Ražošana

Godalgota Rīgas Farmaceitiskās fabrikas zīmola produktu līnija Dr.Pakalns SELECT

Ilze Žaime, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Rīgas Farmaceitiskās fabrikas (RFF) zīmola "Dr.Pakalns SELECT" produktu līnijas iepakojums guvis godalgas vairākās kategorijās Latvijas Iepakojuma asociācijas organizētajā nacionālajā konkursā "Labākais iepakojums Latvijā 2019".

Vērtējot tirdzniecības iepakojumu nepārtikas produktiem "Dr.Pakalns SELECT" iepakojums ierindots otrajā vietā.

Konkurss "Labākais iepakojums Latvijā" tradicionāli norisinās vairākos posmos, kuros darbus vērtē gan patērētāji, gan profesionāļi. Rudenī starptautisko izstāžu "Riga Food" un "Design Isle" apmeklētāji novērtēja iesniegtos darbus, bet oktobrī - nozares eksperti, konkursa atbalstītāji un interneta lietotāji. Žūrijas vērtējumu veidoja noteikti kritēriji - iepakojuma konstrukcija, forma, dizains, funkcionalitāte, kopiespaids, realizācija u.c. kritēriji.

"Ar zīmolu "Dr.Pakalns SELECT" Rīgas Farmaceitiskā fabrika šobrīd ražo vēsturiski ilgā laika posmā izstrādātus produktus, kas ir īpaši nozīmīgi turpmākai mūsu uzņēmuma attīstībai un izaugsmei. Apvienojot produktus īpašā līnijā ar jaunu vienotu filozofiju un dizainu, vēlējāmies piešķirt tiem jaunu elpu. Vienlaikus jaunais iepakojuma dizains radīts, domājot par RFF līdzdalību starptautiskajos tirgos," stāsta akciju sabiedrības "Rīgas Farmaceitiskā fabrika" valdes priekšsēdētāja Diāna Stepiņa-Gauja.

"Izstrādājot jauno dizainu, galvenokārt vēlējāmies, lai tas radītu vienotas produktu līnijas iespaidu un kā vienojošo izvēlējāmies tumši zaļo krāsu. Zaļā krāsa simbolizē veselības nozarē tik svarīgo drošību, tā tiek saistīta ar dabu. Šī izjūta atbilst "Dr.Pakalns SELECT" produktu sastāvam, kā pamatā ir augu ekstrakti," stāsta RFF mārketinga direktore Nellija Majore.

Nacionālā konkursa "Labākais iepakojums Latvijā 2019" ietvaros interneta balsojumā "Dr.Pakalns SELECT" ieguva 2. vietu. RFF saņēmusi arī īpašu Latvijas nacionālās automātiskās identifikācijas organizācijas - biedrības "GS1 Latvija" - atzinību par precīzu GS1 un ISO standartu ievērošanu EAN-13 svītrkoda simbola attēlošanā un izvietošanā uz konkursam iesniegtā "Dr.Pakalns SELECT" produktu sērijas iepakojuma.

Rīgas Farmaceitiskās fabrikas produktu sortimentu veido vairāk nekā 150 nosaukumu. 2019.gadā ir veikta zīmola "Dr.Pakalns" tēla maiņa un radīta jauna produktu līnija NEO.

AS "Rīgas Farmaceitiskā fabrika" ir daļa no Latvijas uzņēmumu grupas "Repharm", kas apvieno arī AS "Sentor Farm aptiekas" (attīsta "Mēness aptieka" zīmolu), AS "Veselības centru apvienība", SIA "Centrālā laboratorija" un AS "Recipe Plus".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) parakstījusi līgumu ar akciju sabiedrību "UPB" par jaunā farmācijas studiju un zinātnes kompleksa būvniecību Rīgā, Konsula ielā 21.

Daudzstāvu ēkā, kas top ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu un kuras kopējā platība būs 7151 m2, atradīsies modernas studiju telpas un pasaules līmeņa zinātnes centrs, tostarp Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Būvdarbus plānots iesākt vēl šogad un noslēgt pusotra gada laikā.

Jaunā būve, kas papildinās Pārdaugavā izveidoto RSU studentu pilsētiņu, būs viena no apjomīgākajām un tehniski sarežģītākajām ēkām, kas tapusi augstskolas 70 gadu ilgajā vēsturē. Tajā plānots viens pazemes un pieci virszemes stāvi, kuros atradīsies RSU Farmācijas ķīmijas katedra, Farmakoloģijas katedra un Lietišķās farmācijas katedra, studiju telpas un laboratorijas topošajiem farmaceitiem, kā arī zinātnes attīstībai tik būtiskā Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 31. martā, notiks jaunā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmācijas studiju un pētniecības centra svinīgā atvēršana Rīgā, Konsula ielā 21. Jaunā būve papildina Pārdaugavā izveidoto RSU studentu pilsētiņu un ir apjomīgākā un tehniski sarežģītākā ēka, kas tapusi augstskolas 70 gadu ilgajā vēsturē.

“Šī nav tikai jauna ēka. Pirmkārt, šis ir moderns pasaules līmeņa zinātnes centrs, kurā koncentrēties zināšanām un jaunām farmaceitiskām tehnoloģijām, lai palīdzētu izstrādāt inovatīvus risinājumus un radīt jaunas zāļu formas. Mēs esam daudz ieguldījuši un turpinām strādāt, lai dotu savu pienesumu pasaules zinātnei un celtu sabiedrības labklājību,” norāda RSU rektors prof. Aigars Pētersons.

Farmācijas studiju un pētniecības centra piecos virszemes un vienā pazemes stāvā mājvietu radusi Farmācijas ķīmijas katedra, Farmakoloģijas katedra un Lietišķās farmācijas katedra, kā arī zinātnes attīstībai tik būtiskā Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Ēkā izveidotas kopumā četras auditorijas, 11 mācību telpas, 10 studiju laboratorijas un septiņas pētniecības laboratorijas. Gatavo zāļu formu laboratorija veidota, ievērojot rūpnieciskās farmācijas nozares principus, tostarp veidojot tīrtelpas, kas atbilstu ISO 8 standartam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm gatavo lēciena platformu

Māris Ķirsons, 20.06.2023

A/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis: «Ambiciozais uzņēmuma izaugsmes plāns balstās uz inovācijām, jaunu medikamentu izstrādi, investīcijām ražošanā un tehnoloģijās, bet visa pamatā ir kvalificēti un strādāt griboši cilvēki.»

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot apjomīgas investīcijas pētniecībā un attīstībā, ieviešot ražošanā vismaz 10 jaunus produktus un kāpinot ražosanas jaudas par 20%, a/s Olainfarm eksporta ienākumus kāpinās vismaz par 80%.

Tāds rezultāts tiks sasniegts, īstenojot a/s Olainfarm noslēgto līgumu ar a/s Attīstības finanšu institūciju Altum un a/s SEB banku par līdzfinansējumu valsts atbalsta programmā «Lielo un vidējo komersantu investīciju aizdevumi ar kapitāla atlaidi konkurētspējas veicināšanai», 31,75 milj. eiro apmērā no kura "Altum" aizdevums — 9,12 miljonus eiro, "SEB bankas" aizdevums - 9,12 miljoni eiro, lauvas tiesu 13,52 miljoni eiro ieguldīs pats Olainfarm. «Uzņēmuma mērķis kļūt par TOP 10 farmācijas ražošanas kompāniju Eiropā savās produktu grupās,» uzsvēra a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Viņš uzsvēra, ka reģionāli Olainfarm pēc dažādiem jau ir desmitajā vietā, bet pēc citiem — 20 vietā. Izvirzītais mērķis ir sasniedzamas, vēl jo vairāk, ja Olainfarm ir kļuvis par lielas kompāniju grupas dalībnieku. Veselības aprūpe, tostarp farmācija ir nozare ar lielu izaugsmes potenciālu tāpēc, ka pieprasījums pēc dažādiem medikamentiem pieaug, jo pieaug ne tikai cilvēka dzīves ilgums, bet arī iedzīvotāji arvien lielāku uzmanību pievērš savai veselībai. Jāņem vērā, ka uzņēmums paredzējis ieguldījumus arī citos projektos, piemēram, kvalitātes kontroles laboratoriju digitalizācijā, produktivitātē un attīstībā, produktu reģistrācijā jaunos tirgos un tam nepieciešamajos klīniskajos pētījumos, kā arī jaunu aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu formu izstrādes un ražošanas tehnoloģijās. Ieguldījumu apjoms jau apstiprinātājos vai izstrādes procesā esošajos investīciju projektos, ieskaitot ALTUM lielo investīciju programmu, sasniedz 40 miljonus eiro, bet kopumā a/s Olainfarm attīstībā tuvākajā piecgadē paredzēts ieguldīt vismaz 100 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” janvāra vidū noslēdza sadarbības līgumu, kura mērķis ir veidot ciešāku ikdienas sadarbību, turpinot celt augstākās izglītības kvalitāti, studiju programmu atbilstību nozares attīstības tendencēm un speciālistu sagatavotību darba vidē.

Tāpat līgums paredz sadarbību zinātniskās pētniecības jomā, tostarp, inovatīvu produktu izstrādē.

“Latvija ir vienīgā no trim Baltijas valstīm, kam ir spēcīga nacionālā farmācijas industrija. “Olainfarm” kā viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem nepārtraukti sniedz savu ieguldījumu tās attīstībā. Jauno speciālistu izglītošana un ikdienas sadarbība ar augstākās izglītības iestādēm ir būtisks faktors ikvienas industrijas izaugsmē, un jo īpaši, farmācijā, kur pamatu pamatos viss balstās zinātnē un nepārtrauktā pētniecībā. “Olainfarm” attīstības plāni ir ambiciozi – kļūt par vienu no top desmit Eiropas zāļu ražotājiem savās terapeitiskajās grupās. Šo mērķi varēsim sasniegt ar pieredzējušiem, augsti kvalificētiem un zinošiem speciālistiem, tāpēc esam priecīgi oficiāli nostiprināt mūsu sadarbību ar RSU, lai palīdzētu jaunajiem speciālistiem augt un profesionāli pilnveidoties,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomika ietekmju ietekmē

Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors, 21.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vienas ietekmes otrā – Latvijas ekonomika tikko kā bija sākusi atkopties un skatīties nākotnē ar pozitīvu skatu pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās stagnācijas, kā tai nācās saskarties ar nākamo izaicinājumu. '

Krievijas iebrukums Ukrainā, tam sekojušās politiskās un biznesa sankcijas jau ir atstājušas ietekmi uz Latvijas, Eiropas un visas pasaules ekonomiku, un varam tikai lēst, kādas būs kopējās sekas. Taču krīzes, kā zināms, ir arī iespēju laiks. Piemēram, valstīm un biznesam diversificēt dažādus piegādes un noieta tirgus, beidzot nopietni pagriezties ar seju Eiropas zaļā kursa virzienā un doties pa to, lai būtiski mazinātu neatjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Atbildīgs bizness maksā

Krievijas iebrukums Ukrainā mainīja ne tikai līdzšinējo pasaules uztveri un lietu kārtību, bet piespieda mūs sākt veidot jaunu pasauli, kurā arvien mazāk un mazāk tiktu izjusta Krievijas un Baltkrievijas radītā ietekme. Tas attiecas ne tikai uz juridiskām, bet arī privātpersonām. Dēļ militārās drošības reģionā, plaši pieņemtajām sankcijām, piegādes ķēžu pārrāvumiem, preču un izejmateriālu trūkuma biznesa vidē vērojama piesardzība, pat lielāka nekā Covid-19 krīzes laikā. Turklāt Ukrainas krīzei vēl vairāk saasinoties, uzņēmējdarbības noskaņojums turpinās strauji pasliktināties, līdzi nesot arī ekonomiskus zaudējumus. Lai arī katrs savā maciņā sāpīgi izjūt ienākumu zaudējumu, mēs skaidri apzināmies iemeslu un mērķi šim procesam, un tas ir pavisam atšķirīgi no vairākām citām iepriekšējām krīzēm, ko izraisīja finanšu tirgu spekulācijas u.c. iemesli.Jau martā Latvijā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apsekojumā*, kas tiek veikts katru mēnesi, tika fiksēta uzņēmējdarbības konfidences rādītāju pasliktināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tiltu būvēšana starp augstskolām un industrijas uzņēmumiem – visiem izdevīga sinerģija

Dace Bandere, Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes dekāne, 27.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka trūkums gan individuāliem uzņēmumiem, gan Latvijas ekonomikai kopumā iezīmējas kā viens no lielākajiem izaicinājumiem, lai noturētu attīstības un inovāciju tempus. Augstskolas ir tās, kas sagatavo kvalificētus speciālistus darba tirgum, tāpēc nozaru uzņēmumu un augstāko izglītības iestāžu daudz ciešāka sadarbība ir kritiski svarīga, lai darba tirgū nonāktu speciālisti ar uzņēmējiem aktuālām zināšanām un prasmēm.

To var panākt tikai ciešā ikdienas sadarbībā starp uzņēmumiem un mācību iestādēm. Mēs Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ļoti labi apzināmies, ka mums ir jāspēj nodrošināt zināšanas un prasmes, kas jaunajam speciālistam palīdzēs atrast darbu un nodrošinās, ka viņš šajā darbā spēj paveikt no viņa prasīto. Tieši tāpēc nesen noslēdzām arī sadarbības līgumu ar vienu no vadošajiem farmācijas uzņēmumiem AS “Olainfarm”, lai pie šiem jautājumiem varam kopīgi strādāt un veidot abpusēji produktīvu sadarbību. “Olainfarm” no savas puses apņemas ne vien līdzdarboties studiju programmu uzlabošanā, bet arī nodrošināt praksi un bāzes vietas mūsu studentu zinātniskajiem pētījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izaugsmei farmācijā nepieciešama ilgtermiņa stratēģija un skaidras prioritātes

Jānis Goldbergs, 06.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raugoties no visdažādākajiem aspektiem, ir skaidrs, ka veselības un farmācijas nozarei ir nepieciešams stratēģisks, valstisks skatījums, lai panāktu nozares attīstību un izaugsmi, Dienas Biznesam intervijā atklāj AS Olainfarm jaunais padomes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Nupat esat kļuvis par AS Olainfarm padomes priekšsēdētāju, esat bijis AS Grindeks valdes priekšsēdētājs, ilgus gadus bijis valsts ierēdnis – Farmācijas departamenta direktors un valsts sekretāra vietnieks Veselības ministrijā. Kāda šobrīd ir farmācijas un veselības nozares kopējā aina?

Redzējums no abām pusēm man dod zināmas priekšrocības, jo esmu redzējis nozari gan no valsts skatupunkta, gan arī no privātā biznesa pozīcijām. Personīgi uzskatu, ka Latvijas farmācijas nozare ir tā, ar kuru pamatoti var lepoties. Arī šajā kritiskajā laikā, kad bija jārisina Covid-19 pandēmijas izraisītas sarežģītas situācijas, tieši privātais sektors bija tas, kas spēja uzņemties atbildību un arī finanšu riskus un palīdzēja valstij risināt dažādas sarežģītas situācijas. Pat nakts laikā tika atrisinātas nepieciešamās piegādes, dažādi ar vakcīnu loģistiku saistīti jautājumi. Viss uzreiz un īsā laikā nebija vienkārši, bet tas tika paveikts. Krīzes situācijās ir būtiski, lai cilvēkiem nesāktos panika, un vieni no pirmajiem, kas nomierināja cilvēkus, tieši bija farmaceiti aptiekās. Gribu uzsvērt, ka viņi, protams, sadarbībā ar citiem nozares profesionāļiem, paveica milzīgu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads Latvijā veselības aprūpē ir pasludināts par psihiskās veselības gadu. Tā nav tikai formalitāte, jo ir izstrādāts Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020. gadam ar papildu finansējumu

Pasākumu īstenošanai šogad plānoti 6,7 miljoni eiro. Savukārt 2020. gadam papildus nepieciešams 20,1 miljons eiro.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra Veldre vadītājs Māris Taube teic, ka priecē tas, ka plāna ietvaros ir vairāki konkrēti pasākumi, kurus jau izjūt pacienti, piemēram, kompensējamo zāļu klāsta paplašināšana un rindu samazināšana pie speciālistiem.

Antidepresanti nerada atkarību

Psihiskie traucējumi, īpaši vieglā formā, kas saistīti ar stresu vai pārejošu depresiju, ir aizvien izplatītāki mūsdienu sabiedrībā. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) min, ka Eiropas Savienībā (ES) ik gadu 30 miljoni cilvēku cieš no depresijas. Latvijā ar šo slimību slimo viens no 14 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Zīmīgi, ka depresija ir viens no biežākajiem darba nespējas cēloņiem Eiropā. Atšķirībā no pašnāvībām depresija divreiz biežāk ir sastopama sieviešu vidū. Tas tikai nozīmē, ka depresija, kas ir, piemēram, stresa izraisīta, var skart ikvienu no mums. Tādēļ ir tik nozīmīgi runāt par psihisko veselību, jo satraucoši ir tas, ka, saskaņā ar SPKC datiem, Latvijā lielākā daļa cilvēku, kas cieš no depresijas, pēc palīdzības nevēršas, maldīgi uzskatot, ka paši spēs tikt galā ar «rakstura vājumu». Turklāt Latvijā valsts apmaksātu psihiatra pakalpojumu, atšķirībā no citiem speciālistiem, var saņemt bez ģimenes ārsta nosūtījuma. M. Taube gan uzsver, ka sabiedrība noteikti kļūst zinošāka un aizspriedumi pret psihiatru apmeklējumu mazinās. Iejūtīgāka un saprotošāka ir arī ģimenes, radu un draugu attieksme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnija sākumā veselības ministre Līga Meņģelsone darba vizītē apmeklēja vienu no Baltijā vadošajiem farmācijas uzņēmumiem AS “Olainfarm”, lai pārrunātu aktuālos veselības aprūpes jautājumus gan attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu, medikamentu pieejamību, gan arī klīnisko farmaceitu lomu veselības aprūpes sistēmā un pacientu pieredzes jautājumiem.

Tāpat ministre iepazinās ar uzņēmuma darbību, attīstības mērķiem, kā arī investīciju projektiem, lai tuvākajā piecgadē uzņēmums kļūtu par vienu no TOP 10 farmācijas uzņēmumiem Eiropā savās produktu kategorijās.

“Augstu vērtēju “Olainfarm” ieguldījumu ekonomikā, zinātnē un arī sabiedrības veselības veicināšanā. Mūsu kopīgs uzdevums ir veidot un attīstīt Latvijas veselības aprūpes sistēmu, lai tā spētu nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumos visos tās posmos. Līdztekus uzlabojumiem ambulatoro pakalpojumu pieejamībā, ģimenes ārstu sistēmas stiprināšanai un slimnīcu tīkla attīstībai, ir ļoti svarīgi celt arī farmaceitu profesijas prestižu sabiedrībā un nozīmi veselības aprūpē, jo šie speciālisti ir tie, kuri ar savām zināšanām un kompetencēm pacientiem bieži kalpo kā pirmais atbalsts un padomdevējs. Te es redzu lielu potenciālu sadarbībai arī ar farmācijas uzņēmumiem – gan veidojot interesi apgūt zināšanas farmācijas jomā, gan atbalstot studentus, kuri jau šo profesionālo ceļu izvēlējušies,” tikšanās laikā uzsvēra veselības ministre Līga Meņģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: Konference «Kad rītdiena ir šodiena – aktuālās tendences medicīnas aprūpē un farmācijā»

Žanete Hāka, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība «Dienas bizness» sadarbībā ar AS «Olainfarm» ceturtdien, 6.jūnijā, organizēja medicīnas aprūpes nozares konferenci «Kad rītdiena ir šodiena – aktuālās tendences medicīnas aprūpē un farmācijā.

Pasākuma laikā nozares praktiķi un pētnieki sprieda par jaunākajām tendencēm un prasībām veselības aprūpē un farmācijā, tehnoloģijas un zinātnes risinājumus, kas veicinās nozares attīstību.

Konferences fokuss šogad tika virzīts uz trim aktuālām tēmām: sabiedrības psihiskās veselības aprūpe, personalizēta medicīna un inovatīvi risinājumi, jaunuzņēmumu un farmācijas biznesa sadarbības veicināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas un veselības aprūpes nozarei Latvijā ir augsta pievienotā vērtība, kas veidojas no zināšanām, konferencē par veselības aprūpes un farmācijas nozīmi valsts ekonomikā “Veselība. Drošība. Farmācija” uzsvēra Eiropas Komisijas izpildviceprezidents, tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Farmācija ir viena no retajām nozarēm, kur Latvija ir spējusi nodrošināt spēcīgas pozīcijas Baltijā, turklāt dominējot nacionālajam kapitālam. Vienlaikus nozares nākotnes izaugsme ir atkarīga no šodienas investīcijām un inovācijām.

““Olainfarm” 50 gadu jubileja ir pienākusi sarežģītā laikā – pēc Covid-19 pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā laikā. Krievija ir vainojama pie piegādes ķēžu pārrāvumiem un manipulācijām enerģijas tirgū, kas ietekmē arī farmācijas nozari. Piesaistīt investīcijas šim reģionam šajā periodā nav vienkārši, valstu finansējuma prioritātes ir mainījušās par labu drošības aspektiem. Tāpēc īpašs gandarījums, ka uzņēmums spēj mobilizēt līdzekļus investīcijām – piesaistot gan pašu līdzekļus, gan Eiropas Savienības fondu un Eiropas Ekonomikas atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu. Latvijas uzņēmumiem ir svarīgi nostiprināties Eiropas Savienības tirgos un dot savu ieguldījumu Latvijas ekonomikas noturības uzlabošanā, lai farmācijas nozarē palielinātu valsts gatavību potenciāla apdraudējuma un krīžu situācijās,” pauda Valdis Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Farmācijas gatavība x stundai ir priekšnoteikums ekonomikas noturībai

Db.lv, 10.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpe un farmācijas industrija var dot pienesumu valsts ekonomikai un drošībai caur investīcijām cilvēkkapitālā un veselībā, un veselības aprūpes un farmācijas industrijas gatavība x stundai ir priekšnoteikums ekonomikas noturībai, tika secināts konferencē, atzīmējot AS “Olainfarm” 50. gadadienu.

Pirmā plaša mēroga konference par veselības aprūpes un farmācijas nozīmi valsts ekonomikā “Veselība. Drošība. Farmācija” ar lēmumu pieņēmēju un ekspertu dalību norisinājās 9.martā.

“Salīdzinot ar globālo kopainu, Latvijas farmācijas nozares priekšrocība ir izcilā zinātniskā bāze, spēcīgās tradīcijas un nenovērtējamās inovācijas. Jau tagad Latvijā nodrošinām pilnu zāļu izstrādes, attīstības un apgādes ķēdi, kurā ietilpst augsta līmeņa izglītība, pētniecība un inovācijas, rūpnieciskā ražošana un eksports, vietējas un reģionālas nozīmes apgāde un farmaceitiskā aprūpe. Mums ir pa spēkam izstrādāt oriģinālmedikamentus. Tomēr tam nepieciešama daudz efektīvāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni, ražotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Zāļu pieejamība ir kļuvusi ne tikai par sabiedrības veselības, bet arī par valsts drošības jautājumu. Tāpēc šajā konferencē aicinājām kopā visas puses un esmu gandarīts, ka izdevies par nozarei un valsts tautsaimniecībai svarīgiem jautājumiem uzsākt tik plaša mēroga diskusiju,” saka AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB, 14.03.2023

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), mērķētas reģionālās politikas, kura būtu ietverta nodokļu, finanšu, investīciju, pakalpojumu segmentā, vienkārši nav bijis. Tas nozīmē, ka viss ir noticis un notiek tā, kā to vēlas tirgus neredzamā roka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.marta numurā lasi:

Statistika

Uzņēmumu parādi gandrīz dubultojušies

Tēma

Maģistru programmu absolventi ar vidējo algu 4689 eiro mēnesī

Aktuāli

Vai briest trešais – zaļais emigrācijas vilnis?

Pārtika

Griķi - krievu vai kazahu?

Veselība un farmācija

Veseli cilvēki – ekonomikas mugurkauls

Autobūve

Eiropas lepnums – tās auto ražošana - ceļas pāri okeānam

Investors

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

RIB peļņa šī gada pirmajā ceturksnī sasniedz 4,5 miljonus eiro

Db.lv, 27.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) šī gada pirmo ceturksni noslēgusi ar 4,46 miljonu eiro peļņu, kas ir par 2,85 miljoniem eiro jeb gandrīz 2,7 reizes vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika periodā.

Aktīvi uzsākot 2024.gada plānu izpildi, RIB šī gada pirmajos trīs mēnešos kopumā izsniegusi finansējumu jauniem Latvijas projektiem 9,3 miljonu eiro apmērā.

Peļņas pieaugumu pret iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu pamatā sekmēja tīrie procentu ienākumi. 2024.gada pirmajā ceturksnī tie veidoja 5,24 miljonus eiro, kas ir par 1,58 miljoniem eiro vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinājumā ar 2023.gada beigām pieauguši arī RIB aktīvi. 2024.gada 31.martā RIB aktīvi bija 472 miljoni eiro, kas ir par 4 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās. RIB pašu kapitāls uz 2024.gada 31.martu bija 52,9 miljoni eiro, savukārt kapitāla pietiekamības rādītājs veidoja 36,43%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kopā ar Vjetnamas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidentu Dujhionu Doanu (Doan Duy Khoung) 17. jūlijā atklāja Latvijas-Vjetnamas Biznesa forumu. Ārlietu ministru vizītē Vjetnamā pavada AS «Grindeks», AS «Wasserkabel Baltic», SIA «X Infotech», SIA «HORTUS Digital», SIA «Vārpas 1», SIA «Impexwood» un SIA «Nordichem Europe», kā arī Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji.

Uzrunājot klātesošos Vjetnamas biznesa kopienas pārstāvjus, ministrs akcentējis Latvijas ieinteresētību veidot un attīstīt ekonomiskos kontaktus, un norādījis, ka Dienvidaustrumāzijas tirgus kopumā kļūst arvien pievilcīgāks Latvijas uzņēmējiem. «Valdībai ir jāstrādā pie labvēlīgas biznesa vides veidošanas, tikmēr uzņēmēji var nākt klajā ar efektīviem risinājumiem iepretim šodienas un nākotnes izaicinājumiem,» teica ministrs.

E. Rinkēvičs paudis pārliecību, ka Latvijas biznesa delegācijas pārstāvētās nozares atspoguļo perspektīvās sadarbības jomas ar lielu izaugsmes potenciālu: informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, inženiertehniskie risinājumi, farmācija un ķīmiskā rūpniecība, kokrūpniecība, kā arī izglītība. Lai gan šobrīd prioritāri raugāmies uz preču un pakalpojumu eksportu kā galvenajām ekonomiskās sadarbības jomām, Latvija ieinteresēta sadarbībā ar Vjetnamu arī investīciju jomā. Ministrs izteicis cerību, ka 2019. gadā tiks ratificēti 30. jūnijā parakstītie ES nolīgumi ar Vjetnamu Brīvās tirdzniecības un Ieguldījumu aizsardzības jomā, kas dos impulsu ciešākai ekonomiskajai sadarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

"Pelēkā saraksta" draudi negatīvi iespaido investīciju piesaisti no valstīm ārpus ES

LETA, 10.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draudi, ka Latviju varētu iekļaut pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas FATF "pelēkajā sarakstā" jau ir atstājuši negatīvu iespaidu uz investīciju piesaisti no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Pēdējā Ārvalstu investoru padomes Latvijā pētījumā mēs esam saņēmuši vidēju vērtējumu. Ja skatāmies uz reālajiem investīciju skaitļiem, tad esam trešajā vietā Baltijā. Tas nozīmē, ka mums ir kaut kas jādara," atzina Rožkalns.

Viņš minēja, ka galvenie izaicinājumi ir kvalificēta darbaspēka trūkums un, iespējams, pārāk liela ēnu ekonomikas daļa. Tāpat var runāt par izglītības kvalitāti, jo Latvija nevar nosegt visas specialitātes, kuras interesē investorus.

"Savukārt, ja runājam par iespējām uzrunāt investorus, tad tas ir jāsaista kopā ar tehnoloģijām. Mums ir jāskatās uz tiem sektoriem, kur ir liela pievienotā vērtība, bet nav nepieciešams daudz darbinieku. Mums gluži vienkārši nav tik daudz potenciālo strādājošo, lai mēs varētu uzrunāt kādu par ieceri atvērt te lielu rūpnīcu," sacīja jaunais LIAA vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #42

DB, 27.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Cik stipra šobrīd ir Eiropas Savienība? Vai Covid -19 mainīs ES lomu dalībvalstīs? Vai ir kādas prognozes attiecībā uz tirdzniecības atjaunošanos bijušajos apmēros?

Uz šiem un citiem jautājumiem “Dienas Biznesam” atbild Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgs par ekonomiku un tirdzniecību.

Pasaule jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes radusi dzīvot dažādu valdību stimulu apstākļos. Šī gada pandēmijā varas iestāžu stimulēšanas politika tiek ielikta nākamajā pakāpē.

Lasi žurnāla #DienasBizness 27. oktobra numurā:

  • viedokļi - bez transporta nav ražošanas
  • tēma – Latvijas transporta nozares
  • intervija -Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgs par ekonomiku un tirdzniecību
  • ekonomika - nostiprinās valdību monopols
  • farmācija - nozare neredz argumentus aptieku skaita samazinājumam Latvijā
  • modes bizness - modē maskas un ērts apģērbs
  • biznesa psiholoģija -meklējot stabilitāti nestabilitātē
  • brīvdienu ceļvedis - Mārtiņš Vanags, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses un Skanstes Attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs
  • sadarbības materiāli: Mākoņpakalpojuma izvēle – vienreiz un rūpīgi; Siltumam var būt daudz resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai bizness atgūtos no koronavīrusa sāpīgajiem cirtieniem, ir nepieciešams pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, kā arī atbilstoša valsts politika, tomēr viss būs atkarīgs no pašu uzņēmēju apsviedības un izveicības.

Tādu atgūšanās recepti rāda uzņēmēju aptauja. Tā kā dažādās nozarēs Covid-19 ietekme būtiski atšķiras, tad līdz ar to tām būs atšķirīgs iespējamais atgūšanās ātrums. Proti, ir tādas jomas, kurās koronavīrusa negatīvās sekas (ietekme uz patēriņu) nav īsti pat manāmas, piemēram, farmācija, arī pārtikas nozare un vēl daudzas citas apstrādes rūpniecības sfēras.

Vieni no svarīgākajiem jautājumiem, kas nodarbina gan uzņēmēju, gan iedzīvotāju prātus, ir – cik ilgi turpināsies pandēmija un vai to varēs būtiski ierobežot un nolikt pie vietas ar vakcīnām, jo īpaši, ja pirms vairākiem mēnešiem stāstītajās pasakās par baisā vīrusa iegrožošanu un nolikšanu pie vietas termiņi pakāpeniski (iespējams, gan zināšanu trūkuma dēļ par šī vīrusa uzvedību un attīstību, gan vakcīnu deficīta, gan vīrusa mutācijas dēļ) tiek pārbīdīti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koks tiks izmantots plašāk – pat kosmosā

Māris Ķirsons, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Optimistiskās prognozes ir skarbas, bet ekonomika nesabruks

Jānis Goldbergs, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 2022. gadam no 4,2% līdz 1,8%, bet inflācijas prognoze visam gadam palielināta no 6,2% līdz 9,5%, tā paredzot ekonomiskās izaugsmes sarukumu, ko izraisa enerģētikas cenu celšanās, materiālu deficīts, karš Ukrainā un sankcijas Krievijai.

Sīkāk par šā gada prognozēm un ieteiktajiem risinājumiem valdībai Dienas Bizness izjautāja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes direktoru Uldi Rutkasti.

Fragments no intervijas

Vai ir pamats teikt, ka šogad Latviju sagaida izaugsme vispār, ja ievēro inflācijas skaitlisko pienesumu?

Rēķinot IKP prognozi, mēs inflācijas pienesumu atņemam nost. Tādēļ IKP prognoze ir korekta.

Izvērtējot riskus, izaugsme ir iespējama?

Prognozēs mēs esam diezgan reālistiski un optimistiski, jo pamata attīstības scenārijā riski ir daudzmaz redzami un pārdomāti. Tas, ko varēja kvantitatīvi novērtēt, ir ielikts aprēķinos. Tajā pašā laikā riski ir!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielo investīciju projektu atbalsta programmā apstiprināts pirmais darījums

Db.lv, 09.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā tika atklāta jauna valsts atbalsta programma lielo investīciju projektu īstenošanai, kuras mērķis ir stimulēt Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu projektu īstenošanu. 9.decembrī Alūksnes novada Jaunlaicenē simboliski tika parakstīts šīs programmas ietvaros pirmais investīciju līgums par koka ēveļskaidu plātņu ražošanas uzņēmuma CEWOOD jaunās ražotnes izveidošanu.

Šī projekta investīciju apjoms ir 16,5 miljoni eiro, no kuriem 4,9 miljoni eiro ir ALTUM aizdevums kapitāla atlaides veidā, 3 miljoni eiro ir paša uzņēmuma līdzfinansējums, savukārt 8,5 miljoni eiro – bankas Luminor aizdevums.

Jaunā ražotne darbu sāks 2024.gadā. Projekta ietvaros plānots iegādāties un uzstādīt jaunas ražošanas un pēcapstrādes iekārtas, kā arī paplašināt esošās ražotnes telpas produkcijas uzglabāšanai. Līdz ar ražotnes atvēršanu CEWOOD ražošanas jauda pieaugs no 1,7 miljoniem līdz 4,7 miljoniem m2 koka ēveļskaidu plātņu gadā. Darbu turpinās arī esošā rūpnīca.

CEWOOD ir vienīgais koka ēveļskaidu plātņu ražotājs Baltijas valstīs. Sešu gadu laikā kopš ražošanas uzsākšanas uzņēmums pārdošanas apjomus palielinājis aptuveni 15 reizes. Augstie produkcijas kvalitātes standarti ir ļāvuši veiksmīgi attīstīt noieta tirgu daudzās pasaules valstīs, piemēram, Dānijā, ASV, Spānijā un Vācijā, nemainīgi stiprinot savas pozīcijas mājas tirgū – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm investēs 100 miljonus eiro portfeļa attīstībā un ražošanas modernizācijā

Db.lv, 20.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicinot uzņēmuma attīstību un turpinot pārorientēšanos uz rietumu tirgiem, AS “Olainfarm” akcionāri ir atbalstījuši un tuvāko piecu gadu laikā plāno investēt 100 miljonus eiro produktu portfeļa attīstībā, ražošanas iekārtu modernizācijā un jaudu palielināšanā jaunu produktu ieviešanai, kā arī “zaļo” tehnoloģisko procesu attīstībā.

Uzņēmuma mērķis ir turpmākajos piecos gados kļūt par vienu no 10 nozīmīgākajiem farmācijas uzņēmumiem Eiropā, būtiski palielinot piedāvājamo produktu klāstu un to ražošanas apjomus.

Ņemot vērā slimību izplatīšanās tendences un to ārstēšanas iespējas ražot zāles tikai vienam tirgum nav lietderīgi un arī ekonomiski pamatoti. Lai arī Latvijas zāļu tirgus ir salīdzinoši mazs, nacionālo farmācijas uzņēmumu līdzdalībai pacientiem nepieciešamo medikamentu nodrošināšanā ir jākļūst būtiski lielākai. Vietējo zāļu apjoma audzēšana ir arī nacionālas drošības jautājums, lai ārkārtas situācijās, pārtrūkstot piegādes ķēdēm kā Covid-19 laikā, sabiedrība nepaliktu bez dzīvībai svarīgiem medikamentiem. Izstrādājot jaunus farmaceitiskos preparātus un palielinot to ražošanas apjomu, ne tikai iegūsim lielāku neatkarību no tirgus svārstībām un loģistikas ķēžu pārrāvumiem, bet arī straujāk pārorientēsimies uz jauniem tirgiem,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot uzņēmuma attīstību un orientēšanos uz rietumu tirgiem, AS “Olainfarm” 2023. gadā reģistrējusi jaunu uroloģijā lietotu medikamentu un sākusi reģistrāciju vairākiem kardioloģijas un pretiekaisuma produktiem. Tas ļaus būtiski paplašināt AS “Olainfarm” produktu portfeli Eiropas iedzīvotāju veselībai aktuālās jomās. Medikamentu reģistrācija sākta kopumā 10 Eiropas Savienības (ES) valstīs.

Jaunais AS “Olainfarm” antibakteriālais uroloģijas līdzeklis jau reģistrēts piecās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Čehijā un Slovākijā. Savukārt divi kardioloģijas produkti – hemostatisks līdzeklis un antitrombotisks līdzeklis – pieteikti reģistrācijai 10 ES valstīs: Francijā, Spānijā, Itālijā, Vācijā, Polijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Čehijā un Slovākijā.

Tikmēr Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Francijā, Slovākijā un Spānijā sākta seruma lipīdus modificējoša līdzekļa reģistrācija.

Pretiekaisuma un pretreimatisma līdzekļa, kā arī endokrīnās terapijas līdzekļa reģistrācija sākta deviņās valstīs (Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Čehijā un Slovākijā).

Komentāri

Pievienot komentāru