Ražošana

HKScan melnās plastmasas iepakojumus aizstās ar videi draudzīgākiem

Zane Atlāce - Bistere, 01.02.2019

Jaunākais izdevums

Ziemeļvalstu gaļas pārstrādes grupa HKScan līdz 2019. gada beigām Zviedrijā un Somijā aizstās visus melnās plastmasas iepakojumus ar citām krāsām un, iespējams, arī ar citiem, videi draudzīgākiem materiāliem, teikts uzņēmuma paziņojumā.

Melnā plastmasa nav pārstrādājama, jo otrreizējā pārstrādē izmantotā optiskā šķirošanas sistēma nevar noteikt melno oglekļa pigmentu, ko izmanto plastmasas krāsošanai.

Somijā jau notiek melnā plastmasas iepakojuma aizstāšana, tur uzņēmums pārgājis uz dzeltenās plastmasas izmantošanu Kariniemen® zīmola produktiem.

Lēmums pāriet no melnā plastmasas iepakojuma Zviedrijā un Somijā ir pirmais lielais solis, domājot par ietekmi uz vidi un materiālu atkārtotu izmantošanu. Turpmākajos plānos ir līdzīgus soļus spert arī Dānijā un Baltijas valstīs.

Zviedrijā ir izstrādāts jauns Mamma Scans gaļas bumbiņu iepakojums, kas samazina plastmasas izmantošanu par 30 tonnām gadā. Dānijā Rose® ir ieviesusi jaunu iepakojumu, kas izgatavots no caurspīdīgas, pārstrādātas plastmasas. Baltijā vistas un cūkgaļas šašliks un marinēta gaļa tiek pārdota viegli pārvadājamos maisiņos, nevis plastmasas spaiņos, samazinot plastmasas izmantošanu par aptuveni 70 %.

Februārī HKScan ieviesīs divus jaunus maltas gaļas iepakojumus Somijas tirgū – produkti tiks fasēti pārstrādājamos kartona iepakojumos. Šī Somijas inovācija rada 80% mazāk plastmasas atkritumu.

Uzņēmums arī apzinās, ka līdztekus videi draudzīgam iepakojumam īpaša uzmanība jāpievērš arī pārtikas atkritumu apjomiem, kas rada vēl lielāku ietekmi uz vidi nekā paša iepakojuma ražošana. Līdz ar to jaunā produktu iepakojuma dizaina mērķis ir nodrošināt produktu drošību, glabāšanas laiku un palielināt iepakojuma materiālu pārstrādājamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atļāvusi Igaunijas pārtikas koncernam "Maag Grupp" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār Latvijas "HKScan Latvia", Igaunijas "HKScan Estonia" un Lietuvas "HKScan Lietuva", informē KP.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, KP secinājusi, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis ietekmētajos tirgos Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki. Tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

KP norāda, ka "Maag Grupp" tieši un netieši pieder vairākas kompānijas, kuru galvenie komercdarbības virzieni ir piena produktu ražošana un pārdošana (Igaunijā, Latvijā), gaļas produktu un gaļas izstrādājumu ražošana un pārdošana (Igaunijā, Somijā, Polijā, Lietuvā), kā arī transporta pakalpojumi, nekustamā un intelektuālā īpašuma pārvaldīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas gaļas ražotājs "HKScan" parakstījis vienošanos ar Igaunijas pārtikas koncernu "Maag Grupp" par savu akciju pārdošanu Baltijas uzņēmumos "HKScan Estonia", "HKScan Latvia" un "HKScan Lietuva", informē uzņēmums.

"HKScan" ir viena no lielākajām pārtikas produktu ražošanas kompānijām Ziemeļvalstīs un ietver gaļas pārstrādes uzņēmumus Somijā, Zviedrijā, Dānijā un Baltijas valstīs.

Akciju pirkuma cena bez parādiem ir 90 miljoni eiro, no kuriem 20 miljoni eiro ir atkarīgi no atsevišķi definēto gaļas biznesu un "Maag Grupp" Baltijas gaļas biznesa kopējās darbības turpmākajos gados.

No fiksētās 70 miljonu eiro pirkuma cenas 55 miljoni eiro tiks samaksāti darījuma noslēgšanas brīdī, bet atlikusī summa tiks samaksāta nākamo trīs gadu laikā.

"Baltijas biznesa pārdošana uzlabos "HKScan" rentabilitāti un nostiprinās tā bilanci," norāda uzņēmuma vadība.

Šis darījums arī uzlabošot uzņēmuma iespējas paaugstināt darbības efektivitāti un īstenot ilgtermiņa stratēģiju, lai "HKScan" kļūtu par daudzpusīgu pārtikas uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktu uzņēmums “HKScan Latvia” savā ražotnē Jelgavā 2021. gada pirmajos 11 mēnešos ir sasniedzis visā darbības laikā saražotās produkcijas apjoma rekordu, informē uzņēmumā.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada 11 mēnešiem, šeit papildus saražotas 600 tonnas gaļas produktu. Tāpat uzņēmums ir panācis lielākos eksporta apjomus “HKScan Latvia” vēsturē. Šā gada 11 mēnešos “HKScan Latvia” eksportēja par 13,4 procentiem jeb par 585 tonnām vairāk produktu nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, pieaugums ir vēl iespaidīgāks - 41 %.

“Sasniegtie rezultāti apliecina mūsu eksporta stratēģijas pamatotību. Savukārt eksporta apjomu pieaugums ir stimulējis kopējā ražošanas apjoma palielināšanos, Panākumi apliecina, ka mūsu uzņēmums ir pareizi izmantojis šo sarežģīto laiku,” uzsver “HKScan Latvia” pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurenci uzraugošā iestāde ir izsniegusi atļauju AS Maag Grupp apvienoties ar AS HKScan Estonia (ieskaitot tās meitas uzņēmumu AS Rakvere Farmid), AS HKScan Latvia un UAB HKScan Lietuva.

Līdz ar to AS Maag Grupp varēs īstenot pērn decembrī noslēgto vienošanos un tuvāko mēnešu laikā iegādāties HKScan Baltijas biznesa struktūrvienības un to meitas uzņēmumus.

“Konkurences iestādes izsniegtā atļauja mums ļauj pāriet uz nākamo darījuma posmu,” skaidro AS Maag Grupp finanšu direktors Erik Haavamäe. “To, kāda būs Maag Grupp uzņēmumu grupas struktūra pēc apvienošanās, atklāsim pēc dažiem mēnešiem. Šodienas lēmums ir svarīgs darījuma realizēšanai no juridiskā aspekta, proti, akciju iegādei. Abu grupu uzņēmumi turpinās savu ikdienas darbu. Noslēgtais darījums Maag ļaus ne vien paplašināties un būtiski celt ražošanas jaudu, bet arī ievērojami palielināt eksporta potenciālu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstis ir līderes inflācijas pieaugumā Eiropas Savienībā, informēja pārtikas produktu ražošanas kompānija "HKScan" Baltijas finanšu direktors Markuss Kirsbergs.

Tāpat viņš norādīja, ka izejmateriālu un pakalpojumu izmaksu pieaugums ir nepārprotams. Uzņēmums ir optimizējis ražošanu, pārskatījis savu produktu klāstu un veicis proaktīvas darbības, lai kontrolētu savas izmaksas.

"Diemžēl nespējam strauji mainīt ražošanas procesus, jo iekārtas iegādātas ilgstošai lietošanai, savukārt energoefektivitātes pasākumus īstenojam jau ilgstoši," sacīja Kirsbergs.

Šobrīd "HKScan" netrūkst personāla resursu. Kā norādīja Kirsbergs, personāla resursu piesaistē uzņēmums sastopas ar tādām pašām grūtībām kā citi tirgus dalībnieki. Tiesa, viņš atzīst, ka, protams, ir amata vietas, kuras ir grūtāk aizpildīt.

Savukārt "HKScan" šobrīd lielākais izaicinājums ir uzņēmējdarbības nepārtrauktības nodrošināšana enerģijas un izejvielu pieejamības, kā arī krasi pieaugošo izmaksu dēļ, kas jānovirza uz klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Nedaudz pieaudzis gaļas subproduktu patēriņš

LETA, 19.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā ir nedaudz pieaudzis gaļas subproduktu patēriņš, atzina zīmolu "Rīgas miesnieks", "Rakvere" un "Jelgava" produkcijas ražotāja "HKScan Latvia" pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Runājot par gaļas produktu patēriņa izmaiņām krīzes dēļ, "HKScan Latvia" pārdošanas direktors norādīja, ka pircēji tēriņos ir kļuvuši nedaudz piesardzīgāki, tostarp, piemēram, nedaudz ir pieaudzis gaļas subproduktu patēriņš.

Tāpat Lapiņš norādīja, ka ir ietekmēta vasaras gaļas grilēšanas sezona, jo šogad nav lielo vasaras festivālu. """HoReCa" [viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas] segments ir ļoti tālu no atgūšanās, apgrozījums ir par 30-40% zemāks nekā citus gadus," viņš sacīja.

Vienlaikus "HKScan Latvia" pārdošanas direktors minēja, ka savukārt mazumtirdzniecības dati apliecina, ka cilvēki joprojām grilē gaļu, īpaši pēc ierobežojumu atcelšanas. "Šovasar pieprasījums pēc grila produkcijas ir nemainīgi augsts. Katru gadu grila produkcijai - desiņām, šašlikam, ribiņām - pieprasījums pieaug, un arī šis gads nebūs izņēmums," viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot jaunu produktu izstrādi un virzīšanu ārzemju tirgos, pārtikas uzņēmums HKScan Latvia stiprinājis savas pozīcijas Centrāleiropā ar vegānisku, Āzijas virtuves tradīcijās gatavotu produktu Dim Sum, informē uzņēmumā.

HKScan Latvia pārdošanas apjomi maijā apstiprina, ka Latvijā ražotie produkti guvuši lielu popularitāti Centrāleiropā, īpaši – Vācijā, kurp eksportētas vairāk nekā 260 tonnas produkcijas. Par ceturto daļu (25%) pieaudzis eksportēto produktu apjoms janvāra-maija periodā, salīdzinot ar šo periodu pērn, sasniedzot teju 755 tonnas.

Īpaši pieprasīts ir Jelgavā ražotais Dim Sum – viens no populārākajiem Āzijas ēdieniem, tā tiešais tulkojums no ķīniešu valodas nozīmē "sirdij tuvs". Saldētā maltīte ir 100% vegāna un ar zemu tauku saturu. Papildu vegānajai versijai ar kimčī pildījumu ir pieejams arī Dim Sum ar cūkgaļas pildījumu.

Kopš pavasara sākuma produkts ir pieejams Vācijā, un aptuveni 2000 veikalos pārdotas 42,84 tonnas. Līdz gada beigām uzņēmums plāno sasniegt eksporta pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

HKScan Latvia sasniedzis eksporta rekordu; paplašinās ražošanu

Žanete Hāka, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas pārstrādes uzņēmuma "HKScan Latvia" eksporta apjomi pirmajā pusgadā sasnieguši rekordu, tādēļ plānots paplašināt ražotni, informē kompānijas pārstāvji.

"HKScan Latvia" plāno investēt līdz vienam miljonam eiro, lai paplašinātu saldētās produkcijas ražošanas cehu Jelgavas ražotnē. Investīcijas tiks veiktas šī gada 4. ceturksnī.

"2020. gada sākums "HKScan Latvia" ir izrādījies veiksmīgs, ļaujot uzņēmumam sasniegt lielāko eksporta apjomu darbības vēsturē. Šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo 2019. gada periodu, ir panākts eksporta kāpums par 30%. Eksporta pieaugums šajā laikā ir bijis visos tirgos, taču vislielākais tas bija Baltijas valstīs un Centrāleiropā. Piemēram, uz Vāciju "HKScan Latvia" ražotā produkcija ir piegādāta pat par 80% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā," norāda uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Rīgas Miesnieks doktordesa

Laura Mazbērziņa, 28.12.2018

Heino Lapiņš, «HKScan Latvia» pārdošanas direktors. Tālāk galerijā skatāms doktordesas ražošanas process.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv viesojās zīmola Rīgas Miesnieks produktu ražotnē Jelgavā, vērojot doktordesas ražošanas procesu.

Fotogrāfijas, kurās redzams ražošanas process, skatāmas raksta galerijā!

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1922. gadā, kad tika dibināta desu darbnīca «Konsums». Nākamais attīstības posms sākās 1932. gadā, kad tika dibināta akciju sabiedrība «Bekona eksports» ar fabrikām Rīgā, Valmierā un Liepājā. Uzņēmums šajā laikā sāka eksportēt dzīvas cūkas un bekonu uz Vāciju, PSRS valstīm, ASV, Šveici, Zviedriju, Angliju un citviet. «Interesanti ir tas, ka ASV bija iecienījuši šķiņķa konservus, kas viņiem šķita kaut kas pasakains,» par tiem laikiem stāsta Heino Lapiņš, zīmola «Rīgas Miesnieks» produkcijas ražotāja «HKScan Latvia» pārdošanas direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji: notiek milzīgs lēciens darba organizācijas maiņā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Gaļas produktu ražotāja "HKScan Latvia" pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa "Covid-19" radītā ārkārtas situācija uzņēmējiem liek domāt pilnīgi citā virzienā - pašlaik notiek milzīgs lēciens darba organizācijas maiņā, uzskata gaļas produktu ražotāja "HKScan Latvia" pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

"Mūsu prioritāte ir darbinieks, un pašlaik jau vairākas dienas meklējam jaunus veidus un darām visu, lai nodrošinātu kvalitatīvāko darbinieku aizsardzību un drošību. Bez mūsu darbiniekiem - nav arī paša uzņēmuma," pārliecināts ir H. Lapiņš. Viņš uzskata, ka "esošā ārkārtas situācija liek uzņēmējiem domāt pilnīgi citā virzienā - pašlaik notiek milzīgs lēciens darba organizācijas maiņā". Šis drošības pasākumu kopums ietver "no handshake" politiku jeb izvairīšanos no sarokošanās, visā uzņēmuma teritorijā (gan birojos, gan ražotnēs) izvietotus papildu individuālās aizsardzības līdzekļus kā dezinfekcijas līdzekli rokām un sejas maskas, kā arī dezinfekcijas salvetes rokām un darba virsmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

M&A un privātā kapitāla tirgus Baltijā — Igauniju krīze skārusi vissmagāk

Db.lv, 06.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

M&A un privātā kapitāla tirgus Baltijas valstīs — Igauniju krīze skārusi vissmagāk, savukārt Lietuvā rekordliela darījuma vērtība, norāda Eva Berlaus, Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte.

Pēc plaukstošā 2021. gada Baltijas M&A tirgus 2022. gadā nepārsteidzoši palēninājās gan darījumu skaits, gan vērtība, pamatojoties uz globālo ekonomikas lejupslīdi, enerģētikas krīzi, procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko spriedzi, ko izraisīja Krievijas karš Ukrainā. Par laimi sankcijas pret Krieviju ir maz ietekmējušas darījumus un biznesu Baltijas valstīs.

Paziņoto darījumu skaits Baltijā 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, ir samazinājies par 16%, savukārt darījumu vērtības ir kritušās par 7%, ko izraisīja zemākas darījumu vērtības Igaunijā, to liecina globālais M&A izpētes rīks Mergermarket. Tomēr visi skaitļi bija krietni virs pirms pandēmijas līmeņa, un paredzams, ka tādi arī paliks. Mēs prognozējam, ka 2023. gadā atjaunojamās enerģijas, aizsardzības un medicīnas nozares plauks un virzīs M&A darījumu tirgu. Turklāt arvien vairāk palielinās ESG apsvērumi M&A darījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tirdzniecības tīklu internetveikalos dārgākās preces ir mazumtirdzniecības tīklā "Rimi", liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) apkopotā informācija.

AREI kopumā ir izvērtējis piecu tirdzniecības ķēžu internetveikalu piedāvājumus, tostarp "Rimi", "Barbora.lv", kas piedāvā produkciju no tirdzniecības tīkla "Maxima", "LaTS" internetveikalu, tīkla "TOP!" tirdzniecības vietni, kā arī "Citro" internetveikalu, kas apkalpo klientus Rēzeknes, Krāslavas un Ludzas apkaimē.

Datu apkopojumā analizēti 139 izvēlēti pārtikas produkti, tostarp virkne Latvijā ražotu produktu. No 139 produktiem "Rimi" tīklā nebija pieejami septiņi, "Barbora.lv" - deviņi, "LaTS" tīklā - 48 produkti, "TOP!" - 50 produktu, bet "Citro" e-platformā iztrūka 84 no aplūkotajiem pārtikas produktiem.

AREI: Baltijā Rimi tīklā visdārgākās preces ir Latvijā, bet Maxima tīklā - Lietuvā 

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā,...

No 139 produktiem "Rimi" tīklā dārgākie bija 84 produkti, kamēr lētākie - 16, bet vidējais cenu līmenis "Rimi" e-veikalā bija 21 produktam. "Barbora.lv" klāstā dārgāki salīdzinājumā ar citiem tirdzniecības tīkliem bija 54 produkti, lētāki - 22, bet vidējā cenu līmenī bija 45.

Savukārt "LaTS" tirdzniecības platformā dārgākā cena bija 13 produktiem, kamēr lētākā - 69. Vēl astoņi produkti bija vidējā cenā. Turpretī "TOP!" internetveikalā dārgākie bija 30 produkti, savukārt lētākā cena bija 22 pārtikas precēm, kamēr vidējā cena - 28.

Tikmēr "Citro" e-veikalā dārgākie produkti reģistrēti sešos gadījumos, lētākie - 19, bet vidējā cenu līmenī - 27.

Tāpat konstatēti gadījumi, kad tirdzniecības platformās konkrētā produkta cena ir vienāda. Piemēram, "Rīgas miesnieka" cīsiņi "Rakveres" 500 gramu iepakojumā datu ievākšanas brīdī četros e-veikalos maksāja 3,79 eiro, kamēr vienā platformā tie nebija pieejami. Tāpat arī "Limbažu piens" plūmju jogurts 320 gramu iepakojumā visās tirdzniecības ķēdēs, kurās šis produkts bija pieejams, maksāja 1,05 eiro, jogurts "Baltais" ar musli - 1,05 eiro, "Baltais" biezpiena sieriņi "Skudrupūznis" - 0,42 eiro un tamlīdzīgi. Šādi gadījumi konstatēti kopumā 13 reizes.

AREI dati liecina, ka ir arī gadījumi, kad cena kādam pārtikas produktam vairākās tirdzniecības vietnēs ir vienāda, kamēr citā atšķirīga, piemēram, "Jaunpils" pilnpiena biezpiens "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" maksāja 2,55 eiro, kamēr citviet - 2,19 eiro un mazāk.

Ierēķinot iztrūkstošās preces, "Rimi" tīkla interneta veikalā preces visdārgākās bija 63,6% gadījumu, "Barbora.lv" - 41,5%, "LaTS" - 14,3%, "TOP!" - 33,7%, bet "Citro" - 10,9%.

Aplūkojot datus par pārtikas grupām, cita starpā piens cenu apkopojumā analizēts ar septiņiem produktiem, tostarp iekļauti AS "Tukuma piens" zīmola "Baltais" produkti, koncerna "Food Union" pārstāvētais "Limbažu piens", Lietuvā ražotās "Annele" produkcija un poļu izcelsmes "Marge".

No septiņiem produktiem "Rimi" tīklā visdārgākais piens bija trijos gadījumos, vidējā cenā - divos gadījumos, bet vēl divi no produktiem internetveikalā nebija pieejami. Turpretī "Barbora.lv" bija pieejami visi attiecīgie piena veidi, no kuriem trīs bija lētākie, bet viens - dārgāks nekā citviet. Savukārt "LaTS" tīklā no sešiem pieejamiem piena veidiem četri bija lētākie, kamēr divi - dārgākie. "TOP!" tīklā bija pieejami divi piena veidi, no kuriem viens bija lētākais, bet otrs bija vidējā cenu līmenī, kamēr "Citro" veikalā no diviem pieejamiem piena veidiem abi bija starp dārgākajiem.

Arī maizes kategorijā, kur aplūkoti 13 produkti, "Rimi" e-veikalā tā bija dārgākā - kopumā desmit gadījumos, seko "Barbora.lv" ar pieciem dārgākajiem produktiem no 11 un "TOP!" ar četriem dārgākajiem produktiem no internetveikalā pieejamajiem septiņiem. "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" pieejamajā klāstā katrā divi produkti atzīti par lētākajiem, vēl viens produkts visos trijos internetveikalos maksāja līdzvērtīgi.

Vienlaikus "LaTS" tīklā no izvēlētajiem maizes produktiem bija pieejami seši, no kuriem pieci atzīti par lētākajiem. Tikmēr "Citro" tīmekļvietnē bija pieejami septiņi maizes veidi, no kuriem par dārgāko atzīts viens, bet par lētākajiem - trīs.

Maizes grupā AREI iekļāvis AS "Latvijas maiznieks", gan AS "Hanzas maiznīca", SIA "Fazer Latvija", zemnieku saimniecības "Ķelmēni", SIA "Dona" un SIA "Lāči" produkciju.

Gaļas izstrādājumu, tādu kā desu un cīsiņu, kategorijā kopumā aplūkoti desmit produkti, kurus ražojuši SIA "HKScan Latvia" AS "Jelgavas gaļas kombināts", SIA "Gaļas nams "Ādaži"" un citi.

No desmit produktiem "Rimi" tīkla e-veikalā par dārgākajiem atzīti septiņi, "Barbora.lv" - viens no desmit pieejamiem, "LaTS" - viens no četriem, "TOP!" - viens no septiņiem, bet "Citro" - divi no pieciem.

AREI ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas Miesnieks Izlases sērijas produkti dienasgaismu vairs neredzēs

Laura Mazbērziņa, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu tiek investētas ievērojamas naudas summas, lai pircējiem piedāvātu jaunus produktus, taču tikai puse no produktiem «izdzīvo» ilgtermiņā, pastāstīja Heino Lapiņš, zīmola Rīgas Miesnieks produkcijas ražotāja HKScan Latvia pārdošanas direktors.

Uzņēmums seko līdzi savu klientu vēlmēm - tiek veiktas aptaujas un ņemti vērā dažādi statistikas dati. Arī pagājušajā gadā tika izveidoti vairāki jauni produkti, tostarp, vairāki Izlases sērijas produkti, kuros bija samazināts daudzums E vielu un samazināts tauku saturs, kas padarīja šos produktus veselīgākus. Izpēte liecinājusi, ka Izlases sērijas produktus patērētāji pieprasa, taču realitātē pierādījies pretējais.

«Šī produktu līnija dienasgaismu vairs neredzēs, lai gan tā pastāvēja vien dažus mēnešus. Izlases produkciju veidojām pēc rūpīgām patēriņa izpētēm, tomēr pircēji izvēlējās pirkt ierastos produktus - viens ir tas, ko saka, otrs - tas, ko dara. Tirgus ir ļoti nežēlīgs. Jauno produktu dzīves cikls var būt ļoti īss, aptuveni 6 līdz 12 mēneši. Ja konkrētā produkcija tirgū «neiet», tad tā tiek nomainīta. Taču jebkurā biznesā ir nepieciešams uzņemties risku un eksperimentēt,» komentē H. Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Rakvere kabanoss desiņas

Žanete Hāka, 06.09.2019

Rakvere zīmola kabanoss desiņu ražošanas process skatāms tālāk galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties jauno Rakvere zīmola kabanoss desiņu ražošanas procesā.

«Kabanoss desiņas ir viens no jaunākajiem uzņēmuma produktiem, taču ideja par šī veida produktu ražošana radusies jau pirms vairākiem gadiem,» stāsta HKScan Latvia pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Kabanoss desiņas ir uzkoda, ko iespējams paņemt līdzi, piemēram, skrienot uz darbu, atpūšoties draugu lokā, citās situācijās.

«Šī segmenta produkti kļūst aizvien pieprasītāki, un sapratām, ka šādā veidā uzņēmumam ir iespēja augt un attīstīties ar inovatīvu produktu. Ražošanā sākām investēt pērn, taču investīcijas noslēdzām šajā gadā. Nemitīgi mēģinājām pilnveidot procesus, taču tas nebija viegli, tehnoloģija ir diezgan sarežģīta, turklāt zināšanu par šādu ražošanas veidu Latvijā nav, tādēļ viss bija jāmācās no jauna. Tādējādi var teikt, ka no idejas līdz pašreizējam posmam pagājuši aptuveni trīs gadi,» viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Fazer Bakery Baltic”, kas Latvijā pārstāv uzņēmumu “Fazer Latvija” SIA , kā arī maizes zīmolus “Fazer” un “Druva”, darbu sāk jauna vadītāja – Anne Mere, kas nomaina amatā līdzšinējo vadītāju Klāvu Bērziņu, kurš iepriekš uzņēmumu vadīja trīs gadus.

Pirms pievienošanās “Fazer” A.Mere ieņēma dažādus vadošus amatus Ziemeļvalstu pārtikas uzņēmumā “HKScan”, kas Latvijā pārstāv tādus zīmolus kā “Rīgas Miesnieks” un “Rakvere”, viņa uzņēmuma biznesu Baltijā vadīja pēdējos piecus gadus.

A. Meres iepriekšējā darba pieredze ir saistīta ar biznesa vadību, darbības kompetenču uzlabošanu, zīmola stratēģiju īstenošanu, kā arī mazumtirdzniecības biznesa attīstības veicināšanu dažādos tirgos.

“Lielāko savas karjeras laiku esmu strādājusi pārtikas nozarē, 18 gadus manas darbības fokuss ir bijis saistīts ar mājputnu un cūkgaļas ražošanas, pārstrādes un pārdošanas biznesu Baltijas valstīs. Esmu pārliecināta, ka mana pieredze un esošās zināšanas veicinās “Fazer” zīmola attīstību, izaugsmi un nostiprinās uzņēmuma pozīcijas tirgū,” stāsta A. Mere.

Komentāri

Pievienot komentāru