SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā, pēc provizoriskiem datiem, guvusi peļņu 80,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 29% vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Bankā norāda, ka gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo "SEB atklātā pensiju fonda" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no "SEB bankas".

Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gadā veidoja 148,8 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 94,4 miljonus eiro.

Bankā arī atzīmē, ka uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn samazināti 3,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat bankā informē, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gadā pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 134,7 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr grupas izmaksas pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 55,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2021.gadu. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem pērn bija 79,3 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā pirms gada.

Investīciju kompānija «BaltCap» apstiprinājusi, ka meklē pircēju tai piederošajai akciju kontrolpaketei Lietuvas uzņēmumā «Keturi kambariai», kas pārvalda Baltijas valstīs strādājošo kafejnīcu tīklu «Caffeine Roasters», savukārt kafejnīcu tīkls plāno paplašināties.

«BaltCap» investīciju fondam «Lithuania SME Fund» pieder 70,5% «Keturi kambariai» akciju, bet atlikušie 29,5% akciju pieder «Keturi kambariai» vadībai.

«Caffeine Roasters» sabiedrisko sakaru pārstāvis Nids Ķuberis otrdien izplatījis paziņojumu, kurā apstiprina Lietuvas plašsaziņas līdzekļos pēdējās dienās izplatījušos informāciju, ka «BaltCap» vēlas aiziet no «Caffeine Roasters».

Viņš arī norādījis, ka «Caffeine Roasters», kam pašlaik ir 62 kafejnīcas, plāno paplašināt tīklu līdz 100 kafejnīcām, un, lai to īstenotu, paredzēts investēt divus miljonus eiro.

«Pagājušajā nedēļā izplatījusies neoficiālā informācija par «Caffeine» pārdošanu radīja lielu troksni, tāpēc paziņojums par paplašināšanos kādam var šķist rupjš mēģinājums noliegt baumas. Es neko nenoliedzu. Šajā gadījumā abas vēstis atbilst patiesībai - «BaltCap» patiešām meklē pircēju sev piederošajām akcijām un mēs patiešām sākam ātru tīkla paplašināšanu,» norāda Ķuberis.

Paplašinot “Caffeine” kafejnīcu tīklu, Siguldā atvērta pirmā “Caffeine” kafejnīca ārpus galvaspilsētas.

Kopumā šī ir jau 22. kafejnīca šajā tīklā, informē uzņēmums.

Rīgas lidostā atvērta vēl viena Caffeine kafejnīca 

Paplašinot "Caffeine" kafejnīcu tīklu, Rīgas lidostā darbu sākusi otrā "Caffeine" kafejnīca,...

“Uz “Caffeine” cilvēki nāk pēc izcilas kafijas un novērtē vidi, kur var patīkami pavadīt laiku, mācīties, strādāt vai būt kopā ar draugiem un domubiedriem. Šīs pašas vajadzības ir arī cilvēkiem ārpus galvaspilsētas, tāpēc ticam, ka “Caffeine” novērtēs arī siguldieši,” saka “Caffeine” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

2020.gada janvārī kafejnīcu tīkla "Caffeine" īpašniece SIA "Coffee Inn" tika pievienota mazumtirgotājam SIA "Narvesen Baltija". "Narvesen" iekļauts "Reitan" uzņēmumu grupā, kas pārstāvēta Ziemeļvalstīs un Baltijā arī ar tādiem zīmoliem kā "Narvesen", "Pressbyrån", "R-kiosk" un "7-Eleven".

Kafejnīcu tīkls "Caffeine" tika izveidots 2007.gadā Viļņā.

Zviedrijas sabiedriskā televīzija (SVT) saņēmusi informāciju par 194 SEB klientiem, kas varētu būt saistīti ar naudas atmazgāšanu, tostarp lielākā daļa šo uzņēmumu ir vēsturiski klienti no Igaunijas, paziņoja Zviedrijas SEB pārstāvji.

SEB norādīja, ka SVT pētnieciskās žurnālistikas raidījuma «Uppdrag granskning» ("Misija - izmeklēšana") datus salīdzinājusi ar bankas iekšējo analīzi, kas bija pamats novērtējumam un bankas komentāriem par darbību Baltijas valstīs. SVT iesniegtajā sarakstā iekļautie uzņēmumu nosaukumi visos būtiskajos aspektos atbilst pašas bankas analīzes rezultātiem un nemaina bankas pamata vērtējumu. SVT iesniegtajā sarakstā «iekļauto nosaukumu vairākums ir vēsturiski klienti no Igaunijas. 2006.gadā Igaunijas finanšu sektora uzraudzības institūcija kritizēja Igaunijas SEB un sniedza savas rekomendācijas par nerezidentu klientu apkalpošanu.

Vienlaikus SEB saņēma informāciju no ārēja trauksmes cēlēja. Abu šo notikumu rezultātā Igaunijas SEB nostiprināja savu ikdienas darbu, ziņoja finanšu uzraugiem par vairākiem klientiem un izbeidza attiecības ar vairākiem klientiem,» paziņojumā piebilda SEB. «Lai gan SEB vēsturiski ir izpildījusi regulatoru prasības, ar šodienas zināšanām varam secināt, ka nedz regulējums, nedz banku sistēmas spējas nav bijušas pietiekami iedarbīgas, lai līdz 2008.gadam novērstu naudas atmazgāšanas riskus.

Reaģējot uz Zviedrijas mediju interesi, banku grupa "SEB Group" paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem atzinusi, ka tās Igaunijas meitasuzņēmumā notikuši aizdomīgi darījumi desmitiem miljardu eiro vērtībā, vēsta laikraksts "Postimees".

"Mēs vēlamies arī turpmāk būt caurskatāmi, un tagad esam prezentējuši detalizētākus savus vēsturiskos datus par Baltijas reģionu," banka paziņoja, informējot, ka tagad ir publiski pieejami dati par vēsturiskiem darījumiem Igaunijā 2005.-2018.gadā.

SEB publicētie dati liecina, ka šajā laikā caur Igaunijas banku SEB izplūda 25,8 miljardi eiro aizdomīgu līdzekļu. "Postimees" norādīja, ka tas ir daudz vairāk nekā iepriekš lēsa Zviedrijas pētnieciskie žurnālisti.

"Nepieciešamības gadījumā mēs esam reaģējuši uz pazīmēm par ļaunprātīgiem nodomiem vai negodīgu rīcību. Mūsu veiktā visaptverošā analīze par uzņēmējdarbību Baltijas valstīs liecina, ka SEB nav izmantota sistemātiskai naudas atmazgāšanai. Tomēr jebkurā brīdī visās bankās pastāv riski, ka var notikt finanšu noziegums," norādīja "SEB Group" vadītājs Jūhans Tūrjebijs.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

SEB grupa šogad pirmajā ceturksnī Latvijā guvusi peļņu 15,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 7% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē bankā.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem šogad pirmajā ceturksnī samazināti 0,3 miljonu eiro apmērā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 28,2 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kamēr grupas izmaksas veidoja 12,1 miljonu eiro, kas ir pieaugums par 2% salīdzinājumā ar 2021.gada pirmo ceturksni. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem šogad pirmajos trijos mēnešos bija 16,1 miljons eiro, kas ir par 15% vairāk nekā pirms gada.

Gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo AS "SEB atklātais pensiju fonds" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no iepriekšējā akcionāra "SEB bankas". Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijas rezultātā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 42,2 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 29,8 miljonus eiro.

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā guvusi peļņu 152,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 61,4% vairāk nekā 2022.gadā, informē bankā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 246 miljoni eiro, kas ir par 62,6% vairāk nekā 2022.gadā, bet izmaksas pērn bija 59,6 miljoni eiro, tādējādi grupas peļņa pirms uzkrājumiem bija 186,4 miljoni eiro.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn palielināti divu miljonu eiro apmērā.

Kopējais noguldījumu apmērs 2023.gada beigās bija 4,5 miljardi eiro, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2022.gada beigas, bet kopējais kredītportfelis - 3,3 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 3,7%.

"SEB bankas" grupas aktīvi 2023.gada beigās bija 5,6 miljardi eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2022.gada beigās, bet kapitāls - 611 miljoni eiro, kas ir par 20,8% vairāk.

Paplašinot "Caffeine" kafejnīcu tīklu, Rīgas lidostā darbu sākusi otrā "Caffeine" kafejnīca, kas kopumā ir jau 21. kafejnīca šajā tīklā, informē uzņēmums.

"Vissvarīgākais mūsu darbā ir just, kas klientam visvairāk vajadzīgs un pielāgoties viņa paradumiem. Lidostas klienti ir citādi nekā "Caffeine" viesi pilsētas centrā: ja Rīgā klients nāk pēc kafijas un novērtē vidi, kur var patīkami pavadīt laiku, mācīties, strādāt vai pasēdēt ar draugiem, lidostā cilvēki nereti steidzas, un viņiem maltītei un kafijai atliek pavisam nedaudz laika," saka valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Šobrīd kafejnīca nodrošina darbu sešiem baristām, bet turpmāk to skaitu plānots palielināt līdz astoņiem darbiniekiem. Atšķirībā no pilsētas kafejnīcām lidostā pieejami ne tikai "Caffeine" raksturīgie kafijas dzērieni, bet arī daudz plašāks ēdienu sortiments.

Mazumtirdzniecības franšīzes tīklu “Narvesen” un “Caffeine” kafejnīcu ķēdi pārvaldošais uzņēmums SIA “Narvesen Baltija” 2020. gadā strādājis ar 61 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 10% mazāk nekā gadu iepriekš, un 2,4 miljonu eiro zaudējumiem.

Vienlaikus, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, ir veiktas investīcijas tirdzniecības tīkla un infrastruktūras attīstībā vairāk nekā 1,3 miljonu eiro apmērā.

“Aizvadītais gads “Narvesen” ir bijis pilns izaicinājumu, kas saistīti gan ar tirdzniecības telpu maksimālā apmeklētāju daudzuma ierobežojumu un aizliegumu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus tirdzniecības vietu telpās, gan būtisko ienākošo un izejošo tūristu plūsmas samazinājumu. Visi šie apstākļi ievērojami samazināja uzņēmuma iespēju pilnvērtīgi strādāt, tāpēc, salīdzinot ar 2019. gadu, kad darbojāmies normālos apstākļos, arī vērojams apgrozījuma un peļņas samazinājums. Mūsu prioritāte pandēmijas sākumā bija nodrošināt drošus darba apstākļus franšīzes ņēmējiem un darbiniekiem un drošu iepirkšanos mūsu klientiem. Pandēmija nav mazinājusi mūsu ticību biznesa izaugsmes potenciālam, kā rezultātā 2020. gadā “Narvesen” un “Caffeine” tirdzniecības tīkla attīstībā investējām 1,3 miljonus eiro,” stāsta SIA “Narvesen Baltija” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Mazumtirdzniecības franšīzes tīklu “Narvesen” un “Caffeine” kafejnīcu ķēdi pārvaldošais uzņēmums SIA “Reitan Convenience Latvia” 2022. gadā strādājis ar uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē lielāko apgrozījumu – 80,3 miljoniem eiro, kas ir par 28,6% vairāk nekā 2021. gadā.

Neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem un loģistikas ķēžu pārrāvumiem, stratēģiskie lēmumi par tīkla attīstību ļāvuši krietni uzlabot finanšu rezultātus un piecas reizes samazināt zaudējumus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

“Reitan Convenience Latvia” darbības rezultātus 2022. gadā ir ietekmējis gan Krievijas uzsāktais noziedzīgais iebrukums Ukrainā, kas lika uzņēmumam nekavējoties lemt par atteikšanos no Krievijā un Baltkrievijā ražotu produktu iepirkšanas un pārdošanas, gan straujais energoresursu cenu kāpums, kas arī bija viens no lielākajiem neparedzētajiem pērnā gada izaicinājumiem. Augsto izmaksu ietekmi ļāva samazināt energoefektivitātes risinājumi, tomēr kopumā uzņēmums strādājis 429 000 eiro lieliem zaudējumiem. Tas gan ir būtisks uzlabojums pret 2021. gadu, kad uzņēmuma finanšu rezultātus spēcīgi ietekmēja Covid-19 pandēmija.

Par SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāju no šī gada 10. janvāra kļūs Anna Dovbiša, kura līdz šim vadījusi SEB bankas Klientu apkalpošanas atbalsta pārvaldi.

A.Dovbiša darbu SEB bankā sāka 2007. gadā un šo gadu laikā strādājusi dažādos amatos, tostarp vadījusi pārvaldi restrukturizācijas jomā, darbojusies SEB līzinga valdē un kopš 2016. gada vadījusi SEB bankas Klientu apkalpošanas atbalsta pārvaldi. A.Dovbiša ir ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē un pabeigusi profesionālās pārmaiņu vadības un līderības programmas, kā arī ieguvusi starptautiski atzīto CAMS sertifikātu AML jomā.

“Līdzšinējie 14 gadi SEB bankā Annai ļāvuši uzkrāt lielu pieredzi klientu apkalpošanas jomā un operacionālajā pārvaldībā, kas būs īpaši svarīga, vadot vienu no lielākajiem pensiju nozares uzņēmumiem Latvijā. Uzskatu, ka Annas zināšanas un līderība palīdzēs stiprināt pensiju fonda pozīcijas un sekmēs stratēģisko mērķu izpildi,” komentē Arnolds Čulkstēns, SEB Life and Pension Baltic SE valdes priekšsēdētājs.

SEB bankas topošā biroja sienā 28.martā ievietota dzīvā laika kapsula ar vēstījumiem un ambīcijām nākotnei. SEB bankas dzīvā laika kapsula ir netradicionāls risinājums, ko paredzēts atvērt un papildināt ik pēc pieciem gadiem. Vienlaikus tā būs apskatāma ikvienam apmeklētajam jaunajās biroja telpās.

Plānots, ka SEB bankas jauno biroju atklās 2025. gadā.

“Laika kapsulu likšana ēku pamatos ir sena tradīcija. Ņemot vērā, ka dzīvojam dinamiskā laikmetā, kur krasas pārmaiņas ir ikdiena, fiksēt aktuālo, izvirzīt mērķus un plānot nākotni varam daudz īsākos laika periodos. Tāpēc mēs aizsākam jaunu tradīciju ar dzīvo laika kapsulu, kuru pirmo reizi plānojam atvērt 2030. gadā. Kopā ar bankas kolēģiem fiksējām šī brīža laika piezīmes un nākotnes prognozes digitālā formātā – gan par SEB bankas ambīcijām, gan finanšu nozari, gan kopējo Latvijas izaugsmi. Birojam ir un būs būtiska loma mūsu uzņēmuma kultūrā, tas ir kā satikšanās vieta, kurā veidojas attiecības un rodas jaunas idejas. Tādēļ ar nepacietību gaidu, kad varēsim satikties mūsu jaunajā birojā,” saka Ieva Tetere, SEB bankas vadītāja.

Zviedrijas sabiedriskā televīzijas (SVT) pētnieciskās žurnālistikas raidījums «Uppdrag granskning» («Misija - izmeklēšana») pavēstījis Zviedrijas SEB, ka plāno ziņot par aizdomām par naudas atmazgāšanu Baltijas valstīs, un ka šajā kontekstā tā rīcībā ir informācija arī par SEB, piektdien paziņoja banka.

Bankas pārstāvji norādīja, ka «SEB izvērtēs jebkādu informāciju, kas varētu tikt publiskota šajā televīzijas raidījumā, un salīdzinās to ar SEB pašas veikto analīzi un iepriekš izskatītajiem gadījumiem».

Ja tiks publiskota jauna informācija, kas iepriekš nav bijusi zināma SEB, banka nekavējoties rīkosies, uzsvēruši SEB pārstāvji.

«Kā bankai SEB ir pienākums konstatēt gadījumus, kad ir aizdomas par naudas atmazgāšanu, un ziņot par tiem. Par aizdomīgām darbībām vienmēr tiek ziņots, un tas var novest pie attiecību pārtraukšanas ar klientiem,» sacīts bankas paziņojumā.

Tajā norādīts, ka SEB pastāvīgi analizē savu biznesu Baltijas valstīs un citos tirgos nolūkā konstatēt kriminālas aktivitātes, kā arī veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu naudas atmazgāšanu.

Reitan Convenience parakstījis vienošanos par Baltijas kafejnīcu ķēdes Caffeine Roasters iegādi, kas ietver 60 kafejnīcas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Kafejnīcu ķēdes iegāde ir daļa no Reitan Convenience stratēģijas nostiprināt convenience store jeb mazā formāta veikalu līderpozīcijas Eiropas tirgū.

Ar 531 tirdzniecības vietu Reitan Convenience uzņēmumu grupa, kas pārstāv tādus zīmolus kā Narvesen, R-kiosk un Lietuvos Spauda, jau šobrīd ieņem spēcīgu tirgus pozīciju Baltijas valstīs.

«Caffeine Roasters ir viens no spēcīgākajiem kafejnīcu zīmoliem Baltijā. Uzņēmuma kafejnīcas atrodas stratēģiski labākajās vietās lielākajās pilsētās. Mēs plānojam audzēt mūsu biznesu Baltijā un turpmāk meklēsim iespējas, kā paplašināt Caffeine Roasters tīklu arī citās valstīs,» norāda Jūhanness Sangness (Johannes Sangnes), Reitan Convenience izpilddirektors.

Caffeine Roasters ir dibināts Viļņā, 2007. gadā. Šobrīd šajā tīklā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā darbojas 60 kafejnīcas.

Lietuvas Konkurences padome piektdien atļāvusi mazumtirgotāja «Narvesen Baltija» mātes uzņēmumam Norvēģijas «Reitan Convenience» iegādāties Baltijas valstīs strādājošo kafejnīcu tīklu «Caffeine Roasters» («Caffeine»), paziņojusi padome.

Decembrī šādu atļauju deva Latvijas Konkurences padome.

«Reitan Conveniece» Baltijas kafejnīcu ķēdi «Caffeine Roasters» iegādāsies no investīciju kompānijas «BaltCap» investīciju fonda «Lithuania SME Fund», kam pieder 70,5% «Caffeine Roasters» akciju un Lietuvas uzņēmuma «Keturi kambariai», kam pieder atlikušās 29,5% akcijas.

«Caffeine Roasters» ir dibināts Lietuvā 2007.gadā, un patlaban kafejnīcu tīklā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā darbojas 60 kafejnīcas.

«Reitan Conveniece» pieder 531 tirdzniecības vietas, kas pārstāv tādus zīmolus kā «Narvesen Baltija», «R-kiosk» un «Lietuvos Spauda». «Reitan Convenience» pieder 2250 veikali septiņās valstīs, ieskaitot «Narvesen» Norvēģijā, Latvijā un Lietuvā, «7-Eleven» Norvēģijā, Zviedrijā un Dānijā, «Northland» Norvēģijā, «Pressbyran» Zviedrijā, «R-kioski» Somijā un Igaunijā un «Lietuvos spauda» Lietuvā.

Lidostā “Rīga” atklāta jauna “Caffeine” kafejnīca, kas ir ceturtā "Caffeine" kafejnīca Rīgas lidostā un 28. kafejnīca tīklā kopumā.

Investīcijas kafejnīcas izveidē netiek atklātas.

Kafejnīca ir pieejama lidostas apmeklētājiem, kas izgājuši cauri drošības kontroles punktiem un atrodas drošības zonā.

Ierasto "Caffeine" produktu klāstu jaunajā kafejnīcā papildina produkti, kas piemēroti dažādiem ēšanas paradumiem. Izmaiņas ieviestas, atsaucoties uz klientu vēlmēm un paradumu maiņu - tendenci izvēlēties veselīgākus un ilgtspējīgākus produktus, kā arī vēlmi lidostā uzturēties mājīgākā un nepiespiestākā atmosfērā.

"Caffeine" pārvaldītāja "Reitan Convenience Latvia" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 91,982 miljoni eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā gadu iepriekš, kamēr kompānijas zaudējumi saruka 3,1 reizi - līdz 548 985 eiro.

Cilvēki ir izslāpuši pēc labas kafijas – ja uzņēmums atrod labu veidu un nišu, kā sevi prezentēt, var izveidot veiksmīgu biznesu

Tā uzskata lietuviešu kafejnīcu ķēdes Caffeine līdzīpašnieks Nids Ķuberis (Nidas Kiuberis). Šā gada beigās Baltijas lielākajā kafijas ķēdē būs 63 kafejnīcas, bet līdz 2022. vai 2023. gadam uzņēmuma mērķis ir to paplašināt līdz 100 kafejnīcām. Līdz šim uzņēmums attīstījies ar stratēģiskā investora BaltCap palīdzību, bet šobrīd meklē jaunu partneri, lai uzmirdzētu arī ārpus Baltijas. Pašlaik Caffeine ir divas kafejnīcas ASV, ko N. Ķuberis sauc par pilotkafejnīcām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Agrāk ražojāt reklāmas, tagad – kafiju. Kā jūs no reklāmas nonācāt kafijas industrijā?

Šī gada pirmajā ceturksnī SEB grupas Latvijā peļņa pēc nodokļu nomaksas ir palielinājusies par 6 miljoniem eiro un sasniedza 15 miljonus, informē banka.

Peļņas rezultātu ietekmēja uzkrājuma apjoma samazināšana paredzamajiem kredītzaudējumiem, ko banka pirms gada izveidoja, atbildīgi vērtējot ar klientu biznesu saistītos riskus un saistību izpildi.

Kopējā SEB piešķirtā aizdevuma summa klientiem 2021.gada trīs mēnešos sasniedza 180 miljonus eiro, kas ir par 4% mazāk nekā 2020.gadā, ko ietekmēja vēl joprojām zemā aktivitāte uzņēmumu segmentā. Pieaugums vērojams mājsaimniecību kreditēšanā - no jauna piešķirtais finansējums mājokļa iegādei vai remontam sasniedza 42 miljonus eiro, kas ir par 35% vairāk nekā pirms gada.

Kopējā kredītportfeļa izaugsme bankā saglabājās veselīga 0,5% un kopējais noguldījumu apjoms SEB bankā 2021.gada 31.martā bija 3,7 miljardi eiro, kas par 25% pārsniedz noguldījumu apjomu 2020.gada marta beigās.

Līdz šim novērotais iedzīvotāju uzkrājumu temps pašreiz ir ievērojami palēninājies. Domājams, ka šīs izmaiņas ietekmēs iedzīvotāju patēriņa aktivitāti un sarežģītākais posms Latvijas ekonomikai varētu būt nākamā gada sākums, uzskata SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

Tomēr, viņasprāt, ņemot vērā uzkrāto pieredzi un spēju pielāgoties pārmaiņām, var sagaidīt, ka Latvijas ekonomika izvairīsies no būtiskiem satricinājumiem. Šajā posmā svarīga loma būs valdības spējai atbalstīt mazāk turīgās iedzīvotāju grupas, kam ir būtiska sociālā nozīme.

Reaģējot uz starptautiskajiem notikumiem, uzņēmumi kļūst piesardzīgāki uzsākt jaunus, nozīmīgus investīciju projektus, paturot prātā tādus faktorus kā enerģētikas cenu kāpums, piegāžu ķēžu nestabilitāte, kā arī sadarbības partneru maksājumu disciplīna, kas var sašaurināt biznesa iespējas nākotnē.

Šī gada sešos mēnešos kopumā SEB grupa Latvijā piešķīrusi finansējumu 371 miljonu eiro, kas salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu, ir par 2% vairāk. Privātpersonām piešķirtā kredīta apjoms mājokļu iegādei vai remontam ir palielinājies par 5% pret to pašu periodu pērn, sasniedzot 95 miljonus eiro, savukārt patēriņa kredīta apjomi pieauguši gandrīz 2 reizes, sasniedzot 13 miljonus eiro.

Zviedrijas finanšu pakalpojumu grupa "Skandinaviska Enskilda Banken" (SEB) trešdien paziņoja, ka Vācijas varasiestādes pieprasījušas tai nodokļos samaksāt 511 miljonus eiro, kā arī šonedēļ tās galvenajā birojā Vācijā notikusi kratīšana.

Abas lietas saistītas ar tā dēvētajiem "cum-ex" akciju darījumiem. Tajos bankas un tirdzniecības starpnieki ātri tirgo akcijas ar ("cum”) un bez ("ex”) tiesībām uz dividendēm nolūkā noslēpt faktiskā īpašnieka identitāti, lai abas puses varētu pieprasīt nodokļa atlaides par kapitāla pieauguma nodokli, kas samaksāts tikai vienu reizi.

SEB noliedza jebkādus pārkāpumus un solīja pārsūdzēt prasījumu.

"[Nodokļu] pārskats ir saistīts ar darījumiem, kuri izpildīti, pirms 2016.gadā spēkā stājās grozījumi Vācijas nodokļu likumos. SEB uzskata, ka tie notika atbilstoši tolaik spēkā esošajam regulējumam," paziņoja Zviedrijas banka.

Atsevišķā paziņojumā SEB informēja, ka Vācijas prokuratūras pārstāvji otrdien un trešdien ieradušies bankas birojā Frankfurtē pie Mainas un pieprasījuši informāciju par iespējamiem "cum-ex" darījumiem. Banka uzsvēra, ka sadarbojas ar varasiestādēm.

«SEB banka» liegusi ASV dolāru maksājumus uz vairākām Latvijas bankām, apstiprināja bankā.

«SEB bankas» vadītāja Ieva Tetere norādīja, ka «SEB banka» neveic maksājumus ASV dolāros uz Latvijas bankām, kurām ir liegta tieša pieeja ASV dolāru maksājumiem.

«Kā publiski vairākkārt minēts, jau labu laiku ASV finanšu iestādes ir pārtraukušas sniegt ASV dolāru maksājumu pakalpojumus virknei Latvijā reģistrētu kredītiestāžu, ņemot vērā paustos riskus saistībā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas mēģinājuma riskiem. «SEB banka» nevēlas būt daļa no ASV korespondējošo banku noteikto ierobežojumu apiešanas, un mēs neatbalstām banku sektora izmantošanu apšaubāmu ASV dolāru maksājumu izpildei,» norādīja Tetere.

Viņa arī uzsvēra, ka šim «SEB banka» lēmumam nav nekādas ietekmes nedz uz «SEB banka» klientu ikdienas darījumiem, nedz uz citu Latvijas banku klientu darījumiem. ASV dolāru darījumi starp «SEB banka» klientiem un citu Latvijas banku klientiem tikpat kā nav. Līdz šim tika reģistrēti daži darījumi mēnesī, un «SEB banka» prognozē, ka pieprasījums pēc maksājumiem ASV dolāros uz citām Latvijas bankām nepieaugs.

Paplašinot iespēju klientiem izvēlēties jebkurai riska tolerancei piemērotāku ieguldījumu stratēģiju, SEB banka piedāvā jaunu SEB-Indeksu plānu, informē bankā.

2020. gadā SEB pensiju fonda klientu ilgtermiņa uzkrājumu apjoms pensiju 3. līmeņa plānos palielinājies par 5%, sasniedzot 194,5 miljonus eiro.

SEB-Indeksu plāns nodrošinās iespēju gan jaunajiem, gan esošajiem pensiju 3. līmeņa dalībniekiem ieguldīt līdz šim Latvijā vēl nebijušā risinājumā – plānā, kura aktīvi līdz pat 100% var tikt ieguldīti akciju tirgus indeksiem piesaistītos finanšu instrumentos.

No esošajiem SEB pensiju 3. līmeņa plāniem SEB-Indeksu plāns atšķiras ar to, ka tas tiks pārvaldīts ar šobrīd pasaulē populāro pasīvo pārvaldīšanas metodi.

"Jau vairākus gadus SEB indeksu plāns ir pieejams pensiju 2. līmeņa dalībniekiem, un ik dienas jūtam, ka pieaug klientu interese par iespējām līdzīgi veidot arī pensiju 3. līmeņa uzkrājumus. Jaunais plāns būs piemērotāks ieguldītājiem, kuriem līdz valsts pensijas vecuma sasniegšanai ir vismaz 20 gadi, jo tas akcijās ieguldīs līdz 100% aktīvu. Līdz ar to šobrīd nodrošinām ikvienam vecumam un riska tolerances līmenim atbilstošāko uzkrāšanas stratēģiju – ar vidēju, vidēji augstu vai augstu riska līmeni," stāsta SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Ljusa.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

No 7. aprīļa izmaiņas SEB bankas valdes sastāvā – SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs pievienosies bankas valdei un uzņemsies atbildību par AML un darbības atbilstības jomu. Savukārt līdzšinējais atbildīgais par šo jomu, valdes loceklis Kārlis Danēvičs, turpmāk vadīs kredītu un risku kontroles jomu, informē banka.

Jauno valdes sastāvu apstiprinājusi Eiropas Centrālā banka un SEB bankas Padome.

Māris Larionovs strādā SEB bankā vairāk nekā 27 gadus un ieņēmis dažādus vadošus amatus gan kreditēšanas, gan bankas privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas struktūrvienībās. Pēdējos 9 gadus vadot Kreditēšanas pārvaldi, M.Larionovs sekmējis mērķtiecīgu un nepārtrauktu SEB bankas kredītportfeļa izaugsmi un uzkrājis bagātīgu klientu izvērtēšanas pieredzi.

M.Larionovs ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē, pabeidzis arī augstākā līmeņa vadītāju profesionālās izglītības programmu Vallenberga institūtā un Zviedrijas Līderības attīstības programmu Art of Execution. No 2014. gada viņš ir AS Kredītinformācijas birojs uzraudzības padomes loceklis.