Foto

Izmācās par finansistu un atver beķereju dzimtajā pilsētā

Dienas Bizness, 13.06.2014

Jaunākais izdevums

Jūnija sākumā Aizputē darbu sākusi ceptuve-kafejnīca Beķereja-SS, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme. Ceptuves saimnieks esot aizputnieks Sandris Štāls.

Jaunietis izmācījies finansista ekonomista profesiju, gardumu cepšana un pārdošana, pēc puiša domām, ar minēto arodu ir ciešā saistībā.

«Pats būdams vietējais, secināju, ka Aizputē mūsu pašu vietējiem nav iespēja iegādāties svaigi ceptas bulciņas, kūciņas, maizītes. Izlēmu pamēģināt,» ReKurZemei stāstījis S. Štāls.

«Mūsu konkurenti ir Top! veikals, kur arī var nopirkt bulciņas. Lai arī esam sākuši darbu salīdzinoši nesen, pie mums jau veikti nelieli, bet vairāki pasūtījumi,» stāstījis kafejnīcas saimnieks.

«Ieskaitot mani, te strādājam trīs cilvēki – vēl ir konditors un konditora palīgs,» uzskaitījis S. Štāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīdzinieki iecienījuši skābmaizi un sklandraušus, kas izņemti tikko no krāsns; maizes ceptuve Suitu maize paplašinās, palielina sortimentu un izceptās produkcijas apjomu

Maizes ceptuvē Suitu maize, kurā top suitu saldskābmaize jeb skābmaize un pēc senām receptēm cep Kurzemes sklandraušus, saimnieko Mareks Reķis. Viņš darbu bankā nomainījis pret sirdij tīkamāku, taču fiziski grūtāku nodarbi – maizes cepšanu.

Pirmā suitu maizes ceptuve Rīgā atvērta pirms pāris gadiem Biķernieku ielā. «Tur kļuva par šauru, jo palielinājās pieprasījums, mēs izaugām. Pirms gada atvērām ceptuvi Teikā, Brīvības ielā, taču šobrīd šķiet, ka drīz izaugsim arī no šīs vietas,» lēš M. Reķis, kura uzņēmumā bez viņa strādā vēl divi palīgi. Ceptuvē un veikalā ieguldīti aptuveni pieci tūkstoši eiro, investīcijas jau ir atpelnītas. Viņš suitu maizes cepšanas gudrības un prasmes iemācījies no savas mammas Rutas Sokolovskas, kurai Alsungā pieder uzņēmums SIA Suitu maize. «Lai arī pēc izglītības esmu baņķieris, pusgadu nostrādāju bankā un sapratu, ka finanšu iestādē vairs nekad nestrādāšu. Negribu sēdēt pie datora visu dienu. Ceptuvē ir fiziski smags darbs slapju muguru. Mīklu ar rokām nemīcu, bet tāpat sanāk noskrieties – kā plkst. 8 atnāku uz darbu, tā 10 - 11 stundas no vietas, - pa dienu sanāk vesela maratona distance,» secina M. Reķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas Salaspīlī, AS Roga-Agro ceptuvē, kur top plaucēta rudzu rupjmaize.

Uzņēmums dibināts 1992.gadā, kura sākusi saimniekot tā saucamajos pārmaiņu gados būvētā nelielā maizes ceptuvē, kas līdz tam piederēja agrofirmai Salaspils.

Sākotnēji šajā ceptuvē tika izgatavota rudzu rupjmaize un saldskābmaize. Pakāpeniski ceptuve sākusi izgatavot arī baltmaizi un konditorejas izstrādājumus.

Uzņēmums produkciju tirgo gan sev piederošajos veikalos Salaspilī, gan Stockmann, gan citos lielveikalu tīklos, tāpat maizi piegādā arī bērnudārziem, skolām un slimnīcām, jo tā saņēmusi Zaļās karotītes kvalitātes zīmi.

Kompānijā strādā aptuveni 90 darbinieku, un pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza 3 miljonus eiro.

«Ceptuvē tiek izgatavoti aptuveni 40 dažādi maizes veidi. Kaut arī regulāri izstrādājam dažādas jaunas maizes šķirnes, pirktākā aizvien ir tradicionālā rudzu maize – cilvēki vēlas klasisko garšu,» stāsta uzņēmuma pārstāve Oņega Circene.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Cepumi Liepkalnu ražotnē

Žanete Hāka, 06.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā aplūkot, kā ar rokām tiek izgatavoti vairāki cepumu veidi kompānijas SIA Liepkalni ražotnē Rūjienā.

