Savu otro ēdināšanas iestādi "Kebabosta" atvēra laikā, kad citi lēma par darbības sašaurināšanu.

Šobrīd "Kebabosta" strādā divās pilsētās – Madonā un Līvānos. ""Madonas "Kebabosta" jau ir pietiekami nostabilizējusies, kas ļauj domāt arī par paplašināšanos. Lai arī Madonā darbojamies jau divus gadus, joprojām ir cilvēki, kuri pie mums nāk pirmo reizi. Ļoti patīkami ir tas, ka motivācija viesoties "Kebabostā" ir radusies no draugu un paziņu ieteikumiem. Arī klienti jautā, kad atvērsimies viņu pilsētā. Tas ir apstiprinājums tam, ka virziens, kurā dodamies, ir īstais," biznesa portālam db.lv saka Liene Kājiņa, "Kebabosta" (SIA "Autem") vadītāja Madonā.

Vaicāta, kāpēc otra ēdināšanas vieta atvērta tieši Līvānos, viņa teic, ka šo pilsētu kā savu otru "ostu" uzņēmums izvēlējās vairāku sakritību rezultātā – vieta, laiks, pašreizējās un plānotās iespējas. "Protams, arī iekšējā intuīcija, kas teica – jā, šeit mums var izdoties," norāda L. Kājiņa.

Latgalietis Arturs Gailītis Madonas pusē attīstījis savu biznesu SIA Rezidence, ko pats dēvē par organizāciju #viedi. Lai gan sākotnēji viņš plānoja Madonā pavadīt tikai dažus mēnešus, ir apritējuši trīs gadi kopš pārcelšanās, un uzņēmējs spriež, ka Kāla ezerā noķēris pareizo vilni.

Tagad A. Gailītis strādā katru dienu, taču nebūt no deviņiem līdz pieciem. To, ko viņš pašlaik dara, viņš nesauc par darbu, bet par savu dzīvi un ikdienu. Viņa dibinātajai SIA Rezidence klusā sezona īsti nepienāk, ja nu vienīgi tāda ir nedēļa vai pusotra pavasarī, kad netiek organizēts neviens pasākums. Ikdienā uzņēmumā darbojas divi cilvēki, no kuriem viens ir pats A. Gailītis, taču, kad tiek īstenoti projekti un pasākumi, viņš Madonas pusē piesaista veselu komandu ar palīgiem.

A. Gailītim piemīt radošais gēns, taču viņš atzīst, ka, iespējams, viņā ir arī kaut kas no uzņēmēja. Par sevi saka, ka ir apveltīts ar uzņēmējiem tik svarīgo apņēmību un drosmi. Beidzis pamatskolu Madonā un vidusskolu Vecpiebalgā, devies uz Rīgu, kur studēja kultūras vadību Ekonomikas un kultūras augstskolā. Strādājis gan par pārdevēju, gan parādu piedziņā, kādu laiku tipogrāfijā, līdz nonāca pie pasākumu organizēšanas. Savas prasmes iemēģinājis arī restorāna vadībā. Tomēr pēc 10 gadiem Rīgā A. Gailītis piedzīvoja lūzuma punktu un atgriezās Madonā. «Šeit es atguvos, un idejas te ģenerējas krietni labāk. Viss notiek un sastājas tā, kā tam ir jānotiek», bilst A. Gailītis.

Biznesa portāls Db.lv viesojas AS Balticovo, vērojot, kā Iecavā tiek ražotas olas un pārējā produkcija.

Ražošanas procesa fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS Balticovo nesen nosvinēja savu 46. dzimšanas dienu. Pirmās dējējvistas uz Iecavu tika atvestas 1973. gadā, bet industriāla olu ražošana aizsākās tikai 1975. gadā, pastāstīja Toms Auškāps, AS Balticovo valdes loceklis. AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu. Uzņēmums piedāvā vistu olas čaumalās, vārītas un lobītas olas, šķidros olu produktus un sausos olu produktus.«Balticovo ir arī olas, kuras ir bagātinātas ar selēnu un omega-3 taukskābēm, pateicoties barībai ar paaugstinātu rapšu raušu daudzumu,» pastāstīja T. Auškāps.

