Gaidāmas izmaiņas Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā

2017. gada 04. jūlijs plkst. 9:07
Autors: Anda Asere
Sadaļa: Start-up
Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā plānoti grozījumi attiecībā uz ieguldījumu formu atbilstoši riska kapitāla nozares praksei, proti – ļaujot kvalificēties jaunuzņēmumiem, kuri ieguldījumus savu biznesa ideju attīstīšanai saņēmuši konvertējamā aizdevuma veidā vai ar daļu emisijas uzcenojumu

Tāpat plānoti grozījumi, kas ļautu likuma normas un kvalifikācijas kritērijus piemērot Latvijas startup ekosistēmas niansēm un atšķiras no pasaules prakses, informē Kristaps Soms, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors. Vienlaikus plānots uzsākt diskusijas par iespējamu kvalificēto riska kapitāla investoru saraksta paplašināšanu. Parlamentā likuma precizējumi varētu tikt skatīti septembrī.

«Lai izvairītos no vidēju ienākumu slazda, Latvijā ir jāveido jauns inovatīvas ekonomikas modelis. Lai to sasniegtu, jāpanāk augsts inovāciju izaugsmes tempts. Secīgi viens no Ekonomikas ministrijas mērķiem ir panākt, lai Latvija būtu izvēle nr. 1 Baltijā strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu vidē,» saka K. Soms. Pērnā gada rudenī pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas Ministru kabinets nolēma no 2017. gada 1. janvāra izveidot īpašu atbalsta modeli jaunuzņēmumiem. Tā ietvaros tika izstrādāts, apstiprināts un stājās spēkā Baltijas valstīs pirmais Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums. Tajā ir noteikta jaunuzņēmuma definīcija un tā pazīmes, atbalsta programmas, pieteikšanās kārtība minētajām atbalsta programmām, nosacījumi, kas ir un kā tiek piesaistīti kvalificēti riska kapitāla investori, jaunuzņēmumu atbalsta programmu uzraudzības kārtība, kā arī komersanta pienākumi.

Līdztekus tika analizēti Startup heatmap Europe dati par būtiskākajiem faktoriem, izvēloties potenciālās jaunuzņēmumu dibināšanas vietas. Startup nozares skatījumā tie ir – talantu pieejamība, ekosistēmas kvalitāte, izmaksas un kapitāla pieejamība. Secīgi kopā ar jaunuzņēmumu nozares dalībniekiem šajā pavasarī tika izstrādāts un tiek īstenots arī rīcības plāns startup vides attīstības veicināšanai. Plāns aptver darbu piecos virzienos – Latvijas atpazīstamības veicināšanu starptautiskajā startup vidē, aktīvas startup vides pārvaldības veidošanu, normatīvo regulējumu pilnveidošanu, jaunu investoru un klientu piesaisti un komandu un talantu attīstīšana. «Startup vide ir ārkārtīgi dinamiska un strauji augoša. Lai veicinātu nepārtrauktu tās attīstību, Ekonomikas ministrijas ir jāuztur tai atbilstošs – mērķorientēts, moderns un efektīvs normatīvais – regulējums. Tas ietver kompleksu darbu – ne tikai visu nepieciešamo procedūru nodrošināšanu likuma ieviešanai, jaunu, piemēram, tehnoloģiju pārneses, programmu izstrādi, bet arī grozījumus likumos atbilstoši aktuālajai situācijai. Tostarp pašā jaunuzņēmumu likumā. Tam ir jāatbilst Latvijas specifikai – investoru tipiem, dominējošajiem nozares attīstības virzieniem u.tml. Ir daudz tehnisku detaļu, kuras tiek diskutētas ar startup ekosistēmas dalībniekiem, lai pielāgotu normatīvo regulējumu,» stāsta K. Soms.

Lai veicinātu talantu piesaisti Latvijai, ir izstrādāti grozījumi arī Imigrācijas likumā un to pavadošajos Ministru Kabineta noteikumos. «Ir izveidota termiņuzturēšanās atļauja, kas ir vienkāršs un efektīvs veids, kā piesaistīt ārvalstu komandas un augsti kvalificētus speciālistus, tai skaitā no 3. valsīm. Termiņuzturēšanās atļauja ļauj citu valstu pilsoņiem saņemt uzturēšanās tiesības Latvijā ar mērķi dibināt jaunuzņēmumu un veikt darbu sava produkta izstrādei un kvalificēta riska kapitāla investora investīciju piesaistei,» teic K. Soms. Imigrācijas likumā noteiktas darbības un to izpildes termiņi, kuru laikā termiņuzturēšanās atļauja saņēmējiem būs jāpierāda savas idejas dzīvotspēja, pamatojoties uz vairākiem kritērijiem. Pēc termiņuzturēšanās atļauja derīguma termiņa beigām (pēc trim gadiem), termiņuzturēšanās atļauja netiks atjaunota, bet ārzemniekam būs iespēja pieteikties uz to saskaņā ar citiem termiņuzturēšanās atļauja saņemšanas veidiem, piemēram, kā darba ņēmējam vai valdes loceklim).

Dalies ar šo rakstu