Liepkalniem patlaban ir četras ražotnes Latvijā, bet pirmā ceptuve atvērta tieši Rūjienā 1993.gadā. Tajā sākotnēji tika cepta maize vienkāršā armijas tipa krāsnī, bet pēc tam – visa Liepkalnu produkcija, taču tad bija nepieciešams paplašināties, stāsta SIA Liepkalni mārketinga vadītāja Ieva Zariņa.

Otra ceptuve tika izveidota pie Valmieras, pēc tam – Pļaviņās un ceturtā atvērta Rīgā. Neliela ceptuve strādā arī Igaunijā – Pērnavā.

Patlaban Rūjienas ceptuvē tiek cepti cepumi un piparkūkas, bet maize tiek cepta Valmieras, Rīgas un Pļaviņu ceptuvēs.

Kopumā Liepkalni ražo vairāk nekā 200 produkcijas veidu, no kuriem 14 veidu rupjmaizes. Iepakojumi ir divās valodās. Cepumi ir roku darbs un katrs cepums tiek izvirpināts ar rokām. Tas tiek ierēķināts cepumu cenā, un tieši dēļ šīs pievienotās vērtības cepumi maksā dārgāk, uzsver I. Zariņa. Tāpat izejvielas, kas izmantotas cepumu ražošanā, tiek rūpīgi izmeklētas. Lielāko pārdošanas apjomu veido siera cepumi un dažādas standziņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mana pieredze: Receptē svarīga ir mīlestība

Ilze Žaime, 16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums DK Daugava, kā arī zīmols Daugava ir pārdots un nonācis ukraiņu investoru īpašumā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Kā norāda informācijas avots, ukraiņiem pārdota piena pārstrādes rūpnīca, maizes ceptuve Sērene, liellopu ferma Birzes, kā arī piena produktu zīmols Daugava.

Uzņēmuma līdzīpašnieks Aigars Vaivars no komentāriem pagaidām atturējās.

Kā ziņots, Vaivars jau šā gada februārī atzina - tā kā piena produktu ražošana savulaik perspektīvajam Krievijas tirgum vairs nav aktuāla, par 1,5 miljoniem eiro uzņēmuma DK Daugava akcionāri piedāvā iegādei piena pārstrādes rūpnīcu Sērenē, kurai ir arī Krievijas tirgum derīgais produkcijas sertifikāts.

DK Daugavas akcionāri piedāvā pārdošanā piena pārstrādes rūpnīcu par cenu, kādu rūpnīcai izmaksāja piena pirmapstrādes Tetra Pak aparātu cehs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fasētas svaigas maizes patēriņš Baltijā pamazām samazinās, savukārt saldētas maizes apjomi aug, līdz ar to jau tuvākajā laikā Lietuvas maizes ražotājs Fazer Lietuva UAB startēs šajā nišā.

Tā intervijā Dienas Bizness atklāj Fazer Lietuva UAB vadītājs un Baltijas organizācijas Fazer Bakery Baltic ģenerāldirektors Mindaugs Snarskis (Mindaugas Snarskis). Lietuvā Somijas uzņēmums Fazer nostiprinājās, 2001. gadā nopērkot maizes ceptuvi Gardėsis, kas dibināta 1995. gadā. 2001. gadā Fazer iegādājās arī Latvijas uzņēmumu Ogres maiznieks. Iepriekš Fazer Baltijā bija pazīstams kā saldumu zīmols.

Fazer ir starptautisks ģimenes uzņēmums no Somijas, kurš ražo un tirgo saldumus, maizi, kā arī nodrošina ēdināšanas pakalpojumus.

Izteikti sīva konkurence

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

25 gadi biznesā: Ģimenes maiznīca Roga-Agro

Sandra Dieziņa, 17.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

25 gadu laikā Salaspils AS Roga-Agro nostiprinājusi pozīcijas maizes tirgū un šogad spēcinās rudzu audzēšanas tradīciju

