Jaunākais izdevums

Covid-19 pandēmija liek pārskatīt daudzus mūsu ikdienas paradumus. Esošajā situācijā ir grūti izplānot ne vien nākotni, bet arī rītdienu, tomēr eksperti atzīst, ka šobrīd ir piemērotāks laiks augstākā līmeņa mācībām, tā paplašinot redzesloku un attīstot savas prasmes.

Notikumi visā pasaulē un Latvijā liek mums uz mirkli apstāties, tādēļ šajā brīdī varam veltīt laiku studijām, savai attīstībai, sagatavoties nākotnei un kļūt konkurētspējīgāki. Šobrīd RTU Rīgas Biznesa skolā (RBS) norisinās profesionālā maģistra studiju programmas (jeb MBA programmas) ziemas uzņemšana. Šī programma ir pielāgota tiešsaistes mācībām, vienlaikus saglabājot galveno mērķi - sniegt studentiem praktisku informāciju un zināšanas par to, kā integrēt izglītību savā ikdienā un profesionālajā darbībā.

Personīgā stratēģija ir ceļš uz panākumiem

“Brīdī, kad valda nenoteiktība, ir jācenšas apgūt kaut ko jaunu un jāattīsta savas prasmes. Grūti prognozēt, kas būs pēc pandēmijas, bet pavisam noteikti ir jāgatavojas nākamajam attīstības ciklam. Jo vairāk tagad gatavosimies, mācīsimies, jo operatīvāk varēsim reaģēt brīdī, kad notiks izmaiņas. Savukārt laba izglītība sniegs kontekstu un zināšanas, kas ļaus attīstīties tālāk un gatavību ne tikai pielāgoties pārmaiņām, bet arī virzīt pārmaiņas, kas vērstas uz attīstību,“ stāsta RTU RBS maģistra programmas direktors Aldis Greitāns.

Stratēģijas nozīmi izprata jau senie grieķi pirms mūsu ēras. Arī mūsdienās mēs balstāmies uz seno civilizāciju izstrādātu pamatu, mainījusies ir tikai vide. Pats galvenais stratēģijas aspekts ir tas, vai esat konkurētspējīgi savā jomā un ar ko atšķiraties no citiem. Atbilde ir gaužām vienkārša, ja esat labāks par vidējo, tad jums ir priekšrocības.

“Pasaule pēc šī gada būs citādāka, bet neviens pagaidām vēl nespēj pateikt, kas tieši mainīsies un kāda būs jaunā realitāte. Vēsturiski pasaulē vienmēr bija pārmaiņas un katra krīze ir nesusi arī daudzas pozitīvas lietas. Šis ir ideāls laiks padomāt par sevi, pārskatīt savas spējas un apdomāt to, kādas zināšanas vēl trūkst. Līdzīgi ir arī ar uzņēmumiem, kuriem šobrīd vajag pārskatīt procesus, jāizvirza attīstības mērķi, jāizprot to, kas jāmaina un jābūt gataviem sasniegt jaunas virsotnēs brīdī, kad pasaule atvērsies un situācija sāks stabilizēties,” ir pārliecināts RTU RBS asociētais profesors Andrejs Dzedons.

RTU RBS maģistra programmas priekšrocība ir elastība. Katru semestri ir individuāla iespēja izvēlēties kursu skaitu, tādējādi studenti var paši plānot savu studiju laiku, lai iegūtu maģistra grādu – īsākā vai garākā laika posmā, atkarīgs no laika un finanšu resursiem.

Šī brīža studiju mērķis ir nemitīgi pielāgoties pārmaiņām, vienlaikus nodrošinot kvalitāti un arī turpmāk pilnveidojot maģistra programmas, atbilstoši studentu prasībām un aktualitātēm pasaulē.

Mudināt domāt plašāk, nevis sniegt gatavu risinājumu

“RBS maģistra programma fokusējas uz to, lai sniegtu studentiem prasmju komplektu un spēju orientēties, kas notiek uzņēmumā, industrijā kopumā un uzņēmējdarbībā - kā lietas attīstās šobrīd un kā tās attīstīsies nākotnē. Savukārt studentiem ir iespējas šīs iegūtās zināšanas un prasmes ikdienā izmantot sava uzņēmuma ietvaros. Mūsdienu studenti ir prasīgi, viņi pieprasa universitātē iegūto zināšanu saikni ar realitāti, proti, kā gūtās zināšanas viņi vislabāk var integrēt darba ikdienā, vai tās ir praktiskas un pielietojamas ikdienā,” stāsta Greitāns.

Sākot no nākamā gada, janvāra MBA jeb maģistra programmas kursu klāstam pievienosim jaunu studiju kursu “Digitālā transformācija” (“Digital transformation”). Kurss paredzēts tiem studentiem, kuri nav IT jomas profesionāļi. Kursa saturs ir aktuāls mūsdienu situācijai - biznesa stratēģija un pārmaiņu vadība, proti, kā uzņēmums var sevi transformēt, lai savā darbībā spētu izmantot esošās un nākotnes tehnoloģijas.

Pārvarēt jaunās realitātes izaicinājumus

Neskatoties uz visiem izaicinājumiem, šobrīd varam novērtēt gūto pieredzi, kas ļauj RBS turpināt īstenot kvalitatīvu izglītību un apmācīt topošos un esošos vadītājus. Jau kopš pirmās ārkārtas situācijas šī gada martā, RTU RBS bija gatava pāriet uz tiešsaistes mācībām 24h laikā.

Būtiski uzsvērt, ka attālinātās mācības nav tas pats, kas tālmācība. Mācībspēki stāsta, ka tālmācība dod pieeju avotiem, kurus students pats apgūst, savukārt attālinātās mācības notiek nepārtraukti tiešsaistē ar pasniedzēju un citu studentu klātbūtni.

“Digitālā transformācija ir daļa no biznesa modeļa maiņas, ko arī mēs paveicām RTU RBS. Galvenais izaicinājums izglītības nozarē brīdī, kad visi mācās attālināti, ir veidot mijiedarbību starp studentu un pasniedzēju. Laiki, kad pasniedzējs runāja, bet studenti tikai pierakstīja, ir aizgājuši uz neatgriešanos. Tādēļ pasniedzēji savās lekcijās izmanto dažādas interaktīvas metodes, lai veidotu saskarsmi, saņemtu atgriezenisko saiti un noturētu studentu uzmanību,” stāsta Greitāns.

Ir daudz diskutēts par to, vai mācības attālināti paaugstina vai pazemina izglītības kvalitāti. Studijas auditorijās tiešsaistes vide nekad neaizstās. Tomēr jāatceras, ka arī attālinātās mācības ir tikai noteiktu laika periodu. “No vienas puses, šobrīd ir nepieciešama lielāka motivācija un pašdisciplīna, no otras puses, ja agrāk dažādu komandējumu, darba vai ģimenes apstākļu dēļ nebija iespēja ierasties uz lekcijām, tad šobrīd tehnoloģijas mums sniedz lielākas elastības iespējas un iemācīja spēju pielāgoties,” pārliecināts Dzedons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāatver "zaļais koridors" stratēģiskas nozīmes investīcijām

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 14.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latviju kā ārvalstu uzņēmējiem pievilcīgu valsti liecina ik gadu augošās uzkrātās investīcijas, kas šogad sasniegušas 16,35 miljardus eiro.

Izmērā un ekonomikas apjoma ziņā nelielām valstīm – tādām kā Latvija – investīciju piesaiste ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu izaugsmi. Mums nav spēcīga vietējā patēriņa vai citu faktoru, kas varētu stimulēt attīstību neatkarīgi no piesaistīto investīciju apjoma.

Arvien vairāk valstu, tostarp arī Lietuva, ir pārskatījusi savu investīciju piesaistes stratēģiju, veidojot tā sauktos "zaļos koridorus" augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem. Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu ar 2021.gada janvāri būtiski uzlabot savu piedāvājumu stratēģiskajiem investīciju projektiem, paredzot virkni priekšrocību. Šādu lēmumu Lietuva pieņēma pēc tam, kad Latvija bija izstrādājusi ātrās relokācijas piedāvājumu Baltkrievijas uzņēmējiem. Latvija šo investīciju piesaistes aktivitāšu kopumu balstīja uz "zaļā koridora" principu imigrācijas jautājumos. Salīdzinoši īsā laikā mums izdevās piesaistīt 17 IT vai augsto tehnoloģiju jomā strādājošus uzņēmumus, kuri pārskatāmā nākotnē mūsu valstī izveidos aptuveni 1000 labi apmaksātas darba vietas. Šis piemērs apliecina, ka Latvijai ir jāpārskata investīciju piesaistes stratēģija arī ikdienas režīmā, mobilizējot visus spēkus stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satrauc aizvien pieaugošais pretnostatījums starp tiem, kuri rosina domāt par ierobežojumu pārskatīšanu, veikalu atvēršanu, protams, ievērojot pasākumus, kas kavē vīrusu izplatīšanos, un tiem, kuri tajā automātiski saskata jaunus inficēšanās riskus.

Proti, lēmumu pieņēmēji aizvien vairāk sadalās karojošās frontēs, kur vienā pusē jaušama saprāta balss, bet otra ir emociju pārņemta, nav gatava iedziļināties tēmā, risināt jautājumu pēc būtības, bet ir kategoriski noraidoša. Tad nu dialoga vietā ir vien publiskās komunikācijas putu kulšana, kas rada tikai jaunas problēmas. Redzams, ka virkne augstu amatpersonu, tostarp diemžēl arī Valsts prezidents, vadās pēc principa “nav veikalu – nav problēmu”.

Ar savu nostāšanos vien epidemiologu pusē, kuriem ir profesionāls, taču ļoti šaurs skatījums uz procesiem valstī, ar savu vēršanos pret citādi domājošajiem ministriem Valsts prezidents mudinājumus vērtēt situācijas pēc būtības diemžēl, tā teikt, apcērt saknē. Kurp tas ved? To spilgti redzējām ar skaistumkopšanas biznesa piemēru – ierobežojums strādāt var radīt vien ilūziju, ka izsargājamies, jo teju vai katrs dzirdējis par ļoti daudziem gadījumiem, kad oficiāli aizliegtie pakalpojumi tiek sniegti mājās. Šī ir tā reize, kad varam piekrist vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša paustajam, ka Covid-19 pandēmijas laikā drošāk ir ļaut pakalpojumu sniegšanu kontrolēti un ievērojot prasības, nevis pieļaut, ka pakalpojumus sniedz nelegāli. Tikai nav saprotams, kāpēc virkne viņa kolēģu tajā neieklausās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā laboratorijā Polijā secināts, ka pavasarī Latvijas iestādēm iepirktie aptuveni miljons respiratoru nav atbilstoši noteiktajām prasībām, informē Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāvis Kaspars Galkins.

Otrdien, 3.novembrī, Ministru kabinetā tiks skatīts Aizsardzības ministrijas informatīvais ziņojums par centralizēti iepirkto individuālo aizsardzības līdzekļu kvalitātes testēšanas rezultātiem.

Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta sniegto informāciju par līgumu noslēgšanu ar SIA "Titled" respiratoru (KN95) iegādei, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs 9.aprīlī noslēdza divus līgumus ar šo pašu uzņēmumu par respiratoru iegādi. Līgumā minētie respiratori KN95 ir pielīdzināmi FFP2 respiratoru aizsardzības pakāpei.

Ņemot vērā aprīlī pastāvošo individuālo aizsardzības līdzekļu deficītu un problēmas ar to testēšanu, respiratoru testi tika veikti Igaunijā neakreditētā laboratorijā. Vienlaikus ministrija informēja Ministru kabinetu par problēmām ar respiratoru kravas pieņemšanu, jo nebija iespējas veikt kvalitātes pārbaudi akreditētās laboratorijās Eiropā to pārslodzes dēļ. Tomēr reaģējot uz tajā brīdī pastāvošo individuālās aizsardzības līdzekļu trūkumu valstī, Ministru kabinets nolēma atļaut Aizsardzības ministrijai pieņemt kravu pamatojoties uz vietējiem un Igaunijas laboratorijas testiem. Papildus tam valdība deleģēja Aizsardzības ministriju nosūtīt respiratoru paraugus sertificētai laboratorijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) šā gada zinātnieku individuālo projektu iesniegumu atklātajā konkursā tiks finansēti 107 projekti visās zinātnes nozaru grupās par kopējo summu 10,74 miljoni eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.

Katrs no 107 zinātniekiem savam pētījumam saņems 100 389 eiro.

IZM norādīja, ka pirmo reizi labākie Latvijas zinātnieki konkursa rezultātā saņems finansējumu individuāliem pētniecības projektiem, kas vienlaikus stiprinās individuālu pētnieku grupu attīstību un zinātnisko institūciju izcilību, kā arī veicinās akadēmiskās karjeras reformas sākšanu.

"Individuālie pētniecības granti ir nozīmīgs instruments izcilāko Latvijas profesoru un cita akadēmiskā personāla atbalstam, un tie nodrošinās veiksmīgāku pāreju no esošās nodarbinātības sistēmas uz jauno tenūras sistēmu," uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Zinātnieku individuālo projektu atklātā konkursa mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātnes nozarēs, īstenojot katrā zinātnes nozarē spēcīgāko zinātnieku individuālos pētniecības projektus, tādā veidā uzlabojot šo zinātnieku darba apstākļus un stiprinot viņu vadīto zinātnisko grupu attīstību, kā arī sagatavojoties tenūras sistēmas ieviešanai Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Savs bizness krīzes laikā - cik traka ideja tā ir?

Diāna Lapkis, sociālās uzņēmējdarbības akseleratora "New Door" vadītāja, 16.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais bizness ir par atbalstu un palīdzīgu roku. Tas ir par jaunām darbavietām un jaunām iespējām sociāli mazaizsargātām grupām.

Sociālais bizness ir arī par palīdzību kādam, kam tas ir visvairāk nepieciešams. Īpaši jau tagad, kad apkārt valda krīze un neskaidrība. Tāpēc šajā pirmssvētku laikā ir īstais brīdis apsvērt sava sociālā uzņēmuma izveidošanu. Tā ir iespēja palīdzēt sev un citiem.

Sociālajam uzņēmumam nav peļņas gūšanas mērķa. Protams, tam ir jāizdzīvo, tāpēc savai eksistencei - izdevumu segšanai un algu samaksai - ir jānopelna arī šādiem uzņēmumiem. Taču primāri visi finanšu resursi tiek ieguldīti attīstībā.

Sociālais uzņēmums ir lielākais palīgs valstij dažādu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Par valsts atbalstu arī pēdējos gados šī virziena uzņēmēji nevar sūdzēties - Labklājības ministrija piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu daudziem uzņēmumiem, kas nozīmēja nodokļu atlaides un iespēju pretendēt uz granta saņemšanu investīcijām turpmākajā attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš otrdien, 27.oktobrī, plkst. 10 ir sasaucis Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdi, lai lemtu par kopējo valdības stratēģiju Covid-19 izplatības ierobežošanai, tostarp stingrākiem drošības pasākumiem un testēšanas kapacitātes būtisku palielināšanu.

"Šobrīd redzam, ka vīruss joprojām turpina plašu izplatību Latvijā, kas prasa tūlītēju rīcību tagad, lai, mācoties no citu valstu pieredzes, nebūtu par vēlu un vīruss negūtu uzvaru. Lai nepieļautu slimnīcu pārslodzi un līdz ar to krīzes iestāšanos veselības aprūpē, sargājot sabiedrības veselību, rosināšu valdībai lemt par stingrākiem drošības pasākumiem Covid-19 izplatības iegrožošanai," uzsver K. Kariņš.

Kopsēdē plānots detalizēti izskatīt un diskutēt par kopējo valdības stratēģiju Covid-19 izplatības ierobežošanai, lai padarītu to saprotamu ikvienam sabiedrības loceklim.

Tāpat Ministru prezidents aicinās lemt par nepieciešamo rīcību testēšanas apjomu būtiskai palielināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LTRK Ekonomikas indeksa vērtība 2020. gada 3. ceturksnī joprojām atrodas zem 50 punktu robežas - tā ir 41.69 punkti, kas liecina par vidēju uzņēmēju pesimismu. Indeksa vērtība šī gada 1. ceturksnī bija 38.50 punkti, taču pirms tam vēl zemāka indeksa vērtība novērota tikai 2009 gadā, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais 2020.gada 3.ceturkšņa pētījums "LTRK Ekonomikas indekss".

Kā 2020.gada 1.ceturksnī, tā arī šajā vērojams pesimistisks noskaņojums visās uzņēmumu grupās un tautsaimniecības jomās. Salīdzinoši mazāk pesimistiski noskaņoti tirdzniecības uzņēmumu vadītāji, kā arī būvniecības un ražošanas jomu uzņēmumu vadītāji, bet vispesimistiskāk noskaņoti pakalpojumu jomas uzņēmumu vadītāji.

Pētījuma autori uzsver, ka uzņēmēju atbildes ir iegūtas laika posmā no šī gada 23. septembra līdz 20. oktobrim, kad Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits vēl nebija tik augsts kā oktobra beigās, novembra sākumā. Tādējādi šī brīža situācija, iespējams, atšķiras no publicētā LTRK Ekonomikas indeksa 3.ceturkšņa rādītājiem ar lielāku piesardzību un mazāku optimismu uzņēmēju vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažās pēdējās nedēļās pasaules lielākajos akciju tirgos izvērsušies vērtspapīru pirkšanas prieki, un akciju cena strauji ceļojusi augstāk.

Ir gan finanšu eksperti, kas uzdod jautājumus par šāda pieauguma vēl ilgāku turpināšanos. Galvenie riski joprojām saglabājoties. Tāpēc esot vērts atcerēties, kādas iepriekš ir bijušas pārlieka optimisma sekas.

Novembrī vispasaules MSCI All Country World akciju indeksa vērtība pieauga par 12,2%, kas ir viens no labākajiem akciju ikmēneša rezultātiem vēsturē. Uz visai strauja pieauguma takas akcijas atrodas arī decembra sākumā.

Vakcīna un vēlēšanas

"Tik ievērojamu kāpumu sekmēja vairāki faktori. Visnozīmīgākais no tiem, visticamāk, bija vairāku uzņēmumu paziņojums par to, ka ir izstrādāta vakcīna pret koronavīrusu un iedzīvotāju vakcinācija varētu sākties jau decembra vidū. Investori, kuru noskaņojumu oktobra beigās aptumšoja bažas par ilgstošu pārvietošanās ierobežojumu ieviešanu Eiropā un, iespējams, arī ASV, uzņēma paziņojumu par vakcīnas izstrādi ar lielu sajūsmu, jo tas ļauj cerēt, ka cilvēku dzīves un pasaules ekonomika atgriezīsies normālās sliedēs daudz ātrāk, nekā likās līdz šim. Tāpēc nebija nekāds pārsteigums, ka novembrī vislabāko sniegumu demonstrēja cikliskās nozares, kuras ekonomikas kritums gada sākumā skāra īpaši smagi. Līdz novembrim šādu uzņēmumu akcijas bija tikai daļēji atguvušās no krituma martā, jo tiem ir grūti uzlabot savus finanšu rezultātus ekonomikas lejupslīdes apstākļos. Cikliskās nozares ietver, piemēram, enerģētikas sektoru, lidsabiedrības, autoražotājus, nekustamā īpašuma sektoru u.c. Turpretī 2020. gada visstraujāk augošās – "FANMAG" akcijas – palielinājās visnotaļ mērenā tempā, joprojām par 5% procentiem atpaliekot no cenu līmeņa, ko tās sasniedza augusta beigās, un Nasdaq 100 akciju indeksam izdevās vēlreiz uzrāpties atvasarā sasniegtajā virsotnē vienīgi decembra sākumā. Līdz ar to situācija novembrī faktiski liecina, ka tirgū notiek plaša rotācija, agrākajiem neveiksminiekiem cenšoties panākt iepriekšējo mēnešu līderus," neseno situāciju skaidro Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi ir pielāgojušies darbam Covid-19 apstākļos, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

"Pirmais vilnis ir trenējis, mācījis, tāpēc daudzi uzņēmumi ir sagatavojušies un pielāgojušies," sacīja Rostovskis, atzīmējot, ka ir gan arī atsevišķas nozares, piemēram, viesnīcu un tūrismu nozare, kurās situācija ir kritiska.

Tajā pašā laikā viņš arī pauda viedokli, ka krīze nav piemērotākais brīdis nodokļu reformai. "Šobrīd uzņēmējiem ir jārisina citas problēmas," uzsvēra LTRK prezidents.

Vienlaikus Rostovskis minēja, ka ar plānotajām izmaiņām nodokļu sistēmā tiks sperts pirmais solis konkurētspējas virzienā, jo par vienu procentpunktu tiks samazināti darbaspēka nodokļi. "Tas tiešām ir pozitīvi," viņš teica, aicinot likumdevēju spert nākamos soļus, vēl vairāk samazinot nodokļu slogu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Mārketinga stratēģijas meistarklase fokusēsies uz pandēmijas radītajiem izaicinājumiem

DB, 03.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību digitālajam mārketingam un tā izmantošanai uzņēmējdarbībā, bet tikai neliela daļa sāk ar strukturizētas digitālā mārketinga stratēģijas izstrādi.

Uz Dienas Biznesa organizēto tiešsaistes meistarklasi “Mārketinga stratēģija un pārdošana” ir aicināti uzņēmumu vadītāji, digitālo mediju, mārketinga un PR speciālisti ar dažāda līmeņa pieredzi darbā ar mārketinga stratēģiju digitālajā telpā, mediju plānošanu un pārdošanu.

Mārketings jebkuram uzņēmumam ir nepieciešams, lai tas varētu pārdot savu produktu vai pakalpojumu. Kādam ir jābūt saturam, lai tas sasniegtu interesentus? Kur ir tirgus un klients, kas palīdzēs šos mērķus sasniegt? Nepieciešami vairāki rūpīgi izplānoti soļi, kā šo plānu īstenot.

Dienas Bizness organizēto tiešsaistes meistarklasi “Mārketinga stratēģija un pārdošana” 10. martā vadīs un ar pieredzi dalīsies trīs labi zināmi speciālisti no ievērojamiem reklāmas un komunikāciju nozares uzņēmumiem: SIA Bite Latvija, Clear Channel Latvia un aģentūras mixd. Pieaicinātie nozares profesionāļi dalīsies pieredzē par aktuālām tēmām un izaicinājumiem komunikācijas un reklāmas nozarē Covid-19 izraisītās pandēmijas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Personāla vadības tendences 2021. gadam

Pārsla Baško, ERDA personāla vadības konsultāciju uzņēmuma vadītāja un biznesa partnere, 28.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi izcili līderi un uzņēmumu vadītāji jau agrāk uzsvēruši stratēģiskas mērķu noteikšanas un komunikācijas, kā arī darbinieku pieredzes un attīstības lomu veiksmīga uzņēmuma vadībā, taču tieši 2020. gads un Covid-19 pandēmija izgaismoja to patieso nozīmi.

Lielākajai daļai uzņēmumu par prioritāti kļuva nepieciešamība strauji pārorientēt savu biznesu un mainīt formātu, kādā tiek organizēts darbs ar klientiem un organizācijas iekšienē. Tas, savukārt, nepārprotami atstāja ietekmi uz uzņēmuma kultūru un darbinieku motivāciju kopumā.

Laikā, kad publiskajā telpā dzirdam, ka nākamais gads mums nesīs arvien lielāku neskaidrību, vēlos dalīties ar 3 svarīgām tendencēm, kurām uzņēmumiem jābūt gataviem 2021. gadā un kuras var kļūt par izšķirošu faktoru biznesa panākumiem.

Darbinieku pieredze un labbūtība

Zināms, ka darbinieku labbūtība (wellbeing) un pieredze strauji augošu un modernu uzņēmumu dienaskārtībā bijusi arī pirms Covid-19 pandēmijas. Taču saskaņā ar nesen publicēto Deloitte Global Human Capital Trends pētījumu 80% aptaujāto respondentu, uzņēmumu vadītāju, atzīst, ka tieši darbinieku pieredze un motivācija vislielākajā mērā ietekmējusi uzņēmuma rezultātus arī šogad. Tajā pašā laikā citi pasaulē veikti pētījumi atklāj, ka gandrīz puse (48%) aptaujāto uzņēmumu vadītāju vērtē darbinieku labklājību kā galveno problēmu, kas tiešā veidā ietekmē darbinieku produktivitāti. Tādējādi 2021. gadā, turpinot izjust pandēmijas radītās sekas, organizācijām būs jādomā par papildus veidiem, kā plānot un organizēt attālināto darbu, apvienojot to ar rūpēm par darbinieku labbūtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Covid-19 ierobežojumu dēļ jau vairākus mēnešus slēgti visi veikali, kuru produkcija neiekļaujas pirmās nepieciešamības preču sarakstā, tirgotāji aizvien nav sagaidījuši valsts atbalstu nomas maksai.

Ņemot vērā, ka nomas ieņēmumi ir sarukuši par 57%, bet apmeklētāju skaits tirdzniecības centros – par 75%, jau tuvākajā laikā ir paredzams maksātnespējas vilnis, kas sagraus tirdzniecības nozari un iedragās Latvijas investīciju vidi ilgtermiņā.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) uzskata, ka Finanšu ministrijai un Ekonomikas ministrijai ir nekavējoties jāpieņem lēmums par atbalstu nomas maksai. Risinājumu neesamības gadījumā Latvija saskarsies arī ar tiesvedības riskiem pret valsti.

NĪAA norāda, ka, piemēram, Lietuvā valdība nodrošina nomas maksas kompensācijas, Igaunijā tiek ļauts tirdzniecības centriem strādāt, savukārt Latvijā valdība ne maksā kompensācijas, ne ļauj tirdzniecības centriem strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas krīze ir īstais brīdis taksometru pakalpojumu sakārtošanai lidostā "Rīga", revīzijā norāda Valsts kontrole (VK).

Revidenti atzīmē, ka taksometru kompāniju cīņai par klientiem starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā ir vairāk nekā desmit gadus sena vēsture. "Lai arī risinājumi ir meklēti, aizvien nav panākts vēlamais rezultāts, lai pasažieri lidostā varētu saņemt drošu, kvalitatīvu un savām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu. Ilgus gadus lidosta noteica savu kārtību taksometru pakalpojumu sniegšanai, tomēr šāda pieeja neatbilda normatīviem aktiem, ko likumsakarīgi 2017.gadā pārtrauca tiesas lēmums," pauž revidenti.

Revīzijā arī minēts, lai novērstu lidostā pastāvošo problēmu taksometru pakalpojumu sniegšanā, lidosta konkursā izraudzījās ārpakalpojuma sniedzēju. Vienlaikus vairākkārt tika grozīti un no jauna izdoti normatīvi, bet rezultātu līdz pat 2019.gada septembrim tā arī nebija. Ir arī veiktas normatīvu korekcijas, nosakot lidostas tiesības organizēt taksometru pakalpojumu sniedzēju piekļuvi taksometru līnijai un kritērijus, kuriem atbilstot, pārvadātāji taksometru līnijā var sniegt pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gaismas gadus priekšā konkurentiem jeb kāpēc uzņēmumiem meklēt laimi ilgtspējā?

Jānis Ozoliņš, SEB bankas Nekustamo īpašumu finansēšanas pārvaldes vadītājs, 09.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad teju visapkārt runā par ilgtspēju, var rasties priekšstats, ka mēs katrs gan savā, gan savu uzņēmumu ikdienā ievērojam labākās ilgtspējas vadlīnijas un tiecamies būt atbildīgāki, zaļāki un rūpīgāk izturēties pret mūsu nākotni.

Tomēr realitātē redzams, ka tikai neliela daļa uzņēmumu sākuši reālu un nopietnu pārmaiņu procesu un domā tālāk par uzrakstītajām korporatīvās sociālās atbildības politikām. Varētu pat teikt, ka trends šobrīd ir par to domāt un runāt, bet mazāk – darīt. Taču ir skaidrs, ka uzņēmumi, kas nopietni integrē ilgtspējas aspektus savā darbā, ilgtermiņā būs gaismas gadus priekšā konkurentiem. Kāpēc uzņēmumiem ilgtspēja ir interesanta un vai tā vispār atmaksājas?

Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt

Ilgtspēja īpašu aktualitāti ieguvusi Covid-19 laikā, kad daudz runājam par to, kā pasaules ekonomika atkopsies pēc šīs krīzes un redzam, ka šī ir lieliska iespēja izaugsmi balstīt tieši uz ilgtspējas pleciem. Tomēr sapratne par to, ko tieši tas nozīmē, ir diezgan atšķirīga. Ilgtspējas koncepts sniedzas krietni tālāk par dabai draudzīgu dzīvesveidu un zaļajiem ekoveikaliem. Viena no vienkāršākajām ilgtspējas definīcijām ir: ”Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA "Titled" kā nepamatotas noraida Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra izteiktās pretenzijas par piegādātajiem respiratoriem un prasījumu par izdevumu atlīdzināšanu, aģentūrai LETA pavēstīja "Titled" īpašnieks un valdes loceklis Nauris Grosu.

Viņš informēja, ka "Titled" ir saņēmis Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra 11.novembra vēstuli, kurā centrs informē kompāniju par tās piegādāto respiratoru pielīdzināšanu jaunām Eiropas Savienības standarta EN 149:2001 prasībām.

"Rūpīgi izvērtējot Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra vēstules saturu, tostarp izteiktās pretenzijas kopsakarā ar objektīvi pastāvošajiem faktiskajiem apstākļiem, savstarpēji noslēgtā līguma noteikumiem, Latvijā spēkā esošo tiesību aktu normām, varu teikt, ka Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra pretenzijas, kā arī pieteiktais prasījums par izdevumu atlīdzināšanu pilnībā tiek noraidīti kā nepamatoti," uzsvēra Grosu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Valdībai ir jāvienojas par tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanas datumu

LETA, 24.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai ir jāvienojas par tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanas datumu, aģentūrai LETA atzina ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV).

Vaicāts, vai pēc Valsts prezidenta Egila Levita paustās kritikas par ministriju iecerēm mazināt ierobežojumus Vitenbergs joprojām uzskata, ka uz Ministru kabinetu būtu virzāms Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikums ļaut strādāt mazajiem veikaliem, ekonomikas ministrs atbildēja apstiprinoši.

Trešdien EM priekšlikums tiek apspriests Operatīvās vadības grupā un aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, iespējams, EM priekšlikumu varētu arī nevirzīt izskatīšanai ceturtdien gaidāmajā Ministru kabineta sēdē.

Vitenbergs nepiedalās Operatīvās vadības grupas sanāksmē, tomēr aģentūrai LETA uzsvēra, ka EM priekšlikums valdībā ir jāskata un ministriem ir jāvienojas par izmaiņu ieviešanas datumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka uzsākoties jaunam mācību gadam izglītības iestādēs, infekcijas slimības, arī Covid-19, ir aktuāls jautājums, jāievēro jauni veselības drošības standarti publiskās vietās. Jaunie piesardzības pasākumi jāievēro ne tikai skolās, augstskolās un bērnudārzos, bet jebkurā vietā, kur iespējama cilvēku pulcēšanās, kā piemēram, veikalos, birojos, slimnīcās, stacijās un citur.

Izvēloties risinājumus, kā pasargāt sevi, kolēģus un klientus no iespējamiem saslimšanas draudiem, jāmeklē labākais risinājums vai risinājumu kopums. Ir svarīgi izvērtēt piedāvājumus, risinājumu kvalitāti un uzticamību. Lai nekļūdītos ar savu izvēli, vieglākais risinājums ir vērsties pie pārbaudītiem un uzticamiem uzņēmumiem. SIA Tomega, profesionāļi tehnoloģiju jomā ar vairāk kā 15 gadu profesionālo vēsturi, ir izveidojis tehnoloģisku risinājumu, kas maksimāli ierobežo iespējamu vīrusu izplatību – automātiska bezkontakta roku dezinfekcijas iekārta ar distances ķermeņa temperatūras mērīšanas ierīci un sejas atpazīšanas funkciju, kas ir vienīgā pieejamā sistēma, kas atpazīst sejas arī ar uzvilktu sejas masku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ar valsts palīdzību visus Covid-19 dēļ grūtībās nonākušos uzņēmumus nebūs iespējams glābt

LETA, 27.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar valsts palīdzību visus Covid-19 pandēmijas dēļ grūtībās nonākušos uzņēmumus glābt nebūs iespējams un valdībai būs jāspēj izšķirties par maksimāli efektīviem atbalsta pasākumiem uzņēmējiem Covid-19 radīto seku novēršanai, jo finanšu resursi nav neizsmeļami.

Tā izteicās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš ieskicēja, ka LTRK apmēram nedēļas laikā grasās iesniegt savas rekomendācijas valdībai atbalsta pasākumu ieviešanai, par kurām patlaban organizācijas iekšienē vēl tiek diskutēts. "Tēma ir aktuāla un pavisam noteikti ir skaidrs, ka pašlaik no Covid-19 statistikas datiem var redzēt, ka ierobežojumi palielināsies, līdz ar to arī ekonomikai izaicinājumi paliks arvien lielāki," pauda Endziņš.

LTRK valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka šis laiks ir izaicinājumiem bagāts, jo paralēli centieniem lemt par Covid-19 atbalsta pasākumiem, jādarbojas arī ar nākamā gada valsts budžeta likumprojektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā iecerētā nodokļu politikas reforma ir brāķis, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

"Krīzes laikā ir jāļauj pašiem cilvēkiem rosīties, pabarot sevi un ģimeni. Nodokļu korekcijas ir jāveic tad, kad ekonomika aug, tad, kad cilvēki jūtas brīvāki, kad viņiem ir kāds lieks resurs," sacīja Rostovskis, piebilstot, ka šobrīd būtu pamats sagatavot izmaiņas nodokļu politikā, bet tās būtu īstenojamas tikai pēc Covid-19 krīzes, ekonomikai atgriežoties pie izaugsmes.

Rostovskis arī minēja, ka Latvijā izmaiņas nodokļu politikā nebūtu jāskata kopā ar budžetu. "Budžetu apstiprinām, bet par nodokļiem diskutējam atsevišķi," viņš teica.

Tāpat LTRK prezidents uzsvēra, ka nodokļu reforma Latvijā joprojām nav gatava. "Tas ir brāķis," sacīja Rostovskis, piebilstot, ka ir divi galvenie riski - minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un izmaiņas mazajam biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) šodien ir izklāstījusi savu tirdzniecības stratēģiju turpmākajiem gadiem, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Atspoguļojot atvērtas stratēģiskās autonomijas koncepciju, tās pamatā ir Eiropas Savienības gatavība sekmēt ekonomikas atlabšanu, sniedzot atbalstu zaļajai un digitālajai pārveidei, kā arī atkārtoti pievēršoties multilaterālisma stiprināšanai un globālās tirdzniecības noteikumu reformēšanai, lai nodrošinātu, ka tie ir taisnīgi un ilgtspējīgi. Tāpat vajadzības gadījumā ES ieņems pārliecinošāku nostāju savu interešu un vērtību aizstāvībai, tostarp izmantojot jaunus instrumentus.

Lai risinātu vienu no mūsdienu būtiskākajiem problēmjautājumiem un attaisnotu iedzīvotāju cerības, EK savā jaunajā tirdzniecības stratēģijā galveno uzmanību pievērš ilgtspējai, atbalstot ekonomikas fundamentālu pāreju virzībā uz klimatneitralitāti. Stratēģijā ir iekļauta virkne pamatdarbību, kas vērstas uz stingrāku globālās tirdzniecības noteikumu ieviešanu un ES ekonomikas atlabšanas veicināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tirdzniecības centriem ir īstais laiks atrast un nostiprināt savu identitāti

Jevgēnija Kiseļova, Colliers Tirdzniecības platību nodaļas asociētā direktore, 03.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai visi iepirkšanās centri pārcietīs pandēmiju, ir miljona vērts jautājums un neapšaubāmi – visnotaļ kutelīgs.

Covid-19 pandēmija un ieviestie ierobežojumi nāca strauji un negaidīti, daudziem sagriežot kājām gaisā dzīvi un biznesu, parādot arī vājos punktus pašmāju tirdzniecības centru darbībā. Nevienam no tiem nebija sagatavots plāns B, nemaz nerunājot par plānu C, kā strādāt un rīkoties situācijā, kad tirgū parādās daudz neaizpildītu komerctelpu, kad pieprasījums pēc tām strauji krīt.

Vērts atgādināt, ka tieši pirms pandēmijas, 2019. gadā un 2020. gadā, pabeigti vairāki vērienīgi projekti (atklāta Akropole, paplašināta Alfa, atvērta Sāga, VIA Jūrmala Outlet, kam sekoja Origo nākamā kārta, arī Domina paziņoja par attīstības plāniem). Tobrīd tirgū “ieplūda” tūkstošiem kvadrātmetru jaunu tirdzniecības telpu. Un tā tirgus bija sācis sliekties uz nomnieku pusi. Zīmoliem, kas stāvēja rindā, gaidīja parādāmies brīvas telpas sava biznesa attīstībai, šāda izdevība radās, tika aizpildīti gandrīz visi tirdzniecības centri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Latvija 2004. gadā iestājās ES, mūsu valsts ir saņēmusi ES subsīdiju un atbalsta mehānismu finansējumu. Pateicoties šiem naudas līdzekļiem, ir uzbūvēti ceļi, attīstīta infrastruktūra un īstenoti neskaitāmi būtiski projekti, kas uzlabojuši mūsu ikdienu.

Lai gan ir pagājuši sešpadsmit gadi kopš šī brīža, man šobrīd vairāk kā nekad rodas jautājums – vai tik liela valsts pārvaldes paļaušanās uz ārējo finansējumu ir ilgtspējīga?

Turklāt Covid-19 pandēmija vēl vairāk saasina šo jautājumu, jo Latvija un arī citas valstis vairs nav tik spējīgas uzturēt veselīgu līdzsvaru starp finanšu līdzekļu aizņemšanos un ieguldīšanu projektos, kas uzlabos mūsu valsts produktivitāti un spēju atmaksāt aizdevumus. Tāpēc rodas loģisks jautājums, vai mēs spēsim saglabāt mūsu ekonomisko apriti, ja izsīks ES finansējums?

Valsts finansējuma piešķiršanai vajadzīga ilgtermiņa vīzija

Covid-19 pandēmijas dēļ, Latvijas valsts parāds šogad ir palielinājies par vairāk nekā diviem miljardiem eiro. Pat ja procentu likmes ir bijušas zemākas nekā jebkad, parāds tomēr būs jāatdod visai sabiedrībai. Atmaksa notiks vai nu palielinot nodokļus vai samazinot izdevumus – neviena no šīm iespējām nebūs labvēlīga Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2.decembrī galīgajā lasījumā apstiprināja 2021. gada valsts budžetu un nodokļu izmaiņas, ignorējot uzņēmējus, kuri praktiski būs spiesti Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos tikt galā arī ar valdības mestajiem izaicinājumiem.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pauž sarūgtinājumu, ka valdība nav sadzirdējusi 84%* Latvijas uzņēmēju viedokli krīzes laikā nodokļu reformu neveikt. Saeimas apstiprinātās nodokļu izmaiņas mazina stabilitāti un prognozējamību, kas uzņēmumiem īpaši būtiski Covid-19 vīrusa izraisītās ekonomikas lejupslīdes periodā.

Vēsturiski ilgākajā laikā Saeima pieņem nākamā gada budžetu 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758...

Saeima ilgstošajās diskusijās nav sadzirdējusi LTRK iebildumus, ka šobrīd nav īstais brīdis ieviest minimālo VSAOI un noteikt, ka tā apmēra nodrošināšana ir darba devēja pienākums. Likums arī nenodrošina iespēju iemaksu veicējam paredzami plānot savu darbību attiecībā uz minimālā VSAOI kopējo slogu uzņēmumā, kā arī nepiedāvā minimālo VSAOI ieviest pakāpeniski gan attiecībā uz spēkā stāšanās termiņu, gan paredzamo iemaksu apmēru.

Krīzes laikā neprofesionāli lēmumi nav pieļaujami 

Šī gada pavasarī, krīzei sākoties, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicināja...

LTRK vērš uzmanību, ka katrai personai pašai ir jānodrošina minimālo VSAOI veikšana, tādējādi veicinot sabiedrības izpratni par sociālās apdrošināšanas sistēmas būtību. Tāpat Saeimas apstiprinātajā likumā nav piedāvāts risinājums, lai sociālās apdrošināšanas sistēmā iesaistītos arī tās personas, kuras ir darbspējīgā vecumā un uz kurām nebūtu attiecināma neviena no likumā paredzētajām izņēmumu kategorijām. Tas veicinās darba vietu neuzrādīšanu un nokļūšanu ēnu ekonomikā, un tādējādi pašreizējie aplokšņu algu saņēmēji paliks ēnā un nepiedalīsies nodokļu nomaksā un sociālā budžeta veidošanā.

“Nav atbalstāms, ka minimālo sociālo iemaksu ieviešana notiek šobrīd – pašā krīzes epicentrā un ar tādu steigu. Tāpat nav skaidrs, kādēļ krīzes laikā jālikvidē mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīms, kas sevi pierādīja kā teicamu mehānismu, lai cilvēkiem krīzes laikā būtu vieglāk iesaistīties biznesā un pelnīt naudu sev pašiem. Saeima un valdība cenšas “apkarot” MUN režīmu, argumentējot ar nodokļu optimizēšanas shēmu iespējamību. Vai tādēļ ir jānoliek zem sitiena aptuveni 37 000 uzņēmēju, kam šis nodokļu maksāšanas režīms palīdz gūt ienākumus? Šis valdības teorētiski uz papīra izstrādātais un Saeimas apstiprinātais eksperiments dzīvē var beigties ar lielāku ēnu ekonomiku, samazinātiem ienākumiem valsts budžetā un lielāku bezdarbu,” norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Arī darba devēji norāda, ka augstas nenoteiktības un nedrošības apstākļos, nevajadzēja veikt grozījumus VSAOI un nodokļu sistēmā. Šīm izmaiņām bija jānotiek pakāpeniski un jāstājas spēkā tikai pēckrīzes periodā. Tāpat darba devēji ir neizpratnē, kāpēc netika ņemti vērā LDDK priekšlikumi IIN likuma grozījumiem par to izdevumu kompensēšanu, kas rodas strādājošajiem par attālināto darbu. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ, darba devēji no visām tautsaimniecības nozarēm – gan lielie un vidējie, gan arī mazie uzņēmumi – arvien vairāk sāk ieviest elastīgākas darba formas, tostarp attālināto darbu, tāpēc darba devējiem bija svarīgi, lai valsts nāktu pretī un budžeta paketē ietvertu lielāku kompensācijas apmēru. Šobrīd sanāk, ka valsts uzņēmējiem uzliek par pienākumu veicināt attālināta darba iespējas, bet nesniedz darba devējam palīdzību to nodrošināt.

“Nav pieļaujams, ka Saeima krīzes laikā neieklausās darba devējos un darba ņēmējos, kas sniedz kvalitatīvus priekšlikumus uzņēmējdarbības un nodarbinātības uzlabošanai,” norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

LDDK uzskata, ka šobrīd jo īpaši svarīgi ir gudri un saskaņoti izmantot visas pieejamās investīciju iespējas un finansējuma avotus, jo īpaši – Eiropas atjaunošanas un noturības mehānisma, lai Latvijas ekonomikas varētu nostāties uz stabila izaugsmes un attīstības ceļa.

LTRK savukārt atgādina, ka Covid-19 vīrusa izplatības laikā, kad valdība ar saviem lēmumiem ierobežo sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darbību un aicina uzņēmumus un iedzīvotājus strādāt attālināti, valdība un Saeima neatbalstīja LTRK priekšlikumus palielināt ar iedzīvotāja ienākuma nodokli neapliekamos limitus darbinieku ēdināšanas izdevumu segšanai un ar attālināto darbu saistīto izdevumu kompensēšanai. Šie priekšlikumi sniegtu atbalstu gan uzņēmumiem, kuru darbība ir ierobežota, gan tiem, kas atbildīgi seko valdības aicinājumam īstenot attālināto darbu un pilnā apmērā kompensē savu darbinieku papildu izdevumus.

LTRK uzskata, ka piedāvātās izmaiņas MUN režīmā, īpaši ievērojot ar Covid-19 vīrusa izplatību saistītos riskus tautsaimniecībai, var sekmēt pretēju efektu sākotnēji iecerētajam mērķim. Nesabalansēta piedāvājuma rezultātā, nepiedāvājot režīma lietojamības uzlabojumus, straujas MUN režīma izmaiņas var sekmēt ēnu ekonomikas palielināšanos un iesaistes nodokļu nomaksā samazināšanos.

Saeima spērusi soli tuvāk Latvijas uzņēmumu konkurētspējas celšanai vismaz Baltijas reģionā – samazinot VSAOI likmi par 1%.Taču biedrība vienlaikus vēlas norādīt, ka piedāvātais samazinājums ir nepietiekams, lai nodrošinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju, tamdēļ izšķiroši svarīga loma ir līdz 2021. gada 1. jūnijam izstrādājamam valdības plānam turpmākam darbaspēka nodokļu sloga samazinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) Eiropas Savienības (ES) vakcīnu stratēģijas satvarā šodien apstiprinājusi jau sesto līgumu par vakcīnas pret Covid-19 iegādi, kas šoreiz noslēgts ar ASV farmācijas uzņēmumu "Moderna", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Pēc Liepiņas paustā, līgums ļaus visu ES dalībvalstu vārdā vispirms iegādāties 80 miljonus Covid-19 vakcīnu devu un dos iespēju papildus pieprasīt vēl līdz 80 miljoniem devu, kas jāpiegādā, tiklīdz vakcīna būs izrādījusies droša un iedarbīga pret Covid-19.

Pēc jau parakstītā līguma ar uzņēmumiem "AstraZeneca", "Sanofi"/"GSK", "Janssen Pharmaceutica NV", "BioNTech"/"Pfizer" un apstiprināto līgumu ar uzņēmumu "CureVac" šodienas līgums ar "Moderna" papildina krietni plašo portfeli ar vakcīnām, ko ražos Eiropā.

Diversificētais vakcīnu klāsts nodrošinās, ka Eiropa ir labi sagatavojusies vakcinācijai, ko uzsāks, tiklīdz būs pierādīts, ka vakcīnas ir drošas un iedarbīgas. Dalībvalstis var nolemt arī ziedot vakcīnu valstīm ar zemākiem vai vidējiem ienākumiem vai pārvirzīt to citām Eiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pavasarī, krīzei sākoties, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicināja valdību izstrādāt krīzes pārvarēšanas stratēģiju, un, lai pēc iespējas vispusīgāk vadītu krīzi, grupā pie šī plāna izveides strādātu gan valdības pārstāvji, gan plašs profesionāļu loks no dažādām jomām.

Pēc ilgas pārliecināšanas darba grupa tika izveidota Ekonomikas ministrijas paspārnē, taču krīzes vadības plāns tapa diemžēl tikai attiecībā uz tautsaimniecības daļu, un pat tas netiek pilnvērtīgi realizēts. Valdības nostāju varēja tulkot šādi: “Jums vajag plānu, te tas ir. Tikmēr aiz slēgtām durvīm lemsim, izejot no politiskās loģikas, nevis atbilstoši plānam.”

No valdības locekļiem, īpaši finanšu ministra varēja saprast, ka stratēģija vispār nav vajadzīga – no rīta jāpamostas un jālemj, tā būs vislabākā recepte. Vasarā vīrusa izplatība patiešām samazinājās, taču tā lielā mērā bija apstākļu sakritība, nevis mērķtiecīga darba rezultāti. Tagad, kad vīruss uzņem apgriezienus, mēs redzam, pie kā noved tas, ka nav stratēģijas. Lēnā garā to saprot arī valdības augstākais ešalons, bet savā ziņā tas ir nokavēts par nepilnu gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru