#Uzņēmumu pārstāvjiem, kas grib virzīt savu zīmolu Facebook, jāiegaumē, ka kopienas jeb grupas būs svarīgākas nekā jebkad.

Ziņu par to, ka Facebook mainīs ziņu lentas (timeline – angļu val.) algoritmu, dažādi pasaules interneta resursi aprakstīja ar skaļiem virsrakstiem. Daži to nosauca par giljotīnu medijiem, kam Facebook ir viens no galvenajiem lietotāju «piegādātājiem». Daži savukārt metās apgalvot, ka sociālo mediju vide neatgriezeniski mainīsies un nekas neliecina, ka šīs pārmaiņas būs pozitīvas. LinkedIn un Twitter klusē un turpina ierasto praksi – pagaidām pieturēsies pie jau pārbaudītajiem algoritmiem. Vai tā būs viņu lielā iespēja?

Facebook prioritāri ziņu lentā turpmāk rādīs paziņojumus no draugiem, ģimenes locekļiem un grupām, kam pievienojies konkrētais lietotājs, pieņemot, ka šīs ziņas viņu interesē visvairāk. Sociālā tīkla vadītājs Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) uzsver, ka tā ir atgriešanās pie «saknēm», tajā pat laikā neapšaubot, ka zīmoliem savu auditoriju sasniegt būs grūtāk nekā jebkad agrāk. Eksperti norāda, ka tuvāko mēnešu laikā zīmoli pieredzēs būtisku kritumu dabīgajā sasniedzamībā jeb «organic reach» un arī kopējais sociālajā tīklā pavadītais laiks samazinās. M. Zakerbergs gan uzskata, ka šis laiks, kas tiks veltīts Facebook, būs pavadīts kvalitatīvi.

Skandināvijas mediju grupai Schibsted piederošais SIA TV Net no interneta projektu kompānijas SIA Nerealitāte nopircis interneta portālu spoki.lv, liecina domēnu reģistra dati.

«Portāls spoki.lv ir vienīgais tāda veida izklaides portāls Latvijā, tā auditorija ir jaunieši, kurus mēs vēlamies radināt izmantot arī ziņu portālu tvnet.lv. spoki.lv paliks tāds, kāds tas ir,» tā sacīja SIA TV Net valdes loceklis Ivars Bauls.

Nozare.lv rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka TV Net par spoki.lv samaksājis summu, kas ir robežās no 100 000 līdz 200 000 latu. Oficiāli darījuma summa netiek atklāta.

Līdzšinējā spoki.lv īpašnieka Nerealitāte valdes priekšsēdētājs un 50% Nerealitātes mātesuzņēmuma SIA NRLT kapitāla daļu īpašnieks Agris Krusts teica, ka portāls pārdots, jo saņemts pirkšanas piedāvājums no TV Net. Taču vaicāts par cenu, Krusts teica, ka to nevarot atklāt.

No decembra «All Media Baltics» visās trīs Baltijas valstīs veiks zīmola maiņu saviem produktiem, apvienojot tos zem TV3 zīmola, liecina šorīt izplatīts paziņojums. Jaunie kanāli mediju grupas televīzijas produktu portfelī aizvietos kanālus LNT un Kanāls2.

Arī pati mediju grupa turpmāk strādās ar zīmolu «TV3 Grupa».

Līdz ar zīmola maiņu «All Media Baltics» sāks darbu arī pie reģionā pirmās digitālās ziņu platformas izveides, kas būs pieejama lietotnē un strādās pēc principa «video pēc pieprasījuma». Mediju grupa izmaiņas veiks arī televīzijas kanālu portfelī, satura produktus veidojot atbilstoši konkrētu auditoriju interesēm.

«TV3 zīmols ir pazīstams gandrīz 100 procentiem mājsaimniecību visā Latvijā. Tieši tāpēc esam nolēmuši arī citus mūsu mediju grupas satura produktus piedāvāt ar TV3 zīmolu, radot vienotu produktu saimi,» skaidro «All Media Baltics» vadītājs Kristians Antings.

Ar jauno gadu televīzijas produktu portfelī bērniem būs pieejams jauns kanāls TV3 Mini, savukārt sieviešu auditorijai kanāls TV3 Life. Līdz ar to jaunie kanāli mediju grupas televīzijas produktu portfelī aizvietos kanālus LNT un Kanāls2.

ASV datortehnoloģiju kompānija «Google» paziņojusi par izmaiņām algoritmā, kas ļaus tās tiešsaistes meklētājā izcelt oriģinālos ziņu materiālus.

Pasaulē visbiežāk izmantotais tiešsaistes meklētājs izpelnījies plašu kritiku no mediju organizācijām galvenokārt «Google» izstrādāto algoritmu dēļ, jo nereti laikraksti par tiešsaistes satura plūsmas un nozares kopējo kritumu vaino tieši «Google» algoritmu izvēli.

«Google» viceprezidents ziņu jomā Ričards Gingrass skaidroja, ka pēc algoritmos veiktajām izmaiņām īpaši tiks izcelti ziņu materiāli, kas ir īpaši nozīmīgi un kuru izveidē ir nepieciešama pieredze pētnieciskajā žurnālistikā.

Apskatnieki augstāko iespējamo reitingu sniegs rakstiem, kuros vērojama «oriģināla, padziļināta un pētnieciskā žurnālistika», Gingrass informēja savā blogā.

Šie apmēram 10 000 apskatnieku, kuru sniegtā atgriezeniskā saite veido «Google» algoritmu, arī noteiks izdevēja vispārējo reputāciju oriģinālā satura veidošanā, tādējādi izceļot, piemēram, Pulicera prēmijas saņēmušus medijus.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut OÜ MM Grupp caur holdingkopāniju OÜ UP Invest iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA LETA. KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā netiks nodarīts kaitējums konkurencei.

OÜ MM Grupp ir bijusī ziņu aģentūras BNS īpašniece. 2015.gada 31.augustā SIA BNS-Latvija un SIA Mediju Monitorings tika pārdotas citam Igaunijas uzņēmumam, OÜ AMP Investeeringud, tāpēc apvienošanās dalībnieki vairs nav konkurenti ziņu aģentūru pakalpojumu tirgū.

Tāpat KP secināja, ka SIA LETA piederošais maksas interneta ziņu portāls nozare.lv nerada būtisku konkurences spiedienu uz OÜ MM Grupp piederošajiem bezmaksas interneta ziņu portāliem tvnet.lv, apollo.lv, financenet.lv, sejas.lv un spoki.lv.

Apvienošanās būtiski neietekmēs arī Latvijas ziņu portālu darbību kopumā, jo tie varēs turpināt iegādāties ziņas no konkurējošām ziņu aģentūrām SIA LETA un SIA Latvian News Service (iepriekšējais nosaukumus – SIA BNS-Latvija) un iepirkt ziņas no citu valstu ziņu aģentūrām, piemēram, Reuters un Agence-France-Presse. Tāpat portāliem pieejami arī citi avoti, kur iegūt faktu ziņas tālākai oriģinālrakstu sagatavošanai.

Neskatoties uz Rietumu presē uzkurināto negatīvo publicitāti, sociālā portāla Ask.fm reģistrēto lietotāju skaits pārsniedzis 100 miljonus, vēsta tehnoloģiju ziņu portāls Techcrunch.

Portāla reģistrēto lietotāju skaits pieaug par 180 000-200 000 jauniem lietotājiem dienā.

Tomēr aktīvi portālu lieto aptuveni 40%-60% no reģistrētajiem lietotājiem, liecina Techcrunch dati.

Vietne Ask.fm ļauj lietotājiem izveidot publisku profilu ar savu fotogrāfiju un vārdu, taču citu lietotāju profilos atļauts ievietot anonīmus komentārus un jautājumus. Tomēr ikviens lietotājs var izvēlēties nesaņemt jautājumus no anonīmiem lietotājiem.

Vairums uzdoto jautājumu ir nevainīgi, par mīļākajiem mācību priekšmetiem vai mūzikas grupām, taču daļa portāla lietotāju saskārusies ar lamām, nievām un pazemošanu, pusaudžiem uzdoti tieši jautājumi par seksu, citi jaunieši mudināti pašgraizīties vai pat izdarīt pašnāvību.

Bertolta Flika vadītā Vācijas aviokompānija XL Airways Germany Darmštates tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu. Decembra vidū lidsabiedrība jau apturēja ziemas lidojumus.

(Papildināts ar trešo rindkopu)

Maksātnespējas pieteikums tiesā iesniegts 27. decembrī, vēsta aviācijas ziņu portāls ch-aviation. Savukārt 14. decembrī lidsabiedrība uz laiku apturēja ziemas sezonas darbību. Pēc darbības apturēšanas Airways Gemany izīrētājiem atpakaļ atgrieza iznomātās lidmašīnas. Tomēr kompānija apgalvoja, ka pavasarī savu darbību atjaunos. Pirms darbības apturēšanas kompānija strādāja ar piecām Boeing 737 – 800s lidmašīnām.

Tomēr jau nākamvasar XL Airways Germany atkal plāno atsākt lidojumus, ziņo portāls Fluege.de. Pašlaik tiekot mēģināts atrast visiem iesaistītajiem pieņemamu risinājumu, lai uzņēmums varētu turpināt darbību, norādījis XL Germany komercdirektors Torstens Amends Šnārs. Maksātnespējas iemesls esot kāda uzņēmuma akcionāra laicīgi nesniegtais aizdevums, norāda portāls. Kopš pērnā gada novembra XL Germany un Parīzē bāzētā XL France pieder vienam un tam pašam īpašniekam – Luksemburgā reģistrētajam X-Air Aviation holdingam.

Šobrīd portāls runabildes.lv ar visām saistītajām sociālo tīklu lapām tiek piedāvāts iegādei, biznesa portālam db.lv pastāstīja tā īpašnieks Artūrs Laukmanis.

«Portāls tiek pārdots, jo šobrīd, piemēram, sociālā tīkla Facebook portāla lapā ir sasniegts, manuprāt, tuvu maksimālais latviski runājošās auditorijas sekotāju (Like) skaits, kas ir 129 000,» paskaidroja A. Laukmanis.

«Nav noslēpums, ka mūsdienu interneta tehnoloģiju laikmetā lielāko apmeklētāju skaitu un sasniedzamību interneta portāli var piesaistīt tieši no sociālajiem tīkliem, tieši tāpēc līdzšinējā portāla attīstībā esmu koncentrējies tieši uz tiem. Portālam, protams, ir arī lapas sociālajos tīklos Draugiem.lv ar 78 000 un Twitter ar 1800 sekotājiem. Šajā brīdī, lai portālu attīstītu un paplašinātu, būtu nepieciešams piesaistīt vairāk darbinieku, kuri paplašinātu portālā atspoguļoto tēmu skaitu un ziņu apjomu. Īsāk sakot ir ļoti laba platforma, kuru var attīstīt vēl tālāk un sākt konkurēt arī ar tādiem portāliem kā Delfi un Apollo. Pats šobrīd (vismaz pagaidām) neesmu plānojis attīstīt portālu šajā virzienā, jo tad būtu jāiegulda pats dārgākais resurss - laiks, bet šobrīd savu laiku veltu viena starptautiska portāla izaugsmei un attīstībai, tāpēc arī tiek tirgots portāls Runabildes.lv, lai pārdošanas gadījumā iegūtos finanšu resursus varētu novirzīt šim starptautiskajam projektam,» stāsta A. Laukmanis. Viņš uzsver, ka portāls gadu gaitā esot ieguvis salīdzinoši lielu atpazīstamību Latvijā un valstīs, kurās uzturas latvieši, kā, piemēram, Anglijā, Īrijā, Vācijā un Skandināvijas valstīs.

Restorānu tīkla Vairāk saules ēdināšanas vietās un birojā policija otrdien veikusi kratīšanas, vēsta sabiedriskā medija ziņu portāls Lsm.lv.

Kā raksta Lsm.lv, tas noticis saistībā ar aizdomām par iejaukšanos kases aparātos, kā rezultātā valstij varētu būt nodarīti 1,5 miljonu eiro zaudējumi. Restorānu īpašnieks Endijs Bērziņš portālam šādu iespēju gan noliedzis.

Par to, ka restorānos kaut notiek, liecināja to slēgšana otrdien vēlā pēcpusdienā. Apmeklētāji tika izraidīti, durvis aizslēgtas, bet pie restorāniem izlikti uzraksti, ka tie ir slēgti tehnisku iemeslu dēļ.

Saskaņā ar restorāna īpašnieka teikto kratīšanu veikusi kriminālpolicija un šis darbības sākusi uz kāda iesnieguma pamata.

Vienlaikus restorānu īpašnieks uzskata, ka kratīšana notikusi nepamatoti, jo uzņēmums neko nav pārkāpis. «Pilnīgi vispār nepamatoti - 100% zinu. Viņi nevis neko neatradīs, bet viņi nevar atrast, jo mēs to nedarām,» sacīja Bērziņš, kurš uzskata, ka «šobrīd ar policijas rokām notiek izrēķināšanās ar Vairāk saules».

Neskatoties uz to, ka Lietuvas radio un televīzijas ziņu portāls Lrt.lt ziņoja, ka NATO sauszemes kravas caur Latviju vairs netiks transportētas, Satiksmes ministrija uzsver, ka kravu pārvadājumi ar Afganistānu caur Latviju turpinās - gan uz, gan no Afganistānas, un praktisko izpausmi katru dienu iespējams vērot Rīgas lidostā.

Arī Latvijas Dzelzceļš (LDz) norāda, ka nekas neliecina, ka pārvadāto kravu apjoms varētu mainīties. Arī patlaban daļa NATO kravu tiekot transportētas caur Klaipēdas ostu, un patlaban izskatoties, ka šī brīža situācija varētu saglabāties.

Satiksmes ministrijā atzīmē, ka neviena no valstīm, kas veic pārvadājumus caur Latviju, nav informējusi par savu nodomu maiņu attiecībā uz pārvadājumiem. Tajā pašā laikā tiek norādīts, ka nevar izslēgt šo kravu apjoma samazināšanos ne tikai saistībā ar Starptautisko Drošības atbalsta spēku (ISAF) misijas transformāciju, bet arī saistībā ar kravu nosūtītāju valstu uzņēmēju izveidotajām loģistikas ķēdēm.

Ārsts Pēteris Kļava uzskata, ka saturīgi pavadīt Ziemassvētku brīvdienas var, ļaujot prātam ieskatīties pašam savā esībā – tā ir kā portāls, kur gūt spēku, mieru un radošumu nākamajam gadam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kristīgajā mācībā Ziemassvētkos piedzimst Jēzus bērns. Tavs ikdienas darbs gan ir vairāk saistīts ar bērnu nāvi, nevis dzimšanu. Kā tu domā, vai Latvijas sabiedrībai vajadzētu uztraukties par demogrāfijas jautājumiem, kā to paģēr sabiedriskā doma?

Mūsu saruna ir tikai mans viedoklis. Lielais eksistences redzējums nevienam no mums nav pieejams. Balstāmies pieņēmumos un spriedumos no zināšanu summas, kas mums ir pieejama, un no personīgā skatījuma. Domāju, ka 4018. gadā Ziemassvētkos cilvēki Latvijā domās un uztvers citādi. Vēstures stundās, ja skolas vēl būs, mācīs par šiem notikumiem ar līdzjūtību – cik grūti gāja tām Baltijas valstīm, cik viņi bija neattīstīti, cik mežonīga bija viņu sociālā iekārta, cik vardarbīga bija sabiedrība. Par mūsu civilizāciju runās ar visdziļāko līdzjūtību. Vienmēr cenšos balansēt starp humoru un viedumu, liekot kopā savu dzīvi. Pliks humors nozīmē, ka esi plānprātīgs, bet viens pats viedums var novest dziļā depresijā. Pa vidu ir jānotur kaut kāds līdzsvars. Zemeslode, kuru uzskatām par savu no globāli kosmiska viedokļa, ir nekas vairāk kā psihiatrijas slimnīca brīvā lidojumā. Katra valsts ir nodaļa, kur cilvēki ārstējas. Latvijā ārstējas ar dziesmu un deju terapiju, Vācijā – ar darba terapiju. Katrā no valstīm var kaut ko iemācīties, gūt noteiktas atziņas. Domāju, ka Latvija ir viena no beigu nodaļām, kur dzimst jau visai veseli cilvēki, kam vairs nav smagi jāstrādā, bet var vairāk nodarboties ar mākslu, domāt brīvi. Jā, mums ir smaga vēsture, okupācijas. Taču tieši šis ārprātīgais 800 gadu ilgais pārdzīvojums Latvijas tautai jeb cilvēkiem, kas piedzimst latviešu ķermeņos, ir milzīga iespēja kaut ko saprast, bet jautājums – ko saprast? Augstas lietas. Manuprāt, Latvija tam ir ideāla zeme, par ko liecina arī mūsu sabiedrība. Tik daudz mīļu, viedu, tīru cilvēku ar lielu potenciālu un dziļi integrālu apzināšanos man grūti iedomāties citā zemē, lai gan esmu mazliet ceļojis pa pasauli. Tik koncentrēti mazā valstiņā! Varētu teikt, ka mūsu Latvija ir iespēja katram piedzemdēt Jēzu Kristu sirdī. Nevis kā vēsturisku personu, bet kā apskaidrības potenciālu. Šeit pasaulē nāk savā ziņā izredzētie – te ir iespēja izdzīvot ļoti augstas kosmiskas vērtības, kā tīrība, atturība, nevardarbība, klusums, tīra daba, šī zeme ir kā kosmisks portāls, kas dod iespēju kaut ko dziļi saprast. Tāpēc domāju, ka šeit nevar piedzimt ļoti daudz cilvēku. Un vienlaikus šeit ir grūti no sociālekonomiskā viedokļa. Taču neviens apskaidrots cilvēks nav bijis bagāts. Bagātība kā vērtība ir palikusi pagātnē, tā ir cita vērtību sistēma, cita prāta gultne.

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces

Tomēr Andele Mandele dibinātāja Līva Jaunozola norāda, ka lielākais motivējošais faktors lietotu apģērbu pirkšanā ir finansiālais aspekts un, protams, «medību» azarts. Lai gan pēdējā laikā tiek akcentēta ilgtspēja, viņas novērojumi liecina, ka vismaz Latvijā tā nav prioritāte. Dienā portālā andelemandele.lv tiek pārdotas līdz pat 1600 jeb aptuveni 45 tūkstošiem lietu mēnesī.

Šogad septembrī savstarpēji pārdoto preču vērtība bija rekordliela – nepilns miljons jeb 879 tūkstoši eiro. Līva gan uzsver, ka viņas uzņēmums iekasē maksu tikai par sludinājumiem un norēķini starp pircējiem un pārdevējiem notiek savstarpēji, tādēļ šī summa sadalāma uz 30 tūkstošiem portāla aktīvo lietotāju, attiecīgi katra tirgotāja vidējais ietirgojums ir 30 eiro.

Igaunijas mediju grupa Eesti Meedia sākusi sarunas par nekustamo īpašumu portālu City24 iegādi Igaunijā un Latvijā.

Eesti Meedia valdes priekšsēdētājs Svens Nūtmans piektdien ziņu aģentūrai BNS apstiprināja, ka Eesti Meedia un City24 īpašnieks 24 M2 ceturtdien parakstījuši nodomu protokolu par darījuma noslēgšanu.

«Vienošanās panākšana ir atkarīga no veiksmīgas sarunu gaitas. Eesti Meedia ir izteikusi sākotnējo piedāvājumu, un mēs sagaidām strauju virzību, lai panāktu vienošanos vēl līdz rudenim,» viņš klāstīja, tomēr atteicās atklāt iespējamo pirkuma summu.

Nūtmans sacīja, ka Eesti Meedia, kam jau pieder Igaunijā lielākais nekustamo īpašumu portāls KV.ee, ievēros visas likumā noteiktās prasības darījumam, tostarp konkurences normas. «Īstenojot pirkuma darījumu, gan KV.ee, gan City24.ee, kam ir diezgan atšķirīgas tehniskās platformas, turpinās tirgū pastāvēt līdzās,» sacīja kompānijas vadītājs.

Ir jāsadala riski starp druku un digitālo saturu, kā arī izdzīvošanai nepieciešami komercprojekti, norāda vienas no lielākajām Latvijas mediju izdevniecībām – Rīgas Viļņi – īpašniece Aija Šmidre

SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi Aijas Šmidres vadībā no viena izdevuma izaugusi līdz kompānijai ar četrdesmit nosaukumiem drukāto mediju industrijā un digitālajā pasaulē. Tieši abu ciešā sazobe neļauj novīst nedz viena, nedz otra panākumu pļavai. Tās zaļo gluži tāpat kā uzņēmējas smalki iekoptais piemājas dārzs – viņas iedvesmas avots. Visās jomās gan ir arī sava cietā garoziņa un kļūdas, kam jātiek pāri. A. Šmidre ir kā kaķis, kas krīt uz kājām. Neatkarīgs raksturs, optimisms, neatlaidība un mērķtiecība ir viņas nosauktie trumpji veiksmīgai uzņēmējdarbībai. No Dienas Biznesa puses gribas pievienot vēl arī pacietību. «Es zinu, ka gan jau. Protams!» To saimniece saka par savu vistēriju, kas vēl ne reizi nav ziedējusi. Viņa pacietīgi gaida un nav atmetusi domu par to jau piekto gadu. Arī savu biznesu viņa dēvē par lēnu, garu, riskantiem soļiem bagātu ceļu.

SIA Tvnet no SIA Sanoma Latvia iegādājies interneta ziņu un izklaides portālu Apollo.lv, lai pārspētu konkurentu Delfi un kļūtu par nozīmīgāko ziņu avotu Latvijas interneta mediju vidū, paziņoja uzņēmuma valdes loceklis Ivars Bauls.

Portāls Apollo tiks saglabāts kā atsevišķs medijs un strukturāla vienība, un Apollo darbinieki turpinās strādāt SIA Tvnet. Pirkuma mērķis, kā norādīja Bauls, ir kļūt par nozīmīgāko ziņu avotu Latvijas interneta mediju vidū.

Darījuma summa netiek atklāta.

Tvnet un Apollo auditorijas kopā sasniedzot vislielāko ziņu portālu lietotāju skaitu, kas par 21 000 unikālo lietotāju mēnesī (pēc šā gada februāra datiem) pārsniedz konkurējošā portāla Delfi auditoriju, atsaucoties uz pētījumu kompānijas Gemius Audience datiem, norādīja Buls.

SIA Sanoma Latvia joprojām pārvaldīs portālu Auto24.lv, turpinot nostiprināt tā pozīcijas tirgū. Portāla Apollo pagājušā gada apgrozījums bija 0,8 miljoni eiro.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild mobilo sakaru operatora Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Pirmkārt, cilvēcīga komunikācija ir mūsu biznesa stūrakmens, mūsu filozofija. Tādēļ laiku pa laikam mēdzam klientiem sūtīt ar roku rakstītas kartītes, nu un tad, ka ārā 21.gadsimts. Tā ir personīgāk.

Otrkārt, esam ļoti mērķtiecīgi – ja ko nolemjam un apsolām, tad to arī darām. Piemēram, mēs esam solījuši klientiem, ka mērķtiecīgi attīstīsim 5G tīklu. Zinu, daudzi teiks – ko jūs runājat par 5G, ja 4G nav vēl visur. Un taisnība ir, tāpēc neatkarīgi no 5G, lielākā daļa mūsu resursu šobrīd tiek virzīta jaudīga, ātra 4G un 4G++ tīkla attīstībai. Nevis, lai kartē atzīmētu, ka mums šādi tīkli ir, bet, lai šie tīkli tiešām ir tādi, kādus mēs tos paši gribētu ikdienā – stabili, jaudīgi, droši! Tas ir tas, ar ko mēs mostamies un ar ko ejam gulēt.

Ziņu portāls Tvnet, kurš nesen iegādājies ziņu portālu Apollo, veicis «tīrīšanu darbinieku vidū», atstājot darbā vairāk pieredzējušos, informē vortāls 7guru.

Tvnet valdes loceklis Ivars Bauls atzinis, ka darbinieku samazināšana apvienošanās rezultātā ir notikusi un šis fakts nevienam neesot noslēpums: «Jā, mēs samazinājām darbinieku skaitu, bet tas jau tāpat visiem bija zināms. Galvenokārt raudzījāmies pēc darbinieku pieredzes, lai saprastu, kurus paturēt un kurus atbrīvot.»

«Katram portālam ir sava auditorija, savi lasītāji. Nevaru noliegt, ka žurnālisti savā starpā sadarbosies. Tvnet varētu tikt ievietota informācija no Apollo un otrādi, atsaucoties uz attiecīgo informācijas avotu,» teicis I. Bauls.

Ziņu portāla Delfi valdes loceklis Konstantīns Kuzikovs 7guru paudis: «Ņemot vērā, ka aprīlī notika izmaiņas Apollo portāla redakcijā, kas arī ir cilvēku samazinājums, notiekošais vairāk atgādina Apollo, bijušā Tvnet konkurenta, iznīcināšanu nevis stiprināšanu.»

Ziemeļvalstu banku Nordea un DNB iecerēto apvienoto banku Baltijas valstīs pēc izveidošanas varētu pārdot vienai no lielākajām Polijas bankām PKO, kas pirms trim gadiem iegādājās Nordea biznesu Polijā, piektdien, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēstīja Lietuvas ziņu portāls 15min.lt.

Tāda iespēja ir īpaši svarīga ziņai Igaunijai, kur paredzēts izvietot apvienotās bankas galveno biroju. Polijas bankas pārstāvji paziņoja, ka banka plāno jaunus pārņemšanas darījumus ārvalstīs, kas ir ietverti arī pagājušajā nedēļā prezentētajā PKO jaunajā stratēģijā.

«Tas būtu loģiski, jo banka jau iegādājās Nordea Polijā,» 15min.lt teica anonīms avots Igaunijā.

«PKO nesen apstiprināja jauno stratēģiju. Tā paredz uzņēmējdarbības modeļa paplašināšanu ārvalstīs, tādējādi atbalstot mūsu klientu intereses,» ziņu portāls citēja PKO komunikācijas vadītāju Izabelu Švidereku-Kovaļčiku.

Paredzēts, ka DNB un Nordea apvienošanas rezultātā tiks izveidota otrā lielākā banka Baltijas valstīs.

1992. gada 13. aprīlī toreizējā Preses nama 13. stāvā 13 darbinieku lokā iznāca laikraksta Dienas Bizness 1. numurs. Kā redzam, daudzo it kā nelaimīgo skaitļu virknējums netraucēja laikrakstam noturēties ikdienas apritē vairāk nekā 27 gadus.

Pa šo laiku medijs izaudzis par nopietnu spēlētāju ne tikai tradicionālajā preses izdevumu sektorā, klāt nācis gan interneta portāls, gan konferenču nodaļa, rokasgrāmatu nodaļa, papildu preses izdevumi, kā arī citas aktivitātes.

Nu ir pienācis laiks pārmaiņām, jo biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis.

Šodien iznāk pēdējais dienas laikraksta Dienas Bizness numurs. Nav noslēpums, ka visā pasaulē samazinās pieprasījums pēc drukātajiem medijiem un cilvēki izvēlas daudz vieglāk un mobilāk sasniedzamus ziņu avotus. Līdz ar paaudžu maiņu radikāli mainījušies arī lasīšanas paradumi kā tādi. Kā jau esmu minējis iepriekš, tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē dzīvajā, ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka šodienas informācijas pārbagātībā lasītājiem ir nepieciešamība pēc dziļākas ziņu analītikas, vēlme saņemt dziļāku redzējumu par aktuāliem biznesa un politikas jaunumiem. Turpmāk to centīsies darīt žurnāls ar tādu pašu nosaukumu – Dienas Bizness.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild iepakošanas un marķēšanas risinājumu piedāvātājas SIA PakMarkas direktors Viktors Grigorjevs. Svarīgākais notikums SIA PakMarkas šogad ir uzņēmuma 20 gadu jubileja. Latvijā uzņēmums darbojas no 1995. gada. «Otrs svarīgākais fakts ir apgrozījuma rādītājs, ko sasniedzām pagājušajā gadā - 4,4 miljoni eiro, kas uzņēmumam, kurā strādā tikai 30 darbinieki, ir labs rādītājs. Šajā uzņēmumā strādāju jau gandrīz 14 gadus un esmu patiesi lepns par to,» norāda V. Grigorjevs.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Drošības policija (DP) lūgusi Satversmes aizsardzības birojam (SAB) izvērtēt, vai Valsts kancelejā (VK) nav notikuši valsts noslēpuma aizsardzības pārkāpumi, informē Drošības policija.

DP pašlaik izmeklē kriminālprocesu par nopludināto dokumentu, kas saistīts ar aviokompānijas airBaltic ilggadējā vadītāja Bertolta Flika prasību pret valsti. Šajā kriminālprocesā kratīšanas veiktas VK direktores palīga starptautiskajos jautājumos Ivara Mēkona darbavietā un mājās.

DP, veicot procesuālās darbības kriminālprocesā, kas sākts saistībā ar neizpaužamu ziņu izpaušanu, izņēmusi datu nesējus, uz kuriem bija norādes par informācijas klasifikācijas pakāpi «Dienesta vajadzībām». Taču izņemto priekšmetu apskates laikā konstatēts, ka datu nesējos atrodas arī faili, kas satur dokumentu sagataves ar klasifikāciju «Konfidenciāli» un «Slepeni», informē DP.

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas daudzos mājokļos televizors atkal darbojas gandrīz cauru dienu.

Negaidītiem notikumiem satricinot ierasto dzīves gaitu, būtiski mainās dzīves paradumi. Par to ikviens no mums var pārliecināties šajās dienās, kad reti kura mūsu valsts iedzīvotāja ikdienu nav skāruši līdz ar ārkārtas stāvokli izsludinātie ierobežojumi. Daudz laika pavadot "četrās sienās", cilvēki pastiprināti sākuši pievērsties pierastajam laika kavēklim un informācijas avotam – televīzijai. Vienīgi atšķirībā no iepriekšējām desmitgadēm, visu mājinieku skatieni vairs netiek vērsti vienā lielā ekrānā, bet gan vairākos mazos.

Lai kurā virzienā raudzītos, vērojama līdzīga aina. Televizors atguvis lomu ģimenes izklaides vērtību piramīdā. Pieaugušie to rītos un vakaros skatās vairāk, mūždien rosīgajiem pirmsskolas vecuma bērniem TV pilda aukles lomu, kamēr vecāki blakus istabā strādā, un skolēni dienas pirmajā pusē televizoru izmanto kā virtuālo skolotāju, skatoties attālināto mācību raidījumus. Lineārās TV skatīšanās apjoma pieaugums vērojams pat jauniešu vidū, kas parasti dod priekšroku straumēšanas servisiem un "YouTube".

Vidusskolnieks Aleksejs Popovs ir izveidojis programmu, kas pilnībā pārveido SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) izveidotās e-Klases izskatu. Tādējādi e-Klase ir nevis uzlabota, bet gan sabojāta, un tas vairs nav tāds produkts, kādu saviem klientiem vēlas piedāvāt DEAC, Db.lv norādīja DEAC valdes loceklis Andris Gailītis.

Otrdien sociālajos tīklos ievērību izpelnījās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieks Aleksejs Popovs, kurš izstrādājis Google Chrome pārlūkprogrammas paplašinājumu «Skaista klase». Kā vidusskolēns skaidro savos sociālo tīklu kontos, viņš šo paplašinājumu piedāvāja izmantot arī citiem - paplašinājums bija pieejams lejupielādei Google Chrome Web Store. Tomēr ar to nav bijis apmierināts uzņēmuma DEAC valdes loceklis Jānis Kaģis. Viņš programmētājam nosūtīja vēstuli ar pieprasījumu no Google Chrome Web Store izņemt vienību «Skaista klase» un uzsvēra, ka «mēs neesam devuši un nedosim savu piekrišanu portāla e-klase.lv satura mainīšanai». Savukārt vēlāk A. Popovam pretenziju sagatavoja arī Magnusson Zvērinātu Advokātu birojs. Tas radīja sašutumu sociālo tīklu, piemēram, Twitter, lietotājos.