Īstu «pļaujas laiku» jūnijā piedzīvojuši ar izklaidi saistītie zīmoli, piemēram, ļoti strauju kāpumu uzrādīja zīmols Spoki, kā arī jauniešu aktivitāšu zīmols Ghetto Games, liecina DDB Latvia izveidotais sociālo portālu tops.

Spoki topā pakāpušies par deviņām pozīcijām un jūnijā ir dubultojuši savas auditorijas apjomu. Šis kāpums varētu tikt skaidrots ar skolēnu vasaras brīvlaika sākumu, kas norāda uz jauniešu brīvā laika pavadīšanas tendencēm, norāda DDB Latvia pārstāvji.

Kāpums par divām vietām vērojams arī zīmolam Ghettto Games, kas jūnijā organizēja ievērojamu skaitu sporta pasākumu, iesaistot jauniešus arī sociālo mediju aktivitātēs.

Dziesmu un Deju svētku panākumi un spēja jūnija mēnesī ierindoties ietekmīgāko zīmolu topa 29. vietā, pierādot, ka interneta lietotāji labprāt iesaistās aktuālos un valstij nozīmīgos notikumos arī sociālo mediju vidē, pauž pētījuma autori.

Izveidojot starpvalstu optisko kabeļu tīklu «Baltic Net», Tet nostiprinājis pozīcijas interneta infrastruktūras eksportā.

«Baltic Net» šobrīd veido desmit mezgli, savienojot Rīgu ar astoņām Eiropas valstīm. Divos no šiem savienojumiem – ar Viļņu un ar Stokholmu – iespējams nodrošināt 100 gigabaitu sekundē datu pārraides ātrumu.

Tet gada pirmajos astoņos mēnešos investīcijās infrastruktūrā un attīstībā ieguldījis 17,4 miljonus, gada griezumā plānotais apjoms ir 31 miljons eiro.

«Baltic Net» ir tikai viena daļa no apjomīgām investīcijām ātra interneta nodrošināšanā Latvijā un starptautiski, skaidro uzņēmums. Latvija ir kļuvusi par vienu no līderiem Eiropā pēc to interneta pieslēgumu īpatsvara, kas spēj nodrošināt vismaz 100 megabitu sekundē datu pārraides ātrumu.

Pēc FTTH (Fiber to the Home) Council Europe datiem, Latvijā optisko kabeļu pieslēgums pieejams jau 50,2% mājsaimniecību, krietni virs vidējā rādītāja Eiropas Savienībā, kas ir 13.9%.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut OÜ MM Grupp caur holdingkopāniju OÜ UP Invest iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA LETA. KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā netiks nodarīts kaitējums konkurencei.

OÜ MM Grupp ir bijusī ziņu aģentūras BNS īpašniece. 2015.gada 31.augustā SIA BNS-Latvija un SIA Mediju Monitorings tika pārdotas citam Igaunijas uzņēmumam, OÜ AMP Investeeringud, tāpēc apvienošanās dalībnieki vairs nav konkurenti ziņu aģentūru pakalpojumu tirgū.

Tāpat KP secināja, ka SIA LETA piederošais maksas interneta ziņu portāls nozare.lv nerada būtisku konkurences spiedienu uz OÜ MM Grupp piederošajiem bezmaksas interneta ziņu portāliem tvnet.lv, apollo.lv, financenet.lv, sejas.lv un spoki.lv.

Apvienošanās būtiski neietekmēs arī Latvijas ziņu portālu darbību kopumā, jo tie varēs turpināt iegādāties ziņas no konkurējošām ziņu aģentūrām SIA LETA un SIA Latvian News Service (iepriekšējais nosaukumus – SIA BNS-Latvija) un iepirkt ziņas no citu valstu ziņu aģentūrām, piemēram, Reuters un Agence-France-Presse. Tāpat portāliem pieejami arī citi avoti, kur iegūt faktu ziņas tālākai oriģinālrakstu sagatavošanai.

Tiešsaistes kinoteātris Megogo.net kopā ar televīzijas pakalpojumu sniedzējiem plāno iniciēt izmaiņas likumdošanā, kas neļaus digitālajā vidē pārraidīt tos televīzijas kanālus, kam Latvijā nav izsniegta apraides licence, kā arī cīnīsies ar nelegālajiem tiešsaistes kinoteātriem, aģentūrai LETA pastāstīja Megogo.net Baltijas reģiona vadītājs Andžejs Pjateckis.

Runājot par tiešsaistes televīziju, Pjateckis min divas nepilnības - Latvijā redzams neatļauts saturs, kas visbiežāk nāk no Krievijas un padara visas runas par licences atņemšanu kādam oficiāli raidošam propagandas kanālam bezjēdzīgas. Otrkārt, veidojas negodīga konkurence - legālie kabeļtelevīzijas operatori nedrīkst pārraidīt nelicencētus kanālus, bet nelicencēti tiešsaistes piegādātāji drīkst un pelna ar to naudu. «Šādus nelegālos pakalpojumus lieto apmēram 200 000 Latvijas iedzīvotāju,» piebilda Pjateckis.

«Jāpievēršas arī viedierīču lietotņu sfērai,» skaidroja Pjateckis. «Nesen Samsung piedāvāja lietotni, kas ļāva skatīties Latvijā nelicencētus kanālus. Uz aicinājumiem šos kanālus bloķēt no Samsung tika saņemta noraidoša atbilde. Arī, sazinoties ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), nekādas darbības nesekoja.»

Eiropas tūrisma privāto sektoru pārstāvošo asociāciju tīkls (NET), atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu par testēšanas protokolu ceļotājiem un vienotu pieeju attiecībā uz karantīnas ierobežojumu noteikšanu. To pareizi īstenojot, tiks atgūta uzticība ceļošanai un tūrisma nozare varēs sākt atjaunoties, uzskata nozares pārstāvji.

28.oktobrī Eiropas Komisija vēlreiz mudināja dalībvalstis pilnībā īstenot Padomes ieteikumu par vienotu un saskaņotu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, uzsverot, ka pilsoņiem un uzņēmumiem ir vajadzīga skaidrība un paredzamība. Visi atlikušie ar Covid-19 saistītie iekšējās robežkontroles pasākumi ir jāatceļ.

NET cer, ka tiks pieņemts Eiropas testēšanas protokols ceļotājiem, kā arī vienota pieeja karantīnas prasībām attiecībā uz visiem pārvietošanās veidiem. Ceļojumu un tūrisma nozarei vajadzīgas uzticamas un efektīvas pārbaudes, lai aizstātu karantīnas un citus ceļošanas ierobežojumus, tādējādi atjaunojot patērētāju uzticību ceļošanai.

Sociālais jaunuzņēmums animalslife.net ļauj vērot, kā dzīvo dzīvnieki patversmēs visā pasaulē, kā arī dod iespēju nopirkt tiem barību, pieteikties par brīvprātīgo vai adoptēt kādu mīluli

«Cenšamies izveidot lielu portālu, kur cilvēki no visas pasaules var skatīties, kā klājas dzīvniekiem patversmēs, un palīdzēt tiem. Viņi var nopirkt dzīvniekiem barību, kļūt par brīvprātīgajiem vai paņemt sev suni vai kaķi,» stāsta Marks Barkāns, animalslife.net idejas autors. Nereti ziedojot cilvēkiem rodas jautājums, kā šī nauda ir iztērēta. Tāpēc viņš uzsver, ka šī nav ziedošana, bet gan barības pirkšana. Katrs pircējs ar fotogrāfiju palīdzību var pārliecināties, ka par viņa pārskaitīto naudu tiešām iegādāta barība. Tāpat animalslife.net vietnē var pieteikties par brīvprātīgo vai dzīvnieka adopcijai. Marks gan piebilst, ka cilvēkiem jāsaprot, ka pēc tam tik un tā būs jātiekas ar patversmes pārstāvjiem klātienē, lai izrunātu visus jautājumus par dzīvnieka pieņemšanu savās mājās. «Katrā patversmē dažādās valstīs ir atšķirīgi noteikumi par to, kā dzīvnieku var paņemt uz mājām,» saka Sofja Pašina, animalslife.net projektu vadītāja.

