Ražošana

Getliņos gurķu siltumnīcas būvniecībā investēs 3,85 miljonus eiro

Žanete Hāka, 07.12.2016

Jaunākais izdevums

Getliņu poligona teritorijā uzsākta Getliņi EKO siltumnīcu būvniecības 3. kārta. Tās ietvaros tiks izveidota siltumnīca, kas paredzēta augsti tehnoloģiskai gurķu audzēšanai. Projekta realizācijā tiks investēti aptuveni 3,85 miljoni eiro, būvniecības darbus veic SIA Arčers, informē Getliņi EKO pārstāvji.

Topošā siltumnīca ir iecerēta kā gurķu audzēšanas vieta. Tieši gurķu audzēšana ir Getliņu jaunais lauksaimniecības attīstības virziens, kas papildinās veiksmīgo tomātu audzēšanu. Jaunajā siltumnīcā darbu plānots uzsākt nākamgad un tirgū piedāvāt gurķus plānots jau nākamajā Getliņi sezonā, kas tradicionāli ir no novembra līdz augustam.

«Šāda tipa siltumnīcas Latvijā vēl nav un arī Eiropā tās vēl nav izplatītas. Tādēļ to pašizmaksa ir dārgāka nekā parasti, bet tā mums ļauj arī gurķu sezonu Latvijā pielāgot ziemas prasībām. Siltumnīca iecerēta 0,3 hektāru plaša, piemērota gurķu intensīvai audzēšanai ziemā, izmantojot LED apgaismojumu un rekuperācijas iekārtas. Gurķu stādu izvēlē un audzēšanā mēs cieši sadarbosimies ar eksperimentālajām siltumnīcām, kuras attīsta uzņēmums Philips, lai izceltu tās gurķu sugas, kuras ir piemērotas audzēšanai ziemā,» stāsta Guntars Strauts, SIA Getliņi EKO agronoms.

Būvkompānijas Arčers sadarbības partneris Nīderlandes uzņēmums Hortilife BV rūpnieciski izgatavos un piegādās siltumnīcu. Lai nodrošinātu gurķu labsajūtai nepieciešamo klimatu, siltumnīcā tiks ierīkota virkne iekārtu ēkas automatizētai vadībai, tai skaitā mēslojuma jaukšanas sistēma un klimatisko zonu kontrole, kas paredz īpašu temperatūras, vēdināšanas, gaisa cirkulācijas un mitrināšanas, ogļskābās gāzes, apgaismojuma, apkures, laistīšanas un citu sistēmu vadību. Jaunās piebūves telpu kopējā platība siltumnīcai un tehniskajai zonai – 2973 m2, bet būves augstums – 6,74 m.

Projekts tiks īstenots Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības programmas 2014. - 2020. gada pasākuma Ieguldījumi materiālajos aktīvos apakšpasākumā Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien sākusies SIA Getliņi EKO gurķu jaunā sezona. Gurķu audzēšana ir Getliņu jaunais plāns lauksaimniecības virziena attīstībā, kas papildina tomātu audzēšanu.

Gurķu audzēšana notiek 2017. gada vasarā atklātajā 3. siltumnīcas kārtā, kas ir izveidota kā augsti tehnoloģiska gurķu audzēšanai piemērota siltumnīca. Tajā ir izmantots led apgaismojums un siltumnīca ir pirmā šāda veida siltumnīca pasaulē, kur gurķu audzēšanai tiek izmantots full-led apgaismojums, informēja uzņēmumā. Drīzumā tas plāno sākt arī gurķu mazsālīšanu un fasēšanu.

Siltumnīca ir 0,3 hektārus plaša, piemērota gurķu intensīvai audzēšanai ziemā, izmantojot apgaismojumu un rekuperācijas iekārtas. Gurķu stādu izvēlē un audzēšanā Getliņi EKO sadarbojas ar eksperimentālajām siltumnīcām, kuras attīsta uzņēmums PHILIPS, lai izceltu tās gurķu sugas, kuras ir piemērotas audzēšanai ziemā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO, VIDEO: SIA Mārupes Siltumnīcas izmēģina tumšo tomātu audzēšanu

Monta Glumane, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad izmēģinājuma kārtā uzņēmums Mārupes Siltumnīcas uzsācis tomātu šķirnes Chocomato jeb tumšo tomātu audzēšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

Lai gan nelielas korekcijas un izaicinājumus ir nesuši šīs vasaras karstie laikapstākļi, tomēr dārzeņu audzēšana notiek atbilstoši uzņēmuma izvirzītajam plānam. Tomātu un gurķu ražību lielā mērā ietekmē laikapstākļi, taču siltumnīcas ir tiem mazāk pakļautas - tās ietekmē saules gaisma un gaisa temperatūra, tomēr ietekme nav tik lielā kā, piemēram, graudkopībā vai piena lopkopībā. To, vai karstais laiks uzņēmumam radījis zaudējumus, ir grūti izmērīt un, lai to noteiktu, ir jānostrādā visa sezona, skaidro M.Kravale.

Šajā sezonā uzņēmuma siltumnīcās gurķi aug piecos hektāros. Jaunajās siltumnīcās produktivitāte ir krietni lielāka, stāsta uzņēmuma vadītāja. Ja vecajās siltumnīcās gurķu sezona sākas februāra beigās ar stādīšanu un beidzas oktobrī, tad jaunajās siltumnīcās ir gaismotā platība un tur sezona ir visu gadu. Tiek audzēti divu veidu gurķi - garie un īsie. «Ļoti ilgi cīnījāmies ar tirgotājiem, jo īsie gurķi tika saukti par lauka gurķiem. Jau otro gadu esam klasificējuši, ka tas ir īsais gurķis, un tā arī norādām savā dokumentācijā. Ļoti cenšamies, lai veikalā ir gan mūsu garie gurķi, gan īsie. Ļoti bieži īsos gurķus vēl aizvien klasificē kā lauka gurķus, bet pēc būtības tas nav lauka gurķis, jo ir audzis siltumnīcā. Pie mums tiek audzētas tādas gurķu šķirnes, kas nebūtu piemērotas audzēšanai mazdārziņos,» stāsta M.Kravale.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Mārupes Siltumnīcas turpina modernizāciju; kopējās investīcijas jaunu siltumnīcu būvniecībā un gaismas intensitātes paaugstināšanā sasniegs 8 miljonus eiro.

SIA Mārupes Siltumnīcas DB veidotajā Latvijas lielāko lauksaimniecības uzņēmumu TOP ir otrais pēc apgrozījuma 2017. gadā. Tas būtiski uzlabojis savu sniegumu, salīdzinot ar 2016. gadu, lielāko lauksaimniecības uzņēmumu sarakstā pakāpjoties par divām pozīcijām. Savukārt uzņēmuma īpašniece SIA Sabiedrība Mārupe pārtraukusi liellopu audzēšanu un TOP pērn noslīdējusi par četrām pozīcijām, un ieņem 11. vietu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

2017. gadā SIA Mārupes Siltumnīcas apgrozījums bija 10,63 miljoni eiro, dārzeņu audzētājs pērn guvis peļņu, kas pārsniedz 800 tūkstošus eiro. Labos finansiālās darbības rezultātus sabiedrības valdes loceklis un līdzīpašnieks Kaspars Brunovskis skaidro ar papildu apgaismojuma ierīkošanu siltumnīcās viena hektāra platībā, kas ļauj gurķus audzēt visa gada garumā. «Jaunajās siltumnīcās tika investēti četri miljoni eiro. Papildu apgaismojums, kas ir 330 vati (W) uz vienu kvadrātmetru, nodrošina augstu gaismas intensitāti un ļauj gūt trīs reizes lielāku ražu. Gurķi tur jūtas kā karstas vasaras dienas pusdienlaikā,» klāsta K. Brunovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu audzētājs Mārupes Siltumnīcas šogad plāno investēt automatizācijas līniju ieviešanā, kuras pērn ar pandēmiju saistīto neskaidrību dēļ tika pārceltas uz vēlāku laiku, informē uzņēmumā.

Izmantojot bankas Citadele finansējumu, kopējās investīcijas sasniedz 1,2 miljonu eiro pērn un 1,1 miljonu eiro šogad.

Mārupes Siltumnīcas attīstības plānus pandēmija nav mainījusi, tomēr pērn pieņemts lēmums par gadu pārcelt automatizācijas līniju ieviešanu, ņemot vērā pandēmijas izraisīto nenoteiktību ar iekārtu piegādes termiņiem.

Lai uzlabotu ražošanas efektivitāti, kā arī darbinieku darba apstākļus, ieguldot ap 700 tūkstošus eiro, šogad plānots ieviest piesvēršanas līnijas un gurķu iepakošanas līnijas automatizācijas iekārtas. Iecerēts arī uzstādīt recirkulācijas sistēmu, tādējādi samazinot patērēto mēslojuma un izmantotā ūdens apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošana Getliņi EKO plāno nākamgad pārrakt un pāršķirot veco atkritumu kalnu un uz tā veidot jaunas šūnas atkritumu noglabāšanai

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Viņš atzīst, ka pagājušais gads SIA Getliņi EKO kā uzņēmumam bijis samērā labs un pabeigts ar pusmiljona eiro lielu peļņu, kas dod iespēju skatīties nākotnē un domāt, kā attīstīties tālāk. Tāpat spēkā stājās jaunā likumdošana attiecībā uz dabas resursu nodokli (DRN), kas dod iespēju poligoniem pievērst lielāku uzmanību atkritumu pārstrādei, šķirošanai un tamlīdzīgām darbībām, norāda I. Stirāns. SIA Getliņi EKO pagājušajā gadā apgrozīja 14,2 milj. eiro, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa bija 594,3 tūkst. eiro.

Runājot par ienākošo atkritumu daudzumu, I. Stirāns norāda, ka tas saglabājas stabils. «Atkritumu daudzums būtībā parāda ekonomikas attīstību valstī. Maksimālais atkritumu daudzums, kas Getliņos ir bija treknajos gados 2007. un 2008. gadā un sasniedza 430 tūkst. tonnas gadā. Tad sekoja kritums par 30%. Tagad tas ir stabilizējies un ir plus mīnus 300 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu gadā. Varu teikt, ka atkritumu apjomi ir stabili ar tendenci pieaugt,» skaidro I. Stirāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Getliņi Eko šodien atklāja jaunu 2992 kvadrātmetru lielu gurķu audzēšanas siltumnīcu, kurā augošos gurķus tirgos arī marinētā veidā, atklāšanas pasākumā pastāstīja uzņēmuma galvenais agronoms Guntars Strauts.

Siltumnīca ir domāta tikai gurķu audzēšanai un tajā platība ar augiem aizņem 2900 kvadrātmetrus. Pašreiz tajā aug 8900 stādi, kuri ir 34 dienas veci. Pirmā raža ir gaidāma pēc aptuveni divām nedēļām.

Pašreiz siltumnīcās pamatā tiek audzēti garie 30 centimetru gurķi, un tikai daži īsie gurķi.

Veikalos tirgojot, Getliņi Eko gurķi būs marķēti ar savu logo. Tiks atvērts pārstrādes cehs, kurā gurķus gan tīs plēvēs, gan fasēs marinētus gurķus. Gurķiem tiks iegūts savs svītru kods, ar kuru tie tiks tirgoti veikalos.

Strauts pastāstīja, ka siltumnīcā galvenais uzsvars likts uz to, lai tā spēj ne tikai ražot, bet arī taupīt naudu, tāpēc ļoti domāts par elektrības ekonomiju un siltumekonomiju. Lai siltumnīcā gurķus varētu audzēt arī ziemā, tajā ir uzmontēts 420 mikromolu LED apgaismojums, no kuriem 340 mikromoli ir augiem augšā, bet 85 mikromoli starp augiem. Tas nodrošinās kvalitatīvu ražu arī ziemas sezonā no septembra līdz augustam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šogad raža novākta par divām nedēļām ātrāk, nekā pagājušajā gadā.

Z/s Kliģēni sākuši jaunās gurķu ražas novākšanu.

Z/s Kliģēni vairumtirdzniecības vadītājs Reinis Reķis pastāstīja, ka gurķus saimniecībā audzē viena hektāra platībā. Pirmā gurķu raža šogad novākta par divām nedēļām ātrāk, nekā pagājušajā gadā, jo gurķu stādi tika iedēstīti divas nedēļas ātrāk – 29. februārī. Stādi tiek iepirkti Somijā, kur tos izaudzē no z/s Kliģēni sēklām.

Pašlaik katru dienu tiek novākta viena tonna gurķu, šonedēļ kopumā tiks novāktas piecas līdz sešas tonnas jaunās ražas. R. Reķis stāsta, ka sezonai uzņemot apgriezienus katru dienu tiks novākta 1,5 – 2,5 tonnas gurķu.

Izaudzētais tiek realizēts Cēsīs, Solo veikalu tīklā, top! veikalu tīklā un, pateicoties darbībai kooperatīvā Baltijas dārzeņi, tos varēs iegādāties arī Rimi un Maxima veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 19,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1 736 milj. eiro. Būvniecības produkcijas pieaugumu ietekmēja apjoma kāpums inženierbūvju būvniecībā par 30,6 %. Būvdarbu apjoma pieaugums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 28,2 %, ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā - par 51,4 %.

Ievērojams kāpums bija arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 49,5 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 41,0 % un citu inženierbūvju būvniecībā – par 81,7 %. Ēku būvniecībā produkcijas apjoms pieauga par 11,8 %, ko ietekmēja apjoma kāpums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 20,2 %. Savukārt dzīvojamo ēku būvniecībā bija kritums par 11,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Paplašina pārstrādāto dārzeņu klāstu

Kristīne Stepiņa, 14.10.2019

SIA Ķeizarsils, SIA Mārupes Siltumnīcas un SIA Sabiedrība Mārupe valdes locekle Kristīne Brunovska-Marinaki.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ķeizarsils iegulda ražošanas iekārtās un novembrī ar zīmolu Ezerkauliņi sāks ražot štovētus kāpostus – tradicionālā garša tiks uzlabota ar burkāniem un tomātiem.

Šogad tiek gaidīta laba atklātā lauka dārzeņu raža. SIA Ķeizarsils plāno novākt 15 tūkstošus tonnu dārzeņu – burkānus, bietes un kartupeļus, bet saistītais uzņēmums SIA Mārupes Siltumnīcas – izaudzēt piecus tūkstošus tonnu tomātu un gurķu. Aptuveni puse no izaudzētajiem lauka dārzeņiem būs burkāni, pieci tūkstoši tonnu – kartupeļi, bet 2,5 tūkstoši tonnu – bietes. Ķeizarsils dārzeņus un kartupeļus audzē 350 ha platībā, bet graudus un kukurūzu – 165 ha platībā. Graudus un kukurūzu audzē arī divi citi saistītie uzņēmumi – SIA Sabiedrība Mārupe un SIA Zaļā dārzniecība.

Samazina roku darbu

«Audzējam dažādas kultūras, lai diversificētu risku, jo lauksaimniecība ir nozare, kuru būtiski ietekmē laika apstākļi. Katru gadu ir kāds produkts, kas pavelk uz augšu pārējos, šogad, piemēram, tie ir lauka dārzeņi. Arī graudaugu ražība šogad bija laba,» saka SIA Ķeizarsils, SIA Mārupes Siltumnīcas un SIA Sabiedrība Mārupe valdes locekle Kristīne Brunovska-Marinaki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mārupes Siltumnīcas, ieguldot 707 tūkstošus eiro, modernizē ražošanu

Žanete Hāka, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Mārupes Siltumnīcas» saņēmusi bankas Citadele finansējumu 707 tūkstošu eiro apmērā, ko uzņēmums plāno ieguldīt dārzeņu ražošanas infrastruktūras modernizēšanā un jaunu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanā.

Lai dārzeņiem augšanas procesā labāk nodrošinātu tīra ūdens apgādi, siltumu un gaismu, uzņēmums «Mārupes Siltumnīcas» modernizēs ražošanas infrastruktūru. Audzēšanas procesam nepieciešamo ūdens daudzumu nodrošinās, izveidojot divus jaunus ūdens urbumus un uzstādot ūdens attīrīšanas sistēmas.

Savukārt nepieciešamā siltuma un ogļskābās gāzes ražošanai uzstādīs koģenerācijas iekārtu ar nepieciešamo infrastruktūru. Kristīne Brunovska, SIA «Mārupes Siltumnīcas» līdzīpašniece: «Pēdējos divos gados uzņēmums nav veicis būtiskas investīcijas vai ieviesis jaunumus, tāpēc šogad plānojam gan maksimāli izmantot jau esošās iespējas, gan arī ieviest jaunas produkcijas audzēšanas tehnoloģijas. Investīcijas nodrošinās dārzeņu audzēšanai labvēlīgākus apstākļus, kā arī samazinās riskus, kas saistīti ar audzēšanai būtisku resursu, piemēram, tīra ūdens, siltuma un gaismas nepieciešamību. Šis ir kārtējais solis ceļā uz pilnīgu ražošanas procesa modernizāciju, bet darāmā vēl ir daudz – vēl ir ko uzlabot.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības uzņēmumam Arčers rekordapgrozījums

Lelde Petrāne, 27.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmumam SIA «Arčers» 2017. gadā izdevies sasniegt rekordaugstu apgrozījuma līmeni – pērn tas pieauga līdz teju 60 miljonu eiro atzīmei, kas ir lielākais uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, liecina uzņēmuma neauditētie dati.

Pērn, uzņēmuma 25 gadu jubilejas gadā, «Arčers» apgrozījumu būtiski kāpināja, palielinot to līdz gandrīz 60 miljoniem eiro. Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas pagājušajā gadā bija virs 3 miljoniem eiro.

Lielākās investīcijas «Arčers» pērn ieguldīja divu, nozarē jaunu digitālo sistēmu ieviešanā – uzsākta pilotprojekta būvniecība BIM jeb Būves informācijas modelēšanas vidē un ieviesta EDLUS jeb Elektroniska darba laika uzskaites sistēma. Tāpat 2017. gadā uzņēmumā ir izveidota projektēšanas nodaļa, ņemot vērā arvien pieaugošo «Design and Build» jeb apvienoto projektēšanas un būvniecības objektu skaitu.

«Arčers» valdes priekšsēdētājs Jānis Markulis norāda: «Nozarē īstermiņā notiek būtiskas apjoma un izmaksu svārstības, un lielākais izaicinājums tuvākajā laikā būs darbaspēka trūkums, kas nedrīkst atstāt negatīvu ietekmi uz kvalitāti. To risinām ar investīcijām digitālajās sistēmas – BIM ļauj projektu veidot digitālā trīsdimensiju sistēmā, kas tādējādi sniedz nozīmīgu resursu ietaupījumu, turklāt palīdz identificēt un samazināt neizbēgamu cilvēcisku kļūdu skaitu projektēšanas un būvniecības procesa laikā. Savukārt EDLUS ir solis ceļā uz godīgāku konkurenci un ēnu ekonomikas mazināšanu būvniecības nozarē.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc vietējās pārtikas kāpj, taču darbaspēku nozarē piesaistīt ir problēma, teic "Mārupes Siltumnīcās" valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

SIA "Mārupes Siltumnīcas" piederošajos 8,6 hektāros Jaunmārupes siltumnīcās tiek audzēti tomāti un gurķi, un nodarbināti vairāk nekā 120 cilvēki. Aktīvās sezonas laikā uzņēmumā ik gadu nepieciešami apmēram desmit papildus darbinieki, taču piesaistīt šādu skaitu vietējo darbinieku ir izaicinājums, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja.

"Problēmu mums rada tas, ka jaunākās paaudzes cilvēki šajā nozarē strādāt nevēlas," norāda M.Kravale. Tam par iemeslu esot tas, ka darbs ir gan fiziski smags, gan atalgojums ārzemēs par līdzīgu darbu - augstāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Augsto izmaksu dēļ Latvijas rožu audzētājs pievēršas gurķiem

Sandra Dieziņa, 16.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas rožu audzētājs SIA Ar B Agro sācis audzēt gurķus, ko realizē kooperatīvam Baltijas dārzeņi.

Ar B Agro direktore Eva Bumbiere pastāstīja, ka šāds lēmums pieņemts vairāku iemeslu dēļ. Proti, uzņēmumā izaudzēto rožu realizāciju būtiski apgrūtinājusi ziedu loģistika.

«Manu izvēli pāriet no rozes uz dārzeni noteica augstās ziedu audzēšanas izmaksas un atbalsta trūkums šai nozarei. Biju nogurusi vest pa vienai divām rožu paciņām uz veikaliem. Faktiski ziedu loģistika ļoti sadārdzina izmaksas. Strādājam arī ar vairumtirdzniecības bāzēm, bet tur ir ļoti liels spiediens uz cenām,» atklāj Ar B Agro direktore. Pluss esot arī samazinātais PVN dārzeņiem, kas licis sarosīties vietējiem ražotājiem.

Lēmums par gurķu audzēšanu nācis strauji, izdevās piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu un rekordīsā laikā – no šā gada janvāra līdz martam rekonstruētas divas siltumnīcas astoņu tūkstošu kvadrātmetru platībā un iedēstīti īsie lauku gurķi. Ieguldītās investīcijas vēl esot jārēķina. Lai arī tempi bija lieli, Eva Bumbiere ir gandarīta, ka viss izdevies un jau 28. martā novākta pirmā gurķu raža. Gurķu loģistika uz veikaliem ir Baltijas dārzeņu pārziņā un Eva Bumbiere teic, ka tas atvieglo ražotāja dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Getliņi Eko jāizvērtē, vai saimnieciski izdevīgāk nebūtu tomātu un gurķu siltumnīcas nodot privātā apsaimniekošanā

Konkurences padome (KP), izvērtējot tai pieejamo informāciju, ir vērsusi SIA Getliņi Eko un Rīgas domes uzmanību uz to, ka siltumnīcu apsaimniekošanas tiesības piemērotāk būtu piešķirt privātajiem uzņēmumiem, piemēram, rīkojot siltumnīcu nomas tiesību izsoli. KP jau pērn saņēma iesniegumu par dārzeņu audzēšanu SIA Getliņi Eko siltumnīcās, kurā tika vērsta KP uzmanība uz pašvaldības iesaisti dārzeņu audzēšanas tirgū, kas var negatīvi ietekmēt konkurenci. Savukārt SIA Getliņi Eko vadītājs Imants Stirāns intervijā DB apstiprināja, ka patiesi KP ir šāds iesniegums, jo uzņēmums kropļojot tirgu. Tomēr viņš kategoriski norāda, ka tas nav iespējams, jo, piemēram, Getliņi Eko tomātu cena veikalos ir krietni augstāka nekā citu audzētāju tomātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Baltijas Dārzeņi par 200 tūkstošiem eiro automatizēs gurķu iepakošanas līniju

Žanete Hāka, 17.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies KS "Baltijas Dārzeņi" izsludinātais iepirkums par gurķu iepakošanas līnijas automatizāciju, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums skaidro, ka iepirkuma mērķis ir veikt automatizētu uz paletēm novietotu kastu ar gurķiem depaletizāciju, gurķu pieņemšanu, izbēršanu, izretināšanu un vienlaicīgu padevi divām esošām gurķu iepakošanas iekārtām.

Konkursā tika saņemti četru pretendentu piedāvājumi, un par uzvarētāju atzīta SIA "Peruza". Uzvarētāja piedāvātā līgumcena bez PVN ir 197,75 tūkstoši eiro. Iepirkums tiek īstenots ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu. Paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2020.gada 1.decembris.

KS "Baltijas dārzeņi" vēl nav iesniedzis 2019.gada darbības pārskatu. 2018.gadā uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 22,377 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2017.gadu, apgrozījums pieauga par 237 tūkstošiem eiro. Uzņēmums gan 2018.gadu noslēdza ar 380,5 tūkstošu eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem samazinājās par 17,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,4 miljardi eiro.

Būvniecības produkcijas samazinājumu būtiski ietekmēja apjoma kritums inženierbūvju būvniecībā (40,7 % no kopējā būvniecības apjoma) par 33,3 %. Kritums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā samazinājums par 31,3 %, tiltu, estakāžu un tuneļu būvniecībā - par 29,9 %, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 29,5 %. Ievērojams samazinājums bija arī vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 11,5 %. Savukārt pieaugums bija maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 6,2 %.

Ēku būvniecība pagājušajā gadā samazinājās par 2,2 % un to ietekmēja kritums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 4,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO, VIDEO: Siltumnīca no dārzniecības izaug par kultūras un pasākuma vietu

Anita Kantāne,Monta Glumane, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar grupas «Double Faced Eels» koncertu Beverīnas novadā kultūras un pasākuma vieta «Siltumnīca» šogad atklāja vasaras sezonu. Atpūtas pasākumu un kāzu rīkošana ir «Siltumnīcas» galvenie piedāvājumi, kurus viesi izbauda neparastas konstrukcijas būvē – no logu rāmjiem būvētā siltumnīcā.

Video skatāms zemāk!

Kultūras un pasākuma vietas «Siltumnīca» stāsts sākās pirms vairāk nekā 20 gadiem, kad piecu bērnu ģimene iegādājās lauku īpašumu «Kalnķenģi». «No Rīgas pārcēlāmies uz Valmieru,» sākumu ieskicē Līga Mergina. Ēkā nebija pat kārtīga jumta, taču L. Merginai bija liela vēlme dzīvot laukos, tādēļ īpašums tika iegādāts un pilsēta nomainīta pret lauku vidi. Tā sākās īpašuma sakopšana, kurā joprojām piedalās visi bērni.

Pie kuplās ģimenes bieži ciemojušies radoši Latvijas cilvēki, radi un draugi un «Kalnķenģu» saime arvien pratusi sarīkot visiem labus svētkus un atpūtu. Bērni auguši un devuši savu ideju pienesumu īpašuma izmantošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvju lietas vadītāju Ievu Nikoletu Dāboliņu

Lelde Petrāne, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ieva Nikoleta Dāboliņa, zīmola LATVJU LIETAS autore un SIA Latvju lietas vadītāja. Latvju lietas darina Latvijas reprezentācijas suvenīrus – etnogrāfiskās lelles, no kurām pazīstamākā ir Baiba. «Nezinu nevienu uzņēmumu pasaulē, kas radītu kaut ko līdzvērtīgu sērijveidā. Un vēl mums ir brīnišķīgs latviešu amatnieku veikaliņš – leļļu darbnīca Vecrīgā, par ko bieži dzirdam komplimentus, ka tas esot skaistākais Eiropā. Man šķiet, ka pie tā vēl krietni jāpiestrādā,» saka I. N. Dāboliņa.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atkārtoti meklē būvnieku Laimas ražotnei Ādažos; plānotā līgumcena - deviņi miljoni eiro

LETA, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas un uzkodu ražotāja «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izsludinājusi jaunu iepirkumu konkursu par «Laima» šokolādes fabrikas celtniecību Ādažos, kura plānotā līgumcena ir deviņi miljoni eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pērn kompānija jau bija izsludinājusi konkursu par jaunas šokolādes fabrikas būvniecību Ādažos, kura paredzamā līgumcena bija 6,5 miljoni eiro, taču konkursa pieteikšanās termiņu pagarināja, precizējot tā pretendentu kvalifikācijas prasības, kā arī kvalitātes kritērijus. Vēlāk iepirkumu konkurss tika pārtraukts.

Kompānijas sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša skaidroja, ka pērn «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izlēma atcelt izsludināto iepirkumu, ņemot vērā lēmumu par cepumu un vafeļu kompetenču centra būvniecību. «Mēs vēlējāmies aptvert abu projektu kopējo attīstību, lai izmantotu tās iespējas, ko var gūt no infrastruktūras sinerģijām,» skaidroja Mikša. Tas garantēs, ka «Laimas» ražotnes un jaunās cepumu un vafeļu ražotnes projekti tiek izstrādāti atbilstoši vienādiem standartiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes saimniecībā "Kliģeni" Cēsīs šis pavasaris neatšķiras no citiem, jo klienti, tāpat kā citus gadus, vēlas sevi iepriecināt ar pašmājās audzētiem augiem. Uzņēmumā domā, ka lielākais drauds biznesam ilgtermiņā ir nevis vīruss, bet imports.

Kā uzsver z/s "Kliģeni" pārstāvis Reinis Reķis: "Saimniecībā nekas neapstājas, ejam uz priekšu un attīstāmies." 2018. gada vasarā Kliģeni veica vērienīgu modernizāciju, kuras laikā uzbūvēta jauna siltumnīca, ieguldot aptuveni vienu miljonu eiro. Siltumnīcu komplekss skatē "Gada labākā būve Latvijā 2019" guvis atzinību nominācijā Publiskā jaunbūve - ražošanas ēkas.

"Prieks par novērtējumu un stimuls darboties tālāk. Pieņēmām lēmumu nojaukt vecās siltumnīcas, tā kā to uzturēšanas, apsaimniekošanas izmaksas pieauga un ietilpība vairs neatbilda pieprasījumam. Piesaistot LAD līdzfinansējumu, sākām būvēt jaunas, uz modernām tehnoloģijām balstītas puķu stādu siltumnīcas, kurās galvenās funkcijas ir automatizētas un būtiski atvieglo cilvēku darbu. Protams, cilvēkresursa ieguldītais darbs ir neatsverams, un tas tāpat ir nepieciešams un nozīmīgs," stāsta R.Reķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu audzētājs SIA «Mārupes siltumnīcas» pagājušajā gadā strādāja ar 9,969 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,2% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 38,9% un sasniedza 1,152 miljonus eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pērn «Mārupes siltumnīcu» ražošanas platība samazinājās par vienu hektāru. Tāpat atzīmēts, ka aizvadītajā gadā kompānija pabeidza vienas siltumnīcas demontāžu.

2019.gadā uzņēmums plāno maksimāli izmantot esošās ražošanas tehnoloģijas, kā arī pievērst uzmanību produkcijas audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošanai, kā arī ražas novākšanas un uzglabāšanas tehnoloģiju tālākai modernizācijai.

Informācija «Firmas.lv» liecina, ka 2017.gadā «Mārupes siltumnīcas» strādāja ar 10,63 miljonu eiro apgrozījumu un 829 262 eiro peļņu.

Uzņēmums ir reģistrēts 2008.gadā un tā pamatkapitāls ir 7,437 miljoni eiro. Kompānijas īpašnieks ir «Sabiedrība Mārupe».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas mēbeļu koncernā Ikea ietilpstošā Lietuvas kompānija Ikea Industry Lietuva jaunās mēbeļu ražotnes celtniecību plāno sākt pavasarī, ceturtdien ziņo laikraksts Verslo žinios.

«Desmit kompānijas piedalījās konkursā, lai izraudzītos celtniecības darbuzņēmēju, un trīs uzņēmumi turpina sacensties par šo līgumu,» norāda Ikea Industry Lietuva vadītāja Inga Urbonavičiūte.

«Celtniecības darbi tiks sākti šā gada pavasarī. Precīzāks datums pagaidām vēl nav zināms,» piebilst Urbonavičiūte.

Ikea Industry Lietuva paredzējusi rūpnīcu pabeigt 2019.gada vasarā.

Jau ziņots, ka Ikea Industry Lietuva investēs 46,8 miljonus eiro jaunā mēbeļu ražotnē ar plāniem dubultot pašreizējo ražošanas jaudu un radīt 20 jaunas darbvietas.

LASI VĒL:

Ikea investēs 47 miljonus eiro jaunā mēbeļu ražotnē Lietuvā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujš nodokļu ieņēmumu pieaugums vērojams aprīlī. Ja pirmajos trijos mēnešos nodokļu ieņēmumi kopbudžetā saņemti tuvu 2020. gada attiecīgā perioda līmenim, tad aprīlī tie iekasēti jau par 174,8 miljoniem eiro jeb 25,4% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, vēsta Finanšu ministrija (FM).

Atbilstoši Valsts kases datiem par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada pirmajos četros mēnešos izdevumi kopbudžetā par 674 miljoniem eiro pārsniedza ieņēmumus, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā deficīts bija būtiski zemāks jeb 11,3 miljoni eiro.

Šā gada sākumā veikta nozīmīga līdzekļu izmaksa no valsts budžeta atbalsta veidā Covid-19 seku mazināšanai, līdz ar ko kopbudžeta izdevumi bija par 800,2 miljoniem eiro jeb 21% augstāki nekā pērn četros mēnešos, veidojot 4 605,1 miljonus eiro.

2021. gadam apstiprinātā atbalsta apjoms līdz 23. maijam jau sasniedza 3,4 miljardus eiro jeb 11,1% no IKP. Faktiski piešķirtā atbalsta apjoms janvārī-aprīlī veido 926 miljonus eiro, tostarp nepilni 800 miljoni eiro kopbudžeta izdevumos.

Komentāri

Pievienot komentāru