Latvijas sapnis ir dabūt ES fondus, lai palielinātu IKP, taču, ņemot vērā, ka esam tik slikti finansējuma absorbcijā, pastāv jautājums, cik lielā mērā iespējams ar šī finansējuma palīdzību audzēt izaugsmi, Dienas Bizness rīkotajā Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā sacīja bijušais premjerministrs Ivars Godmanis.

Viņš uzsvēra, ka šī ir vienīgā garantētā investīcija, ko saņems Latvija, un nākotnē var palielināt IKP pieaugumu, turklāt ES fondi palielina valdības izdevumus, jo valdībai ir jāpiedalās ar līdzfinansējumu projektu realizācijā, līdz ar to var teikt, ka daļēji IKP izaugsmi veicinās arī pašas valdības tēriņi.

ES prognozē, ka Latvijas ekonomika nākamajā gadā augs par 3,4%. I. Godmanis norādīja, ka patlaban tirgū nav krīzes pazīmju un 3% ekonomikas pieaugums nākotnē veidosies no eksporta un investīcijām.

I. Godmanis savas prezentācijas laikā norādīja uz atšķirībām starp Baltijas valstu IKP uz vienu iedzīvotāju rādītāju, un izteica viedokli, ka visdrīzāk atšķirības rada ēnu ekonomikas apmērs. Igaunijai un Latvijai šis rādītājs atšķiras par aptuveni 27%, taču privātais patēriņš – par 6%. Kādēļ tāda atšķirība? Vai tās iemesls nav ēnu ekonomikas apjoms, viņš vaicāja.

Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Iecerētās nodokļu reformas Latvijā ieviest būs ļoti grūti, jo sākotnēji saruks valsts ieņēmumi, bet spiediens uz izdevumu palielināšanu ir liels, šādu viedokli šorīt LTV Rīta panorāmā pauda ekspremjers Ivars Godmanis.

Godmanis uzsvēra, ka Latvijā jau ilgstoši strādājam sarūkoša tirgus apstākļos, kas īpaši problēmas rada uzņēmējiem, kas strādā uz iekšējo tirgu, kuriem jāmeklē kāds atbalsts un no šāda viedokļa nodokļu izmaiņas ir labs risinājums.

Bijušais politiķis novērojis, ka Igaunijā veiktajām līdzīgajām nodokļu reformām ir bijis pozitīvs efekts, tomēr jārēķinās, ka sākotnēji nodokļu ieņēmumi kritīsies.

Igaunijas piemērs rādot, ka 2,5 gadu laikā zaudētie nodokļu ieņēmumi atnāks atpakaļ, tomēr Latvijā esot sagaidāms grūts posms, jo izdevumu daļa spiež budžetu, piemēram, mediķi un skolotāji prasa lielākas algas.

Šādos apstākļos līdz ar reformām ir jānāk augstai ekonomikas izaugsmei, kas it kā Latvijā tiek sagaidīta, taču var būt nepietiekama, piebilda Godmanis.

AS Olainfarm ārkārtas akcionāru sapulcē 16. augustā no jauna padomē uz piecu gadu termiņu ievēlēti Ivars Godmanis un Gelija Gildējeva, bet uz jaunu pilnvaru termiņu iecelti līdzšinējie padomes locekļi Aleksandrs Raicis, Gunta Veismane un Valentīna Andrējeva.

Tajā pieņemts lēmums veikt grozījumus uzņēmuma statūtos, paplašinot valdes sastāvu līdz septiņiem locekļiem. Patlaban Olainfarm valdē strādā Valērijs Maligins, Jeļena Borcova, Veronika Dubicka, Oļegs Grigorjevs un Salvis Lapiņš.

Kopš 2014. gada Ivars Godmanis ir docents Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā (RISEBA) un lektors Latvijas Universitātē un biznesa augstskolā Turība. Iepriekš bijis Eiropas parlamenta deputāts, LR ministru prezidents, LR iekšlietu ministrs, LR finanšu ministrs, AS Latvijas kuģniecība valdes loceklis, AS Latvijas Krājbanka prezidents, kā arī LR Ministru padomes priekšsēdētājs. I. Godmanis absolvējis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, specializējoties cietvielu fizikā, un ieguvis fizikas doktora grādu. Viņam nepieder AS Olainfarm akcijas.

Šonedēļ plānots sasaukt farmācijas kompānijas AS «Olainfarm» padomes sēdi, kurā varētu lemt par uzņēmuma līdzšinējās valdes vai tās daļas atlaišanu, vietā ieceļot bijušo veselības ministru, pašreizējo gāzes uzņēmēja Jura Savicka biznesa partneri Gunti Belēviču, pirmdien vēsta «Latvijas Avīze».

Belēviču uz uzņēmuma valdi saskaņā ar oficiālo versiju aicinājis «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis.

Kā atgādina laikraksts, jukas ap vienu no diviem lielākajiem Latvijas farmācijas uzņēmumiem sākās, kad pagājušā gada 9.decembrī negaidīti nomira tā kontrolpaketes īpašnieks Valērijs Maligins.

Laikraksts norāda, ka tiek plānota «Olainfarm» padomes sēde, kurā varētu lemt par līdzšinējās valdes vai tās daļas atlaišanu, savukārt vietā varētu nākt Savicka pašreizējais biznesa partneris, kādreizējais veselības ministrs Belēvičs.

«Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Godmanis laikrakstam apstiprinājis, ka šonedēļ varētu sasaukt padomes sēdi, bet oficiāli izsludināta tā vēl neesot. «Ir tāda doma, jā. Vēl mēs neesam oficiāli izsludinājuši,» laikrakstam atzinis Godmanis, norādot, ka sēdē apspriežamos jautājumus «mēs redzēsim uz vietas», un «jūs nebūsiet pirmie, kas uzzinās dienas kārtību».

Palīdzība krīzē, ceļu būve un iespēja iedzīvotājiem ceļot un izvēlēties strādāt tur, kur vairāk maksā - tos kā svarīgākos ieguvumus, Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), uzskaitīja ekspremjers, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma Godmanis norādīja, ka 10 gadi Eiropas Savienībā neapšaubāmi devuši vairāk plusu nekā mīnusu.

Godmanis kā pirmo no lielākajiem ieguvumiem Latvijai minēja palīdzību krīzes laikā, uzsverot, ka bez tās diezvai Latvija būtu tikusi galā.

Kā otru būtiskāko ieguvumu ekspremjers minēja vairāk nekā 300 km jaunu ceļu pēdējo 7 gadu laikā, tostarp tranzītielas un ceļus reģionos, kur tie nereti, pēc Godmaņa teiktā, ir labāki nekā galvaspilsētā.

Trešais būtiskākais Latvijas ieguvumus no ES, pēc Godmaņa domām, ir iedzīvotāju brīva iespēja izvēlēties strādāt tur, kur vairāk maksā. Ekspremjers gan atzina, ka šim ieguvumam ir arī negatīvā puse.

Putnu gaļas ražošanas un pārstrādes uzņēmuma SIA Lielzeltiņi pārdošanas apjoms 2014.gadā pieaudzis par aptuveni 2%. Pašlaik notiek intensīvs darbs, lai modernizētu uzņēmuma ražotni un uzlabotu ražošanas efektivitāti, kas ļaus veicināt produktu konkurētspēju gan vietējā, gan ārvalstu tirgū, informē uzņēmumā.

SIA Lielzeltiņi valdes loceklis Edgars Godmanis norāda, ka tiek aktīvi strādāts arī pie jaunu eksporta tirgu apgūšanas. «Būtiskas investīcijas tuvāko piecu gadu laikā paredzētas kombinētās lopbarības rūpnīcas attīstībai, palielinot ražošanas jaudu. Veiksmīgam attīstības procesam kombinētās lopbarības ražotnei īpaši svarīga ir apkārtējās vides infrastruktūras attīstība Bauskas novadā,» norāda E.Godmanis.

Pirmdien, 14.septembrī SIA Lielzeltiņi kombinētās lopbarības ražotni Bauskā apmeklēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kurš iepazinās ar uzņēmuma darbību un tikās ar tā vadību.

AS «Olainfarm» akcionāru sapulcē uz piecu gadu termiņu apstiprināta jauna padome, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Par padomes locekļiem iecelti: Irina Maligina, Ivars Kalviņš, Ivars Godmanis, Signe Baldere – Sildedze, Milana Beļeviča. Padomes sēdē par priekšsēdētāju ievēlēts Ivars Kalviņš, bet viņa vietnieku - Milana Beļeviča.

Akcionāri rosināja izmaiņas padomē, ņemot vērā jauno situāciju uzņēmuma īpašnieku struktūrā. Tajā turpmāk darbosies spēcīgi nozares eksperti – ķīmijas profesors Ivars Kalviņš, kā arī finanšu un nodokļu tiesību pasniedzēja un konsultante Milana Beļeviča. Padome saglabās pēctecību, jo tajā turpinās darboties līdzšinējas padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis.

«Mūsu mērķis ir turpināt veidot Olainfarm par vadošo gatavo zāļu un ķīmiski-farmaceitisko produktu ražotāju Baltijā, kura produkcija ir pazīstama un pieejama visā pasaulē. AS Olainfarm ir mūsu reģiona lielāko investoru kartē, un tā tam arī jāpaliek. Pateicoties Valērija Maligina un viņa komandas darbam, AS Olainfarm ir starp Latvijas biznesa līderiem. AS Olainfarm ir Latvijas uzņēmums ar augstiem korporatīvās pārvaldības un caurskatāmības standartiem. Augsti vērtējam līdzšinējās uzņēmuma padomes paveikto AS Olainfarm mērķu sasniegšanā. Tā kā padome uzņēmumā ir pārraudzības institūcija, kas pārstāv visu akcionāru intereses, vēlamies turpināt pragmatisku pieeju uzņēmuma pārvaldībā. Padomes pastiprināšana un tās kompetence nodrošinās līdzšinējo sekmīgo uzņēmuma attīstību un palīdzēs efektīvi īstenot uzņēmuma nākotnes plānus. Lai turpinātu uzņēmuma vērtības saglabāšanu un vairošanu, mūsu prioritātes būs virzītas trīs galvenajos virzienos. Pirmkārt, veicināt sabalansētu uzņēmuma izaugsmi, ieguldot gan jaunos produktos, to pētniecībā un reģistrācijā, gan uzņēmumos. Otrkārt, turpināt mērķtiecīgu darbu produktu kvalitātes un koncerna efektivitātes uzlabošanai, tai skaitā turpinot jauno meitasuzņēmumu integrāciju uzņēmumā. Treškārt, turpināt jau veiksmīgi uzsākto darbu produktu realizācijas un eksporta apjomu izaugsmei,» teikts padomes ziņojumā.

Konkurences padome (KP) varētu izrādīt interesi par jurista Mārtiņa Krieķa esamību zāļu ražotāja «Olainfarm» padomē, sacīja «Olainfarm» bijušais padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš.

Viņš pauda viedokli, ka Krieķis atrodas tiešā interešu konfliktā. «Droši vien, ka KP varētu par šo izrādīt interesi, jo Krieķa kungs ir zāļu ražotāja AS »Grindeks« līdzīpašnieka un padomes priekšsēdētāja Kirova Lipmana kunga piederoša uzņēmuma valdē. Tā informācija varētu plūst visādos veidos,» atzina Kalviņš.

Kalviņš gan nekomentēja, vai Lipmans būtu ir ieinteresēts «Olainfarm».

Runājot par savu turpmāko sadarbību ar «Olainfarm» pēc izmaiņām uzņēmuma padomē, Kalviņš sacīja, ka viņa sadarbība ar «Olainfarm» ir beigusies. «Latvijas Organiskās sintēzes institūtam ir zināmas līguma saistības, bet es neesmu iesaistīts nevienā no viņu projektiem,» norādīja Kalviņš.

Cūku mēris Latvijā draud izvērsties par traģēdiju visai nozarei, tādēļ par tā ierobežošanu vajadzētu domāt visaugstākajā līmenī. Tāpat būtu jāatbalsta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu pārtikai no 21% uz 12%, bet pret Krievijas rīcību jāvēršas aktīvāk, veidojot valdības paspārnē profesionālu krīzes vadības centru.

Šādus ieteikumus, pirmdien tiekoties ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, pauda ekspremjeri, kuri pēc savas iniciatīvas bija ieradušies, lai pārrunātu notiekošo valstī, portālu Diena.lv informēja Valsts prezidenta kanceleja.

Ekspremjeri - Ivars Godmanis un Aigars Kalvītis, kuri startēs arī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās no Vienoti Latvijai saraksta, kā arī citi bijušie valdības vadītāji - Valdis Birkavs, Māris Gailis un Vilis Krištopans - tikšanās laikā ar prezidentu pauda atbalstu PVN samazināšanai, jo tas būtu ieguvums vietējiem pārtikas ražotājiem saistībā ar iesaldētās PVN komponentes samazinājumu.

Jau par tradīciju kļuvušā foruma atklāšanā uzstāsies bijušais valdības vadītājs, Ministru prezidents, kā arī finansists Ivars Godmanis un investīciju guru no Izraēlas Yael Elad.

Forums norisināsies divas dienas – 27. un 28. oktobrī RISEBA Arhitektūras un mediju centrā H2O 6, Durbes ielā 4.

Ivars Godmanis bija pirmais Ministru prezidents Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas. Viņa vadībā notika tā laika ekonomiskās pārejas procesi, kas no vadītāja prasīja grūtu un bieži vien popularitāti samazinošu lēmumu pieņemšanu.

Yael Elad ir riska kapitāla fonda Aleph, kas dibināts, lai Izraēlas uzņēmēji varētu attīstīt globālus uzņēmumus, finanšu direktore. Viņa ir konsultējusi lielu ASV, Eiropas un Āzijas korporāciju vadītājus.

Šogad foruma programmas uzmanības centrā būs jaunās «karstās» ieguldījumu sfēras: robotika, finanšu tehnoloģijas (FinTech), dzīvības zinātnes, lauksaimniecības tehnoloģijas, kas piedāvā bagātīgas iespējas gūt peļņu un sapurina tradicionālos tirgus. Programmā ierādīta vieta arī reputācijas vadībai M&A darījumu kontekstā un pirms-darījumu izpētei, lai palīdzētu investoriem rīkoties gudri.

Savulaik populāri politiķi partijas Vienoti Latvijai! līdera Aināra Šlesera vadībā 3.jūlijā plāno paziņot par atgriešanos politikā, piesakot zem šīs partijas nosaukuma savu ideoloģiski daudzveidīgo komandu arī Saeimas vēlēšanās, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Tajās startēs ekspremjeri Aigars Kalvītis un Ivars Godmanis, kā arī bijušais Tautas saskaņas partijas priekšsēdis Jānis Jurkāns, kādreizējais tēvzemiešu līderis un Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, bijušais ministrs, viens no Tautas partijas līderiem Edgars Zalāns un citi bijušie politiķi, kuri savulaik ir ieņēmuši augstus amatus savās partijās. Divas no tām - Tautas partija un LPP/LC - darbību jau izbeigušas, kas galvenokārt saistīts ar pakāpenisku vēlētāju uzticības samazināšanos.

«Pieredze. Profesionalitāte. Patriotisms,» tie ir trīs vārdi, ar kuriem šie cilvēki vēlas pieteikt savu atgriešanos, informē Diena. «Tiem, kas tagad ir pie varas, vairs nav konkurences,» trešdien sacījis Šlesers, kurš Zaļo un Zemnieku savienību, kā arī Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-TB/LNNK uzskata tikai par Vienotības piedēkli. «Mēs piedāvāsim alternatīvu Vienotībai,» esot pārliecināts Šlesers. Viņš uzskata - ja 70% balsstiesīgo pilsoņu vairs nepiedalās vēlēšanās, kā tas bija, izraugoties Eiropas Parlamenta deputātus, tad kaut kas ir jādara. Viņaprāt, cilvēkiem, kas ir piedalījušies šīs valsts atjaunošanā un veidošanā arī grūtos brīžos, ir pieredze, kura valstij tagad esot nepieciešama.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) ir atsaucis sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un tuvākajās dienās piedāvās partijām atbalstīt «bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību», pavēstīja politiķis.

«Ir savilktas sarkanās līnijas krustām šķērsām, un acīmredzot ir pamats uzskatīt, ka deputāti labprātāk grib saņemt aptuveni 3000 eiro algu, bet nevirzīties uz priekšu, baidīties pieņemt nepopulārus lēmumus, strādāt, veidot valdību,» pēc tikšanās ar politisko partiju pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Gobzems. Viņa vērtējumā pašlaik sarunas ir nostājušās pozīcijā, ka atbalsta balsis viņa valdībai ir un vienlaikus to it kā nav.

Līdz ar šādu soli Gobzems Ministru kabinetā piedāvā samazināt ministru skaitu. Tādējādi viņš atgriežoties pie priekšvēlēšanu laikā dotajiem solījumiem, atsakoties no pēcvēlēšanu laikā īstenotajiem kompromisiem, skaidroja Gobzems. «KPV LV» pirms vēlēšanām solīja ministriju skaitu samazināt līdz sešām.

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Ekonomisko lietu tiesa (ETL) šodien attaisnoja visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos.

ETL tiesnesis Kaspars Vecozols žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka visas personas tika apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā personu grupā, un, lai konstatētu šādas noziedzīgas darbības, ir jābūt cietušajam un zaudējumiem, kas nodarīti ar viltu vai maldu. No lietas materiāliem izrietējis, ka iespējamais cietušais ir SIA "Tet" (tolaik "Lattelecom"), bet pats uzņēmums šo cietušā statusu neatzinis, savukārt bijušās un esošās amatpersonas, kas tika pratinātas, norādījušas, ka nav nedz maldinātas, nedz arī līgumu noslēgšana panākta ar viltu, kā arī nekādi zaudējumi sabiedrībai neesot nodarīti.

"Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nebija nekāda pamata atzīt [apsūdzētos] par vainīgiem krāpšanā," skaidroja tiesnesis.

Pēc pirmajiem četriem 30. jubilejas akustiskajiem koncertiem mūzikas kluba Kaļķu vārti telpās, mūzikas un mākslas festivāls BILDES 2015 ir sasniedzis savas programmas otro daļu. Kā ierasts, tā turpināsies Rīgas Kongresu namā.

No 27. līdz 29. novembrim klausītājiem būs iespēja apmeklēt Jauno grupu un BILŽU veterānu kopprojektu koncertu, BILDĒS sevi pieteikušo grupu un radošo personību kopprojektu koncertu, Koncertu bērniem, kā arī noslēdzošo – BILŽU veterānu koncertu, informē festivāla rīkotāji BILŽU BIROJS.

27. novembrī plkst. 19:00 norisināsies Jauno grupu un BILŽU veterānu kopprojektu koncerts, kam raksturīgi radoši un izdomas bagāti jauno un pieredzējušo mūziķu kopīgi veidoti priekšnesumi.

Šogad tajā uzstāsies tādi kopprojekti kā Mitav un Normunds Pauniņš; Rusted Wheel un Aivars Rakovskis; Ron The Star un Atis Zviedris; TRĪS un Jānis Dubavs; FREENIXZ un Edgars Silacērps; Marlēna un Adrians Kukuvass; J.E.E.B un Atis Ieviņš; The Foxtails un DAMBIS; Kristīne Šomase & Attachment un Edvīns Zariņš; The Loudstones un Raimonds Bartaševičs; 45. v-sk. un Aija Vītoliņa; ESPRESSO un Miks Dukurs; NOT YET un Kārlis Auzāns; The Twins Peek un Jānis Bukums; So Lucid Electric Feel un Ainars Virga; Inqognito un Artūrs Račinskis; Wild Detroit Gang un Normunds Jakušonoks; Teleports & Daniels Haitovs un Artūrs Duboks. Koncerta īpašie viesi – grupa Manta. Koncertu vadīs Mikus Frišfelds.

AS Olainfarm padome pieņēmusi lēmumu par izmaiņām uzņēmuma valdē, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Nolemts atcelt Salvi Lapiņu no Olainfarm valdes locekļa amata pienākuma pildīšanas. Viņa vietā valdes locekļa amatā ievēlēts Lauris Macijevskis.

Uzņēmuma valdē turpinās darbu tās priekšsēdētājs Oļegs Grigorjevs, kā arī valdes locekļi Raimonds Terentjevs, Veranika Dubitskaja, Milhails Raizbergs, Mārtiņš Tambaks, Vladimirs Krušinskis.

Kompānijas padomē ietilpst tās priekšsēdētājs Ivars Kalviņš, kā arī padomes locekļi Signe Baldere-Sildedze, Irina Maligina, Milana Beļeviča, Ivars Godmanis.

Db.lv jau rakstīja, ka AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2018. gada jūnija rezultāti liecina, ka grupa realizējusi produkciju par 11,8 miljoniem eiro, kas ir par 16% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā, informē uzņēmums.

«RBSSKALS bankrotēja valsts dēļ. Par Nacionālo bibliotēku RBSSKALS nesaņēma piecus miljonus! Protams, var jau formāli teikt – viņiem nepienācās. Bet, ja firma bankrotē, uzceļot tādu objektu kā Gaismas pils, tas nav normāli! Valsts nebankrotētu, ja viņa tos piecus miljonus samaksātu, firma paliktu tirgū. Tā ir tikai valsts vaina,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka būvuzņēmējs, agrāk būvuzņēmuma PBLC vadītājs Jānis Lancers.

Nu jau viņš gandrīz 10 gadu ir pensijā un nesen klajā nākusi viņa sagatavotā grāmata Latvijas būvniecība 100 gados – apjomīgs un fundamentāls 1600 lappušu darbs trīs biezos sējumos.

Tas arī bija pamudinājums aicināt uz piektdienas sarunu pašu grāmatas autoru. Savulaik J. Lancers bija biežs viesis Dienas Biznesa lappusēs – ar Jāni tikāmies un sazinājāmies daudz un bieži, un viņš nekad neatteica paust savu viedokli un domas par nozares norisēm un problēmām – arī tad, ja šis viedoklis ne visiem bija glaimojošs un tīkams. Lai gan mūsu tikšanās iegansts ir grāmata, arī šoreiz tomēr neiztiekam bez sarunas par būvniecību – gan par nozares pagātni, gan pašreizējām norisēm. Un, lai arī Jānis pats sakās esam no visa tā kā malā pagājis, tomēr atļaušos tam nepiekrist – jautājot un uzklausot atbildes, ir jūtams, ka laikam jau nav tik vienkārši paiet malā no tā, kam veltīta visa dzīve.

«Reklāmai nav atmiņas. Ar katru jaunu prezentāciju, kas parādās tirgū, tavi iepriekšējie nopelni neko nenozīmē,» tā intervijā DB pauž reklāmists Jevgeņijs Toņevs.

Iemeslus, kāpēc atkal atgriežas Latvijas politikā, atklāj divkārtējais ekspremjers, līdzšinējais Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

Latvijā politiķiem trūkst mugurkaula un kompetences; energoneatkarības jomā būtu jāsāk kaut ko darīt, ne tikai tukši muldēt . Tā Dienas Biznesa klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

UVZ Baltija ražotnes projekts ir izaicinājums celtniekiem. Raksta galerijā - spāru svētki topošajai UVZ Baltija vagonbūves rūpnīcai.

Sestdien, 9.decembrī savās mājās Jūrmalā 52 gadu vecumā miris uzņēmējs, AS Olainfarm vadītājs un līdzīpašnieks Valērijs Maligins, liecina Olainfarm paziņojums Nasdaq Riga.

Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš paziņojumā biržai atgādina, ka V.Maligins kļuva par Olainfarm valdes priekšsēdētāju pēc uzņēmuma privatizācijas 1997.gadā un viņa vadībā AS Olainfarm attīstījies par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem Latvijā ar apgrozījumu virs 100 miljoniem eiro un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm.

V.Maligins bijsi arī Endokrininiai Preparatai valdes priekšsēdētājs, AS Rīgas farmaceitiskā fabrika padomes priekšsēdētājs, farmācijas kompānijas Aroma Baltfarm un SIA Alfa-Denta direktors, kā arī daudzu citu uzņēmumu vadītājs un īpašnieks.

Laikraksta Dienas Bizness šogad izdotajā Latvijas 100 bagātāko cilvēku sarakstā V.Maligins ieņēma 7.vietu ar bagātību 70 miljonu eiro apmērā.

Publiskotajos bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentos jeb tā dēvētajos «čekas maisos» atrodami atsevišķu politiķu vārdi, kuri līdz šim nebija publiski izskanējuši, lai arī likums prasa šādas ziņas publiskot.

Daži no politiķiem uzsver, ka nav apzināti sadarbojušies ar VDK, un to viņi ir pierādījuši tiesā, kas atbilstoši likumam vienīgā var konstatēt sadarbības ar «čeku» faktu. Savukārt citiem viņu vārda parādīšanās «maisos» esot pārsteigums.

Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka Saeimas deputātu kandidātiem ir jāsniedz informācija, vai viņi ir vai nav sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvo dzīvokļu turētāji.

Šiem kandidātiem balotēties vēlēšanās nav liegts, taču informācija par iespējamo sadarbības faktu ar VDK jānorāda ziņās par kandidātu.

«Šodien ir iespēja iegūt Latvijas tranzīta koridoram papildu 9 milj. tonnu kravu – tās ir kravas, kas pašlaik caur Baltkrieviju un Lietuvu iet uz Kaļiņingradu,» saka Euro Rail Trans valdes loceklis un līdzīpašnieks Ainārs Šlesers

Fragments no intervijas:

Sen neesat sniedzis intervijas presei, bet piekritāt sarunai tagad, kad jūsu pārstāvētais uzņēmums Euro Rail Trans ir viens no Baltijas Foruma konferences Krievija – ES: savstarpējās atkarības izaicinājumi un jaunā dienaskārtība galvenajiem atbalstītājiem. Kādēļ nolēmāt atbalstīt šo pasākumu?

Euro Rail Trans ir Latvijas un Krievijas kopuzņēmums, kurā mūsu partneris ir Krievijas dzelzceļa uzņēmums AS RŽD Logistika. Mūsu mērķis ir veicināt kravu plūsmas palielināšanu Latvijas virzienā. Šodien sankcijas starp Eiropas Savienību (ES), Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Krieviju ir radījušas ļoti sarežģītu situāciju Latvijai. Mēs redzam, ka ir aizvēries Liepājas metalurgs un cilvēki ir palikuši bez darba. Mēs redzam to, ka mūsu zivrūpnieki ir pazaudējuši nozīmīgus tirgus un nekādas kompensācijas viņi nesaņem. Mēs redzam to, ka mūsu piena pārstrāde tāpat ir nolikta fakta priekšā, ka nekādas kompensācijas par ieviestajām sankcijām viņi neredzēs. Visas šīs problēmas ir jārisina mums pašiem, bet mēs mēģinām cerēt, ka kaut kas atrisināsies Briselē un Amerikā. Skaidrs ir tas, ka pat mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir mūsu tiešie konkurenti. Mēs esam brāļu tautas, bet mūsu tirgotāji, ražotāji un ostas konkurē savā starpā. Diemžēl pēdējo 20 gadu laikā Lietuva ir izmantojusi situāciju, kurā Kaļiņingradas koridors tika izmantots veidā, lai subsidētu Klaipēdas ostu. Tas, protams, ir radījis problēmas gan Rīgas ostai, gan Liepājas ostai, gan Ventspils ostai. Ņemot vērā, ka es šodien esmu ne tikai Euro Rail Trans valdes pārstāvis, bet arī viens no īpašniekiem, esmu ieinteresēts palīdzēt Latvijai piesaistīt jaunas kravas laikā, kad cita daļa kravu iet projām no mums. Tādēļ arī mēs atbalstām Baltijas Forumu. Jo šajā forumā piedalās pārstāvji ne tikai no Latvijas un Krievijas, bet arī no ASV un daudzām Eiropas valstīm. Mums ir jāvienojas par pamatlietām. Pierobežā valstīm, kas ir kaimiņvalstis, ir jāspēj sadarboties visās tajās jomās, kurās ir iespējams sadarboties. Lai arī ir sankcijas starp lielvarām, mums tāpat ir jādomā, lai Latvijas iedzīvotāji nebrauktu prom. No valsts jau ir aizbraukuši vairāki simti tūkstošu cilvēku. Transporta nozarē ir nodarbināti aptuveni 100 tūkst., kas kopā ar ģimenes locekļiem ir 200 tūkst. cilvēku. Ja problēmas skars šo nozari, mēs pazaudēsim arī lielus nodokļu maksātājus, jo transporta nozarē algas ir krietni virs vidējā. Ja šie cilvēki aizbrauks prom, tā tiešām būs katastrofa. Lai to nepieļautu, mums jāsāk strādāt. Sadarboties ar Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ķīnu – ar visiem iespējamajiem partneriem, lai transporta nozare attīstītos.