Būvniecība un īpašums

FOTO: Pirmā ilgtspējīgā dzīvojamā māja Latvijā

Ingrīda Drazdovska, 04.11.2016

Felicity Apartments ēka ir Upīša pasāžas noslēdzošais nams, kas vēsturiski tika paredzēts pasāžas oriģinālajā projektā, bet, sākoties 2.pasaules karam, tā arī netika pabeigts.

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

SIA Domuss attīstītā dzīvojamā ēkā Felicity Aparments pirmā no mājokļu projektiem Baltijā ir ieguvusi starptautisko ilgtspējas sertifikātu BREEAM

Projekta būvniecība sākta 2013.gada nogalē un ēka tika nodota ekspluatācijā 2015.gada septembrī. Ēkas autori ir ASV arhitektu birojs Westfourth Architecture, bet būvdarbus veica SIA Selva Būve. Kopējās investīcijas projektā ir 11 milj. eiro.

Pasaulē BREEAM (British Research Establishment Enviromental Assesment Method) sertificētas ēkas tiek atpazītas kā videi un lietotājam draudzīgas, resursu efektīvas būvniecības piemēri. Pārdomāta plānošana, būvniecība, materiālu, tehnoloģiju un sistēmu izvēle nodrošina to, ka ēka darbojas kā vienota, efektīva sistēma, demonstrējot labāko praksi, virs likumā noteiktā, skaidro Domuss valdes priekšsēdētājs Ralfs Jansons. Salīdzinājumā ar parastām ēkām ilgtspējīgi būvētu ēku tirgus vērtība var būt par pat 16% augstāka, to apsaimniekošanas izmaksas – par 8–10% zemākas, īres maksa – par 4% augstāka, šāda ir pasaules prakse. Ēkās ir arī veselīgāks mikroklimats un tās ir videi draudzīgākas. Sertificētām ēkām ir augstāka īpašuma vērtība un likviditāte.

Jāpiebilst, ka ilgtspējīgas būvniecības standarts Latvijā ir piemērots vairākām komercēkām.

Felicity Apartments ir 62 dzīvokļi, pazemes autostāvvieta un mantu glabātuves. Dzīvokļu plānojumi veidoti tā, lai lielāku dzīvokli varētu sadalīt divos mazākos un otrādi. Tādējādi maksimālais iegūstamo dzīvokļu skaits ēkā ir 78. Dzīvokļu platība ir no 35 līdz 101 m2 (viena līdz četras istabas). Dzīvokļu vidējā cena ar apdari ir 2500 eiro/m2, bez tās – 2200 eiro/m2. Pašlaik namā ir pārdota ceturtā daļa jeb 20 dzīvokļi, vēl pieci ir rezervēti. Puse no pircējiem ir vietējie iedzīvotāji, 20% - no Krievijas, bet atlikušie 30% - no Ukrainas, Itālijas, Austrālijas un Dānijas. Puse vietējo pircēju izvēlas dzīvokli pilnajā apdarē un otra puse – bez apdares, savukārt gandrīz visi ārvalstnieki izvēlas pilnībā gatavu dzīvokli dzīvošanai. Ēkas pirmajā stāvā ir sešas komerctelpas, no kurām divas ir pārdotas, bet atlikušās ir pieejamas gan pārdošanā, gan nomā.

Vaicāts, vai Domuss plāno īstenot vēl kādu ilgtspējīgas būvniecības projektu, R.Jansons informē, ka kompānijai ir biroju parka projekts Ulmaņa gatvē, kurš ir izstrādāts atbilstoši BREEAM vadlīnijām un visas biroju ēkas tajā plānots arī sertificēt. Šobrīd uzņēmums meklē nomniekus pirmajai ēkai, lai tuvākajā laikā sāktu būvniecību. Savukārt turpmākos dzīvojamos projektus ir plānots balstīt uz ilgtspējas principiem, bet vēl būs jālemj arī par to sertifikāciju.

Db.lv jau rakstīja, ka Domuss pašlaik attīsta vērienīgu projektu Mežaparkā. Kompānijas portfelī ir arī daudzdzīvokļu ēkas projekts Parkview Residences pie bijušās cigoriņu rūpnīcas, pie Arkādijas parka Friča Brīvzemnieka ielā. Tur plānoti 80 dzīvokļi. Nākamgad šai ēkai plānots pabeigt tehnisko projektu. Jau patlaban projektā investēti 1,5 miljoni eiro, bet kopumā paredzēts ieguldīt vēl 14 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vidējā aizdevuma summa par dzīvokli jaunajā projektā jau sasniedz 86 000 eiro

Lelde Petrāne, 25.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā aizvien vairāk pieaug interese par īpašuma iegādi jaunajos projektos Rīgā, informē Swedbank.

Aptuveni 14% iegādājušies dzīvokli tikko uzceltā mājā, bet 11% - tā dēvētajā otrreizējajā tirgū Rīgas centra ēkās, kā arī senāk ekspluatācijā nodotajās jauno projektu daudzdzīvokļu mājās. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu, kā arī kopējo ekonomikas attīstību, pieaug jaunu nekustamo īpašumu attīstība, un šobrīd būvniecības stadijā vien ir 1500 jaunu dzīvokļu tā saucamajā ekonomiskajā segmentā (cenas līdz 1600 eiro par kvadrātmetru), vidējai aizdevuma summai par dzīvokli jaunajā projektā sasniedzot 86 000 eiro.

Šobrīd visvairāk ekonomiskās klases dzīvokļi tiek attīstīti Teikā, kur būvniecības stadijā ir 454 jauni dzīvokļi, kam seko 264 jauni dzīvokļi Purvciemā, 180 Torņakalnā, 112 Pļavniekos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienistabas dzīvokļu Rīgā, Viestura prospektā pārdošanas sludinājumi pazūd no serveriem vidēji pusotra mēneša laikā – tas ir aptuveni tikpat ilgi, cik vidēji Rīgas sērijveida dzīvokļiem, liecina nekustamo īpašumu aģentu platformas «Big Bang Realty» un programmatūras un datu analīzes uzņēmuma «D.Vision» pētījums.

Īpaši pievēršoties šo īpašumu izpētei, secināts, ka pat dārgāki vienistabas dzīvokļi, kas maksā līdz 1500 EUR/m2, parasti Viestura prospektā tiek pārdoti divu mēnešu laikā.

Par Viestura prospekta mājām šajā pētījumā tiek dēvētas 19 specprojekta ēkas, kas celtas Viestura prospekta kreisajā pusē 1970.gadu sākumā. Tās ir deviņu stāvu mājas, kas ir celtas no baltā silikāta ķieģeļiem. Neraksturīgi Rīgas sērijveida ēkām, tās ir izvietotas uz teritorijas ar nelielu reljefu. Ēkās ir izvietoti dažādu plānojumu vienas, divu un trīs istabu dzīvokļi, kopā 72 katrā ēkā (8 katrā stāvā). Dzīvokļu platība svārstās no 26 m2 līdz gandrīz 70 m2 atsevišķiem trīsistabu dzīvokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klientu interese par mājokļiem Latvijā, neraugoties uz īpašajiem apstākļiem, šogad nav būtiski mazinājusies, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" veiktais pētījums par mājokļu tirgu 2020.gada 1. pusgadā.

Tomēr Covid-19 ieviesis korekcijas: kopējā darījumu aktivitāte ir samazinājusies, jo mājokļu pirkumi ir kļuvuši izsvērtāki un racionālāki, redzams intereses pieaugums iegādāties zemi, māju vai lielāku dzīvokli, jo, gatavojoties negatīvai situācijas eskalācijai, cilvēki paredz papildu istabu, ko varētu atvēlēt darba kabinetam. Pretēji martā un aprīlī publiskajā telpā izskanējušajām bažām, nav vērojamas lielas cenu izmaiņas mājokļu tirgū (5% robežās). Reģionos pandēmijas ietekmi tirgus šajā pusgadā būtiski neizjūt, un joprojām lielākā daļa valsts iedzīvotāju, kuriem ir iespējas, saskaras ar piedāvājuma trūkumu.

"Pārliecība par nākotni un maksātspēja vienmēr noteikusi mājokļu tirgus situāciju. Mājokļu būvniecība var būt tas dzinējs, kas mums palīdzētu atkopties no ekonomikas apstādināšanas. Iespējams arī pretējais - ekonomikas lejupslīdes paātrināšana, padarot mājokļus dārgākus nepiemērotā brīdī. Tāpēc diskusija par strauju nekustamā īpašuma nodokļu maksājumu kāpumu šobrīd ir ļoti nelaikā," uzskata "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Valmieras īres namos tapis pirmais demonstrācijas dzīvoklis

Zane Atlāce - Bistere, 28.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvojamā fonda paplašināšanas nolūkos Valmierā aktīvi turpinās īres namu būvniecība Ķieģeļu ielā 8 un Mālu ielā 1 un jau oktobrī interesentiem tiks piedāvāta iespēja aplūkot demonstrācijas dzīvokli, informē Valmieras pašvaldība.

Šobrīd notiek ēku un teritorijas inženierkomunikāciju (ūdensvads, kanalizācija) izbūve. Vienā ēkā pabeigtas jumta konstrukcijas un dzelzsbetona nesošo konstrukciju izbūve, notiek iekšdarbi dzīvokļos. Savukārt otrā mājā ir pabeigta pamatu pastiprināšana un darbs pie dzelzsbetona konstrukciju montāžas. Šobrīd notiek jumta konstrukciju izbūves darbi un uzsākti iekšējie celtniecības darbi. Vēl jāveic arī katlumājas izbūve un namiem piegulošās teritorijas labiekārtošana. Abas ēkas ekspluatācijā plānots nodot 2018.gada sākumā.

Īsi pirms ēku nodošanas ekspluatācijā tiks rīkota īres tiesību izsole, kurā piedalīties varēs ikviens interesents, kurš apņemsies ievērot dzīvokļu īres noteikumus. Dzīvokļu īres maksa par kvadrātmetru visiem dzīvokļiem būs vienāda un tā tiks noteikta līdz izsoles izsludināšanai. Īres noteikumi paredz īrniekam pienākumu deklarēt savu dzīvesvietu konkrētajā adresē un aizliedz nodot dzīvokli apakšīrei. Viena persona varēs iegūt tiesības īrēt tikai vienu dzīvokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Šī nav parasta ēka Rīgas centrā

Laura Mazbērziņa, 04.04.2019

Nauris Živuļins, SIA Bibliotēkas nams pārstāvis. Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot četrus miljonus eiro, kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā, kura atrodas Rīgā, Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas krustojumā, izveidots jauns dzīvokļu projekts Bibliotēkas nams.

Projektā tiek piedāvātas 57 dzīvojamās telpas un 8 komerctelpas bez apdares. Dzīvokļu platības nav lielas, tās svārstās no 18 līdz 73 kvadrātmetriem. «Kādreiz vēsturiskā tipa ēkās dzīvojamās platības bija daudz lielākas. Dzīvokļiem lielākoties bija 100, 150 un vairāk kvadrātmetri, tomēr mūsdienu tendences norāda pretējo. Lielie dzīvokļi atjaunotās, senās ēkās un labā vietā Rīgas centrā vairs nav tik pieprasīti, jo to platības dēļ tie ir ļoti dārgi, kā rezultātā vietējie iedzīvotāji tos nevar atļauties un nereti tie gadiem stāv tukši. Bibliotēkas nams grib pietuvoties pasaules tirgus tendencēm, kas skaidri norāda, ka dzīvojamās platības lielpilsētu centros kļūst mazākas,» stāsta Nauris Živuļins, SIA Bibliotēkas nams pārstāvis. Viņš teic, ka lielpilsētu centri mainās, jo mainās tajos dzīvojošie cilvēki. Nozares pētījumi norāda, ka gados jaunāki cilvēki daudz labprātāk izvēlas mazāku platību labākā vietā, nekā lielāku platību Rīgas mikrorajonos. «Īpašumu cenu sabremzēšanās Latviju neskars vēl vismaz tuvākos divus gadus, kā arī nedomāju, ka gaidāmās korekcijas būs kaut kas katastrofāls,» norādīja N. Živuļins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā pieņemti jaunie Valmieras daudzdzīvokļu īres nami Mālu ielā 1 un Ķieģeļu ielā 8. Lai iegūtu dzīvokļu īres tiesības, par dzīvokļiem tiks rīkota īres tiesību izsole, informē Valmieras pilsētas pašvaldība.

Daļai dzīvokļu īres tiesību tiks piešķirtas pilsētai prioritāri attīstāmajās nozarēs strādājošiem speciālistiem no uzņēmumiem un iestādēm, kurām noslēgts sadarbības līgums ar SIA «Valmieras Namsaimnieks».

Daudzdzīvokļu īres namos kopā ir 150 dzīvokļi. 15 no tiem ir vienistabas dzīvokļi 25-30 kvadrātmetru platībā, 90 - divistabu dzīvokļi 34-41 kvadrātmetru platībā un 45 - trīsistabu dzīvokļi 50-54 kvadrātmetru platībā. Divi vienistabas dzīvokļi Mālu ielā 1 - 3, Ķieģeļu ielā 8 - 63 ir īpaši pielāgoti cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Īres maksa par kvadrātmetru būs 5,20 eiro mēnesī un īres maksā ir iekļauti arī mājas apsaimniekošanas izdevumi. Īrniekam papildus būs jāmaksā maksa par komunālajiem pakalpojumiem, atbilstoši skaitītāju rādījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Uzņēmēja, kura dzīvo 12 kvadrātmetru dzīvoklī

Monta Glumane, 18.04.2018

«Es daudziem stāstu par to, kā es dzīvoju, lai cilvēkiem pašiem būtu iedvesma veidot savu dzīvi tā, kā viņi vēlas. Nav jādzīvo milzīgos dzīvokļos, jāmaksā šausmīgie kredīti un jāapaug ar mantām.»

Foto:Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālo mediju stratēģe Jurita Krūma pirms nedaudz vairāk nekā diviem mēnešiem pārcēlusies uz dzīvi Liepājā un 12 kvadrātmetru dzīvoklī iekārtojusi dzīvesvietu sev un kaķim Otto.

Viņa biznesa portālam db.lv stāsta par savu minimālisma dzīvesstilu.

«Par Liepāju es fanoju jau aptuveni četrus gadus. Šī pilsēta man asociējas ar atklāto jūru, kas ir totāli citādāka kā Rīgā. Līdz ar to - visi kas fano par Rīgas jūrmalu, viņi laikam nav bijuši Liepājā,» saka J. Krūma. Sievietei bijis rituāls reizi pusgadā atvērt sludinājumu portālu ss.com un paskatīties, vai pieejams kāds dzīvoklis Liepājā. J. Krūmas dzimtā pilsēta ir Rēzekne, tāpēc ar Liepāju, izņemot dažus draugus, viņai iepriekš nebija nekādas saistības.

«Pēdējo desmit gadu laikā kopš pārvācos no Rēzeknes uz Rīgu biju mainījusi dzīvesvietas aptuveni divpadsmit reizes. Esmu diezgan mobila savā dzīvesveidā. Nolēmu, ka jāriskē. Bija sajūta, ka iepriekšējā dzīvesvietā Purvciemā biju iesēdējusies.Sākumā domāju dzīvokli pirkt. Ja salīdzina ar Rīgu, tad Liepājā dzīvokļi ir gandrīz par sviestmaizi. Esmu tas jaunietis, kurai nav iekrājumu. Līdz ar to nopirkt dzīvokli Rīgā par 50 000 – 70 000 eiro ir nereāli. Atbraucu uz Liepāju apskatīties vienu konkrētu dzīvokli, bet par laimi banka kredītu tam nepiešķīra. Es esmu diezgan spontāna un impulsīva.Tāda bija arī pārcelšanās uz Liepāju – pirmdien apskatīju īres dzīvokli un ceturtdien jau parakstīju līgumu, ka es dzīvošu šeit,» pastāsta sieviete.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kompānija Starlex dalās ar savu redzējumu par tirgu un tendencēm Latvijas nekustamo īpašumu jomā

, 28.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja runājam par komercīpašumu jomu un ņemam vērā periodu pēdējo 6 mēnešu griezumā, jāsaka, ka aktīvākais ir bijis biroju nomas telpu tirgus, kam seko tirdzniecības telpu darījumi, kā arī pietiekami liela aktivitāte novērojama gan noliktavu platību, gan investīciju objektu jomā.

Mēs droši varam izdalīt pieprasītāko biroju telpu, tirdzniecības telpu un noliktavu platības, kā arī mūsu klientu pārstāvošās uzņēmējdarbības jomas.

Birojiem pieprasītākās platības ir:

1) 80 – 150 m2,

2) 150 – 300 m2,

3) 300 un vairāk.

Vidējā nomas maksa atkarībā no biroju telpu klases:

1) C klase 5 – 7 EUR/m2;

2) B klase 8 – 12.5 EUR/m2;

3) A klase 10 – 15 EUR/m2.

Šajās kategorijās galvenie nomnieki ir: 1) IT pakalpojumi, 2) Finanšu pakalpojumi; 3) Medicīna; 4) Izglītības iestādes.

Šajā periodā ar SIA Starlex palīdzību iznomātas platības vairāk kā 10 000 m2 platībā.

Redzam trūkumu pēc A klases biroju ēkām, it īpaši tuvāk pilsētas centram. Tuvākajā laikā gan situācija nedaudz uzlabosies, jo Sporta ielā drīz tiks pabeigta modernākā biroju ēka Rīgas centrā pēdējos 5 gados, kur nomai būs pieejami 15 000 m2. Vēl projektu stadijās ir vismaz 85 000 m2 biroju platības, kas noteikti mūsu tirgum piesaistīs vairāk starptautiskas kompānijas. Daudzas ēkas tiks būvētas arī savām vajadzībām, kā, piemēram, AB.LV bankas ēka būs 22 000 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpilī vispieprasītākie ir divistabu dzīvokļi, cenu amplitūda ir liela un svārstās atkarībā no dzīvojamās mājas projekta, atrašanās vietas un dzīvokļa apdares, situāciju šajā republikas nozīmes pilsētā portālam Db.lv raksturo nekustamā īpašuma eksperti. Arī tirdzniecības sektorā ir gaidāmas pārmaiņas, ko viesīs Lidl veikalu ķēdes ienākšana pilsētas centrā.

Pilsētas pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja Santa Lazare nekustamo īpašumu pieprasījumu Jēkabpilī vērtē kā diezgan augstu. Visbiežāk pircēji iegādājas dzīvokļu īpašumus un zemi. Nekustamā īpašuma tendences irt ādas, ka ar katru gadu pieprasījums par īpašumu atsavināšanu - pirkšana, pārdošana, maiņa - aug.

Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) NĪ portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe pastāsta, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem pēdējo trīs gadu laikā Jēkabpilī ir stabils un gadā notiek vidēji 250 darījumi. Pēc ekspertes domām, arī zemes īpašumu ar ēkām darījumu skaits neparāda lielas izmaiņu tendences, lai gan 2018.gada pirmajā pusgadā ir vērojams darījumu skaita pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada 1.pusgadu. Vidēji gadā notiek ap 70 darījumiem ar īpašumiem, kuru sastāvā ir ēka un zeme, 70% no šiem darījumiem saistīti ar privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā Rīgā ir bijis manāms jauno projektu pieaugums, lai gan Viļņa jauno projektu būvniecībā aizvien saglabā līdera pozīcijas.

Tieši Viļņā tiek būvēti dzīvokļu skaita ziņā ievērojamākie projekti, Rīgai pēc šī rādītāja ieņemot otro vietu. Savukārt platības ziņā lielāki dzīvokļi jaunajos projektos ir Rīgā un Tallinā. Šīs un citas atšķirības iezīmējušās DNB bankas sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju Ober-Haus veiktajā apskatā par jauno projektu attīstību Baltijas valstu galvaspilsētās.

Kopš 2015. gada sākuma Rīgā uz 1000 iedzīvotājiem jaunajos projektos ir parādījies 5,1 pilnībā pabeigts dzīvoklis, kas ir par 2 dzīvokļiem vairāk nekā 2013. – 2014. gadā. Tallinā kopš 2015. gada jaunajos projektos ir pieejami 8,6 pabeigti dzīvokļi, kas ir par 4,7 vairāk nekā divus gadus iepriekš. Bet Viļņā attiecīgi - 13,4 pabeigtie dzīvokļi, kas ir par 5,6 dzīvokļiem vairāk nekā iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Valmierā topošos īres namus ekspluatācijā nodos pavasarī

Rūta Lapiņa, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Īres tiesību izsoli plānots rīkot aprīlī.

Valmierā topošos daudzdzīvokļu īres namus ekspluatācijā paredzēts nodot šī gada maijā un īsi pirms tam - aprīlī, plānots rīkot īres tiesību izsoli, biznesa informācijas portālam db.lv pavēstīja Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Zālīte.

Iepriekš gan abas ēkas ekspluatācijā tika plānots nodot 2018. gada sākumā.

Pašvaldībā atklāj, ka potenciālie īrnieki jau izrādot interesi par īres iespējām un pašlaik notiek darbs pie īres tiesību nolikuma izstrādes.

L. Zālīte atzīmē, ka izsolē varēs piedalīties ikviens interesents, kurš apņemsies ievērot dzīvokļu īres noteikumus. Dzīvokļu īres maksa par kvadrātmetru visiem dzīvokļiem būs vienāda, un tā tiks noteikta līdz izsoles izsludināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas galvaspilsētas Rīgas īres tirgū ir salīdzinoši neliels maza izmēra dzīvokļu piedāvājums, pēc kuriem īpaši liels pieprasījums ir gados jaunu cilvēku vidū. Savukārt vidēja izmēra dzīvokļa īres cenas Rīgā apsteidz Viļņu un vidēji arī Tallinu, liecina Igaunijas uzņēmuma «RIA.com Marketplaces» apkopotā informācija.

Rīgā no nekustamo īpašumu vietnē city24.lv kopumā 828 ilgtermiņa īrei pieejamajiem īpašumiem, lielākā daļa jeb 706 īpašumi ir platībā virs 50 m2, un īrei pieejami tikai 59 dzīvokļi platībā līdz 35 m2. Īres cenas labā stāvoklī esošiem mazajiem dzīvokļiem platībā līdz 35 m2 sākas no vidēji 200-250 eiro, taču prestižā rajonā pilsētas centrā var sasniegt pat 850 eiro mēnesī. Savukārt no kopumā 828 īrei pieejamajiem dzīvokļiem tikai 91 dzīvoklis ir vidēja izmēra – platībā no 50 līdz 60 m2, un to īres cena svārstās no vidēji 250 līdz pat 1200 eiro mēnesī.

Igaunija Baltijas valstu vidū izceļas ar īpaši lielu pieprasījumu pēc platības ziņā maziem dzīvokļiem, un arī to piedāvājums ir lielāks nekā, piemēram, Rīgā. No nekustamo īpašumu vietnē city24.ee ilgtermiņa īrei pieejamajiem 1400 nekustamajiem īpašumiem, aptuveni puse ir dzīvokļi ar platību līdz 50 m2. Bet 340 īpašumi ir platībā zem 35 m2. Šāda labā stāvoklī esoša dzīvokļa cena Tallinā svārstās ap 450 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Dzīvokļu projektā Rīgas centrā investē 2,7 miljonus eiro

Laura Mazbērziņa, 27.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrā, A. Briāna un Šarlotes ielas krustojumā, šobrīd norisinās vēsturiska dzīvokļu nama renovācija un paplašināšana. Gandrīz puse no tajā esošajiem dzīvokļiem būs divu līmeņu dzīvokļi.

Projektu realizē būvniecības uzņēmums SIA «MP finance», kopējās investīcijas pārsniedz 2.7 milj. eiro.

Nama Aristida Briāna ielā 4 (uz Šarlotes ielas stūra) vēsture iestiepjas 19.gs. beigās. Tai laikā šī pilsētas daļa bija ārpus centra, tur bija mazdārziņi. Attīstoties rūpniecībai, šo apkaimi iecienīja uzņēmēji: sāka veidoties industriālais rajons, un auga pieprasījums pēc strādniekiem pieejamiem īres dzīvokļiem. Ēka A. Briāna ielā 4 ir būvēta 1880. gadā kā trīsstāvu īres nams pēc inženiera, arhitekta Otto Dīces izstrādātā projekta.

Projekta autors nama ārējai arhitektūrai mēģināja piešķirt formas, kas raksturīgas villām un muižām. Viens no redzamākajiem nama elementiem ir masīvais stūra tornis un ielas fasādēs apdare veidota historisma stilam raksturīgās formās. Pirms sešiem gadiem namu iegādājās tā jaunais īpašnieks, un 2017. gadā tika uzsākta nama renovācija. Tika piebūvēti divi stāvi ar lieliem vitrīnu logiem un tajos izveidoti divu līmeņu dzīvokļi. Gandrīz visos dzīvokļos griestu augstums pārsniedz 3 metrus. Nama pagalmā būs autostāvvieta nama iemītniekiem. Rekonstrukcijas gaitā namā ierīkoti jauni inženiertīkli, izbūvēti divi beztrokšņa lifti. Visos dzīvokļos tiks uzstādīti siltuma skaitītāji, un tiek plānots, ka apsaimniekošanas maksa šādam dzīvoklim būs līdz 0.80 EUR/m².

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drīzumā Pārdaugavas vēsturiskās koka arhitektūras vidi papildinās atjaunots īpašums – Melnsila kvartāls, kas atrodas starp Alīses ielas ūdenstorni un Kalnciema kvartālu, informē IMMOSTATE Home.

3442 m² plašā pagalmā vēsturiskajā veidolā tiek atjaunoti divi mazstāvu dzīvojamie koka nami, kuros izvietoti 32 dzīvokļi.

19. gadsimta beigās gruntsgabals Švarcmuižas ielā 14 piederēja uzņēmējam Ludvigam Ādolfam Jansonam. Pirms vairāk nekā 100 gadiem celtās dzīvojamās ēkas eleganto ārpilsētas rezidenču stilā projektējis arhitekts Jānis Alksnis.

Melnsila kvartāls atrodas Pārdaugavā, Melnsila un Kristapa ielas krustojumā, blakus gleznainajam Alīses ielas ūdenstornim un Kalnciema kvartālam. Īpašums atrodas aizsargājamā Āgenskalna vēsturiskās koka apbūves teritorijā.

2016. gada sākumā tika sākta Melnsila kvartāla ēku renovācija, lai labiekārtotā un privātā teritorijā savā vēsturiskajā veidolā līdz 2017. gada decembrim atjaunotu divas koka ēkas. Nākotnē blakus divām esošajām ēkām plānots būvēt modernā arhitektūras stilā ieturētu dzīvojamo ēku, kas harmoniski iekļausies esošajā koka arhitektūras vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru bijušo Valsts prezidentu nodrošināšana ar dzīvokli, eksprezidenta pensiju, sekretāri, transportu un apsardzi, valstij 2018. gadā izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina raidījuma «LNT TOP 10» aplēses.

Precīzu summu eksprezidentu nodrošināšanai gan nevar noteikt, ņemot vērā necaurspīdīgos izdevumus par eksprezidentu transportu un apsardzi, ko nodrošina Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā Militārā policija. Jūlijā Raimonds Vējonis pievienosies Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai, Valdim Zatleram un Andrim Bērziņam, kļūstot par Latvijas bijušo prezidentu. Eksprezidentiem Latvijas valsts sniedz sociālo nodrošinājumu un cita veida atbalstu. Tas ir visnotaļ dāsns – vairumam, bet ne visiem eksprezidentiem, valsts nodrošina dzīvokli.

Ja neskaita transporta izdevumus, par kuriem ir grūtāk pārliecināties, visvairāk Valsts prezidenta kancelejai izmaksā Vairas Vīķes-Freibergas nodrošināšana – 2018. gadā šim mērķim kanceleja iztērējusi 128 tūkstošus eiro. Zatlera uzturēšanai tērēti 75 tūkstoši eiro, Ulmaņa vajadzībām izlietoti 70 tūkstoši eiro, tikmēr vismazāk – 47 tūkstošus eiro – pērn izmaksājis Bērziņš, kurš ir atteicies no valsts garantētā dzīvokļa. Kopumā, bez transporta izmaksām, četru prezidentu uzturēšanai gada laikā tērēti 320 tūkstoši eiro. Vīķes-Freibergas nodrošināšanas paaugstinātās izmaksas veido augstā dzīvokļa nomas maksa, ko prezidenta kanceleja maksā Valsts nekustamajiem īpašumiem. Prezidenta kancelejā gan skaidro, ka Vīķes-Freibergas, Ulmaņa un Zatlera dzīvokļi ir līdzvērtīgi. Ikgadējo nomas maksas atšķirību veidojot katra dzīvokļa savulaik izvēlētais finansēšanas modelis, kā arī tirgus cenas konkrētā īpašuma iegādes brīdī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Ekonomikas augšupeja veicina aktivitāti Ventspils nekustamā īpašuma tirgū

Monta Glumane, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvuzņēmums «Merks» uzsācis jauna dzīvojamā kvartāla «Merks Viesturdāzs» celtniecību, informē uzņēmumā.

«Merks Viesturdāzs» ir jaunākais būvkompānijas «Merks» attīstītais dzīvojamais projekts, un tā ietvaros paredzēts uzcelt 3 ēkas ar kopumā vairāk nekā 350 dzīvokļiem. Pirmajā ēkā, kuras būvdarbi jau norit un kura atradīsies vistuvāk parkam, tiks uzbūvēti 96 dzīvokļi. Realizējot visas trīs projekta kārtas, uzņēmums plāno investēt aptuveni 58 miljonus eiro.

«Mēs redzam, ka šī īpašā, bet vēl nesakoptā Rīgas vieta starp Andrejostu un Kluso centru jau tuvākajā nākotnē kļūs dzīvīga, pievilcīga un komfortabla – gan kā mājvieta daudzām ģimenēm, gan kā vieta mazajam biznesam,» saka Oskars Ozoliņš, «Merks» valdes priekšsēdētājs.

«Šajā projektā būs pieejami gan studio tipa dzīvokļi, gan dažāda izmēra 2 un 3 istabu dzīvokļi, gan 4 istabu dzīvokļi. Kā arī divstāvu dzīvokļi ar skatu uz parku,» stāsta Dace Tumšā, «Merks» dzīvojamo projektu pārdošanas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem šķēršļiem, kas kavē darbaspēkam no reģioniem pārcelties uz Rīgu un liek doties emigrācijā, ir mājokļu ierobežotā pieejamība galvaspilsētā

Īres dzīvokļi gan ir pieejami, taču to cenas nav pa kabatai lielākajai daļai no laukiem iebraukušajiem.

Tiesa, Rīgā ir augstākā vidējā mēnešalga valstī – šā gada martā tā bija 1119 eiro bruto. Taču ne visi Rīgā strādājošie šādu algu saņem. Piemēram, daudzajos Rīgas lielveikalos, kā arī viesmīlības nozarē strādājošie saņem ievērojami mazāk. Līdz ar to dzīvokļu pieejamība ir akūts jautājums gana daudziem. Kā liecina Arco Real Estate dati, lētākais piedāvājums īres tirgū, ja runā par, piemēram, divistabu dzīvokli, ir sliktā stāvoklī esošs dzīvoklis mikrorajonā. Tā īres maksa ir no 200 līdz 250 eiro mēnesī. Savukārt īres maksa vidējā stavoklī esošiem divistabu dzīvokļiem mikrorajonos ir no 200 līdz 400 eiro. Arco Real Estate īres nodaļas vadītājs Dzintars Bērziņš skaidro, ka dzīvoklis sliktā stāvoklī ir tāds, kurā remonts nav bijis 20 gadu, ir malkas apkure un, iespējams, tualete ir kopēja vairākiem dzīvokļiem. Tā kā teorētiski par 200 eiro mēnesī Rīgā dzīvokli var noīrēt. Tas, kādā tas ir stāvoklī, jau ir cits jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā «zoodārza prezidents» kļuva par sorosītu

Sandris Točs, speciāli DB, 27.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu pretinieku psiholoģiska ietekmēšana un pazemošana ir iecienīta metode Sorosa organizāciju darbā. Savulaik uz savas ādas to pilnā mērā izjuta bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņu bakstīja ar lietussargiem un nesauca citādi kā par «zoodārza prezidentu». Līdz kāds gudrs padomnieks – ļoti iespējams, tas bija toreizējais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs – ieteica Valdim Zatleram «nobučot Džordža Sorosa roku».

Patiesi, atlika Latvijas Valsts prezidentam privātā dzīvoklī satikties ar miljardieri Džordžu Sorosu, un attieksme pret viņu izmainījās kā uz burvju mājienu.

Tagad Valdis Zatlers ir kļuvis «pieņemams», lai ko viņš darītu vai nedarītu. Maksimas traģēdijas sēru dienā, kad zem sagruvušā veikala drupām dzīvību tikko bija zaudējuši 54 cilvēki un pie televizoriem raudāja pat sveši cilvēki, Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu devās uz modes skati Viļņā. Fotogrāfijas jautrā noskaņā no Lietuvas naktskluba Zolitūdes traģēdijas sēru dienā uz mirkli šokēja pat Zatlera partijas biedrus. Jebkuru citu šādas bezsirdības demonstrācija, iespējams, padarītu par politisko līķi uz visiem laikiem. Taču ne sorosītu sorosītu medijos – te kopš noteikta laika Zatleram ir «atlaists» viss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamo īpašumu attīstītājs: Rīga no krīzes atkopjas lēnāk

Ingrīda Drazdovska, 12.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma tirgus līdz galam vēl nav atkopies, Rīgā tas atgūstas krietni lēnāk nekā Tallinā vai Viļņā

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda Pro Kapital Grupp vadītājs Paolo Mikeloci (Paolo Michelozzi), tajā pašā laikā piebilstot, ka ekonomiskie indikatori ir pozitīvi, kas vieš pārliecību, ka arī Rīgā tuvākajā nākotnē būs labāka tirgus situācija.

Nav vienkāršs tirgus

Pašlaik šīs nekustamā īpašuma kompāniju grupas portfelī ir attīstības projekti 100–130 miljonu eiro vērtībā visās trijās Baltijas valstīs. Pēc krīzes uzņēmums aktīvāk darbojies kaimiņvalstīs, taču šogad, pēc ilgāka pārtraukuma, tas ir pabeidzis augstvērtīgu dzīvojamo māju River Breeze Residence Klīversalā. Sākt jebkādu jaunu projektu pēc krīzes bija izaicinoši, atzīst P. Mikeloci. Klīversalas kvartāla attīstību uzņēmums ir sācis virzīt jau pirms krietna laika. «Tas ir mūsu nozīmīgākais projekts, mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai to attīstītu labākajā iespējamā veidā, lai projekts atbilstu visām tām prasībām, ko izvirza pilsēta. Tad, kad redzējām, ka varam sasniegt labus rezultātus, ka detālplānojums ir optimāls, sākām, un esam apmierināti ar panākto rezultātu. Protams, tam, ka projekts nāca tik ilgi, ir saistība arī ar kopējo situāciju nekustamā īpašuma tirgū,» viņš piebilst. Pašlaik šajā projektā ir pārdota aptuveni 1/3 apartamentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc renovācijas un paplašināšanas darbiem ekspluatācijā ir nodots vēsturisks dzīvokļu nams Rīgas centrā - Aristida Briāna un Šarlotes ielas krustojumā.

Ēka A. Briāna ielā 4 ir būvēta 1880. gadā kā trīsstāvu īres nams pēc inženiera, arhitekta Otto Dīces izstrādātā projekta. 2017. gadā tika sākta nama renovācija, un tas ir ieguvis arī lielāku apjomu. Kādreizējais trīs stāvu nams tagad ir piecu stāvu ēka, kurai tika piebūvēti divi stāvi ar lieliem vitrīnu logiem un tajos izveidoti divu līmeņu dzīvokļi. Gandrīz visos dzīvokļos griestu augstums pārsniedz 3 metrus. Renovācijas gaitā fasādē tika izvietoti pēc saglabātajām vēsturiskām liecībām veidotie koka logi, abās kāpņu telpās jaunizveidoti metāla kalumi trepju margās, bet dažos dzīvokļos fragmentāli atstātas atsauces uz nama vēsturiskajām liecībām - ķieģeļu sienām iekštelpu apdarē. Rekonstrukcijas gaitā namā ierīkoti arī jauni inženiertīkli, kā arī izbūvēti divi beztrokšņa lifti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā SEB grupas uzņēmums Latectus, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un tirdzniecību, noslēdzis 359 nekustamā īpašuma pārdošanas darījumus par 26,5 miljoniem eiro. Uz gada beigām realizēti 94% no sākotnējā nekustamā īpašuma portfeļa.

Šobrīd Latectus nekustamo īpašumu portfelī ir palikuši 128 īpašumi (6% no sākotnējā portfeļa) ar kopējo vērtību 16,4 miljoni eiro. 46% no šiem īpašumiem ir zemes gabali, 41% ir pabeigti dzīvokļi un privātmājas, 7% ir komercīpašumi, kā arī vēl 6% ir nepabeigtas dzīvojamās mājas vai attīstības projekti. 59% no īpašumiem atrodas Rīgā, bet 41% Pierīgā, savukārt reģionos uzņēmumam īpašumu vairs nav.

«Kopš izveidošanas 2009. gadā uzņēmums veicis vairāk nekā 2000 nekustamā īpašuma pārdošanas darījumu par vairāk nekā 133 miljoniem eiro. Līdz šim uzņēmums ir piedāvājis un realizējis īpašumus, izmantojot latectus.lv mājaslapu, kur piedāvājam e-izsoles, atsevišķas lapas lielākajiem projektiem no dzīvojamā fonda, iespēju potenciāliem pircējiem piedāvāt savu cenu, kā arī sadarbojamies ar dažādām nekustamo īpašumu aģentūrām. Bet šogad piedāvājam arī jauno rīku – Pēdējās cenas izsoli. Izsolē pieejamie īpašumi šobrīd ir publicēti uzņēmuma mājaslapā, bet, sākot ar 15. janvāri, tiks aktivizēts cenu samazināšanas process – ar katru nākamo soli cena kļūs zemāka, un konkrētā īpašuma izsole tiks noslēgta, tiklīdz ir pirmais pieteikums no potenciāla pircēja,» skaidro Latectus valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī brīža karstākais un pieprasītākais nekustamo īpašumu projekts tirgū ir Rīgas centra renovētais nams Avotu ielā 4, kurā vidēji katru otro dienu tiek pārdots pa dzīvoklim. Skaistā fasāde, plašais un apzaļumotais pagalms, pievilcīgās cenas ir tikai daži no faktoriem, kāpēc tieši šeit cilvēki ir izvēlējušies iegādāties dzīvokli.

Avotu 4 pircējus var iedalīt divās grupās. Pirmā grupa ir jaunie pilsētnieki, kuri novērtē, ka par pieejamu dzīvokļa cenu var dzīvot pašā Rīgas centrā un baudīt tā priekšrocības, savukārt, otrā ir tie, kas īpašumi iegādājas kā investīciju un kuriem svarīgs iegādātā īpašuma ienesīgums.

Rīgā, gluži tāpat kā citās Eiropas galvaspilsētās, ir novērojuma tendence, ka cilvēki izvēlas mazākas platības dzīvokļus. Šobrīd Rīgas centrā renovētas mājas divistabu dzīvokļa cena ar gala apdari svārstās no 2300-2500 eur/m2. Tas cilvēkiem liek izvērtēt, vai vērts iegādāties, piemēram, divistabu dzīvokli ar platību 50 m2 vai tomēr izvēlēties kompaktāku 40 m2 dzīvokli, jo to cenu starpība var sasniegt pat 25 000 eiro, bet īres maksa par ko šādu dzīvokli var izīrēt, visticamāk abiem dzīvokļiem būs vienāda. Līdz ar to ienesīgums mazākam dzīvoklim būs lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru