Atpūta

FOTO, VIDEO: Valkas padomju laika bunkuri gaida labu biznesa ideju un naudu

Laura Mazbērziņa, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Valkas padomju laika armijas bunkuri šobrīd ir izdemolēti, izdedzināti un piegružoti ar atkritumiem. Valkas novada dome informē, ka jau vairākus gadus norisinās investora meklējumi, bet bunkuri nevienam nav vajadzīgi.

Pirms pāris gadiem izskanēja informācija, ka Valkā tiks atjaunoti pazemes bunkuri. Ieceres bija lielas. Tika minēts, ka tajos varētu ierīkot lāzeršaušanas vietu, boulingu, peintbolu, mūzikas klubu ar skatuvi, kafejnīcu, vēsturisku ekspozīciju. «Mums ir bijušas visādas idejas par to, kā mēs varētu atjaunot šo vietu, taču diemžēl viss ir bijis neveiksmīgi, jo ir nepieciešami lieli līdzekļi un bagāti investori. Es ticu, ka Valkas centrā esošie pazemes bunkuri nākotnē varētu kļūt par ievērojamu tūrisma objektu pilsētā,» biznesa portālam db.lv stāsta Dainis Čapiņš, Valkas tūrisma biroja vadītājs.

Valkas novada dome bija izsludinājusi skiču konkursu un secināts, ka bunkuru atjaunošanai nepieciešami no diviem līdz trīs miljoniem eiro. Bija pieteicies viens investors, kurš tomēr nozuda.

Valkas novada dome uzskata, ka nepieciešamās investīcijas ir pat lielākas. «Šķiet - kas tad te ir, jāizvāc būvgruži, jāievelk apkure, elektrība un viss būs, taču tā nav. Visas esošās konstrukcijas ir bīstamas, tās neatbilst sabiedrisko telpu ekspluatācijas prasībām,» atzīst Gunta Smane, Valkas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja.

Valkas bunkuros kādreiz atradies raķešu vadības punkts un patvertne. Kopumā Valkas apkārtnē savulaik ir bijušas 20 raķešu šahtas. Bunkuros atradās to vadības centrs, kas bija pakļauts Leņingradas sakaru centram. Raķetes bija paredzēts izmantot gadījumā, ja tiktu uzspridzināts kāds padomju armijas štābs. Kopējā pazemes bunkura platība ir 2800 kvadrātmetri. Zemes platība - 8100 kvadrātmetri.

Tev varētu interesēt arī:

FOTO, VIDEO: Padomju slepenajā bunkurā Līgatnē neviens nedzīvos

Mēģinās «iekarot» padomju laika bunkurus

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valka pārvērtusies par alkohola tirdzniecības galvaspilsētu; igauņi un somi mūsu valstī turpina ierasties lētāka alkohola meklējumos.

Jāteic, ka igauņi naski ir iesaistījušies arī šī biznesa attīstībā Latvijā. Tā, piemēram, igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest 2015. gadā izveidoja veikalu Alko 1000 Market Valkā, Apē, Ainažos un Grenctālē. «Sākumā veikals bija pavisam neliels, taču šo gadu laikā esam ievērojami paplašinājuši telpas. Nekad iepriekš nebijām domājuši, ka šis bizness Valkā būs tik sekmīgs. Paplašinot veikalu, mums šķita, ka visiem dzērieniem būs vairāk vietas, taču tagad, kad esam krietni lielākās telpās, joprojām šķiet, ka arī tagad vietas ir pārāk maz. Bizness patiesi attīstās,» stāsta Mēliss Reiljans (Meelis Reiljan), Alko 1000 Market komunikācijas menedžeris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Investējot 3,7 miljonus eiro, Valkā uzbūvēta jauna ražošanas ēka

Monta Glumane, 15.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 3,7 miljonus eiro, Valkā atklāta jauna ražošanas ēka. Nomas tiesības izsoles rezultātā ieguvis vietējais uzņēmums SIA «PEPI RER».

Ražošanas ēka tapusi Eiropas Savienības fonda projekta «Ražošanas teritorijas izveidošana, atjaunojot degradēto teritoriju Valkā» ietvaros. 2018.gada martā tika uzsākti ražošanas teritorijas Valkā, Varoņu ielā 37A, 39A būvdarbi.

Tā rezultātā ir uzbūvēta jauna ražošana ēka 4143.1 kvadrātmetru platībā un ar to saistītā infrastruktūra, labiekārtota teritorija un veikta jaunu industriālo pieslēgumu ierīkošana.