Sīvas konkurences un ekonomisko izaicinājumu apstākļos ikviens bizness meklē iespējas, kā efektivizēt ikdienas darbu un komunikāciju ar klientiem, tā paaugstinot savu konkurētspēju.

Mūsdienās digitālo iespēju pamatā ir stabils tīkla pārklājums un ātrs internets, ko arvien attīsta IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”, uzņēmumiem piedāvājot izmantot arī 5G tehnoloģijas iespējas. Kā uzņēmumi ikdienas darbā un komunikācijā ar klientiem izmanto “Bite” nākamās paaudzes tīklu?

Ikdienā jaudīgais “Bite” tīkls nodrošina ne tikai kvalitatīvus mobilos sakarus un zibenīgu internetu, bet arī virkni IKT risinājumu privāto uzņēmumu un valsts sektoram.

Augstas kvalitātes telefonsarunas ar VoLTE tehnoloģiju “Bite” tīklā

Gadu no gada īsziņu sūtīšana kļūst par mazāk populāru saziņas veidu, tikmēr balss sakari un zvanu veikšana nav zaudējusi savu aktualitāti, nodrošinot cilvēcisku, personīgu kontaktu kā darbinieku vidū, tā komunikācijā ar klientiem. Zvanu nodrošināšana ir viena no mobilo sakaru tīkla prioritātēm, tāpēc, attīstoties tehnoloģijām, tā tiek nemitīgi pilnveidota. Piemēram, nodrošinot jaunākās paaudzes balss sakaru iespējas, šogad “Bite” tīklā visā Latvijā ir ieviesta VoLTE tehnoloģija, kas piedāvā augstāku balss un video zvanu kvalitāti, kā arī būtiski ātrāku zvana savienojuma laiku. Proti, VoLTE ir modernākā zvanu veikšanas tehnoloģija 4G tīklā, kas nodrošina augstāku skaņas kvalitāti telefonsarunas laikā, nodrošina interneta lietošanas iespējas zvana veikšanas brīdī un līdz pat 3 reizēm ātrāku savienojumu ar sarunas adresātu.

Speedtest.net bezmaksas interneta ātruma mērījumu rīks ir piemērots, lai veiktu individuālā pieslēguma ātruma pārbaudi, ko ietekmē ne tikai konkrēta pieslēguma tehnoloģija, bet arī klienta datora specifiskie uzstādījumi, tāpēc šo individuālo mērījumu mehāniska summēšana nav korekts veids, kā noteikt ātrāko interneta nodrošinātāju, uzskata telekomunikāciju operatora Lattelecom galvenais tehnoloģiju direktors Uldis Tatarčuks.

Kā norādīja Tatarčuks, mērījumā netiek izdalītas dažādas interneta pārraides tehnoloģijas - optikas un vara tīkli skatīti vienkopus. «Proti, ja esam ātrākie gan sprintā, gan maratonā, vidējais ātrums būs zemāks salīdzinājumā ar tiem, kuri skrien tikai sprinta distanci,» salīdzināja Tatarčuks.

«Lattelecom uzticas starptautiskās interneta tehnoloģiju kompānijas Akamai Technologies ik ceturkšņa pētījumam, kas tiek veikts, lai noskaidrotu interneta pieslēgšanās ātrumu, platjoslas interneta kvalitāti, kā arī kopējās nozares tendences starp tehnoloģiju ziņā attīstītākajām pasaules valstīm,» piebilda Tatarčuks. «Latvija vienīgā no Baltijas jau ilgāku laiku ir to desmit valstu topā, kas iedzīvotājiem nodrošina labāko fiksēto platjoslas internetu ar ātrumu virs 25 megabitiem sekundē (Mbit/sek).»

