Finanses

Intervija: Apdrošinātāji jāiesaista privātajā obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā

Žanete Hāka, 02.06.2016

Jaunākais izdevums

Latvijā vidējā apdrošināšanas prēmija vēl nav sasniegusi pirmskrīzes līmeni.

Kaut arī aizvadītajā gadā apdrošināšanas tirgū noritēja aktīva konsolidācija, daļai apdrošinātāju šeit nāksies slēgt darbību vai pievienoties kādai citai starptautiskajai grupai, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka AAS Gjensidige Baltic vadītājs Latvijā Aleksandrs Rjabovs.

Apdrošinātāju darbību, pēc viņa domām, nākotnē ietekmēs arī obligātās veselības apdrošināšanas modelis. Pēc viņa teiktā, apdrošinātājiem būtu tajā jāiesaistās. Privātā obligātās veselības apdrošināšanas sistēma, atšķirībā no valsts sistēmas, veicinātu konkurenci nozarē. Apdrošinātāji konkurēs savā starpā, piedāvājot klientiem labākus segumus un zemākus tarifus, bet ārstnieciskās iestādes konkurēs, lai noslēgtu sadarbības līgumus ar apdrošinātājiem. Konkurence neļaus cenām nepamatoti kāpt uz augšu, bet katram pacientam būs nodrošināta izvēles brīvība, jo viņš varēs izvēlēties sev piemērotāko programmu. Neefektīviem pakalpojumu sniedzējiem nāksies mainīt savu biznesa modeli, bet valstij nebūs jāfinansē vai, pareizi sakot, nebūs jādotē tās medicīniskās iestādes, kas strādā nekvalitatīvi.

Otrs variants ir celt nodokļus vai ieviest vēl vienu nodokli, kas tiks novirzīts ārstniecisko izdevumu segšanai. Pie šī scenārija nav skaidrs, kas kontrolēs medicīniskās iestādes, cenas, kā tiks nodrošināta konkurences vide veselības aprūpē. Valstij būs jāuzņemas vēl viena funkcija – administrēt šo sistēmu, kas, mūsuprāt, neatbilst brīva tirgus loģikai. Esmu pārliecināts, ka darba devēji nebūs apmierināti ar nodokļu celšanu, jo arī bez tā mēs visu laiku sūdzamies par to, ka nodokļu nasta ir liela un samazina Latvijas ekonomikas konkurētspēju, uzsver A. Rjabovs.

Visu interviju iespējams izlasīt ceturtdienas, 2.jūnija, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Darbinieku veselību pārsvarā apdrošina lielie un vidējie uzņēmumi

Rūta Kesnere, 21.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - AAS Gjensidige Baltic jāmaksā 100 000 eiro atlīdzība par bērna un mātes nāvi Čaka ielā

Žanete Hāka, 02.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēmusi noteikt morālā kaitējuma atlīdzības izmaksu 100 tūkstošu eiro apmērā un tiesāšanās izdevumu segšanu AAS Gjensidige Baltic par negadījumu, kad Rīgā, Aleksandra Čaka ielā, trolejbuss notrieca bērnu un viņa māti.

Traģiskais satiksmes negadījums, notika Rīgā 2014. gadā maija beigās Rīgā, Aleksandra Čaka ielā, trolejbuss, kuru vadīja 1954. gadā dzimusi sieviete, uz gājēju pārejas notrieca 1982. gadā dzimušu sievieti un viņas 2009. gadā dzimušo meitu. Abas cietušās no gūtajiem ievainojumiem mira.

Apdrošināšanas kompānija Gjensidige Baltic, kura ir apdrošinājusi pašvaldības SIA Rīgas satiksme civiltiesisko atbildību ar apdrošināšanas līgumu, kurš tika noslēgts atbilstoši tajā brīdī spēkā esošajiem tiesību aktiem, vīrietim par viņa sievas un bērna nobraukšanu ar trolejbusu izmaksājusi likumā noteikto apdrošināšanas atlīdzību par nemateriālajiem zaudējumiem. Gjensidige sedza arī materiālos zaudējumus – bēru izdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AAS Gjensidige Baltic atklājis pēc Norvēģijas parauga izveidoto personāla apmācības struktūrvienību Gjensidige akadēmija, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunā akadēmija ir liels solis pretim vēl apmierinātākam klientam un, redzot mērķtiecību, ar kādu personāla apmācības projekts tiek īstenots, ticu – viņiem viss izdosies, norāda kompānijas Personāla attīstības vadītājs Norvēģijā Martens Skjostads (Mårten Skjøstad).

Projekta realizāciju Gjensidige Latvijā sāka pirms diviem gadiem, iepazīstot savas mātes kompānijas Norvēģijā pieredzi personāla vadībā.

«Pakāpeniski to sākām ieviest arī Latvijā un šobrīd esam pirmais Gjensidige grupas uzņēmums Baltijā, kas var lepoties ar savu akadēmiju. Pie paveiktā gan neapstāsimies un ticam, ka klienti no mūsu centieniem tikai iegūs,» stāsta AAS Gjensidige Baltic Personāla apmācību vadītājs Imants Podiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtermiņā risku apdrošināšanas sabiedrības «Gjensidige» mērķis ir būt Baltijas tirgus līderiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Gjensidige» ģenerāldirektors Marjus Junduls (Marius Jundulas).

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka kompānijas mērķis ir būt pelnošai, nevis tikai cīnīties par tirgus daļām. «Mums ir skaidrs mērķis - strādāt tā, lai kompānija ir pelnoša, sniedzot pievienoto vērtību kā darbiniekiem, tā klientiem un akcionāriem. Tikai cīnīties par tirgus daļām nav mūsu mērķis - tas nav ilgtspējīgs plāns. Jā, pagaidām pēc iegādes un apvienošanas procesiem mūs vēl neredzat topa pirmajās vietās, bet ilgtermiņā mūsu mērķis ir būt tirgus līderiem,» teica Junduls.

Komentējot prognozes par šā gada rezultātiem, «Gjensidige» ģenerāldirektors pastāstīja, ka arī šā gada mērķis ir gadu noslēgt ar peļņu. «Pēc reorganizācijas un veiktajām pārmaiņām tas ir izaicinājums, bet pagaidām viss norit pēc plāna,» viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gjensidige apvienos Baltijas uzņēmumus

Žanete Hāka, 07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas grupa Ziemeļvalstīs un Baltijā Gjensidige nolēmusi apvienot savus uzņēmumus Baltijas valstīs un plāno pabeigt šo procesu līdz rudenim.

Pēc juridiskās apvienošanas pabeigšanas Gjensidige grupa Baltijā darbosies kā apdrošināšanas akciju sabiedrība Gjensidige un tās filiāles Latvijā un Igaunijā. Galvenais birojs darbībai Baltijas valstīs atradīsies Viļņā. Atbildīgā persona par darbību Baltijā būs Māriuss Jundulas, kas ieņem šo amatu jau no viņa iecelšanas brīža pagājušajā oktobrī.

«Apvienojot mūsu uzņēmumus Baltijā, mēs veidojam efektīvu apvienotu organizāciju. Tas veicinās Gjensidige esošās darbības attīstību Baltijas tirgū un radīs stabilu pamatu rentablai izaugsmei šajā reģionā. Mūsu mērķis ir kļūt par šī tirgus līderiem, darbojoties elastīgi, ātri un efektīvi,» stāsta Māriuss Jundulas, ADB Gjensidige ģenerāldirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošinātājs: Aptuveni 15% saskaņoto paziņojumu tiek aizpildīti nepareizi

Žanete Hāka, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudenī, ātrāk iestājoties tumšajam laikam, palielinās risks iekļūt ceļu satiksmes negadījumā. Gjensidige Latvija brīdina, ka praksē regulāri sastopamas situācijas, kad iesaistītām pusēm ir grūtības vienoties par negadījuma apstākļiem.

Apdrošināšanas sabiedrības Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Dāvids Lēvalds vērš uzmanību situācijām, kad negadījumā cietusī puse saskaras ar agresīvām darbībām no vainīgā vadītāja puses.

«Saskaņotā paziņojuma aizpildīšana negadījuma vietā bieži notiek visai nepatīkamos apstākļos. Cilvēki mēdz būt stresā un emocionāli ievainojami. Papildu emocionālo slodzi uzliek arī tas, ka viņu transportlīdzekļi rada neērtības citiem vadītājiem vai sadursmes dēļ radies sastrēgums. Situāciju ietekmē arī citi aspekti – traucēt var pat, piemēram, lietus vai diennakts tumšais laiks. Šos apstākļus reizēm izmanto avārijas izraisītājs un piespiež uzņemties atbildību nevainīgam transportlīdzekļa vadītājam,» saka Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Dāvids Lēvalds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies Gjensidige Baltic reorganizācijas process, kura rezultātā sākot ar 1. novembri, Baltijas valstīs Gjensidige darbosies kā ADB Gjensidige ar tās galveno biroju Lietuvā un filiālēm Latvijā un Igaunijā. Nākotnē apdrošinātājs plāno lielāko uzmanību pievērst pelnītspējai un iekļūt lielāko apdrošināšanas kompāniju trijniekā, intervijā par uzņēmuma plāniem stāsta kompānijas vadītājs Marius Jundulas.

(Fragments no intervijas.)

Kādēļ nolemts apvienot darbību vienā uzņēmumā?

Uzņēmums Gjensidige Forsikring ASA un PZU SA 2015. gada 30. septembrī noslēdza 99,88% uzņēmuma PZU Lietuva akciju iegādi. Gjensidige akcionārs Baltijas valstīs saskata potenciālu, taču tirgū notiek izmaiņas, tas konsolidējas, līdz ar to nākotnē šeit paliks tikai lielie tirgus spēlētāji. Lai stiprinātu savas pozīcijas šajā reģionā un palielinātu apjomus, pērn Gjensidige nolēma iegādāties PZU. Pēc darījuma līdz šim laikam kompānijas strādāja kā divi atsevišķi tirgus spēlētāji zem viena zīmola, taču strādāja pie apvienošanās procesa. 1.novembrī noslēdzas reorganizācijas process, kā rezultātā visas kompānijas ir apvienotas vienotā uzņēmumā Baltijā un tam ir viena vadības komanda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

LAA: Nav pamata domāt, ka OCTA cenu pieaugums ir nejaušība un var apstāties

Žanete Hāka, 04.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām Latvijas Apdrošinātāju asociācijai (LAA) nav pamata domāt, ka OCTA polišu cenu pieaugums ir nejaušība un tas var apstāties, norāda LAA vadītājs Jānis Abāšins.

Šobrīd vēl grūti spriest, cik liels pieaugums procentuāli būs gada griezumā. Visticamāk, straujais cenu kāpums tiks piebremzēts vien gadījumā, ja, klientam OCTA polises izvēlē aizvien vairāk vadoties no cenas faktora, vēl sīvāk pastiprināsies konkurence apdrošinātāju vidū, vai arī tirgū ienāks kāds jauns spēlētājs un, vēloties iekarot savu tirgus daļu, piedāvās zemākas cenas.

Tiesa gan, cenu aptauju veikšana ir praktiski neiespējama, jo apdrošināšanas produktiem cenošana ir izteikti individuāla, pamatojoties uz konkrētā klienta riska profilu.

Lai gan izvērtēt vispārēju cenu pieaugumu tirgū ir gana komplicēts uzdevums, tomēr pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas un atsevišķu klientu novērojumiem secināms, ka indikācijas gaidāmajam OCTA polišu cenu pieaugumam tirgū bija vērojamas jau sen. Sadārdzinājumu kavējusi ārkārtīgi sīvā konkurence apdrošinātāju vidū. OCTA apdrošināšana ilgtermiņā bijusi nerentabla – izmaksāto atlīdzību apmērs ilgākā laika periodā ir audzis straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms. Tas likumsakarīgi noveda pie tā, ka pērn OCTA tirgus piedzīvoja rekordlielus zaudējumus – gandrīz 12 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

FOTO: Gjensidige Latvija pārceļas uz jaunu biroju un plāno audzēt apjomus

Žanete Hāka, 03.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas kompānija "Gjensidige Latvija" pērn audzējusi parakstīto prēmiju apjomu, un šajā gadā plāno tālāku izaugsmi, kompānijas jauno telpu prezentācijas pasākumā pastāstīja "Gjensidige Latvija" vadītāja Ināra Meija.

Pērn parakstīto prēmiju apjomi pieauguši par 4,1%, un tas palīdzējis kompānijai iegūt 11% nedzīvības apdrošināšanas tirgus daļu, ierindojoties trešajā vietā. Lielāko daļu no kompānijas parakstīto prēmiju apjoma jeb 39% veido OCTA, 22% - KASKO, 18% - veselības apdrošināšana, 13% - īpašuma apdrošināšana, bet 8% - pārējie apdrošināšanas veidi. Kopējais parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 41,7 miljonus eiro.

56% uzņēmuma klientu ir juridiskās personas, bet 44% - privātpersonas.

Runājot par nākotni, I. Meija uzsvēra, ka plāno audzēt izaugsmi, aizvien lielāku akcentu liekot uz īpašumu apdrošināšanu un pakalpojumiem juridiskajām personām.

Ņemot vērā izaugsmi un nepieciešamās pārmaiņas, uzņēmuma centrālais birojs šonedēļ pārcēlies uz jaunām telpām “Jaunajā Teikā”. Jaunajā birojā strādās 128 darbinieku, kuriem būs pieejamas dažādas telpas nepieciešamo darba uzdevumu izpildei - atvērtā tipa birojs ikdienas darbam, kas būs jaunums uzņēmuma darbiniekiem, taču iepriekš veiktā aptauja liecina, ka darbinieki pozitīvi uztver pārmaiņas, stāsta ADB "Gjensidige" ģenerāldirektors Marius Jundulas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgas apgabaltiesa prasībā par trolejbusa sabraukto sievieti un bērnu liek Gjensidige maksāt 100 tūkstošu eiro morālo atlīdzību

Žanete Hāka, 22.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Apgabaltiesa Anša Priedes prasībā pret apdrošinātāju Gjensidige lēmusi par morālā kaitējuma atlīdzības noteikšanu 100 tūkstošu eiro apmērā. Apdrošinātājs lems par tālāko rīcību.

«Izvērtējot katru slēdzamo apdrošināšanas līgumu un apdrošināšanas atlīdzības apmēru, vadāmies pēc valstī spēkā esošiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, kuri apdrošinātājam tāpat kā jebkurai cita personai Latvijā ir saistoši. Apdrošināšanas atlīdzību jautājums satiksmes negadījumos cietušajiem vairākkārt aktualizēts arī Eiropas Savienības Tiesā, kura ir izskaidrojusi, kā būtu jāinterpretē ar to saistītās direktīvas. Taču šobrīd Latvijā apdrošināšanas atlīdzības izmaksa uz līguma pamata tiek sajaukta ar kaitējuma kompensāciju civiltiesībās, kas ir jānodrošina kaitējuma nodarītajam, nevis apdrošinātājam. Apdrošinātājs nav kaitējumu nodarījusī persona un neatbild par deliktu, bet gan uzņemas saistības saskaņā ar līgumu. Šodienas tiesas lēmums par morālā kaitējuma atlīdzības noteikšanu 100 tūkstošu eiro apmērā apliecina, ka mūsu valstī tiesību normu piemērošanas jautājumos saistībā ar apdrošināšanu ir daudz problēmu. Tādēļ ir skaidrs, ka šajā jomā nepieciešami uzlabojumi,» skaidro ADB Gjensidige Latvijas filiāles vadītāja Ināra Meija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šodienas lēmumi - nākotnes pensijas

Latvijas Bankas ekonomiste Ludmila Nola, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotoradaru uzturēšanas izmaksas pieaug, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs.

Ziņa papildināta ar 8.-10. rindkopām

Lai arī visi fotoradari, kas izvietoti uz Latvijas ceļiem, ir apdrošināti, un to bojāšana nerada tiešas izmaksas CSDD vai Valsts policijai, apdrošinātāji turpmāk noteikti ņems vērā ļaundaru nodarīto postažu. Tāpat izmaksas rada arī plānotā apsardzes nodrošināšana, lai pasargātu iekārtas no bojāšanas.

CSDD izsludinātajā iepirkumā par fotoradaru apsardzes nodrošināšanu pieteikušies divi pretendenti un lēmums - kuram no tiem šo pienākumu uzticēt, vēl nav pieņemts. «Prognozējoši šobrīd izskatās, ka mēs lēmumu varētu pieņemt janvārī. Tur ir ļoti apjomīga un tehniska informācija, pie tā strādā speciālisti,» sacīja Golubevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nordea Bank iegādāsies Gjensidige interneta bankas biznesu

LETA/REUTERS, 02.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nordea Bank» panākusi vienošanos, lai par aptuveni 5,5 miljardiem kronu (578,8 miljoniem eiro) iegādātos Norvēģijas apdrošināšanas uzņēmuma «Gjensidige Forsikring» interneta bankas biznesu «Gjensidige Bank», tādējādi bankai cenšoties paplašināt savus interneta bankas pakalpojumus.

Vienošanās arī paredz, ka «Nordea Bank» saviem 900 000 klientu Norvēģijā izplatīs «Gjensidige» apdrošināšanas produktus.

Pēc šī darījuma realizēšanas «Nordea Bank» iegūs papildu 176 000 klientu ar to aktīviem 4,84 miljardu eiro vērtībā.

Līdzīgi citām bankām arī «Nordea Bank» lūkojas uz interneta banku pakalpojumu izvēršanu, lai iegūtu jaunus klientus, kas aizvien vairāk izmanto internetu pirkumu un citu bankas darījumu veikšanai. Nesen banka Norvēģijā uzsāka sadarbību ar «Apple Pay».

Paredzams, ka «Nordea Bank» un «Gjensidige Bank» darījums tiks pabeigts 2019.gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Spēcīgās lietavas liek izstrādāt jaunus apdrošināšanas polises noteikumus

Žanete Hāka, 30.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu dienu laikā AAS Gjensidige Baltic izskatījusi un pieņēmusi lēmumu trešdaļā atlīdzības pieteikumu par negaisa radītajiem postījumiem. Kopējais pieteikto atlīdzību apmērs ir 27000 eiro, informē apdrošinātājs.

AAS Gjensidige Baltic Īpašumu atlīdzību nodaļas vadītājs Aleksejs Kozirs informē, ka kopumā saņemti 36 apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par dabas stihiju nodarītajiem postījumiem.

Vairums apdrošināšanas pieteikumu saņemts no klientiem Rīgā un Rīgas rajonā. Kopumā gan vēja radītie postījumi nav bijuši lieli un finansiāli apjomīgi.

Lielākoties negaisā bojāti žogi, sētas, nojumes un ēku jumti. Informācija par būtiskiem postījumiem vai apjomīgiem zaudējumiem, ko negaiss būtu radījis nav saņemti, informē A.Kozirs.

Viņš gan atzīst, ka saņemto pieteikumu specifika mudina Gjensidige arī izstrādāt jaunus apdrošināšanas polises noteikumus, jo ne visi postījumi, ko klienti piesaka, ir paredzēti esošajā risku sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešana veicinājusi būtiskas izmaiņas apdrošinātāju ikdienas darbībā

Db.lv, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 25. maijā stājās spēkā Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasības, kuru ievērošana tiks stingri regulēta, un par tās pārkāpumiem piemērots ievērojams sods, uzsver Gjensidige Latvija Risku un darbības atbilstības speciālists Andis Meirēns.

Apdrošināšana ir viena no tām nozarēm, kuras ikdienā personas datiem ir liela loma, tādēļ jaunās regulas ieviešana ne tikai prasījusi vairāku gadu sagatavošanos, bet arī veicinājusi būtiskas izmaiņas apdrošinātāju ikdienas darbībā gan biznesa, gan klienta apkalpošanas un iekšējos jautājumos.

Vairums apdrošināšanas uzņēmumu par gatavošanos VDAR sāka domāt pirms vairāk nekā diviem gadiem, un joprojām ir jautājumi, kas ir risināmi.

«VDAR ieviešana ir process, kas joprojām turpinās, jo tas ietver pārmaiņu ieviešanu biznesa, IT, juridiskajos klientu apkalpošanas un uzņēmuma iekšējās darbības procesos. VDAR nenosaka konkrētas vadlīnijas vai darbības, kā uzņēmumam nodrošināt atbilstību VDAR, bet gan principus, kas ir jāievēro. Atbildība par šo principu pienācīgu ieviešanu ir uzņēmuma ziņā,» skaidro Gjensidige Latvija Risku un darbības atbilstības speciālists Andis Meirēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien ar ministru ceļavārdiem un veiksmes novēlējumiem amatā apstiprināja jauno Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ilzi Cīruli.

Cīrule VID ģenerāldirektores amatā stāsies 14.novembrī.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ministrus informēja, ka viens no būtiskākajiem Cīrules veicamajiem darbiem būs jaunas VID darbības stratēģijas izstrāde. Tāpat jaunajai VID vadītājai būs jāturpina sāktās VID reformas, tostarp Finanšu un Muitas policiju apvienošana, kā arī iekšējās drošības stiprināšana.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) aicināja jauno VID vadītāju sadarboties ar tieslietu jomas iestādēm, piemēram, Uzņēmumu reģistru, Zvērinātu advokātu padomi un Maksātnespējas administrāciju. "No šīs sadarbības būs atkarīgas turpmākās reformas," piebilda tieslietu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Būtisks valsts un pašvaldību pasūtījuma sarukums būvniecības nozarē ievērojamai daļai būvnieku šajā gadā liek savilkt jostas un kļūt radošiem jaunu pasūtījumu meklēšanā ārpus Latvijas robežām. Tomēr vairums būvnieku šogad strādā ar mazāku peļņas procentu vai vispār bez tā,» vērojot datus par apdrošināšanas tendencēm būvniecības nozarē atzīst AAS Gjensidige Baltic produktu, cenu un risku parakstīšanas daļas galvenais risku parakstītājs Baltijā Kārlis Uzuliņš.

Pēc būtiska darījumu skaita sarukuma 2014. gadā, kad kopējais līgumu skaits būvniecības jomā AAS Gjensidige Baltic saruka līdz 298 līgumiem, kas ir par simtu mazāk nekā 2013. gadā, šogad apdrošinātājs uz kopējo tirgus situāciju raugās cerīgi, kaut arī ir jūtams, ka būvniekiem pietrūkst valsts un pašvaldību pasūtījumu būvniecības segmentā.

«Tā dēļ būvnieku vidū saasinājusies konkurence, tiek samazināts arī peļņas procents. Taču ir arī būvnieki, kas laužas ārā no Latvijas tirgus, sekmīgi startējot konkursos par projektiem Lietuvā un Igaunijā,» tendences būvniecības nozarē raksturo Gjensidige eksperts.

Pašreiz vēl turpinās datu apkopošana un precīzu informāciju par apdrošināšanas portfeli būvniecības jomā nav pieejami. Taču sākotnējie aprēķini liecina, ka 2015. gadā kopējais būvniecībā parakstīto prēmiju apjomus AAS Gjensidige Baltic būs palielinājies par 5 %, sasniedzot 197 100 eiro apmēru. Pozitīvas tendences ir vērojamas arī šā gada pirmajos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katerina Pavlidi, kura pēdējos gadus vadīja apdrošināšanas sabiedrības AAS Gjensidige Baltic Lietuvas filiāli, kļuvusi par apdrošināšanas brokeru sabiedrības BALTO LINK valdes priekšsēdētāju un pildīs arī biznesa attīstības direktores amata pienākumus Baltijas valstīs, informē uzņēmums.

K. Pavlidi karjera apdrošināšanas tirgū sākās 2006. gadā, kad viņa kļuva par Nordicia Draudimas vadītāju. Kad šo uzņēmumu iegādājās apdrošināšanas sabiedrība Gjensidige, jaunie īpašnieki Katerinai Pavlidi uzticēja Gjensidige Baltic Lietuvas filiāles ģenerāldirektores amatu.

Kad 2015. gadā rudenī Gjensidige iegādājās apdrošināšanas sabiedrību PZU Lietuva un sākās uzņēmumu reorganizācija, Katerina Pavlidi pieņēma piedāvājumu pievienoties apdrošināšanas brokera BALTO LINK kolektīvam.

«Iespējams, šādas karjeras izmaiņas kaut kādā ziņā varētu saukt par pāriešanu barikāžu otrā pusē. Lai gan apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas brokeru pārdodamie produkti ir vienādi, tomēr darbības raksturs ievērojami atšķiras. Turklāt man radusies iespēja tuvāk iepazīties ar Latvijas apdrošināšanas tirgu, iesaistīties pārvaldes procesos visās Baltijas valstīs. Tas man ir liels izaicinājums,» saka K. Pavlidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

FM: Kopbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā palielinājušies visās galvenajās ieņēmumu grupās

Db.lv, 26.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajā pusgadā būtiski pārsniedza veikto izdevumu apmēru, veidojot pārpalikumu 477,7 milj. eiro apmērā, kas par 247 milj. eiro pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgajā periodā kopbudžetā esošo pārpalikuma apmēru, informē Finanšu ministrija.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā palielinājušies visās galvenajās ieņēmumu grupās un veidoja 5 410,8 milj. eiro, attiecīgā perioda ieņēmumus pērn pārsniedzot par 588,8 milj. eiro jeb 12,2%. Nomināli lielākais kāpums vērojams nodokļu ieņēmumiem, kas bija par 371,5 milj. eiro jeb 9,7% augstāki kā pērn attiecīgajā periodā. Jāizceļ uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu kāpums par 53,2 milj. eiro jeb 23,4%, kas skaidrojams ar taksācijas gada peļņas apmēra pieaugumu pirms nodokļa aprēķināšanas, kas atspoguļojās iesniegtajās UIN deklarācijās. Nozīmīgs kāpums vērojams arī citās lielākajās nodokļu grupās – sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ņemot vērā arī likmes celšanu, palielinājās par 158,9 milj. eiro jeb 14,4%, savukārt tādiem patēriņa nodokļiem kā akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) vērojams attiecīgi 53,5 milj. eiro jeb 12,5% un 95,9 milj. eiro jeb 9,4% kāpums. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (IIN), ņemot vērā likmes diferencēšanu un izmaiņas nodokļu atvieglojumos, palielinājās par 4,6 milj. eiro jeb 0,6%. Nodokļu ieņēmumu pieaugums kopumā saistāms ar augošo darba samaksas līmeni valstī un spēcīgo mazumtirdzniecības kāpumu, kā arī nodokļu reformas ietvaros ieviestajām izmaiņām ar 2018. gada 1. janvāri. Vidējā darba samaksa valstī šā gada 1.ceturksnī bija par 8,6% augstāka kā pērn attiecīgajā periodā, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums gada pirmajos piecos mēnešos bija par 7% augstāks kā piecu mēnešu periodā 2017.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujā ekonomikas izaugsme šogad ir nodrošinājusi stabilu, izaugsmei atbilstošu ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā. Nodokļu ieņēmumi janvārī-septembrī pieauga par 516,0 miljoniem eiro jeb 8,7%, informē Finanšu ministrijā (FM).

Ņemot vērā maksājumu ieplūšanu no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, tai skaitā par iepriekšējā plānošanas perioda sekmīgu noslēgumu, ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi kopbudžetā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bija par 367,2 miljoniem eiro jeb 65,5% lielāki. Kopumā kopbudžeta ieņēmumi šajā periodā pieauguši par 14,4%, sasniedzot 8 183,5 miljonus eiro.

Analizējot budžeta izpildi pēc naudas plūsmas, redzams, ka šā gada janvārī-septembrī izteiktais ieņēmumu pieaugums par 14,4% un izdevumu palielinājums par 10,3% ir nodrošinājis kopbudžetā 691,3 miljonu eiro pārpalikumu, par 330,6 miljoniem eiro vairāk nekā pērn deviņu mēnešu periodā. Septembrī, izdevumiem pārsniedzot ieņēmumus, kopbudžetā veidojās 32,6 miljonu eiro deficīts un turpmākajos mēnešos deficīts turpinās palielināties. To ietekmēs arī straujāka ES fondu projektu investīciju plūsma gada nogalē. Izteikti aktīva ES fondu projektu īstenošana šogad vērojama pašvaldībās, kur ar ES fondu projektiem saistītie izdevumi būtiski pārsniedz prognozētos apmērus. Jāatzīmē, ka atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai, aprēķinot vispārējās valdības budžeta bilanci, tiek neitralizēta ES fondu investīciju ietekme, saglabājot tikai valsts un pašvaldību budžeta līdzfinansējumu ES fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - VID ģenerāldirektora amatam komisija par piemērotāko atzinusi Ilzi Cīruli

LETA, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa komisija par piemērotāko Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pretendentu atzinusi apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Ilzi Cīruli, šodien žurnālistiem pavēstīja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Lēmums pieņemts pēc konkursa trešās kārtas, kurā pretendentu vadības kompetences vērtēja personālatlases kompānijas Eiropersonāls speciālisti.

Tālāk šis pretendents tiek virzīts sarunai ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS).

Krieviņš skaidroja, ka Cīrule tika izvēlēta kā labākā kandidāte uz VID ģenerāldirektora amatu, ņemot vērā viņas sniegtās atbildes konkursa gaitā, viņas stratēģisko redzējumu par VID turpmāko darbību, komandas vadību, pārmaiņu vadību un rezultātu sasniegšanu.

Cīrule visus šos pārbaudījumus veica ļoti labi, tāpēc komisija nolēma virzīt viņu, piebilda Valsts kancelejas direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā, Rīgā, Salnas ielas daudzdzīvokļu mājas pazemes autostāvvietā bija izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, kur 25m2 platībā dega trīs vieglās automašīnas un notika visu mājas iedzīvotāju evakuācija.

Viens no negadījumā cietušajiem automobiļiem bija apdrošināts kompānijā Gjensidige Latvija un, operatīvi izvērtējot situāciju, tika apstiprināts lēmums atlīdzināt īpašniekam radušos zaudējumus 16 500 eiro apmērā, informē kompānijas pārstāvji.

Apdrošināšanas atlīdzībā ietilpa izmaksas, kas aprēķinātas par zaudējumiem, kuri radušies automobiļa degšanas rezultātā. Tajā pašā dienā, sadegušo automašīnu Honda, kurai bija iegādāta KASKO apdrošināšanas polise, notikuma vietā apskatīja Gjensidige Latvija eksperti, lai novērtētu radušos bojājumus.

Ekspertīzes laikā tika secināts, ka automašīna nav atjaunojama, jo ir pilnībā izdedzis salons, kā arī karstuma rezultātā smagi cietusi automašīnas virsbūve, norāda Gjenisidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Dāvids Lēvalds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam virza apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Ilzi Cīruli.

To šodien pēc tikšanās ar Cīruli žurnālistiem pavēstīja ministre. Tikšanās laikā finanšu ministre izklāstījusi Cīrulei savu redzējumu par VID galvenajiem uzdevumiem, proti, nodrošināt straujākus nodokļu ieņēmumus, cīnīties ar ēnu ekonomiku un nodrošināt klientu apmierinātību. «VID jāpanāk, ka nodokļu administrēšana kļūst ātra, ērta, efektīva un klientiem draudzīga. Savukārt noziedzības apkarošanai ir jābūt efektīvai, bez tolerances pret blēžiem. VID jāparāda, ka protam blēžus apkarot,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Pēc ministres teiktā, Cīrulei vēl daudz kas ir jāapgūst, piemēram, VID darba specifika, bet ministre ir pārliecināta, ka Cīrule ar VID darbinieku atbalstu to varēs izdarīt. Tāpat Cīrulei jaunajā amatā noderēs iepriekšējā darba pieredze, vadot lielu kompāniju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn, dubultojies nozagto automobiļu skaits, informē apdrošināšanas sabiedrībā Gjensidige Latvija.

Pēdējo mēnešu laikā strauji pieaudzis ar bezatslēgas aizdedzes jeb Keyless Go sistēmu aprīkoto auto zādzību skaits. Latvijā katru mēnesi tiek nozagti 20—30 automobiļi, kuru izlaides gads nepārsniedz 15 gadus. «Vieglie automobiļi, kas jaunāki par 5 gadiem, bieži ir aprīkoti ar bezatslēgas aizdedzes sistēmām (Keyless Go). Tā ir ļoti ērta autovadītājiem, taču arī pievilcīga autozagļiem. Jāatzīmē, ka zagļu iemaņas ar katru gadu pilnveidojas un viņi sāk izmantot viedas auto zagšanas tehnoloģijas un zādzības veic ātri,» stāsta Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Dāvids Lēvalds.

«Lai iedarbinātu šādu automobili, pietiek aptuveni uzminēt, kurā vietā varētu atrasties tā atslēga. Zagļi izmanto tikai dažus simtus eiro vērtu tehnoloģiju, kas palielina atslēgas darbības rādiusu. Parastais atslēgas darbības rādiuss ir daži metri, bet zagļu rīcībā esošā iekārta to paplašina līdz vairākiem simtiem metru. Ja automobilis atrodas pie mājas, kurā ir atslēga, noziedznieki to aktivizē, atslēdz durvis un iedarbina transportlīdzekli,» piebilst D. Lēvalds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Koalīcija vienojusies atbalstīt Cīrules apstiprināšanu VID vadītāja amatā

LETA, 07.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošā koalīcija ir vienojusies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam atbalstīt Ilzes Cīrules kandidatūru, - par to šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistus informēja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns un nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Koalīcijas partijas šodien arī atsevišķi tikās ar Cīruli.

Par kandidātes apstiprināšanu šajā amatā 8.novembrī spriedīs valdība.

Kā ziņots, finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) izveidotā VID ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisija pieņēma lēmumu ieteikt finanšu ministrei pretendenti Cīruli virzīt iecelšanai VID ģenerāldirektora amatā.

Finanšu ministrija uzskata, ka Cīrule ir pretendente, kas vislabāk atbilst VID ģenerāldirektora amata aprakstā izvirzītajām prasībām, ieguvusi visaugstāko vērtējumu pretendentu vērtēšanas mutiskajā daļā un vadības kompetenču novērtēšanā.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Cīrule ir beigusi Rīgas Politehnisko institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) Arhitektūras fakultāti, bet 2003.gadā ieguvusi Rīgas Biznesa institūta maģistra diplomu.

Komentāri

Pievienot komentāru