Idelsons: Augsta riska zonas uzņēmējiem piederošo banku skaits Latvijā būtiski mazināsies 

Uzņēmējiem no augsta riska zonas, piemēram, no Krievijas un no Ukrainas piederošo banku skaits pēc pāris gadiem Latvijā būs būtiski mazinājies, intervijā sacīja «Signet Bank» valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

LETA, 2019. gada 04. jūnijs plkst. 7:34

Ieva Makare/LETA

Viņš norādīja, ka vēl pirms trīs četriem gadiem Latvijā banku tirgus bija skaidri sadalīts divās daļās, tostarp arī regulators bija noteicis, ka ir bankas, kuras strādā vietējā tirgū, un ir bankas, kuras vietējā tirgū nestrādā. Bija arī noteikti zināmi ierobežojumi, jo regulators negribēja, lai šie divi banku klasteri saplūst vienā, piemēram, kad «Signet Bank» 2013.gadā mainīja biznesa modeli, bija noteikts, ka ar vietējo tirgu var būt saistīti ne vairāk kā 20% no bankas biznesa apmēra.

Tāpat Idelsons atzīmēja, ka šobrīd banku sektors trešo gadu iet cauri pārmaiņu procesam - bankas ir īstenojušas lielas pārmaiņas, un tagad tām īsti līdzi netiek jau regulatora puse.

Viņš atzīmēja, ka pašlaik banku sektors Latvijā ir nosacīti sadalīts trijās daļās.

«Viena daļa ir tradicionālās vietējā tirgus bankas, kuras pieder Skandināvijas un ASV īpašniekiem un apkalpo 80-90% no vietējā biznesa. Taču šo banku tirgus daļa pašlaik samazinās, un lielā mērā tas ir saistīts ar mātesbanku lēmumiem, kuras, redzot situāciju Latvijā, lemj par risku samazināšanu, atbrīvošanos no noteiktiem klientiem, kreditēšanas piebremzēšanu utt. Otrs segments ir nacionālā kapitāla bankas, kur lielākā daļa kapitāla pieder Latvijas baņķieriem. Vēsturiski šīs bankas lielā mērā bija koncentrējušas savu darbību uz nerezidentu apkalpošanu, jo tādi bija spēles un dzīves noteikumi. Tā kā tagad noteikumi ir kardināli mainījušies, tiek meklēti citi darbības virzieni. Visas šīs bankas ir atradušas jaunas darbības nišas - cik tās ir labas vai sliktas, laiks rādīs, taču uzdevums atbrīvoties no augsta riska klientiem faktiski ir izpildīts. Šis banku klasteris pašlaik aktīvi aizpilda tās nišas, kuras atstāj skandināvu bankas. Trešā daļa ir bankas, kuras pieder uzņēmējiem no tā saucamās augsta riska zonas - no Krievijas, no Ukrainas. Te ar katru banku ir savs stāsts, bet lielākā daļa grib savu biznesu vai nu pārdot, vai pārcelt uz kādu citu jurisdikciju. Tādēļ es domāju, ka mēs jau pēc pāris gadiem redzēsim, ka šis banku klasteris būtiski sašaurināsies. Cik banku paliks, es nezinu, bet to skaits noteikti būs mazāks nekā šodien,» sacīja Idelsons.

Viņš arī pauda viedokli, ka Latvijas banku sektora transformācijas rezultātā vietējā kapitāla bankām turpmāk būs lielāka loma, jo tās ir dinamiskākas un vieglāk pielāgojas vietējo klientu vajadzībām.

«Mēs katru dienu atveram jaunus kontus. Šie klienti no kaut kurienes rodas. Es arī no savas pieredzes varu teikt, ka vienmēr ir klienti, kuri ar savu līdzšinējo banku ir neapmierināti un meklē labāku servisu. Tā ir konkurence,» piebilda Idelsons.

Savukārt jautāts, vai banka mēdz arī atteikt kontu atvēršanu vietējiem klientiem, «Signet Bank» valdes priekšsēdētājs atbildēja apstiprinoši. «Protams. Ir bijuši šādi gadījumi. Cilvēki, kuri ir saņēmuši atteikumu vienā divās bankās, jau paši zina, kur ir problēma. Arī mums ir bijuši gadījumi, kad nākas atzīt - riski ir par lielu, bet ir arī gadījumi, kad mēs secinām, ka sadarbība ir pārtraukta vai kredīts ir atteikts diezgan formālu iemeslu dēļ - bez rūpīgas visu faktoru un informācijas analīzes, iedziļināšanās konkrētā biznesa specifikā. Arī tā ir biznesa priekšrocība. Lielajās bankās diezgan bieži lēmumi tiek pieņemti vidējā menedžmenta līmenī. Mums diezgan daudzi gadījumi nonāk līdz Atbilstības komitejai, nevis izlemti klientu menedžeru līmenī,» sacīja Idelsons.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 05. aprīlis plkst. 16:05

AS Signet Bank ir identificējusi ap 70 kontiem, kam ir «čaulas kompānijas» pazīmes, kas...

2010. gada 01. oktobris plkst. 15:30

Citadele Privātā kapitāla pārvaldīšanas direkcijas un meitas uzņēmuma Citadele Asset Management...

Nepalaid garām

Latvijas pašvaldības desmitgades garumā cēlušas peldbaseinus, stadionus, kultūras centrus bez...

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2019. gada 03. jūnijs plkst. 12:22

Igaunijas finanšu grupā «LHV Group» ietilpstošā banka «LHV Pank» panākusi vienošanos iegādāties...

2019. gada 28. maijs plkst. 12:57

Likvidējamās ABLV Bank akcionāri kārtējā akcionāru sapulcē pieņēmuši lēmumu par izmaiņām...

2019. gada 21. maijs plkst. 14:04

Daugavpilī klientiem durvis ir vērusi jauna koncepta bankas Citadele filiāle. Tajā ir...

2019. gada 21. maijs plkst. 11:24

Latviešu uzņēmums «UX Design Agency» izcīnījis sudraba apbalvojumu pasaulē plašākajā dizaina...

2019. gada 21. maijs plkst. 11:13

Veiktās pārmaiņas banku sektorā ir apjomīgas, un šobrīd runājam par cita veida...

2019. gada 21. maijs plkst. 10:07

Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju uzņēmums «Revolut», kas jau saņēmis licenci darbības sākšanai...

2019. gada 20. maijs plkst. 15:11

Čehijas bankas ir izvairījušās no īpašiem nodokļiem sektoram, principiāli piekrītot daļu peļņas...

2019. gada 20. maijs plkst. 11:31

Metāllūžņu pārstrādes uzņēmums SIA «Tolmets» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā...

2019. gada 20. maijs plkst. 8:48

2019. gada aprīlī likvidējamā ABLV Bank atguvusi 30,2 miljonus eiro, liecina bankas...

2019. gada 17. maijs plkst. 16:37

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu par soda naudas...