Līdz ar Brexit Eiropu atstāj arī angļu valoda 

Pēc 24 stundām Eiropas parlamenta ēkā Strasbūrā ir pilnīgi skaidrs, ka pēc britu aiziešanas no Eiropas politikas arī angļu valoda, vismaz Eiroparlamentā, ir kļuvusi par otršķirīgu.

Jānis Goldbergs no Strasbūras, 11.2.2020

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

11. februārī Eiropas parlamentā deputāti aktīvi apspriežas, jo rīt gaidāms balsojums par to, kā turpmāk veidot attiecības ar Lielbritāniju. Lai arī britu premjers Boriss Džonsons paziņojis, ka līdz šā gada beigām vajadzētu ieviest skaidrību un līgumu slēgšanu pabeigt, Strasbūras gaiteņos vienprātības šajā lietā nav.

Skaļi visi skandē cik ļoti britiem vajag Eiropas tirgu un cik nabagi viņi paliks, ja zaudēs iespēju eksportēt uz ES, bet tajā pašā dienā ir arī balsojums par Eiropas daudzgadu budžetu, kurā šajā plānošanas periodā līdz 2027. gadam būs aptuveni par 6% mazāk naudas nekā iepriekš. Tas viss britu dēļ.

Var gadīties, ka briti aizvāks savu karaspēku no Austrumeiropas, piemēram, Igaunijas. Sarunas ar britiem, samērā grūtie lēmumi jau 12. februārī par ES daudzgadu budžetu, kur vēl ne tuvu viss nav skaidrs, skarbās klimata politikas prioritātes - tas viss Eiroparlamenta koridoros tiek apspriests franciski. Vairs nekādas angļu valodas. Franciski koridoros runā gan vācieši, gan poļi un visā šajā ir jūtams arī tāds kā aizvainojums par britu aiziešanu. Aizvainojums, spītība, kā arī sapratne pēc noklusējuma, ka arī ES zaudē pamatīgu partneri daudzās lietās.

Visticamāk, ka briti atpakaļ tūdaļ nenāks un tendence angļu valodu izslēgt no spēles pletīsies tālāk par Eiropas Parlamenta ēkas bulciņu tirgotavām un politiķu kuluāru sarunām. Dzirdot angļu mēli, franči atbild franciski un atšķirībā no iepriekšējās vizītes pirms četriem gadiem redzēju, ka viņu acīs iedegas tāds patiess prieks par pašu reakciju. "Bonžur, Mersi," saka laipni un ar smaidu, tomēr skaidrs, ka franču valoda jāmācās ar steigu, ja vien ir vēlme nepastarpināti saprast, kas Eiropā notiek.