Aktivitātes īstenotas, lai veicinātu ilgtspējīgas ražošanas teritorijas izveidošanu un uzņēmējdarbības attīstību, palielinātu privātās investīcijas, sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībā.

Jaunās ražošanas ēkas nomas tiesības izsoles rezultātā ieguvis vietējais uzņēmums SIA «PEPI RER», kas jaunuzbūvētās ēkas izmantos, lai paplašinātu savu ražošanas kapacitāti un radītu jaunas darbavietas. Atjaunotajā degradētajā teritorijā plānotas jaunizveidotas 45 darbavietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Igaunijas laikraksts: Mūsu valsts bērnu pabalsti dzen finansiālā krīzē Valku

LETA/BNS, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas bērnu pabalsti noveduši līdz finansiālai krīzei Valku, jo daudzi valcēnieši lielākas bērnu naudas un darba iespēju dēļ deklarē dzīvesvietu otrpus robežai, Valgā, lai gan patiesībā joprojām dzīvo Valkā, raksta Dienvidigaunijas reģionālais laikraksts «Louna-Eesti Postimees», kas arī pievērsis uzmanību sasāpējušajai kaimiņu problēmai.

«Saskaņā ar jaunākajiem datiem šādu cilvēku jau ir aptuveni 1300,» pastāstījusi laikraksta «Ziemeļlatvija» žurnāliste Inga Karpova. «Visi viņu nodokļi aizplūst uz Igauniju, līdz ar to Valka zaudē lielu naudu.»

Pēc viņas teiktā, šai parādībai ir divi galvenie iemesli. Pirmais ir Igaunijas bērnu pabalsti, kas ir krietni lielāki nekā Latvijā.

«Latvijā ģimene ar trim bērniem mēnesī no valsts saņem 134 eiro, kamēr Igaunijā - 500 eiro. Starpība tiešām ir liela,» spriedusi Karpova.

Otrs iemesls, kādēļ valcēnieši deklarējas Valgā, ir izredzes vieglāk atrast darbu.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija, LRA) jau pirms krietna laika brīdinājis, ka šāda situācija rada zaudējumus Valkas novada budžetam un pašvaldībai ar katru gadu kļūst aizvien grūtāk kvalitatīvi pildīt savas funkcijas, tostarp uzturēt skolas un bērnudārzus, jo budžeta aprēķinā netiek ņemta vērā būtiska iedzīvotāju daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bonava Latvija» uzsāks jaunā «Krasta kvartāla» projekta realizāciju, būvniecībā investējot gandrīz 40 miljonus eiro. Projekta izveides koncepcijas pamatā ir skandināvu dzīvesveida un skandināvu dizaina vērtības.

Jaunais kvartāls tiks būvēts neapgūtajā teritorijā starp Maskavas un Krasta ielu, netālu no atpūtas centra «Lido». Pēc projekta realizācijas paredzēts, ka jaunajā «Krasta kvartālā» dzīvos vairāk nekā 1000 cilvēku.

«Šī būvprojekta realizācijas rezultātā tiks radīts pilnībā jauns kvartāls, kura izveide sevī ietver sešu ēku izbūvi, kā arī apkārtējās vides labiekārtošanu. Projektu iedvesmoja skandināvu dzīvesveida un dizaina vērtības. Arī šajā projektā radīsim mājokļus, ko var atļauties galvaspilsētas iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem,» stāsta Mareks Kļaviņš, «Bonava Latvija» valdes priekšsēdētājs.

Jaunais projekts «Krasta kvartāls» paredz pilnībā labiekārtot apkārtējo vidi un piedāvāt mājokļu tīkotājiem pilsētvidei atbilstošus risinājumus. Dzīvokļu projektēšanas laikā tiks izmantoti inovatīvi risinājumi, lai telpu izkārtojums un funkcionalitāte atbilstu mūsdienu cilvēka vajadzībām, parādot skandināvu stilu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošajā Valgas-Valka dvīņu pilsētas centrā aizvadītajā nedēļā svinīgi tika ierakta piemiņas kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, informē Valkas novada dome.

"Projekts ir ļoti nozīmīgs Valkai - Valgai, kas ir viena pilsēta divās valstīs, jo vēsturiski tā ir viena pilsēta, kas tika sadalīta 1920.gadā. Robeža ir bijusi traucējoša abu pilsētas pušu attīstībai," vēstījumā raksta abu pašvaldību vadītāji - Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis un Valgas pagasta pašvaldības vadītāja Estere Karuse (Ester Karuse).

Investējot 4,9 miljonus eiro, būvēs Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centru 

Īstenošanai pietuvojusies gadiem lolotā iecere par Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centra izveidi....