Maiznīca savu darbību sākusi tā saucamajos pārmaiņu gados būvētā nelielā maizes ceptuvē, kas līdz tam piederēja agrofirmai Salaspils. Ceptuve tika būvēta ar mazu jaudu tikai rupjmaizes un saldskābmaizes cepšanai. Saimnieks Valdis Circenis atklāj, ka tolaik viņa mamma kļuva par ceptuves vadītāju un līdz ar to darbā iesaistījās visa ģimene. Bijuši vēl citi līdzīpašnieki, no kuriem laika gaitā atpirktas kapitāldaļas. No 1993. gada V. Circenim pilnībā nācās iesaistīties maizes biznesā. Atgūtie senču īpašumi Vidzemē ļāva arī uzsākt rudzu un kviešu audzēšanu, ko vēlāk Roga-Agro sāka pārstrādāt savās dzirnavās Salaspilī. «Bija laiks deviņdesmito gadu vidū, kad graudi maksāja gandrīz neko, bet milti bija ļoti dārgi,» atceras V. Circenis. Vēlāk sistēma mainījās un arī Roga-Agro saimnieks lēma izaudzētos graudus nodot pārstrādes uzņēmumiem, bet maizes ražošanai vajadzīgos miltus iepirkt. Šogad gan saimnieks pastiprinātu uzmanību pievērsīs rudzu audzēšanai, to darot savās saimniecībās z/s Jaunstrūkas un z/s Irbītes, kur ik gadu daļā no aptuveni 1500 ha lielās platības audzē graudaugus un rapsi. Abas saimniecības, ko V. Circenis saimniekošanā pārņēmis no tēva, arī dibinātas tieši pirms 25 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties AS «Latvijas Maiznieks» ražotnē, lai redzētu kā top rudzu maize.

«Latvijas Maiznieks» ceptuve atrodas Daugavpilī un nepārtraukti darbojas jau kopš 1968. gada. Laika gaitā tā piedzīvojusi vairākas pārmaiņas, un, mērot pēc apgrozījuma, kas pērn sasniedza 28,72 miljonus eiro, tā ir lielākā maizes ražotne valstī. Savukārt uzņēmuma peļņa bija 680 000 eiro.

Uzņēmumā strādā vairāk nekā 270 darbinieki.

Jau ziņots, ka, saskaņā ar «Latvijas maiznieks» valdes locekļa Māra Daudes teikto, pēdējos desmit gados uzņēmumam ikviens gads ir aizvadīts ar apgrozījuma pieaugumu un arī uz 2019.gadu «Latvijas maiznieks» raugās pozitīvi.

Uzņēmuma maizes meistari – tehnologi – seko līdzi dažādiem jauninājumiem, ceptuvē ieviešot tehnoloģijas, taču vienlaikus saglabājot latviešu maizes cepšanas tradīcijas un ierasto garšu. Jaunums ir diedzētu graudu iekļaušana starp izejvielām - tos izmanto jaunās maizes sērijas «Latvijas Graudu maize» ražošanā, kuras sastāvā, pateicoties šiem īpaši fermentētajiem graudiem, ir samazināts cukura daudzums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ēkas rekonstrukcijas Mālpilī atvērts otrs vietējais veikals «top!». Veikto remontdarbu rezultātā tirdzniecības zāles platība ir 276 m2, izbūvēta telpa maiznīcai 20 m2 platībā, kā arī iegādātas jaunas tirdzniecības iekārtas. Kopumā plānotas 14 darba vietas, no kurām trīs maizes ceptuvē.

«Iepriekš šajā ēkā arī atradās pārtikas veikals, kura tirdzniecības zāli paplašinājām, pielāgojot darbinieku un pircēju ērtībām. Jaunizbūvētā maizes ceptuve darbu sāks, tiklīdz būsim atraduši kvalificētus darbiniekus. Gandarījums par paveikto šogad – šis ir 28. veikals «top!», ko esam atvēruši. Turklāt prieks, ka tiekam arī novērtēti, kas motivē turpināt darboties un attīstīties. Nupat novembra sākumā saņēmām apbalvojumu nominācijā «Lielākais nodokļu maksātājs Smiltenes novada pašvaldības budžetā 2016.gadā»,» komentē SIA «Firma Madara 89» mazumtirdzniecības direktors Sandis Muižarājs, norādot, ka šogad valsts svētku laikā plānots vēl atvērt veikalu Cēsīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Lielezers startē Ukrainā

Sandra Dieziņa, 26.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ja visi dodas attīstītās Eiropas virzienā, mēs dodamies uz otru pusi.

SIA N. Bomja maiznīca Lielezers aug pašu mājās un atver jaunu ražotni Ukrainā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Limbažu maiznīca Lielezers Latvijas tirgū darbojas jau kopš 1991. gada un vairāk pazīstama kā rudzu un saldskābās maizes ražotājs. Pirms desmit gadiem Lielezera saimnieks Normunds Bomis izveidoja maizes ražotni Krievijā, netālu no Maskavas – Ivanovas apgabalā, kas joprojām veiksmīgi darbojas, un nule kā pienākusi kārta Ukrainai.

Eksportē zināšanas

Kad DB ierodas Limbažos, maiznīcas īpašnieks ir biznesa komandējumā, tāpēc sarunājamies ar Lielezera ražošanas ceha vadītāju Valteru Kanopu. Viņš zina teikt, ka Krievijas tirgū ar biznesu sokas labi, lai gan ģeopolitisko notikumu rezultātā (pēc Krimas krīzes) mainījās iedzīvotāju pirktspēja, sadārdzinājās izejvielas, tika ieviesti muitas ierobežojumi. Tomēr kopumā sava vieta tirgū ir iekarota. «Tur cieņā ir vieglā saldskābmaize un lavašs, kas ir populārs īpaši Gavēņa laikā un vasarā pie gaļas ēdieniem. Pavisam maza ceptuvīte izveidota arī Sanktpēterburgā,» stāsta V. Kanopa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kā top?:Lāču īstā rupjmaize

Gunta Kursiša, 27.06.2014

«Rupjmaize ir pamatīgs un diezgan cimperlīgs produkts. Nav tādu lietu tās sagatavošanas procesā, ko varētu izdarīt pavirši – tūlīt maizes kukulītī tas būs redzams. Svarīgi ir visi darbi,» tā, izrādot maizes ražotniLāči,Db.lv stāstīja uzņēmuma vadītājs Normunds Skauģis.

Attēlā - maizes meistars sagatavo kukulīti likšanai krāsnī.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā īstā rupjmaize neiznīks, un to apliecina stabilais pieprasījums mazajās maizes ceptuvēs, kuru akcentē arī maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis.

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top īstā rupjmaize Lāču maizes ceptuvē.

«Rudzu maizes tirgus pašlaik ir stabils - nepaliek ne lielāks, ne mazāks,» Db.lv stāstīja maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis, norādot, ka rupjmaize ir produkts, kura tirdzniecības apjomi nav atkarīgi no sezonas. Īstā rupjmaize ir visvairāk ceptā un pārdotā maize Lāčos. Šī maize tiek cepta dažādu izmēru kukulīšos, tāpat to izmanto, gan gatavojot grauzdiņus, gan rīvmaizi.

Kopumā Lāčos ik dienas tiek uzceptas piecas sešas tonnas dažādu veidu maizes. Visas sastāvdaļas, izņemot sāli un cukuru, tiek pirktas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena un maizes produktu ražotājas SIA DK Daugava (Daugava) darbība Krievijas krīzes dēļ ir pilnībā apstājusies, tikmēr līdzīpašnieks Aigars Vaivars pārdod savā īpašumā esošās fermas un maizes cepšanas biznesu, turpmāk pievēršoties citai jomai - lauksaimniecības tehnikas pakalpojumu iznomāšanai.

Vaivars informē, ka tiek pārdotas viņa īpašumā esošās liellopu fermas Birzes, kā arī maizes ceptuve Sērene. Fermu komplekss ar 400 liellopiem tiek pārdots par 875 000 eiro, savukārt ceptuve - par 485 000 eiro.

«Tas ir labs sākums kādam, kas vēlēsies nodarboties ar šo lietu, jo īstenībā būtu jāiegulda četri, pieci miljoni, bet šajā gadījumā piedāvājums ir ļoti labs. Turklāt īpašumi nav apgrūtināti ne ar kredītiem, ne citām saistībām,» sacīja Vaivars.

«Patiesībā lauksaimniecība man nekad nav bijusi ļoti tuva, tomēr 20 gadus šo biznesu vadīju. Tagad gribu radikāli mainīt darbības jomu, turpmāk sniegšu lauksaimniecības tehnikas pakalpojumus. Tehnika joprojām ir ļoti laba, un jau ir pasūtījumi,» atzina uzņēmējs. Jautāts par pircēju interesi, viņš norādīja, ka tā esot liela.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Cepumi Bēnes PB maizes ceptuvē

Žanete Hāka, 20.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv apciemo Auces novada Bēnes pagasta uzņēmumu SIA Bēnes PB ceptuvi, kur top gan maize, gan kulinārijas izstrādājumi.

Bēnes PB dibināta 1921.gadā, taču laikam ejot ir mainījies nosaukums un ceptuve, stāsta uzņēmuma ražošanas vadītāja Žanna Veršakova. Uzņēmumam ir savs veikalu tīkls, un ražošana vienmēr bijusi kā papildinājums tirdzniecībai, viņa stāsta. Patlaban Bēnes PB pieder 31 veikals, tajā ietilpst Aibes un Elvi tirdzniecības vietas.

Ceptuvē ražoto produkciju tirgo visā Kurzemes reģionā, līdz pat Rīgai. Tālāk produkciju vest nav izdevīgi, viņa stāsta, taču uzņēmums nākotnē plāno paplašināt piegādes diapazonu.

Uzņēmums ražo maizi un konditorejas izstrādājumus. Ž. Veršakova atzīst, ka lielajos veikalu tīklos uzņēmuma produkcija nav pieejama, jo mazajiem ražotājiem ir grūti tajos tikt, turklāt Ukrainas un Krievijas konflikts situāciju ir pasliktinājis, jo vietējiem cepumu ražotājiem jākonkurē ar Ukrainas cepumiem, kas ir lētāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Restarts: Kas neriskē, tas necep maizi

Raivis Bahšteins, 03.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Liepspēks atjaunojusi maizes smaržu Pārgaujas ugunsdzēsēju tornī, pirms diviem gadiem drosmīgi iekārtojoties maksātnespējīgās Maiznīcas Ieva vietā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valmierieši ir ieminuši stingru taciņu pēc svaigas maizes un konditorejas uz veco ugunsdzēsēju torni, kas savus vairāk nekā simtgadīgos sarkanos ķieģeļus zibina Pārgaujas rajona sirdī blakus autoostai. Pirms 20 gadiem ēka, kas bija beigusi kalpot brīvprātīgo glābēju vajadzībām, sāka pievilkties ar maizes smaržu, jo durvis vēra SIA Maiznīca Ieva ceptuve. Valmierieši atceras lodziņu, pie kura viņus apkalpoja līdz pat 2012. gadam, kad gan Maiznīca Ieva, gan tās meitas uzņēmumi Ievas maiznīca un Ievas konditoreja nonāca finansiālās grūtībās. Tās uzņēmuma īpašnieks pamatoja ar nesen piedzīvotās krīzes sekām un demogrāfisko situāciju valstī, kas uz leju nospiedusi maizes patēriņa apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar GreyNut vadītāju Kristiānu Līci

Lelde Petrāne, 08.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Greynut vadītājs Kristiāns Līcis. SIA Greynut izstrādā un ražo dažādus inovatīvus elektronikas un IT sistēmu risinājumus. «Uzņēmumu pirms 3 gadiem dibināju kopā ar Kasparu Škerbu un šajā laikā esam piesaistījuši arī investorus. Mums pašlaik ir 3 aktīvi projekti – 1) 99ledballoons, kas tirgo LED balonus un LED balonu sistēmas dažādos izmēros gan mājas ballītēm, gan lieliem pasākumiem; 2) Luxafor gaismiņas, kuras var izmantot darbinieki, kuri strādā atvērtā tipa ofisos, lai ar zaļu/sarkanu gaismu parādītu vai konkrētā brīdī esi pieejams un pie Tevis var nākt runāties, vai arī esi aizņemts. Kā arī - ar gaismu palīdzību var uzzināt par ienākošajiem epastiem utt; 3) Bindio velosipēdu novietnes ar iebūvētu ķēdi un elektronisko slēdzeni, kas saslēdzama/atslēdzama ar telefonu. Tas ļauj lietotājam atteikties no savas ķēdes vadāšanas līdzi. Visiem mūsu projektiem ir opcijas, kuras mēs piedāvājam vienīgie pasaulē, tas arī padara mūs unikālus. Pašlaik komandā esam 5 cilvēki,» stāsta K. Līcis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Fazer kefīra baltmaize

Kristīne Stepiņa, 03.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top kefīra baltmaize Fazer ceptuvē Ogrē.

«Fazer kefīra baltmaizei ir bērnības garša,» saka Fazer Latvija ražošanas vadītājs Kalvis Fjodorovs.

2018. gada nogalē Fazer Latvija un SKDS veiktais pētījuma par maizes ēšanas paradumiem Latvijā parādījis, ka 76% Latvijas iedzīvotāju maizi ēd katru dienu, tostarp kviešu maizi. Nemainīgi maizes ēdājiem galvenais kritērijs izvēloties ir garša, to norādījuši 79% vīriešu un 75% sieviešu.

Fazer kefīra baltmaizi ēd arī Lietuvā un Igaunijā. «Ik mēnesi mēs izcepam mazliet vairāk nekā 100 tonnas šīs baltmaizes, apmēram puse paliek Latvijas ēdājiem, bet otra puse – Igaunijas un Lietuvas pircējiem,» informē K. Fjodorovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Babītes novada maizes ceptuve Lāči pagājušajā gadā noturēja apgrozījumu iepriekšējā līmenī, vienlaikus piedzīvojot četrkārtīgu peļņas kritumu, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 7,27 miljoni eiro salīdzinājumā ar 7,47 miljoniem iepriekšējā gadā, bet peļņa bija 57 613 eiro salīdzinājumā ar 256 060 eiro 2014.gadā.

Kā norādīts vadības ziņojumā, finanšu rādītāju kritums skaidrojams ar izejvielu cenu kāpumu, minimālās darba algas pieaugumu un lielākiem ieguldījumiem eksporta tirgu apguvē.

Tāpat ziņojumā atzīts, ka ļoti negatīvu iespaidu uz finanšu rādītājiem atstājis ieilgušais remonts uzņēmuma centrālajā veikalā Benūžu Skauģos līdzās Liepājas šosejai, kur krasi krities gan apgrozījums, gan peļņa. Iznākumā uzņēmums bija spiests sarunās ar banku pārskatīt kredītu grafikus, kā arī nācies nedaudz paaugstināt atsevišķu produktu cenas, kompensējot algu un izejvielu izmaksu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas maizes ceptuve A/S Latvijas maiznieks šogad plāno palielināt itāļu maizes ciabattas eksportu uz Skandināvijas valstīm. Pirmais lielais pasūtījums Skandināvijas klientiem tiks izpildīts jau šī mēneša beigās. Gada laikā uz Skandināviju aizceļos vairāk nekā miljons ciabattu, informē uzņēmumā.

Iepriekšējo gadu 5,5 miljonu eiro investīcijas sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu ražotnes attīstībā un jaunas produktu līnijas izveidošanā vainagojušās panākumiem. Līdz ar pēdējo gadu investīcijām uzņēmuma ražošanas apjoms ir krietni palielinājies, tas ir ļāvis sekmīgi darboties ne tikai vietējā tirgū, bet arī ārvalstīs. Veiksmīgo sadarbību ar Skandināviju ietekmējuši arī investīciju ieguldījumi kvalitātes prasību nodrošināšanā, to apliecina iegūtie ISO un BRC sertifikāti, kas šajās valstīs tiek vērtēti ļoti augstu.

2018. gadā A/S Latvijas maiznieks eksports ir pieaudzis par 39%. Arī turpmākajos gados plānots eksportu būtiski palielināt. «Mūsu eksporta attīstības plāni ir diezgan vērienīgi. Šobrīd savu produkciju eksportējam uz vairāk nekā 10 valstīm, un Skandināvija mūsu eksporta plānos ir nākamais stratēģiski svarīgākais reģions. Šo valstu tirgu pētām jau vairākus gadus, un prasības tajā ir ļoti augstas gan kvalitātes, gan apjomu ziņā. Esam neizsakāmi priecīgi, ka tagad arī Skandināvijas ģimenēs ēdīs Latvijā ražotu maizi,» jauno sadarbības līgumu komentē uzņēmuma valdes loceklis Māris Daude.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fazer ražošanas konsolidācijas projekts Baltijā ir sekmīgi pabeigts, un notikusi visu ražošanas līniju pārnešana uz Ogres un Kauņas maiznīcām.

Projekta ietvaros Fazer maiznīcā Ogrē ir paplašināta ražotne, pārveidojot esošās līnijas un uzstādot jaunu porciju maižu līniju. Tikmēr darbi turpinās – aktīvi norit jaunās saldēto kūku un konditorejas izstrādājumu ražotnes būvniecība, kas ir pēdējo gadu vērienīgākais Fazer attīstības projekts Baltijas valstīs. Kopumā Fazer ceptuvē un jaunajā ražotnē Ogrē tiks izveidotas papildu 40 jaunas darba vietas, un plānoto investīciju apjoms pārsniedz 5 milj. eiro.

«Esam paveikuši ļoti nozīmīgu darbu, lai nostiprinātu pozīcijas maizes tirgū Latvijā un citu Baltijas valstu tirgos ilgtermiņā. Vienlaikus jāsaka, ka tikpat liels darbs veicams, lai uzsāktu saldētu kūku un konditorejas izstrādājumu ražošanu un eksportu jau šā gada rudenī. Pašreiz meklējam papildu jaunus darbiniekus gan maiznīcai, gan jaunajai ražotnei, kur nepieciešamas zināšanas un pieredze konditorejas izstrādājumu ražošanā,» komentē Mindaugas Snarskis, Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Aizkraukliešu jaunākais produkts - želejkonfektes

Dienas Bizness, 30.03.2015

Viens no pieredzējušākajiem speciālistiem — glazūru ražošanas operators aizkrauklietis Genādijs Mališevs.

Foto: Imants Kaziļuns

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Aizkraukles uzņēmums Mikas M pirmo reizi dod iespēju vienkopus apskatīt un nogaršot gan jau zināmo produktu — zefīru, gan jaunāko produkciju — želejkonfektes. SIA Mikas M klātienē būs satiekams Aizkraukles novada pašvaldības rīkotajā Pārnovadu uzņēmēju dienā, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Aleksejs Kreipāns un Maksims Aņisimovs, bijušie Līvānu konditorejas firmas Adugs darbinieki, uzņēmumu Mikas M nodibināja 2002. gadā. Iepriekš viņu vadībā Aizkrauklē darbojās maizes ceptuve un makaronu ražotne Dole, bet Mikas M pamatuzdevums bija nodrošināt firmu Adugs ar kakao un balto glazūru. Ar tik specifiska produkta ražošanu Latvijā tajā laikā nodarbojās retais, un Līvānu uzņēmums glazūras savu izstrādājumu pārklāšanai ieveda no ārzemēm, galvenokārt no Polijas.

Tieši glazūru ražošana bija Mikas M vienīgais produkts daudzus gadus, un šobrīd izstrādātas vairāk nekā 30 receptes, piemērojot tās speciāli biezpiena sieriņiem, saldējumam, cepumiem un daudziem citiem produktiem. Viena klienta vietā 13 gadu laikā skaits palielinājies līdz vairākiem desmitiem, un tie ir daudzviet Latvijā, kā arī Lietuvā, Igaunijā un Vācijā. Palielinājies arī darbinieku skaits no sākotnējiem pieciem līdz vairāk nekā 30.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas maiznieks saņēmis ISO sertifikātu

Gunta Kursiša, 28.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas maiznieks saņēmis pārtikas drošības pārvaldības sistēmas sertifikātu ISO 22000:2006.

Šis sertifikāts apliecina uzņēmuma kvalitātes vadības sistēmas atbilstību noteiktiem standartiem.

«Ieviešot un sertificējot kvalitātes sistēmu uzņēmumā, mēs demonstrējam savas spējas kontrolēt ražošanas procesu atbilstoši starptautiskām prasībām,» pauda uzņēmuma valdes loceklis Artūrs Ilziņš.

Latvijas maiznieks šobrīd ražo aptuveni 30 dažādus maizes veidus, kā arī konditorejas izstrādājumus. Uzņēmuma ražotne atrodas Daugavpilī, un tās maizes ceptuve darbojas kopš 1968. gada. Uzņēmumā strādā vairāk kā 220 cilvēkiem.

2012. gadā uzņēmums apgrozīja 10,88 miljonus latu, bet peļņa veidoja 55,9 tūkst. Ls, liecina Lursoft dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Galvenais ir improvizācija. Cepējam ir dota pilnīga brīvība. Viņam ienāk prātā: «Es šodien gribētu krēmkūkas.» Aiziet, skatāmies! Aiziet – viss kārtībā, neaiziet – arī nekas, mēģinājām. Ja tu kaut ko dari, tu kļūdies. Un tu mācies no kļūdām un centies tās vairāk nepieļaut,» stāsta 24 gadus jaunais Aizputes uzņēmējs Sandris Štāls.

Sandris ir vietējais, vēsta reģionālais portāls Rekurzeme. Pabeidzot augstskolu kā diplomēts finansists un ekonomists, nav varējis atrast darbu. Cits viņa vietā būtu gaudies un vaimanājis, cits – devies uz Īriju sēnes lasīt, taču Sandris nolēma iemēģināt roku privātajā biznesā. Papētīja vietējo tirgu un secināja, ka Aizputē trūkst iespējas iegādāties svaigas, tikko ceptas bulciņas un kūciņas.

«Reālākā pieredze ir dzīves pieredze – kad tu pats ej, kārto, dari, risini. Tā tu arī uzzini tik daudz, cik tev vajag zināt,» viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā reizē portāls db.lv ciemojas Fazer maizes ražotnē Ogrē, kur top dārzeņu maize!

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami vairāk nekā 60 gadus atpakaļ - 1946. gadā, kad Rīgā darbu uzsāka maizes un makaronu fabrika, kuras produkcija tika marķēta ar Druvas zīmolu. 2001. gadā Druva apvienojas ar Ogres apkaimē zināmāko maiznīcu - Ogres maiznieks, un pārceļ ražotni uz Ogri. Uzņēmums turpina darbību kā Ogres maiznieks, un, apvienojot abu uzņēmumu pieredzi, piedāvā pircējiem gan iecienītas, gan jaunas maizes šķirnes.

2001. gada beigās Ogres maiznieku pārņem Somijas lielākā un pazīstamākā maiznīca - Fazer Bakeries. Sākotnēji uzņēmuma nosaukums ir Fazer maiznīcas Druva, vēlāk 2005. gadā tas tiek pārdēvēts par Fazer maiznīcām, bet 2012. gada 27. martā uzņēmuma jaunais nosaukums ir Fazer Latvija. No 2010. gada Fazer Latvija pārņem Fazer saldumu tirdzniecību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO,VIDEO: Vīnkalnu veiksme slēpjas detaļās

Monta Glumane, 04.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Evija Trifanova/LETA

Bizness ir veiksmīgs, jo mēs un darbinieki esam iedziļinājušies detaļās, domā "Vīnkalni" Pils mājas saimnieki Evija un Artis Žentiņi.

Ģimene pēc vairāk nekā desmit gadu ilgas darbošanās gan piemājas saimniecībā "Vīnkalni", gan izbraukumos plāno atvērt picēriju Rīgā.

Aizvadītā gada septembrī apritēja desmit gadi, kopš Žentiņi sāka cept picas un brīvdabas picērijā "Vīnkalnos", Beverīnas novadā, piedāvā tās meistarklašu veidā, sākot no skolēnu grupām līdz pat premjerministriem, taču mīlestība uz Itāliju aizsākās jau 1993. gadā.

Ģimene aizbrauca uz Itāliju, jo Vīnkalnu Pils Mājas saimniekam Artim Žentiņam tur noritēja BMX sacensības. Katru reizi, kad Žentiņi apceļoja Eiropu, piedaloties sacensībās, viņi devās arī uz Itāliju, tur ciemojās pie ģimenes draugiem, kuri viņus iepazīstināja ar Itālijas kultūru. Viņiem bija iespēja redzēt Itāliju no sētas puses, nevis kā tūristiem, kuri brauc un nakšņo viesnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai padarītu ūdenskliņģeri par atkal populāru un tradicionālu latviešu virtuves ēdienu, Ģirts Rullis kopā ar domubiedriem izveidojuši maiznīcu "Kliņģer's".

"Pirms laika strādāju lidostā "Rīga" kā pavārs/virtuves vadītājs SIA "Cakes and Bakes Latvia" un gribēju izdomāt kādu oriģinālu sendviča veidu lidostas viesiem. Meklēju dažādu informāciju. Izdomāju, ka varētu likt sendviču pildījumu ūdenskliņģerī. Sazinājos ar piegādātājiem un sapratu, ka šo produktu nemaz tā nevar dabūt. Tā radās ideja, ka cepšu pats," stāsta maiznīcas "Kriņģel's" izveidotājs Ģirts Rullis.

Viņš stāsta, ka jau sen gribējis atvērt savu mazo biznesu un kaut ko latvisku. Pakāpeniski meklējot informāciju, Ģ.Rullis saprata, ka latviešiem ir unikāls produkts, kuru Ņujorkā pazīst kā beigeli, Vācijā kā Bavārijas breceli (Bavarian brezel), kas pazīstamajā "Octoberfest" ir populārākā alus uzkoda. Ūdenskliņģeri var gan pildīt, gan ēst tāpat kā uzkodu. Un recepte visiem šiem "brāļiem" ir līdzīga. Kopīgais ir tas, ka šo produktu pirms cepšanas vēl vāra ūdenī.

Komentāri

Pievienot komentāru