. 2014. gada trešajā ceturksnī, kad gluži vai ierasta parādība bija melnā zelta cenas atrašanās virs 100 ASV dolāriem par barelu, litrs benzīna Latvijā maksāja tos pašus 1,25 eiro - tātad cena bija līdzīga tai, kāda tā ir šobrīd. Tomēr pēc tam aizsākās naftas cenas sabrukums, kur 2016. gada sākumā tās barela vērtība preču biržā pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: DB viesojas DNB Bank ASA Latvijas filiāles birojā

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli DB, 30.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB Bank ASA Latvijas filiāles dizaina un funkcionalitātes risinājumu idejas nākušas no darbinieku pulka; dizaineri salikuši punktus uz «i», lai viss īstenotos, kā iecerēts

DNB Bank ASA ir lielākā finanšu institūcija Norvēģijā, un Latvijā tai izveidots servisa centrs, kas nodrošina augstākā līmeņa servisu bankas klientiem Norvēģijā un citās valstīs. Līdz šim tā birojs atradās Skanstes ielā, Rīgā, taču pērn 300 darbinieku kuplā komanda pārcēlās uz biroja ēku Teodors Jaunajā Teikā, kur apdzīvo četrus stāvus. «Izvēlējāmies šo biroja centru arī praktisku apsvērumu dēļ, proti, aptaujā noskaidrojām, ka aptuveni 80% no mūsu darbiniekiem tā atrašanās vieta ir ērta. Līdz ar pārcelšanos esam ieguvuši arī plašāku biroju. Vecajās telpās bija vairāk darbinieku nekā darba vietu, līdz ar to bija strikti jāstrādā maiņās. Tagad ir otrādi. Tolaik bijām 260 un šobrīd 300,» stāsta DNB Bank ASA Latvijas filiāles vadītājs Intars Sloka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union atver internetveikalu ar produktu piegādi uz mājām

Lelde Petrāne, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz patērētāju strauji pieaugušo pieprasījumu pēc pārtikas produktiem, neapmeklējot veikalu, piena pārstrādes uzņēmumu grupa "Food Union" izveidojusi internetveikalu "Pienaveikals.lv" un uzsāk produktu piegādi uz mājām.

"Pienaveikals.lv" piegādes pagaidām pieejamas Rīgas rajona robežās un Jūrmalā.

"Pakāpeniski plānojam papildināt produktu sortimentu un arī piegādes teritoriju līdz visai Latvijai. Taču sākotnējā posmā vēlamies novērtēt patērētāju vēlmes un vajadzības, kā arī noslīpēt loģistikas un klientu apkalpošanas nianses, kas mums kā ražotājam ir kas jauns," stāsta Normunds Staņēvičs, "Food Union" vadītājs Eiropā.

"Pienaveikals.lv" pieejami populārākie "Food Union" piena produkti un saldējums, kā arī citu Latvijā iecienītu ražotāju produkti gaļas, olu, maizes un citās kategorijās pa tiešo no ražotāja.

Stockmann atklāj interneta veikalu  

Universālveikals "Stockmann" atklājis interneta veikalu, kur varēs iegādāties modes un mājas preces,...

"Food Union" plāno regulāri produktu sortimentu papildināt ar sezonai un pircēju interesēm atbilstošiem produktiem.

"Pienaveikals.lv" pašlaik nodrošina bezmaksas piegādes Rīgā, Rīgas rajonā un Jūrmalā jau nākamajā dienā, ja pasūtījums veikts līdz plkst. 12:00, kā arī garantē piegādāto produktu kvalitāti, uzņemoties atbildību par pilnu produkta ciklu – no izejvielu iegādes un ražošanas līdz glabāšanai un piegādei līdz pircēju namdurvīm.

Preču piegādi no "Pienaveikals.lv" veiks tikai "Food Union" kurjeri 7 dienas nedēļā no plkst. 9:00 līdz 18:00, pasūtījumu atvedot uz klientu norādīto adresi. Iespējama arī bezkontakta piegāde, kurjeram preces atstājot pie klienta namdurvīm.

""Food Union" grupas uzņēmumu Norvēģijā un Dānijā ilggadējā pieredze produktu piegādē uz mājām jau bija iezīmējusi mūsu plānus izmēģināt spēkus e-komercijā arī Baltijā. Pandēmijas ietekmes rezultātā pasteidzāmies ar ieviešanu un šajā mēnesī atveram internetveikalus arī Lietuvā un Rumānijā. Esam priecīgi par iespēju izmēģināt spēkus šajā jomā, taču tas, cik nozīmīgs biznesa virziens šis būs, parādīs laiks un patērētāju paradumu maiņa pēckrīzes periodā," papildina N. Staņēvičs.

"Pienaveikals.lv" ir iespēja izvēlēties pārtikas produktus no 12 dažādām produktu kategorijām – piens un kefīrs, biezpiens un sviests, krējums, jogurts, saldējums, biezpiena sieriņi, deserti, krēmsiers, kausēts siers, pelmeņi, gaļa, olas un maize.

"Pienaveikals.lv" sortimentā atrodami tādu zīmolu produkti kā "Limbažu piens", "Kārums", "Valmiera", "Lakto", "Dzintars", "Mājas", "Tio", "Karlsons", "Pols", "Ekselence", "Marienbāde", "Balticovo", "Latvijas maiznieks".

Par pasūtītajām precēm iespējams norēķināties tikai ar bezskaidras naudas darījumiem, veicot norēķinus pasūtījuma veikšanas brīdī.

E-veikals apmeklējams, klikšķinot šeit: https://pienaveikals.lv.

"Food Union" grupa apvieno trīs lielākos piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmumus Latvijā – "Rīgas piena kombināts", "Valmieras piens" un "Rīgas piensaimnieks" (pievienots "Rīgas piena kombināts" 2020.gada februārī), lielāko saldējuma ražotāju Igaunijā "Premia" un "Premia" Lietuvā, lielāko saldējuma ražotāju Dānijā "Premier Is" un saldējuma piegādes servisa uzņēmumu "Hjem Is", saldējuma ražotāju Norvēģijā "Isbjørn Is" un saldējuma piegādes servisa uzņēmumu "Den Norske Isbilen", saldējuma ražotāju Rumānijā "Alpin57Lux", saldējuma ražotāju Baltkrievijā "Ingman Ice Cream" un Krievijā "Hladokombinat No.1".

2018.gadā "Food Union" atvēra divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģija, kur ir viens no augstākajiem mirstības līmeņiem no narkotiku pārdozēšanas, izmēģinājuma kārtā uzsāks bezmaksas heroīna izdalīšanas programmu, cenšoties uzlabot visvairāk atkarīgo personu dzīves apstākļus, piektdien paziņojusi valdība.

Veselības un sociālo lietu direktorātam uzdots sagatavot iespējamo pacientu identificēšanas kārtību, izstrādāt programmas īstenošanas metodiku un aprēķināt tās izmaksas.

«Mēs ceram, ka tas sniegs risinājumu, kas nodrošinās (..) augstāku dzīves kvalitāti tiem atkarīgajiem, kas šobrīd nav sasniedzami un kuriem pašreizējās programmas pietiekamā mērā nepalīdz,» feisbukā norādījis veselības ministrs Bents Heije.

Norvēģijā 2015.gadā tika reģistrēts 81 nāves gadījums no pārdozēšanas uz miljons iedzīvotājiem, un vēl augstāks mirstības līmenis no pārdozēšanas Eiropā reģistrēts vienīgi Igaunijā un Zviedrijā - attiecīgi 132 un 88 nāves gadījumi uz miljons iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas process vakar pasludināts inženiersistēmu uzņēmumam SIA «Vega 1», kas kopš šā gada jūnija vidus pārsaukts par SIA «Megave 2018». Līdz ar uzņēmuma nosaukumu maiņu šovasar mainīta arī uzņēmuma juridiskā adrese, pārceļot to no Liepājas uz Rīgu.

Lursoft izziņā pieejamā informācija rāda, ka patlaban uzņēmumam ir reģistrēti kavēti maksājumi un nodrošinājumi, bet tā VID administrēto nodokļu parāds sasniedzis 821,74 tūkst.EUR.

Maksātnespējas datu bāzē esošā informācija liecina, ka uzņēmumam šā gada aprīlī jau bija ierosināts tiesiskās aizsardzības process, kas jūlijā izbeigts, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījis Maksātnespējas likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.

SIA «Megave 2018» vienīgais kapitāldaļu turētājs ir Vilmārs Mateuss, kuram vienlaikus pieder arī SIA «Urbums» un SIA «Vega Holding». Pēdājais no tiem ir 80% īpašnieks uzņēmumiem SIA «Vega Systems», SIA «Vega Evgineering» un SIA «Vega Produrement». Jānorāda, ka visi šie uzņēmumi reģistrēti 2016.gada oktobrī un neviens no tiem vēl nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ražotne grupas ietvaros izceļas ar pilnīgi visu – tai ir sena, cienījama vēsture, Latvijā strādā gudri prāti, kas savas zināšanas nodod citiem Eiropas kolēģiem, tā intervijā DB saka Food Union Eiropas vadītājs Normunds Staņēvičs.

Turklāt tieši Rīgā noris eksperimenti jaunu saldējumu garšas radīšanai, kas pēc tam priecē patērētājus daudzviet Eiropā. N. Staņēvičs uzskata, ka saldējuma biznesā svarīga ir lokālā patērētāja izprašana, jo katrā valstī cilvēkiem garšas ceļojums nedaudz atšķiras.

Fragments no intervijas

Šis gads jums nesis jaunu amatu, esat nonācis Food Union Eiropas vadītāja amatā. Kādi tagad būs jūsu darba pienākumi, un kā to pildīšana mainīs jūsu ikdienu?

Tās ir lielas izmaiņas gan man personīgi, gan grupai kopumā, jo visas Eiropas vadības komanda ir nomainījusies – ir jauns finanšu direktors, ir nozīmēts jauns biznesa transformācijas vadītājs. Izaicinājumi, kas jau līdz šim strauji augošajam Food Union ir bijuši, ir vēl lielāki. Ja skatāmies uz Eiropu kopumā, kas mani priecīgu dara – grupā vadošie speciālisti ir no Rīgas. Ne velti daudzi ir runājuši, ka Rīga vēlas būt intelektuālā bāze, bet mūsu gadījumā tas patiešām tā arī ir noticis. Mūsu akcionāri Honkongā to apzinājās, novērtēja un deva mums iespēju pierādīt savas intelektuālās spējas darbos. Tā ir liela atbildība un izaicinājums. Esmu priecīgs un pateicīgs pildīt šo darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas banka DNB atklājusi Rīgas servisa centru, kas atradīsies Hanner grupas attīstītajā rajona Jaunā Teika biroja ēkā Teodors.

«Priecājamies par to, ka mūsu 300 cilvēku lielajam darbinieku kolektīvam būs jauna darba vide, kurā strādāt un sadarboties būs vēl patīkamāk. Plānojot darbu jaunajā birojā, interjera izstrādē un aprīkojuma izvēlē aktīvi piedalījās paši darbinieki – viņiem tika dota iespēja iesaistīties un radoši izpausties, izvēloties visu, sākot no sienu krāsām līdz pat biroja mēbelēm un to izkārtojumam,» stāsta Intars Sloka, DNB BANK ASA Latvijas filiāles vadītājs.

DNB Rīgas servisa centrs biroja ēkā Teodors aizņems trīsarpus stāvus, kopā nodrošinot darba vietas 315 cilvēkiem.

2012. gadā DNB BANK ASA, kas ir lielākā finanšu institūcija Norvēģijā, izveidoja DNB Rīgas servisa centru. Galvenais DNB Rīgas servisa centra mērķis ir nodrošināt augstākā līmeņa servisu bankas klientiem Norvēģijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Investējot 80 tūkstošus eiro, Food Union paplašina Lakto klāstu

Zane Atlāce - Bistere, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums «Food Union» paplašinājis zīmola «Lakto» klāstu ar jaunu produkta veidu – «Lakto Graudi», informē uzņēmumā.

Jaunās kategorijas izstrādē, kurā pieejami četru dažādu garšu un divu tilpumu produkti, un ražošanas tehnoloģijas modernizēšanā uzņēmums ir investējis 80 tūkstošus eiro.

Patērētājiem, kuri iecienījuši biezākas konsistences «Lakto», radīti trīs veidu «Lakto Graudi». Savukārt dzeramās kategorijas piekritējiem radīti «Lakto Graudi» ar auzām, kviešiem un rudzu graudiem, ar žāvēto plūmi, 5 graudiem un linsēklām, un ar dzelteno plūmi, cidoniju un čia seklām.

«Lakto» ir Latvijas zinātnieku radīts produkts, kas ražots no Latvijas piena, pievienojot imunitātei un gremošanas sistēmai noderīgās acidofilās un bifidobaktērijas.

Kopumā raudzētā piena produktu zīmola «Lakto» klāstā ir 22 produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Covid-19 krīze palielinās emigrāciju no Latvijas?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 01.07.2020

1. attēls. Emigrācija no Latvijas (tūkst. iedzīvotāju)

Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru