Foto

Izmācās par finansistu un atver beķereju dzimtajā pilsētā

Dienas Bizness,13.06.2014

Jaunākais izdevums

Jūnija sākumā Aizputē darbu sākusi ceptuve-kafejnīca Beķereja-SS, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme. Ceptuves saimnieks esot aizputnieks Sandris Štāls.

Jaunietis izmācījies finansista ekonomista profesiju, gardumu cepšana un pārdošana, pēc puiša domām, ar minēto arodu ir ciešā saistībā.

«Pats būdams vietējais, secināju, ka Aizputē mūsu pašu vietējiem nav iespēja iegādāties svaigi ceptas bulciņas, kūciņas, maizītes. Izlēmu pamēģināt,» ReKurZemei stāstījis S. Štāls.

«Mūsu konkurenti ir Top! veikals, kur arī var nopirkt bulciņas. Lai arī esam sākuši darbu salīdzinoši nesen, pie mums jau veikti nelieli, bet vairāki pasūtījumi,» stāstījis kafejnīcas saimnieks.

«Ieskaitot mani, te strādājam trīs cilvēki – vēl ir konditors un konditora palīgs,» uzskaitījis S. Štāls.

Mazais bizness

FOTO: Pandēmija nav šķērslis - Engurē durvis vērusi ceptuve KuKuu

Monta Šķupele,03.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā Engurē, Jūras ielā durvis vērusi ceptuve "KuKuu".

Decembrī ģimenes lokā ceptuvē sākta piparkūkas mīklas ražošana, janvārī izveidota tirdzniecības vieta ar plašāku produktu klāstu un darbā pieņemti jauni darbinieki. Kopumā produktus nelielos daudzumos uzņēmums SIA "Orange Stuff" ražo jau vairāk nekā divus gadus, sezonāli koncentrējoties vairāk uz Ziemassvētkiem – piparkūku mīklu, Lieldienās – krāsainajiem riekstiņiem, vasarā – maizi un brīvdienu gardumiem.

"Mēs esam engurnieki, dzīvojam pastāvīgi šeit jau vairāk nekā divus gadus, iepriekš pavadījām šeit brīvdienas. Šeit es uzaugu, mācījos. Mums jau sen ir bijusi doma par savu maizes ceptuvi kā vietu, kurā strādāsim kopā ar mammu, cepsim brīvdienās brokastu produktus – maizi un dažādas saldās un sāļās maizītes. Maize, piparkūku mīkla, pīrāgi, maizītes, cepumi ir manas mammas Elitas sirdsdarbs jau vairāku desmitu gadu vēsturē," stāsta ceptuves "KuKuu" īpašniece un SIA "Orange Stuff", valdes locekle Sintija Berkolde. Galvenais vilcējspēks produktu klāsta papildināšanā un veidošanā, eksperimentos ar receptēm ir viņas mamma Elita Kvasova.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas Salaspīlī, AS Roga-Agro ceptuvē, kur top plaucēta rudzu rupjmaize.

Uzņēmums dibināts 1992.gadā, kura sākusi saimniekot tā saucamajos pārmaiņu gados būvētā nelielā maizes ceptuvē, kas līdz tam piederēja agrofirmai Salaspils.

Sākotnēji šajā ceptuvē tika izgatavota rudzu rupjmaize un saldskābmaize. Pakāpeniski ceptuve sākusi izgatavot arī baltmaizi un konditorejas izstrādājumus.

Uzņēmums produkciju tirgo gan sev piederošajos veikalos Salaspilī, gan Stockmann, gan citos lielveikalu tīklos, tāpat maizi piegādā arī bērnudārziem, skolām un slimnīcām, jo tā saņēmusi Zaļās karotītes kvalitātes zīmi.

Kompānijā strādā aptuveni 90 darbinieku, un pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza 3 miljonus eiro.

«Ceptuvē tiek izgatavoti aptuveni 40 dažādi maizes veidi. Kaut arī regulāri izstrādājam dažādas jaunas maizes šķirnes, pirktākā aizvien ir tradicionālā rudzu maize – cilvēki vēlas klasisko garšu,» stāsta uzņēmuma pārstāve Oņega Circene.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīdzinieki iecienījuši skābmaizi un sklandraušus, kas izņemti tikko no krāsns; maizes ceptuve Suitu maize paplašinās, palielina sortimentu un izceptās produkcijas apjomu

Maizes ceptuvē Suitu maize, kurā top suitu saldskābmaize jeb skābmaize un pēc senām receptēm cep Kurzemes sklandraušus, saimnieko Mareks Reķis. Viņš darbu bankā nomainījis pret sirdij tīkamāku, taču fiziski grūtāku nodarbi – maizes cepšanu.

Pirmā suitu maizes ceptuve Rīgā atvērta pirms pāris gadiem Biķernieku ielā. «Tur kļuva par šauru, jo palielinājās pieprasījums, mēs izaugām. Pirms gada atvērām ceptuvi Teikā, Brīvības ielā, taču šobrīd šķiet, ka drīz izaugsim arī no šīs vietas,» lēš M. Reķis, kura uzņēmumā bez viņa strādā vēl divi palīgi. Ceptuvē un veikalā ieguldīti aptuveni pieci tūkstoši eiro, investīcijas jau ir atpelnītas. Viņš suitu maizes cepšanas gudrības un prasmes iemācījies no savas mammas Rutas Sokolovskas, kurai Alsungā pieder uzņēmums SIA Suitu maize. «Lai arī pēc izglītības esmu baņķieris, pusgadu nostrādāju bankā un sapratu, ka finanšu iestādē vairs nekad nestrādāšu. Negribu sēdēt pie datora visu dienu. Ceptuvē ir fiziski smags darbs slapju muguru. Mīklu ar rokām nemīcu, bet tāpat sanāk noskrieties – kā plkst. 8 atnāku uz darbu, tā 10 - 11 stundas no vietas, - pa dienu sanāk vesela maratona distance,» secina M. Reķis.

Ražošana

Kā top?: Cepumi Liepkalnu ražotnē

Žanete Hāka,06.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā aplūkot, kā ar rokām tiek izgatavoti vairāki cepumu veidi kompānijas SIA Liepkalni ražotnē Rūjienā.

Liepkalniem patlaban ir četras ražotnes Latvijā, bet pirmā ceptuve atvērta tieši Rūjienā 1993.gadā. Tajā sākotnēji tika cepta maize vienkāršā armijas tipa krāsnī, bet pēc tam – visa Liepkalnu produkcija, taču tad bija nepieciešams paplašināties, stāsta SIA Liepkalni mārketinga vadītāja Ieva Zariņa.

Otra ceptuve tika izveidota pie Valmieras, pēc tam – Pļaviņās un ceturtā atvērta Rīgā. Neliela ceptuve strādā arī Igaunijā – Pērnavā.

Patlaban Rūjienas ceptuvē tiek cepti cepumi un piparkūkas, bet maize tiek cepta Valmieras, Rīgas un Pļaviņu ceptuvēs.

Kopumā Liepkalni ražo vairāk nekā 200 produkcijas veidu, no kuriem 14 veidu rupjmaizes. Iepakojumi ir divās valodās. Cepumi ir roku darbs un katrs cepums tiek izvirpināts ar rokām. Tas tiek ierēķināts cepumu cenā, un tieši dēļ šīs pievienotās vērtības cepumi maksā dārgāk, uzsver I. Zariņa. Tāpat izejvielas, kas izmantotas cepumu ražošanā, tiek rūpīgi izmeklētas. Lielāko pārdošanas apjomu veido siera cepumi un dažādas standziņas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums DK Daugava, kā arī zīmols Daugava ir pārdots un nonācis ukraiņu investoru īpašumā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Kā norāda informācijas avots, ukraiņiem pārdota piena pārstrādes rūpnīca, maizes ceptuve Sērene, liellopu ferma Birzes, kā arī piena produktu zīmols Daugava.

Uzņēmuma līdzīpašnieks Aigars Vaivars no komentāriem pagaidām atturējās.

Kā ziņots, Vaivars jau šā gada februārī atzina - tā kā piena produktu ražošana savulaik perspektīvajam Krievijas tirgum vairs nav aktuāla, par 1,5 miljoniem eiro uzņēmuma DK Daugava akcionāri piedāvā iegādei piena pārstrādes rūpnīcu Sērenē, kurai ir arī Krievijas tirgum derīgais produkcijas sertifikāts.

DK Daugavas akcionāri piedāvā pārdošanā piena pārstrādes rūpnīcu par cenu, kādu rūpnīcai izmaksāja piena pirmapstrādes Tetra Pak aparātu cehs.

Mazais bizness

FOTO: Maltā rod ideju ceptuvei Grīziņkalnā

Monta Šķupele,24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā Grīziņkalnā durvis vērusi ceptuve "ČAU", kas piedāvā gan picas, gan vrapus un citus gardumus.

"Sāksim ar to, ka "ČAU" nav īsti picērija, bet gan vairāk kā ceptuve, jeb kā mums patīk teikt - "cepene", kur ir apvienoti vārdi ceptuve un kafene," stāsta ceptuves "ČAU" īpašnieks un pavārs Kaspars Alksnis.

Ideja par šādu vietu radās pirms gada ziemā, kad K.Alksnis ar "ČAU" īpašnieku un pavāru Kristapu Reimani strādāja Maltā. "Sākumā spriedām, ka vajadzīga profesionāli aprīkota virtuve, kur abi mēs darbotos, lai sagatavotos izbraukuma pasākumiem. Tā kā atnāca pandēmija, tad sapratām, ka šādi pasākumi kādu laiku vairs nebūs, tāpēc mainījām konceptu un tas kļuva daudz atvērtāks," komentē K.Alksnis. Kopumā ceptuves izveidošanā līdz šim ieguldīti 10 - 15 000 eiro

Ražošana

Mana pieredze: Receptē svarīga ir mīlestība

Ilze Žaime,16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Pārtika

Lielezers startē Ukrainā

Sandra Dieziņa,26.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ja visi dodas attīstītās Eiropas virzienā, mēs dodamies uz otru pusi.

SIA N. Bomja maiznīca Lielezers aug pašu mājās un atver jaunu ražotni Ukrainā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Limbažu maiznīca Lielezers Latvijas tirgū darbojas jau kopš 1991. gada un vairāk pazīstama kā rudzu un saldskābās maizes ražotājs. Pirms desmit gadiem Lielezera saimnieks Normunds Bomis izveidoja maizes ražotni Krievijā, netālu no Maskavas – Ivanovas apgabalā, kas joprojām veiksmīgi darbojas, un nule kā pienākusi kārta Ukrainai.

Eksportē zināšanas

Kad DB ierodas Limbažos, maiznīcas īpašnieks ir biznesa komandējumā, tāpēc sarunājamies ar Lielezera ražošanas ceha vadītāju Valteru Kanopu. Viņš zina teikt, ka Krievijas tirgū ar biznesu sokas labi, lai gan ģeopolitisko notikumu rezultātā (pēc Krimas krīzes) mainījās iedzīvotāju pirktspēja, sadārdzinājās izejvielas, tika ieviesti muitas ierobežojumi. Tomēr kopumā sava vieta tirgū ir iekarota. «Tur cieņā ir vieglā saldskābmaize un lavašs, kas ir populārs īpaši Gavēņa laikā un vasarā pie gaļas ēdieniem. Pavisam maza ceptuvīte izveidota arī Sanktpēterburgā,» stāsta V. Kanopa.

Foto stāsts

Kā top?: Lāču īstā rupjmaize

Gunta Kursiša,27.06.2014

«Rupjmaize ir pamatīgs un diezgan cimperlīgs produkts. Nav tādu lietu tās sagatavošanas procesā, ko varētu izdarīt pavirši – tūlīt maizes kukulītī tas būs redzams. Svarīgi ir visi darbi,» tā, izrādot maizes ražotni Lāči, Db.lv stāstīja uzņēmuma vadītājs Normunds Skauģis.

Attēlā - maizes meistars sagatavo kukulīti likšanai krāsnī.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā īstā rupjmaize neiznīks, un to apliecina stabilais pieprasījums mazajās maizes ceptuvēs, kuru akcentē arī maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis.

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top īstā rupjmaize Lāču maizes ceptuvē.

«Rudzu maizes tirgus pašlaik ir stabils - nepaliek ne lielāks, ne mazāks,» Db.lv stāstīja maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis, norādot, ka rupjmaize ir produkts, kura tirdzniecības apjomi nav atkarīgi no sezonas. Īstā rupjmaize ir visvairāk ceptā un pārdotā maize Lāčos. Šī maize tiek cepta dažādu izmēru kukulīšos, tāpat to izmanto, gan gatavojot grauzdiņus, gan rīvmaizi.

Kopumā Lāčos ik dienas tiek uzceptas piecas sešas tonnas dažādu veidu maizes. Visas sastāvdaļas, izņemot sāli un cukuru, tiek pirktas Latvijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena un maizes produktu ražotājas SIA DK Daugava (Daugava) darbība Krievijas krīzes dēļ ir pilnībā apstājusies, tikmēr līdzīpašnieks Aigars Vaivars pārdod savā īpašumā esošās fermas un maizes cepšanas biznesu, turpmāk pievēršoties citai jomai - lauksaimniecības tehnikas pakalpojumu iznomāšanai.

Vaivars informē, ka tiek pārdotas viņa īpašumā esošās liellopu fermas Birzes, kā arī maizes ceptuve Sērene. Fermu komplekss ar 400 liellopiem tiek pārdots par 875 000 eiro, savukārt ceptuve - par 485 000 eiro.

«Tas ir labs sākums kādam, kas vēlēsies nodarboties ar šo lietu, jo īstenībā būtu jāiegulda četri, pieci miljoni, bet šajā gadījumā piedāvājums ir ļoti labs. Turklāt īpašumi nav apgrūtināti ne ar kredītiem, ne citām saistībām,» sacīja Vaivars.

«Patiesībā lauksaimniecība man nekad nav bijusi ļoti tuva, tomēr 20 gadus šo biznesu vadīju. Tagad gribu radikāli mainīt darbības jomu, turpmāk sniegšu lauksaimniecības tehnikas pakalpojumus. Tehnika joprojām ir ļoti laba, un jau ir pasūtījumi,» atzina uzņēmējs. Jautāts par pircēju interesi, viņš norādīja, ka tā esot liela.

Foto & Video

Kā top?: Cepumi Bēnes PB maizes ceptuvē

Žanete Hāka,20.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv apciemo Auces novada Bēnes pagasta uzņēmumu SIA Bēnes PB ceptuvi, kur top gan maize, gan kulinārijas izstrādājumi.

Bēnes PB dibināta 1921.gadā, taču laikam ejot ir mainījies nosaukums un ceptuve, stāsta uzņēmuma ražošanas vadītāja Žanna Veršakova. Uzņēmumam ir savs veikalu tīkls, un ražošana vienmēr bijusi kā papildinājums tirdzniecībai, viņa stāsta. Patlaban Bēnes PB pieder 31 veikals, tajā ietilpst Aibes un Elvi tirdzniecības vietas.

Ceptuvē ražoto produkciju tirgo visā Kurzemes reģionā, līdz pat Rīgai. Tālāk produkciju vest nav izdevīgi, viņa stāsta, taču uzņēmums nākotnē plāno paplašināt piegādes diapazonu.

Uzņēmums ražo maizi un konditorejas izstrādājumus. Ž. Veršakova atzīst, ka lielajos veikalu tīklos uzņēmuma produkcija nav pieejama, jo mazajiem ražotājiem ir grūti tajos tikt, turklāt Ukrainas un Krievijas konflikts situāciju ir pasliktinājis, jo vietējiem cepumu ražotājiem jākonkurē ar Ukrainas cepumiem, kas ir lētāki.

Pārtika

Fazer Latvija investē 3,8 miljonus eiro jaunā tostermaižu ražošanas līnijā

Db.lv,14.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Fazer Latvija”, kas strādā ar diviem maizes zīmoliem – “Fazer” un “Druva” - investējis 3,8 miljonus eiro jaunas tostermaižu produkcijas ražošanas līnijas attīstībā.

Šis solis palielinās ražošanas jaudu par 30%, tādējādi nodrošinot pircējus ar jau pieprasītiem un jauniem produktiem ar pievienoto vērtību.

“Tirgū ir novērojams pieprasījums pēc produktiem, kas ne vien garšo labi, bet ir kvalitatīvi un ar pievienoto vērtību. Saskaņā ar globālās informācijas un mērījumu kompānijas “Nielsen” datiem, tostermaizes segments pēdējos gados ir kļuvis par vienu no pieprasītākajiem Latvijā un tās patēriņš pēdējo 2 gadu laikā ir pieaudzis par 12%*. Tādēļ, sekojot līdzi pircēju paradumu maiņai un izmaiņām maizes produktu kategorijā, “Fazer Latvija” ir aprīkojis ražotni Ogrē ar modernu tostermaižu ražošanas līniju, lai patērētājam spētu piedāvāt labāko no tā, ko maize var mums sniegt,” atklāj “Fazer Bakery Baltic” vadītāja Anne Mere.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fasētas svaigas maizes patēriņš Baltijā pamazām samazinās, savukārt saldētas maizes apjomi aug, līdz ar to jau tuvākajā laikā Lietuvas maizes ražotājs Fazer Lietuva UAB startēs šajā nišā.

Tā intervijā Dienas Bizness atklāj Fazer Lietuva UAB vadītājs un Baltijas organizācijas Fazer Bakery Baltic ģenerāldirektors Mindaugs Snarskis (Mindaugas Snarskis). Lietuvā Somijas uzņēmums Fazer nostiprinājās, 2001. gadā nopērkot maizes ceptuvi Gardėsis, kas dibināta 1995. gadā. 2001. gadā Fazer iegādājās arī Latvijas uzņēmumu Ogres maiznieks. Iepriekš Fazer Baltijā bija pazīstams kā saldumu zīmols.

Fazer ir starptautisks ģimenes uzņēmums no Somijas, kurš ražo un tirgo saldumus, maizi, kā arī nodrošina ēdināšanas pakalpojumus.

Izteikti sīva konkurence

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties AS «Latvijas Maiznieks» ražotnē, lai redzētu kā top rudzu maize.

«Latvijas Maiznieks» ceptuve atrodas Daugavpilī un nepārtraukti darbojas jau kopš 1968. gada. Laika gaitā tā piedzīvojusi vairākas pārmaiņas, un, mērot pēc apgrozījuma, kas pērn sasniedza 28,72 miljonus eiro, tā ir lielākā maizes ražotne valstī. Savukārt uzņēmuma peļņa bija 680 000 eiro.

Uzņēmumā strādā vairāk nekā 270 darbinieki.

Jau ziņots, ka, saskaņā ar «Latvijas maiznieks» valdes locekļa Māra Daudes teikto, pēdējos desmit gados uzņēmumam ikviens gads ir aizvadīts ar apgrozījuma pieaugumu un arī uz 2019.gadu «Latvijas maiznieks» raugās pozitīvi.

Uzņēmuma maizes meistari – tehnologi – seko līdzi dažādiem jauninājumiem, ceptuvē ieviešot tehnoloģijas, taču vienlaikus saglabājot latviešu maizes cepšanas tradīcijas un ierasto garšu. Jaunums ir diedzētu graudu iekļaušana starp izejvielām - tos izmanto jaunās maizes sērijas «Latvijas Graudu maize» ražošanā, kuras sastāvā, pateicoties šiem īpaši fermentētajiem graudiem, ir samazināts cukura daudzums.

Pārtika

25 gadi biznesā: Ģimenes maiznīca Roga-Agro

Sandra Dieziņa,17.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

25 gadu laikā Salaspils AS Roga-Agro nostiprinājusi pozīcijas maizes tirgū un šogad spēcinās rudzu audzēšanas tradīciju

Maiznīca savu darbību sākusi tā saucamajos pārmaiņu gados būvētā nelielā maizes ceptuvē, kas līdz tam piederēja agrofirmai Salaspils. Ceptuve tika būvēta ar mazu jaudu tikai rupjmaizes un saldskābmaizes cepšanai. Saimnieks Valdis Circenis atklāj, ka tolaik viņa mamma kļuva par ceptuves vadītāju un līdz ar to darbā iesaistījās visa ģimene. Bijuši vēl citi līdzīpašnieki, no kuriem laika gaitā atpirktas kapitāldaļas. No 1993. gada V. Circenim pilnībā nācās iesaistīties maizes biznesā. Atgūtie senču īpašumi Vidzemē ļāva arī uzsākt rudzu un kviešu audzēšanu, ko vēlāk Roga-Agro sāka pārstrādāt savās dzirnavās Salaspilī. «Bija laiks deviņdesmito gadu vidū, kad graudi maksāja gandrīz neko, bet milti bija ļoti dārgi,» atceras V. Circenis. Vēlāk sistēma mainījās un arī Roga-Agro saimnieks lēma izaudzētos graudus nodot pārstrādes uzņēmumiem, bet maizes ražošanai vajadzīgos miltus iepirkt. Šogad gan saimnieks pastiprinātu uzmanību pievērsīs rudzu audzēšanai, to darot savās saimniecībās z/s Jaunstrūkas un z/s Irbītes, kur ik gadu daļā no aptuveni 1500 ha lielās platības audzē graudaugus un rapsi. Abas saimniecības, ko V. Circenis saimniekošanā pārņēmis no tēva, arī dibinātas tieši pirms 25 gadiem.

Pārtika

Likvidējot ceptuvi Kauņā, Fazer Bakery Baltic plāno 18 miljonu eiro investīcijas Ogrē

Db.lv,23.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Fazer” mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas visos tirgos, kuros uzņēmums strādā. Stratēģijas ietvaros “Fazer” apsver iespēju apvienot abas Baltijas maizes ceptuves vienā ražošanas struktūrā Ogrē. Šobrīd “Fazer” maizes ceptuves atrodas Kauņā un Ogrē.

Ieguldījums modernas noliktavas, jaunu komplektēšanas procesu un renovētas ražošanas ēkas izveidē būtu 18 miljoni eiro, kas ir nozīmīga summa Baltijas maizes tirgū. Sakarā ar šīm pārmaiņām, kuru rezultātā uzņēmuma ražotnē Kauņā darbavietu skaits varētu tikt samazināts par 185, “Fazer” uzsācis konsultācijas ar darbinieku pārstāvjiem.

“Fazer Bakery Baltic” apsver iespēju koncentrēt visu ražošanu vienā modernā maizes ceptuvē Ogrē.

Pateicoties šīm pārmaiņām, “Fazer” varēs nostiprināt savu pozīciju Baltijas tirgos, nodrošināt konkurētspēju, paplašināt produktu sortimentu jaunās kategorijās un turpināt attīstīt eksportu. Viena ceptuve ar paplašinātu noliktavu saldētiem un svaigiem produktiem, jauniem komplektēšanas procesiem un modernizētām ražošanas iespējām uzlabotu “Fazer Bakery Baltic” piegādes ķēdes efektivitāti, kas ir ļoti svarīgi visiem trim Baltijas tirgiem. Ieguldījuma apmērs lēšams 18 miljonos eiro, kas ir būtisks investīciju apjoms Baltijas maizes tirgū. Šobrīd “Fazer” maizes ceptuves atrodas Kauņā un Ogrē.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ēkas rekonstrukcijas Mālpilī atvērts otrs vietējais veikals «top!». Veikto remontdarbu rezultātā tirdzniecības zāles platība ir 276 m2, izbūvēta telpa maiznīcai 20 m2 platībā, kā arī iegādātas jaunas tirdzniecības iekārtas. Kopumā plānotas 14 darba vietas, no kurām trīs maizes ceptuvē.

«Iepriekš šajā ēkā arī atradās pārtikas veikals, kura tirdzniecības zāli paplašinājām, pielāgojot darbinieku un pircēju ērtībām. Jaunizbūvētā maizes ceptuve darbu sāks, tiklīdz būsim atraduši kvalificētus darbiniekus. Gandarījums par paveikto šogad – šis ir 28. veikals «top!», ko esam atvēruši. Turklāt prieks, ka tiekam arī novērtēti, kas motivē turpināt darboties un attīstīties. Nupat novembra sākumā saņēmām apbalvojumu nominācijā «Lielākais nodokļu maksātājs Smiltenes novada pašvaldības budžetā 2016.gadā»,» komentē SIA «Firma Madara 89» mazumtirdzniecības direktors Sandis Muižarājs, norādot, ka šogad valsts svētku laikā plānots vēl atvērt veikalu Cēsīs.

Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #25

DB,30.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Jēdziens "jaunais normālais" ir kļuvis par apzīmējumu ārkārtas situācijas izraisītajām pārmaiņām gan sadzīvē, gan biznesā. Šīs nedēļas žurnālā dažādu nozaru uzņēmumi paredz, ka drošības pasākumi, kas tika ieviesti, lai ierobežotu koronavīrusu, būs jaunā ikdiena arī turpmāk.

Vēlme un arī spiediens dzīvot pēc "jaunā normālā" principa aizsarglīdzekļu ražotājiem liek secināt, ka nepieciešamība pēc šādiem pakalpojumiem būs noturīga.

Ne visās nozarēs jaunais ir normālais. Sabiedriskais transports pandēmijas laikā ir veicis simtiem reisu bez cilvēkiem. Nozare cer, ka tukšie autobusi nekļūs par ikdienu, taču saprot, ka pasažieri neatgriezīsies vienā dienā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 30. jūnija numurā:

  • viedokļi - atgūšanās pēc pandēmijas

  • aktuāli - banku sektors skaitļos
  • numura tēma - pasažieru pārvadājumi
  • atkritumu apsaimniekošana - jaunais atkritumu apsaimniekošanas plāns
  • pētījums - personīgās aizsardzības līdzekļi
  • finanses - biznesa finansēšana krīzes apstākļos
  • investīcijas - uzmanība ilgtermiņa ietekmei
  • modes bizness - "Amoralle" virzās soli pa solim
  • pārtikas bizness - SIA "N. Bomja maizes ceptuve Lielezers" nepieļauj viduvējības
  • tehnoloģijas - intervija ar "HUAWEI Consumer Business Group" Baltijas reģiona vadītāju Janu Hunu
  • auto - videi draudzīgiem auto izdevīgāks līzings
  • brīvdienu ceļvedis - Andris Vanags, AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētājs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT uzņēmums “ZZ Dats” pārņēmis jaunuzņēmumu un tā izstrādāto lietotni “Wendoapp”. Pašreiz ar tās palīdzību pasūtījumus veic 400 vietās Latvijā, šovasar sākta sadarbība Igaunijā, kā arī tiek izskatītas iespējas darbam vēl citos eksporta tirgos.

““Wendoapp” īsā laikā ir mainījis veidu, kā restorāni, kafejnīcas un citi ēdinātāji pasūta produktus – piegādātāji un pasūtījumi ir apvienoti vienā ērti lietojamā lietotnē. Mēs redzam, ka šis ir jauns un perspektīvs risinājums, un mūsu komanda pašreiz uzlabo lietotnes funkcionalitāti, dizainu – tā kļūs parocīgāka, kā arī iegūs plašāku lietotāju skaitu ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē,” pauž “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

"ZZ Dats" eksporta produktu vadītājs Raivis Feldmanis līdz šim vadījis vienu no Latvijā zināmiem ēdināšanas uzņēmumiem. Ikdienas darbā, cieši sadarbojoties ar piegādātājiem un darbiniekiem, viņš secināja, ka informācijas pārvaldīšana par produktiem un piegādātājiem uz papīra lapiņām ir neefektīva un neērta. Pasūtījumu saraksti ar līdz pat 30 piegādātājiem un vairāk nekā 1000 preču vienībām, kurus pēc tam nepieciešams nodot kolēģiem, prasa daudz laika un rada risku pieļaut kļūdas. Šī pieredze iedvesmoja radīt un attīstīt "Wendoapp" – digitālu risinājumu HoReCa nozarei. Platforma ļauj ēdināšanas uzņēmumiem viegli pārvaldīt un veikt preču pasūtījumus – gan no kopējā sortimenta, gan pievienojot sev aktuālos piegādātājus. Neskatoties uz īso darbības laiku – mazāk nekā divus gadus – lietotne ir ievērojami uzlabojusi produktu pārvaldību un pasūtīšanas ērtību Latvijā.

Ražošana

Hanzas maiznīcām sarucis apgrozījums, bet augusi peļņa

Žanete Hāka,29.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā AS Hanzas maiznīcas apgrozījums samazinājies par 7,87% līdz 21,62 miljoniem eiro, savukārt peļņa pēc nodokļiem kāpusi par 65,08%, sasniedzot 295,03 tūkstošus eiro, liecina Lursoft dati.

Pagājušajā gadā uzņēmumā strādājuši 393 darbinieki.

Maizes un maizes izstrādājumu ražotājs AS Hanzas maiznīcas 2013.gadā turpinājis ražošanu divās savās filiālēs Rīgā un vienā filiālē Rēzeknē, uzņēmuma galvenie eksporta tirgi bijuši Igaunija, Lietuva un Somija. Domājot par turpmāko attīstību, aizvadītajā gadā AS Hanzas maiznīcas ēku pārbūvē, rekonstrukcijā un jaunu iekārtu uzstādīšanā investēti 560 tūkstošus eiro, no kuriem lielākā daļa iegultīta tieši ražošanas iekārtās.

Lursoft dati liecina, ka AS Hanzas maiznīcas reģistrēta 1991.gadā un līdz pat 1998.gadam tā strādājusi ar nosaukumu ABRA. Uzņēmuma galvenais akcionārs ir Somijas lielākā maizes ceptuve Vaasan Oy. Patlaban AS Hanzas maiznīcas saviem pircējiem piedāvā ap 60 dažādus maizes veidus un vairāk nekā 10 veidu konditorejas izstrādājumus.

Foto & Video

Kā top?: Maize uzņēmumā Madonas maiznieks

Žanete Hāka,24.07.2015

Milti atrodas silosos un tiek iepumpēti speciālās tvertnēs, kuras darbinieki aizstumj uz ražotni.

Foto: Aivars Liepiņš, Diena

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā tiek izgatavota maize SIA Madonas patērētāju biedrība ietilpstošajā uzņēmumā Madonas maiznieks!

Maize Madonas maiznieka ceptuvē tiek izgatavota jau kopš 1961. gada, mainītas ir tikai iekārtas un ražotnes attīstībā piesaistīta un ieguldīta arī Eiropas Savienības nauda, stāsta SIA Madonas patērētāju biedrība ražošanas direktore Ludmila Harina.

Maizi uzņēmums pārdod tuvākajā apkārtnē, taču pieprasījums pēc tās patlaban samazinās, un nākas konkurēt ar lielo ražotāju maizi lielveikalu plauktos. «Saražot maizi pašlaik nav problēma, bet pārdot mūsdienās ir problēma,» atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Zahars. «Tomēr cenšamies dažādot klāstu – gan griežam, gan fasējam maizi mazākos un lielākos apjomos, mainām etiķetes,» viņš piebilst.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priekules maiznīca darbojas kopš 1950. gada, gadu gaitā izturējusi konkurenci un nesen izmēģināta pirmā eksporta iespēja, raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Maiznīca produkciju realizē visā Latvijā, taču nesen izmēģināta pirmā eksporta iespēja. «Tikko kā vienu partiju ar ķiploku salmiņiem aizlaidām uz Vāciju. Vēl nezinām, kādas ir atsauksmes, gaidām, vai būs papildu pieprasījums,» laikrakstam stāsta uzņēmuma vadītāja direktore Zane Briķe.

«Šobrīd aktīvi strādājam pie piparkūkām un Ziemassvētku piedāvājuma, jau novembrī piparkūkas sāk tirgot veikalos,» stāsta maiznīcas direktore. Viņa atzīst, ka konkurence maizes tirgū ir liela. Veikalu plaukti ir pilni ar maizēm, maizītēm, bulciņām un citiem konditorejas izstrādājumiem. Modē joprojām ir veselīgs dzīvesveids, un ļoti pieprasītas ir sēklu maizes un tumšās maizes. Maizes ceptuve iet līdzi pieprasījumam, tāpēc klientiem piedāvā vairākas graudu maizes, vēsta laikraksts.

Pārtika

Ceptuvē Lielezers nepieļauj viduvējības

Monta Glumane,02.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "N. Bomja maizes ceptuve Lielezers" valda ģimeniska atmosfēra. Tas liek domāt, ka pozitīvās emocijas un mīlestība pret darbu tiek iecepta arī maizē, kā arī palīdz uzņēmuma attīstībā gan Latvijā, gan austrumu virzienā.

"Kopumā "Lielezers" iet nedaudz pret tirgus tendenci, ja runā par saldskābmaizes un rupjmaizes samazināšanos kopējā portfelī. Mēs redzam nelielu kāpumu ar atsevišķu mēnešu kritumiem. Protams, cits stāsts ir par baltmaizi. Tur šie rādītāji krītas, un mēs nespējam konkurēt ar lielajiem ārzemju kapitāla uzņēmumiem, piemēram, "Fazer", "Hanzas maiznīca" un "Latvijas Maiznieks".

Tas ir saprotami. Uz līnijām neražojam, maizi cepam ar rokām, un tas ir dārgāk, bet savu nišu tirgū turam. Mēs esam rokdarbnieki, tradicionālie, bet viņi – modernā ceļa gājēji," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta maiznīcas "Lielezers" maizniekmeistars Valters Kanopa.

Maiznīcas "Lielezers" galvenais noieta tirgus ir Rīga, jo tur dzīvo pirktspējīgākā tirgus daļa. Katru dienu trīs līdz pat četras mašīnas no Limbažiem mēro ceļu uz Rīgu.

Foto

Malduguns alus no mājražotāju brūvējuma izaug par rūpniecisku gatavotu alu

Renāte Priede, speciāli DB,20.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz rūpniecisku alus darīšanas procesu un ideālā alus meklēšanu tagad pārgājuši mājražotāji Krišjānis Zeļģis, Valdis Jansons un Andris Liepiņš.

Nesen viņi savu sadarbību apstiprinājuši kopīgā uzņēmumā SIA Kooperatīvs, sākot saimniekošanu pašu iekārtotā alus brūzī Raunas novada Rozēs.

Ar graudiem šai vietai vēsturiska saistība – brūzis atrodas bijušajā Raunas maizes ceptuvē, bet muižas laikos tur bijušas dzirnavas un miltu magazīna.

Tur darinātais Malduguns alus pieejams kopš pagājušā gada oktobra. Pirms tam tā autori alu darīja mājās, pamazām nonākot pie tā, ka jāražo lielākā apjomā un rūpnieciski – process, kā atzīst viens no trim līdzīpašniekiem Krišjānis Zeļģis, bija samērā lēns. «Pārejot uz rūpniecisko ražošanu, nepietiek taisīt tāpat, tikai vairāk, kā mums sākumā šķita, viss izrādījās sarežģītāk, un bijām spiesti apgūt ātrā tempā dažādas zināšanas, arī izgāzt kādu tonnu saražotā ārā,» viņš stāsta.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Durvis apmeklētājiem vērs sajūtu māja "Donas" Smiltenes novada Blomes pagastā.

Kādreizējā Blomes maizes ceptuve kļuvusi par viesu māju. Mājas jaunie saimnieki veikuši būtiskas investīcijas, pilnībā renovējot un atjaunojot mājas iekštelpas, nomainot jumtu, kā arī labiekārtojot mājas apkārtni. Pilnībā pārveidots arī mājas interjers, kas tagad kļuvis par "Donu" firmas zīmi.

"Donu" saimniece Ilze Kalniņa – Dauga māju savā īpašumā iegādājās 2019. gada nogalē, bet no 2020. gada sākuma norisinājies darbs pie numuriņu iekārtošanas, radot katram atšķirīgu interjeru un vidi. Interjera un dizaina priekšmeti uz numuriņiem atceļojuši no dažādām Latvijas un pasaules malām, piemēram, no Bavārijas, Zviedrijas un Vācijas, nesot līdzi savu stāstu.