Būvdarbu ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju tiltu ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālo laukumu ar skatuvi / nojumi un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkot kultūras un sporta aktivitāšu centru, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidot par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

Projekta kopējās izmaksas 4 935 767 eiro, t.sk., ERAF finansējums 3 000 000 eiro, Valkas novada domes budžets projektā 3 184 343 eiro, t.sk., Eiropas finansējums 1 511 289 eiro un valsts budžeta dotācija 88 899 eiro.

Kopējās būvdarbu izmaksas: Valgā 1 938 592 eiro, Valkā 2 977 308 eiro.

TEVI VARĒTU INTERESĒT:

Biznesa Plāns - Vents Armands Krauklis 

Interviju sērija ar Latvijas pašvaldību vadītājiem....

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu uzņēmumu paplašināšanos, šajā gadā Valkā plānots uzbūvēt jaunu ražošanas ēku un ar to saistīto infrastruktūru, informē Valkas novada dome.

Kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm jaunās ražošanas teritorijā Varoņu ielā 37a, 39a tika iemūrēta 30.maijā. Ēka tiks būvēta saistībā ar Eiropas Savienības fonda projektu Ražošanas teritorijas izveidošana atjaunojot degradēto teritoriju Valkā.

«Gan šis, gan nākamie objekti iedos vietējai ekonomikai lielāku elpu», uzskata novada domes vadītājs Vents Armands Krauklis. «Mēs visi būsim ieguvēji, jo, ar laiku, jaunajos korpusos strādājošie papildinās pašvaldības budžetu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli».

«Tas nav objekts, kuru būvējam, lai naudu tērētu, bet lai to radītu», atzīst AS «RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš. «Tas dod stimulu, gandarījumu un vēlmi šo objektu uzbūvēt kvalitatīvi un laikā. Valku uzskatu par pilsētu, kas domā daudz soļus uz priekšu par savu attīstību, domā, kā te cilvēki ne tikai atpūtīsies, bet arī strādās. Pilsētai novēlu arī turpmāk turēt šo līmeni, tāpēc kā simbolu mēs, būvnieki, kapsulā ievietosim līmeņrādi. »

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šā gada beigām EFN Nord, kurā strādā 140 darbinieki, nepieciešami vēl 100 darbinieki

To DB apstiprina uzņēmuma vadītāja Kristīne Simonova.

SIA EFN Nord ir saistītais uzņēmums Vācijas kompānijai, kas ražo pasīvās elektrotehniskās komponentes autobūves industrijai Eiropā. Uzņēmuma ražotie elektriskie savienojumi noslēgumā kļūst par automašīnu BMW, Audi, Volkswagen, Scania, Volvo sastāvdaļu. Autobūves tirgus šobrīd ir augošs, un uzņēmums meklē risinājumu aizvien jaunu pasūtījumu izpildei.

EFN Nord par savu krusttēvu Valkā dēvē novada domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli, kurš Vācijas investorus uzrunājis Rīgā 2002.gadā. Tālaika Tūrisma un uzņēmējdarbības centra vadītājai Kristīnei Simonovai uzticēts darīt visu iespējamo, lai uzņēmums paliktu Valkā. 2005. gadā pieņemts lēmums sākt darbību, un K. Simonova šobrīd ir uzņēmuma vadītāja. «Sākām ar pieciem cilvēkiem 100 kvadrātmetru lielās telpās. Mums pat nebija lielas saprašanas par to, ko īsti darām. Patlaban mums ir 140 darbinieki, nepilnus 3000 kvadrātmetrus lielas telpas. Ir izaugsmes plāni, ceram jau nākamgad nomāt jaunas telpas, kuras tepat būvē pašvaldība,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valka pārtapusi par alkohola tirdzniecības galvaspilsētu, jo igauņi un somi brauc uz mūsu valsti, lai iegādātos lētāku alkoholu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

No dabas varenības līdz džungļu dziedniekiem

Iesaka: Daina Pečate, SIA Dekolserviss, SIA Arkolat un veikalu tīkla Rito dibinātāja un līdzīpašniece; rakstu speciāli DB sagatavojusi: Linda Zalāne, 06.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekvadorā es atgriezos otro reizi, jo pirmoreiz tur viesojos pirms aptuveni 15 gadiem, kad devāmies braucienā uz Galapagu salām, kas joprojām starp daudziem citiem ceļojumiem, kas pēc tam vēl piedzīvoti, ir viens no spilgtākajiem iespaidiem.

Galapagu salas ļauj cilvēkam nokļūt dzīvnieku pasaulē, un es joprojām atceros, kā pludmalē sauļojās jūras lauvas ar kuplām ģimenēm, nevis cilvēki. Šoreiz ceļojuma mērķis nebija vēlreiz nokļūt starp dzīvniekiem, bet bija vilinājums doties maģiskā braucienā ar seniem un mistiskiem ceremoniju piedzīvojumiem. Bija vairākas sakritības, un acīmredzot, ja cilvēks ir kaut kam nobriedis, tad tas dzīves ceļā nāk. Es pavisam nejauši saņēmu uzaicinājumu šī gada februārī piedalīties ceļojumā uz Ekvadoru un Kolumbiju pie senajiem džungļu dziedniekiem. Man tas šķita tieši laikā, un es pieteicos braucienam, kura programmu veidoja puisis no Igaunijas, kurš pirms četriem gadiem ar visu ģimeni pārcēlās uz dzīvi Ekvadorā. Grupā bija 12 pieredzējuši cilvēki, daudzi no viņiem bija ciguna praktizētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ētikas evolūcija vai ētiskās domāšanas paradigmas maiņa?

Laila Cekule, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 17.04.2020

Mičiganas Augstākā tiesa spriedumā lietā Dodge pret "Ford Motor Company" stingri nolēma, ka "Ford" ir jādarbojas tā akcionāru, nevis darbinieku un vadītāju interesēs.

Foto: Mary Evans Picture Library/Scanpix/

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī viena no informācijas laikmeta iezīmēm - piekļuve informācijai bezprecedenta mērogā - ir pārveidojusi sabiedrību un līdz ar to arī uzņēmējdarbības vidi, rodas jautājums, vai sabiedrība ir kļuvusi patiesāka un cik lielā mērā tas ir ietekmējis biznesa ētikas vidi.

Pakāpeniski laika gaitā ir palielinājusies izpratne par uzņēmējdarbības ētisko dimensiju. Tomēr krīzes situācijās visbiežāk atklājas patiesās ētikas vērtības. Ar interneta laikmeta parādīšanos 20.gadsimta beigās tika izstrādāti profesionālās ētikas kodeksi uzņēmumu stratēģisko mērķu sasniegšanai. Ja atzīstam, ka biznesam šodien ir divi mērķi - rentabilitāte un atbildība -, varētu pieņemt, ka biznesa ētika šobrīd ir daudz labākā situācijā nekā agrāk. Neraugoties uz to, viens no vissvarīgākajiem ētiskajiem apsvērumiem pēdējo gadu laikā ir bijis patērētāju privātuma saglabāšana, kamēr uzņēmumi turpina iegūt informāciju no lietotājiem mārketingam vērtīgu datu apstrādei. Tāpat priekšplānā aizvien straujāk izvirzās atbildība pret vidi, kurā visi dzīvojam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vidzemes Augstskolas rektors: mēs Vidzemē esam priekšā

Didzis Meļķis, 25.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Varbūt citi reģioni apvainosies, tomēr es teiktu, ka mēs Vidzemē esam priekšā, un arī mūsu pieeja ir atšķirīga,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Vidzemes Augstskolas (ViA) rektors Gatis Krūmiņš.

«Latvijā pašvaldības un reģioni ir ļoti sadrumstaloti, tomēr mēs, ja kaut kas neiet uz priekšu, nevis apturam visu «mašīnu», bet skatāmies, kurā virzienā un ar ko kopā mēs tomēr varam ceļu turpināt. Tas varbūt skan dīvaini, bet mēs ViA esam definējuši, ka ir divu ātrumu Vidzeme,» viņš skaidro.

«Tas ir mūsu koncepts, un tad mēs skatāmies, ar kurām pašvaldībām kurās jomās varam sastrādāties. Lielās, stratēģiskās lietas vairāk interesē trīs – Valmieru, Cēsis un Smilteni, bet citiem ir mazākas un konkrētākas intereses. Piemēram, Valka vēlas attīstīt IT jomu, un mēs to virzām kopā. Ne viss pārklājas visur, tomēr kritiskā ekosistēmas masa veidojas – tas, kurš ir gatavs darboties, netiek bremzēts, un citi skatās un pievienojas, kad ir gatavi,» stāsta G. Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

ExpressCredit: Ja pieņems likuma grozījumus, vērsim ciet filiāles reģionos un būsim spiesti atlaist darbiniekus

Db.lv, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamenta vēlēšanu nedēļā Saeimas deputāti galīgajā lasījumā plāno pieņemt nebanku kreditēšanas jomu ierobežojošos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Pēc to stāšanās spēkā nozares uzņēmēji būs spiesti aizvērt daļu filiāļu visā Latvijā. Tas nozīmē, ka cilvēki reģionos zaudēs ne tikai daudzviet tik grūti atrodamo darbu, bet arī iespēju aizņemties nelielas naudas summas, prognozē SIA «ExpressCredit» valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

«Sliktākajā gadījumā būsim spiesti aizvērt līdz pat 15 lombardu filiālēm visā Latvijā. Īpaši sāpīgi to izjutīs Vidzemē un Latgalē dzīvojošie cilvēki, jo tādās pilsētās kā Viļāni esam ne tikai darbadevējs, kas maksā galvaspilsētas līmeņa atalgojumu, bet arī vienīgā iespēja aizņemties mazas summas uz īsu laiku. Šis finanšu pakalpojums īpaši svarīgs ir tiem cilvēkiem, kuriem ir regulāri, bet salīdzinoši zemi ienākumi, tādēļ ir nepieciešama nauda kaut vai malkas un zāļu iegādei,» norāda A. Evertovskis.

Viņš norāda, ka tad, ja deputāti atstās spēkā partijas «Latvijas Reģionu apvienība» piedāvātos un deputāta Edvarda Smiltēna iniciētos likuma grozījumus, uzņēmums būs spiests aizvērt filiāles reģionos, kur tas ir vienīgā vieta, kur cilvēki var vērsties pēc finanšu palīdzības: Viļānos, Kandavā, Aizputē, Iecavā, Ādažos un Ķekavā. Šajās pilsētās dzīvo vairāk nekā 68 tūkstoši cilvēku, tajā skaitā 12 tūkstoši pensionāru, kuri tiks pilnībā atrauti no jebkādas finanšu sistēmas, norāda uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Francija gatavojas kārtējiem «dzelteno vestu» protestiem

LETA--THE LOCAL, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas «dzelteno vestu» kustības aktīvisti gatavojas sestdien atkal iziet ielās, lai jau vienpadsmito nedēļas nogali pēc kārtas protestētu pret prezidenta Emanuela Makrona politiku.

Lai gan pagājuši jau vairāk nekā divi mēneši kopš protestu sākuma, «dzelteno vestu» kustība nerimstas, un šajā nedēļas nogalē Parīzē iecerēts rīkot pirmo «dzelteno nakti».

«Dzeltenās nakts» sākums sestdien paredzēts gan visai agri - jau plskt.14 (plkst.15 pēc Latvijas laika).

Ļaudis aicināti pulcēties Republikas laukumā, un akcijas organizatori iecerējuši, ka tur protesta akcijas, sākot ar šo nedēļas nogali, notiks katru nakti bez pārtraukuma vismaz līdz Makrona uzsākto «lielo nacionālo debašu» beigām.

Vienlaikus protestētāji sestdien Parīzē aicināti pulcēties pie Aizjūras teritoriju ministrijas, lai izrādītu solidaritāti ar ārpus kontinentālās Francijas dzīvojošajiem pilsoņiem, kurus māc līdzīgas problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā uzsākta sejas vairogu ražošana. Pie "stūres" nesen dibinātajai Latvijas fabrikai "Shields Factory" ir Artūrs Žipris no "Mechanika Engineering", kas nodarbojas ar ražošanas līniju automatizāciju un robotizāciju, un Mārtiņš Laizāns, nekustamo īpašumu sfēras pārstāvis.

Uzņēmuma vadītāji neslēpj, ka jaunā ražotne nav radusies, sapņojot par skaistu dzīvi. Būtu strādājuši tāpat kā agrāk, bet "ieradās" Covid-19.

"Ja pāris vārdos, tad mans pamatuzņēmums "Mechanika Engineering" nodarbojas ar ražošanas procesu konstruktīvo projektēšanu, robotizāciju un automatizāciju," stāsta A. Žipris. "Saskāros ar to, ka šobrīd manā sfērā darba nav, vairums ražotņu un konveijera līniju ir apstājušās. Mana uzņēmuma pakalpojumi šobrīd nav vajadzīgi."

Turklāt "Mechanika Engineering" nav iesācējs biznesā. Uzņēmuma "kontā" ir arī sabiedrībā zināmāki projekti: no pirmās Latvijas glābējsilītes izstrādes līdz bobsleja kamanu konstruēšanai bobsleja komandām. Tomēr koronavīruss licis pārskatīt savus priekšstatus par dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada augustā izskanēja ziņa, ka Grenctāles kultūras nams pārtaps par alkohola tirgotavu, taču tas arvien pilda savu līdzšinējo funkciju. Alkohola tirgotavu plānots būvēt netālu no Grenctāles robežkontroles punkta.

Bauskas novada izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka biznesa portālam db.lv pastāstīja, ka bijusi investora interese Grenctāles kultūras namā izveidot alkohola tirgotavu, bet tika izskatītas vairākas iespējas. Šobrīd Grenctāles kultūras nams joprojām pilda savu līdzšinējo funkciju un tajā aktīvi darbojas amatierkolektīvi, nodibināta arī biedrība, kas rūpējas par kultūras dzīvi Grenctālē.

Alkohola tirgotavu tagad plānots būvēt uz privātas zemes netālu no Grenctāles robežkontroles punkta. Pēc I. Ruhockas stāstītā, veikala īpašnieks būs SIA «Aldar Latvia», kuram jau pieder veikali Valkā un Ainažos. Tāpat viņa pastāstīja, ka tas nebūs tikai alkohola veikals, bet atpūtas komplekss ar ēdināšanas pakalpojumiem un pat klubu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Rezervēta teju puse no namu siltināšanai paredzētajiem līdzekļiem

Zane Atlāce - Bistere, 05.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas valsts atbalsta programmā visā Latvijā līdz šim ir iesniegti 403 projektu pieteikumi, kuros kopējā grantos piešķiramā summa sasniedz jau 72 miljonus eiro, informē Altum sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte.

Līdz ar to, iesniegtajiem projektiem jau ir rezervēta aptuveni puse no kopējā grantiem pieejamā apjoma. Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas (DME) valsts atbalsta programmu īsteno Attīstības finanšu institūcija Altum ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu. Līdz šim visaktīvāk šajā programmā projektus savu mājokļu siltināšanai ir iesnieguši Rīgas un pierīgas iedzīvotāji (160), kam seko daudzdzīvokļu namu iemītnieki Kurzemē (107), Vidzemē (66), Zemgalē (54) un Latgalē (16).

Līdz šim granti piešķirti 152 māju projektiem, būvniecības procesā ir 98 māju renovācija, savukārt būvdarbi sekmīgi noslēgušies 24 mājās – Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Salaspilī, Olainē, Mundigciemā, Tukumā, Valmierā, Jelgavā, Valkā u.c. Pabeigtie renovācijas un siltināšanas projekti uzrāda būtisku enerģijas patēriņa samazinājumu – ja pirms mājas siltināšanas vidējais enerģijas patēriņš ir 165 kWh gadā, tad pēc renovācijas darbiem tas ir plānots vidēji par 67% zemāks jeb 54 kWh gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālās algas 500 eiro mēnesī, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma 500 eiro, kā arī lielāku pabalstu par bērniem pagaidām nebūs.

Tāds ir Saeimas vairākuma lēmums, balsojot par opozīcijas ierosinātajiem grozījumiem vairākos likumos. Interesanti, ka Saeimas plenārsēdē tika skatīti faktiski divi identiski grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, Darba likumā, kā arī Valsts sociālo pabalstu likumā, kuru vienīgā atšķirība bija to spēkā stāšanās datums – vienā gadījumā tas bija 2019. gada 1. jūlijs, otrā – 2020. gada 1. janvāris.

Vajag miljonus

Tālākai izskatīšanai parlamentā netika nodoti grozījumi Darba likumā, kuri paredzēja minimālo algu no pašreizējiem 430 eiro mēnesī palielināt līdz 500 eiro jau no šā gada 1. jūlija. Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju būtu pateicīgi, ja neapliekamais minimums tiktu pacelts līdz 500 eiro mēnesī. Tad būtu tāpat kā Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vidzemes šosejas Sēnītes posmā daļēji tiks atvērtas abas brauktuves

Žanete Hāka, 21.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam satiksme tiks pakāpeniski pārslēgta uz abām brauktuvēm, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

No rītdienas, 22. oktobra, autoceļa posmā no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam satiksmi pakāpeniski ir plānots pārslēgt uz abām brauktuvēm. Savukārt posmā no Vangažiem līdz Rīgai satiksmei joprojām būs atvērta tikai viena brauktuve ar divām joslām katru savā virzienā. Plānots, ka visā Vidzemes šosejas (A2) posmā, kurā norit būvdarbi, abas brauktuves tiks atvērtas novembra pirmajā nedēļā. Tad pilnībā satiksmei iecerēts atvērt arī Sēnītes mezglu un ceļa pārvadus.

Līdz šim uz brauktuves Siguldas virzienā ir ieklāta asfalta apakškārta un saistes kārta. Nākamajam gadam tādējādi paliks brauktuvju asfaltēšanas darbu pabeigšana, pārvadu apakšējo daļu remonts un Sēnītes mezgla rotācijas apļa pārbūve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Esam neizpratnē par atspoguļoto medijos saistībā ar ATD konkursa rezultātiem

SIA "Sabiedriskais autobuss" valdes priekšsēdētājs Edvīns Strickis, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Sabiedriskais autobuss" (SA) ir sašutis par publiskajā vidē izskanējušiem atsevišķu pašvaldību transporta uzņēmumu un mediju izplatītajiem nepatiesajiem apgalvojumiem saistībā ar Valsts SIA "Autotransporta direkcija" (ATD) konkursa rezultātiem par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu, kas nav balstīti uz konkrētiem un pierādāmiem faktiem, bet gan uz emocionāliem izteikumiem.

Tas, kas pašreiz notiek publiskajā telpā, ir pielīdzināms cirka izrādei, kurā atsevišķi pašvaldību transporta uzņēmumi, kuri zaudēja ATD rīkotajā konkursā, ar emocionāliem izteikumiem vēršas pret uzņēmumu, jo nespēj samierināties ar zaudējumu. Lai pieliktu punktu dažāda veida spekulācijām publiskajā vidē, SA ar konkrētiem statistikas datiem apliecinās, ka "B-Bus" grupas uzņēmumi var nodrošināt ATD konkursā noteiktās tehniskās un kvalitātes prasības.

"B-Bus" grupā šobrīd ietilpst šādi Latvijas un Lietuvas uzņēmumi: SIA "EKSPRESS ĀDAŽI", SIA "MIGAR", SIA "SABIEDRISKAIS AUTOBUSS", SIA "RĪGAS MIKROAUTOBUSU SATIKSME", UAB "TRANSREVISS" un UAB "UMA TRANS". "B-Bus" grupas uzņēmumi apkalpo Latvijas un Lietuvas rajona un starppilsētu pārvadājumus, kā arī nodrošina pasažieru pārvadājumus Rīgas un Viļņas pilsētas maršrutos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta Dienas Bizness abonenti piektdien, 20. jūlijā, kopā ar laikrakstu saņem žurnāla «Biznesa Plāns» Vidzemes numuru.

Laikraksta Dienas Bizness reģioniem veltītā izdevuma Biznesa Plāns Vidzemes numurā esam uzsvēruši kopā darbošanos. Jauda, kas rodas, saliekot vairākas galvas kopā, rada mērķtiecīgas enerģijas vilni.

Tāpat kā dziesmusvētku skaņa rodas, piedaloties visam kopkorim, arī reģionu nākotne ir atkarīga no darbošanās kopā. Vidzemnieki ir piemērs tam, kā tas darbojas praksē, žurnāla ievadā raksta laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde.

Vidzemes novatoriskajos uzņēmumos, kuros viesojās Biznesa Plāns, jaušama spēka lauka izplešanās. Izaugsmes stari laužas – kā nu kurā gadījumā – ārpus Vidzemes, Latvijas un Eiropas. No akustiskajām plātnēm Jaunlaicenē un monitoringa ierīcēm Burtnieku novadā līdz pasaules līmeņa autobūves produktiem Valkā. No dārzeņu ūdens Raunā līdz notekūdeņu noslēpumiem Valmierā. Vidzemes inovatīvāko produktu tapšanas procesu fotokolāžās iemūžinājis Biznesa Plāna fotogrāfs Matīss Markovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabojot klientu servisu, Latvijas Pasts jau 84 pasta nodaļās visā Latvijā ieviesis klientu plūsmas vadības sistēmu In-Out, kas regulē apmeklētāju kustību uz vietas nodaļā un nodrošina iespēju pakalpojumiem pieteikties attālināti ar mobilās lietotnes starpniecību, informē Latvijas Pasts.

Turpinot lietotnes pilnveidošanu, Latvijas Pasts paplašinājis tās funkcijas, ļaujot ne tikai attālināti saņemt numuriņu interesējošā pakalpojuma saņemšanai, bet arī tiešsaistē sekot līdzi rindas virzībai. Līdz 2018.gada beigām ar klientu plūsmas vadības sistēmu In-Out plānots aprīkot vēl divas pasta nodaļas: Līvānu pasta nodaļu un Liepājas 12.pasta nodaļu.

Klientu ērtību uzlabošanai Latvijas Pasts savā mobilajā lietotnē veicis būtiskus papildinājumus – kad klients attālināti pieteicies pasta pakalpojumam un izņēmis savu kārtas numuru, iespējams redzēt ne tikai konkrēto numuru, bet arī pirms klienta šo pakalpojumu gaidošo numuru skaitu, rindas virzību un prognozi par aptuveno gaidīšanas laiku. Ja nepieciešams, kārtas numuru iespējams atlikt uz piecām minūtēm vai atcelt. Mobilā lietotne klientu informē brīdī, kad rindā pirms viņa atlikuši tikai trīs numuri un kad pienācis klienta kārtas numurs, attiecīgi norādot arī kasi, kurā tiks sniegts pakalpojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pareizi izvēloties darba apģērbu, valkājot atbilstoša izmēra uniformas, kā arī tās pareizi kopjot, paildzinās to dzīvescikls.

Vienlaikus tam ir ekonomiski ieguvumi, jo jaunas uniformas vajadzīgas retāk, norāda Inga Dāboliņa, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūta asociētā profesore. Institūts kopā ar SIA SRC Brasa un Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmā kopā ar ārzemju partneriem īstenojis projektu Vieds un drošs darba apģērbs (Smart and Safe Work Wear (SWW)). «Projekta mērķis ir pilnveidot zināšanas par inovāciju mazos un vidējos uzņēmumos, konkrētāk – darba apģērba ražošanas uzņēmumos. Ņemot vērā diezgan stiprās tradīcijas Latvijas armijas uniformu pilnveidošanā, par mērķa grupu izvēlējāmies tieši armiju,» teic I. Dāboliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Skolas formu bizness ražotājiem nav pārāk izdevīgs

Kristīne Stepiņa, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienādi ģērbti bērni uz skolu dodas dažādās pasaules valstīs, īpaši populāra uniforma ir Lielbritānijā un Japānā

Daudzviet to valkāšana ir saistīta ar kultūru un tradīcijām, piemēram, dažās Indijas skolās valkā sari, bet musulmaņu reliģijas piekritējiem Tanzānijā obligāti ir jānēsā gaišs hidžabs. Japānas skolas formas tiek uzskatītas par stilīgākajām pasaulē – jo «vecākā» klasē meitenes mācās, jo īsākus svārkus drīkst vilkt. Formastērpi Latvijā bijuši gan pirmās brīvvalsts laikā, gan padomju gados. Tie, kuri par negludinātiem kaklautiem ir saņēmuši piezīmes dienasgrāmatās, pratīs novērtēt mūsdienu formu estētiku un to visnotaļ demokrātiskās izvēles iespējas. Šobrīd Latvijā formastērpi nav obligāta prasība; šo apģērbu klāsts paplašinās, tie kļūst praktiskāki un mūsdienīgāki. Pie mums jaunajā mācību gadā skolnieku – obligātā skolas apģērba valkātāju – skaits būtiski nepalielināsies, tādējādi pašmāju skolu formu ražotāji un tirgotāji šogad nozīmīgu biznesa pieaugumu neizjūt. To ietekmējusi skolu tīkla reforma, kuras rezultātā mācību iestāžu kļuvis mazāk. Lai arī izejmateriālu izmaksas ir kāpušas, skolu formām cenas netiks palielinātas, sola apģērbu izgatavotāji. DB aptaujātie uzņēmēji pauž, ka skolas formas Latvijas skolās ir gaumīgas, tās ieliek bērnus noteiktos «rāmjos», vairo disciplīnu un piederības sajūtu konkrētajai mācību iestādei. Iebildumu pret to izskatu nav tiem, kas darbojas dizaina laukā un modes mākslas pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas policija trešdien aizturēja un ievietoja apcietinājumā vienu no «dzelteno vestu» protestu kustības līderiem Ēriku Druē par to, ka viņš bija organizējis demonstrāciju Parīzes centrā, to nepiesakot, pavēstīja ziņu avots prokuratūrā.

Druē, kuram jau draud prāva par ieroča nēsāšanu, tika aizturēts, kad viņš devās uz Elizejas laukiem, informēja ziņu avots policijā.

Vairāki desmiti demonstrantu trešdienas vakarā bija sapulcējušies pie «McDonalds» restorāna Triumfa arkas tuvumā, gaidot Druē ierašanos.

«Dzelteno vestu» kustība radās novembra vidū kā reakcija uz plānotu degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā kustībā pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona politiku. Protestētāji valkā atstarojošās dzeltenās vestes, no kā arī aizgūts šīs protestu kustības nosaukums.

Šo protestu dalībnieki ir vairākkārt iesaistījušies sadursmēs ar policiju Parīzē un citās Francijas lielpilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru