Pārtika

Gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan veic iekšējo izmeklēšanu par Baltijas atzara darbību

LETA--BNS, 15.11.2016

Jaunākais izdevums

Ziemeļvalstu gaļas pārstrādes grupa HKScan, kuras zīmolu vidū ir arī Rīgas miesnieks un Jelgava, dažu nedēļu laikā plāno pabeigt iekšējo izmeklēšanu par grupas atzaru Baltijas valstīs darbību, paziņoja HKScan biznesa Baltijas valstīs pagaidu vadītāja Anne Mere.

«HKScan vadība ir saņēmusi informāciju, kas ir jāizmeklē, lai pārliecinātos, ka kompānijā tiek ievēroti labas pārvaldības principi, kā arī mūsu iekšējais rīcības kodekss,» viņa sacīja ziņu aģentūrai BNS, tomēr atteicās sniegt detalizētāku informāciju.

«Mēs varēsim izklāstīt detaļas, kad izmeklēšana būs pabeigta,» viņa piebilda.

Uz jautājumu, vai kompānijā notiekošajā vajadzētu iesaistīt tiesībsargājošās institūcijas, Mere aicināja neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus. «Izmeklēšana turpinās un ir pāragri par to spriest,» viņa sacīja.

Mere informēja, ka vairāki HKScan Baltics vadības pārstāvji ir atstādināti no amata un izmeklēšana ir vērsta pret visu vadības komandu. Divpusējie līgumi paredz, ka kompānija nedrīkst atklāt to darbinieku, kas uz izmeklēšanas laiku atstādināti no amata, vārdus.

Tāpat HKScan Baltijas atzara vadītāja pienākumu izpildītāja sacīja, ka izmeklēšanai ir piesaistīti neatkarīgi auditori un juristu birojs.

HKScan pirmdien paziņoja, ka ir sākta iekšējā izmeklēšana par uzņēmējdarbības atzara Baltijā darbību, lai garantētu, ka tiek ievēroti labas korporatīvās pārvaldības un grupas rīcības kodeksa principi.

Grupas paziņojumā teikts, ka HKScan Corporation mārketinga direktore Anne Mere ir iecelta par grupas biznesa Baltijas valstīs pagaidu vadītāju, bet vienlaikus turpinās pildīt arī līdzšinējā amata pienākumus. Mere strādā tiešā HKScan Corporation ģenerāldirektora Jari Latvanena, kurš darbu amatā sāka 1.novembrī, vadībā.

«Mums HKScan ir svarīgi, ka mēs vienmēr ievērojam labas pārvaldības un sava rīcības kodeksa principus. Mēs esam ierosinājuši izmeklēšanu, lai to nodrošinātu,» paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem citēts Latvanena teiktais. «Mūsu darbības nepārtrauktību garantē pieredzējusi komanda, un izmeklēšana neietekmēs mūsu uzņēmējdarbību,» viņš piebildis.

Līdzšinējais HKScan darbības Baltijā vadītājs Tēts Sorms pirmdien BNS sacīja, ka nezina iekšējās izmeklēšanas iemeslus un tāda izmeklēšana viņam bijusi pārsteigums. Viņš piebilda, ka atzara Baltijā vadībai uz izmeklēšanas laiku atņemtas lemšanas tiesības.

HKScan pazīstamākie zīmoli Baltijas valstīs ir Rīgas miesnieks, Jelgava, Rakvere, Tallegg un Klaipedos maistas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktu uzņēmums “HKScan Latvia” savā ražotnē Jelgavā 2021. gada pirmajos 11 mēnešos ir sasniedzis visā darbības laikā saražotās produkcijas apjoma rekordu, informē uzņēmumā.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada 11 mēnešiem, šeit papildus saražotas 600 tonnas gaļas produktu. Tāpat uzņēmums ir panācis lielākos eksporta apjomus “HKScan Latvia” vēsturē. Šā gada 11 mēnešos “HKScan Latvia” eksportēja par 13,4 procentiem jeb par 585 tonnām vairāk produktu nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, pieaugums ir vēl iespaidīgāks - 41 %.

“Sasniegtie rezultāti apliecina mūsu eksporta stratēģijas pamatotību. Savukārt eksporta apjomu pieaugums ir stimulējis kopējā ražošanas apjoma palielināšanos, Panākumi apliecina, ka mūsu uzņēmums ir pareizi izmantojis šo sarežģīto laiku,” uzsver “HKScan Latvia” pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Nedaudz pieaudzis gaļas subproduktu patēriņš

LETA, 19.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā ir nedaudz pieaudzis gaļas subproduktu patēriņš, atzina zīmolu "Rīgas miesnieks", "Rakvere" un "Jelgava" produkcijas ražotāja "HKScan Latvia" pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Runājot par gaļas produktu patēriņa izmaiņām krīzes dēļ, "HKScan Latvia" pārdošanas direktors norādīja, ka pircēji tēriņos ir kļuvuši nedaudz piesardzīgāki, tostarp, piemēram, nedaudz ir pieaudzis gaļas subproduktu patēriņš.

Tāpat Lapiņš norādīja, ka ir ietekmēta vasaras gaļas grilēšanas sezona, jo šogad nav lielo vasaras festivālu. """HoReCa" [viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas] segments ir ļoti tālu no atgūšanās, apgrozījums ir par 30-40% zemāks nekā citus gadus," viņš sacīja.

Vienlaikus "HKScan Latvia" pārdošanas direktors minēja, ka savukārt mazumtirdzniecības dati apliecina, ka cilvēki joprojām grilē gaļu, īpaši pēc ierobežojumu atcelšanas. "Šovasar pieprasījums pēc grila produkcijas ir nemainīgi augsts. Katru gadu grila produkcijai - desiņām, šašlikam, ribiņām - pieprasījums pieaug, un arī šis gads nebūs izņēmums," viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot jaunu produktu izstrādi un virzīšanu ārzemju tirgos, pārtikas uzņēmums HKScan Latvia stiprinājis savas pozīcijas Centrāleiropā ar vegānisku, Āzijas virtuves tradīcijās gatavotu produktu Dim Sum, informē uzņēmumā.

HKScan Latvia pārdošanas apjomi maijā apstiprina, ka Latvijā ražotie produkti guvuši lielu popularitāti Centrāleiropā, īpaši – Vācijā, kurp eksportētas vairāk nekā 260 tonnas produkcijas. Par ceturto daļu (25%) pieaudzis eksportēto produktu apjoms janvāra-maija periodā, salīdzinot ar šo periodu pērn, sasniedzot teju 755 tonnas.

Īpaši pieprasīts ir Jelgavā ražotais Dim Sum – viens no populārākajiem Āzijas ēdieniem, tā tiešais tulkojums no ķīniešu valodas nozīmē "sirdij tuvs". Saldētā maltīte ir 100% vegāna un ar zemu tauku saturu. Papildu vegānajai versijai ar kimčī pildījumu ir pieejams arī Dim Sum ar cūkgaļas pildījumu.

Kopš pavasara sākuma produkts ir pieejams Vācijā, un aptuveni 2000 veikalos pārdotas 42,84 tonnas. Līdz gada beigām uzņēmums plāno sasniegt eksporta pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci ar kaimiņvalstu gaļas pārstrādātāju uzņēmumiem un saglabātu savu vietu Latvijas tirgū, gaļas pārstrādātāji lūdz izstrādāt mehānismu un 2022. gada valsts budžetā rast līdzekļus, lai kaut daļēji segtu energoresursu cenu kāpuma radītos zaudējumus.

Šādu vēstuli Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācija nosūtījusi Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijām.

Asociācijas ģenerāldirektors Normunds Štāls norādīja uz nozares uzņēmējus satraucošajiem datiem, ka elektroenerģijas cena kopš 2021.gada sākuma salīdzinot ar 2020. gada deviņiem mēnešiem ir pieaugusi par vairāk kā 120 %, dabasgāzes cena aizvadīto mēnešu laikā ir pieaugusi vairāk nekā piecas reizes, degvielas cenas ir pieaugušas par 18%.

«Gaļas pārstrādē ir augsts energoresursu patēriņš un sastāda vienu no trim būtiskākajām izdevumu pozīcijām. Bez šo resursu izmantošana gaļas pārstrāde nav iespējama, tādējādi produkcijas pašizmaksas kāpums ir neizbēgams un pamatots,» brīdināja N. Štāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

HKScan Latvia sasniedzis eksporta rekordu; paplašinās ražošanu

Žanete Hāka, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas pārstrādes uzņēmuma "HKScan Latvia" eksporta apjomi pirmajā pusgadā sasnieguši rekordu, tādēļ plānots paplašināt ražotni, informē kompānijas pārstāvji.

"HKScan Latvia" plāno investēt līdz vienam miljonam eiro, lai paplašinātu saldētās produkcijas ražošanas cehu Jelgavas ražotnē. Investīcijas tiks veiktas šī gada 4. ceturksnī.

"2020. gada sākums "HKScan Latvia" ir izrādījies veiksmīgs, ļaujot uzņēmumam sasniegt lielāko eksporta apjomu darbības vēsturē. Šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo 2019. gada periodu, ir panākts eksporta kāpums par 30%. Eksporta pieaugums šajā laikā ir bijis visos tirgos, taču vislielākais tas bija Baltijas valstīs un Centrāleiropā. Piemēram, uz Vāciju "HKScan Latvia" ražotā produkcija ir piegādāta pat par 80% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā," norāda uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Notiek vēsturiski straujākais izejvielu cenu kāpums

Māris Ķirsons, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa veida izejvielu un resursu straujais pieaugums atspoguļosies ne tikai ražotāju izmaksu kāpumā, bet arī produkcijas cenās veikalu plauktos, kā ietekmē samazināsies patēriņš, kas savukārt atkal ietekmēs vietējos gaļas produktu ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Cēsu gaļas kombināts valdes priekšsēdētāja Ieva Piteronoka-Krišāne.

Viņa uzsver, ka pašreizējos salīdzinoši straujajos pārmaiņu laikos ļoti ātri jāspēj reaģēt ne tikai ražotājiem, bet arī valsts pārvaldei un politiķiem – Ministru kabinetam.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija gaļas pārstrādes nozarē kopumā?

Šodienas situācija gaļas pārstrādes nozarē ir ļoti saspringta – notiek vēsturiski straujākais izejvielu cenu kāpums, pastāvīga energoresursu cenu paaugstināšanās, ierobežota izejmateriālu pieejamība. Nākotnes aplēses nav patērētājam labvēlīgas, tās liek nojaust, ka gaļas produktu cena veikalu plauktos jau vien šī gada laikā dubultosies. Atbilstoši graudaugu cenu kāpumam jau pērnajā gadā bija paredzams, ka saistīti cena pieaugs arī gaļas produktu ražošanas izejvielām – cūkgaļai, putnu un liellopu gaļai. Daļēji paredzētais cenu kāpuma scenārijs realizējās. Bet tad notika Krievijas iebrukums Ukrainā, valstī, kas visas pasaules tirgum saražo lielu daļu graudkopības produktu, ieskaitot lopbarību. Un cūkgaļas cena Eiropas tirgū triju nedēļu laikā burtiski uzlēca rekordātrā tempā. Cena palielinājās tik strauji, ka līgumsaistību izpildei ar mazumtirdzniecības tīkliem un publiskā sektora iestādēm gaļas pārstrādes uzņēmumi piegādes veic zem pašizmaksas, ciešot būtiskus zaudējumus uz katru piegādāto kilogramu. Vienlaikus liellopu gaļas cenas pieaugums bija mērenāks – paredzamāks. Pastāvīgs cenas pieaugums notiek ik nedēļu jau no gada sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta ar FOTO: HKScan pelmeņu ražošanas līnijā iegulda 300 000 eiro

Dienas Bizness, 21.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotājs HKScan Latvia pelmeņu ražošanas iekārtā ieguldījis gandrīz 300 tūkstošus eiro, šodien informēja uzņēmuma pārstāvji.

Jaunā iekārta sniedz iespēju palielināt ražošanas apjomus par 50%. Visu zīmolu «Rakvere» un «Rīgas Miesnieks» pelmeņu ražošana notiek tieši Jelgavā, ar tiem apgādājot vietējo tirgu, kā arī eksportējot tos uz Baltijas valstīm. Turklāt nākotnē iecerēts eksporta zonas paplašināt.

Pelmeņi ir populāri Āzijā, Itālijā, Baltijā, norādīja HKScan Latvia prezidents Jari Latvanens (Jari Latvanen), tādēļ uzņēmums izskata eksporta iespējas.

«Pasaulē aizvien straujāku popularitāti gūst kulinārija un šefpavāru radītie ēdieni, un arī mūsu uzņēmums ir sekojis šīm tendencēm, integrējot tās pelmeņu ražošanā,» viņš uzsvēra.

Mēs cenšamies būt tuvu saviem patērētājiem un investēt jaunās tehnoloģijās. Pirms pelmeņu līnijas ieguldījām arī gaļas kūpināšanas tehnoloģijās, uzsver J. Latvanens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Jēkabpils Gaļas nams investē 1,8 miljonus eiro jauna gaļas pārstrādes ceha izveidē

Žanete Hāka, 06.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpils Gaļas nama īpašniece SIA Margret investējusi 1,8 miljonus eiro jauna gaļas pārstrādes ceha izveidē, no kuriem 1,4 miljoni eiro ir bankas Citadele finansējums, informē bankas pārstāvji.

Cehs aprīkots ar vairākām modernām ražošanas iekārtām 360 tūkstošu eiro apmērā. Uzņēmums sācis piedāvāt arī jaunus pakalpojumus, piemēram, gaļas apstrādes iespējas medniekiem. «Atvedot medījumu gaļu pie mums, to būs iespējams pārstrādāt dažādos gaļas izstrādājumos, žāvējumos un kūpinājumos. Lai medniekiem piedāvātu vēlamos gaļas apstrādes veidus un uzlabotu produktu kvalitāti, iegādājāmies jaunas gaļas žāvēšanas krāsnis, vītināšanas un aukstās kūpināšanas iekārtas, jaunu vakuumiepakotāju, gaļas maļamo mašīnu ar dzīslu atdalīšanu malšanas procesā un citas iekārtas,» stāsta Jēkabpils gaļas nama valdes priekšsēdētājs Normunds Teicāns.

N. Teicāns uzskata, ka, darbojoties reģionos, ir jāspēj piedāvāt pietiekami lielu pakalpojumu un produktu klāstu, tāpēc arī nolemts vēl paplašināt darbību gaļas pārstrādes jomā. Konkurētspējas palielināšana ir kļuvusi par primāro uzdevumu, lai nodrošinātu uzņēmuma veiksmīgu darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Skai Baltija par vairāk nekā 4 miljoniem eiro būvē gaļas pārstrādes cehu

Monta Glumane, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums «Skai Baltija» uzsācis gaļas pārstrādes ceha būvniecību, informē uzņēmumā.

Kopējās investīcijas būvniecībā un aprīkojuma iegādē pārsniegs 4 miljonus eiro, no tiem vairāk nekā 70% ir bankas «BlueOrange atbalsts.

Jaunais ražošanas cehs atradīsies Valgales ielā 4, netālu no vietas, kur šobrīd K.Ulmaņa gatvē 122 atrodas lielveikals «Sky». Gaļas pārstrādes un noliktavu komplekss būs izvietotas ēkas pirmajā stāvā 3006,40 kvadrātmetru platībā, bet ēkas kopējā platība būs 3889 kvadrātmetri.

Sākotnēji cehs nodrošinās lielveikalus «Sky» ar bioloģiski audzētu lopu un putnu gaļu, kā arī dažādiem gaļas produktiem – desām, ruletēm, pastētēm, kūpinājumiem, buljonu, gaļas marinējumiem un dažādiem gaļas pusfabrikātiem. Sākotnēji tiks ražoti ap 100 dažādu produktu veidu, taču tuvāko gadu laikā sortimentu plānots paplašināt. Produktu recepšu izstrādē piesaistīti pašmāju pārtikas tehnologi un ārvalstu speciālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Rīgas Miesnieks doktordesa

Laura Mazbērziņa, 28.12.2018

Heino Lapiņš, «HKScan Latvia» pārdošanas direktors. Tālāk galerijā skatāms doktordesas ražošanas process.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv viesojās zīmola Rīgas Miesnieks produktu ražotnē Jelgavā, vērojot doktordesas ražošanas procesu.

Fotogrāfijas, kurās redzams ražošanas process, skatāmas raksta galerijā!

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1922. gadā, kad tika dibināta desu darbnīca «Konsums». Nākamais attīstības posms sākās 1932. gadā, kad tika dibināta akciju sabiedrība «Bekona eksports» ar fabrikām Rīgā, Valmierā un Liepājā. Uzņēmums šajā laikā sāka eksportēt dzīvas cūkas un bekonu uz Vāciju, PSRS valstīm, ASV, Šveici, Zviedriju, Angliju un citviet. «Interesanti ir tas, ka ASV bija iecienījuši šķiņķa konservus, kas viņiem šķita kaut kas pasakains,» par tiem laikiem stāsta Heino Lapiņš, zīmola «Rīgas Miesnieks» produkcijas ražotāja «HKScan Latvia» pārdošanas direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ždans: Ir izslēgta iespēja, ka Forevers ražotnē varētu nonākt apšaubāmas kvalitātes gaļa

Lelde Petrāne, 21.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» šogad ieguldīs līdz 1 miljonam eiro ražošanas un iepakojuma iekārtu modernizēšanā.

  • «Forevers» var garantēt uzņēmumā pārstrādātās gaļas kvalitāti, lai arī tā daļēji tiek importēta
  • Uzņēmums plāno ārvalstu darbaspēka piesaisti
  • Uzņēmums attīstībā investēs 1,5 miljonus, pusmiljonu ieguldot arī savas veikalu ķēdes attīstīšanā

«Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans informē: «Lielākā daļa «Forevers» gaļas produkcijas tiek realizēta vietējā tirgū. Līdz ar jaunu uzņēmuma veikalu atvēršanu, pieaug arī nepieciešamība palielināt saražotās produkcijas apjomu. Ražotnes modernizācija un jaunu iekārtu ieviešana ir likumsakarīgs solis, lai optimizētu ražošanas procesus. Lai arī šobrīd vairāk koncentrējamies uz vietējā tirgus apgūšanu un savu pozīciju stiprināšanu, jau šobrīd domājam eksporta virzienā, kas ļaus uzņēmumam attīstīties un audzēt vēl lielāku pircēju loku. Jaunās iekārtas daļēji nomainīs esošās, kā arī tiks iegādāts papildu ražotnes aprīkojums ar mērķi palielināt ražošanas efektivitāti un jaudu. Tāpat, kāpinot saražotās produkcijas apjomus un automatizējot ražošanas procesus tur, kur tas ir iespējams, vienlaikus nesamazinot roku darbu, plānojam nodrošināt augstāku saražotās produkcijas kvalitāti.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

HKScan melnās plastmasas iepakojumus aizstās ar videi draudzīgākiem

Zane Atlāce - Bistere, 01.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļvalstu gaļas pārstrādes grupa HKScan līdz 2019. gada beigām Zviedrijā un Somijā aizstās visus melnās plastmasas iepakojumus ar citām krāsām un, iespējams, arī ar citiem, videi draudzīgākiem materiāliem, teikts uzņēmuma paziņojumā.

Melnā plastmasa nav pārstrādājama, jo otrreizējā pārstrādē izmantotā optiskā šķirošanas sistēma nevar noteikt melno oglekļa pigmentu, ko izmanto plastmasas krāsošanai.

Somijā jau notiek melnā plastmasas iepakojuma aizstāšana, tur uzņēmums pārgājis uz dzeltenās plastmasas izmantošanu Kariniemen® zīmola produktiem.

Lēmums pāriet no melnā plastmasas iepakojuma Zviedrijā un Somijā ir pirmais lielais solis, domājot par ietekmi uz vidi un materiālu atkārtotu izmantošanu. Turpmākajos plānos ir līdzīgus soļus spert arī Dānijā un Baltijas valstīs.

Zviedrijā ir izstrādāts jauns Mamma Scans gaļas bumbiņu iepakojums, kas samazina plastmasas izmantošanu par 30 tonnām gadā. Dānijā Rose® ir ieviesusi jaunu iepakojumu, kas izgatavots no caurspīdīgas, pārstrādātas plastmasas. Baltijā vistas un cūkgaļas šašliks un marinēta gaļa tiek pārdota viegli pārvadājamos maisiņos, nevis plastmasas spaiņos, samazinot plastmasas izmantošanu par aptuveni 70 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumiem straujā cūkgaļas cenu kāpuma dēļ šā gada pirmie mēneši bijuši smagi, teica Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un gaļas pārstrādes uzņēmuma Rēzeknes gaļas kombināts padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks.

«Biržā cūkgaļas cena ir paaugstinājusies par 35% un gaļas ražotāji tamdēļ ir spiesti celt gala produktu cenas tirgū, lai gan iedzīvotāju maciņi nav kļuvuši biezāki. Mēs esam spiesti celt cenas, bet nevaram tās paaugstināt proporcionāli izejvielu cenu kāpumam,» teica Piteronoks, piebilstot, ka gaļas pārstrādātāji bija spiesti nedaudz celt gala produktu cenas, taču ne tik lielā mērā kā palielinājušās izejvielu cenas.

Viņš atzina, ka straujais cūkgaļas cenu kāpums negatīvi pārsteidzis pārstrādes sektoru. «Janvāra sākumā vairumtirdzniecības cena cūkgaļai dzīvsvarā bija 1,02 eiro, bet šobrīd tā ir svārstās no 1,35 līdz 1,37 eiro,» sacīja Piteronoks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

VK: Latvijā ar kavēšanos veido nepārdomātu un dārgu bio atkritumu apsaimniekošanas sistēmu

Db.lv, 09.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā veidotā bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir nesamērīga, neefektīva un ekonomiski nepamatota, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā.

Revidenti secinājuši, ka pašlaik veidotā sistēma neatbilst Latvijas valsts situācijai, piemēram, vērtējot pēc iedzīvotāju skaita un apdzīvotības blīvuma. Sistēmas ieviešana ir būtiski iekavējusies, jo tā notiek haotiski, bez koordinētas vadības un sadarbības ar visām ieinteresētajām pusēm.

VK uzskata - ja sistēma tiks ieviesta tikai formāli, iedzīvotāji nebūs motivēti un nešķiros bioloģisko atkritumus tādā apjomā, kādu vajag ieplānotās infrastruktūras jaudām. Tāpat iedzīvotāji pārmaksās par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, kā arī iespējamas sankcijas - zaudējumi Latvijas valstij, ja termiņā netiks sasniegti Eiropas Savienības (ES) noteiktie vides mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Izrāviena gads

Linda Zalāne, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Margret šogad paplašinājis ražošanas telpas par vairāk nekā 1500 m2 un turpina palielināt gaļas, tās izstrādājumu, kā arī konditorejas sortimentu

«Uzņēmums ir radīts 1996. gadā, bet tolaik tas strādāja ar citu nosaukumu. Līdz ar ekonomikas lejupslīdes gadiem Latvijā, lielu grūtību posms bija arī uzņēmumam, līdz ar to savu darbību no jauna atsākām pirms septiņiem gadiem,» stāsta SIA Margret (Jēkabpils gaļas nams) valdes priekšsēdētājs, līdzīpašnieks Normunds Teicāns. Uzņēmums Latvijas investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2017 piedalās divās kategorijās – Inovatīvākais produkts (meža gaļas vītinājumi un konservi), kā arī Importa aizstājējprodukts (konfekšu asorti).

Šogad Margret spēris patiešām nozīmīgu soli savā attīstībā, investējot 1,8 milj. eiro jauna gaļas pārstrādes ceha izveidē; tas aprīkots ar vairākām modernām ražošanas iekārtām 343 tūkst. eiro apmērā. Lielāko daļu finansējuma piešķīra banka Citadele, pārējais bija pašu līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi atļaujošu lēmumu Lietuvas Republikā reģistrētai sabiedrībai AB "Linas Agro Group" paplašināt darbību un iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār Lietuvas Republikā reģistrētām sabiedrībām UAB "TABA Holding", AB "Kauno grūdai", AB "Vilniaus paukštynas", AB "Kaišiadoriu paukštynas", UAB "Kormoprom invest", AB "Zelve".

KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā konkurencei kaitējums netiks nodarīts.

Holdingkompānijas AB "Linas Agro Group" kontrolē ir vairāki uzņēmumi, kuri veic saimniecisko darbību arī Latvijā un kuru pamatdarbība ir mājputnu audzēšana, mājputnu gaļas produktu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, mājputnu šķirņu selekcija, gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošana, lauksaimniecības produktu tirdzniecība, lauksaimniecības izejmateriālu piegāde, loģistikas pakalpojumi un lauksaimniecības tehnikas tirdzniecība.

UAB "TABA Holding" un UAB "Kormoprom Invest" pamatdarbība ir holdingkompāniju darbība, savukārt AB "Vilniaus paukštynas" pamatdarbība ir mājputnu gaļas ražošana un konservēšana, kā arī gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošana. AB "Kaišiadoriu paukštynas" nodrošina mājputnu audzēšanu, mājputnu gaļas produktu vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, mājputnu šķirņu selekciju, kā arī gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošanu, savukārt, AB "Zelve" nodarbojas ar mājputnu audzēšanu. Tikmēr AB "Kauno grūdai" pamatdarbība saistās ar dažādu lopbarības, miltu produktu, ātri gatavojamo pārtikas produktu ražošanu un vairumtirdzniecību, kā arī mēslojuma un augu aizsardzības produktu vairumtirdzniecība, graudu elevatoru pakalpojumu nodrošināšanu un veterināro medikamentu vairumtirdzniecību, mājdzīvnieku barības ražošanas un vairumtirdzniecību, kā arī dezinfekcijas, deratizācijas un kvēpināšanas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slimo liellopu gaļa no Polijas nav nonākusi apritē, informē Lido Kvalitātes vadības un produktu attīstības daļas vadītāja Gunita Daine.

«Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka neliels daudzums saņemtās Polijas piegādātāja liellopu gaļas ir jāiznīcina un jānovērš riski tās izplatībai, kopumā tie ir 27 kg liellopu gaļas. Augsta izsekojamības sistēma uzņēmumā ļāva nekavējoties konstatēt, ka 9 kg gaļas atrodas Lido noliktavās un nav sākta šīs izejvielas izmantošana, savukārt 18 kg izmantoti desu produkcijas ražošanā, bet nekas no minētā gaļas apjoma nav nonācis apritē. Minētais gaļas daudzums pašlaik atrodas Lido noliktavās un sadarbībā ar PVD gaļa tiks iznīcināta atbilstoši pārtikas drošuma un higiēnas prasībām, lai novērstu jebkādus riskus par tās tālāko izplatību. Ņemot vērā, ka kvalitāte un drošība ir Lido darbības prioritāte, uzņēmuma iekšējā kvalitātes kontroles sistēma ļāva nekavējoties rīkoties un savlaicīgi novērst jebkādu apdraudējumu sabiedrībai,» skaidro G. Daine.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Putnu gaļas piegādātāju produkcijā konstatētas salmonellas

Lelde Petrāne, LETA, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Gaļsaimnieks» ņemtajos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatēta Salmonella enteritidis baktērija, liecina laboratorisko izmeklējumu rezultāti.

Par to informē Pārtikas un veterinārais dienests.

Ārpuskārtas pārbaude uzņēmumā notika pēc tam, kad tika konstatēts, ka tas piegādā putnu gaļu SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas nodrošināja ēdināšanas pakalpojumus gan Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēm laikā, kad tur tika konstatēti saslimšanas gadījumi ar salmonelozi, gan arī tirdzniecības centra «Stockmann» darbiniekiem.

Salmonella enteritidis ir konstatēta arī SIA «EVBL» ņemtā Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugā. Šis uzņēmums pārbaudīts pastiprināto pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumu pārbaužu ietvaros, kas tika uzsāktas pēc bērnu saslimšanas gadījumiem Siguldā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji: notiek milzīgs lēciens darba organizācijas maiņā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Gaļas produktu ražotāja "HKScan Latvia" pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa "Covid-19" radītā ārkārtas situācija uzņēmējiem liek domāt pilnīgi citā virzienā - pašlaik notiek milzīgs lēciens darba organizācijas maiņā, uzskata gaļas produktu ražotāja "HKScan Latvia" pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

"Mūsu prioritāte ir darbinieks, un pašlaik jau vairākas dienas meklējam jaunus veidus un darām visu, lai nodrošinātu kvalitatīvāko darbinieku aizsardzību un drošību. Bez mūsu darbiniekiem - nav arī paša uzņēmuma," pārliecināts ir H. Lapiņš. Viņš uzskata, ka "esošā ārkārtas situācija liek uzņēmējiem domāt pilnīgi citā virzienā - pašlaik notiek milzīgs lēciens darba organizācijas maiņā". Šis drošības pasākumu kopums ietver "no handshake" politiku jeb izvairīšanos no sarokošanās, visā uzņēmuma teritorijā (gan birojos, gan ražotnēs) izvietotus papildu individuālās aizsardzības līdzekļus kā dezinfekcijas līdzekli rokām un sejas maskas, kā arī dezinfekcijas salvetes rokām un darba virsmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Forevers valdes priekšsēdētājs: Mājražotāji ir nekonkurētspējīgi

Rūta Kesnere, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir mājražotāji, kas iepērk mūsu produkciju un pēc tam to pārdod tālāk kā savu, laikrakstam Dienas Bizness stāsta gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir rūpniecisko ražotāju kā Forevers konkurence ar mājražotājiem? Īpaši Rīgas Centrāltirgū vērojams, ka pircēji ļoti labprāt izvēlas mājražotāju preci.

Es uzskatu, ka mājražotāji ir nekonkurētspējīgi. Tie var nopelnīt izdzīvošanai, bet ne vairāk. Problēma ar mājražotājiem ir tā, ka daudzi pārkāpj sanitāri higiēniskās normas savu produktu ražošanā, proti, tie neievēro tos standartus, kas rūpnieciskajiem ražotājiem ir obligāti. Vēl jāuzsver, ka ir mājražotāji, kas iepērk mūsu produkciju un pēc tam to pārdod tālāk kā savu, tikai jau ar atbilstošu uzcenojumu. Es uzskatu, ka mājražotāji lielā mērā ir skaista ilūzija cilvēkiem, kam ir nauda, lai pirktu dārgus produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dietoloģe Lolita Neimane veic eksperimentu un secina - vistas gaļa patērētājiem lietošanā ir droša

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane turpina analizēt kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību tirgū, par ko lika aizdomāties Putnu fabrikas Ķekava reklāma, kurā pausts, ka Ķekavā audzētie putni aug bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas. Lai noskaidrotu, cik droša patērētājiem lietošanā ir nopērkamā vistas gaļa, L. Neimane veica eksperimentu: dažādos Latvijas veikalos tika iegādāti 8 dažādu ražotāju vistas gaļas paraugi, un tie tika nodoti neatkarīgai laboratoriskai izmeklēšanai, lai noskaidrotu, vai šajos paraugos ir/vai nav atrodamas antibiotikas un hormoni. Izmeklējumu rezultāti liecina: vistas gaļa patērētājiem lietošanā ir droša, un PF Ķekava līdzīgs reklāmsauklis – «bez antibiotikām un hormoniem» – derētu arī izmeklējamās gaļas ražotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi vienu miljonu eiro bioloģiskajai šķirnes gaļas liellopu audzēšanas saimniecībai SIA Rukši liellopu barības novietņu būvniecībai un ceha pārbūvei.

Ar saņemto finansējumu SIA Rukši, kas galvenokārt nodarbojas ar gaļas liellopu šķirņu audzēšanu, veiks pārstrādes rūpniecības pārbūvi, tajā izveidojot kautuvi un gaļas pārstrādes cehu.

Vienlaikus aizdevums palīdzēs pabeigt liellopu barības novietnes būvniecību 2000 kvadrātmetru platībā. Atlikusī summa tiks izmantota uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

SIA Rukši ganāmpulku veido 750 liellopi, no kuriem 250 ir zīdītājgovis un septini vaislas buļļi, savukārt pārējo ganāmpulku sastāda dažāda vecuma un dzimuma jaunlopi, kas paredzēti nobarošanai vai pēcnācēju radīšanai. Uzņēmums ieguvis šķirnes saimniecības statusu un tajā tiek iegūti augstvērtīgi Herefordas tīršķirnes liellopi. Papildu liellopu audzēšanai un to gaļas tirdzniecībai liellopu gaļas patērētājiem, SIA Rukši apsaimnieko arī 700 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet 2016. gadā saņēma bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cēsīs antisanitāros apstākļos darbojušies divi medījumu gaļas produktu ražotāji

Zane Atlāce - Bistere, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), sadarbībā ar Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (VP ENAP) darbiniekiem, atklājis divus nelegālus gaļas pārstrādes uzņēmumus, kuros antisanitāros apstākļos notika cūku, aitu un medījumu gaļas sadale, kā arī ražoti un realizēti medījumu gaļas konservi, informē PVD.

Viens no nelegālajiem uzņēmumiem bija ierīkots Cēsīs, pašā pilsētas centrā, kādas ēkas pagrabstāva telpās, savukārt otrs – Cēsu novadā, pamestās kautuves telpās.

Pamestajā kautuvē tika sniegti arī dzīvnieku kaušanas un gaļas sadalīšanas pakalpojumi.

Abos gadījumos, papildus tam, ka uzņēmumi nav reģistrēti PVD, tātad – nav arī pārbaudīti, konstatēti rupji higiēnas prasību pārkāpumi – telpās valdīja netīrība, iekārtu virsmas bija klātas ar gaļas atliekām, taukiem un citiem sadzīves netīrumiem, izejvielas un gatavā produkcija stāvēja uz grīdas, telpas nebija piemērotas ražošanai, lai nodrošinātu drošu un higiēnas prasībām atbilstošu ražošanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru