Eksperti

Itālija turpina balansēt uz naža asmens

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 19.04.2018

Jaunākais izdevums

Eiropā šobrīd ir parādījusies mode uzreiz pēc vēlēšanām palikt bez valdības. Pēdējā, kas šo tendenci ir turpinājusi, ir Itālija. Vēlēšanas notika jau šī gada 4. martā, tomēr šobrīd joprojām nav miņas par koalīciju, kam tad varētu uzticēt valdības veidošanu.

Kaut arī globālā un pēc tam Eiropas parādu krīze būtiski ietekmējušas iedzīvotāju noskaņojumu un radījusi populistu partiju popularitātes vilni daudzviet Eiropā, Itālijas iedzīvotāju protesta balsojumam 4. marta vēlēšanās nebija jābūt īpašam pārsteigumam.

Itālija ir trešā lielākā eiro zonas valsts, un straujas izaugsmes periodu tā nav pieredzējusi jau aptuveni divdesmit gadu. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija zem 2000. gada līmeņa un tā pieaugums ir būtiski lēnāk nekā citās eiro zonas valstīs.

Šī vājā izaugsme, protams, atspoguļojas arī iedzīvotāju maciņos. Iedzīvotāju reālais ienākumu līmenis (rīcībā esošie ienākumi) kopš 2000. gada ir sarukuši par aptuveni 10%. Bezdarba līmenis – kaut arī samazinājies no 13% krīzes augstākajā punktā – turpina būt augsts jeb 11%. Bezdarbs jauniešu vidū ir viens no augstākajiem eiro zonā (34% 2017. gadā). Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas dzīvo uz nabadzības robežas. Vienlaikus palielinājies arī valsts parāda līmenis, valdības parāds pieaudzis līdz 132%, kas ir otrs augstākais eiro zonā aiz Grieķijas

Lai gan ekonomikas jomā gludi neiet vairākās Eiropas valstīs, lielā mērā tieši Itālijas parādu krīzes seku ietekmes mazināšanai, Eiropas Centrālā banka (ECB) uzsāka aktīvi stimulējošu monetāro politiku.

Tās ietvaros ECB iegādājās valdību parāda vērtspapīrus, tādējādi uzlabojot kredītu pieejamību Eiropas uzņēmumiem un palīdzot tiem palielināt ieguldījumus, radīt jaunas darbavietas. Tā rezultātā tika veicināta vispārējā tautsaimniecības izaugsme. Lai arī šīs programmas mērķis ir nodrošināt inflācijas atgriešanos ECB mērķim atbilstošā līmenī (tuvu, bet zem 2% līmeņa vidējā termiņā), nenoliedzami, tas ir būtiski mazinājis nenoteiktību finanšu tirgos un devis eiro zonas valstīm laiku atgūties no krīzes, kā arī veikt nepieciešamās reformas, lai atsāktos izaugsme un valstīm būtu iespēja līdz ar ekonomisko izaugsmi mazināt parādu slogu.

Kopš 2014. gada, kad aizsākās ECB valdības vērtspapīru pirkšanas programma, visā eiro zonā kopumā būtiski mazinājušās perifēro valstu valdību aizņemšanās likmju starpības ar Vāciju. Vienlaikus samazinājās arī kopējās aizņemšanās izmaksas, kas savukārt nodrošina pieejamāku un lētāku finansējumu attīstībai gan uzņēmumiem, un iedzīvotājiem, gan arī valstij kopumā. Pēc tam, kad no 2008. gada līdz 2013. gadam Itālijas IKP vidēji samazinājās par 1.5%, 2014. gadā Itālijā atsākās izaugsme, un katru gadu izaugsmes temps ir pieaudzis līdz 2017. gadā sasniedza 1.6%. Tomēr šis izaugsmes temps turpina būt zems salīdzinājumā ar citām lielajām eiro zonas valstīm.

Tomēr pat šāda, vēsturiski nepieredzēta monetārās stimulēšanas programma, Itālijas gadījumā nav nekas vairāk kā pagaidu «plāksteris». Ilgtermiņā tautsaimniecības izaugsmi, galvenokārt, balsta ekonomikas spēja aizvien labāk un efektīvāk izmantot savus resursus jeb produktivitātes izaugsme. Lai arī tā pēdējā laikā samazinājusies visā Eiropā, Itālija tomēr uz kopējā fona pat izceļas. Tās darbaspēka produktivitātes izaugsme ir ne tikai mazinājusies, bet arī bijusi negatīva, kas savukārt arī būtiski iedragājis Itālijas tautsaimniecības izaugsmi. Salīdzinājumā ar 2000. gadu – darbaspēka saražotā apjoms bijis par 6% mazāks 2017. gada beigās. Tikmēr pārējās lielākajās eiro zonas valstīs produktivitāte turpinājusi kāpt, lai arī mazāk strauji kā 2000. gadu sākumā, izņemot Spāniju, kur līdz 2007. gadam produktivitātes izaugsmi kavēja būvniecības bums, kā rezultātā tika piesaistīti daudz darbinieku salīdzinoši zemas produktivitātes sektorā.

Itālijas Centrālā banka 2017. gada novembrī publicēja apjomīgu pētījumu, kurā mēģina saprast, kas tieši ir Itālijas specifiskie produktivitātes izaugsmi kavējošie faktori. Pētījuma autori nonāk pie secinājuma, ka dažādu iemeslu kopums kopš 1990. gadu beigām Itālijas uzņēmumiem nav ļāvis kāpināt darba ražīgumu līdzīgi saviem eiro zonas kaimiņiem.

Piemēram, viens no būtiskākajiem traucēkļiem ir fakts, ka Itālijā salīdzinājumā ar citām lielajām eiro zonas valstīm ir salīdzinoši daudz mazu uzņēmumu, kuri darbojas jau daudzus gadus un vienlaikus nav ieinteresēti pārmaiņās un attīstībā.

Šie mazie uzņēmumi daudz biežāk nekā citās Eiropas valstīs tiek vadīti ģimenes ietvaros, kas saskaņā ar iepriekš minēto pētījumu bieži vien nozīmē, ka uzņēmumam būs salīdzinoši mazākā efektivitāte, kā arī vājāka tieksme piesaistīt jaunas tehnoloģijas un inovācijas, paplašināties un piedalīties eksporta tirgos.

Tas, savukārt, rada situāciju, ka salīdzinājumā ar citām eiro zonas valstīm Itālijas uzņēmumi daudz retāk iegulda pētniecībā un attīstībā (R&D).

Jāmin arī tas, ka šie uzņēmumi ļoti būtiski cieta globālās finanšu krīzes rezultātā, kad tie nespēja pielāgoties un mainīt savu darbošanās praksi, pēkšņi sarūkot pieprasījumam pēc saražotā, kā arī uzņēmumam pieejamajam finansējumam. Investīciju kāpums Itālijā, kas 2000. – 2007. gadā bija vidēji 3%, kas ir tuvs eiro zonas vidējam līmenim, sākot ar 2007. gadu investīciju apjoms strauji samazinājās un atsākās tikai 2015. gadā. Vidēji 2007. – 2014. gadam investīciju apjoms gada laikā samazinājās par 3.4%, lai arī, sākot ar 2015. gadu, investīciju apjoms atsāka augt par vidēji 3% gadā, 2017. gada beigās tas joprojām bija par 6% zem 2000. gada sākumā esošā līmeņa.

Produktivitātes izaugsmi Itālijā būtiski aizkavējusi arī kopējā biznesa vide, kas sevī iekļauj uzņēmējdarbībai nedraudzīgas administratīvās procedūras, piemēram, uzņēmumu reģistrēšanu vai likvidēšanu, neefektīvu tiesu sistēmu, kā arī izglītības sistēmu, kas nenodrošina uzņēmumus ar piemērotu darba spēku.

Arī Pasaules Bankas izstrādātajā Doing Business indeksa rezultāti norāda uz to, ka uzņēmējdarbības vide Itālijā nav ļoti labvēlīga. Itālija 2017. gadā atradās 46. vietā , kas ir viens no zemākajiem rezultātiem eiro zonā (zemāk, Beļģija, Grieķija un Luksemburga). Īpaši problēmas rada grūtības līgumu izpildē, tāpat arī nodokļu nomaksa un iespējas iegūt kredītu.

Pēc pāris zemas izaugsmes dekādēm varam būt droši, ka Itālijas ekonomika pēkšņi pati nespēs mainīties un kļūt ievērojami konkurētspējīgāka. Tāpēc ir būtiski valsts vadības līmenī pieņemt lēmumu pārvarēt nespēju kāpināt ražīgumu, lai celtu arī tautsaimniecības izaugsmes rādītājus. Un divu iemeslu dēļ šīs pārmaiņas jāveic pēc iespējas ātrāk. Pirmkārt, šobrīd joprojām ir ļoti labvēlīga ārējā vide, neskatoties uz to, ka dažas valstis apmainās ar iebaidīšanu saistībā ar muitas tarifu tēmu. Itālija gan var izmantot šo brīdi, kad eiro zona, kā arī citas valstis, kas patērē itāļu saražoto, strauji aug. Turklāt aizvien turpinās arī ECB stimulējošā monetārā politika, tādējādi dodot pozitīvu pienesumu arī Itālijas ekonomikai.

Otrkārt, Itālijā, tāpat kā pārējās eiro zonas valstīs, iedzīvotāju vidējais vecums aizvien pieaug. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājies no 69% līdz 65%, kas ir pat nedaudz straujāk, nekā vidēji eiro zonā, un šis īpatsvars turpinās samazināties. Tas nozīmē, ka aizvien mazāk cilvēku nākotnē būs gatavi strādāt, kā rezultātā ekonomiskā izaugsme mazināsies. Lai kompensētu šo faktoru, nepieciešams uzlabot strādājošo ražīgumu jeb produktivitāti, un nav labāka laika, kad veikt reformas, kā tieši ekonomikas augšupejā.

Lai arī ekonomisti Itālijā, tāpat kā Starptautiskais Valūtas Fonds un arī Eiropas institūcijās, ir vienisprātis, ka Itālijā ir steidzami jāievieš būtiskas ekonomiskās reformas, šī tēma politisko partiju pirms un pēcvēlēšanu retorikā, īpaši partijām, kas vēlēšanās piedzīvoja būtisku popularitātes kāpumu, ienāk tikai pastarpināti. Līdz ar to izskatās, ka šobrīd nākamajai valdībai būs izvēle, vai nolikt reformu plānus atkal tālākajā plauktā un pievērsties tiem tikai situācijā, kad sāks parādīties jaunas krīzes pazīmes, vai tomēr mēģināt pārslēgt Itālijas ekonomiku kādā lielākā ātrumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ķīna: Tirdzniecības sarunas ar ASV nav iepējamas, jo tarifi līdzinās «naža turēšanai pie rīkles»

LETA, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna otrdien paziņoja, ka ir neiespējami risināt tirdzniecības sarunas ar ASV, kamēr Vašingtona ievieš tarifus, kas līdzinās «naža turēšanai pie rīkles».

Turpinoties Vašingtonas un Pekinas tirdzniecības kara eskalācijai, pirmdien stājas spēkā ASV muitas tarifi uz Ķīnas ražojumiem 200 miljardu dolāru apmērā.

«Tagad, kad ASV ir ieviesušas šāda veida plašus tirdzniecības ierobežojumos, viņi tur nazi pie rīkles. Kā šādos apstākļos var turpināties sarunas?» pavēstīja Ķīnas tirdzniecības ministra vietnieks Vans Šuveņs.

Kopējais ar jauniem muitas tarifiem apliktais Ķīnas ražojumu apmērs pārsniedzis 250 miljardus dolāru, kas aptuveni atbilst pusei Ķīnas eksporta uz ASV.

ASV prezidents Donalds Tramps norādījis, ka jauno tarifu mērķis ir piespiest Ķīnu «mainīt negodīgo tirdzniecības praksi», kura rada «smagus draudus ASV ekonomikas ilgtermiņa veselībai un labklājībai».

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Iemāca ekstremālās situācijās gūt uzvaru

Anita Kantāne, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāts iemācās saredzēt jebkurus priekšmetus, kurus var izmantot, lai aizsargātos, – šalli, somu, cepuri, atslēgas. Prāta asums ieslēdzas arī ikdienas dzīvē un ļauj saredzēt kritiskas situācijas citās jomās, piemēram, biznesā

Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izpārdošana atkal stimulē runas par krītošā naža ķeršanu; tā pēdējo gadu laikā teorētiski atmaksājusies.

Pasaules lielākie akciju tirgi pagājušonedēļ pamatīgi sašūpojās, kas daudziem atkal licis sākt runāt par to, ka šis cenu kritums, iespējams, jāizmanto, lai daudzus vērtspapīrus iegādātos lētāk. Pēdējo gadu laikā jebkuri straujāki ASV akciju izpārdošanas viļņi ir izrādījušies īslaicīgi un galu galā devuši iespēju lētāk papildināt akciju krājumus. Tādējādi arī pašlaik tiek spekulēts, ka oktobra pirmās puses notikumi varētu būt devuši līdzīgu iespēju.

Eksperti skaidro, ka šādas stratēģijas (Buy the Dips) īstenošanas panākumi var būt atkarīgi no konkrētā investora psiholoģiskās sagatavotības. Protams, ļoti daudz ko šajos gadījumos nosaka arī pārējās investoru masas spēks un tas, vai kritumā iepirkties izdomās arī citi. Kopumā gan būtu jāteic, ka šāda spēle nav piemērota visiem. Šādu akciju pirkšana ir riskanta padarīšana, un investīciju pasaulē tam ir arī savs teiciens – nemēģini ķert krītošu nazi (zemākas vērtspapīru cenas nenozīmē, ka tās nevar samazināties vēl vairāk).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Budžeta kaislības itāļu gaumē

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī nedēļa eirozonā lielā mērā paies Itālijas zīmē. Proti, Itālijas populistu valdībai ir jāiesniedz Eiropas Komisijai pārskatīts 2019. gada budžeta plāns, jo iepriekšējo EK noraidīja pārlieku lielā budžeta deficīta dēļ.

Tas ir eirozonas vēsturē nebijis gadījums, kad EK noraida kādas valsts budžeta projektu. Itālijas jaunā valdība atšķirībā no iepriekšējās valdības iecerētā budžeta deficīta 0,8% apmērā no IKP to ir paaugstinājusi līdz 2,4% no IKP. Lai gan tas ir zem Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3%, tomēr tas jāskata kontekstā ar Itālijas ārējo parādu, kas ir 131% no IKP, lai gan Māstrihtas kritēriju limits ir 60% no IKP. Turklāt, saskaņā ar EK aplēsēm, Itālijas valdības plānotie izdevumi, ņemot vērā EK prognozes par valsts izaugsmi un parāda apkalpošanas izmaksām, bīstami tuvosies 3% 2019. gadā, bet 2020. gadā tos pārsniegs. Itālijas vicepremjers Mateo Salvini jau ir paziņojis, ka vadīsies pēc saviem, nevis EK aprēķiniem un jautājumā par Itālijas budžeta deficītu negrasās piekāpties ne par milimetru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetam jāiesniedz sava oficiālā nostāja solidaritātes nodokļa likmes jautājumā, Finanšu ministrijai jāsagatavo informācija par iespējamo ietekmi uz vidēja termiņa budžetu, ja grozījumi netiek akceptēti šā gada laikā

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba rezultāts.

Lēmuma pieņemšana tika atlikta, līdz tiks saņemta attiecīgā informācija. Vienlaikus atbildīgās komisijas deputāti uzskatīja, ka Finanšu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja juristiem ir jāsatiekas un kopīgi jāatbild uz jautājumu par to, vai kāds no Finanšu ministrijas trijiem piedāvātajiem un vēl arī citiem solidaritātes nodokļa likmes priekšlikumiem novērš Satversmes tiesas norādītos iebildumus un tie atkal nebūs pretrunā ar Satversmi. Bez tam tiek lūgts Finanšu ministrijai sagatavot informāciju par iespējamo situāciju, kāda varētu veidoties, ja, iespējams, likumdevējs šogad nepaspēs pieņemt grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, un kādas tai varētu būt sekas uz vidēja termiņa budžetu. Komisijas sēdē gan LTRK, gan LDDK aicināja deputātus šo nodokli likvidēt, jo tas graujot Latvijas iespēju piesaistīt investorus, kuru darbiniekiem tiek maksātas ļoti lielas algas; šāda nodokļa neesot ne Igaunijā, nedz arī Lietuvā. Atbildīgās komisijas deputātu vairākums pauda ļoti kritisku attieksmi, taču, kāds risinājums šai problēmai tiks piemērots, vēl grūti spriest, jo solidaritātes nodokļa jautājumā ietekme būs arī uz valsts budžetu. DB jau vēstīja, ka MK sēdē tika skatītas trīs iespējamās solidaritātes nodokļa likmes – 25,5%, 30,87% un 35,09%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Piebalgā ražo traukus no kaprīzākā un vienlaikus cēlākā materiāla

Laura Mazbērziņa, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu, lepojas Piebalgas porcelāna fabrikas īpašnieks Jānis Ronis.

SIA Porcelāna galerija, kas strādā ar zīmolu Piebalgas porcelāna fabrika, 2002. gadā izveidoja J.Ronis kopā ar savu sievu Zani. Savu ceļu mākslā viņš sācis Rēzeknes lietišķās mākslas skolas Keramikas nodaļā. «Esmu strādājis ar dažādiem keramiskajiem materiāliem. Mākslas akadēmijas laikā piesaistīja porcelāns, skolotājs Pēteris Martinsons tuvināja smalkajam materiālam. Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu. Diplomdarba porcelāna servīze ar melni metalizētajām glazūrām, kas tapa paša gatavotā krāsnī, iezīmēja manu radošo ceļu. Piedaloties izstādēs, plenēros un simpozijos, krāju savu mākslinieka pieredzi, bet organizatoriskā darba iemaņas pilnveidoju, organizējot un vadot starptautiskos keramikas simpozijus Dzirnas 1993. un 1994. gadā Inešos,» stāsta J. Ronis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Itālija ir kontrastu zeme

Armanda Vilcāne, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rotaslietas – transformeri

Evelīna Brenča, speciāli DB, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls DB saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties tiramisu tapšanas procesā restorānā Bocca Buona.

Bocca Buona dibināts 2016. gadā un atrodas Radisson Park Inn viesnīcā Rīgā. Kopš šī gada janvāra restorānā šefpavāra pienākumus pilda Fabrizio Righetti, kurš iepriekš strādājis dažādās pasaules valstīs, tostarp, Lielbritānijā, Nīderlandē, Lībijā, Monako un Ukrainā. Ierodoties uz Latviju, viņš apņēmies atsvaidzināt un pilnveidot Bocca Buona ēdienkarti. Uzsvars tajā likts uz itāļu ēdieniem, taču viņam patīk meklēt jaunas garšas un produktu kombinācijas.

Tiramisu radies Itālijā un tā nosaukums, tulkojot no itāļu valodas, ir «pacel mani», ar nozīmi uzlabot garastāvokli. Mūsdienās tiek veidotas dažādas tiramisu variācijas, taču oriģinālā recepte ir vienkārša, jāzina tikai daži «triki» tā pagatavošanai, lai deserts būtu gaisīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO, VIDEO: Latviešus kārdina ar itāļu ēdieniem

Ilze Žaime, 16.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sigita un Saverio Bianki ir mājražotāji, kas nodarbojas ar itāļu virtuves popularizēšanu Latvijā. Viņu radītais zīmols Lazanjas Republika ir stāsts par mīlestību pret ēdienu un dalīšanos tajā.

Bianki ģimene mājražotāju statusu ieguva 2015.gadā un pirmo reizi pašu gatavotos itāļu ēdienus piedāvāja Ziemassvētku tirdziņā Doma laukumā. Tagad viņi gan piedāvā ēdienu tirdziņos un festivālos, gan izpilda pasūtījumus - nodrošina ēdināšanas pakalpojumus korporatīviem un privātiem pasākumiem. Vasarā katru nedēļu viņi viesojas citā pilsētā, kur itāļu ēdienus pasniedz Street Food ietvarā - gards ēdiens uz ielas, nevis restorānā.

Abi pavāri satikās Pizā, Itālijā, kur studēja sabiedriskās attiecības. Saverio Bianki bija vienīgais grupā, kas mācēja sarunāties angļu valodā, tādēļ abi ātri vien kļuva par draugiem. Jau studiju laikā abi guva pieredzi profesionālā pavārmākslā: Sigita strādāja picērijā un Saverio Bianki - savu draugu restorānā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Piena pārstrādes uzņēmuma Elpa mīkstais siers

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 30.08.2019

Raksta galerijā skatāms, kā top Elpas mīkstais siers ar dillēm, ķimenēm un garšaugiem

Elzas Zīvertes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā tiek ražots Kazdangas piena pārstrādes uzņēmuma Elpa mīkstais siers.

Piena pārstrādes uzņēmums Elpa ražo pienu, krējumu, kefīru, biezpienu, jogurtu un arī svaigo nenogatavināto sieru. Slaukumu iegādājas pārsvarā no zemniekiem, kas strādā 50 kilometru radiusā ap ražotni.

Lai arī siera plaukti veikalos ir gana gari, Elpas ražojumam Latvijā līdzinieku nav. «Katram ir savi noslēpumi,» saka uzņēmuma vadītājs un līdzīpašnieks Gundars Sisenis. Tradicionāli Kazdangā top trīs veidu sieri – ar ķimenēm, dillēm un garšaugiem. Savulaik bijis arī ar ķiplokiem, bet radušās problēmas ar izejvielas pieejamību.

Dilles speciāli Elpai audzē netālu esošajā Aizputes dārzniecībā, sagatavo arī ziemai sasaldējot. Ķimenes iepērk no liela zemnieka Lietuvas pierobežā. Pērtersīļu, seleriju un paprikas maisījums, ko izmanto garšaugu siera ražošanā, Latvijā nav pieejams, to iepērk Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mūsu brīvība kļūst par mūsu vājību?

Ivo Krievs, Latvijas sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes loceklis, 06.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam interesantā un mazliet dīvainā laikmetā. No vienas puses mēs datus metam pakaļ jebkuram, kurš mums tos pat nelūdz, lai kļūtu populāri un «uzlabotu» savu ikdienu, bet no otras puses arvien vairāk šausmināmies, ka brīva datu plūsma ietekmē mūsu iedomāto privātumu.

Diemžēl nekas nav melns vai balts un arī datu apstrāde pati par sevi nav nedz laba, nedz slikta, bet tas ir efektīvs «ierocis» kādas sabiedrības daļas rokās. Un to var pavērst vai nu par labu sabiedrībai, vai arī pret sabiedrību.

Lielo datu laikmets

Arvien vairāk mēs iegūstam elektroniskās ierīces, kas spēj radīt impulsus un mūsu dzīvi pārveidot vieniniekos un nullītēs, piemēram, gudri pulksteņi, kas saglabā mūsu asinsspiediena un pulsa izmaiņu dinamiku; viedie tālruņi, kuri piefiksē katru mūsu soli GPS koordinātēs, katru mūsu elpas dziļumu miega stadijas noteikšanā, katru mūsu nosūtīto vēstuli jebkurā no programmām, katru mūsu nopūtu par to, ka gribētos aizbraukt atvaļinājumā uz Tibetu; putekļusūcēji «Robīši», kuri piefiksē telpu izkārtojumu; televizori ar kamerām, kuri vēro arī mūs un telpu izkārtojumus, kuri piefiksē, ko mēs skatāmies; attālināti vadāmas apkures sistēmas, kuras piefiksē, cikos mums vajag siltāku un vēsāku telpu; ledusskapji, kuri kontrolē ledusskapja saturu, kā arī uzskaita mūsu iecienītākos ēdienus un dzērienus; tenisa raketes, kuras fiksē cik stipri un pareizi mēs sitam pa bumiņu un kurās dienās to darām; mājas videonovērošanas sistēmas, kuras atpazīst kaimiņu un piefiksē, kad tas pārvietojas gar mūsu māju; navigācijas sistēma, kura piefiksē, cikos mēs braucam uz māju un cikos uz darbu, kā arī zina, ka katru otro nedēļu ceturtdienās mēs braucam uz sporta nodarbību un, piemēram, meklētāju programmatūras, kuras atceras, ka esam meklējuši grūtniecības testus, zāles depresijas ārstēšanai vai kā kļūt par veģetārieti (..). Uzskaitījums nav pat pusē. Parasti mums jau pietiek ieskatīties sociālo tīklu kontā, lai izdarītu savus secinājumus par to – vai jaunais kolēģis ir labs cilvēks, vai nē. Tad iedomājaties, ko par mums var noskaidrot kāds, kurš kontrolē visu augstāk minēto datu kopu. Turklāt lielos datus nav iespējams pat apmānīt, jo tie nepēta mūsu domas, bet gan mūsu darbības, kuras ilgākā periodā mēs pat gribot noslēpt nespēsim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vājš ārējais pieprasījums turpina negatīvi ietekmēt preču eksporta izaugsmi

Finanšu ministrija, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada oktobrī liecina, ka preču eksports turpina balansēt uz krituma robežas.

Preču eksporta vērtība 2019. gadā oktobrī bija vien par 0,5% lielāka nekā pirms gada. Fiksētais eksporta kāpums novembrī atspoguļo eksporta attīstību 2019. gadā kopumā, jo desmit mēnešos preču eksporta vērtība palielinājās vien par 0,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, pretstatā 10,5% pieaugumam 2018. gada attiecīgajā periodā. Vājo eksporta attīstību šogad lielā mērā ietekmē vājš ārējais pieprasījums, kas atspoguļojas caur ievērojami zemāku ekonomikas attīstību Eiropas Savienībā (ES) nekā iepriekšējos gados.

Novembrī ir pieejami dati par ekonomikas izaugsmi ES šā gada trīs ceturkšņos, kas liecina, ka ES ekonomikas attīstība sabremzējās līdz 1,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, kamēr vēl 2018. gada attiecīgajā periodā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums bija 2,1%. Ekonomikas attīstību negatīvi ietekmē ārējā pieprasījuma kritums globālās tirdzniecības saspīlējumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rafaēla Terlici (Raffaele Terlizzi) ģimene jau piecus gadus par savām mājām sauc Latviju, kur izveidojusi itāļu restorānu "Sale & Pepe" un piedāvā tradicionālos ēdienus.

Pirmo reizi Terlici ģimene Latvijā ieradās 2013. gadā ceļojumā un viņiem šī valsts radīja interesi. "Pirmajā reizē tas bija tūrisma brauciens. Mūsu bērniem tolaik bija 9 un 11 gadi un mums šķita, ka ir labi parādīt, ka ārpus Itālijas ir cita realitāte. Latvija kā Ziemeļvalsts ir atšķirīga no tām, ko zināju, piemēram, Vācijas. Kad atgriezāmies Itālijā, aizdomājāmies, ka varētu mēģināt veidot biznesu Latvijā. Pirms tam mums nebija mērķa pārcelties," stāsta R. Terlici. Viņa un sievas aizraušanās ir ēdiens, tāpēc radās doma atvērt restorānu.

Biznesa uzsākšanas izmaksas Itālijā esot augstākas un tur ģimene to nevarētu atļauties. "Mēs daudz domājām un nolēmām mainīt savu dzīvi un pieņemt izaicinājumu. Pārdevām māju Itālijā un šo naudu ieguldījām restorāna atvēršanā," teic R. Terlici.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cena turpināja zemāk planēt arī šīs nedēļas vidū. Šāds straujais kritums ir zināms tests pēdējo gadu mantrai, ka jebkāda cenu atkāpšanas jāizmanto, lai šos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

Būtībā viens no Volstrītas vecajiem labajiem teicieniem ir: “Necenties noķert krītošu nazi!” Jāatceras, ka akcijas ir izteikts riska aktīvs un to cena vienmēr var kristies līdz nullei, ja, piemēram, kompānija bankrotē.

Katrā ziņā zemas vērtspapīru cenas vai, piemēram, valūtu kursi nenozīmē, ka tie nevar samazināties vēl vairāk. Lielas nenoteiktības un tirgus cenu svārstību laikā paredzēt zemāko punktu praktiski ir neiespējami. Kādu zemākā punkta meklēšana tādējādi ir ļoti riskants pasākums, ar ko īpaši aizrauties, ja nav spēcīgu nervu, milzīgas pieredzes un dzelžainas ieguldījumu stratēģijas, nevajadzētu. Savus ieguldījums drīzāk var ieteikt diversificēt ne tikai ar atšķirīgiem aktīviem, bet arī izvēloties dažādus ieguldījumu termiņus (piemēram, neskatoties uz visu fonu, veikt regulārus ieguldījumus). Ļoti svarīgi noteikt un pieturēties pie sava ieguldījumu termiņa un nepārdzīvot, ja īstermiņā viss nenotiek pēc plāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Tirgos dominē asins krāsa

Jānis Šķupelis, 27.02.2020

Vairāku valstu akciju tirgus indeksu izmaiņa šo ceturtdien (ekrānšāviņš nedaudz pēc pusdienlaika).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgos arī šo ceturtdien turpināja dominēt sarkanā krāsa. Tādējādi liels brīnums nebūtu tas, ka Eiropas (un ne tikai) akciju tirgiem šī nedēļa galu galā izrādīsies sliktākā vismaz kopš 2011. gada.

Vadošais stāsts ir tas pats vecais, kuru gan nepārtraukti papildina jaunas ziņas un nu arī – bailes. Katrā ziņā šobrīd ir faktiski neiespējami paredzēt to, cik ilgi un kādus apmērus pasaulē uzņems koronavīrusa izplatīšanās. Ja vēl nesen pārsvarā tika spriests par Ķīnas ekonomikas pievēršanos, tad tagad nav izslēgts, ka šāds scenārijs varētu gaidīt arī citus nozīmīgus tirgus.

Vēl - ja sākotnēji tika lēsts, ka notiekošajam būs negatīva (bet ierobežota!) ietekme uz piegāžu ķēdēm, tad tagad tas draud jau izvērsties plašākā šokā, kura apmēru un ietekmi uz jau tā nepārliecinošo pasaules tautsaimniecību aplēst ir grūti. Attiecīgi to pie pamatīgas devas ar emocijām arī mēģina "iecenot" finanšu tirgus dalībnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pārrunāta iespēja par speciāla avioreisa rīkošanu Latvijas valstspiederīgo evakuēšanai no Itālijas, intervijā Latvijas Radio atklāja Latvijas vēstniece Itālijā Solvita Āboltiņa, kura gan atzina, ka nezina, cik tālu šāds iespējams risinājums ir nonācis.

Vaicāta, vai varētu tikt rīkots speciāls reiss valstspiederīgo evakuācijai, vēstniece izteicās šādi: "Sapratu, ka ministrija rīkoja tikšanos ar atbildīgajiem dienestiem (..) Pēc manā rīcībā esošās informācijas, ko nevaru apstiprināt, šāda iespēja tika izskatīta".

Kā pauda vēstniece, ja būs tāda nepieciešamība, reāli skaitļi vai fakti, tāda iespēja varētu tikt izskatīta, bet viņa nevar pateikt, cik tālu šāds iespējams risinājums nonācis.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Lūgta komentēt informāciju par to, ka gandrīz pēdējā brīdī pirms lidojumu atcelšanas uz Itāliju devusies slēpot Latvijas Arhitektu savienības slēpotāju grupa, vēstniece norādīja uz "bezatbildīgās" tūrfirmas atbildību, kas esot atļāvusi un pat ieteikusi šiem cilvēkiem braukt brīdī, kad bija zināms, ka vismaz Ziemeļitālija ir sarkanajā zonā. Viņa uzsvēra, ka tūrfirmai arī ir pienākums meklēt risinājumu, kā palīdzēt cilvēkiem atgriezties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Itālijā slēdz visu, izņemot aptiekas un pārtikas veikalus

LETA--AFP, 12.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijā tiks slēgtas visas tirdzniecības vietas, izņemot aptiekas un pārtikas veikalus, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa pandēmijas izplatīšanos, trešdienas vakarā paziņoja premjerministrs Džuzepe Konte.

"Tiks slēgti visi veikali, izņemot pašus nepieciešamākos, tādus kā aptiekas un pārtikas veikalus," Konte sacīja uzrunā nacionālajā televīzijā.

Uzruna tika pārraidīta dažas stundas pēc tam, kad Itālija paziņoja, ka no koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 mirušo skaits šajā valstī ir pieaudzis līdz 827 cilvēkiem.

"Bāri, krodziņi, restorāni, frizētavas un ēdnīcas tiks slēgtas. Ir atļauta piegāde mājās."

Itālijā ir reģistrēti apmēram 60% no visiem jaunā koronavīrusa gadījumiem ārpus Ķīnas.

Konte nepateica, kad šie pasākumi varētu tikt atcelti. Itālija jau pirms tam noteica valsts mēroga ierobežojumus publiskiem pasākumiem un ceļošanai, kas būs spēkā līdz 3.aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Itālijā un Šveicē atvieglos pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus

LETA--AFP/BBC, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijā no 4.maija tiks atviegloti koronavīrusa pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi, tostarp, cilvēkiem tiks atļauts pastaigāties parkos un apciemot savus radiniekus, svētdien televīzijā paziņoja Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte.

Taču, apciemojot radiniekus, cilvēkiem būs jāvalkā sejas maskas un jāievēro distance, norādīja Konte. Cilvēkiem būs atļauts pārvietoties sava reģiona ietvaros, bet nebūs atļauts ceļot uz citiem reģioniem.

Publiskās vietās obligāta prasība būs sejas maskas, kuru cena gabalā nedrīkstēs pārsniegt 50 centus, nolēmusi valdība. Cilvēkiem ieteikts arī turpmāk izvairīties no apskaušanās un sarokošanās.

Konte norādīja, ka Itālijā sākas posms, kurā jāiemācās sadzīvot ar vīrusu un būt atbildīgiem. "Ja jūs mīlat Itāliju, ievērojot distanci," sacīja Konte. Tiks atļautas bēres, bet tajās drīkstēs piedalīties ne vairāk kā 15 cilvēki.

Individuālajiem sportistiem būs atļauts atsākt treniņus un cilvēkiem būs atļauts sportot ne tikai tiešā savu dzīvesvietu tuvumā, bet plašākā apvidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Itālijā darbu atsāk vairums veikalu, kafejnīcu, restorānu un muzeju

LETA--DPA, 18.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sperot līdz šim lielāko soli pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu atvieglošanā, Itālijā no pirmdienas darbu ļauts atsākt vairumam veikalu, durvis vērušas arī kafejnīcas, restorāni un muzeji.

No šodienas atļauti arī dievkalpojumi baznīcās.

"Atgriešanās pie normālā nedaudz atgādina mācīšanos staigāt," vēstulē, kas publicēta laikrakstā "Leggo", norādījis Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte.

"Pa vienam solim vien, ar piesardzību un uzmanību, lai izvairītos no krišanas un atgriešanās atpakaļ," raksta Konte, paužot pārliecību, ka Itālijai izdosies atkal nostāties stabili uz kājām.

Itālijā darbu atsākuši veikali, kafejnīcas, restorāni un muzeji, bet visām iestādēm jānodrošina sociālā distancēšanās. Starp cilvēkiem jābūt vismaz metru lielam atstatumam.

No šodienas cilvēkiem atļauts apmeklēt arī pludmales, bet joprojām jāuzturas savā reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālija trešdien atvērusi savas robežas viesiem no pārējās Eiropas Savienības (ES) un atcēlusi aizliegumu ceļot pa reģioniem.

Ierobežojumi, kas tika noteikti cīņā ar jauno koronavīrusu, tiek atviegloti, pakāpeniski samazinoties jauno inficēšanās gadījumu skaitam.

Itālijas ārlietu ministrs Luidži Di Maio norādīja, ka šī ir nozīmīga diena, uzsverot, ka valsts "atpūšas un gatavojas atgriezties pie normalitātes".

Ministrs atklāja, ka viņam plānotas vairākas tikšanās ar Eiropas kolēģiem, lai "visiem parādītu, ka Itālija ir gatava uzņemt ārvalstu tūristus".

Di Maio šodien Romā paredzēta tikšanās ar Francijas ārlietu ministru Žanu Īvu Ledriānu, bet piektdien Di Maio dosies uz Vāciju, sestdien apmeklēs Slovēniju, bet nākamo otrdien Grieķiju.

Itālijā stigri ierobežojumi cīņā ar jauno koronavīrusu tika noteikti 10.martā. Kopš maija sākuma ierobežojumi pakāpeniski atviegloti, bet drošības pasākumi, tostarp sociālās distancēšanās noteikumi joprojām ir spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru