Jaunākais izdevums

Pārtikas piedevu un dzērienu ražotājs «Ilgezeem» šogad ir sācis realizēt produkciju Izraēlā, Irānā, Maldīvu salās, Nīderlandē un Somijā, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma Mārketinga un pārdošanas daļas vadītājs Rihards Jablokovs.

Viņš pastāstīja, ka uzņēmumam šis gads ir ļoti piepildīts ar aktivitātēm eksporta jomā. «Bijām 12 starptautiskos pasākumos, izstādēs vai citos pasākumos, kas ir pielīdzināmi izstādēm, tiekoties ar klientiem un prezentējot produkciju. Eksporta virzienā paveikts liels darbs, mums izdevās iegūt jaunus klientus Izraēlā, kur atsākām eksportēt produkciju pēc pārtraukuma,» sacīja Jablokovs, piebilstot, ka tāpat uzņēmumam izdevās piesaistīt jaunu klientu Irānā un sākt eksportu uz Maldīvu salām, kā arī uzsākta sadarbība ar Somiju un Nīderlandi.

Jablokovs paskaidroja, ka uz Izraēlu, Irānu un Maldīvu salām uzņēmums patlaban eksportē produkcijas konteinerus, turpretī uz Nīderlandi un Somiju tiek vesti mazāki apmēri - divas līdz piecas paletes ar produkciju. Irānā un Maldīvu salās atšķirībā no citiem tirgiem nav pieejami «Ilgezeem» alkoholiskie dzērieni, bet tiek eksportēti tikai bezalkoholiskie dzērieni.

Viņš atgādināja, ka līdz šim uzņēmums arī Krievijā nepārdeva alkoholiskos dzērienus, bet šajā valstī realizēja tikai kvasu. Tomēr šogad uzsākta medalus piegāde uz Krieviju. «Atradām izplatītāju Krievijā Sanktpēterburgā, turp aizsūtot pirmās kravas ar produkciju. Mums ir pārrunas arī ar vienu lielu Krievijas uzņēmumu, kuram plānojam piedāvāt mūsu otra zīmola produkciju,» teica Jablokovs.

Tāpat viņš pastāstīja, ka uzņēmums šogad sāka aktīvāk izplatīt medalu Igaunijā, kur līdz šim tas bija pieejams tikai izlejamā veidā. Tagad Igaunijā pieejams arī medalus stikla pudelēs.

Jau ziņots, ka «Ilgezeem» pagājušajā gadā strādāja ar 4,92 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 36,6% un bija 177 724 eiro.

«Ilgezeem» ir dibināts 1995.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmums uz pusēm pieder divām privātpersonām - Robertam Volfam un Viktoram Ogņanovam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ilgezeem saņēmis finansējumu rūpnīcas modernizācijai

Žanete Hāka, 16.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzērienu ražotājam SIA "Ilgezeem" reģistrēta 615,35 tūkstošu eiro vērta komercķīla, liecina "Lursoft" dati.

Ķīlas ņēmējs ir AS "Luminor Bank". Ar komercķīlu nodrošināti visi komercķīlas ņēmēja prasījumi pret komercķīlas devēju, kas izriet no 2020.gada 9.jūnija kredīta līguma un visiem tā grozījumiem un pārjaunojumiem.

Par labu bankai SIA "Ilgezeem" ieķīlājis savus krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības.

"Lursoft dati rāda, ka šobrīd SIA "Ilgezeem" reģistrētas trīs aktīvas komercķīlas.

Uzņēmuma Tirdzniecības un Mārketinga nodaļas vadītājs Rihards Jablokovs portālam db.lv skaidro, ka SIA "Ilgezeem" (Iļģuciema kvasa, medalus, alus ražotājs) saņēmis finansējumu rūpnīcas modernizācijai un attīstībai.

Runājot par Covid-19 ietekmi uz uzņēmuma darbību, viņš stāsta, ka pandēmijas laikā uzņēmuma iesala dzērienu apgrozījums vairākās mazumtirdzniecības veikalu ķēdēs krities par 10-35%, savukārt dažās ķēdēs kritums nebija novērojams. Vidējais mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bijis 7-10% robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ilgezeem no plastmasas neatteiksies

Ilze Žaime, 16.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības vietā tirdziņā bija ieradusies ar savu trauku - 3 litru burku, lūdzot pārdevējai tajā iepildīt izlejamo kvasu. Taču tas klientei tika atteikts norādot, ka produkcija tiek pildīta tikai uzņēmuma izsniegtajā plastmasas iepakojumā un vienīgā iespēja ir dzērienu sākotnēji iepildīt plastmasas pudelē un pēc tam pārliet burkā. Vērsāmies pie SIA «Ilgezeem» vadības, lūdzot skaidrot situāciju.

Uzņēmumā apliecināja, ka SIA «Ilgezeem» izlejamie dzērieni ir iegādājami tikai vienreizējai lietošanai paredzētā plastmasas iepakojumā.

Arī iegādājoties alkoholiskus dzērienus glāzēs, jārēķinās ar to, ka tie vispirms tiks ielieti pudelēs, pēc tam pārlieti glāzēs. Kā skaidro uzņēmumā iemesls tam ir augsto higiēnas prasību nodrošināšana. Dzērieni pudelēs tiek uzpildīti no tam speciāli paredzētām iekārtām un speciāliem izlejamajiem krāniem, kas nedrīkstot nonākt saskarsmē ar nevēlamām baktērijām. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) regulāri veicot laboratoriskus izmeklējumus, lai pārliecinātos, ka iekārtas ir tīras. Šie krāni ir pielāgoti tikai viena veida pudelēm un darbojas zem augsta spiediena, tādēļ nav iespējams no tiem uzpildīt glāzes vai, piemēram, stikla pudeles. Uzņēmumā akcentē - tas nevar paļauties, ka visu pircēju personīgās pudeles atbildīs nepieciešamajām prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktu ražotājs «Ilgezeem» («Iļģuciema kvass», «Veselība» «Iļģuciema alus») pagājušajā gadā strādāja ar 4,815 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 95,6% - līdz 303 046 eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pērn kompānija strādāja pie ražošanas procesu efektivitātes uzlabošanas un izdevumu optimizēšanas. Kompānija pabeidza arī vienu Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstītu projektu ar mērķi modernizēt ražošanas iekārtas, kā arī iesniedza jaunu projekta pieteikumu, lai iegūtu atbalstu no ES fondiem.

Tāpat kompānijas vadība atgādina, ka aizvadītajā gadā izstrādāja vairākas klasiskā alus šķirnes, kā arī sāka ražot vairāku veidu sidrus, kuri paredzēti tikai eksportam, ņemot vērā augsto akcīzes nodokli sidriem Latvijā. Tāpat kompānija sāka ražot bezalkoholiskos dzērienus «Morss» un «Veselības dzērienu» bez cukura.

2018.gadā «Ilgezeem» piedalījās arī vairākās starptautiskajās izstādēs, kā arī turpināja sadarbību ar partneriem no Palestīnas, Kuveitas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Irānas, Korejas, Šanhajas, Honkongas, Maldīvu salām, Izraēlas un Spānijas. Kompānija ieguva HALAL standarta produktu apstiprinājumu eksportam uz valstīm, kurās dominējošā ir islāma ticība. Arī šogad plānots piedalīties starptautiskās izstādēs ārpus Latvijas ar mērķi piesaistīt eksporta partnerus, tostarp NVS valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktu ražotājs SIA Ilgezeem reģistrējis divas jaunas komercķīlas, ar kurām uzņēmums par labu AS Luminor Bank ieķīlājis krājumus, pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Lai gan ieķīlātās mantas apraksts abām komercķīlām ir vienāds, vienas komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 469 tūkstoši eiro, bet otras - 1,26 miljoni eiro. Ar abām komercķīlām nodrošināti prasījumi, kas izriet no diviem dažādiem kredīta līgumiem. Komercķīlas reģistrētas 22.martā.

Lursoft izziņa liecina, ka SIA Ilgezeem ir aktuālas sešas komercķīlas.

SIA Ilgezeem dibināts 1995.gadā un tas ražo tomātu mērces un kečupus, sinepes un majonēzes, kā arī kvasu un citus bezalkoholiskos dzērienus. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro, un tas vienādās daļās (pa 50% kapitāla daļu) pieder Viktoram Ogņanovam un Robertam Volfam.

2017.gadā SIA Ilgezeem strādāja ar apgrozījumu 4,412 miljonu eiro apmērā un uzņēmuma peļņa bija 155 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja vidēji 114 darbiniekus tajā gadā, un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 1,044 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas kopīgs ārvalstu tiešajām investīcijām, eksportam un holesterīnam?

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktu ražotāja SIA Ilgezeem apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 4,9 miljonus eiro, DB pastāstīja uzņēmuma pārstāve Alīna Kļaviņa.

2017.gadā apgrozījums bija 4,4 miljoni eiro, tādējādi gada laikā tas pieaudzis par 11%. Dzērienu segmentā apgrozījums audzis par 16%. Uzņēmums ražošanā ieviesis jaunu limonādi – Sulunāde ar divām garšām – ābolu un ābolu-upeņu, tāpat kvasam tiek piedāvāts jauns kvass - Baltais Iļģuciema kvass. Veselības dzērienam tiks ieviestas jaunas garšas – upeņu un bez cukura, kā arī trīs jaunas garšas medalum gan Latvijas tirgum, gan eksportam. Arī alum plānots ieviest trīs jaunas garšas eksporta tirgiem un ābolu-ķiršu sidru fasēt mazajās 0,33 litru pudelēs eksporta tirgiem.

Lai šos plānus īstenotus, Ilgezeem reģistrējis divas komercķīlas - vienas komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 469 tūkstoši eiro, bet otras - 1,26 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vājš ārējais pieprasījums turpina negatīvi ietekmēt preču eksporta izaugsmi

Finanšu ministrija, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada oktobrī liecina, ka preču eksports turpina balansēt uz krituma robežas.

Preču eksporta vērtība 2019. gadā oktobrī bija vien par 0,5% lielāka nekā pirms gada. Fiksētais eksporta kāpums novembrī atspoguļo eksporta attīstību 2019. gadā kopumā, jo desmit mēnešos preču eksporta vērtība palielinājās vien par 0,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, pretstatā 10,5% pieaugumam 2018. gada attiecīgajā periodā. Vājo eksporta attīstību šogad lielā mērā ietekmē vājš ārējais pieprasījums, kas atspoguļojas caur ievērojami zemāku ekonomikas attīstību Eiropas Savienībā (ES) nekā iepriekšējos gados.

Novembrī ir pieejami dati par ekonomikas izaugsmi ES šā gada trīs ceturkšņos, kas liecina, ka ES ekonomikas attīstība sabremzējās līdz 1,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, kamēr vēl 2018. gada attiecīgajā periodā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums bija 2,1%. Ekonomikas attīstību negatīvi ietekmē ārējā pieprasījuma kritums globālās tirdzniecības saspīlējumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktu, alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu ražotāja SIA «Ilgezeem» valdē vakar reģistrētas izmaiņas, vēsta Klientu Portfeļa monitorings.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma uzņēmuma valdē atgriezies ražošanas uzņēmuma līdzīpašnieks Roberts Volfs, kurš iecelts par valdes priekšsēdētāju. Kopā ar viņu valdē amatu ieņem Igors Lukjaņuks.

2018.gadā ražotāja apgrozījums sasniedza 4,81 miljonu eiro un pārskata gadu tas noslēdza ar 303 tūkstošu eiro peļņu. No kopējā apgrozījuma 76,1% pērn nodrošinājis vietējais tirgus.

SIA «Ilgezeem» gada pārskatā teikts, ka 2019.gadā uzņēmums plāno turpināt darbu pie tālākas procesu efektivitātes celšanas visos ražošanas posmos un pārdošanā, paredzot arī jaunu produktu ieviešanu.

Aizvadītajā gadā ražotājs ar darba vietām nodrošinājis 111 darbiniekus un VID administrētajos nodokļos samaksājis 1,32 milj.EUR, no kuriem 0,33 milj.EUR – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmumi eksporta tirgos aizvien biežāk lepojas ar Latvijas zīmolu

Dienas Bizness, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijas produktu un pakalpojumu eksporta apjomi, gan lielo eksporta uzņēmumu skaits turpina strauji pieaugt, turklāt uzņēmumi aizvien biežāk eksporta tirgos lepojas ar Latvijas zīmolu, liecina eksporta atbalsta kustības The Red Jackets veiktais pētījums par Latvijas eksporta jomas tendencēm 2017. gadā.

Latvijas pakalpojumu eksports pēdējo piecu gadu laikā ir demonstrējis stabilu augšupeju, pieaugot par vidēji 6% gadā un veidojot turpat trešdaļu no kopējās valsts eksporta vērtības. Lielo eksportētāju - uzņēmumu, kuru gada apgrozījums ir virs 2 miljoniem, - skaits pēdējo pāris gadu laikā pieaudzis par 179 uzņēmumiem. Īpaši zīmīgi, ka starp eksporta līderiem aptuveni puse - 48% jeb 733 uzņēmumu - eksportē ar Latvijā radītu zīmolu, kas ir par 112 vairāk nekā divus gadus iepriekš.

Straujāk augošā nozare šo zīmolu vidū ir loģistika – to pārstāv 28% lielo eksportētāju, nākamā lielākā eksportētāju grupa ir kokapstrāde, ko pārstāv 14% uzņēmumu, bet lielāko kritumu lielo eksportētāju vidū šobrīd uzrāda pārtikas un dzērienu ražošanas joma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ārējais pieprasījums – kas tas ir un ko dara

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa brīdim izskan ziņas, ka eksports audzis ārējā pieprasījuma dēļ vai iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi stiprinājis ārējais pieprasījums. Kas īsti ir ārējais pieprasījums? Lai tas nebūtu tikai skaists vārdu virknējums, vēlos nedaudz vairāk pastāstīt par ārējā pieprasījuma būtību, novērtēšanu un izmantošanas iespējām.

Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuras iekšzemes izaugsmi lielā mērā ietekmē eksporta veikums. Domājot par eksportu, svarīgi ir ne tikai, ko uzņēmumi Latvijā māk un spēj saražot, bet arī, kas būs šo preču un pakalpojumu noieta tirgi. Jāspēj ne tikai saražot, bet arī pārdot. Šeit eksporta attīstībā lielu lomu spēlē ārējais pieprasījums.

Ārējais pieprasījums raksturo preču un pakalpojumu daudzumu, ko ārvalstu patērētāji kādā noteiktā laika periodā pie noteikta cenu līmeņa spēj un vēlas iegādāties. Šis pieprasījums tiek sadalīts starp attiecīgajā valstī pašu saražoto un to, ko piedāvā šīs valsts tirdzniecības partnervalstis. Ja pieprasījums strauji aug kādā attālā valstī, uz kuru Latvijas uzņēmēji neeksportē vai eksportē maz, piemēram, Brazīlijā, uzņēmējs var mēģināt paplašināt noieta tirgus, bet tas prasa laiku, turklāt ne vienmēr ir ekonomiski izdevīgi. Vismaz īstermiņā, visticamāk, lielos apmēros preces uz turieni no Latvijas nevedīsim. Savukārt, ja pieprasījums pieaug Lietuvā, Igaunijā vai Zviedrijā, tas jau ir pavisam cits stāsts un reāls potenciāls Latvijas ražotājiem, kas ir gatavi eksportēt uz šīm valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Straujāk augošais Latvijas ārējās tirdzniecības segments – pakalpojumu eksports

Anda Asere, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas pakalpojumu eksporta vērtība augusi par 29%.

Par to liecina kustības "The Red Jackets" veiktais pētījums par pašmāju eksporta nozares tendencēm. Vienlaikus produktu eksporta vērtība ir pieaugusi par 21%.

Lielo eksportētāju skaits, kuru apgrozījums pārsniedz vienu miljonu eiro, 2018. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, ir palielinājies par 145 uzņēmumiem un veido 9,4% pieaugumu. 51% no šiem uzņēmumiem ārzemēs sevi piesaka ar Latvijā radītu zīmolu.

Arī kopējais Latvijas preču un pakalpojumu eksporta vērtības apjoms 2018. gadā pieaudzis par 18% jeb no 15,1 miljonu eiro uz 17,9 miljoniem eiro. Tas liecina, ka arvien vairāk Latvijas uzņēmumu uzdrīkstas virzīties ārējos tirgos, stiprinot kopējo eksportēšanas pieredzes un zināšanu bāzi valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauni spēles noteikumi preču un pakalpojumu starpniecības pakalpojumu piedāvāšanai interneta platformās

Rolands Valdemārs, zvērināts advokāts, BDO Law, Zvērinātu advokātu birojs, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zemais eksporta apjoms Daugavpilī un Rēzeknē ir liels risks šo pilsētu nākotnei

Db.lv, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš ir veicis pētījumu par Latvijas reģionu, pilsētu un novadu eksportu — par to spēju gūt ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus citviet Latvijā un pasaulē.

Pētījums apstiprina, ka ne tikai ekonomikā kopumā, bet arī eksportā lielu nozīmīgu lomu ieņem Rīga un tās apkārtne, taču iegūtie dati ļauj gūt arī detalizētāku priekšstatu par eksportu un tā potenciālu citos Latvijas reģionos, pilsētās un novados.

«Piemēram, augsti attīstītajos reģionos ir novadi, kuros eksporta aktivitāte ir īpaši augsta. Pirmkārt, Mārupes novada eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju krietni pārspēj visus pārējos novadus un pilsētas,» komentē Strautiņš. Tas saistīts ar lidostas un saistīto uzņēmumu atrašanos Mārupes tuvumā, kā arī spēcīgiem ražotājiem metālapstrādes, kosmētikas, plastmasas u.c nozarēs, kā arī IT pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panākt, lai eksports sasniedz pat ASV?

Toms Auškāps, AS Balticovo komunikācijas un attīstības direktors, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav noslēpums, ka katra ražotāja interesēs ir iemantot pircēju uzticību un apliecināt sevi esošos un jaunos tirgos, piedāvājot nemainīgi labu produktu klāstu, kas ir konkurētspējīgs ar citu ražotāju piedāvājumu. Eksports ir viena no ražotāju prioritātēm, tiecoties pēc iespējas sevi pierādīt ne tikai vietējā tirgū, bet arī tālākās zemēs.

Lēmumu eksportēt uzņēmums parasti pieņem brīdī, kad vietējais tirgus jau ir apgūts un tā ražošanas jauda pārsniedz vietējo pirktspēju, vai arī ja tam ir izredzes iegūt lielāku peļņu citā tirgū. Taču pirms eksporta uzsākšanas svarīgi ir konsultēties ar ekspertiem un saprast, ka eksporta tirgus apgūšana prasa nopietnu plānošanu, kā arī finanšu resursus eksporta stratēģijas realizēšanai. Stratēģijā jāizvirza eksporta mērķi, jāformulē piedāvājums un eksporta plāns. Šo stratēģiju ir būtiski veidot vairāku gadu perspektīvā, to periodiski pārskatot un izvērtējot, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju kā vietējā, tā eksporta tirgū.

Pirms eksporta stratēģijas izstrādes katram uzņēmumam ir jāizvērtē, kādos apmēros ir apgūts vietējais tirgus un vai ir izmantotas visas tā piedāvātās iespējas, jo jaunu tirgu apguve ir ļoti darbietilpīgs process. Mēs Balticovo to ļoti labi apzināmies, ņemot vērā, ka aptuveni 70% no mūsu uzņēmuma apgrozījuma ģenerē eksports uz vairāk nekā 20 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,5 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,5 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 2,6 %, savukārt importa vērtība pieauga par 8,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,43 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sarūkot no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 11,63 miljardus eiro – par 576,8 miljoniem eiro jeb 5,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,2 miljardus eiro (palielinājums par 107,2 milj. eiro jeb 2,1 %), bet importa – 6,43 miljardus eiro (pieaugums par 469,6 milj. eiro jeb 7,9 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada maijā salīdzinājumā ar 2018. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,2 % mazāka, bet importa par 12 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 2,2 %, bet importa – pieauga par 3,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 0,9 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 3,1 %, bet importa vērtība samazinājās - par 0,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,04 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 42 % līdz 43 %.

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,25 miljardus eiro – par 356,7 miljoniem eiro jeb 2,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 7,22 miljardus eiro (palielinājums par 47,3 milj. eiro jeb 0,7 %), bet importa – 9,03 miljardus eiro (pieaugums par 309,4 milj. eiro jeb 3,5 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 1,5 % un importa par 6,7 % mazāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 1,6 % un importa – par 3,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārējās tirdzniecības aktivitātes kritums visā pasaulē saistībā ar Covid-19 pandēmiju turpina negatīvi ietekmēt Latvijas preču eksportu, norāda Finanšu ministrija.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada maijā liecina, ka preču eksporta vērtība veidoja 906,1 milj. eiro, kas bija par 2,3% zemāka nekā aprīlī un par 16,8% zemāka salīdzinājumā ar pērnā gada maiju.

"Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme tieši uz preču eksportu ir atspoguļojusies nedaudz ar novēlošanas, jo koronavīrusa izplatība pirmām kārtām ietekmēja pakalpojumu sektorus, it īpaši pasažieru pārvadājumus, izmitināšanas, ēdināšanas un izklaides pakalpojumus, par ko liecina arī statistiskie dati," skaidro ministrijā.

Šā gada martā, kad jau vairākās pasaules valstīs bija noteikti stingri ierobežojumi koronavīrusa izplatības mazināšanai, Latvijas preču eksporta vērtība bija iepriekšējā gada līmenī, neuzrādot pandēmijas ietekmes pazīmes. Savukārt, pakalpojumu eksporta vērtība jau martā būtiski samazinājās, kopumā par 13,8%, kritumam palielinoties aprīlī līdz 30,5% salīdzinājumā ar pērna gada martu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Nosaukti Latvijas izcilākie eksporta zīmoli

Dienas Bizness, 23.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksporta atbalsta iniciatīva The Red Jackets nosaukusi 20 izcilākos un veiksmīgākos Latvijas eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes. Pasākumā svinīgi atklāta arī Latvijas eksporta izcilnieku digitālā platforma, kas interaktīvā veidā stāstīs par 100 veiksmīgiem eksporta uzņēmumiem, to klātbūtni un sasniegumiem pasaules tirgos.

Red Jackets titulu šogad saņēma 20 eksporta izcilnieki, kas nes Latvijas vārdu pasaulē: Biznesa augstskola «Turība», D8 Corporation, EKJU, Elko Grupa, Krassky, Kreiss, LATRAPS koop.sabiedrība, Latvijas Piens, Latvijas Universitāte, Nordtext, Peruza, Pharmidea, Printful, Skonto Prefab, Tenapors, TestDevLab, Troll Smiltene, Twino, X Infotech, Z-Light. Sarkanās žaketes saņēma arī četri no iepriekšējos gados Rising Stars titulu ieguvušajiem uzņēmumiem, kuri dažu gadu laikā ir strauji auguši, pārsniedzot 1 miljona eiro eksporta apgrozījuma slieksni: Pure Chocolate, Vizulo, Brain Games un Infogr.am. Rising Stars tituls un simboliskās sarkanās vestītes tika pasniegtas desmit uzlecošajām eksporta zvaigznēm un daudzsološiem uzņēmumiem: Anatomy Next, Art Fairs Service, CakeHR, Edurio, Ette-Tete, Mintos, Nordigen, One Wolf, PlayGineering Systems un Sonarworks. Zīmīgi, ka 8 no 10 titulētajiem uzņēmumiem darbojas IT nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols Graci šogad eksporta īpatsvaru plāno palielināt par 20%

Izdevniecības Dienas bizness informācijas platforma DB HUB uzsākusi jaunu projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Pirmā ekspedīcija notika SIA Felici ražotnē Ādažos, kur ar zīmolu Graci top mušļi un putras.

Iegūt sertifikātu

Šobrīd zīmola Graci eksporta īpatsvars veido vairāk nekā 50% no realizācijas apmēra, bet uzņēmuma mērķis ir to piecu gadu laikā palielināt līdz pat 70%, stāsta Graci idejas autore un uzņēmuma vadītāja Alise Balgalve. «Lai iegūtu sadarbības partneri, jāiegulda lieli līdzekļi, bet ar to vien nepietiek, jo būtiski ir saglabāt lojalitāti,» uzsver A. Balgalve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kā pārdot lidmašīnu

Egons Mudulis, 07.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaisa kuģu būvē un apkalpošanā izaicinājumu netrūkst.

Grūtības saņemt finansējumu, nepilnības valsts izglītības sistēmā, darbaspēka trūkums – tie ir tikai daži no problēmjautājumiem, ar ko ikdienā saskaras Latvijas gaisa kuģu būvētāji un apkalpotāji, kuri Latvijas aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs diskutēja gan par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, gan par eksporta tirgu paplašināšanu.

Pirms neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros šeit tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana un tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze, norāda LAD. Kaut arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, tomēr Latvijā ir vairāki piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu, norāda Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai esam gatavi attīstīt spēcīgus eksporta zīmolus un konkurēt pasaulē?

Jānis Zeltiņš, Vizulo valdes priekšsēdētājs, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā novērojama pieaugoša aktivitāte pašmāju uzņēmumu veidošanā, produktu ražošanā un pakalpojumu piedāvājumā. Liela daļa uzņēmumu neiztur pat vietējo konkurenci, taču nav noslēpums, ka nereti uzņēmuma ilgtspējīga darbība ir atkarīga tieši no eksporta tirgus.

Saprotams, ka eksporta tirgus nav nekāda medusmaize un konkurence ir ļoti spraiga, taču, nemitīgi strādājot pie sava uzņēmuma un produkta attīstības, ir iespējams ielauzties gan Eiropas Savienības (ES) tirgū, gan valstīs ārpus ES. Atsaucoties uz ekonomista Pētera Strautiņa nesenajiem izteikumiem, šobrīd jārēķinās, ka saistībā ar Brexit scenāriju Eiropas ekonomika tuvojas nopietniem satricinājumiem, kuru ietekme varētu būt vērta 0,7% no IKP, tā prognozē OECD. Līdz ar to eksporta tirgus diversifikācija ir aktuāls jautājums mūsu dienas kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru