Liepājas tiesa nolēmusi atlikt krimināllietas izskatīšanu pret Liepājas domes deputātu, uzņēmēju un mūziķi Luiju Fonteinu jeb īstajā vārdā Stīnu Lorensu par neslavas celšanu.

Tiesas sēde pārcelta uz 14. aprīli pēc prasības iesniedzēja lūguma. Db jau rakstīja, ka kriminālprocess par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos pret Fonteinu sākts pēc partijas Sabiedrība citai politikai (SCP) Liepājas nodaļas vadītāja Edgara Krūmiņa sūdzības. Pagājušā gada oktobrī masu saziņas līdzekļos Fonteins izplatīja atklātu vēstuli, apsūdzot SCP naudas izspiešanā jeb reketā. Fonteins apgalvoja, ka Krūmiņš un vairāki citi SCP pārstāvji pieprasījuši, lai deputāts samaksā partijas kampaņas izdevumus 13,5 tūkstošu latu apmērā. Savukārt E. Krūmiņš iepriekš pavēstīja, ka ar Fonteinu SCP nav nekā kopīga kopš tā laika, kad viņš pēc vēlēšanām atteicies iestāties partijā. Viņš arī uzsvēra, ka nekādu naudu par partijas kampaņas izdevumiem no Fonteina neesot prasījis.

Liepājas tiesa 7.aprīlī plāno skatīt lietu pret Liepājas domes deputātu, uzņēmēju un mūziķi Luiju Fonteinu jeb īstajā vārdā Stīnu Lorensu par neslavas celšanu. Deputātam draud arests vai piespiedu darbs, vai arī naudas sods līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.

Kriminālprocess par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos pret Fonteinu sākts pēc partijas Sabiedrība citai politikai (SCP) Liepājas nodaļas vadītāja Edgara Krūmiņa sūdzības. Db jau rakstīja, ka pērn rudenī S. Lorenss publicēja atklātu vēstuli, kuru nosauca «Par partijas Sabiedrība citai politikai reketu un Latvijas politiķiem».

Vēstulē viņš apgalvoja, ka vietējais SCP līderis Edgars Krūmiņš ar vairākiem citiem SCP Liepājas domē neievēlētiem deputātu kandidātiem pieprasījis segt partijas reklāmas kampaņas izdevumus. Šajā sakarā S. Lorenss arī četras reizes esot zvanījis KNAB, taču biroja pārstāvji atteikušies ierasties Liepājā, lai pārrunātu notikušo. Pērn Liepājas tiesa attaisnoja viņu administratīvajā lietā, kas bija ierosināta pēc domes deputāta Oskara Zīda iesnieguma saistībā ar S. Lorensa izteiktajiem lamuvārdiem 13. augusta domes sēdē.

Vēl pirms bija aprāvusies advokāta Andra Grūtupa dzīve, viņa biroju jau kādu laiku de facto vadīja Viktors Tihonovs. Pēc Grūtupa aiziešanas aizsaulē tika nomainīta arī plāksnīte pie biroja durvīm, un viņa birojs pilnīgi oficiāli kļuva par Tihonova biroju.

Jūsu vadītā advokātu biroja darbu šobrīd var iedalīt divās daļās – pirms un pēc Andra Grūtupa. Vai pašreiz biroja darbā ir jūtamas kādas izmaiņas?

Var piekrist, ka no formālās puses viens posms ir noslēdzies, bet otrs iesācies, jo Grūtupa kunga biroja vairs nav, bet vai ir notikušas kādas kardinālas izmaiņas? Ceru, ka nē! Vismaz saistībā ar darba apjomu un lietu sarežģītību ceru, ka izmaiņas uz slikto pusi nebūs. Reāli es vadīju biroju jau kādu laiku pirms šī nelāgā notikuma. Mūsu prioritāte bija un būs civiltiesības. Tagad gan cenšamies paņemt arī kādu interesantu krimināllietu, un pēdējo gadu laikā apgriezienus uzņēmis arī darbs ar administratīvajām lietām, bet pamatdarbs vienmēr ir bijis civillietas.

Pērnā gada otrajā pusgadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodoti 203,9 tūkstoši jaunas patērētāju parādu lietu par kopējo summu 113,47 miljoni eiro.

Tā kā parādu atgūšanu ārpustiesas ceļā pakalpojumu sniedzēji parasti veic uz pilnvarojuma vai cesijas līguma pamata, tad lielākā daļa lietu – 141,6 tūkstoši par kopējo summu 75,5 miljoni eiro ir nodotas uz pilnvarojuma pamata, savukārt 62 tūkstoši lietu par kopējo summu 37,9 miljoni eiro ir nodotas, slēdzot cesijas darījumus starp pakalpojuma sniedzējiem un kreditoriem.

Lai efektīvi veiktu ārpustiesas parādu atgūšanas sektora tirgus uzraudzību un iegūtu vispusīgu informāciju par nozares attīstību, saskaņā ar nozari regulējošo normatīvo aktu bāzi, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pirmo reizi ir apkopojis informāciju par ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbības rādītājiem par 2013. gada 2. pusgadu.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Norādot uz pozitīvu tendenci lietu uzkrājumam Augstākajā tiesā samazināties, departamentu pārstāvji, piedaloties Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politika apakškomisijas sēdē, tomēr atzina – kasācijas instances noslodze joprojām ir pārlieku liela un ir nepieciešama likumdevēja griba kopā ar tiesu meklēt iespējas problēmas risinājumam, informē AT.

Civillietu departamentā, kurā lietu uzkrājums ir vislielākais, 2015.gadā izdevies nepabeigto lietu skaita pieaugumu samazināt būtiski – par 21%. Kā galvenos iemeslus salīdzinoši garajiem lietu izskatīšanas termiņiem un nepabeigto lietu uzkrājumam departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša minēja ekonomiskās krīzes radīto civilstrīdu pieaugumu, kasācijas instances noslogojumu ar maza apmēra prasību lietām līdz grozījumiem Civilprocesa likumā, savukārt pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk nekā divkāršojies blakus sūdzību skaits un gandrīz trīsarpus reizes palielinājies pieteikumu skaits par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. E.Vernuša uzsvēra, ka ir būtiski veikt pasākumus, kuru rezultātā ne vien tiktu likvidēts atlikušais lietu uzkrājums un samazināti lietu izskatīšanas termiņi, bet arī nodrošināta Civillietu departamenta kā kasācijas instances tiesas pilnvērtīga darbība.

2015. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 359 277 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 236,935 miljoni eiro.

Kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem, 42% no kopējā 2015. gadā nodoto lietu skaita parādu atgūšanai nodevuši nebanku kreditētāji.

Pieaudzis pilnībā un daļēji atgūto parādu lietu skaits, kas vērtējams kā pozitīvs signāls tirgus sakārtošanā, gan arī patērētāju maksāšanas disciplīnas uzlabošanās rādītājs. Kopējais parādu portfelis 2015. gadā palielinājies par 5,99% salīdzinājumā ar 2014.gadu un sastādīja 582,952 milj.eiro.

2015.gadā Latvijā darbojās 28 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 3 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2015.gadā.

Šveices franka kurss pret eiro ceturtdien pieauga par 29% pēc tam, kad Šveices centrālā banka paziņoja, ka izbeidz trīs gadus ilgušos centienus mākslīgi pazemināt franka kursu.

Dažu minūšu laikā pēc Šveices Nacionālās bankas paziņojuma, ka tiek atcelta tās noteiktā minimālā maiņas likme 1,2 franku par eiro apmērā Šveices valūtas kurss krasi pieauga pret eiro zonas vienotās valūtas kursu.

Franka vērtība, kas trešdien bija 1,2010 franki par eiro, ceturtdien pieauga līdz 0,8517 frankiem par eiro.

«Šveices Nacionālā banka izbeidz minimālās maiņas likmes 1,20 franki par eiro uzturēšanu,» teikts bankas paziņojumā.

Banka kopš 2011.gada septembra aizstāvēja kursa grīdas noteikšanu, cenšoties aizsargāt valstij nozīmīgo eksporta jomu, tostarp tā arī uzpirka lielu daudzumu ārvalstu valūtas.

Liepājas koncertzāle «Lielais dzintars» atklāj vasaras ekskursiju sezonu, katru svētdienu latviešu un angļu valodā piedāvājot grupu pastaigas gida pavadībā.

Interesi par šo tūrisma pakalpojumu Liepājā ik gadu izrāda tūristi no Latvijas, Baltijas, Eiropas valstīm, kā arī Amerikas, Japānas, Austrālijas u.c.. Viesus visbiežāk interesē jautājumi, kas saistīti ar koncertzāles īpašo un neordināro arhitektūru, aizkulišu fakti, interesanti atgadījumi no koncertzāles ikdienas un citi jautājumi. Stundu garajā pastaigā apmeklētāji var sadzirdēt arī koncertzāles skaņu vibrācijas, jo 7 stāvus augstā ēka ir pārvērsta makro mēroga mūzikas instrumentā.

Ieņēmumu rādītāji liecina, ka vislielākā interese par pakalpojumu bija pirmajā gadā pēc koncertzāles atklāšanas. Bieži apmeklētāji izvēlas ekskursiju rezervēt koncerta dienā. Ekskursiju ieņēmumi (bez PVN) ir samazinājušies par 4 tūkstošiem eiro salīdzinot 2016. gadu, kad tie bija 12 tūkstoši eiro, bet 2017. gadā 8 tūkstoši eiro.

Kurzemes apgabaltiesa atkārtoti attaisnojusi Liepājas domes deputātu, uzņēmēju un mūziķi Luiju Fonteinu (īStīnu Lorensu) apsūdzībā par neslavas celšanu partijas Sabiedrība citai politikai biedram Edgaram Krūmiņam.

Kurzemes apgabaltiesa, skatot apelācijas lietu, atstāja negrozītu Liepājas tiesas spriedumu.

Db.lv jau rakstīja, ka Edgaru Krūmiņu, Liepājas domes deputāta kandidātu no Sabiedrība citai politikai saraksta, domē neievēlēja, bet no šī saraksta ievēlēja bezpartijisko S. Lorensu. 2009. gada oktobrī S. Lorenss izplatīja preses paziņojumu, ka E. Krūmiņš no viņa mēģinājis izspiest 13,5 tūkstošus latu vai arī prasījis atkāpties no deputāta krēsla. Vēlāk, mēģinot rast strīda risinājumu kopīgi ar Dānijas vēstnieku Latvijā, E. Krūmiņš solījis atsaukt prasību par neslavas celšanu, ja S. Lorenss noliks deputāta mandātu, bet Fonteins tam nav piekritis. Septembrī tiesa ieteica vienoties abām pusēm par mierizlīgumu, taču neviena no pusēm nepiekāpās.

Liepājas tiesa šodien, 2. septembrī, noraidīja Edgara Krūmiņa (SCP) prasību krimināllietā pret Liepājas domes deputātu Stīnu Lorensu jeb Fonteinu par neslavas celšanu, goda un cieņas aizskaršanu.

Savukārt S. Lorensa advokāts pieprasīja E. Krūmiņam labprātīgi uzrakstīt iesniegumu policijā un atzīties naudas izspiešanā, kā arī samaksāt morālo kaitējumu S. Lorensam - tos pašus 5000 latus. Nevienai no pusēm otras puses priekšlikums nebija pieņemams. Uzklausot abu pušu lieciniekus, tiesa pieņēma lēmumu par labu apsūdzētajam.

Db.lv jau rakstīja, ka Edgaru Krūmiņu, Liepājas domes deputāta kandidātu no Sabiedrība citai politikai saraksta, domē neievēlēja, bet no šī saraksta ievēlēja bezpartijisko S. Lorensu. 2009. gada oktobrī S. Lorenss izplatīja preses paziņojumu, ka E. Krūmiņš no viņa mēģinājis izspiest 13,5 tūkstošus latu vai arī prasījis atkāpties no deputāta krēsla. Vēlāk, mēģinot rast strīda risinājumu kopīgi ar Dānijas vēstnieku Latvijā, E. Krūmiņš solījis atsaukt prasību par neslavas celšanu, ja S. Lorenss noliks deputāta mandātu, bet Fonteins tam nav piekritis. Šī ir jau otrā prasība pret S. Lorensu, ko izskata Liepājas tiesa. Iepriekš tiesa izbeidza administratīvo procesu pret deputātu par lamāšanos Liepājas domes sēdē.

17. novembrī Liepājā durvis apmeklētājiem vērs jauna ēdināšanas iestāde – suši restorāns OISHII, kas savu mājvietu radis nu jau bijušā bāra Prison Bar telpās, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Suši restorāna valdes priekšsēdētājs Dānijā dzīvojošais ķīnietis Jans Sjui (Yang Xu) stāsta, ka ar suši restorānu biznesu pats nodarbojas jau aptuveni desmit gadu: «Laika gaitā esmu izveidojis piecus šādus restorānus Dānijā, un tur tie ir ļoti iecienīti! Tieši tāpēc šogad nolēmu savus spēkus šai jomā izmēģināt arī ārpus Dānijas robežām.»

Vīrietis atzīst, ka izvēlēties valsti, kurā veidot savu sesto restorānu, nav bijis grūti: «Pirms aptuveni diviem mēnešiem atbraucu restorāna telpu meklējumos uz Latviju, un man uzreiz te iepatikās. Maza piejūras valsts, kurā nav pārmērīgi lielas cilvēku burzmas. Te ir jauki.» Vēl esot Latvijā, Jana labs draugs viņu iepazīstināja ar saldenieku Ēriku Jaunzemu, kuram jau bija uzkrāta vairāku gadu pieredze apkalpojošajā sfērā dažādās ēdināšanas iestādēs, un abi nolēma sadarboties. «Man uzreiz bija skaidrs, ka te sanāks kaut kas labs, un, tā kā pašam ļoti garšo suši un patīk darbs ar cilvēkiem, tad šai Jana idejai nodevos pilnībā,» stāsta Ē. Jaunzems, kurš nu jau ir SIA OISHII valdes loceklis un menedžeris.

Uzņēmējs un mūziķis Stīns Lorenss jeb Luī Fonteins nosūtījis rēķinu bijušajam politiskajam partnerim iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Edgaram Krūmiņam (Vienotība) par izdevumiem, kas saistīti ar abu savstarpējo tiesāšanos.

Kopējā rēķina summa ir 9000 latu, un tas ietver divu advokātu pakalpojumu izmaksas lietā, kurā E. Krūmiņš zaudēja visās instancēs - 5000 latu. Tāpat rēķinā ieskaitīta morālā kompensācija 3000 latu apmērā un maksa par Stīna Lorensa laika izniekošanu - 1000 latu.

«Mani padara dusmīgu tas, ka Edgars Krūmiņš nav mācījies no neveiksmīgajiem mēģinājumiem mani šantažēt un atkal mēģina tikt lielajā politikā. Pēc uzvaras tiesā man bija gana un es izlēmu likties mierā. Tomēr pēc likuma man ir doti 10 gadi, kuru laikā varu pieprasīt kompensāciju no Krūmiņa par izmaksām, ko šī prāva no manis ir prasījusi. Tā kā man jau metās nelabi ieraugot viņa seju vien, izlēmu neizmantot šīs tiesības, taču pēc nesenajiem notikumiem, redzot, ka Edgars Krūmiņs tomēr uzstājīgi cenšas kļūt par pilnvērtīgu politiķi, mainīju savas domas, jo uzskatu, ka viņš Latvijai nesīs tikai postu,» raksta dāņu uzņēmējs atklātā vēstulē presei.

Liepājas tiesa izsludinājusi pārtraukumu lietā, kur partijas Sabiedrība citai politikai (SCP) Liepājas nodaļas vadītājs Edgars Krūmiņš apsūdz Liepājs domes deputātu Stīnu Lorensu jeb Fonteinu goda un cieņas aizskaršanā, pieprasot 10 tūkstošus latu lielu materiālo kompensāciju.

Tiesa atlikta līdz 2. septembrim, lai uz tiesas sēdi kā liecinieci izsauktu Stīna Lorensa dzīvesbiedri Ivonnu Kalitu, kura piedalījusies kā tulks Edgara Krūmiņa un Stīna Lorensa tikšanās laikā, kad, saskaņā ar S. Lorensa iepriekš pausto informāciju, Edgars Krūmiņš pieprasījis aptuveni 13,5 tūkstošus latu priekšvēlēšanu izdevumu segšanai. Tiesā E. Krūmiņš savus nolūkus, 2009. gada septembrī aicinot uz tikšanos S. Lorensu, skaidroja ar to, ka tikšanos rīkot rosinājusi Stīna Lorensa negatīvā darbība Liepājas domē un vēlēšanās panākt Stīna Lorensa darbošanos vēlētāju interesēs. Viņš arī atgādinājis Lorensam, ka viņš nav nekāds neatkarīgs deputāts, jo vēlēšanu sistēmā tādi neesot paredzēti, un domē viņš iekļuvis no SCP saraksta jeb, runājot E. Krūmiņa vārdiem, ar «citām ragavām».

Jaunajā domē Liepājā būs pārstāvētas tikai trīs partijas – līdz šim valdošā Liepājas partija, Reformu partija un Saskaņas centrs, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Septiņas vietas domē būs Liepājas partijai, piecas – Reformu partijai, bet trīs – politisko partiju apvienībai Saskaņas centrs. Līdz šim domē bija pārstāvētas septiņas partijas vai vēlēšanu saraksti. Līdz ar to vietu domē saglabājuši astoņi deputāti – Gunārs Ansiņš, Helvijs Valcis, Silva Golde, Uldis Sesks, Valdis Skujiņš, Jānis Vilnītis, Naums Vorobeičiks un Romāns Miloslavskis, bet vietu domē zaudēs septiņi līdzšinējie deputāti – Guntars Krieviņš, Irēna Opšteine, Sergejs Dikterjovs, Ivars Ķervis, Ivars Kesenfelds, Stīns Lorenss un Elita Kosaka. Viņu vietā stāsies Māris Ceirulis, Vilnis Vitkovskis, Atis Deksnis, Ģirts Kronbergs, Laila Atiķe, Linda Matisone un Jurijs Hadarovičs.

Dienas biznesa žurnāliste Līva Melbārzde Latvijas Žurnālistu savienības konkursā Žurnālistikas cerība 2010 atzīta par labāko laikrakstu žurnālisti

Savukārt laikrakstu Dienas bizness un Diena kopīgi veidotā žurnāla Lietišķā Diena žurnāliste Ieva Nora Fīrere atzīta par labāko jauno žurnāla vai nedēļas izdevuma žurnālisti.

Līva Melbārzde laikrakstā Dienas bizness raksta par enerģētikas nozares aktualitātēm, kā arī atspoguļo laikraksta lappusēs valdības un Saeimas darbu. Īpaši izceļami ir publicētie raksti par enerģētiku, kas raduši plašu sabiedrības rezonansi, kā arī apspriesti un atspoguļoti citos medijos, piemēram, Latvenergo apsver došanos uz biržu, Zaļā centrālapkure šosezon visdārgākā, Eesti Energia cierē uz Latvijas mājsaimniecībām.

#«Tas sākās kā joks. Mēs te bijām un runājām par šo vietu: cik mums tā tuva un ar kādām labām atmiņām saistās. Pēc nedēļas skatāmies portālā, ka ēku pārdod.»

«Tas sākās kā joks. Mēs te bijām un runājām par šo vietu: cik mums tā tuva un ar kādām labām atmiņām saistās. Pēc nedēļas skatāmies portālā, ka ēku pārdod,» reģionālajam laikrakstam Kursas Laiks stāsta Māris Mors, kurš ar dzīvesbiedri Annu Losmani pērn oktobrī kļuvuši par «Royal Hotel Liepāja» jeb bijušās «Fontaine Royal Hotel» viesnīcas saimniekiem.

Iegādājoties īpašumu, liepājnieki nedomāja par to kā viesnīcu, bet gan kā māju, kurā ir arī viesnīca. Viņuprāt, viesnīcu piedāvājums Liepājā ir plašs, taču vasarā ir par šauru. «Tas ir labi, ka šāda tipa viesnīca Liepājā ir tikusi radīta, un mēs vairāk skatāmies, kā to uzlabot. Daudzi ir jautājuši: ar ko tad jūs konkurēsiet? Es saku, ka nevajag konkurēt. Vajag domāt, kā piesaistīt aizvien jaunus pilsētas viesus, kas gribētu apmeklēt mūsu lielisko Liepāju. Strādāt pie tā, lai cilvēki šeit justos labi un izvēlētos Liepāju, nevis aizbraukt uz Kuldīgu, Ventspili, Klaipēdu, Palangu. Mēs ceram veidot pienesumu caur labsajūtu.»

Lai gan par viedpilsētām un lietu internetu aktīvi runā vismaz pēdējos piecus gadus, tikai šobrīd tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka ir tam nepieciešamā infrastruktūra un tiek izstrādāti gala risinājumi

Šīs tēmas kļūst aktuālākas arvien vairāk uzņēmumiem, jo kļūt efektīvākiem ir ekonomisks izaicinājums. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Lattelecom korporatīvās attīstības direktors Krists Avots. Vairāk par to, kā lietu interneta sensori var palīdzēt panākt kardināli jaunu efektivitātes izrāvienu, uzlabot satiksmi pilsētā un gaisa kvalitāti birojā, viņš stāsta intervijā.

Kas jūsu skatījumā ir viedpilsēta?

Tas ir dzīvs organisms vai sistēma, kura analizē procesus, kas tajā notiek, un nepārtraukti tiek uzlabota un vadīta atbilstoši tam, ko cilvēki dara. Tai ir daudz dažādu izpausmju un dimensiju. Piemēram, Nīderlandē piejūras pilsētās aktīvi tiek izmantotas pilsētas līmeņa sensoru sistēmas, kas skatās, vai kaut kur ir plūdi, kā tiek radīti atkritumi, kur plūst satiksme. Visi šie dati tiek izmantoti, lai vadītu pilsētu un preventīvi risinātu problēmas.

Pērn ārpustiesas parādu piedziņai iesniegtas lietas par kopējo summu 161,08 milj. Ls. Juridisko personu segmentā iesniegtas 29,6 tūkst. lietu par kopējo summu 26,34 milj. Ls, bet privātpersonu segmentā – 389,16 tūkst. lietu par kopumā 134,74 milj. Ls.

To liecina Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas apkopotie dati, balstoties uz nozares lielāko kompāniju iesniegtajiem rezultātiem.

Apkopotā statistika rāda, ka privātpersonu segmentā iesniegto lietu skaits pērn palicis tādā pašā līmenī kā 2009.gadā, bet iesniegtā piedzenamā lietu kopējā summa no privātpersonām pieaugusi par 21%. 2009.gadā, ārpustiesas parādu piedziņā tika iesniegtas 52 tūkst. lietu par parādiem no juridiskajām personām ar kopējo vērtību vairāk nekā 56 milj. Ls – pērn tie ir attiecīgi 29 tūkst. lietu par nedaudz vairāk nekā 26 milj. Ls apmērā.

«Salīdzinot ar 2009. gadu, ievērojamākā atšķirība vērojama juridisko personu segmentā iesniegto lietu summā – gada laikā tā kritusies uz pusi. Mazinājies arī iesniegto lietu skaits. Tas skaidrojams gan ar ekonomisko situāciju, gan ar uzņēmēju paradumu maiņu. Proti, uzņēmēji sākuši veikt daudz vairāk preventīvu pasākumu, lai parāds vispār neizveidotos,» atzīmē Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Priedīte.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Jaunākās paaudzes LPWAN tehnoloģija ļauj pieslēgt tīklā arī tādas ierīces, kas atrodas pagrabos vai aiz biezām ķieģeļu sienām

Viena no tehnoloģiju pasaules karstākajām tendencēm – lietu internets – šovasar uzņēmumiem un privātpersonām Rīgā kļūs pieejamāks. Lattelecom visā galvaspilsētas teritorijā īsā laika posmā izveidojis lietu internetam nepieciešamo infrastruktūru, tādējādi jau no 1.jūlija rīdziniekiem pieejami uzņēmuma piedāvātie risinājumi gudrās pilsētas, gudrās ražošanas un citās jomās.

Lattelecom lietu interneta tīkla izveidei ir izmantota jaunākās paaudzes (LPWAN-Low-Power Wide-Area Network) tehnoloģija, kas no bezvadu un mobilā interneta atšķiras ar zemām uzturēšanas izmaksām, mazu enerģijas patēriņu un iespēju pieslēgt tīklā neierobežotu ierīču skaitu. Tehnoloģija darbojas uz radioviļņu principa, nodrošinot plašu interneta pārklājumu, ar kura palīdzību tiek darbinātas dažādas ierīces un sensori. Līdz ar to tīkls pieejams grūti sasniedzamās vietās, kur ierastie interneta veidi lielākoties nav pieejami, – ēku pagrabos, objektos ar biezām betona vai ķieģeļu sienām.

Kā datu pārraides attīstība un lietu interneta tehnoloģijas ļauj uzlabot dzīves kvalitāti un organizāciju efektivitāti – 12. oktobrī pieredzē dalīsies vadošie tehnoloģiju profesionāļi 3. lietu interneta konferencē izstādē «RIGA COMM 2018» Ķīpsalā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda «RIGA COMM 2018» vadītājs Andris Breške.

Par to, kādus parametrus mērīt, lai kļūtu par labāku sevis versiju,3. lietu interneta konferencēuzstāsies Latvijas biohakinga kustības līdzdibinātājs un konferences organizators Kaspars Vendelis. Viņš stāstīs par sistēmisku zinātnes, tehnoloģiju un dabas izmantošanu (pieeju), lai personas labklājību uzturētu pēc iespējas ilgāk. Lai labāk saprastu savu ķermeni un uzlabotu dzīves kvalitāti, modernās tehnoloģijas sniedz iespēju iegūt un mērīt dažādus ikdienas datus, piemēram, uzņemto pārtiku, miega kvalitāti, sirds ritma izmaiņas, glikozes, skābekļa līmeni asinīs u.t.t.

Kaut arī premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) tikai pirmdien oficiāli tiksies ar ceturtdien demisijas rakstu iesniegušo partijas biedri iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci, lai izlemtu, vai pieņemt viņas atlūgumu, kuluāros jau piektdien izskanēja potenciālo Mūrnieces pēcteču uzvārdi, norāda portāls pietiek.com.

Portāla rīcībā esošā informācija liecina, ka apvienība Vienotība iekšlietu ministra amatam apsvērusi divus kandidātus – partijas Jaunais laiks Rīgas domes deputāta Olafa Pulka un Vienotības Saeimas deputāta, parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāja Ainara Latkovska kandidatūras.

Bez šiem abiem Vienotības kandidātiem neoficiāli izskan vēl divi kandidāti, kurus iekšlietu ministra amatam ieteikusi virzīt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un kuri sabiedrībai tiktu pasniegti kā iekšlietu sistēmas profesionāļi. Proti, tie ir līdzšinējais Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis un bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs, ilggadējais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks pensionētais ģenerālis Aivars Straume.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?