Ir tapis zināms, ar ko Liepāja ir gudrāka par Vašingtonu. Vašingtonā, kur fokuss ir uz Balto namu, tā saimnieks ir nācis klajā ar atziņas pērli – «bez tērauda nav valsts».

Nudien neapskaužu Donalda Trampa padomnieku komandu, kuras IQ, aizejot vadošiem savu jomu ekspertiem, gan krītas ar katru nedēļu. Protams, ikvienā par pilnu ņemamā valstī mūsdienās ir arī šāda vai tāda metālapstrāde, tomēr paskaidrot, kāpēc tieši tērauda industrija ir valstiskuma būt vai nebūt, ir murgains pasākums. Aizsardzības industrija nav arguments, jo tā kopējā ekonomikā mūsdienīgā valstī no metalurģijas patērē vien tik, cik melns aiz naga.

Arī sakarīgi dažādotā reģionā un pilsētā tas nav izšķirīgais rādītājs, par ko mums zinās stāstīt liepājnieki, kuru identitātē, jādomā, vējš ieņem ievērojamāku un vienojošāku vietu par metalurģiju. Par vienojošo tad arī ir runa, un ne velti par ASV globālās līderības visspēcīgāko šķautni tiek saukta ideja – ideja ir Amerikas pamatā jeb slavenais Amerikas sapnis, kurā vienoties tur ļauts katram. Vai vismaz bija vēl pirms gada, kad Baltā nama saimnieks sāka savu tautu dalīt sapņa cienīgajos un necienīgajos.

Latvijā ir zemu nodokļu vide. Turīgākie zviedri, spāņi vai franči būtu laimīgi, ja viņu valstīs būtu šādi nodokļi, tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness, saka SEB Luxembourg privāto klientu aktīvu plānošanas vadītājs Jorgens Grēnlunds (Jörgen Grönlund).

Ja es būtu jūsu klients ar svaigi nopelnītiem dažiem miljoniem eiro un jautātu, ko man darīt, lai maksimāli lielu apjomu no šīs summas paturētu sev, ko jūs man kā Luksemburgas privāto klientu baņķieris ieteiktu?

Ja runājam par nodokļiem, tad ir notikusi ļoti liela pārmaiņa, kā tiek pārvaldīta šāda privātā bagātība. Iepriekš tika lietoti holdingi un trasti jūsu aktīvu strukturizācijai, un zināmā mērā tas aizvien notiek, tomēr pasaulē vispārīgi ir redzama ļoti liela pārbīde par labu aktīvu pārvaldības caurskatāmībai. Tie risinājumi, kas darbojās pirms desmit vai 15 gadiem un balstījās darījumu slepenībā un dažkārt arī nodokļu apiešanā, vairs nedarbojas.

Eiropas Savienība (ES) izdzīvotu, ja no tās izstātos Lielbritānija, tomēr tā būtu «mirusi», ja to pamestu Francija, šonedēļ lekcijas laikā Parīzē paziņojis bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs.

Eiropa bez Lielbritānijas būtu spējīga turpināt darbu, bet bez Francijas tas nebūtu iespējams, norāda Rompejs.

«Bez Lielbritānijas Eiropa būtu ievainota, pat amputēta, līdz ar to ir jādara viss iespējamais, lai to nepieļautu,» uzsvēra bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs. «Tomēr tā izdzīvos. Bez Francijas Eiropa, Eiropas ideja būs mirusi.»

Premjerministrs Deivids Kemerons apsolījis pārskatīt Lielbritānijas vienošanās ar ES, īpaši vēloties ierobežot ES pilsoņu pārvietošanās brīvību uz citām savienības dalībvalstīm.

Kemerons arī apsolījis 2017.gadā sarīkot referendumu par Apvienotās Karalistes turpmāko dalību ES, ja nākamajā gadā gaidāmajās vēlēšanās atkal uzvarēs konservatīvie.

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

E-veselību salīdzinot ar Valsts meža dienesta informācijas sistēmu, acīs duras izmaksu atšķirība

Valstij līdz šim bijusi rūgta pieredze, izstrādājot elektroniskās sistēmas. Sākot ar e-veselības «slimībām» un beidzot ar Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lēkmi, kad 1. martā, kas ir pirmā diena, kad nodokļu maksātāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas, tā nespēja tikt galā ar saviem pienākumiem. Tomēr ne visos gadījumos šī laikmeta obligātā nodeva – digitālo ērtību nodrošināšana – prasa roba izraušanu no publiskās naudas maisa. Piemērs ir izmaksās salīdzinoši pieticīgā VMD ģeogrāfiskās informācijas sistēmai pretstatā e-veselības kaitēm. Tās spilgti raksturoja Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska (22.02.2017. DB): «Produkts ir lietotājam neparocīgs, smagnējs, lēns un patiesībā ārsta darbu apgrūtinošs». Lai arī nevar arī noliegt, ka daļa ārstu ir iestiguši digitālajā purvainē un to rokas kā pilsētas peles radušas skrapstināt vien papīra lapeļu kalnus.

Laiskais vasaras režīms skāris arī nekustamo īpašumu tirgu. Pārdošanas sludinājumu skaits aug, īpašniekiem laicīgi izliekot pārdošanā objektus pirms nākamās apkures sezonas sākumā. Kopš janvāra dzīvokļu pārdošanas sludinājumu skaits Rīgā palielinājies par ceturto daļu, turpretī īrei pieejamo dzīvokļu skaits samazinājies par vairāk nekā 35%, kas skaidrojams pavisam vienkārši – liela daļa iedzīvotāju šā brīža ekonomiskās situācijas ietekmē lemj par labu īrei, nevis mājokļa iegādei.

Lai gan pieprasījums pēc mājokļiem ir, darījumi notiek samērā nesteidzīgi. Nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” darījumu vadītāji novērojuši – palielinoties izvēles iespējām, mājokļu tirgus izteikti nostājas par labu pircējiem, kuri daudz skrupulozāk izvērtē pieejamās opcijas, bet izvēli apgrūtina pārdevēju noteiktā objekta cena. Jūnijā 48% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu par pārdošanā izlikto nekustamo īpašumu, kas rezultējas ar zaudētu vai samazinātu pircēju interesi. Likumsakarīgi pieaudzis arī mājokļa pārdošanai nepieciešamo dienu skaits.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūniju:

Šonedēļ reģistrēti trīs gadījumi, kad pagaidām nenoskaidrota sieviete, uzdodoties par AS «Latvijas Gāze» darbinieci, ar viltu iekļuvusi senioru dzīvokļos, informē Valsts policijā.

Vienā gadījumā, novēršot uzmanību, sirmgalvei tika nozagta ievērojama naudas summa, savukārt citos gadījumos noziedzīgie plāni nav izdevušies. Valsts policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un pārbaudīt personas identitāti pirms ielaist svešinieku savā mājoklī!

Valsts policija ir saņēmusi informāciju par trīs gadījumiem, 2. un 3. jūlijā, kad kāda sieviete ar viltu, uzdodoties par AS «Latvijas Gāze» darbinieci un apgalvojot, ka jāpārbauda skaitītāju rādījumi, iekļuvusi senioru mājokļos Rīgā, Ķengaragā. Viltvārde centusies novērst dzīvokļu iemītnieku uzmanību un meklēt dažādus aizbildinājumus, lai tie aizietu uz citu telpu un viltvārdi atstātu vienu. Divos gadījumos mājokļu saimnieki, nojautuši ko nelāgu, bija uzmanījuši sievieti, līdz ar to viņai neizdevās neko nozagt.

Kurzemes plānošanas reģionā jāapsver desmit ceļu posmu ar kopējo garumu 62,1 kilometri prioritāru asfaltēšanu, secināts pētījumā «Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā».

Lai 500 Zantes un 20 Zemītes pagasta iedzīvotājiem paātrinātu nokļūšanu Saldū, kā arī iespējamo pamatskolas reorganizāciju, pētnieki rosina asfaltēt 2,7 kilometrus garo ceļa posmu P109 (Zante - Ciskaiņi), kas atrodas 30,3 kilometrus garajā maršrutā Zante - Saldus. Ceļu posma asfaltēšana ļaus minēto maršrutu mērot nepilnās 28 minūtēs.

Kopumā 17,5 kilometrus rosināts asfaltēt ceļu posmos P109 (Zante - Zemīte) un P109 (Zente - Valdeķi), kas atrodas 26,3 kilometrus garajā maršrutā Zante - Kandava, ko, pateicoties ceļu posma seguma maiņai, varētu veikt par 4,3 minūtēm ātrāk nekā tagad. Šo divu ceļu posmu asfaltēšana dzīves kvalitāti uzlabotu 1286 cilvēkiem četros tuvējos pagastos. Pētnieki skaidroja, ka Zante ir viens no lielākajiem ciemiem, kas nav sasniedzams pa asfaltētu ceļu, turklāt tur var tikt reorganizēta pamatskola, savukārt Zemītes pamatskola ir potenciāli slēdzama. Šis virziens uzlabos Kandavas sasniedzamību, ar ko abām apdzīvotajām vietām ir visciešākās saites, kā arī ar Tukumu un Rīgu.

Par ražotāja SIA Edvark ražotajām bioloģiskajām sulām un nektāriem ir liela interese Eiropas un ASV veikalu un aptieku ķēdēs.

Tomēr veikalu un aptieku ķēdes prasa būtiskus ieguldījumus produktu reklamēšanā, kādu uzņēmumam nav, un arī Latvijas valstī attiecīgu atbalsta instrumentu nav. Rezultātā – miljardi iet secen.

Tādu ainu ieskicē SIA Edvark valdes loceklis Eduards Kravecs, kurš vairāk nekā piecus gadus mēģina Eiropā, ASV un bagātajās Āzijas valstīs iespiesties tirdzniecības tīklos ar savu Royal Berry sīrupu un sulām no Latvijā audzētām ogām – aronijām, cidonijām, mellenēm, upenēm, jāņogām, smiltsērkšķiem.

Franči grib, bet nevaram

«Ir paradoksāla situācija, jo uzņēmums ražo augstas pievienotās vērtības, tirgū pieprasītas bioloģiskās sulas, sīrupus, ko daudzi lieli mazumtirgotāji ir gatavi likt savu veiklu plauktos, taču ražotājam nav naudas tādām reklāmas kampaņām, kādas prasa mazumtirgotāji, tā rezultātā iespējas nevaram izmantot,» paradoksālo situāciju rāda E. Kravecs. Viņš atzīst, ka pēdējais skaļākais piemērs ir gadījums ar aptieku ķēdi Phoenix group, kurā ir 1500 aptieku Francijā, bet visā pasaulē – vairāk nekā 15 000. Aptieku ķēde gatava likt plauktā Edvark ražotos sīrupus kā uztura bagātinātājus. «Tik tālu viss labi, bet aptieku ķēde vēlas, lai Edvark reklamētu, piemēram, potenciālajiem Francijas pircējiem savu produkciju. Taču šīs reklāmas mēneša izmaksas ir salīdzināmas ar visa uzņēmuma vairāku mēnešu vai pat visa gada ienākumu apmēru, kā rezultātā, visticamāk, šī lieliskā iespēja tā arī paliks kā iecere,» uzsver E. Kravecs. Viņš norāda, ka uzņēmuma ražotne ir atbilstoši sertificēta, tajā ir modernas iekārtas, ir visi priekšnoteikumi, lai sekmīgi ražotu augstas pievienotās vērtības bioloģisku produkciju, taču diemžēl ne pārdotu. «Esam vienīgais pārtikas uzņēmums Latvijā, kam ir starptautiskais patents, un viens no retajiem (ja ne vienīgais), kuram izdevies uzsākt pašu ražotas ogu produkcijas piegādi milzīgiem mazumtirdzniecības tīkliem ASV un Eiropā, kā, piemēram, HRK, KeHe, Cpstco, Tera e Solle, Brio, bet tas viss notiek tikai eksperimentālajās partijās, jo tīklu prasīto mārketinga pasākumu veikšanai pašiem finansējuma nav,» norāda E. Kravecs. DB jau 2014. gadā vēstīja, ka SIA Edvark vienojusies ar ASV kompāniju KeHe par savu ražojumu piegādi, par izstrādājumiem interesi izrāda arī Ķīna.

Ar katru gadu alus darītava SIA «Valmiermuižas alus» kāpina saražotās un realizētās produkcijas apjomu, kā arī pievēršas jaunām garšām un produktiem.

Kopējais uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, palielinājies par vairāk nekā 10% un sasniedzis 4,23 milj. eiro. SIA «Valmiermuižas alus» ar trijām darītavā radītām garšām piedalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā «Eksporta un inovācijas balva 2017» kategorijās «Importa aizstājējprodukts» un «Inovatīvākais produkts». Tostarp ir «Valmiermuižas kviešu alus», rabarberu zelteris «Gardu muti» un «Valmiermuižas gaišais degalus». Jāmin, ka uzņēmums šogad strauji kāpinājis arī eksporta apjomu un iekarojis citu zemju tirgus.

«Ejam izteikti tradicionālo ceļu, kombinējot četras sastāvdaļas – ūdeni, apiņus, iesalu un raugu –, un tā iegūstam garšu buķetes,» stāsta SIA «Valmiermuižas alus» valdes loceklis Aigars Ruņģis. Viens no konkursā pieteiktajiem produktiem «Valmiermuižas kviešu alus» arī tiek brūvēts pēc šī alus tīrības likuma. Atšķirība ir tā, ka kviešu alus nav tik rūgts, jo brūvēšanas procesā tiek izmantots krietni mazāk apiņu, nekā ierasts. Pēc viņa domām, šis produkts varētu izkonkurēt importa kviešu alu Latvijā. Viņš arī piebilst, ka Valmiermuižas alus darītava ir viena no nedaudzajām Latvijā, kas brūvē šādu alu.

ES politika Nākamā krīze prasīs eirozonas politisko vienotību; franči rāda labo gribu ar budžeta disciplīnu.

Šodien Mesebergā, Vācijā, Francijas prezidents Emanuels Makrons tiekas ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, lai panāktu vienošanos par ticamu eirozonas kopējo politiku neizbēgamo nākotnes satricinājumu gadījumos.

Šis abu Eiropas lielvalstu starpā ilgi diskutētais kopējais redzējums ir nepieciešams, lai turpinātu diskusiju par vienotu politiku jau ES Padomes samitā nākamnedēļ, kur 29. jūnijā tiks spriests tieši par monetārās savienības reformu. Principā tas nozīmē kopēja eirozonas budžeta instrumentu radīšanu ar mērķi krīzes situācijās dot skartajām dalībvalstīm amortizāciju un manevra iespēju. Gan reformas apjoma ambīciju ziņā, gan jautājumā, kādiem tieši šiem instrumentiem ir jābūt, viedokļi aizvien atšķiras, un tos nosaka dalībvalstu iekšējās politiskās situācijas.

Francijas galvaspilsētas Parīzes lidostu operators Aeroports de Paris (ADP) ir vienojies par 38% daļu iegādi Turcijas lidostu operatorā TAV Airports Holding, kas darbojas arī starptautiskajā lidostā Rīga, tostarp iznomā komercplatības un nodrošina beznodokļu tirdzniecību.

Pirmdien izplatītajā ADP paziņojumā sacīts, ka TAV Airports Holding akcijas par 874 miljoniem ASV dolāru (464 miljoniem latu) franči pērk no trim Turcijas koncerna lielākajiem akcionāriem – Turcijas kompānijām Akfen Holding, Tepe Holding un Sera Yapi Endustrisi & Ticaret. Turklāt ADP iegādāsies 49% daļu Turcijas koncerna būvniecības struktūrvienībā TAV Yatirim Holding.

«Šā darījuma dēļ tiks izveidota viena no lielākajām lidostu operatoru aliansēm pasaulē, kas tiešā vai netiešā veidā pārvalda 37 lidostas, kurās apkalpo kopumā 180 miljonus pasažieru gadā,» sacīts ADP paziņojumā. ADP norāda, ka iegādes darījums ir daļa Francijas kompānijas stratēģijas, kas paredz darbības izvēršanu attīstības valstu tirgos.

Parīzes Dievmātes katedrāles galvenā celtne ir izglābta pēc stundām ilgas postoša ugunsgrēka dzēšanas šajā slavenajā dievnamā, pirmdienas vakarā paziņoja Parīzes ugunsdzēsēju priekšnieks.

«Mēs varam uzskatīt, ka Dievmātes katedrāles galvenā celtne ir izglābta un saglabāta,» reportieriem pie katedrāles sacīja Parīzes ugunsdzēsēju brigādes priekšnieks Žans Klods Galē.

Viņš piebilda, ka ēkas abi galvenie torņi tagad ir izglābti no aizdegšanās.

Galē arī kā lielu ugunsdzēsēju sasniegumu pieminēja to, ka viņiem ir izdevies novērst liesmu izplatīšanos uz ziemeļu puses zvanu torni un tā katastrofālu sagrūšanu.

Viņš gan atzina, ka uguns ir nopostījusi divas trešdaļas katedrāles jumta seguma, un piebilda, ka ugunsgrēkā ir ievainots viens ugunsdzēsējs.

Uzlabotie Peugeot 3008. un 5008. modeļi ir pārzīmējuši lukturu kontūras, pie reizes papildinot to saturu .

Peugeot modelis ar kārtas numuru 3008 ir SUV, minivena un krosovera apvienojums, savukārt Peugeot 5008. modeļa lielākais trumpis – plašs salons ar iespēju ietūcīt trešo sēdekļu rindu, kas atļauj to dēvēt par kārtīgu ģimenes auto ar septiņām sēdvietām. Modernizācijas kūre abos gadījumos ir skārusi galvenokārt priekšējos un aizmugurējos lukturus, kuros turpmāk dižosies LED diodes, ļaujot tumsā izskatīties cēlākiem un pamanāmākiem. Viss pārējais ir pa vecam, ieskaitot salona iekārtojumu. Arhaiskais vadības panelis ar podziņu un kloķīšu «kaudzi» un tradicionālais burkānkrāsas apgaismojums uz pārējo konkurentu fona nu jau ir kļuvis pārāk vecmodīgs. Tas gan neiedragā kopējo ergonomiku, taču retro stila vietā prasītos kaut kas šikāks.

Šajā piektdienā, Līgo svētku noskaņās biznesa portāls Db.lv viesojas Valmiermuižas alus darītavā, lai vērotu, kā top Valmiermuižas gaišais degalus.

Degalus ir saīsinājums no vārdiem «dedzināts alus». Gan nosaukuma, gan idejas autors ir Valmiermuižas saimnieks Aigars Ruņģis, kas reiz pie sevis nosprieda: «Ja reiz franči var gatavot pasaulslavenu kalvadosu no Normandijas sidra, tad arī Valmiermuižā var darīt tikpat smalku degalu no Valmiermuižas alus».

Gaišo degalu iegūst, dedzinot Valmiermuižas gaišo alu. Degalus darīšana prasa daudz laika un pacietības. Dedzinātavā alu sakarsē virs 75 °C. Process ir lēns – trīs stundās no 150 litriem alus iegūst vien septiņus litrus degalus aptuveni 80 % stiprumā.

Brūvējuma smaržā jūtams miežu iesala saldums, bet garšā – maigas maizes notis ar vieglu apiņu rūgtumu pēcgaršā. «Degalus garšā vēlamies atklāt alus dvēseli - to iesalaino saldumiņu no maizītes, iesala graudu īpašo garšu un aromātu,» saka A. Ruņģis.

Pēc 24 stundām Eiropas parlamenta ēkā Strasbūrā ir pilnīgi skaidrs, ka pēc britu aiziešanas no Eiropas politikas arī angļu valoda, vismaz Eiroparlamentā, ir kļuvusi par otršķirīgu.

11. februārī Eiropas parlamentā deputāti aktīvi apspriežas, jo rīt gaidāms balsojums par to, kā turpmāk veidot attiecības ar Lielbritāniju. Lai arī britu premjers Boriss Džonsons paziņojis, ka līdz šā gada beigām vajadzētu ieviest skaidrību un līgumu slēgšanu pabeigt, Strasbūras gaiteņos vienprātības šajā lietā nav.

Skaļi visi skandē cik ļoti britiem vajag Eiropas tirgu un cik nabagi viņi paliks, ja zaudēs iespēju eksportēt uz ES, bet tajā pašā dienā ir arī balsojums par Eiropas daudzgadu budžetu, kurā šajā plānošanas periodā līdz 2027. gadam būs aptuveni par 6% mazāk naudas nekā iepriekš. Tas viss britu dēļ.

Var gadīties, ka briti aizvāks savu karaspēku no Austrumeiropas, piemēram, Igaunijas. Sarunas ar britiem, samērā grūtie lēmumi jau 12. februārī par ES daudzgadu budžetu, kur vēl ne tuvu viss nav skaidrs, skarbās klimata politikas prioritātes - tas viss Eiroparlamenta koridoros tiek apspriests franciski. Vairs nekādas angļu valodas. Franciski koridoros runā gan vācieši, gan poļi un visā šajā ir jūtams arī tāds kā aizvainojums par britu aiziešanu. Aizvainojums, spītība, kā arī sapratne pēc noklusējuma, ka arī ES zaudē pamatīgu partneri daudzās lietās.

Latvijas politiķiem, tāpat kā Rietumvalstu kolēģiem, ir jārūpējas, lai tirdzniecībā ar austrumu kaimiņvalsti Latvijas komersanti nepaliek zaudētājos ne šobrīd, ne pēc sankciju beigām

Nemaz tik seni nav tie laiki, kad toreizējais ASV prezidents Džordžs Bušs sauca Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par savu draugu. Patlaban agresija Ukrainā turpina retināt kaimiņvalsts vadītāja draugu pulku ārvalstīs. Tomēr gan senāka, gan ne tik sena vēsture māca, ka situācija un apstākļi mēdz mainīties, naidīgām valstīm kļūstot par sabiedrotajām un valstu vadītājiem savstarpējos apvainojumus nomainot ar draudzīgāku valodu. Tas, ka Krievija šobrīd pamatoti pelnījusi pārmetumus, jo nenovērš asinsizliešanu Ukrainā, nebūt nenozīmē, ka pēc kāda laika tā negribēs pilnībā atjaunot gan pārtikas, gan ražošanai nepieciešamo Rietumvalstu preču un tehnoloģiju importu un savu sankcionēto uzņēmumu produkcijas eksportu.

Ofšoru un banku pakalpojumu slepenības laiks ir aiz muguras, bet informētai savu aktīvu pārvaldīšanai gana daudz uzmanības ir vajadzīgs aizvien, saka SEB Luxembourg privāto klientu aktīvu plānošanas vadītājs Jorgens Grēnlunds (Jörgen Grönlund).

Fragments no intervijas (intervija pilnā apjomā publicēta 28. jūnija laikrakstā Dienas Bizness):

Ja es būtu jūsu klients ar svaigi nopelnītiem dažiem miljoniem eiro un jautātu, ko man darīt, lai maksimāli lielu apjomu no šīs summas paturētu sev, ko jūs man kā Luksemburgas privāto klientu baņķieris ieteiktu?

Ja runājam par nodokļiem, tad ir notikusi ļoti liela pārmaiņa, kā tiek pārvaldīta šāda privātā bagātība. Iepriekš tika lietoti holdingi un trasti jūsu aktīvu strukturizācijai, un zināmā mērā tas aizvien notiek, tomēr pasaulē vispārīgi ir redzama ļoti liela pārbīde par labu aktīvu pārvaldības caurskatāmībai. Tie risinājumi, kas darbojās pirms desmit vai 15 gadiem un balstījās darījumu slepenībā un dažkārt arī nodokļu apiešanā, vairs nedarbojas.

Pasaules politiķi arvien vairāk zaudē pietāti pret brīvā tirgus jēdzienu un atbalsta savus vietējos ražotājus – t.i. iejaucas privātā biznesā.

Par to liecina Eiropā pašlaik notiekošie megadarījumi – Francijas uzņēmuma Alstom un zviedru - britu farmācijas uzņēmuma AstraZeneca tirgošana. Par abu šo uzņēmumu kapitāldaļu iegādi interesi citu starpā izrādījušas ASV kompānijas – Alstom gadījumā General Electric (GE) un AstraZeneca gadījumā – Pfizer. Nobīstoties no pasaulē lielākā farmācijas uzņēmuma radīšanas, kas britiem varētu nozīmēt daudzu darbavietu zaudēšanu, AstraZeneca tomēr galu galā noraidījusi Pfizer izteikto pirkšanas piedāvājumu. Savukārt Alstom gadījumā, kur cīņa starp potenciālajiem investoriem GE un Siemens pieņēmusi teju jau biznesa kriminālromāna cienīgus apgriezienus, Francijas valdība vispār izdarīja gājienu ar zirdziņu, izdodot dekrētu, kas ļauj valdībai bloķēt ārvalstu investoru tīkojumus pēc stratēģiski svarīgiem franču uzņēmumiem. Jēdziens «stratēģiski svarīgs» gan ir no gumijas un ļauj sevī vajadzības gadījumā satilpināt praktiski jebko.

Eiropā tik populārā kreisā ideoloģija beidzot sāk rēķināties ar dzīves realitāti, kas tā pati tirgus loģika vien ir

Pirms divarpus gadiem politikas un ekonomikas apskatnieki varēja rakstīt slejas un pēcāk arī grozīt acis, cik vien tīk – Francijas vēlētājiem bija skaidrs, ka sociālistu ielaišana Elizejas pilī atrisinās viņu skaudrākās dilemmas – kā dzīvot un tērēt pa vecam, nedarot neko, lai pelnītu pa jaunam. Ir pagājis samērā nenozīmīgs laika sprīdis, un kas notiek? Francija reformējas brīvā tirgus virzienā, un prezidenta partejiskajai piederībai ar to nav nekāda sakara.

Fransuā Olands varētu būt kaut vai komunists, dzīves realitāte viņu būtu piespiedusi rīkoties. Likumsakarība ir vienkārša – ja brīvajam tirgum neļauj darboties, tad par dažādiem dzīves pabērniem visai drīz nespēs parūpēties ne valsts, ne arodbiedrības, ne viņi paši. Iespējamie scenārija attīstības varianti arī ir zināmi – uzspļaut visādiem grūtdieņiem, jo par viņiem tik un tā nekad patiesībā nav bijusi runa; turpināt ideoloģiski pareizo retoriku, bet darīt, kā vajag, vai arī atzīt, ka esam maldījušies un turpmāk tā vairs nedarīsim.

Daugavpils pēdējos gados piesaistījusi ap 170 milj. eiro ES fondu finansējuma, no kura lielākā daļa ieguldīta satiksmes infrastruktūrā.

No privātajiem investoriem rosīgākie bijuši igauņi ar ieguldījumiem Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā. Lielākie investīciju projekti, ko pēdējos gados virzījusi pašvaldība, ir satiksmes infrastruktūras projekti. Pilsēta būvējusi tranzītceļus, pārvadu pāri dzelzceļam. Lai siltums neizplūstu gaisā, ir siltinātas pašvaldības skolas, ap tām sakārtotas teritorijas. Lielākie infrastruktūras projekti tiek īstenoti ar 85% ES fondu atbalstu, 5% vēl pieliek valsts, pašvaldība finansē ap 10%, stāsta Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. Pilsēta iepriekšējā ES plānošanas periodā izmantojusi dažādu fondu finansējumu – Kohēzijas fonda, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda, kā arī Pārrobežu sadarbības programmām pieejamo finansējumu. Rotko centrs, piemēram, ticis finansēts no trim finanšu avotiem. Iepriecinoši ir šī centra pirmā gada rezultāti – tas spējis piesaistīt 100 tūkstošus apmeklētāju. Centrs ir labs atbalsts pilsētai – sekmē atpazīstamību, piesaista tūristus, dod maizi mazajam biznesam. «Pašlaik domājam, kā tālāk attīstīt cietokšņa kompleksu sadarbībā ar valsti un privātajiem uzņēmējiem,» stāsta domes priekšsēdētājs.

Pat neesot tiešā kontaktā ar eirozonas drudža pacientu, Latvijai jau sāk parādīties tā simptomi. Proti, par fiskālās un budžeta politikas mērķi tiek uzstādīti dažādi cipari, un to sasniegšanai par labiem tiek atzīti jebkuri līdzekļi. Vai tie ir tiešām jēdzīgi, vai tikai īslaicīgi manipulē ar atskaišu ailītēm, nekrīt svarā, un diemžēl tas ir viens tiešām kārtīgs eirozonas vēsturiskā kleinuma simptoms.

Eirozonai kaišu ir vairāk nekā sunim blusu - gan laika gaitā iegūtu, gan jau šūpulī ieliktu. Viena no izteiktākajām tās ģenētiskajām kroplībām ir vēlamā uzdošana par esošo. Tā teikt, ja fakti neatbilst manām iedomām - jo sliktāk faktiem.

Slaveno Māstrihtas kritēriju līgšanas laikā pirms 20 gadiem politiskais entuziasms bija noteicošais virzītājspēks ceļā uz vienoto valūtu. Ekonomikas realitāte, sākot ar nopietnību pret optimālās valūtas zonas principu, lielos vīrus maz interesēja. Attiecīgi vienotās valūtas ieviešanas laikā dažādas pašreizējās eirozonas valstis Māstrihtas parametros «ierakstījās» atšķirīgi, tomēr ar tiešām nepiespiestu eleganci - praktiski tikai Luksemburga.

Runas par sankciju pastiprināšanu pret Krieviju ir tikai papīra tīģeris. Gana daudzu Rietumu kompāniju sadarbība ar Krieviju pašlaik norit labāk nekā jebkad

Ja runa ir par Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju, tad jāsecina, ka bezdibenis starp vārdiem un darbiem ir tiešām milzīgs. Nupat kā beidzās ES Krievijai noteiktais termiņš, kurā Krievijai vajadzēja uzlabot situāciju Austrumukrainā. ES valstu un valdību vadītāji salika prātus kopā un demon- stratīvi padraudēja Krievijai ar pirkstu, sakot – ja Krievija nedarīs, kā Eiropas politiķi prasa, tam būšot «nopietnas konsekvences». Taču izskatās, ka visas sankciju runas ir kaut kas līdzīgs mazu bērnu biedēšanai ar tumsu, jo vismaz lielās Rietumu kompānijas savus darījumus ar Krieviju nekādi ierobežot netaisās. Gluži otrādi – tie uzņēmuši tādus apgriezienus, kādi sen nav manīti. Un kāpēc lai tas tā arī nebūtu, ja uz šķietami arvien lielāku sankciju fona Rietumu kompānijām ar krieviem ir iespējas vienoties par labākiem nosacījumiem nekā pirms tam?

Par pašiem nedisciplinētākajiem autovadītājiem Eiropā atzīti itāļi, liecina Lielbritānijas ceļojumu vietnes Zoover aptauja. Itāļus par nedisciplinētiem autovadītājiem atzinuši 23,7% aptaujas dalībnieku.

Otrajā vietā iekļuvuši grieķu autovadītāji, kurus par nedisciplinētiem atzinuši 15,6% vietnes lietotāju. Par nedisciplinētiem autovadītājiem atzīti arī poļi (tos minējuši 14% aptaujas dalībnieku).

Savukārt ceturtie Eiropas nedisciplinētākie autovadītāji ir vācieši (7,9%), bet piekto vietu ieņem franči (7,7%). Holandieši (5,6%) iekļuvuši sestajā vietā, spāņi (5%) - septītajā, briti (4,1%) - astotajā, beļģi (3,9%) - devītajā un zviedri (2,7%) desmitajā vietā.

Aptaujā arī secināts, ka 28% Itālijas autovadītāju ir pārliecināti, ka viņu tautieši tiešām ir sliktākie vadītāji Eiropā. Savukārt 36% grieķu uzskata, ka pirmā vieta sliktāko autovadītāju topā pienākas viņiem.

Latvijas reakcija uz Krievijas sankcijām - efektivitātes vai valsts mazspējas apliecinājums?

Jānis Jurkāns, kādreizējais ārlietu ministrs (Vienoti Latvijai):

Situāciju vērtēju kā ļoti smagu. Redzam, ka mūsu valsts nebija gatava šādai Krievijas pretreakcijai, kaut mums jau sen bija jābūt aprēķiniem, kādā veidā mūs ietekmēs sankcijas, kas vērstas pret Krieviju, un kā iespējamā atbilde uz tām. Nekādi aprēķini nav veikti, cik es zinu. Sabiedrībai mēģina stāstīt, ka nemaz tik traki nav, ka mēs nemaz tik ļoti necietīsim un ka vēl tikai domāsim, vai Briselei prasīt kompensācijas. Visiem aprēķiniem jau sen bija jābūt gataviem, lai tagad tos varētu celt galdā Briselē, sakot: kur ir kompensācijas, jo mēs no visa šī pasākuma cietīsim visvairāk.