Startup aktivitāte – ekonomikas vitalitātes indikators

2018. gada 12. septembris plkst. 8:36
Autors: Anda Asere
Sadaļa: Start-up
Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

Strādā globāli

«Jaunuzņēmumi ir labs veids, kā radīt mūsdienīgas darbavietas ar skatu nākotnē, kur maksā nodokļus. Lielākā daļa «startup» strādā ar ārzemju klientiem un pelna naudu ārzemēs un vedam to atpakaļ, algu veidā to ieguldot mūsu ekonomikā,» saka Imants Zudāns, ķīmisko vielu datubāzes «MolPort» vadītājs. Tāpat šajos uzņēmumos strādā ārzemju speciālisti, kas ļauj vietējiem redzēt, kā strādā ārzemnieki, kāda ir viņu disciplīna un attieksme pret darbu.

«Lielākoties tehnoloģiju uzņēmumi strādā uz globālo tirgu, bet izstrāde notiek Latvijā. Šie uzņēmumi silda Latvijas ekonomiku gan maksājot labas algas darbiniekiem, gan iepērkot pakalpojumus no citiem Latvijā bāzētiem uzņēmumiem, gan dodot pienesumu Latvijas nodokļu budžetā. Arī «Printify» mātes uzņēmums Amerikā «Printify» Inc no Latvijas uzņēmumiem ir iepircis dažādus pakalpojumus kopumā par vairākiem miljoniem eiro. IT jomā algas mūsu uzņēmumā ir vienā līmenī vai pat pārsniedz Vācijā, Berlīnē,» saka Jānis Berdigans, apdrukas platformas «Printify» līdzīpašnieks.

Virtuālo tūru uzņēmums «Giraffe Visual» sevi nekad īsti nav saucis sevi par «startup», jo sāka sniegt interaktīvo tehnoloģiju pakalpojumus 2010. gadā, kad šāds termins Latvijā vēl neeksistēja. Taču pa šiem gadiem Latvijas ekonomikā uzņēmums ir iemaksājis daudzus simtus tūkstošus eiro nodokļos. «Tas droši vien ir uzskaitāmākais pienesums, taču 2016. gadā izveidojām virtuālo tūru tehnoloģiju izstrādes uzņēmumu «Giraffe360», kas ir ļāvis ienākt investoru naudai, kas deva iespēju izstrādāt produktu un šogad strauji sākam apkalpot klientus. 2017. gada augustā sākām apkalpot klientus un līdz šim esam pieckāršojuši klientu skaitu. Finansiāli esam uz straujas izaugsmes ceļa,» atklāj Mikus Opelts, «Giraffe360» līdzdibinātājs.

Pērn SIA «Molport» apgrozījums bija 2,7 miljoni eiro un uzņēmumā strādā 17 darbinieki. I. Zudāns teic, ka arī šis gads iesācies labi un katru mēnesi ir labāki rezultāti, nekā pērn. Vēsturiski uzņēmuma lielākais apgrozījums ir ceturtajā ceturksnī, tāpēc pagaidām viņš atturas prognozēt gada apgrozījumu.

Latvijā darbojas arī ārvalstu jaunuzņēmumi, piemēram, Vācijas «ShowHeroes» filiāle. «Latvijai un it īpaši Rīgai divos gados esam radījuši vairāk nekā 50 darba vietas un jaunas vakances. Mūsu darbības turpmākajos gados plānotas vairāk nekā 100 jaunas darba vietas. «ShowHeroes» kopā ar Rīgu kā mūsu lielāko filiāli darbinieku skaita ziņā 2018. gadā darbojas ar ievērojamu septiņu ciparu apgrozījumu,» atklāj Annija Matisone, «ShowHeroes» Latvijas filiāles vadītāja.

Izceļas finanšu tehnoloģijas

«Šobrīd Latvijas vārds pasaulē ir izskanējis ar vairāku finanšu tehnoloģiju uzņēmumu palīdzību. Tieši šī nozare starp visām Latvijā bāzēto jaunuzņēmumu darbības nozarēm ir vislielākā, veidojot 21%, un tās apjoms tiek lēsts ap 793,9 miljoniem eiro. Pieaug ne tikai pašu uzņēmumu skaits, bet arī atbalsta iniciatīvas finanšu tehnoloģiju sektora attīstībai,» saka M. Ambrēna, piebilstot, ka 2018. gada sākumā darbību sāka «Swedbank» un «Startup Wise Guys» finanšu tehnoloģiju akselerators, bet septembra sākumā starts tika dots SEB bankas Inovāciju centram un «SEB Venture Capital» jaunajai riska kapitāla investīciju programmai Baltijas uzņēmumiem. Savukārt akadēmiskajā sektorā Banku augstskola un Rīgas Tehniskā universitāte, sadarbojoties ar nozares pārstāvjiem, ir izveidojušas Baltijā un Austrumeiropā unikālu studiju programmu, kas sagatavos programmēšanas inženierus ar dziļām zināšanām finansēs.

M. Ambrēna norāda, ka jaunuzņēmumu un riska kapitāla nozari šogad būtiski ietekmēs jaunā perioda riska kapitāla un akselerācijas programmas, kur kopumā būs pieejamas investīcijas 75 miljonu eiro apmērā. Šogad darbību sāks trīs akselerācijas fondi «Overkill Ventures», «BuildIT» un «Komercializācijas reaktors» ar kopējo publisko finansējuma 15 miljonu eiro vērtībā un četri kapitāla fondi ar kopējo publisko finansējumu 60 miljonu eiro apmērā.

Kopš 2014. gada jaunuzņēmumu piesaistītais finansējums ik gadu nav bijis mazāks par 30 miljoniem eiro, iepriekšējā gada laikā vien pārsniedzot 62 miljonu eiro robežu, liecina Latvijas startup asociācijas «Startin.lv» dati. «Latvijas jaunuzņēmumi nenoliedzami ir viens no ārzemju riska kapitālistu interesi veicinošajiem faktoriem. Līdz pat 2017. gadam aptuveni 76% no visām investīcijām Latvijas jaunuzņēmumos ir bijuši no ārzemju investoriem,» teic M. Ambrēna.

Labi pamati

«Startup uzņēmēju aktivitāte ir indikators ekonomikas vitalitātei – tā norāda uz svaigām idejām, degsmi tās īstenot un biznesa domāšanu globālā mērogā. Latvijā ir 300 jaunuzņēmumi, kas ir vidēji astoņi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, kas Baltijas un ES mērogā ir ļoti viduvējs rādītājs. Ir ielikti labi pamati, lai situācija uzlabotos, taču mums vēl jāpiestrādā pie skaidras valsts digitālās attīstības vīzijas un līderības,» saka Dagnija Lejiņa, «Digital Freedom Festival» līdzdibinātāja. Viņa uzskata, ka viena no atslēgām ir augstākā izglītība, kas stimulē tehnoloģiju inovāciju uzņēmējdarbību. Universitātēm un zinātniekiem būtu aktīvāk jāsadarbojas ar jaunuzņēmumiem, jāveido iekšējās sadarbības programmas, jo tā var rasties ātras un komercializējamas inovācijas. Tāpat jāstimulē praktisku zināšanu apguve. «Svarīgi arī stiprināt vietējo privāto biznesa eņģeļu tīklu un investīcijas Latvijā. Ir jābūt mērķtiecīgiem politikas stimuliem un fokusam uz jomām ar augstu pievienoto vērtību. Ja tas viss notiks, Latvijai ir visas iespējas palielināt «startup» pienesumu Latvijas ekonomikai un izrauties ne tikai Baltijas un Eiropas, bet visas pasaules līmenī,» spriež D. Lejiņa.

Iegūst visa ekonomika

A. Matisone norāda, ka tehnoloģiju jaunuzņēmumi ir kļuvuši par milzīgu daļu no arvien pieaugošās digitālās pakalpojumu nozares. «It īpaši t.s. sliekšņa tirgos, piemēram, Latvijā, tādi uzņēmumi kā «ShowHeroes» redz sevi ne vien tīri kā biznesu, bet arī kā vietējas ekonomikas izaugsmes akseleratoru. Pirmkārt, katra jaunuzņēmuma mērķis jebkurā ekonomikā ir veiksmīga uzņēmējdarbība, kā rezultātā iegūs visa ekonomika kopumā. Īpaši runājot par Latviju, var uzskatīt, ka valsts, kas, no vienas puses virzās uz digitālo pakalpojumu nozari, bet, no otras puses, cieš no patiesas intelektuālā darbaspēka aizplūšanas, gūst ievērojamu labumu no attīstītas jaunuzņēmumu kultūras. Šādi uzņēmumi veicina vietējā darba tirgus izaugsmi, piedāvā jaunas un interesantas darbavietas nākamajai paaudzei un samazina cilvēku aizbraukšanu no savas dzimtenes. Pat vairāk – spēcīga un attīstīta jaunuzņēmumu kultūra var piesaistīt latviešu ekspertus visā pasaulē un motivēt viņus atgriezties,» viņa uzskata.

Attīsta citas jomas

«Bez ambicioziem jaunuzņēmumiem nebūtu riska kapitāla. Pieļauju, ka šī kapitāla ieplūšana Latvijas ekonomikā uz kopējā fona ir ļoti maza, bet šāda investīciju nozare var darboties tikai tāpēc, ka ir «startup» uzņēmumi. Latvijas riska kapitāla uzņēmumiem tā ir iespēja ieguldīt savus resursu šeit, nevis meklēt izdevīgus ieguldījumus ārzemēs, un tajā pašā laikā pie mums aizvien vairāk ieplūst kapitāls arī no ārzemēm, «Giraffe360» gadījumā – no Igaunijas,» saka M. Opelts.

Tāpat ekonomiku ietekmē uzņēmumu dibinātāji un agrīnās komandas, kam ir uzņēmumu kapitāldaļas – pienākot dienai, kad tās tiks realizētas un agrīnām komanda izies no uzņēmuma, pārdodot savas kapitāldaļas, vai vecot pirmreizējo akciju piedāvājumu biržā. M. Opelts teic, ka šādos gadījumos veidojas grupa ar spējīgiem profesionāļiem ar savu kapitālu, ko vismaz daļēji viņi tālāk novirzīs citos uzņēmumos, kļūstot par investoriem vai veidojot jaunus jaunuzņēmumus.

Ar lielu potenciālu

«Startup loma Latvijas ekonomika strauji pieaug. Mums jau ir vairāki tehnoloģiju uzņēmumi, kas ir izauguši no idejas līdz vairāku desmitu un pat simtu miljonu apgrozījumam, piemēram, «MikroTik», «Evolution Gaming», «4finance», «Creamfinance». Arī «Printify» ir ceļā, lai pievienotos šiem lielajiem veiksmes stāstiem,» saka J. Berdigans.

Starp potenciālākajiem Latvijas tehnoloģiju jaunuzņēmumiem A. Matisone min «ShowHeroes», kā arī izceļ «Printful», kas ir lielisks piemērs globālai ražošanai un pakalpojumu sniegšanai, par tā biznesa stratēģisko centru nosakot Latviju. Arī M. Opelts īpaši izceļ «Draugiem Group» uzņēmumu «Printful».

I. Zudāns lielu potenciālu redz veselības nozarē, kur pasaulē ir daudz inovāciju saistībā ar digitalizāciju, mākslīgo intelektu, diagnostiku, zāļu pētniecību, ārstēšanas procesu. «Man prieks, ka arī Latvijā ir jaunuzņēmumi šajā laukā, jo ir diezgan reāli tos kādam pārdot vai pašiem attīstīties. Interesanti man šķiet «Castprint» un «Anatomy Next». Domāju, ka viņiem būs diezgan saulaina nākotne. Man prieks, ka Latvijā ir tādi cilvēki, kas ko tādu māk pacelt. Protams, vēl man šķiet interesants «PlayGineering Systems», kuru tehnoloģijas izmantotas pat pasaules hokeja čempionātā,» viņš norāda.

Sagaida intereses palielināšanos

M. Ambrēna informē, ka Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā Saeimas galīgajā lasījumā tika apstiprināti šā gada aprīlī, savukārt jūnijā apstiprināti atbilstošie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz paplašināt likuma tvērumu. Interese par pieejamo atbalstu gan no jaunuzņēmumiem, gan riska kapitāla investoriem ir. «Šobrīd mums ir zināms, ka iesnieguma dokumentus gatavo vismaz četri jaunuzņēmumi, kas darbojas dažādās nozarēs, tostarp finanšu tehnoloģiju jomā. Interese vērojama arī no investoriem, kas aktīvi komunicē ar programmas administrējošo iestādi LIAA par kvalificēšanos jaunzuzņēmumu atbalsta likuma kvalificētā riska kapitāla investora statusam. Sarunas aktīvi notiek arī ar akselerācijas programmu pārstāvjiem. Paredzams, ka pēc akselerācijas programmu uzsākšanas šā gada septembrī, interese par minēto atbalsta programmu varētu palielināties,» teic M. Ambrēna. Līdz šim Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma sniegtajām priekšrocībām kvalificējies «Dripit.io».

Dalies ar šo rakstu
Atslēgvārdi