Ziņu portāls Tvnet, kurš nesen iegādājies ziņu portālu Apollo, veicis «tīrīšanu darbinieku vidū», atstājot darbā vairāk pieredzējušos, informē vortāls 7guru.

Tvnet valdes loceklis Ivars Bauls atzinis, ka darbinieku samazināšana apvienošanās rezultātā ir notikusi un šis fakts nevienam neesot noslēpums: «Jā, mēs samazinājām darbinieku skaitu, bet tas jau tāpat visiem bija zināms. Galvenokārt raudzījāmies pēc darbinieku pieredzes, lai saprastu, kurus paturēt un kurus atbrīvot.»

«Katram portālam ir sava auditorija, savi lasītāji. Nevaru noliegt, ka žurnālisti savā starpā sadarbosies. Tvnet varētu tikt ievietota informācija no Apollo un otrādi, atsaucoties uz attiecīgo informācijas avotu,» teicis I. Bauls.

Ziņu portāla Delfi valdes loceklis Konstantīns Kuzikovs 7guru paudis: «Ņemot vērā, ka aprīlī notika izmaiņas Apollo portāla redakcijā, kas arī ir cilvēku samazinājums, notiekošais vairāk atgādina Apollo, bijušā Tvnet konkurenta, iznīcināšanu nevis stiprināšanu.»

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Notiekošais ap sludinājumu portālu ss.lv radījis sašutuma vētru informācijas tehnoloģiju nozarē (IT), kas ir neizpratnē - «kā var ienākt prātā apturēt veiksmīgi strādājošu, priekšzīmīgu nodokļu maksātāju», šodien žurnālistiem sacīja augsto tehnoloģiju uzņēmuma SIA Inbokss īpašnieks Andris Griķis, uzsverot, ka šādā situācijā IT uzņēmumi var aiziet no Latvijas jurisdikcijas, lai pasargātu savu biznesu.

Viņš norādīja, ka IT nozare ir ārkārtīgi sensitīva, pasaulē ir vērojamas milzīgas rūpes par šādām kompānijām, bet Latvijā valdības klusēšana par notiekošo ap ss.lv izraisa neizpratni. «Sajūtot šādu valsts attieksmi, Latviju pametīs pēdējie strādājošie IT uzņēmumi,» uzsvēra Griķis.

«Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieprasīja lielu daļu datu bāzes, taču SIA Internet to apstrīdēja Administratīvajā tiesā, uzskatot to par administratīvo aktu. Šādā situācijā apturēt portāla darbību ir nepieņemami. VID rīcība ir visneiedomājamākais signāls, ko valsts var sūtīt saviem IT uzņēmējiem,» sacīja Griķis.

Savukārt SIA TV net valdes loceklis Juris Mendziņš norādīja, ka VID no Internet pieprasīja pietiekami lielu lietotāju datu bāzes daļu, taču likumā Par nodokļiem un nodevām teikts, ka jāsniedz informācija tikai un vienīgi par pašu nodokļu maksātāju.

Jau devīto reizi notiks profesora Eižena Āriņa balvas pasniegšana, godinot Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) nozares spožākos un inovatīvākos prātus. Finālam izvirzīti seši pretendenti, kuru izstrādātie risinājumi būtiski sekmējuši vairāku nozaru attīstību un konkurētspēju, informē Exigen Services Latvia pārstāvis Toms Kursītis.

Šogad pretendenti varēja iesniegt pieteikumus divās kategorijās: par nozīmīgu teorētisku ieguldījumu Latvijas datorzinātnes attīstībā, kā arī par praktisku ieguldījumu IT jomā, izstrādājot un ieviešot novatoriskus un sabiedrībai aktuālus IT risinājumus. Izcilākie IT teorētiķi un praktiķi saņems īpašu zelta medaļu, diplomu, kā arī stipendiju EUR 2500 apmērā.

«Pretendentu iesniegtie risinājumi ir nozīmīgi un atklāj gan jaunas pētnieciskās nozares, gan attīsta sabiedrībai ļoti nozīmīgas jomas, piemēram, veselības aprūpi. Tieši šie cilvēki ar savu paveikto darbu apliecina Latvijas IT nozares potenciālu, sniedzot nozīmīgu devumu tautsaimniecības attīstībā, kā arī veicina globālo konkurētspēju. Turklāt, ņemot vērā to, ka šobrīd Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē, un viens no prioritārajiem virzieniem ir digitālā joma, mums ir iespēja savus IT sasniegumus parādīt jau daudz plašākā mērogā,» stāsta Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts.

Nodrošinājumi pieciem uzņēmumiem, kuros viens no līdzīpašniekiem ir sludinājumu portāla ss.lv līdzīpašnieks Juris Līnis, 21.augustā ir atcelti, liecina Firmas.lv informācija.

Līnis iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka šie nodrošinājumi tikuši piemēroti tādēļ, ka Valsts valodas centrs (VVC) uzlicis soda naudu 70 eiro apmērā un nav saistīti ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un ss.lv strīdu par informācijas sniegšanu un sacīja, ka VVC piemērotā soda nauda ir samaksāta. «Līdz ar to šie nodrošinājumi tiks atcelti,» sacīja Līnis.

Kā ziņots, pieciem uzņēmumiem, kuros viens no līdzīpašniekiem ir Līnis, 15.augustā tika piemēroti nodrošinājumi.

Kā liecina Firmas.lv informācija, kā nodrošinājums tika piemēroti aizliegumi atsavināt kapitāla daļas, mainīt kapitāldaļu nominālvērtību un veikt darbības, kas samazina Līnim piederošo daļu vērtību, kā arī aizliegums reģistrēt komercķīlas uzņēmumiem SIA Internet un SIA SS, kuri saistīti ar sludinājumu portālu ss.lv darbību, kā arī uzņēmumiem SIA Enio, SIA Multisistēma Rīga un SIA Octa.

Šobrīd portāls runabildes.lv ar visām saistītajām sociālo tīklu lapām tiek piedāvāts iegādei, biznesa portālam db.lv pastāstīja tā īpašnieks Artūrs Laukmanis.

«Portāls tiek pārdots, jo šobrīd, piemēram, sociālā tīkla Facebook portāla lapā ir sasniegts, manuprāt, tuvu maksimālais latviski runājošās auditorijas sekotāju (Like) skaits, kas ir 129 000,» paskaidroja A. Laukmanis.

«Nav noslēpums, ka mūsdienu interneta tehnoloģiju laikmetā lielāko apmeklētāju skaitu un sasniedzamību interneta portāli var piesaistīt tieši no sociālajiem tīkliem, tieši tāpēc līdzšinējā portāla attīstībā esmu koncentrējies tieši uz tiem. Portālam, protams, ir arī lapas sociālajos tīklos Draugiem.lv ar 78 000 un Twitter ar 1800 sekotājiem. Šajā brīdī, lai portālu attīstītu un paplašinātu, būtu nepieciešams piesaistīt vairāk darbinieku, kuri paplašinātu portālā atspoguļoto tēmu skaitu un ziņu apjomu. Īsāk sakot ir ļoti laba platforma, kuru var attīstīt vēl tālāk un sākt konkurēt arī ar tādiem portāliem kā Delfi un Apollo. Pats šobrīd (vismaz pagaidām) neesmu plānojis attīstīt portālu šajā virzienā, jo tad būtu jāiegulda pats dārgākais resurss - laiks, bet šobrīd savu laiku veltu viena starptautiska portāla izaugsmei un attīstībai, tāpēc arī tiek tirgots portāls Runabildes.lv, lai pārdošanas gadījumā iegūtos finanšu resursus varētu novirzīt šim starptautiskajam projektam,» stāsta A. Laukmanis. Viņš uzsver, ka portāls gadu gaitā esot ieguvis salīdzinoši lielu atpazīstamību Latvijā un valstīs, kurās uzturas latvieši, kā, piemēram, Anglijā, Īrijā, Vācijā un Skandināvijas valstīs.

Kā liecina interneta izpētes un konsultāciju uzņēma Gemius dati, Polijā, Krievijā un Turcijā interese par kolektīvās iepirkšanās portāliem samazinās, bet Dānijā tā ir ievērojami pieaugusi. Kamēr Turcijā šādus portālus visbiežāk apmeklē pircēji vecuma grupā no 18 līdz 34 gadiem, Dānijā tie ir interneta lietotāji vecumā virs 45 gadiem.

Gemius ir izpētījis kolektīvo iepirkšanās portālu popularitāti Polijā, Krievijā, Turcijā un Dānijā. Kā rāda dati, vislielākais intereses zudums par kolektīvās iepirkšanās portāliem novērojams Krievijā - salīdzinot ar situāciju pirms diviem gadiem, portālu auditorija samazinājusies no 38% līdz 8%. Arī Polijā manāms auditorijas kritums no 27% līdz 12%, bet Turcijā no 27% līdz 22%. Pretēja situācija ir Dānijā, kur kolektīvo iepirkšanās portālu auditorija pieaugusi no 5% līdz 13%.

Kristians Hjorts, nozares ekspers un Gemius filiāles vadītājs Dānijā skaidro: «Šīs situācijas pamatā ir divi iemesli. Pirmkārt - kolektīvās iepirkšanās portāli Dānijā parādījās vēlāk nekā citās valstīs, kur veikts Gemius pētījums. Otrkārt - Dānijā lēnām, bet ir novērojama ekonomiskā izausgme. Lai arī cilvēki ir sākuši tērēt vairāk naudas, vēlme saņemt izdevīgus piedāvājumus nav zudusi. Tas ir tieši tas, ko klientiem piedāvā kolektīvās iepirkšanās portāli.»

SIA "Alpha Solutions" izstrādāto tiešsaistes izglītības iestāžu ēdienkaršu veidošanas risinājumu "jenots.net" izmanto pirmās deviņas pirmsskolas Ventspilī.

"Programmu izstrādāju, sadarbojoties ar Ventspils pilsētas pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem. Esmu pateicīgs viņiem par dalīšanos pieredzē un padomos," saka Aldis Putniņš, SIA "Alpha Solutions" īpašnieks. Risinājuma testi sākās janvārī un kopš aprīļa to izmanto visas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes. Šobrīd notiek sarunas arī ar ēdinātāju Liepājā, kas strādā ar vairākiem desmitiem bērnudārzu.

Tuvākā nākotnē A. Putniņš cer, ka "jenots.net" izplatīsies Latvijā, bet tālākā nākotnē – arī Igaunijā un Lietuvā. "Risinājums ir gatavs, to atliek vien iztulkot," viņš teic.

A. Putniņš stāsta, ka risinājums nodrošina iespēju izveidot sabalansētas ēdienkartes tiešsaistē. Tas ir izstrādāts, īpaši domājot par izglītības iestādēm, kam jāievēro Ministru kabineta noteikumi par to, kādai jābūt ēdiena uzturvērtībai.

No šodienas tiks paplašināts klātienē nopērkamo saimniecības preču klāsts, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Pagājušajā nedēļā valdība lēma pagarināt valstī noteiktos ierobežojumus līdz 25.janvārim, vienlaikus atbalstot EM priekšlikumu paplašināt klātienē iegādājamo preču klāstu.

No šodienas klātienē varēs nopirkt arī zeķbikses, zeķes, elastīgās zeķes, šalles, lakatus, kaklautus, cepures, cimdus, preces virsmu uzkopšanai, lāpstas un liekšķeres, elektroierīces telpu apsildīšanai un pergamenta papīru.

Tāpat turpmāk varēs iegādāties kurināmo, gāzes balonus, sveces, sērkociņus, zārkus, aploksnes, papīra iepakojumu, mājas uzkopšanas līdzekļus, krāsnis, slēdzenes, apkures katlus, sildītājus, telefona aparātus, spuldzes, ortopēdiskos piederumus, dzirdes aprātus un šķiltavas.

Viļņas basketbola klubam Lietuvos rytas ir jauns īpašnieks - uzņēmējs, Eiropas Parlamenta deputāts Antans Guoga, vēsta portāls Krepsinis.net.

Guoga pirmdienas vakarā pārņēmis nodibinājuma Krepšinio rytas divu kapitāla daļu turētāja tiesības no diviem līdzšinējiem īpašniekiem - kluba darbinieka Remiģija Kaziļoņa un advokāta Sigita Židoņa. Vēl divas Krepšinio rytas daļas pieder Viļņas pašvaldībai un sabiedrisko attiecību speciālistam Darjum Gudelim.

Jaunais īpašnieks apņēmies kluba nosaukumu nemainīt.

Mediji prognozē, ka jauna īpašnieka ienākšana ir tikai pirmā no pārmaiņām, kas gaidāmas galvaspilsētas basketbola klubā. Par pārmaiņu nepieciešamību pagājušajā nedēļā ierunājās Viļņas mērs Remiģijs Šimašus, reaģējot uz Lietuvos rytas ilggadējā prezidenta Ģedvīda Vainauska izteikumiem, ka nevienā komandā «nedrīkstētu būt vairāk par diviem melnādainajiem spēlētājiem». Guoga klubā pārņēmis Vainauska un viņa sadarbības partneriem piederošās daļas.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Izklaides un telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmums Baltcom jūnijā un jūlijā ir noslēdzis apvienošanās procesu ar septiņiem uzņēmumiem - SIA LV Dats, SIA Global DVA, SIA EST Risinājumi, SIA MFL Serviss, SIA Lain Net, SIA Baltinet Data un SIA Aldems, informē uzņēmuma pārstāve Gunta Līne.

Tāpēc šo uzņēmumu klientiem elektronisko sakaru pakalpojumus turpinās sniegt SIA Baltcom TV.

Baltcom valdes loceklis Gints Kiršteins skaidro, ka apvienošanās neietekmēs jau noslēgto līgumu spēkā esamību, un līdz šim abonētos pakalpojumus klienti turpinās saņemt līdzšinējā apjomā par iepriekšējo abonēšanas maksu. Klientiem mainīsies vien kontaktinformācija un norēķinu rekvizīti.

SIA Global DVA, SIA MFL Serviss, SIA Lain Net un SIA Baltinet Data līdz šim sniedza interneta pakalpojumus un atsevišķos gadījumos sadarbībā ar Baltcom nodrošināja arī televīzijas pakalpojumus saviem klientiem Rīgā un Rīgas rajonā, tostarp Inčukalnā, Mārupē, Stūnīšos, Olainē, Salaspilī, Siguldā un Jūrmalā.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Par spīti kolektīvās iepirkšanās portālu popularitātes norietam viens no pēdējiem mohikāņiem šajā nišā, SIA Draugiem paspārnē esošā platforma Pērkam Kopā, uzrāda vērā ņemamus darbības rādītājus

Pērkam Kopā starta šāviens tirgū bija 2010. gadā, kad šāds pakalpojums tika aizgūts no ASV un ar lielu joni iedzīvojās Latvijā, kur sākuma periodā bija vērojama teju vai masu psihoze, jo iespēja iegādāties preces un pakalpojumus ar atlaidi vilinoša šķita daudziem. Karstākais periods, kad tirgū darbojās līdz 40 lielāku un mazāku kolektīvās iepirkšanās portālu, bija 2014. gads, bet tad kā kāršu namiņš daudziem no tiem bizness izkūpēja gaisā tikpat ātri, kā tas bija sācies. Tas vien apliecināja to, ka daudzi bija ātras naudas kārotāji, tomēr, lai strādātu šajā nišā, ir daudz darba jāiegulda, it īpaši klientu servisā. Paralēli tapa salīdzināšanas servisi, kas apvienoja vienā katalogā visu kolektīvo portālu akcijas piedāvājumus. Tie arī bija diezgan iecienīti pircēju vidū, un visi mazie un lielie kolektīvās iepirkšanās portāli tos izmantoja.