Ministru kabineta šā gada 18. decembra sēdē tika pieņemts lēmums par uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides piešķiršanu kokrūpniecības uzņēmumam SIA «Baltic Block», informē Ekonomikas ministrija.

Uzņēmums pēc iecerētā investīciju projekta pabeigšanas saņems UIN atlaidi 25% apmērā no kopējās ieguldījumu summas. SIA «Baltic Block» investīciju projekta ietvaros plāno izveidot jaunu ražotni Madonā, uzņēmuma attīstībā ieguldot 16 925 000 eiro.

Līdz ar to pēc projekta īstenošanas uzņēmums saņems UIN atlaidi 4 231 250 eiro apmērā.Projekta mērķis ir izveidot rūpnīcu Madonā, kas nodrošinās presētu kokskaidu produktu ražošanu industriālajām paletēm. Sākotnējie ilgtermiņa ieguldījumi tiks veikti, lai izveidotu jaunu ražotni un ieviestu jaunus presētus koka produktus, kādus uzņēmums līdz šim nav ražojis: presētas koka veidņpaletes un presēti koka pamatņdēļi. Pēc projekta īstenošanas jaunajā ražotnē Madonā kopumā plānots izveidot 31 darbavietu.

Pirmdienas rīts Latvijas lielākajā daļā ir aukstāks par -20 grādiem, austrumu novados sals dažviet sasniedz 30 grādus, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām.

Iepriekš līdzīgs sals Latvijā valdīja 2021. un 2017.gada janvārī. Līdz pieciem rītā pārspēts viens aukstuma rekords - Madonā ar -29 grādiem. Tiesa, novērojumu stacija Madonā darbojusies īsāku laika periodu nekā citas novērojumu stacijas.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem gaisa temperatūra plkst.5 bija no -14 grādiem Kolkā un -15 grādiem Ventspils lidostā līdz -27..-29 grādiem Daugavpilī, Madonā, Skrīveros, Staļģenē, Rēzeknē un Zosēnos.

Atbilstoši "Latvijas valsts ceļu" datiem daudzviet Latgalē un vietām Vidzemē sals pastiprinājies līdz 30 grādiem, zemākā gaisa temperatūra reģistrēta Kārsavas un Zilupes apkaimē, kur termometra stabiņš noslīdējis līdz -31 grādam.

Holivudas filmas mums ir iemācījušas just līdzi galvenajam varonim, kurš ar visiem spēkiem cīnās pret kāda uzņēmuma vai korporācijas paplašināšanās plāniem, un diemžēl lielākoties šie stāsti ir radušies no reāliem piemēriem, kad uzņēmums ir gājis pāri dabai, cilvēkiem un kopienām, lai attīstītos un iegūtu lielāku peļņu.

Taču ārpus filmām nonākam pie nopietna jautājuma, kas aktuāls jebkuram Latvijas uzņēmumam. Attīstība – vai nu tā ir ražotnes paplašināšana vai jaunu pakalpojumu radīšana – ir nepieciešama, lai izceltos uz pasaules skatuves, vairotu eksportu un rezultātā paaugstinātu dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem. Kāds ir pareizais ceļš, lai nenonāktu pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Sākas pārmaiņu dekāde

Paplašināšanās nedrīkst pastāvēt bez apsvērumiem par to, kā tiek ietekmēta apkārtējā vide un kopiena. Uzskatu, ka uzņēmums nedrīkst domāt tikai par to, kā šodien gūt peļņu uz iedzīvotāju un vides nākotnes rēķina.

2020. gads oficiāli uzsāk izmaiņu dekādi, kuras kopējais mērķis ir samazināt cilvēku atstāto nospiedumu dabā. Jau šobrīd izjūtam vides izmaiņas, ko radījuši cilvēki. Laikapstākļi paliek arvien neparedzamāki, dabas katastrofas notiek biežāk un ir postošākas. Un tiešu ietekmi jūt ne tikai iedzīvotāji, bet arī mēs – uzņēmumi.

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Ikgadējā Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) un Latvijas pašvaldību savienības (LPS) organizētajā konkursā par Latvijas labākajiem tirgotājiem 2021.gadā atzīti 10 tirdzniecības nozari pārstāvoši uzņēmumi.

Kategorijā "Tirdzniecības centri" par labāko atzīts tirdzniecības centrs "Valleta" Valmierā, savukārt par labāko restorānu atzīta zemnieku saimniecība "Aveņi" Aveņmuižā, Iecavā.

Savukārt kategorijā "Lauku tūrisma objekts" pirmo vietu ieguva SIA "Rundāles dzirnavas" Pilsrundālē.

Par labāko veikalu atzīts SIA "Vamari -L" veikals "Rego" Līvānos, bet par labāko mazo veikalu kļuvis veikals "Eridana" Madonā.

Vienlaikus kategorijā "Lielveikali" par uzvarētāju kļuva "Mego" veikals Daugavpilī, Raipoles ielā.

Tāpat konkursā noskaidrots labākais tirdzniecības tīkls, un par to atzīts SIA "Sant - Lii" veikalu tīkls Jēkabpilī.

Kategorijā "Krogi" uzvarējis krodziņš "Bura" Madonā, bet kategorijā "Ceļmalas krogs" pirmo vietu ieguva SIA "Imiga" krogs "Panna Cafe" Koknesē.

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ar pilnu būvdarbu karti var iepazīties VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājas lapā.

Piektdienas pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta, aicinām ieplānot papildu laiku ceļam vai arī izvēlēties braukšanai laiku ārpus sastrēgumstundām.

Ilgstošā sausā laika dēļ uz grants autoceļiem turpina pastiprināti veidoties putekļi, tāpēc aicinām autovadītājus ievērot atbilstošu distanci un braukšanas ātrumu, lai izvairītos no negadījumiem. Latvijā vairāk kā puse no valsts autoceļiem ir ar grants segumu, no tiem lielākā daļa ir vietējās nozīmes ceļi.

Madonā 10.februārī noslēdzas publiskā apspriešana vērienīgai estrādes būvniecības iecerei Egļu ielā. Objekta izmaksas tiek lēstas 3,27 miljonu eiro apmērā.

Ēkas pamatforma veidota kā gliemežvāks. Estrādes jaunbūvē paredzēts izveidot vienlīmeņa skatuves daļu 10-15 deju kolektīviem, kā arī iespējams izvietot kora podestus dziedāšanai vismaz 1000 dalībniekiem un kombinējot tos ar mobilo skatuvi. Ziemas laikā vienlīmeņa skatuves daļa izmatojama kā slidotava - hokeja laukums ar iebūvētu, vai uzklājamu saldēšanas iekārtu grīdā.

Aizskatuvē - ēkas trīsstāvu apjomā izvietotas tehniskās telpas, mākslinieku ģērbtuves un palīgtelpas, liecina ieceres publiskās apspriešanas materiāli.

Kā vertikālā komunikācija aizskatuvē izmantotas divas izolētas kāpņu telpas, kas ļauj nokļūt arī skatuves stacionārajā balkonā. Atbilstoši optimālām akustiskajām prasībām skatītāju zona pārbūvēta, izliecot to sfēriski. Skatītāju augšējās rindas iecerēts tuvināt skatuvei, tādā veidā radot priekšnosacījumus ērtai būvapjoma izveidei pazemē, ko plānots izmantot publiskām labierīcībām. Virs tām veidota jauna ieeja estrādes apmeklētājiem no rietumu puses.

Vidzemes piensaimnieki – četras zemnieku saimniecības un viena privātpersona - tiesā iesūdzējuši bijušo iekšlietu ministru un kādreizējo Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju Dzintaru Jaundžeikaru.

Viņa piena uzpirkšanas uzņēmums «Kalnbudes» pērn palicis parādā lielas summas par piegādāto svaigpienu, - ceturtdien vēstīja LNT Ziņas.

Procesi pret Jaundžeikaru sākti Limbažos, Madonā un Valmierā.

No Jaundžeikara uzņēmuma «Kalnbudes» piensaimnieki tiesā vēlas piedzīt kopsummā 110 255 eiro kā pamatsummu, plus vēl kavējuma soda procentus, jo prasības celtas par notikumiem 2018.gada sākumā. No izdalītajiem atsevišķajiem pieciem procesiem šodien Vidzemes rajona Limbažu tiesa skatīja Siguldas novada Allažu pagasta piensaimniecības «Jaunveltiņi» prasību atgūt 29 tūkstošus eiro.

Naudas nesaņemšana laikā zemniekiem radījušas problēmas, LNT Ziņām skaidroja z/s «Jaunveltiņi» piensaimnieks Aivars Krūmkalns: «Pirms pavasara, kad jāiegādājas visi materiāli lauku apstrādei, kad ir lielākie izdevumi, tajā brīdī parādās lielākais robs vairāk nekā mēneša budžeta apjomā. Tas, protams, rada zaudējumus, jo ir jāaizņemas papildu līdzekļi, par ko savukārt jāmaksā procenti.»

Jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori var pieteikties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmā 14 biznesa inkubatoros.

"Ar katru gadu interese un aktivitāte aug. Salīdzinot 2019. gadu ar 2018. gadu, pieteikumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 30%. Pirmajā nedēļā kopš atvērta uzņemšana, saņemti jau 68 pieteikumi gan inkubācijas, gan pirmsinkubācijas atbalstam. Sagaidām, ka tie kopumā varētu būt vismaz 360 pieteikumi," norāda Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Spriežot pēc iepriekšējām uzņemšanas kārtām, konkursā uz vienu inkubācijas atbalsta vietu ir vidēji 2,6 pieteikumi. Lielākā interese ir par Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Radošo Industriju un Siguldas biznesa inkubatoriem.

Līdz 20. martam notiek pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas programmai biznesa inkubatoros Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Savukārt Liepājas un Siguldas biznesa inkubators pieteikumus pirmsinkubācijai pieņems no 1. aprīļa līdz 15. aprīlim.

"Maxima Latvija" gada laikā, kopš iespējams ziedot pārtikas preces pēc termiņa beigām (ar marķējumu - "ieteicams līdz"), ziedojusi 80 tūkstošus pārtikas preču vienību.

Atsevišķas pārtikas preces, kā, piemēram, maize, cukurs, makaroni, tiek nogādātas no 15 "Maxima" veikaliem četrām labdarības organizācijām Rīgā, Liepājā un Madonā.

"Šo ziedoto preču, kā, piemēram, maizes, makaronu un cukura, apjoms veido vien 0,01% no kopējā pārdoto pārtikas produktu apjoma, jo produktu piegādes un to daudzums tiek precīzi plānoti.

Mēs aktīvi iesaistījāmies šī likuma izstrādē un pieņemšanā, kas ļauj preces ar marķējumu "ieteicams līdz" lietot vēl uzturā un ziedot tās cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams, vienlaikus samazinot pārtikas pārpalikumus. Noteikti esam atvērti jaunām sadarbībām arī ar citām labdarības organizācijām," skaidro "Maxima Latvijas" kvalitātes un procesu daļas vadītāja Dace Grava.

Būvniecības, remonta un sadzīves preču tirgotājs «Kesko Senukai Latvia» šā gada rudenī Rīgā atvērs pirmo jaunā koncepta «K Senukai» veikalu Baltijas valstīs, kas būs arī lielākais uzņēmuma veikals Latvijā. Darbam tajā patlaban tiek meklēti 200 darbinieki.

«K Senukai» jaunā koncepta veikalam Rīgā nepieciešami darbinieki astoņpadsmit amata kategorijās, tostarp, 110 darbinieki pārdošanā un klientu apkalpošanā, 35 – darbam noliktavā, 40 – pakalpojumu un kasu nodaļā, kā arī izsludinātas 15 vakances vadošajās pozīcijās. Uzņēmums meklē gan mazumtirdzniecībā jau pieredzējušus speciālistus, gan tos, kuri dārzkopības, interjera vai celtniecības jomas uzskata par savu aicinājumu un vēlas apgūt darbu, attīstot savas prasmes starptautiskā uzņēmumā.

Kā liecina informācija vakanču portālā cv.lv, «K Senukai» veikala vadītājam piedāvā atalgojumu 2000 - 2800 eiro mēnesī (bruto), savukārt, preču komplektēšanas un izsniegšanas darbiniekam noteikta stundas likme 4 līdz 5.90 eiro apmērā (bruto), bet apdares preču pārdošanas ekspertam - stundas likme 5.50 līdz 8 eiro (bruto).

No 22.augusta sācies garantēto atlīdzību izmaksu process AS «PNB Banka» klientiem. Lai optimizētu izmaksu procesu un sakārtotu klientu plūsmu, katrai AS «PNB Banka» klientu grupai izstrādāta kārtība, kā saņemt valsts garantēto atlīdzību.

Daļai klientu ne šodien, ne tuvākajās dienās nekur nav jādodas – atlīdzību viņi saņems automātiski. Arī pārējos klientus Citadeles pārstāvji aicina iespēju robežās plānot vizīti nākamajās dienās un nedēļās. Ņemot vērā pieteikuma apstrādes laiku un cilvēku skaitu, kam primāri nepieciešams pārskaitīt VSAA maksājumus, paredzams, ka izmaksu process aizņems vismaz mēnesi.

Kārtība, kādā AS «PNB Banka» klientiem pieteikties valsts garantētajām atlīdzībām:

- Privātpersonas, VSAA pensiju un pabalstu saņēmēji, ar kontu bankā Citadele

Klientiem, kuri paspējuši atvērt kontu Citadelē līdz 22. augustam, garantētā atlīdzība automātiski tiks ieskaitīta norēķinu kontā. Klientiem nekur nav jādodas.

SIA Timber ART ražotais pirts konstruktors, ko pircējs uzbūvē pats, ir guvis Vācijā strādājoša tirgotāja atzinību, lēnām šo produktu iepazīst arī citās valstīs.

«Ražojam termokoka kempinga mājiņas un dažādu formu – apaļas, ovālas un taisnstūra – pirtis, tāpēc pirts konstruktora izveide bija loģisks solis,» stāsta SIA Timber ART valdes loceklis Aivis Lejiņš. Mēbeļu veikalos jau sen tiek pārdoti mēbeļu konstruktori, lai pircējs pats, vadoties pēc instrukcijas, var veikt konkrētā produkta montāžu. «Pirmais pirts konstruktors nonāca Vācijā, kur šā izstrādājuma tirgotājs pats nolēma veikt montāžu un tas arī sekmīgi izdevās, tagad ir vairāki priekšlikumi par montāžas instrukcijas pilnveidošanu un pamācības video attiecīgajā valodā,» skaidro A. Lejiņš. Pašlaik pirts konstruktors tiek eksportēts uz Islandi. «Jā, ir arī pircēji no Latvijas, kuri paši savām rokām ir veikuši pirts montāžu,» uz jautājumu, vai šādu produktu pērk arī pašmāju cilvēki, atbild A. Lejiņš. Pirts konstruktors ir sava veida eksperiments, kurš vēl piedzīvo savu pilnveidi. «Pirts ir 2,3 m liela, tajā vieta ir četriem cilvēkiem, komplektā ir elektrokrāsns, taču tai nav lielo logu, nav arī jumta seguma, kuru katrs pircējs var uzlikt, kādu vēlas,» produkta komplektāciju rāda A. Lejiņš. Šāds pirts konstruktors aizņem divas palešu vietas, un tāpēc to var klientam nogādāt salīdzinoši ātri. «Gatavas pirts transportēšanai un izkraušanai tomēr būs nepieciešama pacēlājtehnika, kamēr konstruktora gadījumā pietiks ar kastes izkraušanu, un pašu pirti pircējs var uzstādīt, kur vēlas, – ūdens tuvumā, pļavā u.tml.,» stāsta A. Lejiņš. Pirts konstruktors nebūt nav vienīgais produkts, ko ražo. «Ražojam visdažādāko formu – apaļas, ovālas un taisnstūra pirtis, tās piegādātas ne tikai klientiem Latvijā un Vācijā, bet arī Lielbritānijā, tur pircējs jau ir izteicis vēlmes nākamajam pasūtījumam,» uz jautājumu par Madonā ražoto produktu noieta tirgu atbild A. Lejiņš. Viņš uzsver, ka ražo un realizē pilnībā aprīkotas un lietošanai gatavas pirtis, kurās ir ventilācija, apgaismojums, elektrokrāsns, bet īpašus pasūtījumus var izgatavot aptuveni mēneša laikā, atkarībā no ražotnes noslodzes.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatoru pavasara uzņemšanā saņemti 385 pieteikumi.

No tiem 211 pieteikums ir saņemts uzņemšanai inkubācijas programmā un 174 - pirmsinkubācijas programmā.

"Vidēji uz vienu inkubācijas atbalsta vietu mums ir 2,7 pretendenti," teic Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Visvairāk pieteikumu inkubācijai saņemti Siguldas biznesa inkubatorā, kur iesniegti 22 pieteikumi. Ar vislielāko pieteikumu skaitu seko Jūrmalas (21) un Jelgavas (21) biznesa inkubatori.

Savukārt vislielākais pieteikums skaits pirmsinkubācijā saņemts Radošo industriju inkubatorā Rīgā, kur iesniegti 27 pieteikumi. Jūrmalas inkubatorā saņemti 26, Valmieras - 23 un Madonas - 21 pieteikums. Pirmsinkubācijā lielākoties pieteikušies biznesa ideju autori jeb fiziskas personas – 163. Pārbaudīt savas komandas biznesa idejas dzīvotspēju pirmsinkubācijā vēlas 11 uzņēmumi.

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Investējot piecus miljonus eiro, olu un olu produktu ražotājs Balticovo uzsāk jauna graudu elevatora izbūvi graudu pieņemšanas punktā Iecavā.

Dējējputnu barības ražošanas paplašināšanai uzņēmums izveidojis biznesa struktūrvienību - Balticovo Feeds.

Pašreiz Balticovo graudaugus iepērk Bēnē, Iecavā un Madonā. Iecavā esošā elevatora pieņemšanas veiktspēja ir 60 tonnas stundā un kopējā ietilpība - 23 000 tonnas, kas ražas laikā nespēj nodrošināt vēlamo rezultātu, un zemniekiem nākas gaidīt rindā. Saspringtajā ražas laikā jebkāda gaidīšana rada dīkstāvi, turklāt ierobežo maksimāli iespējamo graudu pieņemšanas apjomu.

Plānots, ka jaunais elevators kopā ar esošo pieņems graudaugus līdz 360 tonnām stundā, un kopējā ietilpība plānota 53 000 tonnas.

No vietējiem zemniekiem iepirktos graudus Balticovo jau šobrīd izmanto dējējputnu barības ražošanai gan Balticovo putniem, gan vietējiem ražotājiem, no kuriem uzņēmums iepērk brīvos apstākļos turētu vistu olas, kā arī bio olas. Lai paplašinātu sadarbību ar mazajiem olu ražotājiem un graudkopjiem, Balticovo Feeds plāno pārdod gan vistu barību, gan graudaugus nelielos apmēros.

Valsts ceļu tīklā visos Latvijas reģionos turpinās intensīva būvdarbu sezona, kopumā darbi turpinās 106 posmos, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Būvdarbi vienlaikus divos posmos notiek uz reģionālā autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni-Dauguļi (V218) un posmā no Limbažiem līdz Tūjasmuižai, kā arī no Sērenes līdz Zalvei uz autoceļa Sērene-Kalnieši (P86).

Sākta seguma atjaunošana autoceļa Ventspils-Piltene (P122) posmā no Tārgales līdz Piltenei.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Zvejniekciema līdz Duntei ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu un posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes;

• uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei notiek seguma atjaunošana, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes;

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” šogad uzstādījis jau 25 jaunas 5G bāzes stacijas dažādās vietās Latvijā.

“Tele2” 5G pārklājums paplašināts Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Salacgrīvā, Saldū, Siguldā un Tukumā, kā arī pirmās 5G stacijas uzstādītas Bērvircavā, Bēnē, Kapsēdē, Kroņaucē, Ķekavā, Launkalnē, Madonā, Namiķos Rūjienā un Vilcē. Kopumā “Tele2” 5G tīkls ir pieejams jau 64 apdzīvotās vietās Latvijā.

Kā atzīst “Tele2”, šobrīd liela vērība tiek pievērsta 5G pārklājuma nodrošināšanai pēc iespējas plašākā valsts teritorijā, jo tas ļauj uzlabot tīkla kapacitāti un apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc mobilā interneta.

“5G tehnoloģija pakāpeniski ieņem arvien nozīmīgāku lomu mobilo sakaru ikdienā un šī gada laikā tā noteikti kļūs jau par pilntiesīgu spēlētāju mobilo sakaru nodrošināšanā Latvijā. Par to liecina arī datu patēriņa pieaugums tieši 5G tīklā, kas pēdējo trīs mēnešu laikā ir palielinājies par vairāk nekā 75%. Šobrīd jau vairāk nekā 65 000 mūsu klientu ikdienā lieto 5G tehnoloģiju un to skaits pēdējo trīs mēnešu laikā ir dubultojies,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Uzlabojot klientu servisu, Latvijas Pasts jau 84 pasta nodaļās visā Latvijā ieviesis klientu plūsmas vadības sistēmu In-Out, kas regulē apmeklētāju kustību uz vietas nodaļā un nodrošina iespēju pakalpojumiem pieteikties attālināti ar mobilās lietotnes starpniecību, informē Latvijas Pasts.

Turpinot lietotnes pilnveidošanu, Latvijas Pasts paplašinājis tās funkcijas, ļaujot ne tikai attālināti saņemt numuriņu interesējošā pakalpojuma saņemšanai, bet arī tiešsaistē sekot līdzi rindas virzībai. Līdz 2018.gada beigām ar klientu plūsmas vadības sistēmu In-Out plānots aprīkot vēl divas pasta nodaļas: Līvānu pasta nodaļu un Liepājas 12.pasta nodaļu.

Klientu ērtību uzlabošanai Latvijas Pasts savā mobilajā lietotnē veicis būtiskus papildinājumus – kad klients attālināti pieteicies pasta pakalpojumam un izņēmis savu kārtas numuru, iespējams redzēt ne tikai konkrēto numuru, bet arī pirms klienta šo pakalpojumu gaidošo numuru skaitu, rindas virzību un prognozi par aptuveno gaidīšanas laiku. Ja nepieciešams, kārtas numuru iespējams atlikt uz piecām minūtēm vai atcelt. Mobilā lietotne klientu informē brīdī, kad rindā pirms viņa atlikuši tikai trīs numuri un kad pienācis klienta kārtas numurs, attiecīgi norādot arī kasi, kurā tiks sniegts pakalpojums.

Investējot vairāk nekā 800 000 eiro, olu un olu produktu ražošanas uzņēmums Balticovo Madonā atklājis lielizmēra brīvās turēšanas vistu novietni 20 000 putniem.

Vistām tagad pieejams astoņus hektārus liels pastaigu laukums - katram putnam aptuveni četru kvadrātmetru platība.

«Ar zemniekiem, kas līdz šim nodrošināja brīvi turētu vistu olas, sadarbība netiek pārtraukta. Pieprasījums pēc ārpus sprostiem dētām olām aug, īpaši no Ziemeļvalstīm un Rietumeiropas. Katra Balticovo vista valsts budžetā gadā «ieripina» 3 eiro. Investīcijas ir salīdzinoši lielas, jo jāņem vērā, ka laukā vistas brīvprātīgi uzturas tikai vasaras mēnešos. Aukstajiem mēnešiem tām paredzēts ziemas dārzs. Šāda tipa novietnes uzņēmums nākotnē vēlētos paplašināt, taču konkrētu plāni vēl nav,» saka Valdis Grimze, AS Balticovo padomes priekšsēdētājs. Tam trūkst zeme, jo nepieciešamās platības ir milzīgas.

Līdz šim brīdim valsts garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem izmaksāti 94 miljoni eiro, kas ir 34% no visas izmaksājamās summas, pavēstīja bankas «Citadele», kas veic garantēto noguldījumu izmaksas «PNB bankas» klientiem, pārstāvji.

Līdz šim 19 200 «PNB bankas» klientu ir saņēmuši savus finanšu līdzekļus.

Kopumā garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem nepieciešams izmaksāt apmēram 279 miljonus eiro.

«No 22.augusta novērojot klientu plūsmu un analizējot katras «PNB bankas» filiāles apkalpoto klientu skaitu, kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un «PNB bankas» pārstāvjiem esam pieņēmuši lēmumu atvērt papildu «PNB bankas» klientu apkalpošanas vietu Daugavpilī. Tāpat nolemts mainīt mazāk pieprasītu klientu apkalpošanas vietu darba laikus, lai resursus novirzītu uz vietām ar lielāku klientu plūsmu,» informēja bankas «Citadele» valdes loceklis Vladislavs Mironovs.