Jaunākais izdevums

Attīstoties finanšu tehnoloģijām, pasaulē aizvien nozīmīgāku lomu investīciju tirgū ieņem savstarpējo aizdevumu platformas, kas spēj elastīgi reaģēt uz investoru pieprasījumu, nodrošinot vienkāršu un skaidru pakalpojumu, bet tajā pašā laikā piedāvājot pievilcīgu ienesīgumu.

Mūsdienās finanšu tirgos valstu robežas vairs nepastāv, un investori var izvēlēties labākās ieguldījumu iespējas, izvērtējot piedāvājumus jebkurā pasaules kontinentā. Tieši savstarpējo aizdevumu nozare visā pasaulē šobrīd uzņem straujus apgriezienus, un tiek prognozēts, ka nākotnē tā būs nozīmīgs finansējuma avots un radīs aizvien plašākas ieguldījumu iespējas. Kā liecina starptautiskās kompānijas Transparency Market Research prognozes, laika periodā no 2016. gada līdz 2024. gadam, tirgus saliktais gada vidējais pieauguma rādītājs CAGR (Compound Annual Growth Rate) pieaugs par gandrīz 50%, savukārt līdz 2025.gadam kopējie aizdevumu apjomi tuvosies jau triljonam dolāru.

Gan lieli starptautiskie investori, gan privātpersonas, kas meklē iespēju palielināt savu brīvo līdzekļu vērtību, ir novērtējuši šī ieguldījuma veida priekšrocību, ņemot vērā, ka ar tā palīdzību iespējams nopelnīt daudz vairāk, nekā uzkrājot naudu bankas depozītā, bet tajā pašā laikā neuzņemoties tik lielu risku, kā, piemēram, investējot akciju tirgos. Aizdevumu platformas ir arī nozīmīgs ekonomikas izaugsmes veicinātājs, ņemot vērā, ka tās saved kopā privātpersonas un uzņēmumus, kuriem nepieciešams papildu finansējums ar investoriem, kuri meklē peļņas iespējas. Tāpat pakalpojumu pievilcīgu padara tas, ka ieguldījumi savstarpējo aizdevumu platformās ir salīdzinoši vienkārši - jāizvēlas tikai uzticama kompānija, jāizveido konts un jāsāk investēt, turklāt sākotnēji nav nepieciešamas lielas naudas summas un ieguldījumu iespējams papildināt jebkurā brīdī.

Baltijas valstīs šī investīciju veida izaugsmes tempi pēdējos gados ir mērāmi pat ar trīsciparu skaitli, un investori meklē jaunas iespējas. Viņi vēlas produktu, kas ir vienkāršs, taču tajā piedāvā pievilcīgu atdevi un ir uzticams. Tādēļ Igaunijā vadošā savstarpējo aizdevumu platforma Bondora, kas tirgū strādā jau desmit gadus un var lepoties ar profesionāliem ekspertiem, izveidojusi piedāvājumu, pielāgojot to dažāda tipa ieguldītāju prasībām. Ņemot vērā, ka platformā iegulda personas no dažādām pasaules valstīm, un investoriem var krasi atšķirties riska apetīte, vēlmes, finansējuma apjoms, ko ieguldīt, gaidas par potenciālo peļņu un citi aspekti, izveidots investīciju pakalpojums Go&Grow, kas atbilst ikviena investora vēlmēm un piedāvā ienesīgumu līdz pat 6,75% gadā*. Pakalpojums ir ar zemāku risku, ņemot vērā, ka ieguldījumu portfelis ir diversificēts, un tam netiek piemērotas nekādas ikgadējās pārvaldīšanas maksas, turklāt sākt investēt iespējams jau no 1 eiro!

Go&Grow ir domāts sapņotājiem – izveidojot ieguldījumu kontu, investoram ir jānosaka savs vēlamais mērķis, kam uzkrāt, piemēram, automašīnas iegādei, ceļojumam apkārt pasaulei vai citu sapņu īstenošanai, kā arī, cik daudz naudas tā sasniegšanai būs nepieciešams. Kompānija palīdzēs sekot līdzi, cik vēl atlicis līdz mērķa sasniegšanai, turklāt iespējams izveidot vairākus kontus vairāku mērķu īstenošanai.

Bondora kopumā līdz šim piesaistījusi investīcijas vairāk nekā 170 miljonu eiro apmērā. Platformai savus līdzekļus uzticējuši vairāk nekā 46 tūkstoši ieguldītāju no 85 pasaules valstīm, kuri ienesīgumā nopelnījuši vairāk nekā 21 miljonu eiro.

Lai nodrošinātu vēl ērtākus ieguldījumus, Bondora mājaslapa investoriem turpmāk būs pieejama 24 Eiropas valstu valodās, tajā skaitā, latviešu valodā, kas ļaus vēl labāk izprast šo ieguldījumu veidu un investēt naudu perspektīvos aizdevumos.

Vairāk informācijas: www.bondora.com

*Kā jebkura ieguldījuma gadījumā, jūsu kapitāls tiek pakļauts riskam, un ieguldījumi nav nodrošināti. Peļņa ir līdz 6.75%. Pirms pieņemat lēmumu ieguldīt, lūdzu, apskatiet kompānijas riska paziņojumu vai, ja nepieciešams, konsultējieties ar finanšu speciālistu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Luminor bankas apvienošanas noslēdzošos soļus, Luminor Asset Management IPAS paziņojusi par Luminor Ieguldījumu plānu apvienošanu.

No 28.decembra apvienoti Luminor (N) Konservatīvais ieguldījumu plāns un Luminor (D) Konservatīvais ieguldījumu plāns, kā arī Luminor (N) Aktīvais ieguldījumu plāns un Luminor (D) Aktīvais ieguldījumu plāns.

«Līdz šim klientiem bija pieejami divi Luminor aktīvie ieguldījumi plāni un divi Luminor konservatīvie ieguldījumi plāni. Šiem ieguldījumu plānu pāriem bija līdzīgas ieguldījumu politikas, līdzīgas vai vienādas riska kategorijas, kā arī ir bijuši ļoti līdzīgi ienesīguma rezultāti pagātnē,» skaidro Iļja Arefjevs, Luminor Asset Management valdes loceklis.

«Tādēļ tika pieņemts lēmums apvienot plānus ar līdzīgu ieguldījumu politiku, pievienojot Luminor (D) Konservatīvo ieguldījumu plānu Luminor (N) Konservatīvajam ieguldījumu plānam, kā arī Luminor (D) Aktīvo ieguldījumu plānu Luminor (N) Aktīvajam ieguldījumu plānam.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc regulāro testu veikšanas ceturtdien, 29.oktobrī, Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss saņēmis pozitīvu Covid-19 testa rezultātu, informēja "airBaltic" pārstāvji.

Ievērojot iekšējos drošības un veselības pasākumus, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijas, Gauss nekavējoties devies karantīnā, kā arī visas kontaktpersonas ir apzinātas un informētas.

"Visus piesardzības pasākumus uztveru ļoti nopietni, un pēdējos astoņus mēnešus tos esmu stingri ievērojis. Esmu regulāri veicis testus piesardzības nolūkos. Šobrīd jūtos labi, un man nav nekādu simptomu. Diemžēl šobrīd nav iespējams izsekot vietu, kur notikusi inficēšanās. Mums ir stingri iekšējie veselības pasākumi, lai novērstu vīrusa izplatību un nodrošinātu mūsu darbinieku drošību un labsajūtu, taču, neskatoties uz to, notikusi inficēšanās. Šobrīd darba pienākumus pildīšu attālināti," norādīja Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko 2019. gads sola pensiju kapitāla krājējiem?

Luminor Asset Management valdes loceklis Iļja Arefjevs, 01.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pagājušais gads finanšu tirgos investoriem sagādāja nelielu vilšanos, sagaidāms, ka 2019. gadu raksturos pozitīvas izmaiņas un akciju un obligāciju vērtību kritums neturpināsies.

Turklāt sākot ar šo gadu, ir noteikti klientiem ļoti labvēlīgi komisijas maksu griesti, kas liks arvien efektīvāk darboties arī pensiju pārvaldītājiem. Tikmēr klientiem svarīgākā lieta arvien ir izvēlēties piemērotāko ieguldījumu stratēģiju, uzmanību pievēršot arī pensiju plāna ieguldījumu portfelim – kuros reģionos tiek veikti plāna ieguldījumi.

Lejupslīde 2018. gadā un ievērojami pozitīvākas prognozes šim gadam

Vērtību kritumu vienlaikus piedzīvoja gan akciju, gan obligāciju tirgi. Ir labi zināms, ka finanšu tirgi ir gan cikliski, gan svārstīgi un tas nebija pārsteigums, bet vilšanos investoriem sagādāja tieši svārstību cēloņi. Starp tiem tā saucamie tirdzniecības kari arvien pieaugošās globalizācijas apstākļos (sākumā gan starp ASV un Eiropas Savienību, gan starp ASV un Ķīnu), nespēja rast risinājumus politiskām problēmām industriāli attīstītajā Eiropā – neveiksmes ar valdības izveidi Itālijā, vēl arvien nenotikusī vienošanās par Lielbritānijas izstāšanās no ES u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Iepazīstoties ar dokumentu, mani nepameta sajūta, ka lasu feļetonu

Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas ir būtiskāks – saturs vai forma? Kā teicis slavenais arhitekts Frenks Loids Raits: "Form and function are one." Skaidrs, ka viens bez otra nevar. Tieši tas man nāk prātā, lasot jaunās Izglītības attīstības pamatnostādnes, kas publiskotas pirmajai apspriešanai.

Tā gribētos, lai lielie izglītības politikas dokumenti būtu jaunu ideju caurvīti un iedvesmojoši, bet ... Nemainīgs ir palicis pat ierastais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) stils - svarīgus dokumentus virzīt uz priekšu vasarā, kad pedagogiem ir atvaļinājums.

Iepazīstoties ar jauno dokumentu, mani nepameta sajūta, ka lasu feļetonu. Īsajā variantā it kā ietverts viss būtiskais - mērķi, uzdevumi, rezultāti un vizualizācija, bet garajā – sliktā valodā uzrakstīts sacerējums, kurā ir daudz pretrunu, tiešu tulkojumu, kaitinoši bieža dažādu terminu atkārtošana un liekvārdība, piemēram, "pierādījumos balstīta izglītības politikas veidošana", "lietotājcentrēts", "privātu līdzekļu finansētas skolas", bet "darba vidē balstītas mācības" (DBV) ir pieminēts tik bieži, ka jau sāk izklausīties pēc izsmiekla un visur izskan kā panaceja, kas visu sakārtos, it kā mācīšanās pati par sevi vairs nebūtu vērtība. Tāpat ir noplicināts arī jēdziens "uz izcilību vērsts". Dokumenta valoda ir tik infantila, ka es nespēju saturu uztvert nopietni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas ieguldīšana ir bijis aktuāls jautājums jebkuros laikos. Ikviens no mums ir vēlējies atrast labākos veidus, kā ieguldīt naudu, lai tā nestu peļņu. Mūsdienās ir pieejami dažādi veidi, kā to iespējams īstenot, tāpēc noteikti ir vērts tos izvērtēt un atrast sev piemērotāko veidu, kā ilgtermiņā iegūt papildus naudas līdzekļus. Zinoši investori regulāri meklē dažādus veidus, kā iegūt papildus naudu līdztekus jau esošajiem ienākumiem, tāpēc noteikti ir vērts iepazīties ar iespējām, ko mums var sniegt investīcijas.

Investīcijas uzņēmumu akcijās

Akciju tirgus vienmēr ir vilinājis cilvēkus no visas pasaules. Iegādājoties akcijas par zemāku cenu, ilgtermiņā ir iespējams iegūt gan maksājumus no dividendēm, gan arī pārdot akcijas, tādā veidā gūstot peļņu. Izvēloties labākās akcijas, kurās ieguldīt naudu, noteikti ir vērts pievērst uzmanību konkrētā uzņēmuma reputācijai. Izvēloties labu uzņēmumu, ir svarīgi pievērst uzmanību tam, vai tā peļņa katru gadu pieaug, vai uzņēmums ir inovatīvs, tam ir daudz sekotāju. Izcili piemēri ir Apple un Google, kuri attīstās, veidojot jaunus produktus. Tādā veidā pieaug arī šo uzņēmumu vērtība un līdz ar to arī akciju vērtība. Cilvēki, kuri ieguldīja naudu šī uzņēmuma akcijās, kad tās maksāja niecīgu summu, šobrīd iegūst apjomīgas naudas summas. Izvēloties uzņēmumus, kuru akcijas iegādāties, noteikti ir vērts pievērst uzmanību arī jūsu ikdienas interesēm. Piemēram, ja ikdienā regulāri patērējat Netflix saturu vai arī jūsu iecienītākie mobilie telefoni ir no Apple uzņēmuma, iespējams, ir vērts iegādāties šo uzņēmumu akcijas un sekot līdzi šo uzņēmumu izaugsmei, papildus arī nopelnot. Savukārt, ja dodat priekšroku izklaidei internetā, ir vērts pievērst uzmanību interneta spēļu akcijām. Lielākā daļa sporta pasākumu šobrīd nenotiek, līdz ar to krītas arī šo uzņēmumu akciju vērtība (dažās gan joprojām ir iespējams droši investēt, jo tajās pieejams online totalizators, kas ļauj sekot līdzi, piemēram, e-sporta pasākumiem). Brīdī, kad šie sporta pasākumi atsāksies, augs arī akciju vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķi alternatīvie ieguldījumi saglabājuši vērtību pat pandēmijas apstākļos.

Pieejamie dati liecina, ka viens no šādiem ieguldījumiem ir augstas klases vīns. Proti, "London International Vintners Exchange" (Liv-ex) indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, kopš šā gada sākuma sarukusi vien par 1,36%. Ņemot vērā apkārt notiekošo, šādi mēreni mīnusi nemaz tik slikts sniegums nav. "Liv-Ex 100" indeksa vērtība gada laikā samazinājusies par 3,3%, lai gan piecu gadu skatījumā tā ir palēkusies par 23,3%. Nedaudz straujāk – par 3% - šogad sarucis "Liv-ex Fine Wine 1000" indekss.

"Pirmajos šā gada mēnešos ar koronavīrusu saistītie ierobežojumi strauji mazināja pieprasījumu pēc luksusa klases vīniem bāros, restorānos un viesnīcās. Šajā pašā laikā pēc tiem auga pieprasījums no privātpersonu puses. Tagad esam nonākuši līdz aprīlim, un tirgus ir diezgan stabils," "S&P Global Market Intelligence" klāsta "Liv-ex" vadība. Piemēram, "Liv-ex" līdzdibinātājs Džastins Gibs norāda, ka iepriekšējās globālās krīzes laikā pašu labāko vīnu ražotāji sākotnēji, sevi piesakot krasam bagātības sadegšanas faktoram, bija spiesti savu dzērienu pārdot par zemāku cenu. Līdzīgi tas, ekonomikām vien lēnām veroties vaļā, varot būt arī šoreiz. "Ja tā būs, tad tas potenciāli var nozīmēt, ka investori, piemēram, ekskluzīvu Bordo (Bordeaux) vīnu jau pašā sākumā no ražotājiem varēs dabūt par pievilcīgu cenu un gūt no tā labumu vidējā un ilgākā termiņā," spriež minētais vīna eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā likt savam pensiju 2.līmeņa kapitālam pelnīt gan krītošos, gan augošos finanšu tirgos?

Luminor Pensions Latvia valdes priekšsēdētājs Iļja Arefjevs, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No finanšu tirgus svārstībām nav iespējams izvairīties, un no tām nav arī jābaidās, ja mērķis ir vairot savu kapitālu.

Galvenais ir izvēlēties optimālo ieguldījuma stratēģiju atbilstoši savam ieguldījumu periodam un attieksmei pret risku. Kļūstot negatīvam pensiju plānu ienesīgumam, pirmā reakcija ir sašutums un pat pensiju sistēmas lietderīguma apšaubīšana. Bet ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstības nevar uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem, gluži pretēji – tās var ļaut pelnīt ilgtermiņā.

Finanšu tirgus mīnusi nenozīmē zaudējumus klientiem

Izvērtējot finanšu tirgus rezultātus, svarīgi ņemt vērā, ka finanšu ieguldījumi parasti ir ilgtermiņa, tādēļ nevar izdarīt viennozīmīgus secinājumus pēc dažu mēnešu svārstībām. Arī pensiju fondu atdeve jāvērtē ilgtermiņā, līdzīgi kā iegādājoties mājokli vismaz uz 20 gadiem, par tā izdevīgumu nespriedīs, izvērtējot ikmēneša vērtību. Attīstoties ekonomikai kopumā un katram saimniekam kopjot savu nekustamo īpašumu, ir pamats uzskatīt, ka ilgtermiņā tā vērtība pieaugs. Taču šajā posmā sagaidāmi gan kāpuma, gan krituma periodi. Līdzīgi notiek arī finanšu tirgos. Situāciju ar ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstībām nevar īsti uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem. Finansiāli zaudējumi gan mājokļa piemērā, gan finanšu ieguldījumos var rasties vien tad, ja ieguldījums tiek pārdots par zemāku vērtību, nekā tika iegādāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrā līmeņa pensiju naudu ieguldīšanas riska kapitālā stimulēšanas priekšlikumiem liela pretestība, redz daudz risku, tāpēc šādu ideju tālākai virzībai atbalsta nav.

Tāds ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes darba rezultāts. Atbildīgās komisijas deputāti bija ļoti skeptiski noskaņoti, jo vairāk tāpēc, ka otrā līmeņa pensiju pārvaldnieku darba rezultāti nav iepriecinoši – plāna ieguldītāji ciešot zaudējumus, bet pārvaldnieki pelnot. Proti, pensiju plānu ienesīgums ir bijis negatīvs, turklāt šāda situācija esot novērota tikai trešo reizi, vienlaikus šo īstermiņa stāvokli nedrīkstot attiecināt uz visu laiku.

Trūkst 200 milj. eiro

«Informatīvais ziņojums ir vērsts uz to, kā panākt, lai valsts fondēto pensiju līdzekļi tiktu ieguldīti Latvijā, jo ieguldījumi riska kapitālā atpaliek ne tikai no Lietuvas un Igaunijas, bet pat no ES vidējā līmeņa,» skaidroja Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas plāno atgriezties pie ierastā

Lelde Petrāne, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa jeb 66% Latvijas iedzīvotāju pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas plāno atgriezties pie tiem pašiem preču un pakalpojumu izmantošanas, kā arī strādāšanas paradumiem, kādi bijuši iepriekš. Tikmēr 26% apgalvo, ka vairāk izmantos elektroniskos kanālus, secināts "Luminor" bankas veiktajā aptaujā.

Klātienē cilvēki visvairāk vēlas atkal piedalīties kultūras pasākumos, iepirkties un strādāt birojā.

"Varētu šķist, ka divi fiziskās distancēšanās apstākļos nodzīvoti mēneši lielākajai daļai iedzīvotāju varētu būt radījuši jaunus un paliekošus paradumus, kas pielāgoti digitālai un attālinātai ikdienai – pirkumiem internetā, kultūras pasākumu baudīšanai TV, datoros vai telefonos, strādāšanai no mājām vai saziņai ar banku attālināti. Taču "Luminor" aptaujas dati rāda, ka lielākā daļa jeb 66% Latvijas iedzīvotāju šos ieradumus neplāno saglabāt pēc ārkārtas situācijas atcelšanas un vēlas atgriezties pie saviem vecajiem paradumiem iepirkties un izmantot pakalpojumus klātienē – turklāt visvairāk to norādījuši seniori," stāsta Normunds Rudzītis, "Luminor" Privātpersonu segmenta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau trešo gadu pēc kārtas Latvijas valodas tehnoloģiju uzņēmums «Tilde» guvis uzvaru mašīntulkošanas «olimpiskajās spēlēs» WMT 2019, kas pagājušajā nedēļā noslēdzās Florencē, Itālijā.

Šogad «Tilde» sacensībās piedalījās ar savu jaunāko mašīntulku lietuviešu valodai, kuru eksperti atzina par kvalitatīvāku nekā «Google», «Microsoft» un citu tehnoloģiju milžu tiešsaistes sistēmas.

«Uzvara WMT sacensībās parāda, ka Latvijā var tik radītas pasaules mēroga mākslīgā intelekta tehnoloģijas. Tildes uzvaru nodrošina gan ilgstoši ieguldījumi pētniecībā – mūsu uzņēmumā strādā nu jau 9 zinātņu doktori, - gan cieša sadarbība ar Latvijas un Eiropas universitātēm un zinātniskajiem centriem. Jaunās mašīntulkošanas tehnoloģijas var pielāgot dažādu uzņēmumu vajadzībām, tādējādi veicinot Baltijas valstu konkurētspēju Eiropā un pasaulē,» stāsta «Tilde» valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā spēļošana uzlabo darbinieku produktivitāti

Artūrs Bernovskis, darbinieku izaugsmes platformas "Efectio" vadītājs, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa vidē spēļošana (gamification) nozīmē spēļu vai spēlēm līdzīgu elementu iekļaušanu uzņēmuma procesos, lai veicinātu iesaisti un efektivitāti.

Tas varētu ietvert punktu krāšanu, noteikta līmeņa sasniegšanu, sacensības, balvas, mērķu noteikšanu, veiksmes rādītājus u.tml. Galvenā ideja ir mudināt darbiniekus uz tādu uzvedību, kādu vēlaties redzēt vairāk, izmantojot cilvēka aizrautību iesaistīties spēlēs.Šī metode darba vietas produktivitātes palielināšanā ir visnotaļ jauna tendence, taču tā kļūst arvien populārāka pasaules uzņēmumu vidū, it sevišķi pēdējos gados, kuru laikā ir strauji attīstījušās tehnoloģijas un uzņēmuma procesu digitalizācija. Spēļošana ir saistīta ar dažādiem motivācijas paņēmieniem, kas palīdzētu cilvēkiem labāk iesaistīties savā darbā vai mācību procesā. Kā piemērs ir atlīdzības piešķiršana par sakrātajiem punktiem, kas ļauj novērtēt darbinieka sasniegumus un veicināt tālāku progresu. Savukārt mācību programmās spēļošana palīdz pārvērst saturu, kas citādi varētu šķist garlaicīgs vai novecojis, par kaut ko interaktīvu un jautru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) Izglītības fondam Start(it), kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās, ir iecelta jauna vadītāja – Evija Goluba.

Iepriekšējais fonda vadītājs Emīls Sjundjukovs ir pieņēmis jaunus izaicinājumus biznesā un turpmāk ieņems Start(it) tehniskā konsultanta amatu.

E. Golubai ir maģistra grāds politoloģijā, studējusi Latvijā un Zviedrijā. Evijai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze nevalstiskajā sektorā, arī šobrīd viņa ir padomes locekle Sabiedrībā par atklātību – Delna un valdes locekle Latvijas Debašu asociācijā (zināma kā «QUO tu domā?»). Tāpat Evija ir vairāk nekā piecus gadus darbojusies privātajā sektorā, kā arī strādājusi Zviedrijas vēstniecībā Latvijā par politisko jautājumu asistenti vēstniekam.

«Pēdējo gadu laikā man bija liels gods ar partneriem attīstīt Start(it). Rezultāti neizpalika – visā Latvijā ir palielinājusies skolēnu interese jēgpilni izmantot un apgūt datoriku, kā arī esam novērtēti starptautiskā līmenī – Start(it) tika nominēts prestižajai UNESCO Bahreinas karaļa Hamada Bin Isa Al Halifa informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izglītības balvai. Šobrīd ir pienācis laiks jauniem sasniegumiem, tāpēc novēlu Evijai sekmes fonda vadībā,» uzsver E. Sjundjukovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Iespēja bez maksas apgūt tiešsaistes datorzinātņu mākslīgā intelekta kursu

Lelde Petrāne, 06.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijas iedzīvotāji pilnveidotu savas zināšanas darbam ar tehnoloģijām un paplašinātu savas digitālās prasmes, no 6. maija ikvienam interesentam arī latviešu valodā ir iespēja apgūt tiešsaistes datorzinātņu mākslīgā intelekta (MI) kursu "Elements of AI".

Studiju kursa pildīšanai nav nepieciešamas priekšzināšanas par MI vai programmēšanas prasmes.

IT Izglītības fonds – Start(IT), kas ir oficiālais "Elements of AI" partneris Latvijā (kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU)), ir izvirzījis mērķi kursa apguvē iesaistīt vismaz 1% Latvijas sabiedrības.

"Elements of AI" ir pieejams bez maksas, tā autori ir tehnoloģiju uzņēmums "Reaktor" un Helsinku Universitāte. Kursu finansē Somijas valdība Somijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē 2019. gada ietvaros. Tulkojumu ES valodās nodrošina Eiropas Komisija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai viegli būt jaunam biznesā?

Sergejs Novikovs, uzņēmējs, SIA Vikotrans pārstāvis, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados aizvien vairāk tiek runāts par jaunu uzņēmēju paaudzi Latvijas biznesa vidē, kuri ienāk ar citu skatījumu, bez padomju pieredzes, ar citām vērtībām un vērienu.

Uz šiem uzņēmējiem tiek liktas lielas cerības un no viņiem tiek sagaidīts daudz – ilgtspējīgu uzņēmumu izveide, uzņēmēju tēla uzlabošana, biznesa paradigmu maiņa, eksporta sekmēšana u.tml. Vai tas nav par daudz prasīts, un, vai ir viegli būt jaunam biznesā? Galvenais ir gribasspēks un drosme – tas ir vienlīdz svarīgi kā jauniem, tā arī pieredzējušiem uzņēmējiem.

Katram darbam un amatam ir sava vērtība

SIA «Vikotrans» darbība ir vērsta uz transporta pakalpojumiem un kravas pārvadājumiem. Lai gan esam viens no jaunākajiem uzņēmumiem nozarē, dibināts vien 2010. gadā, raugoties no automašīnu vienību skaita, esam arī viens no lielākajiem šāda tipa uzņēmumiem Latvijā, kas veic iekšējos pārvadājumus. Apkalpojam tādus uzņēmumus kā SIA «Maxima Latvija», A/S «Dobeles dzirnavnieks», A/S «Tukuma piens», A/S «Latvijas Maiznieks», kā arī citus Latvijā un arī starptautiskajā vidē labi atpazīstamus uzņēmumus. Šis ir ģimenes uzņēmums, kas viennozīmīgi man sniedz papildus motivāciju strādāt, augt un attīstīties. Paralēli darbam iegūstu augstāko izglītību, studējot uzņēmējdarbību, jo uzskatu, ka izglītībai ir liela nozīme panākumu gūšanā. Šobrīd ieņemu vadošu amatu, taču dzīvē esmu izmēģinājis dažādus darbus, un uzskatu, ka ikvienam darbam ir sava vērtība. Savulaik strādāju par sētnieku, apkopēju, mazgājot grīdas kāpņu telpās - tolaik man bija aptuveni 14 gadi, tāpēc pelnīju kabatas naudu, kā vien spēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai esam gatavi attīstīt spēcīgus eksporta zīmolus un konkurēt pasaulē?

Jānis Zeltiņš, Vizulo valdes priekšsēdētājs, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā novērojama pieaugoša aktivitāte pašmāju uzņēmumu veidošanā, produktu ražošanā un pakalpojumu piedāvājumā. Liela daļa uzņēmumu neiztur pat vietējo konkurenci, taču nav noslēpums, ka nereti uzņēmuma ilgtspējīga darbība ir atkarīga tieši no eksporta tirgus.

Saprotams, ka eksporta tirgus nav nekāda medusmaize un konkurence ir ļoti spraiga, taču, nemitīgi strādājot pie sava uzņēmuma un produkta attīstības, ir iespējams ielauzties gan Eiropas Savienības (ES) tirgū, gan valstīs ārpus ES. Atsaucoties uz ekonomista Pētera Strautiņa nesenajiem izteikumiem, šobrīd jārēķinās, ka saistībā ar Brexit scenāriju Eiropas ekonomika tuvojas nopietniem satricinājumiem, kuru ietekme varētu būt vērta 0,7% no IKP, tā prognozē OECD. Līdz ar to eksporta tirgus diversifikācija ir aktuāls jautājums mūsu dienas kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu nozaru uzņēmumi norāda, ka darbinieku deficīts joprojām ir būtiska problēma, kuras risināšanai virkne uzņēmumu nolēmuši paši doties pie potenciālajiem darbiniekiem, piedaloties "Ātrajā randiņā ar uzņēmēju".

Tas notiks 26. februārī plkst. 14 Turības Biznesa inkubatorā un uz to aicināts ikviens darba meklētājs, jo tā ir iespēja atrast darbu dažu minūšu laikā.

Pasākums tiek rīkots, lai izvairītos no ilgstošā darba meklēšanas procesa, kurā potenciālajam darbiniekam ir jāizpēta vakances, jāsagatavo un jāizsūta CV, jāsagaida atbilde no darba devēja un tikai tad, pozitīva rezultāta gadījumā, jādodas uz interviju. "Ātrais randiņš ar uzņēmēju" ir iespēja atrast darbu ātrāk un vienkāršāk.

"Šobrīd izteikti vērojams darbaspēka trūkums ikvienā jomā un dažādos līmeņos, tāpēc šādi pasākumi ir ļoti noderīgi ikvienam. Uzņēmumam tā ir izdevība sastapt potenciālo darbinieku, savukārt darba meklētājam - tikties ar vairākiem darba devējiem vienuviet īsā laika periodā," norāda pasākuma idejas autore, Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzkrājumi finanšu tirgos vienmēr būs izdevīgāki par naudu «zeķē»

Kārlis Purgailis - IPAS CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laika ieraksti sociālajos tīklos liecina par to autoru sarūgtinājumu un vienlaikus neizpratni, uzzinot, ka viņu ieguldījumi uzkrājošajā apdrošināšanā un pensiju 2. un 3. līmenī pagājušajā gadā nav nesuši peļņu, bet gan radījuši zaudējumus. Seko jautājumi – kāpēc tā, kurš vainīgs un vai «krāt zeķē» nav izdevīgāk?

Pagājušais gads bija īpašs ar to, ka samazinājās ne tikai akciju, bet arī vairuma parāda vērtspapīru vērtība, kas vienlaikus notiek reti. Tas skaidrojams ar ASV Federālo rezervju sistēmas lēmumiem palielināt dolāru procentu likmes, kas tiešā veidā ietekmē parāda vērtspapīru vērtību. Rezultātā, neraugoties uz ieguldījumu diversifikāciju gan konservatīvākiem, gan riskantākiem ieguldījumu portfeļiem, tai skaitā pensiju plāniem, bija negatīva atdeve. Turklāt ne jau tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Labā ziņa ir tā, ka pēc izteikti negatīva decembra rezultāta janvāris ir sācies ar atkopšanos, akciju indeksiem pieaugot. Taču nervozitāte tirgū diemžēl saglabājas, un šis gads solās būt diezgan svārstīgs. Tajā pašā laikā skaidrs ir viens – «krāt zeķē» vienmēr ir bijis un būs visneizdevīgākais variants, jo inflācijas rezultātā nauda garantēti zaudēs daļu savas vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēz teikt, ka ierindas ieguldītājiem ceļā uz panākumiem sprunguļus spieķos liek emocijas. Spriežot par saviem ieguldījumiem, piemēram, vērtspapīru tirgū, dažādiem jaunumiem tiek pievērsta pārspīlēta uzmanība, kas savukārt jau var nozīmēt, ka, neskatoties uz sākotnējiem nodomiem, tiek pieņemti nepareizi lēmumi, kas mazina peļņu vai pat sliktākajā gadījumā iedzen lielākos zaudējumos.

Arī slavenais investors Bendžamins Greiems teicis: “Investora galvenā problēma – pats lielākais ienaidnieks, visticamāk, būs viņš pats.”

“Oxford Risk” izpētījis, ka investori gadā, paļaujoties uz emocionāliem ieguldījumu lēmumiem, savu ieguldījumu atdevi vidēji apcērp aptuveni par 3%, ziņo “Financial Times.” Turklāt paaugstināt stresa periodos, par kādu var uzskatīt arī šo pandēmiju, šāds neiegūtais apmērs gadā varot pieaugot līdz 6-7%.

Piedomāšana par dažādiem psiholoģiskajiem faktoriem un dažādu domāšanas aizspriedumu klātbūtnes apzināšanās sevišķi svarīga varētu būt šīs pandēmijas laikā. Dažādi ieguldītāju apsekojumi liecina, ka, pandēmijā daudziem atrodoties mājās, pasauli pāršalcis mazo investoru vērtspapīru tirdzniecības bums. Arī Latvijā pēdējā laikā nosacījumi to pašu akciju mīšanai kļuvuši arvien draudzīgāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Latvija 2004. gadā iestājās ES, mūsu valsts ir saņēmusi ES subsīdiju un atbalsta mehānismu finansējumu. Pateicoties šiem naudas līdzekļiem, ir uzbūvēti ceļi, attīstīta infrastruktūra un īstenoti neskaitāmi būtiski projekti, kas uzlabojuši mūsu ikdienu.

Lai gan ir pagājuši sešpadsmit gadi kopš šī brīža, man šobrīd vairāk kā nekad rodas jautājums – vai tik liela valsts pārvaldes paļaušanās uz ārējo finansējumu ir ilgtspējīga?

Turklāt Covid-19 pandēmija vēl vairāk saasina šo jautājumu, jo Latvija un arī citas valstis vairs nav tik spējīgas uzturēt veselīgu līdzsvaru starp finanšu līdzekļu aizņemšanos un ieguldīšanu projektos, kas uzlabos mūsu valsts produktivitāti un spēju atmaksāt aizdevumus. Tāpēc rodas loģisks jautājums, vai mēs spēsim saglabāt mūsu ekonomisko apriti, ja izsīks ES finansējums?

Valsts finansējuma piešķiršanai vajadzīga ilgtermiņa vīzija

Covid-19 pandēmijas dēļ, Latvijas valsts parāds šogad ir palielinājies par vairāk nekā diviem miljardiem eiro. Pat ja procentu likmes ir bijušas zemākas nekā jebkad, parāds tomēr būs jāatdod visai sabiedrībai. Atmaksa notiks vai nu palielinot nodokļus vai samazinot izdevumus – neviena no šīm iespējām nebūs labvēlīga Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2018. gada ir būtiski samazinātas izmaksas par ieguldījumu plānu pārvaldīšanu, kas ļāvis ietaupīt ievērojamu līdzekļu apjomu, liecina informācija Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Gan fiksētās komisijas maksas samazinājums, gan mainīgās komisijas maksas aprēķina metodoloģijas pārmaiņas pensiju 2. līmeņa dalībniekiem divu gadu laikā ļāvušas ietaupīt kopumā aptuveni 62 miljonus eiro un samazināt pārvaldīšanas izmaksas (tajā skaitā, turētājbankas izmaksas un citas izmaksas) uz pusi, lēš centrālās bankas eksperti.

Pensiju pārvaldīšanas izdevumu relatīvais apmērs tagad ir tuvāks citu OECD valstu attiecīgajiem izdevumiem.

Jaunās prasības nosaka, ka maksimālā piemērojamā atlīdzība (t.sk. atlīdzības mainīgā daļa) konservatīvajiem plāniem nedrīkst pārsniegt 0,85%, savukārt sabalansētajiem un aktīvajiem plāniem – 1,1%. 2017. gadā maksimālais komisijas maksas apmērs bija attiecīgi 1,5% un 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP palielinājās par 0,7%.

2019. gada 3. ceturksnī lauksaimniecības nozarē vērojams būtisks pieaugums par 29,5%, savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozare un zivsaimniecības nozare ir samazinājušās par 3,7% un 18,7%.

Ieguves rūpniecībā samazinājums bija gan smilts un grants karjeru izstrādē par 21,2%, gan kūdras ieguvē – par 7,3%.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1%. To veicināja ražošanas apjomu pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3%, būvmateriālu ražošanā – par 2,5%, pārtikas produktu ražošanā – par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru